Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.126

Rīgā 2015.gada 10.martā (prot. Nr.14 12.§)
Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula Nr. 1307/2013), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1306/2013).

2. Lauksaimnieks var saņemt šādus Eiropas Savienības tiešos maksājumus:

2.1. vienoto platības maksājumu;

2.2. maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi;

2.3. maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem;

2.4. brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm;

2.5. brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām;

2.6. brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem;

2.7. brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām;

2.8. brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem;

2.9. brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem;

2.10. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem;

2.11. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām;

2.12. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētām labības sēklām;

2.13. brīvprātīgu saistīto atbalstu par miežiem;

2.14. brīvprātīgu saistīto atbalstu par vasaras rapsi;

2.15. brīvprātīgu saistīto atbalstu par dārzeņiem;

2.16. brīvprātīgu saistīto atbalstu par augļiem un ogām;

2.17. mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumu.

3. Lauksaimnieks 2015. un 2016. gadā var saņemt šādus pārejas posma valsts atbalsta maksājumus:

3.1. pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm;

3.2. pārejas posma valsts atbalstu par aitu mātēm;

3.3. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām;

3.4. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām;

3.5. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par kartupeļu cieti.

4. Par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem uzskatāmi regulas Nr. 1306/2013 2. panta 2. punktā noteiktie gadījumi.

(MK 28.04.2015. noteikumu Nr.205 redakcijā)

5. Ja iestājušies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi, lauksaimnieks saskaņā ar Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (turpmāk – regula Nr. 640/2014), 4. panta 2. punktu 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

5.1. detalizētu aprakstu par nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos;

5.2. nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.

6. Lēmumu par tiešo maksājumu avansa izmaksu saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 75. panta 1. punktu pieņem zemkopības ministrs.

7. Regulas Nr. 1307/2013 8. pantā minēto finanšu disciplīnas korekcijas likmi neietur no avansā izmaksātajiem tiešajiem maksājumiem atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (turpmāk – regula Nr. 809/2014), 10. pantā noteiktajam.

8. Atbilstoši regulas Nr. 809/2014 8. panta 3. punkta "a" un "b" apakšpunktam šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu, par kuru iesniegumu iesniegusi persona, kas saimniecību nodod, vai maksājumu, kuru pieprasījusi persona, kas saimniecību nodod, saimniecības pārņēmējam piešķir, ja laikposmā no kārtējā gada 16. jūnija līdz 15. oktobrim saimniecības pārņēmējs informē Lauku atbalsta dienestu par saimniecības nodošanu un pieprasa atbalsta maksājumu. Saimniecības pārņēmējs Lauku atbalsta dienestā iesniedz īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot tā oriģinālu, un rakstisku apliecinājumu, ka atbalsta saņemšanas nosacījumi ir zināmi un tiks izpildīti.

9. Ja saimniecība tiek pilnībā pārņemta un mainās tās īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot atdalītā pārejas posma valsts atbalsta saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs vienotajam iesniegumam pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus, un rakstisku apliecinājumu par tiesībām saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

10. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs), šo noteikumu 3.3. vai 3.4. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, kurš:

10.1. daļēji vai pilnībā pārņem saimniecību un ir saimniecības un lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs). Šādā gadījumā vienotajam iesniegumam pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod;

10.2. iegādājas īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi un par atbilstošu hektāru skaitu pārņem tiesības saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Šādā gadījumā vienotajam iesniegumam pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu, kā arī īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

11. Veicot Eiropas Savienības budžetā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda asignēto ieņēmumu kredīta grāmatojumu, 20 procentus no tiešo maksājumu summas, kas ir atgūta, ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, un no šīs summas uzkrātos procentus kā vienotas likmes atgūšanas izmaksas ieskaita valsts budžetā saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 55. pantu.

12. Valsts budžetā ieskaita 25 procentus no summas, kas rodas, maksājumu samazinot un to nepiešķirot saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 99. pantu.

2. Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma
2.1. Vienotais iesniegums

13. Vienoto iesniegumu saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 72. panta 4. punktu lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam, piesakoties uz šo noteikumu 2. punktā un 3.3., 3.4. un 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu. Par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā vienoto iesniegumu iesniedz līdz 2015. gada 15. jūnijam. Vienotā iesnieguma saturs ir noteikts šo noteikumu 1. pielikumā.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

14. Lauksaimnieks informāciju par atsevišķiem zemes gabaliem vienotajā iesniegumā norāda atbilstoši zemes izmantošanas veidam saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, norādot tā kultūrauga kodu, kurš konkrētajā laukā dominē (pārsniedz 50 procentus) attiecībā pret augiem, kas tajā dabiski iesējušies.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

15. Lauksaimnieks, kura rīcībā ir 10 vai vairāk hektāru lauksaimniecības zemes, tai skaitā lauksaimniecības zeme, kas netiek pieteikta tiešajiem maksājumiem, vienoto iesniegumu un lauku bloku karti aizpilda Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā atbilstoši regulas Nr. 640/2014 11. pantam.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

15.1 Lauksaimnieks, uz kuru neattiecas šo noteikumu 15. punkts, ir tiesīgs vienoto iesniegumu iesniegt papīra formā, līdz 10. maijam iesniedzot pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā par vienotā iesnieguma veidlapas un lauku bloku kartes izsniegšanu. Pieprasījumā norāda Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numuru. Lauku atbalsta dienests vienotā iesnieguma veidlapu un lauku bloku karti papīra formā izsniedz pieprasījuma iesniedzējiem no 2016. gada 25. aprīļa triju darbdienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

16. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktam Lauku atbalsta dienests elektroniskajā pieteikšanās sistēmā nodrošina vienotā iesnieguma veidlapu pieejamību. Sākot ar 2016. gadu, veidlapās ir norādīta iepriekšējā gadā noteiktās lauksaimniecības zemes platība un ekoloģiski nozīmīgā platība.

17. Grozījumus vienotajā iesniegumā saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 15. panta 2. punktu lauksaimnieks var izdarīt līdz kārtējā gada 15. jūnijam. Pēc šā datuma iesniegtā informācija par izmaiņām vienotā iesnieguma datos nedod tiesības saņemt nevienu no šo noteikumu 2. punktā minētajiem tiešajiem maksājumiem, ja iesniegums konkrētā maksājuma saņemšanai par attiecīgo platību nav bijis iesniegts līdz regulas Nr. 640/2014 13. panta 1. apakšpunktā minētajam termiņam.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

2.2. Lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēma

18. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu lauku bloku precizēšanai par:

18.1. tādu jaunu lauksaimniecības zemes gabalu iekļaušanu lauku reģistrā vai lauku reģistrā iekļautu lauksaimniecības zemes gabalu precizēšanu, kuri kopš kārtējā gada pirmās dienas atbilst regulas Nr. 1307/2013 32. panta 2. un 4. punkta nosacījumiem;

18.2. šo noteikumu 116.3. un 116.5. apakšpunktā minētās ekoloģiski nozīmīgās platības iekļaušanu vai precizēšanu lauku reģistra ekoloģiski nozīmīgo platību slānī.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr. 205; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

19. Lai vienotajā iesniegumā deklarētu visu savā rīcībā esošo lauksaimniecības zemi atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 72. panta 1. punkta "a" apakšpunktam, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauksaimniecības zemes (tai skaitā par lauksaimniecības zemes gabaliem, kuru platība ir mazāka par 0,3 hektāriem) iekļaušanu lauku reģistrā.

20. Lauku atbalsta dienests iesniegumu lauku bloku precizēšanai var noraidīt, ja izmaiņas attiecas uz mazāk nekā diviem procentiem no lauku bloka platības.

21. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 72. panta 2. punktam lauksaimnieks var nedeklarēt lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu, kura platība nepārsniedz 0,1 hektāru, ja to nepiesaka maksājumu saņemšanai un ja šādu zemes gabalu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru.

21.1 Lauku atbalsta dienests nodrošina informāciju lauku reģistra publiskajā kartē par iepriekšējā gadā apstiprinātajiem bioloģiskās lauksaimniecības laukiem.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

2.3. Kontroles sistēma

22. Lauku atbalsta dienests veic atbalsta pretendenta iesnieguma administratīvo pārbaudi un pārbaudes saimniecībā, kā arī saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 nosacījumiem dokumentē un uzskaita veiktās pārbaudes.

23. Atbalsta pretendents nodrošina iespēju Lauku atbalsta dienestam veikt pārbaudi saimniecībā un pēc Lauku atbalsta dienesta amatpersonu pieprasījuma apliecina atbilstību šo noteikumu 2. un 3. punktā minētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

24. Atbalsta pretendents ir tiesīgs piedalīties pārbaudē, kas tiek veikta saimniecībā, un iepazīties ar pārbaudes rezultātiem.

25. Atbalsta pretendenta nepiedalīšanās pārbaudē neietekmē atbalsta samazinājuma un regulas Nr. 1306/2013 64. pantā minēto administratīvo sodu piemērošanu, ja konstatēts atbalsta piešķiršanas nosacījumu un saistību pārkāpums.

26. Pamatojoties uz administratīvajās pārbaudēs un saimniecībā veiktajās pārbaudēs iegūtajiem rezultātiem, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta apmēru vai iesnieguma noraidīšanu saskaņā ar regulā Nr. 1307/2013, regulā Nr. 1306/2013, Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētajā regulā Nr. 639/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu (turpmāk – regula Nr. 639/2014), regulā Nr. 640/2014, Komisijas 2014. gada 16. jūnija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 641/2014, ar kuru paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (turpmāk – regula Nr. 641/2014), regulā Nr. 809/2014 un šajos noteikumos noteikto kārtību.

27. Ja lauksaimnieks, piesakoties šo noteikumu 2. punktā un 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētajam atbalstam, ir sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta piešķiršanas nosacījumus, tas nesaņem maksājumu par konkrēto vienību attiecīgajā gadā, kā arī Lauku atbalsta dienestam atmaksā piešķirto atbalstu, ja tāds ir izmaksāts pirms pārkāpuma konstatēšanas.

28. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasa papildu informāciju par iesniegtajiem dokumentiem vai saistībā ar atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas rakstiski iesniedz attiecīgo informāciju un, ja nepieciešams, pievieno papildu dokumentus. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasīto informāciju nesaņem, atbalstu nepiešķir vai to samazina par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija.

29. Ja lauksaimnieks kavē pārbaudes veikšanu saimniecībā, attiecīgā amatpersona to norāda kontroles ziņojumā un lauksaimnieka iesniegums tiek noraidīts atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 59. panta 7. punktam.

30. Lauksaimnieks iepazīstas ar kontroles ziņojumu un paraksta to, apliecinot savu klātbūtni saimniecībā veiktajā pārbaudē. Lauksaimniekam ir tiesības, parakstot kontroles ziņojumu, piekrist vai nepiekrist kontroles ziņojumā sniegtajai informācijai.

31. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas ir tiesīgs iesniegt Lauku atbalsta dienestā paskaidrojumus vai precizētu informāciju saistībā ar kontroles ziņojumu.

31.1 Saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 16. panta 1. punktu, ja starpība starp lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un šo noteikumu 13. punktā minētajā iesniegumā deklarēto platību ir:

31.1 1. lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 30 procentu, piešķiramo atbalstu samazina par vienu procentu;

31.1 2. lielāka par 30 procentiem, bet nepārsniedz 50 procentu, piešķiramo atbalstu samazina par diviem procentiem;

31.1 3. lielāka par 50 procentiem, piešķiramo atbalstu samazina par trim procentiem.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

3. Aktīva lauksaimnieka statuss (attiecas uz lauksaimniekiem, kas darbojas nelauksaimnieciskās darbības jomās)

32. Nosacījumus par tiešo maksājumu nepiešķiršanu regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktā minētajām personām un par pierādījumiem atbilstībai aktīva lauksaimnieka statusam piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. pantu un regulas Nr. 639/2014 1. nodaļas 3. iedaļu.

32.1 Regulas Nr. 1307/2013 9. panta un regulas Nr. 639/2014 1. nodaļas 3. iedaļas nosacījumi attiecas uz tiešo maksājumu pretendentiem, kuri paši vai ar kuriem saistītās personas atbilst šo noteikumu 34. un 35. punktā minētajām prasībām.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

32.2 Par saistītām personām uzskatāmas:

32.2 1. divas vai vairākas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības:

32.2 1.1. ja vienas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības līdzdalības daļa otrā komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā pārsniedz 50 procentus;

32.2 1.2. ja vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai paju vērtības katrā no šīm komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vienai un tai pašai personai;

32.2 2. komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība un fiziska persona, kurai pieder vairāk nekā 50 procenti no šīs komercsabiedrības pamatkapitāla vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

33. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 4. punktam aktīva lauksaimnieka nosacījumu nepiemēro lauksaimniekam, kam iepriekšējā gadā kopā ar tā saistītajām personām tiešo maksājumu kopsumma nepārsniedza 5000 euro.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

34. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktam personas, kas:

34.1. pārvalda hidrotehniskās būves, ir Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas personas;

34.2. pārvalda lidostas, ir Civilās aviācijas aģentūras datubāzē reģistrētie civilās aviācijas lidlauku apsaimniekotāji;

34.3. pārvalda pastāvīgus sporta laukumus, ir Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta bāzu reģistrā reģistrētās personas;

34.4. pārvalda pastāvīgus sporta un atpūtas laukumus, ir personas, kurām Valsts zemes dienesta kadastrā zemes lietošanas veids ir norādīts kā sportam un atpūtai aprīkotās dabas teritorijas;

34.5. sniedz dzelzceļa pakalpojumus, ir Dzelzceļa infrastruktūras valsts reģistrā reģistrētās personas;

34.6. sniedz pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā, ir personas, kuru darbības veids, kas deklarēts Valsts ieņēmumu dienestā, vai viens no darbības veidiem, kas norādīts Uzņēmumu reģistrā vai LURSOFT datubāzē, atbilst NACE 2. redakcijas saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas klasei 68.31. vai 68.32. atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. redakcijas saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (turpmāk – regula Nr. 1893/2006), un personas, kas reģistrētas Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 18. panta pirmo un otro daļu.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

35. Persona atbilst šo noteikumu 34. punktā minētajām prasībām, ja attiecīgajā reģistrā tā vai ar to saistītā persona ir reģistrēta kārtējā gada 1. aprīlī vai 1. augustā.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

36. Šo noteikumu 34. punktu nepiemēro izglītības iestādēm, kas īsteno lauksaimniecības izglītības programmu.

37. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "b" apakšpunktu lauksaimniecisko darbību neuzskata par nenozīmīgu, ja tiešo maksājumu pretendenta un ar to saistīto personu kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem pieteiktās atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz 60 hektāri.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

38. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktu tiešo maksājumu pretendenta un ar to saistīto personu darījumdarbības vai personas galvenais mērķis ir lauksaimnieciskā darbība, ja atbalsta pretendenta un tā saistīto personu apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējā apgrozījuma.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

39. Šo noteikumu 38. punktā minētais apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības ir:

39.1. neto apgrozījums, kas saistīts ar lauksaimniecisko darbību savā saimniecībā regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "c" apakšpunkta izpratnē;

39.2. neto apgrozījums, kas saistīts ar savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minētais lauksaimniecības produkts;

39.3. atbalsts, ko persona saņēmusi no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra regulas Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (turpmāk – regula Nr. 1305/2013) 17. un 18. pantu, 19. panta 1. punkta "a" apakšpunkta "i" un "iii" apakšpunktu, 27., 28., 29., 31. un 37. pantu, kā arī jebkurš valsts atbalsts, kas piešķirts par lauksaimniecisko darbību.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

40. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

41. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

42. Lai identificētu personas, kas atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktam nav tiesīgas saņemt šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu, Lauku atbalsta dienests pārbauda informāciju šo noteikumu 34. punktā minētajos reģistros.

43. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 12. pantu sagatavo informāciju, kas nepieciešama aktīvā lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarācijas aizpildīšanai, un līdz kārtējā gada 15. septembrim nosūta to personai kopā ar pierādījuma iesniegšanas pieprasījumu.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

44. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. oktobrim pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā minēto aktīva lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarāciju (3. pielikums). Deklarācijas daļas attiecīgi apliecina:

44.1. I daļa – atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "a" apakšpunktā noteiktajam kritērijam;

44.2. II daļa – atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktā noteiktajam kritērijam;

44.3. (svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159).

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

44.1 Iesniedzot šo noteikumu 44. punktā minēto deklarāciju, tajā iekļauj informāciju par atbalsta pretendentu un tā saistītajām personām.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

45. Ja Lauku atbalsta dienesta rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai izvērtētu šo noteikumu 44. punktā minētās deklarācijas atbilstību šīs nodaļas nosacījumiem, dienests ir tiesīgs pieprasīt personai zvērināta revidenta ziņojumu, kas apstiprina deklarācijā sniegto ziņu patiesumu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

46. Lai varētu veikt šo noteikumu 44. punktā minētās informācijas pārbaudi, lauksaimnieks nodrošina Lauku atbalsta dienestam pieeju grāmatvedības uzskaites datiem.

47. Persona, kas iesniedz šo noteikumu 44. punktā minēto deklarāciju, kārtojot grāmatvedību, atbilstoši regulas Nr. 639/2014 11. panta 1. punktam nodrošina atsevišķu uzskaiti par:

47.1. lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījumu, piemēroto pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli;

47.2. nelauksaimnieciskās darbības neto apgrozījumu, piemēroto pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu.

48. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 11. pantam ieņēmumus veido neto apgrozījums, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un saņemtais valsts un Eiropas Savienības atbalsts.

