Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Satversmes tiesas reglaments
Satversmes tiesas reglaments
Pieņemts saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 14.pantu
I nodaļa
Vispārīgi jautājumi

1. Satversmes tiesas reglaments (turpmāk – Reglaments) atbilstoši Satversmes tiesas likumam (turpmāk – Likums) nosaka Satversmes tiesas struktūru, darba organizāciju un Satversmes tiesas tiesneša (turpmāk – tiesnesis) statusu, kā arī disciplinārlietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtību.

2. Likumā un Reglamentā neregulētus procesuālus jautājumus (Likuma 26. panta pirmā daļa) Satversmes tiesa izlemj saskaņā ar Reglamenta XIV nodaļas noteikumiem.

II nodaļa
Satversmes tiesas sastāvs

3. Satversmes tiesas sastāvā var būt tikai tie tiesneši, kuri Likumā noteiktajā kārtībā sākuši pildīt amata pienākumus un kuru pilnvaras nav apturētas (Likuma 7. – 9. pants).

4. Satversmes tiesa izskata lietu pilnā sastāvā (Likuma 25. panta pirmā daļa) vai tādā sastāvā (Likuma 25. panta otrā daļa), kāds norādīts Satversmes tiesas priekšsēdētāja (turpmāk – tiesas priekšsēdētājs) rīkojumā.

5. Ja lietu izskata triju tiesnešu sastāvā (Likuma 25. panta otrā daļa), tiesas priekšsēdētājs, ja vien to nekavē objektīvi apstākļi, tiesas sastāvā norīko tiesnesi, kurš lietu sagatavojis izskatīšanai.

6. Satversmes tiesa savus nolēmumus pieņem ar tiesas sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, izņemot Likumā vai Reglamentā paredzētos gadījumus.

7. Ja objektīvi apstākļi kavē tiesnesi piedalīties Satversmes tiesas darbā, viņš to nekavējoties paziņo tiesas priekšsēdētājam. Tiesas priekšsēdētājs lemj, vai tiesneša pagaidu prombūtnes laikā viņu nepieciešams aizstāt.

III nodaļa
Tiesneša statuss

8. Ja tiesnesis normatīvajos aktos atļautajā gadījumā tiesneša amatu savieno ar citu amatu, viņš par to informē tiesas priekšsēdētāju (Likuma 34. panta pirmā un ceturtā daļa).

9. Ja tiesnesis vēlas pildīt amatu starptautiskā tiesā vai ieņemt amatu starptautiskā institūcijā, viņš lūdz tiesas priekšsēdētāju sasaukt tiesas sēdi, lai saņemtu Satversmes tiesas piekrišanu šāda amata pildīšanai vai ieņemšanai (Likuma 34. panta otrā daļa).

10. Tiesas sēdē, kurā izskata tiesneša lūgumu dot piekrišanu amata pildīšanai starptautiskā tiesā vai amata ieņemšanai starptautiskā institūcijā, izlemj arī to, vai tiesneša pilnvaras tiks apturētas uz laiku, kamēr viņš pildīs vai ieņems attiecīgo amatu. Tiesnesis, uz kuru attiecas lēmums, nav tiesas sastāvā, bet viņu uzaicina uz tiesas sēdi.

11. Tiesneša pilnvaras izbeidzas, ja:

1) beidzies Likuma 7. pantā noteiktais tiesneša pilnvaru termiņš;

2) tiesnesis sasniedzis Likuma 8. panta pirmajā daļā noteikto vecumu;

3) tiesnesis rakstveidā paziņojis Satversmes tiesai, ka atstāj amatu pēc paša vēlēšanās;

4) Satversmes tiesa atbrīvojusi vai atlaidusi tiesnesi no amata saskaņā ar Likuma 10. panta pirmo vai trešo daļu;

5) tiesnesis ir notiesāts par noziedzīgu nodarījumu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

6) tiesnesis miris.

12. Ja tiesneša pilnvaras izbeidzas sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu, viņš atstāj amatu pēc nolēmuma pasludināšanas lietā, kura izskatīšana uzsākta ar viņa piedalīšanos.

13. Ja tiesnesis Likumā amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu sasniedz lietas izskatīšanas laikā, viņa pilnvaras tiek saglabātas līdz nolēmuma pasludināšanai lietā, kura izskatīšana uzsākta ar viņa piedalīšanos.

14. Iesniegumu par amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās (Likuma 8. panta otrā daļa) tiesnesis iesniedz Satversmes tiesas kancelejai (turpmāk – kanceleja). Ja tiesnesis amatu atstāj pēc paša vēlēšanās, par viņa pilnvaru izbeigšanās laiku (datumu) lemj tiesas priekšsēdētājs.

15. Ierosinājumu atbrīvot tiesnesi no amata veselības stāvokļa dēļ (Likuma 10. panta pirmā daļa) var izteikt pats tiesnesis, tiesas priekšsēdētājs vai trīs tiesneši. Ierosinājumu rakstveidā iesniedz kancelejai. Tiesas priekšsēdētājs savu ierosinājumu ietver rīkojumā par tiesas sēdes sasaukšanu šā jautājuma izlemšanai.

16. Tiesas priekšsēdētājs, saņēmis ierosinājumu atbrīvot tiesnesi no amata veselības stāvokļa dēļ, lūdz ārstniecības iestādes atzinumu par tiesneša veselības stāvokli un tā ietekmi uz darbspējām, kā arī sasauc tiesas sēdi, kurā tiks izlemts, vai tiesnesis atbrīvojams no amata.

17. Par tiesneša atbrīvošanu no amata veselības stāvokļa dēļ Satversmes tiesa lemj slēgtā tiesas sēdē. Tiesnesis, uz kuru attiecas lēmums, nav tiesas sastāvā, bet viņu uzaicina uz tiesas sēdi.

18. Lēmumu par tiesneša pilnvaru apturēšanu (Likuma 9. panta otrā daļa) Satversmes tiesa pieņem slēgtā tiesas sēdē. Tiesnesis, uz kuru attiecas lēmums, nav tiesas sastāvā, bet viņu uzaicina uz tiesas sēdi.

19. Ierosinājumu atlaist tiesnesi no amata (Likuma 10. panta trešā daļa) var izteikt tiesas priekšsēdētājs vai trīs tiesneši. Ierosinājumu rakstveidā iesniedz kancelejai. Tiesas priekšsēdētājs savu ierosinājumu ietver rīkojumā par tiesas sēdes sasaukšanu šā jautājuma izlemšanai.

20. Tiesas priekšsēdētājs, saņēmis ierosinājumu atlaist tiesnesi no amata, sasauc tiesas sēdi šā jautājuma izlemšanai.

21. Lēmumu par tiesneša atlaišanu no amata Satversmes tiesa pieņem slēgtā tiesas sēdē. Tiesnesis, uz kuru attiecas lēmums, nav tiesas sastāvā, bet viņu uzaicina uz tiesas sēdi.

22. Ierosinājumu atļaut kriminālvajāšanas uzsākšanu pret tiesnesi vai atļaut apcietinājuma piemērošanu tiesnesim (Likuma 35. panta pirmā daļa) Satversmes tiesa izskata slēgtā tiesas sēdē. Tiesnesis, uz kuru attiecas lēmums, nav tiesas sastāvā, bet viņu uzaicina uz tiesas sēdi.

23. Ja Satversmes tiesa piekrīt kriminālvajāšanas uzsākšanai pret tiesnesi, šā tiesneša pilnvaras ir apturētas (Likuma 9. panta pirmā daļa) un tiesas priekšsēdētājs var norīkot viņu pildīt citus amata pienākumus, kas nav saistīti ar tiesas spriešanu.