48.1 Ieņēmumos no lauksaimnieciskās darbības iekļauj atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 17. un 18. pantu, 19. panta 1. punkta "a" apakšpunkta "i" un "iii" apakšpunktu, kā arī 27., 28., 29., 31. un 37. pantu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

4. Maksājuma samazinājums

49. Vienotā platības maksājuma summai, ko lauksaimniekam attiecīgajā kalendāra gadā paredzēts piešķirt, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 11. panta 1. punktu piemēro maksājuma samazinājumu piecu procentu apmērā no summas daļas, kas pārsniedz 150 000 euro.

50. Pirms regulas Nr. 1307/2013 11. panta 1. punktā minētā samazinājuma piemērošanas Lauku atbalsta dienests pēc lauksaimnieka pieprasījuma no vienotā platības maksājuma summas atskaita iepriekšējā kalendāra gadā izmaksāto darba algu, kas saistīta ar lauksaimniecisko darbību, kā arī algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

51. Ja nodarbinātā pienākumi ir saistīti gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, tā darba algai piemērojamos atvieglojumus aprēķina proporcionāli darba algas apmēram par katru darbības veidu.

52. Lai piemērotu šo noteikumu 50. punktā minētos atskaitījumus, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz deklarāciju par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību (4. pielikums). Deklarācijā sniegto ziņu pārbaudei lauksaimnieks nodrošina pieeju grāmatvedības uzskaites datiem.

53. Persona, kas sniedz šo noteikumu 52. punktā minēto deklarāciju, kārtojot grāmatvedību, nodrošina atsevišķu darbinieku darba laika uzskaiti saistībā ar lauksaimnieciskās darbības veidiem, informāciju par darba algu aprēķinu, tostarp par piemēroto algas likmi, un faktiski izmaksāto darba algu iepriekšējā kalendāra gadā, kā arī algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

5. Atbalsta saņemšanas nosacījumu apiešanas novēršana

54. Ja Lauku atbalsta dienests konstatē, ka tiešo maksājumu pretendents pretēji atbalsta mērķiem ir mākslīgi radījis apstākļus, lai iegūtu atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās priekšrocības vai neievērotu atbalsta piešķiršanas nosacījumus, Lauku atbalsta dienests tiešo maksājumu pretendentam nepiešķir priekšrocības vai atgūst nepamatoti veiktos maksājumus saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu.

55. Lauku atbalsta dienests izvērtē tiešo maksājumu pretendentu iesniegto informāciju un dienesta rīcībā pieejamos datus, lai saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu atklātu gadījumus, kad mākslīgi ir radīti apstākļi atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai priekšrocību iegūšanai, īpaši pievēršot uzmanību saimniecību dalīšanās gadījumiem, kad radīto saimniecību īpašumtiesības nemainās, un gadījumiem, kad lauksaimnieks iegādājas vai nomā aramzemi, uz kuras izvietota ekoloģiski nozīmīga platība un kura nav ģeogrāfiski saistīta ar tiešo maksājumu pretendenta rīcībā bijušo lauksaimniecības zemes platību.

56. Ja saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu ir konstatētas mākslīgi radītu apstākļu pazīmes vai risks atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai nepamatotu priekšrocību radīšanai, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz pierādījumus ar apliecinājumu, ka apstākļi nav radīti mākslīgi.

6. Minimālie atbalsta saņemšanas nosacījumi

57. Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi:

57.1. kas ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15. jūnijā;

57.2. ja atbalstam pieteiktā saimniecības atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz viens hektārs saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 10. panta 1. punkta "b" apakšpunktu.

58. Minimālais lauksaimniecības zemes gabala lielums, par kuru saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 72. panta 1. punktu var iesniegt iesniegumu tiešo maksājumu saņemšanai par platībām, ir 0,3 hektāri.

59. Lauksaimniecības zemes gabals saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 67. panta 4. punkta "a" apakšpunktu ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība:

59.1. ko aizņem ilggadīgie zālāji vai aramzemē sēti zālāji un kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktā minētajām prasībām, un ko no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam;

59.2. ko aizņem ilggadīgie stādījumi vai aramzeme, izņemot aramzemē sētos zālājus, un platība, kuru aizņem kaņepes un kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktā minētajām prasībām, un ko no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam;

59.3. ko aizņem dārzeņu kultūraugu sugas, par kurām piešķirams brīvprātīgs saistītais atbalsts saskaņā ar šo noteikumu 2.15. apakšpunktu, ja katra suga aizņem mazāk par 0,3 hektāriem un saimniecības kopējā aramzemes platība ir mazāka nekā 10 hektāri;

59.4. ko aizņem augļu koku un ogulāju (izņemot zemenes) kultūraugu sugas, par kurām piešķirams brīvprātīgs saistītais atbalsts saskaņā ar šo noteikumu 2.16. apakšpunktu, ja katra suga aizņem mazāk par 0,3 hektāriem;

59.5. ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam aizņem ne vairāk kā viens kultūraugs vai kam ir ne vairāk kā viens zemes izmantošanas veids. Šis nosacījums attiecas arī uz kaņepju platību, kuru no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr.205)

60. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda apliecinājumu, ka atbalstam pieteiktā lauksaimniecības zemes platība pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā atrodas tā tiesiskajā valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā.

61. Lauksaimniekam, kura īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošā lauksaimniecības zemes platība ir mazāka nekā viens hektārs, šo noteikumu 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktā minēto atbalstu nepiešķir saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 10. panta 3. punktu, ja piešķiramo tiešo maksājumu kopsumma ir mazāka par 100 euro.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

7. Atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes noteikšanas kritēriji

62. Tiešo maksājumu platību atbalstu nepiešķir par lauksaimniecības zemi, ja:

62.1. tajā ir vairāk nekā 50 atsevišķi augošu koku vienā hektārā;

62.2. tajā ir invazīvo latvāņu ģints augi, kam izveidojušās ziedkopas;

62.3. tajā aug vilkvālītes vai tā ir mitrzeme, kas laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas;

62.4. to izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, īpaši ceļu būvei, telšu novietošanai, auto un tehnikas stāvvietām, izstāžu, gadatirgu, sporta, atpūtas un citu sabiedrisku pasākumu rīkošanai laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas, un tai nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana un izlīdzināšana vai zālāju zelmeņa atjaunošana;

62.5. tā ir platība, ko pārsvarā izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, uz tās atrodas lidlauks (izdota apliecība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu, sertifikāciju un ekspluatāciju), pastāvīgs sporta laukums, tostarp golfa laukums, lauki vai nogāzes, kurās ierīkotas slēpošanas un citu sporta veidu trases ar aprīkojumu, zirgu izjāžu laukums ar aprīkojumu, atpūtas un kempingu laukums, siltumnīcas ar grīdas segumu vai ceļi.

63. Koku maksimālo biezību aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 9. panta 3. punktu, ieskaitot kokus, kuru vainaga projekcija nepārsniedz 0,01 hektāru.

64. Tiešos maksājumus var saņemt par platību, kurā stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011. gada 1. jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma.

65. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta "a" apakšpunktam aramzeme ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja:

65.1. augsnes virsma ir līdzena atbilstoši lauksaimniecības apsaimniekošanas veidam un vietas mikroreljefam, tā ir piemērota pirmssējas apstrādei vai zālāja un citu augu nopļaušanai vai novākšanai, kā arī nav nepieciešams uzklāt augsni vai nolīdzināt augsnes virsmu, izmantojot šķūrēšanas vai iekrāvēju tehniku;

65.2. tajā nav krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu;

65.3. izmantojot to kā papuvi, nezāles tiek apkarotas un augi, arī tie, kas audzēti zaļmēslojumam, iestrādāti augsnē līdz kārtējā gada 15. septembrim. Par papuvi neuzskata zaļmēslojuma augu aizņemtu platību, kuru izmanto ganīšanai vai ražas novākšanai vai kurā augi attiecīgā termiņā nav iestrādāti augsnē. Šāda platība vienotajā iesniegumā deklarējama ar tajā audzētā kultūrauga aprakstam atbilstošu kultūrauga kodu. Ja papuves aizņemtā platība iepriekšējā gadā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, to mehāniski apstrādā līdz kārtējā gada 30. maijam. Nav pieļaujama ilggadīgo zālāju pārveidošana par papuvi, ja Lauku atbalsta dienests saskaņā ar šo noteikumu 111. punktu ir aprēķinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējis informāciju par to, ka šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība ir samazinājusies par trim vai vairāk procentiem.

(Grozīts ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

66. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta "a" apakšpunktam aramzemē sēti zālāji, tīrsējā sēti tauriņzieži un ilggadīgie zālāji ir uzturēti ganīšanai piemērotā stāvoklī, ja tie līdz kārtējā gada 15. augustam ir noganīti vai nopļauti un nopļautā zāle ir novākta neatkarīgi no pļaušanas reižu skaita, izņemot:

66.1. aramzemē sētos zālājus, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, kas izmantojami biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai, ja tie ir nopļauti un novākti līdz kārtējā gada 15. septembrim;

66.2. ilggadīgos zālājus, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem zālājiem vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgiem Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem un putnu dzīvotnēm, ja tie ir noganīti vai nopļauti un novākti, izvēloties augsnes mitruma apstākļiem piemērotu pļaušanas tehniku, līdz kārtējā gada 15. septembrim;

66.3. zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un kārtējā gadā ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā, ja tie ir nokulti līdz kārtējā gada 1. oktobrim;

66.4. zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un iesēti kārtējā gadā bez virsauga, ja tie nākamajā gadā līdz 1. jūnijam ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā;

66.5. platību, ko aizņem enerģijas ieguvei audzēta klūdziņprosa un miežabrālis, kuru ziedēšanas fāze ir sasniegta iepriekšējā gadā, ja šī platība ir nopļauta un novākta līdz kārtējā gada 1. maijam;

66.6. tīrsējā sētus tauriņziežus, kas pieteikti atbalstam aktivitātē "Saudzējošas vides izveide, audzējot augus nektāra ieguvei" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

66.1 Tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētu nektāraugu aizņemtu platību šo noteikumu 66. punkta izpratnē neuzskata par aramzemē sētu zālāju vai ilggadīgo zālāju.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

67. Ilggadīgo stādījumu platība ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja rindstarpas, kuru platums pārsniedz vienu metru, tiek izpļautas vai mehāniski apstrādātas un nokaltušie ilggadīgo stādījumu koki vai krūmi aizvākti līdz kārtējā gada 15. septembrim.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

68. Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut grāvjus, dzīvžogus un koku rindas, kas nav platākas par diviem metriem.

69. Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – koku un krūmu puduri, kuru platība nepārsniedz 0,01 hektāru, – ir identificēti un atrodas gan uz aramzemes, gan ilggadīgo zālāju vai ilggadīgo stādījumu platības, šo ainavas elementu aizņemtā platība tiek attiecināta uz attiecīgo zemes izmantošanas veidu proporcionāli to aizņemtajai platībai.

70. Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – atsevišķi augoši koki – ir identificēti un atrodas uz robežas starp lauksaimniecības zemes platību ar dažādu izmantošanas veidu, ainavas elementu aizņemto platību sadala vienādi starp katru attiecīgo zemes platību.

71. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

72. Ja vienā lauku blokā starpība starp tā platības un lauku platības kopsummu, ko vienotajā iesniegumā ir pieteicis viens vai vairāki lauksaimnieki, nepārsniedz 0,1 hektāru, bet ne vairāk kā vienu procentu no lauku bloka platības, lauku platību proporcionāli samazina. Atbalsttiesīgās platības aprēķinā par pamatu ņem reālo platības lielumu.

73. Lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves, celtnes, ceļus, akmeņu krāvumus un pastāvīgus dīķus.

8. Savstarpējā atbilstība

74. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 93. pantam obligātās apsaimniekošanas prasības ir noteiktas šo noteikumu 5. pielikumā.

75. Ja lauksaimnieks neievēro kādu šo noteikumu 76. punktā minēto laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu un šo noteikumu 5. pielikumā minēto obligāto apsaimniekošanas prasību, šo noteikumu 2. punktā minētā atbalsta apmēru (izņemot šo noteikumu 2.17. apakšpunktā minēto maksājumu) samazina atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 97. pantam.

8.1. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi

76. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 94. panta prasībām lauksaimnieks ievēro šādus lauksaimniecības zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

76.1. nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru;

76.2. ir saņēmis ūdens resursu lietošanas atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī;

76.3. pazemes ūdeņos neievada piesārņojošās vielas, arī prioritārās vielas un bīstamās vielas, ja nav saņemta atbilstoša atļauja saskaņā ar kārtību, kādā tiek noteikta piesārņojošo vielu emisija ūdenī;

76.4. lauksaimniecības zemes daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metru un slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 31. martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini;

76.5. lauksaimniecības zemē kopj savā atbildībā esošo meliorācijas sistēmu, nodrošinot tās darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu:

76.5.1. ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs vismaz viena metra platumā novāc kokus un krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi divos gados, izvāc grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un bebru aizsprostojumus, kas traucē ūdens plūsmu gultnē;

76.5.2. drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugus ap drenu kolektoru iztekām vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas;

76.6. rugaini vai sauso zāli nededzina uz lauka;

76.7. saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;

76.8. lauksaimniecības zemes platībā esošos invazīvos latvāņu ģints augu sugas augus nopļauj līdz brīdim, kad tiem veidojas ziedkopas;

76.9. laikposmā no 15. marta līdz 31. jūlijam necērt un negriež dzīvžogus un kokus, izņemot ilggadīgos stādījumus, platībā, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam – pārējās teritorijās.

8.2. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēma

77. Lauksaimnieku, kas pretendē uz šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu (izņemot šo noteikumu 2.17. apakšpunktā minēto maksājumu), izraugās pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 96. panta nosacījumiem. Pārbaudi veic normatīvajos aktos par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā noteiktās kompetentās kontroles iestādes.

78. Lauksaimnieks nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm veikt saimniecībā savstarpējās atbilstības pārbaudes un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus.

79. Par obligāto apsaimniekošanas prasību pārbaudi saimniecībā kompetentā kontroles iestāde saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 72. pantu sagatavo kontroles ziņojumu.

80. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 79. punktā minētā ziņojuma saņemšanas var iesniegt kompetentajā kontroles iestādē kontroles ziņojuma precizējumus.

81. Par tīšu pārkāpumu regulas Nr. 1306/2013 99. panta 3. punkta izpratnē atzīst pārkāpumu, kas rada apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai kura dēļ trešajām personām rodas finansiāli zaudējumi vai papildu izmaksas, lai novērstu pārkāpuma sekas.

9. Vienotais platības maksājums

82. Vienoto platības maksājumu piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. pantu un regulas Nr. 639/2014 35. pantu.

83. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks kopā ar vienoto iesniegumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz šādus dokumentus:

83.1. Lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauku bloku karti, kurā atzīmē vienotajā iesniegumā deklarēto lauksaimniecības zemes platību un ekoloģiski nozīmīgo platību;

83.2. īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājumu (kopiju), ja atbalstam piesaka šo noteikumu 64. punktā minētās īscirtmeta atvasāju sugas;

83.3. informāciju par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidiem (6. pielikums), ja lauksaimnieks pretendē arī uz brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem un audzē proteīnaugus arī enerģijas ieguvei vai ja aramzemes platība ir vismaz 10 hektāru.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

84. Vienotā platības maksājuma likmi Lauku atbalsta dienests aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktu.

10. Papildu nosacījumi tiešo maksājumu piešķiršanai par kaņepju platību

85. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz vienoto platības maksājumu, mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumu un brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem par kaņepju platību, ja tā saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 45. pantu ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā.

86. Lauksaimniecības zemi ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,3 hektāriem, vienotajā iesniegumā deklarē, norādot kaņepēm atbilstošu zemes izmantošanas veidu un kodu (2. pielikums), un norāda kā vienu lauku, kurā iesētas vienas atbalsttiesīgas kaņepju šķirnes sertificētas sēklas. Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, papildus vienotajam iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz:

86.1. vienotajam platības maksājumam pieteiktās kaņepju sējplatības deklarāciju (7. pielikums) ar informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha);

86.2. katras iesētās kaņepju sēklas šķirnes iepakojuma oficiālās etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 25 kg/ha).

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

87. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz personīgi vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūta pa pastu iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (8. pielikums).

88. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 30. jūnijam saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši tā izsniegtajam rēķinam veic maksājumu par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā.

89. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot par platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā samaksāto naudu, ja šo noteikumu 87. punktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija par kaņepju platību vai nav veikta samaksa par visu norādīto kaņepju platību.

90. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 30. panta "g" apakšpunktu un 34. panta 2. punktu izraugās lauksaimnieku, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, lai veiktu pārbaudi viņa saimniecībā. Pārbaudi veic Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersona.

91. Valsts augu aizsardzības dienests par plānoto pārbaudi informē lauksaimniekus, kuru saimniecības izraudzītas pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 30. panta "g" apakšpunktu un 34. panta 2. punktu. Lai īstenotu pārbaudi saimniecībā, lauksaimnieks Valsts augu aizsardzības dienestu informē par kaņepju ziedēšanas sākumu.

11. Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi

92. Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļu un regulas Nr. 639/2014 3. nodaļu.

93. Atbalsta likmi maksājumam par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi aprēķina Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 43. panta 9. punkta otro daļu.

94. Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi ir tiesīgs saņemt lauksaimnieks, kuram izsniegts sertifikāts par bioloģiskās lauksaimniecības atbilstību vai izziņa par pārejas perioda uz bioloģisko lauksaimniecību uzsākšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību un kura bioloģiskajai ražošanai izmantojamā lauksaimniecības zeme saskaņā ar kontroles iestādes apliecinājumu atbilst Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulas Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 834/2007) 11. pantam.

95. Saimniecībā, kurā bioloģiskās saimniekošanas metodes izmanto tikai daļā no saimniecības lauksaimniecības zemes, regulas Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā minētos platības sliekšņus attiecina uz to saimniecības lauksaimniecības zemes platību, ko neizmanto bioloģiskajai ražošanai saskaņā ar regulas Nr. 834/2007 11. pantu.