24. Ierosinājumu par tiesneša aizturēšanu, piespiedu atvešanu vai pakļaušanu kratīšanai (Likuma 35. panta otrā daļa) izskata tiesas priekšsēdētāja norīkoti trīs tiesneši slēgtā tiesas sēdē. Tiesnesis, uz kuru attiecas lēmums, nav tiesas sastāvā, bet viņu uzaicina uz tiesas sēdi.

25. Reglamenta 10., 17., 18., 21., 22. un 24. punktā minētajos lēmumos norāda:

1) tiesas sēdes vietu un laiku;

2) tiesas sastāvu;

3) izskatāmo jautājumu;

4) lēmuma motīvus;

5) nolēmumu;

6) citus nolēmumus, ja tas nepieciešams;

7) vai lēmumu nepieciešams nosūtīt publicēšanai oficiālajā izdevumā;

8) ka lēmums nav pārsūdzams.

26. Reglamenta 10., 17., 18., 21., 22. un 24. punktā minētos lēmumus paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un nodod kancelejai. Kanceleja, saņēmusi attiecīgo lēmumu, tā norakstu vai kopiju:

1) nosūta tiesnesim;

2) pievieno tiesneša personīgajai lietai;

3) veic citas lēmumā norādītās darbības.

27. Mantiju un amata zīmju izgatavošanu un uzskaiti nodrošina Satversmes tiesas izpilddirektors. Mantiju tiesnesim izsniedz tiesas priekšsēdētājs.

28. Mantijas vai amata zīmes nozaudēšanas, zādzības vai bojājuma gadījumā tiesnesis par to nekavējoties ziņo tiesas priekšsēdētājam.

29. Pēc amata atstāšanas tiesnesis var paturēt mantiju un amata zīmi, ja vien Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.

30. Ja tiesnesi atlaiž no amata, viņš ne vēlāk kā nedēļas laikā mantiju un amata zīmi nodod tiesas priekšsēdētājam.

IV nodaļa
Tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks

31. Tiesas priekšsēdētājs:

1) nosaka Satversmes tiesas iekšējo darba kārtību un darba gaitu;

2) nosaka Satversmes tiesas darbinieku amatu sarakstu un atlīdzību;

3) pieņem darbā un atlaiž no darba Satversmes tiesas darbiniekus;

4) lemj par komandējumiem un atvaļinājumu piešķiršanu;

5) nosaka tiesnešu un Satversmes tiesas darbinieku mācību organizēšanas kārtību;

6) nosaka kārtību, kādā nodrošināma Satversmes tiesas saziņa ar sabiedrību;

7) nosaka kārtību, kādā nodrošināma Satversmes tiesas starptautiskā sadarbība;

8) nosaka Satversmes tiesas objektu aizsardzības (apsardzes) kārtību;

9) pilda citus Likumā un Reglamentā paredzētos pienākumus.

32. Tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks vienojas par amata pienākumu sadali savā starpā, kā arī saskaņo amata pienākumu izpildi tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka prombūtnes laikā (Likuma 13. panta otrā daļa).

33. Ja gan tiesas priekšsēdētājs, gan viņa vietnieks ir prombūtnē vai ir citādi aizkavēti pildīt savus pienākumus, tad atsevišķus tiesas priekšsēdētāja amata pienākumus pilda cits tiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis (Likuma 13. panta trešā daļa).

34. Tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks ar rīkojumu nosaka tās tiesas sēdes vietu un laiku, kurā notiks jauna tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka vēlēšanas.

35. Rīkojumu, ar kuru tiek sasaukta tiesas sēde, kurā notiks jauna tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka vēlēšanas, izdod:

1) ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaru termiņa beigām;

2) triju dienu laikā no dienas, kad tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks nolicis savas pilnvaras vai izbeigušās viņa kā tiesneša pilnvaras.

36. Tiesas sēde, kurā notiek tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka vēlēšanas (Likuma 12. pants), sākas ar to, ka tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo sēdes darba kārtību. Pēc tam tiesneši izvirza attiecīgā amata kandidātus, kuri paziņo, vai piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai. Lai izvirzītu klātneesošu tiesnesi, nepieciešama viņa piekrišana, kas iesniedzama rakstveidā.

37. Balsošanu organizē tiesas sēdes sekretārs. Vēlēšanu zīmju, vēlēšanu kastes un aizklātās balsošanas sagatavošanai var pieaicināt Satversmes tiesas darbiniekus.

38. Balsis skaita tiesas sēdes sekretārs tiesas sastāva klātbūtnē. Tiesas sastāvs lemj par vēlēšanu zīmes derīgumu, ja tajā izdarītās atzīmes rada neskaidrības par balsotāja izvēli. Kad balsis saskaitītas, tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo balsošanas rezultātus.

39. Ja izvirzīti vairāki tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amata kandidāti un pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no viņiem neiegūst nepieciešamo balsu skaitu (Likuma 12. pants), par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā turpmākajā vēlēšanu kārtā izslēdzot to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu, tik ilgi, līdz viens no kandidātiem iegūst nepieciešamo balsu skaitu.

40. Ja vēlēšanu pēdējā kārtā netiek iegūts nepieciešamais balsu skaits vai ja izvirzīts tikai viens attiecīgā amata kandidāts un viņš neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, kandidātu izvirzīšana sākas no jauna Reglamenta 36. punktā noteiktajā kārtībā. Par kandidātiem var atkārtoti izvirzīt arī tiesnešus, kuri bija izvirzīti iepriekšējās vēlēšanu kārtās un neieguva nepieciešamo balsu skaitu.

41. Tiesas sēde, kurā notiek tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka vēlēšanas, tiek protokolēta. Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs, bet paraksta – tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs. Protokolam pievieno vēlēšanu zīmes.

42. Triju dienu laikā pēc attiecīgās tiesas sēdes kanceleja nosūta paziņojumu par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka ievēlēšanu publicēšanai oficiālajā izdevumā. Paziņojumu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs.

43. Tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaras izbeidzas, ja:

1) beidzies Likuma 12. pantā noteiktais termiņš;

2) izbeigušās tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka kā tiesneša pilnvaras (Likuma 7. pants);

3) tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks rakstveidā paziņojis par savu pilnvaru nolikšanu;

4) tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks atcelts no amata ar Satversmes tiesas lēmumu.

44. Tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks turpina pildīt amata pienākumus līdz brīdim, kad tiek ievēlēta jauna amatpersona, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.

45. Ierosināt tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atcelšanu var ne mazāk kā trīs tiesneši. Motivētu iesniegumu viņi iesniedz kancelejai, kas to nodod tiesas priekšsēdētājam.

46. Saņēmis iesniegumu par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atcelšanu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā izdod rīkojumu, kurā nosaka tiesas sēdes vietu un laiku.

47. Tiesas sēde, kurā tiek izskatīts jautājums par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atcelšanu, notiek ne vēlāk kā septiņas dienas pēc rīkojuma izdošanas. Ja minētajā termiņā tiesas priekšsēdētājs attiecīgu rīkojumu neizdod, tiesas sēdi var sasaukt ne mazāk kā trīs tiesneši ar motivētu lēmumu.

48. Lēmumu par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atcelšanu Satversmes tiesa pieņem, aizklāti balsojot, ar absolūto balsu vairākumu slēgtā tiesas sēdē. Pēc šāda lēmuma pieņemšanas nekavējoties sasaucama tiesas sēde, kurā notiks jauna tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka vēlēšanas.

V nodaļa
Kolēģiju izveidošana un darba organizācija

49. Tiesas priekšsēdētājs sasauc tiesas sēdi kolēģiju izveidošanai (Likuma 20. panta otrā daļa) vismaz septiņas dienas pirms kolēģiju pilnvaru termiņa beigām. Tiesas sēdes norisi fiksē protokolā, kuru paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs.

50. Tās kolēģijas pirmo sēdi, kuras sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, sasauc tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā pēc kolēģijas izveidošanas. Kolēģijas pirmajā sēdē, atklāti balsojot, ievēlē tās priekšsēdētāju (Likuma 20. panta otrā daļa).

51. Ja tiesnesis objektīvu apstākļu dēļ nevar piedalīties kolēģijas sēdē, tiesas priekšsēdētājs viņa vietā norīko citu tiesnesi, ņemot vērā tiesnešu darba apjomu.

52. Kolēģijas priekšsēdētājs organizē kolēģijas darbu, sasauc un vada kolēģijas sēdes, bet kolēģijas lietvedību pārzina un kārto kanceleja.

53. Kolēģijas sēdes, kas veltītas darba organizācijas jautājumiem, tostarp kolēģijas priekšsēdētāja vēlēšanām, tiek protokolētas. Kolēģijas sēde, kurā tiek izskatīts pieteikums, netiek protokolēta.

VI nodaļa
Pieteikuma izskatīšana

54. Pieteikums ir dokuments, kas atbilst Likuma 16. 19.3 panta prasībām.

55. Ja iesniegtais dokuments acīmredzami neatbilst Likuma prasībām, iesniedzēju par to informē rakstveidā un šo dokumentu kolēģijām nenodod.

56. Tiesas priekšsēdētājs izskata iesniegtos dokumentus un norīko kolēģiju pieteikuma izskatīšanai (Likuma 20. panta pirmā daļa). Tiesas priekšsēdētājs nodod pieteikumus izskatīšanai kolēģijai to saņemšanas secībā.

57. Lai sekmētu pieteikuma objektīvu un ātru izskatīšanu, tiesas priekšsēdētājs ar motivētu rīkojumu var nodot pieteikumu izskatīšanai citai kolēģijai.

58. Gatavojot pieteikumu izskatīšanai, kolēģija vai tiesnesis, ja nepieciešams, var:

1) uzaicināt pieteikuma iesniedzēju sniegt papildu paskaidrojumus vai iesniegt dokumentus;

2) pieprasīt no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldību institūcijas dokumentus un ziņas, kas nepieciešami, lai izlemtu jautājumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu.

59. Ja nepieciešams pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu (Likuma 20. panta septītā daļa), kolēģija par to lemj savā sēdē un lēmuma norakstu vai kopiju kanceleja triju dienu laikā nosūta pieteikuma iesniedzējam.

60. Ja tiesnesim ir motivēti iebildumi pret kolēģijā sagatavoto lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu (Likuma 20. panta 7.1 daļa), kolēģijas priekšsēdētājs par to informē tiesas priekšsēdētāju, kas sasauc rīcības sēdi pieteikuma izskatīšanai. Rīcības sēdei tiek iesniegts kolēģijas sagatavotais lēmumus un tiesneša sagatavots lēmums par lietas ierosināšanu. Izskatot iesniegto pieteikumu un sagatavotos lēmumus, rīcības sēdē lemj par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. (Likuma 20. panta 7.1 daļa).

61. Lēmumā par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) kolēģijas sastāvu;

3) pieteikumu, kas izskatīts;

4) lēmuma motīvus;

5) nolēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu;

6) citus nolēmumus, ja tas nepieciešams;

7) ka lēmums nav pārsūdzams.

62. Ja kolēģija pieņēmusi lēmumu par lietas ierosināšanu, tajā norāda arī:

1) lietas nosaukumu (apstrīdētā akta nosaukumu un tā daļu, kā arī augstāka juridiskā spēka tiesību normu, atbilstība kurai tiek apstrīdēta);

2) vai nolemts atteikties ierosināt lietu kādā prasījuma daļā;

3) termiņu, kurā institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, tiek aicināta iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

63. Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, kanceleja triju dienu laikā iekārto lietu un nodod to tiesas priekšsēdētājam.

VII nodaļa
Lietas sagatavošana izskatīšanai

64. Tiesas priekšsēdētājs norīko tiesnesi sagatavot lietu izskatīšanai vai arī pats uzņemas tās sagatavošanu izskatīšanai. Secību, kādā tiesnešus norīko lietu sagatavošanai, nosaka, ņemot vērā procesuālo ekonomiju un tiesnešu darba apjomu.

65. Lēmumā par personas atzīšanu par pieaicināto personu lietā vai lēmumā par ekspertīzes noteikšanu lietā tiesnesis norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) lēmuma motīvus;

3) lēmumā par ekspertīzes noteikšanu lietā – uzaicināto lietpratēju (ekspertu) (turpmāk – eksperts);

4) uzaicinājumu noteiktā termiņā rakstveidā izteikt viedokli vai sniegt atzinumu ar lietu saistītos jautājumos;

5) vajadzības gadījumā – jautājumus, kuros nepieciešams viedoklis vai atzinums;

6) vai nepieciešams nosūtīt lietā esošos dokumentus;

7) ka lēmums nav pārsūdzams.

66. Pieaicinātajai personai vai ekspertam nosūta lēmuma norakstu vai kopiju un, ja nepieciešams, lietā esošo dokumentu norakstus vai kopijas.

67. Ekspertīzi lietā nosaka, ja lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē.

68. Ekspertam izskaidro viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par atteikšanos sniegt atzinumu vai par apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar likumu.

69. Tiesnesis, kurš sagatavo lietu izskatīšanai, lemj par dokumentu pievienošanu lietai. Lēmumu par atteikšanos pievienot lietai dokumentus noformē atsevišķā procesuālā dokumentā.

70. Ja nepieciešams precizēt, labot vai mainīt lietas nosaukumu, tiesnesis, kurš sagatavo lietu izskatīšanai, iesniedz tiesas priekšsēdētājam motivētu iesniegumu ar lūgumu sasaukt rīcības sēdi šā jautājuma izlemšanai.

71. Ja nepieciešams pagarināt lietas sagatavošanas termiņu (Likuma 22. panta septītā daļa), tiesnesis, kurš sagatavo lietu izskatīšanai, ne vēlāk kā septiņas dienas pirms noteiktā termiņa beigām iesniedz tiesas priekšsēdētājam motivētu iesniegumu.

72. Saņēmis iesniegumu par lietas sagatavošanas termiņa pagarināšanu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā izdod rīkojumu, kurā nosaka:

1) tiesnešus, kuri norīkoti iesnieguma izskatīšanai;

2) rīcības sēdes vietu un laiku.

73. Tiesnesis, kurš ierosinājis pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, iekļaujams iesnieguma izskatīšanai norīkoto tiesnešu skaitā.

74. Lēmuma par lietas sagatavošanas termiņa pagarināšanu norakstu vai kopiju kanceleja triju dienu laikā nosūta lietas dalībniekiem.

75. Tiesnesis lietas sagatavošanu pabeidz, sniedzot rakstveida atzinumu (Likuma 22. panta astotā daļa), kurā norāda:

1) lietas numuru un nosaukumu;

2) pieteikuma iesniedzēju;

3) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu;

4) kad institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, iesniegusi atbildes rakstu;

5) vai lietas dalībnieki aicināti sniegt papildu paskaidrojumus un iesniegt dokumentus un vai šādi paskaidrojumi un dokumenti saņemti;

6) pieaicinātās personas;

7) apsvērumus par lietas izskatīšanu tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos vai rakstveida procesā;

8) priekšlikumu par personām, kas aicināmas uz tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos;

9) citu informāciju par lietu, ja tas nepieciešams.