96. Lauksaimnieks, kam ir tiesības uz maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 43. panta 11. punktu var atteikties no minētajām tiesībām, izdarot par to atzīmi vienotajā iesniegumā. Atteikuma gadījumā lauksaimnieks nodrošina regulas Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļas prasību izpildi visā savas saimniecības atbalsttiesīgajā lauksaimniecības platībā.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

11.1. Kultūraugu dažādošana

97. Kultūraugu dažādošanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 44. pantu un regulas Nr. 639/2014 40. pantu.

98. Kultūraugu saraksts atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a", "b" un "d" apakšpunktam ir noteikts šo noteikumu 9. pielikumā.

99. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 40. panta 1. punktam kultūraugi vai to augu atliekas atrodas uz lauka no 15. jūnija līdz 31. augustam.

100. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 40. panta 3. punktam visus kultūraugus, kas audzēti, izmantojot sēklu maisījumu, uzskata par kultūraugu maisījumu.

100.1 Lai izpildītu kultūraugu dažādošanas prasības, tīrsējā sētus tauriņziežus var uzskatīt par atsevišķu kultūraugu saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a" apakšpunktu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

101. Deklarējot kultūraugus ar nosaukumu "Pārējie citur neminēti kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē" vai "Dažādi kultūraugi nelielā platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha", lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz papildu deklarāciju, norādot informāciju par katru kultūraugu atsevišķi atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a" vai "b" apakšpunktam un tā aizņemto platību.

102. Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā ietver ainavas elementus, kas ir daļa no atbalsttiesīgās platības saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 9. pantu.

103. Kultūraugu dažādošanas prasību uzskata par izpildītu, ja pēc vienotā iesnieguma iesniegšanas un kultūraugu deklarēšanas nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ kultūraugu sēklas neuzdīgst vai tiek kavēta kultūrauga augšana, vai kultūrauga sējums tiek iznīcināts, ja pārbaudēs tiek konstatēts, ka kultūraugu dažādošanas prasība ir izpildīta ar citiem kultūraugiem, nevis vienotajā iesniegumā deklarētajiem, izņemot gadījumus, ja deklarētais kultūraugs ietekmē kultūraugu dažādošanas vai ekoloģiski nozīmīgas platības izveides prasības atbrīvojuma piemērošanu.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

11.2. Aizsargājamie ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji

104. Aizsargājamu ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktu un regulas Nr. 639/2014 43. pantu.

105. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktam aizsargājamie ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji ir zālāji, kas atzīti par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un Eiropas Savienības nozīmes putnu dzīvotni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu, par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu, par to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus.

106. Regulas Nr. 1307/2013 45. panta nosacījumus kārtējā gadā piemēro tām aizsargājamām ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju platībām, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada 31. decembrī ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datus.

106.1 Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 1. februārim papildina lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku karti ar ilggadīgo zālāju platībām, kurām kopš iepriekšējā gada 1. februāra piešķirts ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statuss, norādot lauku bloku kartes papildināšanas datumu.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

106.2 Lauksaimnieki līdz kārtējā gada 1. aprīlim rakstiski informē Dabas aizsardzības pārvaldi par tām ilggadīgo zālāju platībām, kurām laikposmā no kārtējā gada 1. janvāra līdz 1. februārim Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pirmo reizi piešķirts ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statuss un kuras apartas vai pārveidotas par cita lietojuma zemi gada laikā pirms kārtējā gada 1. februāra.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

106.3 Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot lauksaimnieku sniegto informāciju un Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo informāciju par deklarēto zemes lietošanas veidu un, ja nepieciešams, veicot pārbaudi dabā, no jauna novērtē ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statusu un precizē robežas.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

106.4 Šo noteikumu 106.2 punktā minētā kārtība netiek piemērota no dienas, kad Lauku atbalsta dienests saskaņā ar šo noteikumu 111. punktu ir aprēķinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējis informāciju par to, ka šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība ir samazinājusies par trim vai vairāk procentiem.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

106.5 Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties informē Lauku atbalsta dienestu par tās pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusa atcelšanu noteiktās platībās, kurās zālāja statuss ir mainīts no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem neatkarīgu apstākļu dēļ, tostarp ja zālāja apsekošanas laikā konstatēta tā zelmeņa botāniskā sastāva pārmaiņas dabisku procesu ietekmē vai attiecīgajā platībā ir paredzēta sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektu izveide. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz minētajiem Dabas aizsardzības pārvaldes pieņemtajiem lēmumiem, aktualizē informāciju lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

107. Šo noteikumu 105. un 106. punktā noteiktajā aizsargājamo ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju platībā netiek iekļauta zālāju aizņemtā platība, kas atrodas kādā no ekspluatācijas aizsargjoslām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām.

108. Lauksaimniekam, kas deklarētajā platībā ir uzaris aizsargājamos ekoloģiski jutīgos ilggadīgos zālājus vai tos pārveidojis citos zemes izmantošanas veidos, pēc šādas rīcības konstatēšanas līdz nākamā gada 9. jūnijam ir pienākums attiecīgo platību atkal pārveidot par ilggadīgo zālāju.

11.3. Ilggadīgo zālāju saglabāšana

109. Ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2., 3., 4. un 5. punktu un regulas Nr. 639/2014 44. pantu.

110. Regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2. punkta nosacījumus piemēro attiecībā uz valsts kopējo lauksaimniecības zemi.

111. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2. punktam un regulas Nr. 639/2014 43. pantam Lauku atbalsta dienests aprēķina un katru gadu līdz 20. augustam oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par:

111.1. ilggadīgo zālāju platības īpatsvaru kārtējā gadā;

111.2. ilggadīgo zālāju atsauces platības un kārtējā gada ilggadīgo zālāju platības īpatsvara attiecības izmaiņām.

112. Ja šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība valstī ir samazinājusies par trim, bet ne vairāk kā par pieciem procentiem, lauksaimniekam, kas piesakās uz šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu, ir pienākums nepārveidot ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām izmantojamu zemi, ja vien nav saņemts Lauku atbalsta dienesta saskaņojums.

113. Šo noteikumu 112. punktā minēto saskaņojumu Lauku atbalsta dienests izsniedz lauksaimniekam, kas pilnībā pārstrukturē saimniecību, pārveidojot to par augkopības saimniecību vai likvidējot vai samazinot mājlopu skaitu ganāmpulkā par vairāk nekā 50 procentiem pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo datumu.

114. Ja šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība valstī ir samazinājusies vairāk nekā par pieciem procentiem:

114.1. lauksaimniekam ir aizliegts pārveidot ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām izmantojamu zemi;

114.2. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. septembrim saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 44. panta 2. un 3. punktu informē lauksaimnieku par prasību pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību, norādot attiecīgās platības lielumu;

114.3. lauksaimnieks atjauno ilggadīgo zālāju platību līdz nākamā gada 9. jūnijam pēc šādas prasības saņemšanas.

11.4. Ekoloģiski nozīmīga platība

115. Ekoloģiski nozīmīgas platības izveides vai saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. pantu un regulas Nr. 639/2014 45. un 48. pantu.

116. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktam ekoloģiski nozīmīga platība ir:

116.1. papuvē esoša zeme, kas tiek uzturēta vismaz sešus mēnešus pēc kārtas kārtējā gadā un vismaz līdz kārtējā gada 15. jūlijam;

116.2. zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem, kas aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;

116.3. zeme 0,01 līdz 0,3 hektāru platībā, ko aizņem grupā augoši koki un koku un krūmu puduri;

116.4. 1–20 metru platas laukmales, kurās nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu. Laukmales augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma, un tās var appļaut. Ja laukmali aizņem zālaugu sugas augi un tā izveidota gar aramzemē sēto zālāju lauku vai papuvi, tai ir atšķirīgs zālaugu botāniskais sastāvs;

116.5. dīķi 0,01 līdz 0,1 hektāra platībā, ietverot arī piekrastes veģetāciju ne vairāk kā 10 metru platā joslā;

116.6. (svītrots no 01.01.2016. ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613, sk. grozījumu 2. punktu);

116.7. zeme, ko aizņem līdz kārtējā gada 15. septembrim labības vai labības un proteīnaugu pasējā sētas šādas stiebrzāles tīrsējā vai maisījumā – daudzziedu viengadīgā airene, ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, rupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga;

116.8. platība, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi – lucerna (Medicago), ragainais vanagnadziņš (Lotus corniculatus), āboliņš (Trifolium), tostarp sarkanais āboliņš, bastarda āboliņš un baltais āboliņš, lauka pupas (Vicia faba), vīķi (Vicia), zirņi (Pisum), amoliņš (Meliotus), austrumu galega (Galega), lupīna (Lupinus) un esparsete (Onobryschis). Slāpekli piesaistoši kultūraugi audzējami tīrsējā vai maisījumos, kas veidoti tikai no slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem. Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus audzē laukā, kas piekļaujas ūdens objektam, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru, gar attiecīgo ūdens objektu izveido vismaz divus metrus platu joslu, ko neizmanto lauksaimniecības produktu ražošanā;

116.9. platība, ko aizņem maisījumā sēti vismaz divi starpkultūru augi – vasaras rapsis, vasaras ripsis, viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, facēlija vai vasaras vīķi –, kas iesēti ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim, un sējums saglabāts vismaz līdz kārtējā gada 15. oktobrim. Starpkultūru sēklu maisījumā katra kultūrauga sēklu masas īpatsvars veido vismaz 20 procentus vai katra kultūrauga skaita īpatsvars veido vismaz 20 procentus.

(Grozīts ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159; 116.9. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2017., sk. grozījumu 2. punktu)

117. Aprēķinot platību, ko aizņem ekoloģiski nozīmīgas platības veidi saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. panta 3. punktu, izmanto šo noteikumu 10. pielikumā minētos svēruma un pārrēķina koeficientus.

118. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. panta 7. punktu regulas Nr. 1307/2013 46. panta 1. punkta prasību 2015., 2016. un 2017. gadā nepiemēro lauksaimniekiem, kuru īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme vairāk nekā 50 procentu platībā atrodas šo noteikumu 11. pielikumā minētajos pagastos vai novados.

119. Mākslīgi veidotas sētas, kas atrodas starp aramzemi un ainavas elementiem (laukmali, dīķi vai koku un krūmu grupu), neuzskata par šķērsli šo ainavas elementu un aramzemes fiziskai saskarei un deklarēšanai ekoloģiski nozīmīgas platības statusā.

(Grozīts ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613; grozījums par vārda "buferjoslu" svītrošanu stājas spēkā 01.01.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

120. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz pierādījumu par to, ka platība, ko aizņem šo noteikumu 116.2., 116.3. un 116.5. apakšpunktā minētie ainavu elementi, ir viņa īpašumā vai lietošanā pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā.

121. Dīķus un koku un krūmu grupas uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja:

121.1. tos pilnībā ieskauj lauksaimnieka rīcībā esošā aramzeme vai šie ainavas elementi robežojas ar aramzemi vai atrodas ne vairāk kā piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais zālājs vai ilggadīgais stādījums;

121.2. starp dīķi un aramzemi vai starp koku un krūmu grupu ir izvietota laukmale, kas ietverta atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā.

(Grozīts ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613; grozījums 121.2. apakšpunktā par vārdu "vai buferjosla" svītrošanu stājas spēkā 01.01.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

122. Laukmales un aizsargājamās koku alejas saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktu uzskata par saimniecības aramzemei blakusesošu ekoloģiski nozīmīgu platību, ja to garākā mala robežojas ar saimniecības aramzemes lauka malu vai ja aizsargājamo koku aleja atrodas ne vairāk kā piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais zālājs vai ilggadīgais stādījums.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

123. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

124. (Svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

124.1 Ja pārbaudē uz vietas saimniecībā konstatē, ka vienotajā iesniegumā deklarētais ekoloģiski nozīmīgas platības veids neatbilst situācijai dabā vai ja netiek izpildīti nosacījumi, lai to klasificētu par ekoloģiski nozīmīgu platību, vai ja deklarētā platība ir lielāka par dabā uzmērīto platību, tad lauksaimnieka rīcībā esošu platību, kas vienotajā iesniegumā nav deklarēta kā ekoloģiski nozīmīga platība, bet atbilst ekoloģiski nozīmīgas platības kritērijiem un atrodas uz lauksaimnieka vienotajā iesniegumā deklarētās lauksaimniecības zemes, var izmantot, lai kompensētu deklarētās ekoloģiski nozīmīgas platības lieluma sasniegšanai trūkstošo platību. Grupā augošus kokus, koku un krūmu pudurus, dīķus, kā arī zemi zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem var izmantot trūkstošās ekoloģiski nozīmīgās platības kompensēšanai, ja šie objekti pārbaudes brīdī ir identificējami saimniecībā un lauksaimnieks pierāda, ka attiecīgais ainavas elements atrodas tā īpašumā vai valdījumā.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

12. Maksājums gados jauniem lauksaimniekiem

125. Maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt lauksaimnieks par savas pirmās dibinātās lauku saimniecības platību, ja tas līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu, norādot, ka tas pretendē uz attiecīgo maksājumu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

126. Regulas Nr. 1307/2013 50. panta 2. punkta "a" apakšpunkta izpratnē fiziska persona pirmo reizi saimniecības vadītāja statusā dibina lauku saimniecību, kad attiecīgā persona vai tās kontrolē esošā zemnieku saimniecība vai kapitālsabiedrība pirmo reizi veic vienu no šādām darbībām:

126.1. iesniedz iesniegumu valsts vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai saņemšanai;

126.2. deklarē lauksaimnieciskās darbības ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienestā;

126.3. reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, norādot lauksaimniecisko darbību kā personas darbības veidu Valsts ieņēmumu dienestā.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr.205)

127. Regulas Nr. 639/2014 49. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē:

127.1. viens jaunais lauksaimnieks reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tam pieder vismaz 50 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības;

127.2. viens vai vairāki jauni lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības lēmumus, ja gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tie ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības;

127.3. vairāki jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tiem kopā pieder vismaz 50 procenti kapitāldaļu un katram no tiem pieder vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī ir paraksta tiesības. Ja kāds no gados jaunajiem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, ja tiem piederošo kapitāldaļu skaits nav mazāks par 50 procentiem un ir saglabātas viņu paraksta tiesības.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

127.1 Vienotajā iesniegumā norāda šo noteikumu 127. punktā minēto jauno lauksaimnieku vārdu, uzvārdu un personas kodu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

128. Ja jaunais lauksaimnieks vienā dienā ir dibinājis vairākas tā kontrolē esošas saimniecības, maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir tikai par vienas saimniecības platību, kuru norāda lauksaimnieks, vai nepiešķir nevienai no saimniecībām, ja tiek konstatēta mākslīgu nosacījumu radīšana saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

129. Valsts ieņēmumu dienests pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 126.2. un 126.3. apakšpunktā minēto datu atbilstību.

130. Maksājuma summu gados jauniem lauksaimniekiem Lauku atbalsta dienests aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 50. panta 8. punktu.

131. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 50. panta 9. punktam maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir vienam atbalsta saņēmējam par ne vairāk kā 90 hektāriem.

13. Brīvprātīgs saistītais atbalsts

132. Brīvprātīgu saistīto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, ja tas līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu, norādot izvēlēto brīvprātīgā saistītā atbalsta veidu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

132.1 Brīvprātīga saistītā atbalsta maksimālais apmērs 2015. gadā ir noteikts šo noteikumu 14.1 pielikumā.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

13.1. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par slaucamām govīm

133. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm piešķir, ja:

133.1. tās ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija;

133.2. tās ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā;

133.3. ganāmpulkā tiek veikta to pārraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību vismaz līdz kārtējā gada 30. septembrim un izslaukums no govs, kurai pēdējā standarta laktācijā, kas noslēgta pārraudzības gadā, no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir vismaz 5500 kilogramu vai – govij bioloģiskās turēšanas apstākļos – 4500 kilogramu. Izslaukuma prasība netiek attiecināta uz pārraudzībā esošām slaucamām govīm, kuru pirmā standarta laktācija tiek uzsākta pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr. 205; MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

134. Lauksaimnieks nodrošina piena izslaukuma kontroli, datu sagatavošanu un uzglabāšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par slaucamo govju pārraudzības kārtību. Lauksaimnieks izveido un veic saimniecības piena izmantošanas uzskaiti (tai skaitā par pienu, kas izmantots pašpatēriņam, dzīvnieku barošanai, realizācijai, pārstrādei uz vietas saimniecībā vai kas iznīcināts), izmantojot elektroniskos datu uzglabāšanas līdzekļus vai iekārtojot uzskaites žurnālu, kurā informācija sakārtota hronoloģiskā secībā pēc piena izmantošanas datuma, tostarp pēc kontroles datuma, pēc piena piegādes datuma ar ziņām par piena pircēju un piegādāto piena daudzumu un pēc piena pārstrādes datuma, ja piens tiek pārstrādāts saimniecībā.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

135. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktam atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo brīvprātīga saistītā atbalsta apmēru par slaucamām govīm ar slaucamo govju skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

136. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm, un slaucamo govju skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

137. Potenciāli atbalsttiesīgās slaucamās govis, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta 4. punkta "b" apakšpunktam uzskata par slaucamām govīm, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/2014 31. pantā.

138. Lai pārliecinātos par saimniecību atbilstību šo noteikumu 133. apakšpunktā minētajām prasībām, Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 42. pantu veic pārbaudes saimniecībās, pārbaudot saimniecību piena izslaukuma kontroles datu, piena realizācijas un izmantošanas datu uzskaiti, kā arī atbilstību dzīvnieku identificēšanas un reģistrēšanas prasībām. Lauksaimniecības datu centrs sagatavo regulas Nr. 809/2014 43. pantā minēto kontroles ziņojumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

139. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par slaucamām govīm pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

140. Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu.