76. Ja lietu izskatīšanai sagatavo tiesas priekšsēdētājs, viņš Reglamenta 75. punktā minēto informāciju ietver lēmumā par lietas nodošanu izskatīšanai.

77. Tiesnesis ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas sagatavošanas termiņa beigām iesniedz lietu tiesas priekšsēdētājam, kas triju dienu laikā pēc tiesneša atzinuma saņemšanas pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai (Likuma 22. panta devītā daļa).

78. Lēmumā par lietas nodošanu izskatīšanai norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) lietas nosaukumu un numuru;

3) ka lietas sagatavošana pabeigta;

4) rīcības sēdes vietu un laiku;

5) tiesas sastāvu;

6) ka lēmums nav pārsūdzams.

VIII nodaļa
Lietu apvienošana un sadalīšana

79. Tiesnesis, kurš sagatavo lietas izskatīšanai, var pieņemt lēmumu par lietu apvienošanu. Ja katru lietu sagatavo cits tiesnesis, lietas apvieno ar šo tiesnešu kopīgu motivētu lēmumu.

80. Dažādās procesa stadijās esošas lietas nevar apvienot, ja vien Satversmes tiesa nav atzinusi, ka pastāv īpaši apstākļi, kas prasa lietu apvienošanu. Minēto jautājumu izlemj rīcības sēdē.

81. Lietu vairākās lietās sadala ar tā tiesneša motivētu lēmumu, kurš šo lietu sagatavo izskatīšanai.

82. Lēmumā par lietu apvienošanu vai lietas sadalīšanu norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) lietas vai lietu numuru un nosaukumu;

3) lēmuma motīvus;

4) nolēmumu;

5) apvienoto lietu vai sadalītās lietas numuru un nosaukumu;

6) ka lēmums nav pārsūdzams.

83. Lēmumu par lietu apvienošanu vai lietas sadalīšanu iesniedz kancelejai. Tā:

1) piešķir katrai lietai numuru, ja lieta sadalīta vairākās lietās;

2) nosūta lietas dalībniekiem lēmuma norakstus vai kopijas.

84. Ja apvienotas divas vai vairākas lietas, kuras sagatavo viens un tas pats tiesnesis, apvienoto lietu kanceleja nodod šim tiesnesim. Ja apvienotas divas vai vairākas lietas, kuras sagatavo dažādi tiesneši, apvienoto lietu kanceleja nodod tiesas priekšsēdētājam.

85. Ja apvienotas divas vai vairākas lietas, kuras sagatavo dažādi tiesneši, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā pēc apvienotās lietas saņemšanas norīko tiesnesi tās sagatavošanai vai arī pats uzņemas tās sagatavošanu.

86. Ja lieta sadalīta vairākās lietās, tiesas priekšsēdētājs var jebkuru no tām nodot sagatavošanai citam tiesnesim vai arī pats uzņemties tās sagatavošanu.

IX nodaļa
Rīcības sēde

87. Rīcības sēdē lemj par:

1) lietas nodošanu izskatīšanai;

2) lietas sagatavošanas termiņa pagarināšanu;

3) tiesvedības izbeigšanu, ja tiesas sēde attiecīgajā lietā nav uzsākta;

4) pieteikuma izskatīšanu Likuma 20. panta 7.1 daļā paredzētajā gadījumā;

5) lietas nosaukuma precizēšanu, labošanu vai maiņu;

6) citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas virzību pēc tās nodošanas izskatīšanai;

7) tehnisku labojumu izdarīšanu jau pieņemtajos Satversmes tiesas nolēmumos;

8) Likumā un Reglamentā neregulētiem procesuāliem jautājumiem.

88. Rīcības sēdē jautājumus izskata pilnā tiesas sastāvā, ja vien Likumā un Reglamentā nav paredzēts, ka lieta izskatāma triju tiesnešu sastāvā (Likuma 25. panta otrā daļa).

89. Rīcības sēdi sasauc un vada tiesas priekšsēdētājs. Ja tiesas sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, pirms attiecīgās sēdes sākuma tiesneši ievēlē tās priekšsēdētāju, atklāti balsojot (Likuma 25. panta ceturtā daļa).

90. Ja triju dienu laikā pēc tiesneša motivēta ierosinājuma saņemšanas nav sasaukta rīcības sēde, to var sasaukt trīs tiesneši.

91. Rīcības sēde ir slēgta. Ja nepieciešams, uz rīcības sēdi var uzaicināt Satversmes tiesas darbiniekus. Rīcības sēdē izteiktos viedokļus nedrīkst izpaust.

92. Rīcības sēdes lēmumā norāda:

1) rīcības sēdes vietu un laiku;

2) tiesas sastāvu;

3) izskatāmo jautājumu;

4) lēmuma motīvus;

5) nolēmumu;

6) kam nosūtāms lēmuma noraksts vai kopija;

7) ka lēmums nav pārsūdzams.

93. Ja nolemts lietu nodot izskatīšanai, lēmumā norāda arī:

1) lietas izskatīšanas veidu (tiesas sēde ar lietas dalībnieku piedalīšanos vai rakstveida process);

2) personas, kuras aicināmas uz tiesas sēdi (lietas dalībnieki un, ja nepieciešams, pieaicinātās personas, liecinieki, eksperti, tulki), ja lietu izskata tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos.

94. Rīcības sēdes lēmumu paraksta rīcības sēdes priekšsēdētājs.

X nodaļa
Rīcība ar izskatīšanai nodotu lietu

95. Paziņojumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē kanceleja nosūta lietas dalībniekiem un publicēšanai oficiālajā izdevumā.

96. Paziņojumam par lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kas tiek nosūtīts uz šo sēdi aicināmajām personām, pievieno rīcības sēdes lēmuma norakstu vai kopiju.

97. Lietas dalībnieki var iepazīties ar lietu un saņemt sev nepieciešamo informāciju no lietas materiāliem, saskaņojot ar tiesas sēdes sekretāru laiku, kad var iepazīties ar šiem materiāliem (Likuma 24. pants). Iepazīšanos ar lietas materiāliem lietas dalībnieks apliecina ar parakstu, un tiesas sēdes sekretārs šo apliecinājumu pievieno lietas materiāliem.

98. Lietas dalībniekiem ir tiesības Likumā noteiktajā termiņā iepazīties ar lietas materiāliem un rakstveidā izteikt viedokli par tiem (Likuma 28.1 panta otrā daļa). Rakstveida viedokli iesniedz tiesas sēdes sekretāram, kas to pievieno lietas materiāliem un informē par to tiesnesi.

99. Ja pēc lietas nodošanas izskatīšanai saņemts pieaicināto personu, liecinieku vai ekspertu lūgums ļaut iepazīties ar lietas materiāliem, šā jautājuma izlemšanai sasauc rīcības sēdi.

100. Ja pēc lietas nodošanas izskatīšanai saņemti papildu dokumenti, sasauc rīcības sēdi, kurā lemj par to, kādā apjomā iesniegtie dokumenti pievienojami lietai. Lietai pēc tās nodošanas izskatīšanai pievienoto dokumentu kopijas vai noraksti nosūtāmi lietas dalībniekiem.

XI nodaļa
Tiesas sēde

101. Satversmes tiesas sēdes notiek Rīgā un vienīgi objektīvu apstākļu dēļ var tikt rīkotas citā vietā.

102. Tiesas sēde notiek atbilstoši Likuma 27., 28. un 28.1 panta noteikumiem. Ja lietu izskata rakstveida procesā, tad attiecīgo tiesas sēdi neprotokolē un lietas dalībniekus uz to neaicina. Ja lieta tiek izskatīta slēgtā tiesas sēdē, tajā piedalās lietas dalībnieki un, ja nepieciešams, pieaicinātās personas, eksperti un tulki.