13.2. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par kazām

141. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas kazu mātes.

142. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām piešķir, ja tās:

142.1. laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir atnesušās;

142.2. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija;

142.3. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr. 205; MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

143. Atbalsta likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar kazu skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

144. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām, un kazu sarakstu, par kurām attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

145. Potenciāli atbalsttiesīgās kazas, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta 4. punkta "b"apakšpunktam uzskata par kazām, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/2014 31. pantā.

146. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par kazām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

147. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par kazām piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm.

148. Lai pārliecinātos par saimniecību atbilstību šo noteikumu 141. un 142. punktā minētajām prasībām, Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 42. pantu veic saimniecībās pārbaudes, pārbaudot dzīvnieku un ganāmpulku reģistros esošās informācijas atbilstību situācijai saimniecībā, ja lauksaimnieks izmanto autorizēto Lauksaimniecības datu centra datubāzi, vai saimniecībā izveidoto reģistru informācijas atbilstību situācijai saimniecībā un Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku un ganāmpulku reģistra informācijai. Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 43. pantu sagatavo kontroles ziņojumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

13.3. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par liellopiem

149. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem piešķir par šādiem šo noteikumu 12. pielikumā minētajiem gaļas šķirnes vai kombinētās (piena–gaļas) šķirnes liellopiem vai krustojumā ar šo šķirņu dzīvnieku iegūtajiem liellopiem:

149.1. teli – sieviešu kārtas liellopu, kas vēl nav atnesusies, kārtējā gada laikā saimniecībā ir sasniegusi 16 mēnešu vecumu un ir turēta sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas noslēdzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;

149.2. bulli vai vērsi, kas kārtējā gada laikā saimniecībā sasniedzis 16 mēnešu vecumu un ir turēts sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas noslēdzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;

149.3. zīdītājgovi, ko neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai, un kura ir turēta lauksaimnieka ganāmpulkā sešus mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr.205)

150. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem piešķir par liellopu, ja tas ir reģistrēts un apzīmēts un par to ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

151. Brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar to dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

152. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem, un to liellopu sarakstu, par kuriem attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

153. Potenciāli atbalsttiesīgus liellopus, attiecībā uz kuriem konstatē, ka tie ir nepareizi identificēti vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta 4. punkta "b" apakšpunktam uzskata par liellopiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/2014 31. pantā.

154. Lauksaimniecības datu centrs veic šo noteikumu 149. un 150. punktā minēto atbilstību pārbaudi saimniecībā un sagatavo regulas Nr. 809/2014 42. un 43. pantā noteikto kontroles ziņojumu.

155. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

156. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm.

13.4. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par aitām

157. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas aitu mātes.

158. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām piešķir, ja tās:

158.1. laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir atnesušās;

158.2. pieder pie gaļas šķirnes vai kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes (13. pielikums) vai ir iegūtas, krustojot ar kādu no minētajām šķirnēm;

158.3. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību;

158.4. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 1. jūlija.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr. 205; MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

159. Brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālā atbalsta apmēru ar dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

160. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām, un aitu sarakstu, par kurām attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

161. Potenciāli atbalsttiesīgās aitas, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta 4. punkta "b" apakšpunktam uzskata par aitām, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/2014 31. pantā.

162. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm.

163. Lauksaimniecības datu centrs veic šo noteikumu 157. un 158. punktā minēto atbilstību pārbaudi saimniecībā un sagatavo regulas Nr. 809/2014 43. pantā noteikto kontroles ziņojumu, ko iesniedz Lauku atbalsta dienestā. Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 42. pantu veic pārbaudes saimniecībās, pārbaudot dzīvnieku un ganāmpulku reģistros esošās informācijas atbilstību situācijai saimniecībā, ja lauksaimnieks izmanto autorizēto Lauksaimniecības datu centra datubāzi, vai saimniecībā izveidoto reģistru informācijas atbilstību situācijai saimniecībā un Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku un ganāmpulku reģistra informācijai.

164. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

13.5. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par proteīnaugiem

165. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem var saņemt par kārtējā gada proteīnaugu platību:

165.1. ko aizņem tīrsējā sētas lauka pupas, zirņi, vīķi, lupīna, lucerna, austrumu galega, soja, kaņepes, sarkanais āboliņš, bastarda āboliņš vai baltais āboliņš;

165.2. ko aizņem maisījumos ar graudaugiem sēti zirņi vai vīķi, ja zirņu vai vīķu sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem;

165.3. kas nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

166. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem par kaņepju platību, ja tā ir atbalsttiesīga vienotā platības maksājuma saņemšanai.

167. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem lauksaimnieks var saņemt, ja:

167.1. kopējā proteīnaugu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

167.2. atbalstam pieteiktajā proteīnaugu platībā izaudzētie proteīnaugi netiek izmantoti enerģijas ieguvei.

168. Šo noteikumu 165.2. apakšpunktā minēto zirņu vai vīķu īpatsvaru nosaka Lauku atbalsta dienests, veicot pārbaudes saimniecībā.

169. Saimniecība, kurā audzē proteīnaugus arī enerģijas ieguvei, iesniedz informāciju par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidiem (6. pielikums) saskaņā ar šo noteikumu 83.3. apakšpunktu un nodrošina atsevišķu uzskaiti par visu saimniecībā iegūto proteīnaugu ieguvi un izlietošanu.

170. Lauku atbalsta dienests veic šo noteikumu 165. punktā minēto atbilstības nosacījumu pārbaudi saimniecībās, pārbaudot deklarētās informācijas atbilstību situācijai dabā un uzskaitei saimniecībā, un sagatavo kontroles ziņojumu.

171. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par proteīnaugiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo proteīnaugu hektāru skaitu kārtējā gadā.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

172. (Svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

13.6. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par cietes kartupeļiem

173. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt lauksaimnieks, kas ar cietes ražotāju ir noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu par noteiktu cietes kartupeļu stādījumu platību un noteikta kartupeļu daudzuma piegādi kārtējā gadā.

174. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt, ja:

174.1. kopējā cietes kartupeļu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

174.2. no viena hektāra novāktiem un cietes ražotājam piegādātiem cietes kartupeļiem ir iegūtas vismaz trīs tonnas kartupeļu cietes.

175. Maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz šo noteikumu 173. punktā minētajā līgumā noteikto cietes kartupeļu aizņemto hektāru skaitu un skaitu, ko nosaka, dalot ar trīs to kartupeļu cietes daudzumu, ko iegūst no kārtējā gada kartupeļu cietes ražotājam piegādātājiem kartupeļiem.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

175.1 Cietes ražotājs šo noteikumu 173. punktā minētā līguma kopiju līdz kārtējā gada 1. decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

176. Šo noteikumu 175. punktā minēto kartupeļu cietes daudzumu tonnās nosaka Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz piegādāto kartupeļu kravas tīrsvaru un kartupeļiem noteikto zemūdens svaru, kas paziņots saskaņā ar šo noteikumu 178. punktu. Kartupeļu cietes daudzumu tonnās par katru piegādāto kravu aprēķina, dalot kartupeļu tīrsvaru (kilogramos) ar šo noteikumu 14. pielikumā norādīto zemūdens svaram atbilstošo kartupeļu daudzumu, kas nepieciešams vienas tonnas kartupeļu cietes iegūšanai.

177. Kartupeļu tīrsvaru, kas nepieciešams kartupeļu cietes daudzuma aprēķināšanai, cietes ražotājs norādītajā piegādes laikā un vietā nosaka šādi:

177.1. kartupeļu bruto svaru katrai kravai nosaka piegādes laikā, salīdzinot piekrauta un tukša transportlīdzekļa svaru;

177.2. kartupeļu tīrsvaru nosaka, ņemot paraugus kartupeļu pieņemšanas laikā. Pirms tukša transportlīdzekļa nosvēršanas to atbrīvo no zemes atliekām. Svara noteikšanai ņem vismaz 20 kilogramu smagu paraugu. Bumbuļus nomazgā, atbrīvo no svešķermeņiem un nosver vēlreiz. Reģistrēto svaru samazina par diviem procentiem, ņemot vērā ūdens daudzumu, kas absorbēts, bumbuļus mazgājot. Iegūto kopējo samazinājumu piemēro 1000 kilogramiem kartupeļu.

178. Cietes ražotājs un lauksaimnieks (kartupeļu piegādātājs) paraksta kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma dokumentu trijos eksemplāros. Vienu apliecinājuma eksemplāru izsniedz lauksaimniekam kartupeļu piegādes brīdī, otru cietes ražotājs līdz kārtējā gada 1. decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā, bet trešo uzglabā pats.

179. Kartupeļu pieņemšanas apliecinājumā norāda vismaz šādu informāciju:

179.1. piegādes datums;

179.2. apliecinājuma dokumenta numurs;

179.3. audzēšanas līguma numurs;

179.4. kartupeļu audzētāja vārds vai nosaukums un adrese;

179.5. transportlīdzekļa svars pēc ierašanās cietes ražotāja norādītajā piegādes vietā;

179.6. transportlīdzekļa svars pēc izkraušanas un atbrīvošanas no zemes atliekām;

179.7. piegādātās kravas bruto svars;

179.8. piegādātās kravas bruto svara samazinājums procentos, ievērojot svešķermeņu svaru un absorbētā ūdens svaru kartupeļu mazgāšanas laikā;

179.9. piegādātās kravas bruto svara samazinājums svešķermeņu svara dēļ;

179.10. piegādātās kravas kopējais kartupeļu tīrsvars;

179.11. 5050 gramu kartupeļu zemūdens svars;

179.12. kravas piegādātāja un kravas pieņēmēja paraksts.

180. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par cietes kartupeļiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo cietes kartupeļu hektāru skaitu kārtējā gadā.

181. Cietes ražotājs piecas darbdienas pirms cietes kartupeļu pieņemšanas sezonas uzsākšanas informē par to Lauku atbalsta dienestu un nodrošina tam pieejamību pieņemšanas procesam un uzskaites informācijai.

182. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam saimniecībā pārbauda platības atbilstību šo noteikumu 174.1. apakšpunktam.

183. Lai Lauku atbalsta dienests pārliecinātos par cietes ražotājam piegādāto cietes kartupeļu daudzumu, lauksaimnieks pēc tā pieprasījuma iesniedz cietes kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma dokumenta kopiju un nodrošina Lauku atbalsta dienestam pieejamību saimniecības uzskaites informācijai.

13.7. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētas sēklas kartupeļiem

184. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem var saņemt, ja:

184.1. attiecīgajā platībā ir iestādīti pirmsbāzes (PB), bāzes (S, SE, E) vai sertificētas (A) kategorijas sēklas kartupeļi;

184.2. tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp iegūta pirmsbāzes (PB), bāzes (S, SE, E) vai sertificētas (A,B) kategorijas sēkla;

184.3. kopējā sēklas kartupeļu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

185. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot sēklas kartupeļu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 132. punktu.

185.1 Brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem pieprasītā platība ir platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta sēklas kartupeļu lauku apskatei.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

186. Sēklas kartupeļu platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par kartupeļu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par sēklas kartupeļu platību, par kuru konstatēta regulas Nr. 640/2014 19. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību.

187. Valsts augu aizsardzības dienests veic šo noteikumu 184.1. un 184.2. apakšpunktā minēto atbilstības nosacījumu pārbaudi saimniecībās.

188. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34. pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par kartupeļiem pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.

189. Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:

189.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;

189.2. kuras atbilst šo noteikumu 184.1. un 184.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

190. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo sēklas kartupeļu aizņemto hektāru skaitu kārtējā gadā.

13.8. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām

191. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām var saņemt, ja:

191.1. attiecīgajā platībā tiek audzēts pļavas timotiņš, pļavas auzene, hibrīdā airene, daudzziedu viengadīgā airene, sarkanā auzene, ganību airene, niedru auzene, pļavas skarene, kamolzāle, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, austrumu galega, lucerna, bastarda āboliņš, facēlija, ragainie vanagnadziņi, zirņi, vīķi, lauka pupas vai lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā vai šaurlapu);

191.2. tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;

191.3. kopējā viena vai vairāku attiecīgo stiebrzāļu un lopbarības augu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

191.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

192. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot stiebrzāļu un lopbarības augu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 132. punktu.

192.1 Brīvprātīgajam saistītajam atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām pieprasītā platība ir platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskatei.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

193. Stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par lopbarības augu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta regulas Nr. 640/2014 19. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību.

194. Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda, vai saimniecībā tiek nodrošināta šo noteikumu 191.1. un 191.2. apakšpunktā minēto prasību izpilde.

195. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34. pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.

196. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu Valsts augu aizsardzības dienests sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:

196.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;

196.2. kuras atbilst šo noteikumu 191.1. un 191.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

197. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo augu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

13.9. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētu labības sēklu

198. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētu labības sēklu var saņemt, ja:

198.1. attiecīgajā platībā tiek audzēti kvieši (Triticum aestivum L., Triticum spelta L.), rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), mieži (Hordeum vulgare L.), auzas (Avena sativa L., Avena byzantina K. Koch, Avena nuda L.) un griķi (Fagopyrum esculentum Moench);

198.2. tiek izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības sēklaudzēšanu, tostarp iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;

198.3. kopējā viena vai vairāku ar labības sēklu apsētu lauku atbalsttiesīgā platība, ko aizņem šajā punktā minētie kultūraugi, nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

198.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

199. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot labības sēklu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā.

199.1 Brīvprātīgajam saistītajam atbalstam par sertificētu labības sēklu pieprasītā platība ir platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta labības sēklaudzēšanas lauku apskatei.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

200. Labības sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par labības sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta regulas Nr. 640/2014 19. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību.

201. Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda, vai saimniecībā tiek nodrošināta šo noteikumu 198.1. un 198.2. apakšpunktā minēto prasību izpilde.

202. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34. pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par sertificētu labības sēklu pārbaudes izlasi un to saimniecību izlasi, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.

203. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu Valsts augu aizsardzības dienests sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:

203.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;

203.2. kuras atbilst šo noteikumu 198.1. un 198.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

204. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētām labības sēklām saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo augu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

13.10. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par miežiem

205. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par miežiem lauksaimnieks var saņemt, ja:

205.1. kopējā viena vai vairāku ar miežiem apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

205.2. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

206. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 205. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā.

207. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par miežiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo miežu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

13.11. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par vasaras rapsi

208. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par vasaras rapsi (Brassica napus subsp. napus f. annua) lauksaimnieks var saņemt, ja kopējā viena vai vairāku ar vasaras rapsi apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam.

209. Nosakot vasaras rapša atbalstiesīgo platību, piemēro lineāro samazinājumu saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 3. punktu.

210. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 208. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.

211. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par vasaras rapsi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo vasaras rapša hektāru skaitu kārtējā gadā.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

212. (Svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

13.12. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par dārzeņiem

213. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par dārzeņiem var saņemt, ja:

213.1. attiecīgajā platībā audzē tomātus, sīpolus, šalotes sīpolus, ķiplokus, puravus, galviņkāpostus, ziedkāpostus, citus kāpostus (izņemot lopbarības kāpostus), galda kolrābjus, burkānus, galda rāceņus, galda kāļus, galda bietes, mangoldu (lapu bietes), selerijas, redīsus, melnos rutkus, pētersīļus, pastinakus, gurķus, kornišonus, dārza ķirbjus, cukīni, kabačus, patisonus, vīģlapu ķirbjus, lielaugļu ķirbjus, muskata ķirbjus, parastās jeb dārza pupiņas, skābenes, rabarberus, spinātus vai mārrutkus;

213.2. kopējā viena vai vairāku ar šo noteikumu 213.1. apakšpunktā minētajiem dārzeņiem aizņemtu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

213.3. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

214. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 213. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.

215. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par dārzeņiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo dārzeņu aizņemto atbalsttiesīgo platību.

13.13. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par augļiem un ogām

216. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par augļiem un ogām var saņemt, ja:

216.1. attiecīgajā platībā audzē vīnogas, ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, smiltsērkšķus, saldos un skābos ķiršus, plūmes, dārza pīlādžus, zemenes, krūmmellenes, lielogu dzērvenes, upenes, sarkanās un baltās jāņogas, ērkšķogas, aronijas, avenes vai kazenes;

216.2. kopējā viena vai vairāku šo noteikumu 216.1. apakšpunktā minēto augļu un ogu stādījumu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam.

217. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 216. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.

218. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par augļiem un ogām saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo augļu un ogu stādījumu aizņemto atbalsttiesīgo platību.

14. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma

219. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 V sadaļu.

220. Mazo lauksaimnieku atbalsts vienam lauksaimniekam gadā ir 500 euro atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 63. panta 1. punkta "b" apakšpunktam.

221. Lauksaimnieks, kas vēlas piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 62. panta 1. punktu un regulas Nr. 809/2014 19. panta 1. punktu līdz 2015. gada 15. jūnijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu, izdarot atzīmi par pieteikšanos mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr.205; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

222. Lai pretendētu uz mazo lauksaimnieku atbalstu 2016. gadā un turpmākajos gados, lauksaimnieks, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā un ir iesniedzis šo noteikumu 221. punktā minēto vienoto iesniegumu, katru gadu iesniedz vienoto iesniegumu, apstiprinot, ka iepriekšējā gadā vienotajā iesniegumā norādītā informācija nemainās, vai norādot attiecīgās izmaiņas.

223. Ja lauksaimnieks vēlas izstāties no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas, viņš par to rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu.

224. Ja lauksaimnieks, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, vēlas pieteikties šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. apakšpunktā un 13. nodaļā minētajiem tiešajiem maksājumiem 2016. gadā vai turpmākajos gados, viņš līdz attiecīgā gada 22. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu par izstāšanos no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas kopā ar vienoto iesniegumu. Ja lauksaimnieks to izdara 25 dienu laikā pēc 22. maija, viņam piemēro atbalsta samazinājumu saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 13. pantu.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

225. Lauksaimnieks, kas piesakās dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, līdz 2015. gada 15. jūnijam kopā ar vienoto iesniegumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz apliecinājumu dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā (15. pielikums), norādot, ka nav mākslīgi radītu apstākļu priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr.205; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

226. Uzskatāms, ka lauksaimnieks pēc 2011. gada 18. oktobra nav mākslīgi radījis apstākļus priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājuma, ja ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:

226.1. iesniegums Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pirmo reizi ir iesniegts pirms 2011. gada 18. oktobra, un pēc minētā datuma atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes platība nav samazinājusies par vairāk nekā 50 procentiem;

226.2. 2015. gadā vienotajā iesniegumā deklarētā lauksaimniecības zemes platība, kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 32. pantam, veido vismaz piecus hektārus;

226.3. 2015. gadā vienotajā iesniegumā pieteikto šo noteikumu 2. punktā minēto tiešo maksājumu summa, izņemot mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas atbalstu, ko lauksaimnieks būtu tiesīgs saņemt, ja nebūtu pieteicies mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam atbalstam, ir vismaz 500 euro;

226.4. saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību kopumā, nevis daļēji, un tā ietver regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētās vienības;

226.5. saimniecība vai tās daļa, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā;

226.6. saimniecība izveidota, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

227. Ja lauksaimnieks neatbilst šo noteikumu 226. punktā minētajiem nosacījumiem, viņš pierāda, ka saimniecības izveides mērķis ir lauksaimnieciskā darbība un nav mākslīgi radītu apstākļu priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas.

228. Lauku atbalsta dienests izvērtē šo noteikumu 225. punktā minēto informāciju un līdz 2016. gada 1. maijam informē lauksaimnieku par iekļaušanu vai par atteikumu iekļaut mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

229. Ja šo noteikumu 228. punktā minētā lēmuma pieņemšanai Lauku atbalsta dienestam nepieciešama papildu informācija, lauksaimnieks to iesniedz 21 dienas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

230. Ja lauksaimnieks sniedzis nepatiesu informāciju un tas ir konstatēts:

230.1. pirms maksājumu piešķiršanas par 2015. gadu, lauksaimniekam tiek atteikta dalība mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā;

230.2. kādā no nākamajiem gadiem pēc 2015. gada, lauksaimniekam ir jāatmaksā mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā saņemtais atbalsts pilnā apmērā un jāsamaksā regulas Nr. 809/2014 7. pantā noteiktie procenti.

230.1 Tiesības saņemt mazo lauksaimnieku atbalstu nav nododamas citai personai, izņemot gadījumu, kad saimniecību pārņem tikai viena persona mantošanas ceļā no lauksaimnieka, kurš piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, pārņemot visus saimniecības atbalsttiesīgos lauksaimniecības zemes hektārus, kas 2015. gadā deklarēti saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktu. Persona, kas pārņem tiesības saņemt mazo lauksaimnieku atbalstu, iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu brīvā formā par tiesību pārņemšanu un mantojumu apliecinošu dokumentu kopiju, uzrādot oriģinālu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

230.2 Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 61. panta 2. punktam un 64. panta 2. punkta trešajai rindkopai valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu regulējošajos normatīvajos aktos minētā prasība par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības deklarēšanu un apstiprināšanu vienotā platības maksājuma saņemšanai ir uzskatāma par īstenotu arī tad, ja tiek saņemts mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājums.

(MK 25.10.2016. noteikumu Nr. 687 redakcijā)

15. Pārejas posma valsts atbalsts un atdalītais pārejas posma valsts atbalsts
15.1. Vispārīgie nosacījumi

231. Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" līdz kārtējā gada 1. novembrim publicē šo noteikumu 242., 245. un 248. punktā minētās atdalītā pārejas posma valsts atbalsta likmes.

232. Šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas reģistrē tam piederošos dzīvniekus un regulāri sniedz informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku reģistrēšanas un apzīmēšanas kārtību, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97.

233. Šo noteikumu 3.3., 3.4. un 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas:

233.1. atbilst šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

233.2. līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

233.1 Pārejas posma valsts atbalsta un atdalītā pārejas posma valsts atbalsta maksimālais apmērs 2015. gadā ir noteikts šo noteikumu 16.1 pielikumā.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

15.2. Pārejas posma valsts atbalsts par zīdītājgovīm

234. Pārejas posma valsts atbalstu var saņemt par šādām zīdītājgovīm:

234.1. par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku un pieder ganāmpulkam, kurā tiek audzēti teļi gaļas ražošanai;

234.2. par govi, kuras šķirne nav minēta šo noteikumu 16. pielikumā, ja govi neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai;

234.3. par teli no astoņu mēnešu vecuma, kura vēl nav atnesusies.

235. Pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 232. punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

235.1. pirms šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā lauksaimnieks Lauksaimniecības datu centrā deklarē šo noteikumu 234. punktā minētās govis un teles kā zīdītājgovis vai teles kā potenciālās zīdītājgovis;

235.2. pretendējot uz maksājumu par šo noteikumu 234. punktā minētajām govīm un telēm, lauksaimnieks no kārtējā gada 15. maija līdz 15. novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (17. pielikums);

235.3. šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītais zīdītājgovju skaits nav mazāks par 60 procentiem no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita attiecīgajā gadā (kopējo dzīvnieku skaitu veido šo noteikumu 235. punktā minētās zīdītājgovis un teles). Teles, kas pieteiktas maksājumam, nepārsniedz 40 procentu no kopējā maksājumam pieteiktā dzīvnieku skaita;

235.4. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 235.3. apakšpunktā minēto dzīvnieku skaitu un to proporciju vismaz sešus mēnešus pēc šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas.

236. Ja šo noteikumu 235.4. apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 20 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās aizstāj ar šo noteikumu 234. punktā minētajiem nosacījumiem atbilstošu dzīvnieku. Septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

237. Jauktā ganāmpulkā (ar slaucamām govīm un zīdītājgovīm) šo noteikumu 234. punktā minētajam maksājumam atbilstošos dzīvniekus Lauksaimniecības datu centrs nosaka, izmantojot informāciju par:

237.1. piena govju skaitu un zīdītājgovju skaitu ganāmpulkā pēc stāvokļa kārtējā gada 31. decembrī, ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 234. punktā minēto maksājumu attiecīgajā gadā;

237.2. realizēto piena kvotu iepriekšējā kvotas gadā;

237.3. vidējo izslaukumu pārraudzībā esošajā ganāmpulkā attiecīgajā pārraudzības gadā. Ja šāda informācija nav pieejama, izmanto izslaukuma rādītāju – 4796 kilogrami.

238. Ja lauksaimnieks pretendē uz pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm attiecīgajā gadā, Lauksaimniecības datu centrs, ievērojot šo noteikumu 237. punktā minēto informāciju, izmanto šādu aprēķina metodiku:

238.1. realizētā piena daudzumam nepieciešamo slaucamu govju skaitu nosaka, aprēķinot realizētā piena daudzuma attiecību pret vidējā izslaukuma rādītāju (pārraudzībā esošajiem ganāmpulkiem – attiecīgā pārraudzības gada rādītājs, pārējiem – izslaukuma rādītājs (4796 kilogrami));

238.2. zīdītājgovju skaitu, par kurām var saņemt maksājumus, jauktā ganāmpulkā (ar slaucamām govim un zīdītājgovīm) nosaka, no kopējā govju skaita atņemot to slaucamo govju skaitu, kuras nepieciešamas realizētā piena daudzuma iegūšanai.

238.1 Atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar zīdītājgovju skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

15.3. Pārejas posma valsts atbalsts par aitu mātēm

239. Pārejas posma valsts atbalstu par aitu mātēm var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 232. punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

239.1. pēc stāvokļa kārtējā gada 1. jūlijā ganāmpulkā ir vismaz 10 aitu mātes, kas saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem ir vienu reizi atnesušās vai ir vecākas par gadu;

239.2. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (18. pielikums) par aitu māšu skaitu 1. jūlijā;

239.3. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 239.2. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītos dzīvniekus vismaz 100 dienas, skaitot no kārtējā gada 16. jūlija.

240. Ja šo noteikumu 239.3. apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 10 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās aizstāj ar aitu māti, kas ir vienu reizi atnesusies vai ir vecāka par gadu. Piecu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

240.1 Atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar aitu māšu skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

15.4. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par platībām

241. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām lauksaimnieks var saņemt par hektāru skaitu, kas:

241.1. apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām 2006. gadā;

241.2. 2006. gadā ir noteikts kartupeļu audzēšanas līgumā ar cietes ražotāju.

242. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par platībām likmi kārtējā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16. oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mplatība = Nplatība x 0,995 , kur
Qplatība

Mplatība – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par platībām likme (euro/ha);

Nplatība – kopējais maksimāli pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta apmērs par platībām valstī kārtējā gadā (euro);

Qplatība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 241. punktu.

243. Ja saimniecībā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits kārtējā gadā ir mazāks nekā šo noteikumu 241. punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

15.5. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par laukaugu platībām

244. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām lauksaimnieks var saņemt par hektāru skaitu, kas apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām 2009. gadā.

245. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām likmi kārtējā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16. oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mplatība= Nplatībax 0,995 , kur
Qplatība

Mplatība– atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām likme (euro/ha);

Nplatība– kopējais maksimāli pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām apmērs valstī kārtējā gadā (euro);

Qplatība– kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 244.punktu.

246. Ja saimniecībā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits kārtējā gadā ir mazāks nekā šo noteikumu 244. punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

15.6. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par kartupeļu cieti

247. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par kartupeļu cieti lauksaimnieks var saņemt par tādu kartupeļu cietes daudzumu tonnās, kāds apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par kartupeļu cieti 2011. gadā.

248. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti likmi kārtējā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16. oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M tonna = N tonna x 0,995 , kur
Q tonna

tonna – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti likme (euro/tonna);

N tonna – kopējais maksimālais pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti apmērs valstī kārtējā gadā (euro);

Q tonna – kopējais maksājumam atbilstošais kartupeļu cietes daudzums tonnās valstī saskaņā ar šo noteikumu 247. punktu.

16. Noslēguma jautājumi

249. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 12. marta noteikumus Nr. 139 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 65. nr.; 2014, 65., 174. nr.).

250. Regulas Nr. 1307/2013 45. panta nosacījumus 2015. gadā piemēro tām aizsargājamām ekoloģiski jutīgo zālāju platībām, kas kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pēc stāvokļa 2015. gada 1. martā.

251. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

252. Lauksaimniekam, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 12. marta noteikumiem Nr. 139 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībā tiešā atbalsta shēmu ietvaros" ir iesniedzis Lauku atbalsta dienestā iesniegumu īpašā atbalsta saņemšanai par pienu 2013./2014. kvotas gadā (no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2014. gada 31. martam), piegādes kvotas apjomu nosaka pēc pielāgošanas.

(MK 28.04.2015. noteikumu Nr.205 redakcijā)

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
1. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126
Vienotā iesnieguma minimālās satura prasības

(Pielikums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Vienotajā iesniegumā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, jo īpaši:

1) informāciju par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru;

2) ziņas par attiecīgajām tiešo maksājumu shēmām un (vai) lauku attīstības pasākumiem, par kuriem lauksaimnieks iesniedz iesniegumu;

3) informāciju par lauksaimnieka rīcībā esošajiem lauksaimniecības zemes gabaliem, norādot lauka numuru, lauku bloka numuru, lauka platību, zemes izmantošanas veidu (kultūras kods) atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam;

4) lauku bloku karti, kurā nepārprotami identificējami lauksaimnieka rīcībā esošie lauksaimniecības zemes gabali un nelauksaimniecības zemes gabali, kas pieteikti atbalstam;

5) norādi par to, ka uz lauksaimnieku attiecināmi šo noteikumu 3. nodaļas nosacījumi (aktīva lauksaimnieka statusa pierādīšanai nepieciešamā informācija);

6) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un par to, ka lauksaimniekam ir zināmi nosacījumi, kas attiecas uz konkrētajām tiešo maksājumu shēmām un lauku attīstības pasākumiem, un viņš apņemas tos ievērot.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
2. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126
Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodu saraksts

(Pielikums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Nr.
p.k.

Kultūraugi, zemes izmantošanas veids

Kods1

Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var izmantot attiecīgos veidus2

Lauku attīstības platībmaksājumi

ENP slāpekli piesaistoši kultūraugi

BSA par proteīnaugiem

BSA par sertificētu labības sēklu

BSA par sertificētu stiebrzāļu, lopbarības augu sēklu

BSA par dārzeņiem

BSA par augļiem un ogām

bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos

vidi saudzējošu metožu lietošana dārzkopībā

saudzējošas vides izveide, audzējot augus nektāra ieguvei

rugāju lauks ziemas periodā

bioloģiskā lauksaimniecība

maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi

1. Graudaugi                          
1.1. Auzas

140

   

x

           

x

x

x

1.2. Auzas ar stiebrzāļu pasēju

141

   

x

             

x

x

1.3. Kvieši, vasaras

111

   

x

           

x

x

x

1.4. Kvieši, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju

113

   

x

             

x

x

1.5. Kvieši, ziemas

112

   

x

           

x

x

x

1.6. Mieži, vasaras

131

   

x

           

x

x

x

1.7. Mieži, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju

133

   

x

             

x

x

1.8. Mieži, ziemas

132

   

x

           

x

x

x

1.9. Rudzi

121

   

x

           

x

x

x

1.10. Tritikāle, vasaras

150

   

x

           

x

x

x

1.11. Tritikāle, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju

152

   

x

             

x

x

1.12. Tritikāle, ziemas

151

   

x

           

x

x

x

1.13. Griķi

160

   

x

         

x

x

x

x

1.14. Griķi ar tauriņziežu pasēju

161

   

x

         

x

   

x

1.15. Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums ar stiebrzāļu pasēju, kur proteīnaugi > 50 %

446

 

x

               

x

x

1.16. Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums, kur proteīnaugi > 50 %

445

 

x

             

x

x

x

2. Zālāji                          
2.1. Stiebrzāļu un lopbarības zālaugu maisījumi                          
2.1.1. Ilggadīgie zālāji3

710

           

x

     

x

x

2.1.2. Aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (iesk. proteīnaugus) maisījums

720

                   

x

x

2.2. Stiebrzāles tīrsējā                          
2.2.1. Pļavas timotiņš sēklas ieguvei

731

     

x

           

x

x

2.2.2. Pļavas auzene sēklas ieguvei

732

     

x

           

x

x

2.2.3. Hibrīdā airene sēklas ieguvei

733

     

x

           

x

x

2.2.4. Daudzziedu viengadīgā airene sēklas ieguvei

734

     

x

           

x

x

2.2.5. Sarkanā auzene sēklas ieguvei

735

     

x

           

x

x

2.2.6. Ganību airene sēklas ieguvei

736

     

x

           

x

x

2.2.7. Niedru auzene sēklas ieguvei

737

     

x

           

x

x

2.2.8. Pļavas skarene sēklas ieguvei

738

     

x

           

x

x

2.2.9. Kamolzāle sēklas ieguvei

739

     

x

           

x

x

2.2.10. Citur neminētas stiebrzāles

713

                   

x

x

3. Tauriņzieži, tai skaitā pākšaugi tīrsējā                          
3.1. Sarkanais āboliņš

723

x

x

 

x

       

x

 

x

x

3.2. Baltais āboliņš

724

x

x

 

x

       

x

 

x

x

3.3. Bastarda āboliņš

725

x

x

 

x

       

x

 

x

x

3.4. Lucerna

726

x

x

 

x

           

x

x

3.5. Austrumu galega

727

x

x

 

x

           

x

x

3.6. Ragainais vanagnadziņš

728

x

   

x

       

x

 

x

x

3.7. Amoliņš

729

x

             

x

x

x

x

3.8. Esparsete

714

x

             

x

x

x

x

3.9 Lauka pupas

410

x

x

 

x

         

x

x

x

3.10. Zirņi

420

x

x

 

x

         

x

x

x

3.11. Lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā, šaurlapu)

430

x

x

 

x

         

x

x

x

3.12. Vīķi, vasaras

441

x

x

 

x

         

x

x

x

3.13. Vīķi, ziemas

442

x

x

 

x

         

x

x

x

3.14. Soja

443

 

x

               

x

x

4. Zaļmasas augi un lopbarības sakņaugi                          
4.1. Kukurūza biogāzes ieguvei

791

                     

x

4.2. Citur neminēta kukurūza

741

                 

x

x

x

4.3. Lopbarības bietes, cukurbietes

831

                   

x

x

5. Eļļas augi un šķiedraugi                          
5.1. Kaņepes

170

 

x

             

x

x

x

5.2. Lini, šķiedras

310

                 

x

x

x

5.3. Lini, eļļas

330

                 

x

x

x

5.4. Rapsis, vasaras

211

                 

x

x

x

5.5. Rapsis, ziemas

212

                 

x

x

x

5.6. Ripsis, vasaras

213

                 

x

x

x

5.7. Ripsis, ziemas

214

                 

x

x

x

6. Dārzeņi                          
6.1. Sēklas kartupeļi

821

             

x

   

x

x

6.2. Cietes kartupeļi

825

             

x

   

x

x

6.3. Kartupeļi, kas citur nav minēti

820

             

x

   

x

x

6.4. Tomāti

826

       

x

   

x

   

x

x

6.5. Ziedkāposti

842

       

x

   

x

   

x

x

6.6. Citur neminēti kāposti (baltie vai sarkanie galviņkāposti, rožu jeb Briseles kāposti, galda kolrābji, sparģeļkāposti, virziņkāposti jeb Savojas kāposti, lapu kāposti, brokoļi, Pekinas kāposti), izņemot lopbarības kāpostus