103. Personas, kas vēlas būt klāt tiesas sēdē, pēc tam, kad publicēts paziņojums par šo tiesas sēdi, piesakās pie tiesas sēdes sekretāra.

104. Klātesošo personu maksimālo skaitu nosaka tiesas sēdes sekretārs, ņemot vērā lietas dalībnieku un citu lietā iesaistīto personu skaitu, kā arī tiesas sēdes zāles ietilpību. Ja visām personām, kas vēlas būt klāt tiesas sēdē, šādu iespēju nodrošināt nav iespējams, vieta zālē proporcionāli ierādāma vispirms plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un personām, kuras savlaicīgi pieteikušās noteiktajā kārtībā.

105. Par kārtību tiesas sēdes zālē pirms tiesas sēdes sākšanās gādā tiesas sēdes sekretārs. Viņš reģistrē lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas, kas ieradušās uz tiesas sēdi, un ziņo par to tiesas sēdes priekšsēdētājam.

106. Satversmes tiesai ienākot tiesas sēdes zālē un izejot no tās, tiesas sēdes sekretārs uzaicina klātesošos piecelties.

107. Lēmumus Satversmes tiesa pieņem, apspriežoties tiesas sēdes zālē vai apspriežu istabā. Ja lēmums pieņemts apspriežu istabā, tiesas sēdes priekšsēdētājs šo lēmumu paziņo pēc tam, kad Satversmes tiesa atgriezusies tiesas sēdes zālē (Likuma 28. panta pirmā daļa).

108. Ja Satversmes tiesa uzskata par nepieciešamu, tā var izziņot tiesas sēdes pārtraukumu. Izziņojot pārtraukumu, norāda tā ilgumu vai laiku, kad tiesas sēde tiks turpināta. Ja nepieciešams, tiesas sēdes sekretārs laiku, kad sēde tiks turpināta, paziņo rakstveidā.

109. Ja Satversmes tiesa nolemj sākt lietas izskatīšanu bez pieaicinātās personas, liecinieka, eksperta vai tulka klātbūtnes (Likuma 28. panta ceturtā daļa), tiesas sēdes priekšsēdētājs var dot rīkojumu par minētās personas klātbūtnes nodrošināšanai nepieciešamo pasākumu veikšanu.

110. Pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, tiesas sēdes priekšsēdētājs, ja tas nepieciešams, aicina lieciniekus atstāt tiesas sēdes zāli.

111. Lietas dalībniekam, pieaicinātajai personai vai ekspertam, kurš neprot tiesvedības valodu un vēlas izmantot tulka palīdzību, ir pienākums savlaicīgi pirms tam, kad uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, informēt tiesas sēdes sekretāru par to, ka procesuālajās darbībās izmantos tulka palīdzību.

112. Tiesas sēdes priekšsēdētājs brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņu var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar likumu. Tulks to, ka ir brīdināts, apliecina ar parakstu.

113. Sākot lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesnesis ziņojumā (Likuma 28. panta piektā daļa) norāda:

1) pieteikuma saņemšanas datumu un pieteikumā formulēto prasījumu;

2) datumu, kad pieņemts kolēģijas lēmums par lietas ierosināšanu, un šā lēmuma būtību;

3) lietas sagatavošanas laikā veiktās procesuālās darbības;

4) datumu, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai;

5) kad un kur publicēts paziņojums par lietas izskatīšanu;

6) vai par tiesas sēdi pienācīgi paziņots lietas dalībniekiem;

7) vai lietas dalībnieki iepazinušies ar lietas materiāliem;

8) citu informāciju par lietu, ja tas nepieciešams.

114. Ja lietā ir vairāki pieteikumu iesniedzēji, vispirms vārdu dod tam, kura pieteikums saņemts pirmais. Pēc tam kad pieteikuma iesniedzējs izteicies, vārdu dod lietas dalībniekam, kas izdevis apstrīdēto aktu. Ja lietā apstrīdēti vairāku institūciju vai amatpersonu izdoti akti, vispirms vārdu dod tam lietas dalībniekam, kura izdotajam aktam ir augstāks juridiskais spēks. Pēc lietas dalībnieku lūguma runātāju secību var mainīt.

115. Satversmes tiesa pēc lietas dalībnieku viedokļu uzklausīšanas nosaka secību, kādā tiek uzklausītas pieaicinātās personas un eksperti, kā arī iztaujāti liecinieki (Likuma 28. panta septītā daļa).

116. Satversmes tiesa, iztaujājot liecinieku vai uzklausot ekspertu vai pieaicināto personu, var uzdot jautājumus arī lietas dalībniekiem. Lietas dalībnieki ar Satversmes tiesas atļauju var uzdot jautājumus cits citam.

117. Pēc tam kad uzklausītas pieaicinātās personas un eksperti un iztaujāti liecinieki, tie var lūgt Satversmes tiesas atļauju atstāt tiesas sēdi. Satversmes tiesa šo lūgumu izlemj pēc lietas dalībnieku viedokļu uzklausīšanas.

118. Liecinieku pirms iztaujāšanas un ekspertu pirms atzinuma sniegšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs brīdina par likumā paredzēto atbildību. Liecinieks vai eksperts to, ka ir brīdināts, apliecina ar parakstu. Ja eksperts brīdināts lietas sagatavošanas gaitā, tiesas sēdes priekšsēdētājs to paziņo un viņu atkārtoti nebrīdina.

119. Tiesas debatēs izsakās lietas dalībnieki (Likuma 28. panta astotā daļa). Tiesa var noteikt viņiem atvēlēto runas ilgumu. Lietas dalībnieki nav tiesīgi savā runā atsaukties uz apstākļiem un materiāliem, kuri nav pārbaudīti tiesas sēdē. Tiesas debašu laikā runātājam jautājumus uzdot nedrīkst.

120. Tiesas debatēs vispirms vārdu dod pieteikuma iesniedzējam. Ja lietā ir vairāki pieteikumu iesniedzēji, Satversmes tiesa nosaka secību, kādā tiem dodams vārds.

121. Ja izteikt repliku vēlas vairāki lietas dalībnieki, tiem vārdu dod tādā pašā secībā, kādā tie runājuši debatēs (Likuma 28. panta astotā daļa).

122. Tiesas sēdes norise tiek fiksēta protokolā, kuru raksta tiesas sēdes sekretārs, un vienlaikus sēdē tiek veikti ieraksti arī ar tehniskiem līdzekļiem.

123. Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) Satversmes tiesas sastāvu, tai skaitā tiesas sēdes priekšsēdētāju un sekretāru (vārds un uzvārds);

2) tiesas sēdes vietu, datumu, sākuma un beigu laiku;

3) tiesas sēdes pārtraukumu sākuma un beigu laiku;

4) lietas nosaukumu un numuru;

5) klātesošos lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas (amatpersonai – vārds, uzvārds un darbavieta vai amats, bet fiziskajai personai – vārds, uzvārds un personas dati);

6) personas, kas uzaicinātas uz tiesas sēdi, bet nav ieradušās;

7) ka tiesas sēdes norise tiek fiksēta ar tehniskiem līdzekļiem;

8) tiesas sēdes gaitu;

9) tiesas lēmumus, kas nav noformēti rakstveidā;

10) citu informāciju par lietu, ja tas nepieciešams.

124. Tiesas sēdes stenogrammu un ar tehniskajiem līdzekļiem veikto ierakstu sagatavo tiesas priekšsēdētāja noteiktā kārtībā.

125. Stenogrammu paraksta persona, kas to sagatavojusi, un tiesas sēdes sekretārs. Stenogrammu un protokolu pievieno lietas materiāliem.