870

       

x

   

x

   

x

x

6.7. Burkāni

843

       

x

   

x

   

x

x

6.8. Galda bietes, mangolds (lapu bietes)

844

       

x

   

x

   

x

x

6.9. Gurķi un kornišoni

845

       

x

   

x

   

x

x

6.10. Sīpoli, šalotes sīpoli, maurloki, lielloku sīpoli un batūni

846

       

x

   

x

   

x

x

6.11. Ķiploki

847

       

x

   

x

   

x

x

6.12. Puravi

849

       

x

   

x

   

x

x

6.13. Galda rāceņi, turnepši

851

       

x

   

x

   

x

x

6.14. Galda kāļi

856

       

x

   

x

   

x

x

6.15. Selerijas

852

       

x

   

x

   

x

x

6.16. Redīsi un melnie rutki

853

       

x

   

x

   

x

x

6.17. Pētersīļi

854

       

x

   

x

   

x

x

6.18. Pastinaks

855

       

x

   

x

   

x

x

6.19. Dārza ķirbis, cukīni, kabači, patisoni

857

       

x

   

x

   

x

x

6.20. Vīģlapu, lielaugļu, muskata ķirbis

858

       

x

   

x

   

x

x

6.21. Parastās jeb dārza pupiņas

859

       

x

   

x

   

x

x

6.22. Skābenes

860

       

x

   

x

   

x

x

6.23. Spināti

862

       

x

   

x

   

x

x

6.24. Mārrutki

863

       

x

   

x

   

x

x

6.25. Salāti

864

             

x

   

x

x

6.26. Topinambūri

865

             

x

   

x

x

6.27. Paprika

867

             

x

   

x

x

6.28. Baklažāni

868

             

x

   

x

x

6.29. Sparģeļi

869

             

x

   

x

x

6.30. Dārzeņi, ja vienlaidu platībā augošas BSA2 atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha un kopējā saimniecības aramzemes platība nav lielāka par 10 ha8

871

       

x

   

x

   

x

x

7. Augļi un ogas                          
7.1. Zemenes

926

         

x

 

x

   

x

x

8. Ilggadīgie stādījumi                          
8.1. Ābeles

911

         

x

 

x

   

x

x

8.2. Bumbieres

912

         

x

 

x

   

x

x

8.3. Saldie un skābie ķirši

932

         

x

 

x

   

x

x

8.4. Plūmes

914

         

x

 

x

   

x

x

8.5. Aronijas

918

         

x

 

x

   

x

x

8.6. Smiltsērkšķis

919

         

x

 

x

   

x

x

8.7. Avenes

921

         

x

 

x

   

x

x

8.8. Upenes

922

         

x

 

x

   

x

x

8.9. Sarkanās un baltās jāņogas

933

         

x

 

x

   

x

x

8.10. Krūmmellenes (zilenes)

924

         

x

 

x

   

x

x

8.11. Lielogu dzērvenes

934

         

x

 

x

   

x

x

8.12. Ērkšķogas

927

         

x

 

x

   

x

x

8.13. Krūmcidonijas

928

         

x

 

x

   

x

x

8.14. Kazenes

929

         

x

 

x

   

x

x

8.15. Dārza pīlādži

931

         

x

 

x

   

x

x

8.16. Vīnogas

935

         

x

 

x

   

x

x

8.17. Augļu koki un ogulāji (izņemot zemenes), ja vienlaidu platībā augošas BSA atbalsttiesīgās augļu koku un ogulāju sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha

950

         

x

 

x

   

x

x

8.18. Citur neminēti ilggadīgie stādījumi

952

                   

x

x

8.19. Kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē

640

                     

x

8.20. Rabarberi

861

       

x

   

x

   

x

x

9. Īscirtmeta atvasāji, enerģijas augi                          
9.1. Apse

644

                     

x

9.2. Kārkli

645

                     

x

9.3. Baltalksnis

646

                     

x

9.4. Miežabrālis

641

                     

x

9.5. Klūdziņprosa

642

                     

x

10. Pārējie                          
10.1. Garšaugi un kultivēti ārstniecības augi (parastā dille, fenhelis, baziliks, timiāns, ķimenes, estragons, sierāboliņš, anīss, majorāns, oregano jeb raudene, salvija, sējas koriandrs jeb kinza, izops, kumelīte, kliņģerīte, cigoriņš, piparmētra, pupumētra, vērmele, lofants, naktssvece, deviņvīru spēks, ābolmētra, citronmelisa, tauksakne, mārdadzis, ehinācija, ārstniecības lupstājs, dižzirdzene, raspodiņš, sirds mātere, ārstniecības gurķene)

848

               

x

 

x

x

10.2. Sinepe

215

               

x

 

x

x

10.3. Sinepe ar tauriņziežu pasēju

216

               

x

   

x

10.4. Facēlija

715

     

x

       

x

x

x

x

10.5. Facēlija ar tauriņziežu pasēju

716

     

x

       

x

   

x

10.6. Citi kultivēti nektāraugi (ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra)

930

               

x

x

x

x

10.7. Papuve

610

                   

x

x

10.8. Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha4

811

                   

x

x

10.9. Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē4

872

                   

x

x

10.10. Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti kā kultūraugu maisījums aramzemē

873

                   

x

x

10.11. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, par kuru kārtējā gadā nevar saņemt atbalstu6

620

                       
10.12. Ilggadīgie stādījumi vai aramzeme, izņemot aramzemē sētus zālājus5, ko lauksaimnieks deklarē, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam

101

                     

x

Piezīmes.
1 Kods – kultūraugu un lauksaimniecības zemes izmantošanas veida kods.
2 ENP (slāpekli piesaistoši kultūraugi) – ekoloģiski nozīmīga platība ar slāpekli piesaistošiem kultūraugiem, BSA – brīvprātīgs saistītais atbalsts.
3 Ilggadīgie zālāji ir zālāju platības, kas līdz 2014. gadam deklarētas kā pastāvīgās pļavas un ganības. Pie ilggadīgajiem zālājiem deklarē platību, kura piecus gadus pēc kārtas ir deklarēta kā aramzemē sētu stiebrzāļu un (vai) lopbarības zālaugu (āboliņa, lucernas, vīķu, amoliņa, esparsetes, austrumu galegas, ragaino vanagnadziņu) maisījums vai kā stiebrzāles tīrsējā, vai kā lopbarības zālaugi tīrsējā. Pie ilggadīgiem zālājiem deklarē arī platību, kas atzīta par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgu ES nozīmes zālāju biotopu, vai putnu dzīvotni.
4 Deklarējot kultūraugus ar šādu nosaukumu, lauksaimnieks, kura aramzemes platība ir vismaz 10 hektāri, pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz deklarāciju par attiecīgajā platībā audzētiem kultūraugiem, norādot informāciju par katru atsevišķu kultūraugu atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a" vai "b" apakšpunktam un tā aizņemto platību saskaņā ar šo noteikumu 101. punktu.
5 Ar attiecīgo kodu deklarējami lauksaimniecības zemes gabali saskaņā ar šo noteikumu 59.2. apakšpunktu.
6 Lauksaimniecības zeme, par kuru kārtējā gadā nevar saņemt atbalstu, – lauksaimniecības zemes platība, kas nav apstrādāta ilgākā laikposmā (platība sākusi apaugt ar krūmiem vai krūmu atvasēm vai zāle nav pļauta, un par to liecina vairāku gadu laikā izveidojies kūlas slānis).


3.pielikums

Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

(Pielikums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Aktīva lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarācija

1. Informācija par klientu
(Aizpildīt drukātiem burtiem)

Vārds                                        
                                         
Uzvārds                                        
                                         
Personas kods            

                         
                                         
Firma (nosaukums)                                        
                                         
Reģistrācijas numurs                                        
                                         
LAD klienta reģistrācijas numurs                                        
                                         
Mobilā vai fiksētā tālruņa numurs                                        
                                         
E-pasta adrese                                        

Deklarācijā iekļauta informācija par šādām atbalsta pretendenta saistītajām personām (norāda personas vārdu, uzvārdu vai firmu un personas kodu vai reģistrācijas numuru):

Personu, uz kuru attiecas Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 34. punktā minētās darbības jomas, uzskatīs par aktīvu lauksaimnieku, ja tā iesniegs pierādījumus, kas sagatavoti atbilstoši paraugam šīs deklarācijas I vai II daļā, vai norādīs atbilstību Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 38. punkta kritērijam.

2. Iesniegtais pierādījums
(Atbilstošo atzīmēt ar "X")

Deklarācijas I daļa

Ja persona vēlas iesniegt pierādījumu, kas apliecina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula Nr. 1307/2013), 9. panta 2. punkta trešās daļas "a" apakšpunktā noteiktajam kritērijam, tā aizpilda deklarācijas I daļu.

Deklarācijas II daļa

Ja persona vēlas iesniegt pierādījumu, kas apliecina atbilstību Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 37. punktā noteiktajam kritērijam, kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktā noteiktajam, tā aizpilda deklarācijas II daļu.

Ja persona apliecina atbilstību Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 38. punktā noteiktajam kritērijam, kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "b" apakšpunktā noteiktajam – kārtējā gadā atbalstam pieteiktās atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz 60 hektāri –, deklarācijas daļas nav jāaizpilda.

Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.

Datums     .     .

2

0

    . Paraksts  

 

I daļa

Pierādījums par atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "a" apakšpunktā noteiktajam kritērijam – gada tiešo maksājumu summa ir vismaz 5 % no kopējiem ieņēmumiem, kas gūti no nelauksaimnieciskām darbībām pēdējā noslēgtajā pārskata gadā.

Lai noteiktu personas atbilstību kritērijam, sniedzama šāda informācija:
(skatīt I daļas aizpildīšanas instrukciju)

Pārskata gads, par kuru sniegta informācija                    
                     
1. postenis. Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības, tai skaitā               ,    
                     
1.1. postenis. Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības               ,    
                     
1.2. postenis. PVN un akcīzes nodoklis no nelauksaimnieciskās darbības               ,    
                     
1.3. postenis. Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību               ,    
                     
2. postenis. Tiešie maksājumi               ,    
                     
3. postenis. Tiešo maksājumu daļa no ieņēmumiem, kas gūti no nelauksaimnieciskām darbībām, %               ,    
                   
                     
Aprēķina: (2. postenis : 1. postenis) x 100 %                    

Lauksaimnieks uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja 3. postenī norādītais rādītājs ir 5 % vai vairāk (tiešo maksājumu summa ir vismaz 5 % no ieņēmumiem, kas gūti no nelauksaimnieciskām darbībām).

I daļas aizpildīšanas instrukcija

Lai atbilstoši aizpildītu un aprēķinātu pozīcijas deklarācijas I daļā, iepazīstieties ar deklarācijas aizpildīšanas norādījumiem.

Ieņēmumus veido:

neto apgrozījums – tie ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis;

pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis;

• Eiropas Savienības un jebkurš valsts atbalsts.

1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības" norāda visus tos ieņēmumus par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kuri nav ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības (skatīt skaidrojumu "Ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības").

Ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības ir ieņēmumi, ko lauksaimnieks guvis no lauksaimnieciskās darbības savā saimniecībā par pēdējo noslēgto pārskata gadu, un tie ir:

• ieņēmumi no lauksaimniecības produktu* (skatīt skaidrojumu "Lauksaimniecības produkti") ražošanas vai audzēšanas, tostarp ražas novākšanas, slaukšanas, dzīvnieku audzēšanas un turēšanas lauksaimniecības nolūkā;

• ieņēmumi no savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrādes, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*;

• ieņēmumi no atbalsta par lauksaimniecisko darbību. Personai, kurai aktīva lauksaimnieka statusa pierādīšanai ir jāiesniedz šī deklarācija, šo summu paziņo Lauku atbalsta dienests.

Piezīme. * Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna. Lauksaimniecības produkti nav arī tie produkti, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009, 1. pielikumā (turpmāk – regula Nr. 510/2014), un ieņēmumi no tiem jānorāda 1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības".

1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības" norāda 1.1. posteņa "Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības", 1.2. posteņa "PVN un akcīzes nodoklis no nelauksaimnieciskās darbības" un 1.3. posteņa "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" kopsummu.

1.3. postenī "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" norāda visus tos atbalsta maksājumus par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kas nav atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību, par kuriem Lauku atbalsta dienests personai ir sniedzis informāciju.

2. postenī "Tiešie maksājumi" norāda Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju par tiešo maksājumu summu. To aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 12. panta 1. un 2. punktu.

II daļa

Pierādījums par atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktā noteiktajam kritērijam un Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 38. punktā noteiktajam kritērijam, ka personas darījumdarbības vai personas galvenie mērķi ir lauksaimnieciskā darbība, ja kopējais apgrozījums, kas iegūts no lauksaimnieciskām darbībām pēdējā noslēgtajā pārskata gadā, par kuru ir pieejami šādi pierādījumi, ir vismaz viena trešā daļa no kopējā apgrozījuma pēdējā noslēgtajā pārskata gadā.

Lai noteiktu personas atbilstību kritērijam, sniedzama šāda informācija:
(skatīt II daļas aizpildīšanas instrukciju)

Pārskata gads, par kuru sniegta informācija                    
                     
1. postenis. Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības, tai skaitā:               ,    
                     
1.1. postenis. Neto apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības               ,    
                     
1.2. postenis. Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību               ,    
                     
2. postenis. Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības, tai skaitā               ,    
                     
2.1. postenis. Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības               ,    
                     
2.2. postenis. Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību               ,    
                     
3. postenis. Kopējais apgrozījums               ,    
                     
Aprēķina: 1. postenis + 2. postenis                    
                     
4. postenis. No lauksaimnieciskām darbībām gūtā apgrozījuma daļa no kopējā apgrozījuma   ,                
                   
                     
Aprēķina: 1. postenis : 3. postenis                    

Lauksaimnieks uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja 4. postenī norādītais rādītājs ir 0,3333 vai lielāks (kopējais apgrozījums, kas iegūts no lauksaimnieciskām darbībām, ir vismaz 1/3 no kopējā apgrozījuma).

II daļas aizpildīšanas instrukcija

Lai atbilstoši aizpildītu un aprēķinātu pozīcijas deklarācijas II daļā, iepazīstieties ar deklarācijas aizpildīšanas norādījumiem.

Apgrozījumu veido:

neto apgrozījums – tie ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis;

• Eiropas Savienības un jebkurš valsts atbalsts.

Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības ir apgrozījums, ko lauksaimnieks saņēmis no lauksaimnieciskās darbības savā saimniecībā par pēdējo noslēgto pārskata gadu, un tas ir:

• neto apgrozījums no lauksaimniecības produktu* (skatīt skaidrojumu "Lauksaimniecības produkti") ražošanas vai audzēšanas, tostarp ražas novākšanas, slaukšanas, dzīvnieku audzēšanas un turēšanas lauksaimniecības nolūkā;

• neto apgrozījums no savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrādes, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*;

• ieņēmumi no atbalsta par lauksaimniecisko darbību. Personai, kurai aktīva lauksaimnieka statusa pierādīšanai ir jāiesniedz šī deklarācija, šo summu paziņo Lauku atbalsta dienests. Šo summu norāda 1.3. postenī "Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību".

Piezīme. * Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna. Lauksaimniecības produkti nav arī tie produkti, kas minēti regulas Nr. 510/2014 1. pielikumā, un apgrozījums no tiem jānorāda 2. postenī "Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības".

1. postenī "Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības" norāda 1.1. posteņa "Neto apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības" un 1.2. posteņa "Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību" kopsummu.

2. postenī "Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības" norāda visu to apgrozījumu par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kas nav iekļaujams 1. postenī "Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības" (skatīt skaidrojumu "Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības").

2. postenī "Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības" norāda 2.1. posteņa "Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības" un 2.2. posteņa "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" kopsummu.

2.2. postenī "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" norāda visus tos atbalsta maksājumus par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kas nav 1.3. postenī norādītie "Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību", par kuriem Lauku atbalsta dienests personai ir sniedzis informāciju.


4.pielikums

Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Deklarācija par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību
1. Informācija par klientu
(Aizpildīt drukātiem burtiem)
Vārds
Uzvārds
Personas kods -
Firma (nosaukums)
Reģistrācijas numurs
LAD klienta reģistrācijas numurs
Mobilā vai fiksētā tālruņa numurs
E-pasta adrese
Gads, par kuru sniegta informācija        
Nr. p. k. Darbinieka personas kods Vārds, uzvārds Darba alga pirms nodokļu nomaksas (euro) Aprēķinātās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
(euro)
Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva
(euro)
Nostrādāto stundu skaits, veicot lauksaimniecisku darbību Ar darbaspēka algošanu saistītie izdevumi
(4 + 5 + 6)
1 2 3 4 5 6 7 8

Gadā kopā

 
Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
Datums     .     . 2 0 1 5 . Paraksts                      

2. Deklarācijā minēto terminu skaidrojums un deklarācijas aizpildīšanas kārtība

Lauksaimnieciskā darbība ir savā saimniecībā veikta darbība:

• lauksaimniecības produktu* ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana, dzīvnieku audzēšana un turēšana lauksaimniecības nolūkā;

• savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrāde, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*.

* Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna. Lauksaimniecības produkti nav arī tie produkti, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES) Nr.  510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr.  1216/2009 un (EK) Nr.  614/2009, 1. pielikumā. Ieņēmumi no tiem jānorāda 1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības".