126. Lietas dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes ierakstu, protokolu un stenogrammu, saskaņojot ar tiesas sēdes sekretāru iepazīšanās laiku.

XII nodaļa
Tiesvedības izbeigšana

127. Tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai, pamatojoties uz Likuma 29. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

128. Par tiesvedības izbeigšanu lietā (turpmāk — tiesvedības izbeigšana) lemj:

1) rīcības sēdē vai

2) tiesas sēdē, ja tā attiecīgajā lietā ir uzsākta.

129. Par tiesvedības izbeigšanu Satversmes tiesa lemj:

1) pilnā sastāvā, ja attiecīgā lieta izskatāma pilnā sastāvā;

2) triju tiesnešu sastāvā, ja attiecīgā lieta izskatāma triju tiesnešu sastāvā.

130. Līdz brīdim, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai, motivētu priekšlikumu lemt par tiesvedības izbeigšanu var izteikt tiesas priekšsēdētājs vai tiesnesis, kurš sagatavo lietu.

131. Ja priekšlikumu lemt par tiesvedības izbeigšanu izsaka tiesas priekšsēdētājs, viņš ar motivētu rakstveida rīkojumu nosaka tiesas sastāvu un rīcības sēdes vietu un laiku. Ja šādu priekšlikumu izsaka tiesnesis, viņš to formulē motivēta iesnieguma veidā. Tiesas priekšsēdētājs, saņēmis iesniegumu, triju dienu laikā ar rīkojumu nosaka tiesas sastāvu un rīcības sēdes vietu un laiku.

132. Tiesnesi, kurš ierosinājis lemt par tiesvedības izbeigšanu, iekļauj tiesas sastāvā.

133. No brīža, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai, līdz brīdim, kad uzsākta tiesas sēde, motivētu rakstveida priekšlikumu lemt par tiesvedības izbeigšanu var izteikt tiesnesis, kas iekļauts tiesas sastāvā attiecīgās lietas izskatīšanai.

134. Lēmumā par tiesvedības izbeigšanu norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) Satversmes tiesas sastāvu;

3) lietas numuru un nosaukumu;

4) lēmuma motīvus;

5) nolēmumu;

6) citu informāciju, ja tas nepieciešams;

7) ka lēmums nav pārsūdzams.

135. Ja rīcības sēdē pieņemts lēmums par atteikšanos izbeigt tiesvedību, lietu nodod tiesnesim, kurš to sācis un turpina sagatavot izskatīšanai.

136. Ja par tiesvedības izbeigšanu lemj tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, lēmumu pieņem apspriežu istabā. Ja pieņemts lēmums par atteikšanos izbeigt tiesvedību, lietas izskatīšanu turpina. Ja pieņemts lēmums par tiesvedības izbeigšanu, to noformē atbilstoši Reglamenta 134. punkta prasībām un ar šā lēmuma paziņošanu tiesas sēde beidzas.

137. Lemjot par tiesvedības izbeigšanu, jāievēro Reglamenta 138. 142. un 146. 151. punkta noteikumi.

XIII nodaļa
Spriedums un tiesneša atsevišķās domas

138. Satversmes tiesa spriedumu taisa apspriežu istabā (Likuma 30. panta pirmā daļa). Apspriežu laiku nosaka tiesas sēdes priekšsēdētājs.

139. Tiesas sēdes priekšsēdētājs Satversmes tiesas sprieduma taisīšanai sasauc papildu apspriedi, ja to prasa kāds no tiesnešiem. Papildu apspriedi sprieduma taisīšanai sasauc ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tiesneša ierosinājuma saņemšanas.

140. Tiesneša pienākums ir glabāt apspriežu istabas noslēpumu.

141. Spriedumu izstrādā un noformē atbilstoši apspriedē nolemtajam. Ja nepieciešams, pieaicina Satversmes tiesas darbiniekus.

142. Satversmes tiesas darbiniekiem aizliegts izpaust ziņas, kas viņiem kļuvušas zināmas sakarā ar sprieduma izstrādāšanu vai noformēšanu un varētu atklāt apspriežu istabas noslēpumu.

143. Ja Satversmes tiesa, taisot spriedumu, konstatē, ka ir radušies Likuma 29. panta pirmajā daļā minētie tiesvedības izbeigšanas nosacījumi, tā pārtrauc sprieduma taisīšanu un lemj par to, vai tiesvedība izbeidzama. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesvedība lietā turpināma.

144. Ja atsevišķās domas par spriedumu nav izteiktas, tiesas sēdes priekšsēdētājs lietai pievieno rakstveida apliecinājumu par to.

145. Tiesnesis savas atsevišķās domas izsaka rakstveidā, paraksta un iesniedz tiesas sēdes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc sprieduma pasludināšanas. Tiesas sēdes priekšsēdētājs par attiecīgo spriedumu izteiktās atsevišķās domas ievieto aploksnē, kas pievienota lietai, un aizzīmogo to ar Satversmes tiesas zīmogu. Atsevišķās domas publicē Likumā noteiktajā kārtībā (Likuma 33. panta pirmā daļa).

146. Tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos pieņemto spriedumu nolasa tiesas sēdes priekšsēdētājs vai cits viņa norīkots tiesnesis. Ja Satversmes tiesa procesuālās ekonomijas apsvērumu dēļ pieņēmusi lēmumu nenolasīt sprieduma konstatējošo daļu, par to paziņo pirms sprieduma nolasīšanas.

147. Sprieduma pasludināšanai piemērojami Reglamenta 101. un 103. – 106. punkta noteikumi.

148. Pirms sprieduma pasludināšanas tiesas sēdes sekretārs uzaicina klātesošos piecelties.

149. Pēc sprieduma pasludināšanas kanceleja tā norakstus vai kopijas izsniedz lietas dalībniekiem un viņi to saņemšanu apliecina ar parakstu. Ja nākamajā dienā pēc sprieduma pasludināšanas kāds lietas dalībnieks nav saņēmis sprieduma norakstu vai kopiju, kanceleja to viņam nosūta.

150. Ja lieta izskatīta rakstveida procesā, nolēmumu paziņo lietas dalībniekiem, nosūtot nolēmuma norakstus vai kopijas.

151. Pēc nolēmuma pasludināšanas (tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos) vai parakstīšanas (rakstveida procesā) kanceleja tā norakstu vai kopiju nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā. Nolēmumu publicē arī Satversmes tiesas mājaslapā internetā.

152. Ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, attiecīgā sprieduma norakstu vai kopiju līdz ar tiesas priekšsēdētāja pavadvēstuli nosūta Ministru kabinetam neatkarīgi no tā, vai Ministru kabinets ir bijis attiecīgās lietas dalībnieks (Likuma 32. panta ceturtā daļa).

153. Spriedumu glabā atsevišķā lietu nomenklatūras lietā. Tiesas priekšsēdētāja apstiprinātu nolēmuma norakstu vai kopiju glabā lietas materiālos.

154. Satversmes tiesas spriedumu krājumu publicēšanai sagatavo tiesas priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā (Likuma 33. panta otrā daļa).

XIV nodaļa
Neregulētu procesuālu jautājumu izlemšanas kārtība

155. Ierosinājumu sasaukt rīcības sēdi Likumā un Reglamentā neregulēta procesuāla jautājuma (turpmāk – neregulēts procesuāls jautājums) izlemšanai var izteikt:

1) tiesas priekšsēdētājs;

2) kolēģija, kura izskata pieteikumu;

3) tiesnesis, kurš sagatavo lietu;

4) trīs tiesneši.