Darba alga pirms nodokļu nomaksas ir alga pirms darba ņēmēja nodokļu nomaksas. 4. ailē norāda darba ņēmējam par lauksaimniecisku darbību veikšanu izmaksātās darba algas, kā arī par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķirtās naudas summu. Attiecīgā summa atbilst veiktajam lauksaimnieciskās darbības apjomam periodā, par kuru tiek iesniegta šī deklarācija.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu darba devēja ziņojumā norāda darba devēji, kuriem saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu var pasludināt kredītiestādes maksātnespēju, ja darba devējs ir kredītiestāde, par darbiniekiem, ar kuriem attiecīgajiem darba devējiem saskaņā ar Darba likumu ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības.

Ar darbaspēka algošanu saistītos izdevumus aprēķina, saskaitot 4. ailē norādītās darba algas, 5. ailē norādītās aprēķinātās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 6. ailē norādītās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas.

7. ailē norāda stundu skaitu, ko darba ņēmējs ir nostrādājis, veicot lauksaimniecisko darbību.

Maksājuma samazinājums netiek piemērots summai par gadā kopā izmaksātajiem ar darbaspēka algošanu saistītajiem izdevumiem (8. aile).

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
5.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Obligātās apsaimniekošanas prasības

(Pielikums MK 28.04.2015. noteikumu Nr.205 redakcijā)

I. Vide, klimata pārmaiņas, labi zemes lauksaimniecības apstākļi

1. Ūdens resursi
1.1. Pasākumi attiecībā uz kūtsmēslu apsaimniekošanu un mēslojumu lietošanas aizliegums gar virszemes ūdensobjektiem (attiecas uz īpaši jutīgajām teritorijām)
Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta "c" apakšpunkts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu
Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" 4.2., 4.6.6., 5.1., 5.2., 7.1. un 7.3.2. apakšpunkts un 20. punkts
1.2. Pasākumi attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu un uzskaiti (attiecas uz īpaši jutīgajām teritorijām)
Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 834 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem" 3.1.1., 3.1.2., 3.3.2. un 3.3.4. apakšpunkts un 6. punkts
2. Savvaļas putnu aizsardzība
2.1. Pasākumi, lai saglabātu, uzturētu vai atjaunotu atsevišķu putnu sugu dzīvotņu daudzveidību un teritoriju
Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. panta 3. un 4. punkts
2.2. Piesārņojuma vai kaitējuma novēršana dzīvotnēm un savvaļas putnu dzīvei
Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" 37., 41. un 44. punkts
2.3. Savvaļas putnu aizsardzības sistēma
Sugu un biotopu aizsardzības likuma 11. panta 1., 2., 3. (izņemot putnu olu lasīšanu un iegūšanu arī tad, ja tās ir tukšas), 4. un 6. punkts
3. Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība
3.1. Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība
3.1.1. dabas lieguma teritorijā aizliegts:

3.1.1.1. dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav īpašs aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

3.1.1.2. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu un terašu pļavas;

3.1.1.3. mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot:

3.1.1.3.1. dabiski apmežojušās vai pirms aizsargājamās teritorijas izveidošanas apmežotas lauksaimniecības zemes lietošanas kategorijas maiņu pret kategoriju "mežs" vai "krūmājs";

3.1.1.3.2. upju dabiskā tecējuma atjaunošanu;

3.1.1.3.3. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju:

3.1.1.3.3.1. zemes lietošanas kategorijas maiņu nacionālo parku dabas lieguma zonā;

3.1.1.3.3.2. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu;

3.1.1.4. pļaut lauksaimniecības zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;

3.1.2. dabas parka teritorijā aizliegts:

3.1.2.1. dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

3.1.2.2. mainīt zemes lietošanas kategoriju;

3.1.2.3. pļaut lauksaimniecības zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;

3.1.3. aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā aizliegts dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

3.1.4. dabas pieminekļa teritorijā aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot zemes lietošanas kategorijas maiņu aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par parku ierīkošanu un apsaimniekošanu

3.2. Pasākumi attiecībā uz aizsargājamām augu sugām
Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. panta 1. punkts
Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" 45.9., 45.10. un 45.12. apakšpunkts

II. Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība

4. Pārtikas nekaitīgums
4.1. Pārtikas vispārējās nekaitīguma prasības
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 14., 15. pants, 17. panta 1. punkts, 18., 19. un 20. pants
4.2. Higiēnas noteikumi
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu I pielikuma A daļas II nodaļas 4. punkta "g", "h", "j" apakšpunkts, 5. punkta "f" un "h" apakšpunkts un 6. punkts, I pielikuma A daļas III nodaļas 8. punkta "a", "b", "d", "e" apakšpunkts un 9. punkta "a" un "c" apakšpunkts.

Eiropas Komisijas 2009. gada 22. decembra Regulas (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos pielikums.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004, 14. pants.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulas (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, 18. pants

4.3. Piena ieguve un pirmapstrāde
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma IX sadaļas I nodaļas I daļas 1. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunkts, 2. punkta "a", "b" un "c" apakšpunkts, 3. punkta "a" apakšpunkts, "b" apakšpunkta "i" un "ii" apakšpunkts un "c" apakšpunkts, 4. un 5. punkts, III pielikuma IX sadaļas II nodaļas A sadaļas 1., 2., 3. un 4. punkts, III pielikuma IX sadaļas II nodaļas B sadaļas 1. punkta "a" un "d" apakšpunkts, 2. un 4. punkts
4.4. Olu aprite
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma X sadaļas I nodaļas 1. punkts
4.5. Lauksaimniecības dzīvnieku barības nekaitīgums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības, 5. panta 1., 5. un 6. punkts, I pielikuma A daļas I sadaļas 4. punkta "e" un "g" apakšpunkts, I pielikuma A daļas II sadaļas 2. punkta "a", "b" un "e" apakšpunkts un III pielikuma 1. un 2. punkts
5. Ierobežojumi hormonālas, tireostatiskas iedarbības vielu un betaagonistu lietošanā
Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 831 "Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja dzīvniekiem lietotas zāles" 2., 4., 6., 7., 8., 9., 14., 15., 17., 18., 19. un 20. punkts
6. Cūku identifikācija un reģistrācija
6.1. Ganāmpulku un novietņu reģistrēšana
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 3. punkts
6.2. Novietnes dzīvnieku reģistrs un informācijas sniegšana
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 4.4. un 16.2. apakšpunkts, kā arī 17., 18., 23., 24., 28., 29. un 32. punkts
6.3. Cūku identifikācija
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 47., 49., 51., 52. un 53. punkts
7. Liellopu identifikācija un reģistrācija
7.1. Liellopu identifikācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulas (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97, 4. 4.a, 4.b, 4.c un 4.d pants
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 42. punkts
7.2. Novietnes dzīvnieku reģistrs un informācijas sniegšana
Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulas (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97, 7. pants
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 16.1. apakšpunkts, 17. un 18. punkts, 27.8. un 27.9. apakšpunkts, 28., 29., 31. un 32. punkts, kā arī 43.4. apakšpunkts
8. Aitu un kazu identifikācija un reģistrācija
8.1. Aitu un kazu identifikācija
Padomes 2003. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK, 4. pants
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 54. un 55. punkts
8.2. Informācijas sniegšana un novietnes dzīvnieku reģistrs
Padomes 2003. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK, 5. pants
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 16.3. apakšpunkts, kā arī 17., 18., 28., 29., 31. un 32. punkts
9. Dzīvnieku slimības
9.1. Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) profilakses, kontroles un apkarošanas pasākumi
9.1.1. Ierobežojumi lauksaimniecības dzīvnieku barošanā
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 7. pants
9.1.2. Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas profilakses un kontroles pasākumi
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 11., 12., 13. un 15. pants
Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 8. punkta "a" apakšpunkts
10. Augu aizsardzības līdzekļi
10.1. Augu aizsardzības likuma 7. panta pirmās daļas pirmais teikums, 9. panta trešā daļa, 10. panta pirmā daļa (neattiecas vārdi "Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas noteiktos labas augu aizsardzības prakses principus (publicēti Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē) un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos integrētās augu aizsardzības principus un prasības visos tajos paredzētajos gadījumos")
10.2. Augu aizsardzības likuma 7. panta piektās daļas 1. punkts
10.3. Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi" 3., 9. un 13. punkts

III. Dzīvnieku labturība

11. Teļu labturība
Ministru kabineta 2003. gada 2. septembra noteikumu Nr. 491 "Teļu labturības prasības" 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 15., 17., 18., 19., 20. un 25. punkts
Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumu Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības" 6., 10., 11., 12., 14. un 15. punkts, kā arī 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunkts
12. Cūku labturība
Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 743 "Cūku labturības prasības" 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45. punkts
13. Vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem
Dzīvnieku aizsardzības likuma 14. pants
Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumu Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības" 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punkts, 18.2., 18.3., 18.6. un 18.8. apakšpunkts, kā arī 19. un 20. punkts

6. pielikums

Ministru kabineta
2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126
Informācija par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidu

(Pielikuma nosaukums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Iesnieguma numurs
LAD klienta reģistrācijas numurs
Saņemšanas datums . . 2 0 .
Veidlapu pieņēma
(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)
Kultūrauga
kods
Kopējā
platība
(ha)
Kultūrauga izmantojums Uzņēmums, kura biogāzes ražotnei piegādās ražu Plānotais
piegādājamais
daudzums
tonnās
zaļbarībai,
skābbarībai
(ha)
biogāzei
(ha)
cits
(ha)
nosaukums reģistrācijas numurs
            LV                        
            LV                        
            LV                        
            LV                        
            LV                        
            LV                        

Datums un paraksts*

Iesniegumu paraksta atbalsta pretendents vai tā pilnvarots pārstāvis (jāiesniedz notariāli vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināta pilnvaras kopija, uzrādot oriģinālu).

Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
Datums . . 2 0 . Paraksts
Vārds
Uzvārds

Piezīmes.

1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. Dati tiks izmantoti statistikai un publiskoti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

7. pielikums

Ministru kabineta
2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126
Vienotajam platības maksājumam un mazo lauksaimnieku atbalstam deklarētās kaņepju sējplatības

(Pielikuma nosaukums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Iesnieguma numurs
LAD klienta reģistrācijas numurs
Saņemšanas datums . . 2 0 .
Veidlapu pieņēma
(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)
Lauka numurs
(platību maksājumu iesnieguma C daļas 4. ailē norādīts kultūras kods 170)
Iesētā kaņepju šķirne Izsētais kaņepju sēklu daudzums (norāda ar precizitāti divi cipari aiz komata), kg/ha

Ar parakstu apliecinu, ka:

1) sniegtā informācija ir patiesa;

2) esmu izlasījis un pilnībā ievērošu normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumus attiecībā uz vienotā platības maksājuma saņemšanu par kaņepju platību.

Apņemos:

1) iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu par piedalīšanos kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā un samaksāt dalības maksu par vienotajam platības maksājumam deklarēto kaņepju sējplatību;

2) sniegt Valsts augu aizsardzības dienestam visu nepieciešamo informāciju;

3) atļaut Valsts augu aizsardzības dienestam noņemt kaņepju augu paraugus THC analīzēm;

4) iesniegt visu izmantoto kaņepju sēklu iepakojuma etiķešu oriģinālus Lauku atbalsta dienestā;

5) vienotajam platības maksājumam pieteiktajā kaņepju platībā augus turpināt audzēt parastos augšanas apstākļos un tos nenovākt, pirms beidzas 10 dienu termiņš pēc ziedēšanas beigām, kā to paredz 2014. gada 17. jūlija Komisijas Īstenošanas regulas Nr.  809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.  1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību, 45. panta 4. punkts.

Datums un paraksts*

Iesniegumu paraksta atbalsta pretendents vai tā pilnvarots pārstāvis (jāiesniedz notariāli vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināta pilnvaras kopija, uzrādot oriģinālu).

Datums . . 2 0 . Paraksts
Vārds
Uzvārds

Piezīmes.

1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. Dati var tikt izmantoti statistikai un publiskoti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

8.pielikums

Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Iesniegums platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā

Aizpildīt drukātiem burtiem

I. Informācija par klientu

Vārds


Uzvārds


Firma (nosaukums)


Personas kods/reģistrācijas Nr.


Lauku atbalsta dienests klienta reģistrācijas numurs


Adrese


Bankas nosaukums, adrese


Bankas SWIFT vai BIC kods


Bankas konta Nr.

II. Kontaktinformācija

Tālruņa numurs Mobilā tālruņa numurs


E-pasta adrese

III. Informācija par platību

Kaņepju platība (ha), kas pieteikta vienotajam platības
maksājumam (ņemot vērā papildinājumus un labojumus)

.

Ar parakstu apliecinu, ka:

1)līdz kārtējā gada 30.jūnijam samaksāšu Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtajā rēķinā norādīto summu;

2)sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa;

3)apzinos, ka par nepatiesas vai neprecīzas informācijas sniegšanu dalība THC monitoringā var tikt anulēta un iemaksātā summa netiks atmaksāta.

IV. Datums un paraksts*

Datums . . 2 0 . Paraksts
Vārds
Uzvārds

V. Pieņēma

(aizpilda Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieks)

Datums . . 2 0 . Paraksts
Vārds
Uzvārds

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
9.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Kultūraugu saraksts

(Pielikums grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

Nr.
p. k.
Kultūraugu ģints, suga Nosaukums latīņu valodā Ietver sugas vai apakšsugas
1. Graudaugi
1.1. Auzas Avena Sējas auzas
1.2. Kvieši, vasaras Triticum Mīkstie kvieši, cietie kvieši, plēkšņu jeb speltas kvieši
1.3. Kvieši, ziemas Triticum Mīkstie kvieši
1.4. Mieži, vasaras Hordeum
1.5. Mieži, ziemas Hordeum
1.6. Rudzi Secale
1.7. Tritikāle, vasaras Triticosecale
1.8. Tritikāle, ziemas Triticosecale
1.9. Griķi Fagopyrum
2. Pākšaugi
2.1. Zirņi Pisum Zirņi, dārza zirņi, cukurzirņi, lobāmie zirņi
2.2. Soja Glycine
2.3. Lupīna Lupinus Dzeltenā lupīna, šaurlapu lupīna, baltā lupīna
2.4. Seradella Ornithopus
2.5. Vīķi, vasaras Vicia Vasaras vīķi, lauka pupas, dārza (cūku) pupas
2.6. Vīķi, ziemas Vicia
2.7. Parastās jeb dārza pupiņas Phaseolus Dārza pupiņas, daudzziedu pupiņas jeb puķu pupas, sviesta jeb Limas pupiņas
2.8. Lēcas Lens
2.9. Austrumu galega Galega
3. Eļļas augi un šķiedraugi
3.1. Ķimenes Carum
3.2. Kaņepes Cannabis Sējas kaņepes
3.3. Lini Eļļas lini, šķiedras lini
3.4. Rapsis, vasaras Brassica napus Vasaras rapsis, galda kāļi, lopbarības kāļi
3.5. Rapsis, ziemas Brassica napus Ziemas rapsis
4. Dārzeņi, sakņaugi, zaļmasas augi
4.1. Kukurūza Zea Parastā kukurūza, cukurkukurūza
4.2. Malva Malva
4.3. Salāti Lactuca Dārza salāti, lapu salāti, galviņsalāti, romiešu salāti, ledussalāti
4.4. Bietes Beta Cukurbietes, lopbarības bietes, galda bietes, mangolds jeb lapu bietes
4.5. Burkāni Daucus
4.6. Pastinaks Pastinaca
4.7. Artišoks Cynara Artišoki, lapu artišoki
4.8. Topinambūrs Helianthus Saulespuķe, parastā saulgrieze, topinambūrs
4.9. Sīpoli Allium Puravi, dārza sīpoli, lielloku sīpoli, šalotes sīpoli, ķiploki, maurloki, lociņi
4.10. Fenhelis Foeniculum
4.11. Sējas koriandrs Coriandrum
4.12. Parastā dille Anethum
4.13. Pētersīļi Petroselinum Lapu pētersīļi, sakņu pētersīļi
4.14. Selerijas Apium Sakņu selerijas, lapu selerijas, kātu selerijas
4.15. Cigoriņš Cichorium Lapu cigoriņš, sakņu cigoriņš, Vitlufa cigoriņš
4.16. Baziliks Ocimum
4.17. Piparmētra Mentha
4.18. Spināti Spinacia
4.19. Rukola Eruca sativa
4.20. Kāposti Brassica oleracea Ziedkāposts, galviņkāposts (baltais, sarkanais), rožu jeb Briseles kāposts, kolrābis, sparģeļkāposts, virziņkāposts, lapu kāposts, brokoļi, kacenkāposts jeb lopbarības kāposts, Pekinas kāposts
4.21. Rāceņi Brassica rapa Tīruma rācenis, lauka rācenis, ripsis
4.22. Redīsi Raphanus sativus Redīsi, melnais rutks, eļļas rutks (var. oleiformis)
4.23. Mārrutki Armoracia rusticana Armoracia rusticana
4.24. Sareptas sinepes Brassica juncea Sareptas sinepes jeb zilganās sinepes
4.25. Melnās sinepes Sinapsis alba
4.26. Baltās sinepes Brassica nigra
4.27. Kartupeļi Solanum tuberosum
4.28. Tomāti Solanum lycopersicum
4.29. Baklažāns Solanum melongena
4.30. Paprika Capsicum annuum
4.31. Čili pipars Capsicum baccatum
4.32. Gurķi Cucumis sativus
4.33. Arbūzs Citrullus lanatus
4.34. Melone Cucumis melo
4.35. Dārza ķirbis Cucurbita pepo Parastais ķirbis, kabači, patisoni, cukīni
4.36. Vīģlapu ķirbis Cucurbita ficifolia
4.37. Lielaugļu ķirbis Cucurbita maxima
4.38. Muskata ķirbis Cucurbita moschata Muskata ķirbis, sviesta ķirbis
4.39. Skābenes Rumex
5. Nektāraugi, ārstniecības augi
5.1. Ežziede Echinops Apaļgalvas ežziede
5.2. Biškrēsliņš Tanacetum Parastais biškrēsliņš
5.3. Parastā raudene Origanum Parastā raudene, majorāns
5.4. Salvija Salvia Ārstniecības salvija
5.5. Mārsils jeb timiāns Thymus
5.6. Pūķgalve Dracocephalum
5.7. Mātere Leonurus
5.8. Melisa Lamiaceae
5.9. Kaķumētra Napeta
5.10. Izops Hyssopus
5.11. Gurķene Borago
5.12. Daglītis Echium
5.13. Dedestiņa Lathyrus
5.14. Facēlija Phacelia
5.15. Ārstniecības kumelīte Chamomilla
5.16. Ārstniecības kliņģerīte Calendula
6. Augļi un ogas
6.11. Zemenes Fragaria

Piezīme. 1 (Piezīme svītrota ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
10.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Svēruma un pārrēķina koeficienti

(Pielikums MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

Nr.
p.k.

Elements

Pārrēķina koeficients (m/koki uz m2)

Svēruma koeficients

Ekoloģiski nozīmīga platība (ja piemēro abus koeficientus)

1.

Papuvē esoša zeme (uz 1 m2)

nepiemēro

1

1 m2

2.

Platības, ko veido stiebrzāļu pasējs vai zaļais segums (uz 1 m2)

nepiemēro

0,3

0,3 m2

3.

Platības, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi (uz 1 m2)

nepiemēro

0,7

0,7 m2

4.

Ainavas elementi:

4.1.

aizsargājamie dižkoki (uz vienu koku)

nepiemēro

1,5

1,5 m2

4.2.

aizsargājamās koku alejas (uz 1 m2)

nepiemēro

2

2 m2

4.3.

koku grupa/koku puduri (uz 1 m2)

nepiemēro

1,5

1,5 m2

4.4.

dižakmeņi (uz 1 m2)

nepiemēro

1

1 m2

4.5.

laukmale (uz 1 m)

6

1,5

9 m2

4.6.

dīķi (uz 1 m2)

nepiemēro

1,5

1,5 m2

11.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Pagasti un novadi, kuros piemērojams atbrīvojums no ekoloģiski nozīmīgas platības prasības izpildes
1. Ainažu pagasts 35. Launkalnes pagasts 69. Stradu pagasts
2. Aiviekstes pagasts 36. Lazdonas pagasts 70. Straupes pagasts
3. Allažu pagasts 37. Lejasciema pagasts 71. Sunākstes pagasts
4. Alsviķu pagasts 38. Liepnas pagasts 72. Susāju pagasts
5. Amatas pagasts 39. Mazozolu pagasts 73. Tārgales pagasts
6. Ances pagasts 40. Mazzalves pagasts 74. Tīnūžu pagasts
7. Bērzkalnes pagasts 41. Mākoņkalna pagasts 75. Tomes pagasts
8. Birzgales pagasts 42. Mālupes pagasts 76. Ugāles pagasts
9. Daudzeses pagasts 43. Mārkalnes pagasts 77. Umurgas pagasts
10. Drabešu pagasts 44. Meņģeles pagasts 78. Usmas pagasts
11. Dundagas pagasts 45. Nītaures pagasts 79. Valgundes pagasts
12. Dunikas pagasts 46. Pasienes pagasts 80. Valkas pagasts
13. Dzērbenes pagasts 47. Pededzes pagasts 81. Valles pagasts
14. Embūtes pagasts 48. Piltenes pagasts 82. Veclaicenes pagasts
15. Engures pagasts 49. Plāņu pagasts 83. Viesītes pagasts
16. Ēdoles pagasts 50. Popes pagasts 84. Vijciema pagasts
17. Feimaņu pagasts 51. Puzes pagasts 85. Viļķenes pagasts
18. Goliševas pagasts 52. Raiskuma pagasts 86. Virešu pagasts
19. Ģibuļu pagasts 53. Ramatas pagasts 87. Zalves pagasts
20. Inčukalna pagasts 54. Rankas pagasts 88. Zaubes pagasts
21. Indrānu pagasts 55. Rendas pagasts 89. Zeltiņu pagasts
22. Ipiķu pagasts 56. Rugāju pagasts 90. Zentenes pagasts
23. Istras pagasts 57. Rumbas pagasts 91. Ziemera pagasts
24. Īvandes pagasts 58. Rundēnu pagasts 92. Zlēku pagasts
25. Jaunalūksnes pagasts 59. Sakas pagasts 93. Zvārdes pagasts
26. Jaunannas pagasts 60. Salacgrīvas pagasts 94. Zvārtavas pagasts
27. Jumurdas pagasts 61. Saulkrastu pagasts 95. Žīguru pagasts
28. Jūrkalnes pagasts 62. Seces pagasts 96. Ādažu novads
29. Kaives pagasts 63. Sērenes pagasts 97. Carnikavas novads
30. Kalna pagasts 64. Skaņkalnes pagasts 98. Mērsraga novads
31. Kaplavas pagasts 65. Skrundas pagasts 99. Rojas novads
32. Klintaines pagasts 66. Skujenes pagasts 100. Ropažu novads
33. Kolkas pagasts 67. Smārdes pagasts 101. Sējas novads
34. Ķūļciema pagasts 68. Staiceles pagasts
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
12.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Liellopu gaļas šķirņu un kombinēto šķirņu saraksts

1. Liellopu gaļas šķirnes

Nr. p. k. Gaļas šķirnes Saīsinājums
1. Šarolē SA
2. Herefordas HE
3. Aberdinangus AB
4. Limuzinas LI
5. Hailandes HA
6. Galovejas GA
7. Beļģijas zilā BZ
8. Hekes HK
9. Blondais akvitānietis BA
10. Aubrak AU
11. Pjemontas PM
12. Deksteras DR
13. Saleras SL
14. Shorthorn BS
15. Gaļas šķirņu krustojums XG

2. Liellopu kombinētās šķirnes

Nr. p. k. Kombinētās (piena–gaļas) šķirnes Saīsinājums
1. Stepju pelēkā SP
2. Simentāles SI
3. Tiroles pelēkā TP
4. Montbeljardas MO
5. Šveices brūnā OB
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
13.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Gaļas un kombinēto vilnas–gaļas aitu šķirņu saraksts

(Pielikums MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

1. Gaļas šķirnes

Nr.
p.k.

Gaļas šķirnes

Saīsinājums

1.

Il de France

IF

2.

Tekselas

T

3.

Igaunijas baltgalve

IB

4.

Šarolē

SA

5.

Vācijas merino vietējā

VMV

6.

Swifter

SW

7.

Sufolkas

S

8.

Dorperas

DOR

9.

Dorsetas

DRS

10.

Persijas melngalve

PM

11.

Gaļas šķirņu krustojums

XG

2. Kombinētās šķirnes

Nr.
p.k.

Kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes

Saīsinājums

1.

Latvijas tumšgalve

LT

2.

Igaunijas tumšgalve

IT

3.

Lietuvas melngalve

LM

4.

Vācijas melngalve

VM

5.

Oksforddaunas

OX

6.

Hempšīras

HEM

7.

Haidšnukes ragainā pelēkā

HRP

8.

Somijas landrase

SL

9.

Soa

SO

10.

Gotlandes

GOT

11.

Romanovas

R

12.

Leisteres

LEI

13.

Jakoba

JK

14.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
5050 g cietes kartupeļu svars ūdenī un atbilstošais nepieciešamais kartupeļu daudzums 1 t cietes saražošanai
5050 g kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg) 5050 g kartupeļu
svars ūdenī (grami)
Cietes saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg)
352 13,0 6533 384 14,6 5822
353 13,1 6509 385 14,7 5799
354 13,1 6486 386 14,7 5776
355 13,2 6463 387 14,8 5757
356 13,2 6439 388 14,8 5738
357 13,3 6416 389 14,9 5720
358 13,3 6393 390 14,9 5701
359 13,4 6369 391 15,0 5682
360 13,4 6346 392 15,0 5664
361 13,5 6322 393 15,1 5626
362 13,5 6299 394 15,2 5607
363 13,6 6276 395 15,2 5589
364 13,6 6252 396 15,3 5570
365 13,7 6229 397 15,3 5551
366 13,7 6206 398 15,4 5542
367 13,8 6182 399 15,4 5533
368 13,8 6159 400 15,4 5523
369 13,9 6136 401 15,5 5486
370 13,9 6112 402 15,6 5467
371 14,0 6089 403 15,6 5449
372 14,0 6065 404 15,7 5430
373 14,1 6047 405 15,7 5411
374 14,1 6028 406 15,8 5393
375 14,2 6005 407 15,8 5374
376 14,2 5981 408 15,9 5364
377 14,3 5963 409 15,9 5355
378 14,3 5944 410 15,9 5346
379 14,4 5921 411 16,0 5327
380 14,4 5897 412 16,0 5308
381 14,5 5879 413 16,1 5280
382 14,5 5860 414 16,2 5266
383 14,6 5841 415 16,2 5252


5050 g kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg) 5050 g kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes saturs
kartupeļos (%)
Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg)
416 16,3 5234 455 18,2 4673
417 16,3 5215 456 18,3 4645
418 16,4 5206 457 18,4 4631
419 16,4 5196 458 18,4 4617
420 16,4 5187 459 18,5 4607
421 16,5 5150 460 18,5 4598
422 16,6 5136 461 18,6 4584
423 16,6 5121 462 18,6 4570
424 16,7 5107 463 18,7 4561
425 16,7 5093 464 18,7 4551
426 16,8 5075 465 18,7 4542
427 16,8 5056 466 18,8 4523
428 16,9 5042 467 18,9 4509
429 16,9 5028 468 18,9 4495
430 17,0 5000 469 19,0 4481
431 17,1 4986 470 19,0 4467
432 17,1 4972 471 19,1 4458
433 17,2 4963 472 19,1 4449
434 17,2 4953 473 19,2 4437
435 17,2 4944 474 19,2 4425
436 17,3 4930 475 19,3 4414
437 17,3 4916 476 19,3 4402
438 17,4 4902 477 19,4 4390
439 17,4 4888 478 19,4 4379
440 17,5 4874 479 19,5 4367
441 17,5 4860 480 19,5 4355
442 17,6 4846 481 19,6 4343
443 17,6 4832 481,6 19,6 4337
444 17,7 4818 482 19,7 4335
445 17,7 4804 483 19,7 4332
446 17,8 4790 483,2 19,7 4332
447 17,8 4776 484 19,8 4325
448 17,9 4762 484,4 19,8 4318
449 17,9 4748 485 19,9 4317
450 18,0 4720 486 19,9 4311
451 18,1 4706 486,4 19,9 4309
452 18,1 4692 487 20,0 4305
453 18,2 4685 488 20,0 4299
454 18,2 4679 489 20,1 4294


5050 g kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg) 5050 g kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg)
490 20,1 4290 521 21,7 4170
491 20,2 4287 521,3 21,7 4168
492 20,2 4285 522 21,8 4165
493 20,3 4283 523 21,8 4160
494 20,3 4280 523,2 21,8 4159
495 20,4 4278 524 21,9 4155
496 20,4 4276 525 21,9 4150
497 20,5 4273 525,1 21,9 4150
498 20,5 4271 526 22,0 4145
499 20,6 4266 527 22,0 4140
500 20,6 4262 528 22,1 4135
501 20,7 4259 528,8 22,1 4131
502 20,7 4257 529 22,2 4130
503 20,8 4255 530 22,2 4125
504 20,8 4252 530,6 22,2 4122
505 20,9 4248 531 22,3 4119
506 20,9 4243 532 22,3 4114
507 21,0 4238 532,4 22,3 4112
508 21,0 4234 533 22,4 4111
509 21,1 4229 534 22,4 4108
509,9 21,1 4224 534,2 22,4 4108
510 21,1 4224 535 22,5 4103
511 21,2 4219 536 22,5 498
511,8 21,2 4215 537 22,6 493
512 21,3 4214 537,8 22,6 4089
513 21,3 4209 538 22,7 488
513,7 21,3 4206 539 22,7 483
514 21,4 4204 539,6 22,7 4080
515 21,4 4199 540 22,8 478
515,6 21,4 4196 541 22,8 476
516 21,5 4194 541,4 22,8 4075
517 21,5 4189 542 22,9 472
517,5 21,5 4187 543 22,9 466
518 21,6 4184 543,2 22,9 4066
519 21,6 4180 544 23,0 461
519,4 21,6 4178 545 23,0 456
520 21,7 4175
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
14.1 pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 10. marta
noteikumiem Nr. 126
Brīvprātīga saistītā atbalsta maksimālais apmērs (EUR)

(Pielikums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Nr.
p.k.

Saistītā atbalsta nosaukums

2015. gads

2016. gads

1.

Par slaucamām govīm

12 382 996

14 095 178

2.

Par kazām

94 886

108 006

3.

Par liellopiem

3 314 350

3 728 228

4.

Par aitām

249 239

402 437

5.

Par cietes kartupeļiem

207 146

207 146

6.

Par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām

291 392

291 392

7.

Par sertificētas sēklas kartupeļiem

160 218

160 218

8.

Par sertificētām labības sēklām

730 833

730 833

9.

Par vasaras rapsi

1 431 801

1 894 275

10.

Par augļiem un ogām

682 825

777 239

11.

Par dārzeņiem

1 124 867

1 280 401

12.

Par proteīnaugiem

3 620 880

4 115 280

13.

Par miežiem

2 865 167

3 073 967


15.pielikums

Ministru kabineta
2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126

(Pielikums MK 28.04.2015. noteikumu Nr.205 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

Apliecinājums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā
Svarīgi!

• Iekļaušanai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā var pieteikties tikai 2015. gadā.

• Ja vēlaties piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, līdz 2015. gada 15. jūnijam Lauku atbalsta dienestā iesniedziet arī aizpildītu vienoto iesniegumu 2015. gadam, izdarot tajā atzīmi par pieteikšanos mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam, kā arī norādot apstrādāto lauksaimniecības zemi.

• Par to, vai esat apstiprināts mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, Lauku atbalsta dienests informēs līdz 2016. gada 1. aprīlim.

• Lai pretendētu uz mazo lauksaimnieku atbalstu 2016. gadā un turpmākajos gados, lauksaimniekiem, kas ir apstiprināti mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, katru gadu jāiesniedz vienotais iesniegums, apstiprinot, ka iepriekšējā gadā vienotajā iesniegumā norādītā informācija nemainās, vai jānorāda attiecīgās izmaiņas. Uzmanību! Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā iekļautajam lauksaimniekam 2016. gadā un turpmākajos gados ir jāsaglabā vismaz 2015. gada mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam atbalsttiesīgā platība.

• Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā iekļautais lauksaimnieks nevar pretendēt uz vienoto platības maksājumu, maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem un brīvprātīgiem saistītajiem atbalstiem.

• Ja mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā iekļautais lauksaimnieks turpmāk vēlas pieteikties vienotajam platības maksājumam, maksājumam par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem vai brīvprātīgiem saistītajiem atbalstiem, lauksaimniekam ir jāizstājas no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas. Iesniegumu par izstāšanos no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgajā gadā līdz 22. maijam kopā ar vienoto iesniegumu. To var izdarīt vēl 25 dienu laikā pēc 22. maija, bet tad atbalsta apmērs tiek samazināts.

• Lai izstātos no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas, lauksaimniekam par to rakstiski jāinformē Lauku atbalsta dienests.

(Aizpildīt drukātiem burtiem)

I. Informācija par klientu

Vārds
Uzvārds
Firma (nosaukums)
LAD klienta reģistrācijas numurs

Atbilstošo atzīmēt ar "X":

1. Platību maksājumiem LAD esmu pieteicies 2011. gadā vai agrāk un pēc 2011. gada 18. oktobra saimniecības atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes platība nav samazinājusies par vairāk nekā 50 procentiem.
Ja 1. punktā atbildējāt apstiprinoši, turpmākie punkti nav jāaizpilda.

2. Platību maksājumiem LAD 2015. gadā piesakos pirmo reizi.

3. Lauksaimniecības zeme, par kuru iesniegts iesniegums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, bija manā īpašumā pirms 2011. gada 18. oktobra.

4. Ja saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, izveidota pēc 2011. gada 18. oktobra, lūdzu, norādiet attiecīgo lauksaimniecības zemes iegūšanas veidu un informāciju par veikto darījumu:

Lauksaimniecības zeme, par kuru iesniegts iesniegums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, iegūta

Informācija par lauksaimniecības zemes iegūšanas darījumu, ja to neapliecina ieraksts Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā

vārds, uzvārds/nosaukums

personas kods/ vienotais reģistrācijas Nr.

LAD klienta Nr., ja ir

tālruņa Nr.

4.1. nopērkot
4.2. nomājot
4.3. saņemot mantojumā
4.4. saņemot kā dāvinājumu
4.5. cits veids (norādīt)

5. Apraksts par plānoto saimniecisko darbību un pierādījumi, ka saimniecības izveidošanas mērķis ir lauksaimnieciskā darbība un ka, izveidojot saimniecību un piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai, nav mākslīgi radīti apstākļi priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas. Ja nepieciešams, pievienojiet to apliecinošus dokumentus (sadaļu neaizpilda tie lauksaimnieki, kas atbilst Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 226. punktā minētajiem kritērijiem).

Pierādījuma informācija:


Ar parakstu apliecinu, ka neesmu mākslīgi radījis apstākļus mazo lauksaimnieku atbalsta saņemšanai. Apliecinu, ka varu uzrādīt mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā pieteikto lauku robežas dabā un uzrādīt zemes iegūšanas darījuma dokumentus. Apliecinājumā sniegtā informācija ir patiesa.

Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.

Datums

.

.

2

0

1

5

.

Paraksts
Vārds
Uzvārds

16.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Liellopu šķirņu saraksts

1. Angler Rotvieh (Angeln) – Rød dansk mœlkerace (RMD) – German Red – Lithuanian Red

2. Ayrshire<