156. Ierosinājumu sasaukt rīcības sēdi neregulēta procesuāla jautājuma izlemšanai noformē rakstveidā un iesniedz kancelejai. Tiesas priekšsēdētājs savu ierosinājumu ietver rīkojumā par tiesas sēdes sasaukšanu šā jautājuma izlemšanai.

157. Neregulētu procesuālu jautājumu izlemj pilnā Satversmes tiesas sastāvā ar absolūto balsu vairākumu.

158. Lēmumu par neregulēta procesuāla jautājuma izlemšanu noformē:

1) kā nolēmuma daļu, ja šis jautājums izlemts spriedumā vai lēmumā par tiesvedības izbeigšanu;

2) kā rīcības sēdes lēmumu, ja šis jautājums izlemts rīcības sēdē;

3) kā atsevišķu procesuālu dokumentu, ja šis jautājums izlemts tiesas sēdē un nepieciešams norādīt izvērstus lēmuma motīvus;

4) kā ierakstu tiesas sēdes protokolā, ja šis jautājums izlemts tiesas sēdē.

159. Ja lēmums par neregulētu procesuālu jautājumu noformēts kā atsevišķs procesuāls dokuments, tajā norāda:

1) tiesas sēdes vietu un laiku;

2) tiesas sastāvu;

3) izskatāmo jautājumu;

4) lēmuma motīvus;

5) nolēmumu;

6) vai lēmumu nepieciešams nosūtīt publicēšanai oficiālajā izdevumā;

7) ka lēmums nav pārsūdzams.

160. Kanceleja triju dienu laikā nosūta informāciju par neregulēta procesuāla jautājuma izlemšanu personām, uz kurām lēmums attiecas, un izdara ierakstu Neregulētu procesuālu jautājumu reģistrā.

XV nodaļa
Disciplinārlietu ierosināšana un izskatīšana

161. Disciplinārlietu var ierosināt Likuma 36. pantā paredzētajos gadījumos.

162. Pirms disciplinārlietas ierosināšanas notiek saņemto materiālu iepriekšējā pārbaude un no attiecīgā tiesneša tiek pieprasīts rakstveida paskaidrojums.

163. Disciplinārlietu ierosina ar motivētu lēmumu, kurā norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) amatpersonu, kura lēmumu pieņēmusi;

3) iepriekšējā pārbaudē konstatētos disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma apstākļus;

4) tiesnesi, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

5) likuma normu, uz kuras pamata disciplinārlieta ierosināta;

6) nolēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu;

7) tās tiesas sēdes vietu un laiku, kurā tiks izskatīts jautājums par tiesneša pilnvaru apturēšanu līdz disciplinārlietas izskatīšanai, ja disciplinārlieta ierosināta sakarā ar to, ka tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību;

8) tiesnesi, kurš norīkots sagatavot disciplinārlietu izskatīšanai;

9) tās tiesas sēdes vietu un laiku, kurā disciplinārlieta tiks izskatīta;

10) personu, kas protokolēs tiesas sēdi;

11) ka lēmums nav pārsūdzams.

164. Lēmumam pievieno visus ar disciplinārlietu saistītos materiālus un nodod tos kancelejai, kas:

1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā;

2) izsniedz lēmuma norakstu vai kopiju tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

3) iepazīstina ar lēmumu citus tiesnešus;

4) iekārto disciplinārlietu un nodod to tiesnesim, kurš norīkots sagatavot šo disciplinārlietu izskatīšanai.

165. Tiesnesis, kurš sagatavo disciplinārlietu izskatīšanai, ja nepieciešams, pieprasa papildu dokumentus un materiālus, kā arī noteic, kuras personas uzaicināmas uz tiesas sēdi.

166. Disciplinārlietas ierosinātājs (Likuma 36. panta otrā daļa) savu lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu var atsaukt ar motivētu lēmumu līdz disciplinārlietas izskatīšanai. Tad lēmums pievienojams disciplinārlietai un disciplinārlieta uzskatāma par izbeigtu, ja vien tās izskatīšanu tiesas sēdē triju dienu laikā pēc minētā lēmuma noraksta vai kopijas saņemšanas rakstveidā nepieprasa tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta bija ierosināta.

167. Disciplinārlietu izskata tiesas priekšsēdētāja norīkota tiesnešu disciplinārkolēģija mēneša laikā pēc tās ierosināšanas. Tiesas sēde, kurā tiek izskatīti ar disciplinārlietu saistītie jautājumi, ir slēgta.

168. Tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, ir tiesības iepazīties ar tās materiāliem, sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus.

169. Tiesnesim, kurš tiek saukts pie disciplinārās atbildības, jāpiedalās tiesas sēdē. Ja tiesnesis bez attaisnojoša iemesla nav ieradies, Satversmes tiesa var lemt par disciplinārlietas izskatīšanu bez viņa klātbūtnes.

170. Disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas.

171. Pieņemot lēmumu disciplinārlietā, ņem vērā disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma raksturu, sekas, tiesneša vainas pakāpi attiecīgajā nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo viņa personību un iepriekšējo darbību tiesneša amatā. Satversmes tiesa par katru pārkāpumu var uzlikt tiesnesim tikai vienu disciplinārsodu.

172. Disciplinārlietā lēmumu pieņem tiesnešu disciplinārkolēģija ar tās locekļu balsu vairākumu. Lēmumu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un kolēģijas locekļi.

173. Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesnesis, uz kuru tas attiecas, septiņu dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas var pārsūdzēt tiesas priekšsēdētājam. Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmuma tiesiskuma izvērtēšanai tiesas priekšsēdētājs sasauc Satversmes tiesas sēdi pilnā sastāvā.

174. Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums stājas spēkā un ir izpildāms pēc tam, kad beidzies tā pārsūdzēšanas termiņš un sūdzība nav iesniegta. Ja Satversmes tiesa atstāj tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu negrozītu un sūdzību noraida, tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums stājas spēkā Satversmes tiesas lēmuma paziņošanas brīdī un nav pārsūdzams.

175. Disciplinārlietā pieņemtajā lēmumā norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas sastāvu;

3) tiesnesi, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

4) disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma apstākļus;

5) pamatu saukšanai pie disciplinārās atbildības;

6) tiesneša paskaidrojumus;

7) ziņas, kas raksturo tiesneša personību un iepriekšējo darbību tiesneša amatā;

8) lēmuma motīvus;

9) nolēmumu;

10) vai un kā lēmums ir pārsūdzams.

176. Disciplinārlietu reģistrā norāda:

1) disciplinārlietas numuru;

2) disciplinārlietas ierosināšanas datumu;

3) disciplinārlietas ierosinātāju;

4) tiesnesi, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

5) lietas ierosināšanas pamatu;

6) ziņas par tiesneša pilnvaru apturēšanu saskaņā ar Likuma 9. panta otro daļu;

7) tiesnesi, kurš sagatavo disciplinārlietu izskatīšanai;

8) datumu, kad disciplinārlieta izskatīta tiesas sēdē;

9) lēmumu disciplinārlietā vai to, ka lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu atsaukts;

10) ziņas par disciplinārsoda noņemšanu.

177. Satversmes tiesa pēc triju tiesnešu motivēta priekšlikuma var noņemt disciplinārsodu pirms termiņa, bet ne agrāk kā sešus mēnešus pēc disciplinārsoda uzlikšanas. Tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu par priekšlikuma izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē.

178. Disciplinārsods uzskatāms par dzēstu, ja gada laikā pēc tā uzlikšanas tiesnesim netiek uzlikts jauns disciplinārsods. Ja disciplinārsods tiek dzēsts, disciplinārlietā pieņemtā lēmuma norakstu vai kopiju izņem no tiesneša personīgās lietas.

179. Disciplinārlietu glabāšanas kārtību nosaka dokumentu aprites kārtība.

XVI nodaļa
Dokumentu aprite

180. Satversmes tiesā lietvedība tiek kārtota un arhīva darbs tiek veikts saskaņā ar Likumu, Reglamentu, dokumentu aprites kārtību un citu normatīvo aktu noteikumiem.

181. Tiesas priekšsēdētājs apstiprina dokumentu aprites kārtību, kas nosaka dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas, reģistrēšanas un aprites prasības. Dokumentu apriti un arhīva darbu organizē kancelejas vadītājs.

182. Dokumentus svešvalodā var iesniegt, pievienojot tiem noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

183. Tiesnesim ir tiesības iepazīties ar ikvienu pieteikumu, tam pievienotajiem dokumentiem, kā arī citiem lietas materiāliem un, ja nepieciešams, saņemt to kopijas. Laiku, kad tiesnesis var iepazīties ar šiem materiāliem, viņš saskaņo ar tiesnesi vai tiesas darbinieku, kura rīcībā ir attiecīgā lieta vai materiāli.

184. Dokumentu oriģinālos izdarīt piezīmes vai atzīmes nav atļauts.

185. Pieteikumu, ar to saistītos materiālus, kā arī lietas materiālus aizliegts iznest no Satversmes tiesas darba telpām. Minēto materiālu kopiju izmantošana ārpus darba telpām pieļaujama vienīgi ar tiesas priekšsēdētāja atļauju.

186. Pēc tiesas priekšsēdētāja rīkojuma vai lēmuma izdošanas kanceleja triju dienu laikā ar to iepazīstina tiesnešus un Satversmes tiesas darbiniekus, uz kuriem šis rīkojums vai lēmums attiecas.

XVII nodaļa
Saziņa ar sabiedrību

187. Tiesas priekšsēdētājs nosaka kārtību, kādā tiek sagatavota un izplatīta, kā arī Satversmes tiesas mājaslapā internetā publicēta informācija sabiedrībai.

188. Satversmes tiesa personām un plašsaziņas līdzekļiem sniedz informāciju vienīgi par Satversmes tiesas darba jautājumiem. Skaidrojumus par Satversmes tiesas nolēmumu interpretāciju Satversmes tiesa nesniedz.

189. Informāciju personām un plašsaziņas līdzekļiem sniedz rakstveidā (preses relīze) un elektroniski nosūta uz adresi, kas reģistrēta ziņu saņemšanai, izmantojot Satversmes tiesas mājaslapu internetā. Ja nepieciešams informāciju sniegt mutvārdos un informācijas pieprasījums ir samērojams ar Satversmes tiesas resursiem, informāciju sniedz tiesas priekšsēdētājs vai viņa norīkota persona.

190. Persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā var saņemt informāciju par Satversmes tiesas darbu un iepazīties ar izskatītas lietas materiāliem. Personas informācijas pieprasījuma atbilstību normatīvo aktu prasībām izvērtē tiesas priekšsēdētājs. Attiecīgos dokumentus sagatavo un izsniedz kanceleja.

191. Ja informācijas pieprasījums vai tā izpildes nosacījumi nav samērojami ar Satversmes tiesas resursiem vai tā izpildes nosacījumi ir tādi, kas varētu apdraudēt iestādes darbu vai citu personu tiesības, Satversmes tiesa var atteikties šādu informācijas pieprasījumu izpildīt.

192. Pārskatu par Satversmes tiesas darbu sagatavo un publicē tiesas priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā.

193. Apmeklētājus pieņem tiesas priekšsēdētāja noteiktajā kārtībā.

XVIII nodaļa
Kārtība, kādā izdarāmi grozījumi Reglamentā

194. Reglamenta jaunu redakciju vai grozījumu projektu (turpmāk – projekts) ir tiesīgs iesniegt tiesnesis. Projektu iesniedz kancelejai, kas to reģistrē Reglamenta grozījumu projektu reģistrā un nodod tiesas priekšsēdētājam.

195. Tiesas priekšsēdētājs, saņēmis projektu, izdod rīkojumu par tā virzīšanu izskatīšanai. Rīkojumā nosaka:

1) tiesnesi, kurš norīkots sagatavot projektu izskatīšanai;

2) priekšlikumu iesniegšanas termiņu;

3) plenārsēdes vietu un laiku;

4) plenārsēdes sekretāru.

196. Kanceleja, saņēmusi šo rīkojumu:

1) izdara attiecīgas atzīmes Reglamenta grozījumu projektu reģistrā;

2) izsniedz katram tiesnesim projekta un tiesas priekšsēdētāja rīkojuma norakstu vai kopiju.

197. Reglamenta grozījumu projektu reģistrā norāda:

1) projekta iesniedzēju;

2) projekta iesniegšanas datumu;

3) projekta saturu;

4) tiesnesi, kurš sagatavo projektu izskatīšanai;

5) priekšlikumu iesniegšanas termiņu;

6) datumu, kad projekts izskatīts plenārsēdē;

7) datumu, kad projekts pieņemts vai noraidīts.

198. Priekšlikumus par projektu noteiktajā termiņā rakstveidā iesniedz tiesnesim, kurš sagatavo projektu izskatīšanai.

199. Tiesnesis, kurš sagatavo projektu izskatīšanai, apkopo citu tiesnešu iesniegtos priekšlikumus, tiem pievieno savus priekšlikumus un raksta atzinumu par projekta atbilstību augstāka juridiskā spēka normām.

200. Projektu izskata plenārsēdē. Tajā var piedalīties un izteikt savu viedokli Satversmes tiesas darbinieki. Citu personu klātbūtne plenārsēdē saskaņojama ar tiesas priekšsēdētāju.

201. Ja kāds tiesnesis plenārsēdē ierosina pārtraukt projekta izskatīšanu un nodot projektu papildu sagatavošanai, plenārsēde lemj par šo priekšlikumu.

202. Ja projekts nodots papildu sagatavošanai, nosakāms, kur un kad tas tiks izskatīts plenārsēdē, kā arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

203. Plenārsēde tiek protokolēta. Protokolu raksta sēdes sekretārs. Protokolā norāda:

1) plenārsēdes vietu, sākuma un beigu laiku;

2) izskatāmā projekta nosaukumu un Reglamenta grozījumu projektu reģistra numuru;

3) tiesnešus, kas piedalās plenārsēdē;

4) plenārsēdes vadītāju;

5) uzaicinātās personas;

6) tiesnesi, kas ziņo par projektu, un īsumā – ziņojuma saturu;

7) personas, kas izsakās debatēs, un īsumā – izteikumu saturu;

8) plenārsēdē izteiktos priekšlikumus.

204. Pieņemtos Reglamenta grozījumus paraksta tiesas priekšsēdētājs.

205. Triju dienu laikā pēc Reglamenta grozījumu parakstīšanas kanceleja tos nosūta publicēšanai oficiālajā izdevumā.

206. Reglamenta grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā, ja nav noteikta cita spēkā stāšanās diena.

Nobeiguma noteikumi

Reglaments stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā.

Ar šā Reglamenta spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes tiesas reglaments, kas pieņemts 2001. gada 30. janvārī (LV, 20 (2407), 06.02.2001.).

Reglaments pieņemts Satversmes tiesas tiesnešu plenārsēdē 2014. gada 5. februārī.

Satversmes tiesas plenārsēdes priekšsēdētājs G.Kūtris
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Satversmes tiesa Veids: reglaments Pieņemts: 05.02.2014.Stājas spēkā: 13.02.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 31, 12.02.2014. OP numurs: 2014/31.8
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
264317
13.02.2014
3246
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva