Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.112

Rīgā 2013.gada 26.februārī (prot. Nr.11 30.§)
Emisijas kvotu piešķiršanas kārtība stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta astoto daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto iekārtu sarakstu emisijas kvotu sadalei, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu operatoram, kurš ir saņēmis siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju (turpmāk – operators).

2. Operators šo noteikumu 4.3.apakšnodaļā minēto informāciju iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk – ministrija) vienā no šādiem veidiem:

2.1. elektroniska dokumenta formā (nosūtot uz ministrijas elektroniskā pasta adresi vai iesniedzot elektronisko datu nesējā) atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Operators nodrošina, ka šādā veidā iesniegtā informācija ir aizsargāta ar operatora izvēlētu paroli un attiecīgajā informācijā nav izdarītas izmaiņas;

2.2. papīra formā (attiecīgo informāciju iesniedzot arī elektroniski). Iesniedzot iesniegumu par emisijas kvotu apjoma grozījumiem, operators pievieno tikai tās iesnieguma veidlapas sadaļas, kas attiecas uz konkrētām operatora iekārtām.

2. Lēmuma pieņemšana par emisijas kvotu piešķiršanu

3. Ministrija piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas lēmums par Latvijas iekārtu saraksta emisijas kvotu sadalei 2013.–2020.gadā (turpmāk – iekārtu saraksts) apstiprināšanu, sagatavo lēmuma projektu par emisijas kvotu piešķiršanu iekārtu sarakstā iekļauto iekārtu operatoriem un publicē to savā tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv). Jebkura ieinteresētā persona 30 dienu laikā pēc lēmuma projekta publicēšanas dienas var iesniegt ministrijā priekšlikumus.

4. Ministrija izvērtē iesniegtos priekšlikumus un, ņemot vērā likuma "Par piesārņojumu" 32.7 pantā minētos nosacījumus, piecu darbdienu laikā pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu iekārtu sarakstā iekļauto iekārtu operatoriem.

5. Pēc šo noteikumu 4.punktā minētā lēmuma pieņemšanas ministrija šajos noteikumos paredzētajā kārtībā:

5.1. nosaka emisijas kvotu apjomu iekārtām, kas nav iekļautas iekārtu sarakstā;

5.2. groza emisijas kvotu apjomu iekārtām, kas ir iekļautas iekārtu sarakstā, ja iekārtu darbībā notikušas izmaiņas.

3. Piešķiramo emisijas kvotu noteikšana
3.1. Emisijas kvotu saņemšanai atbilstīgās iekārtas

6. Emisijas kvotas tiek aprēķinātas visām iekārtām, kas veic vienu vai vairākas likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības un kurām saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" un normatīvajiem aktiem par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ir izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja (turpmāk – atļauja), ieskaitot arī iekārtas, kas atrodas rezervē vai gatavības režīmā, kā arī iekārtas, kas darbojas sezonāli (turpmāk – iekārta).

7. Operators katru iekārtu iedala apakšiekārtās, tās pēc iespējas pielīdzinot iekārtas fiziskajām daļām, ievērojot šādus nosacījumus:

7.1. produkta līmeņatzīmes apakšiekārta ir tāda apakšiekārta, uz kuru tiek attiecināts enerģijas, kurināmā, izejmateriālu un citu ražošanai nepieciešamo materiālu patēriņš, apakšiekārtā saražotā galaprodukcija un attiecīgās emisijas saistībā ar tāda produkta ražošanu, kuram ir noteikta līmeņatzīme;

7.2. siltuma līmeņatzīmes apakšiekārta ir tāda apakšiekārta, uz kuru tiek attiecināta saražotā galaprodukcija, patērētais kurināmā un enerģijas apjoms, kā arī attiecīgās uz produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu neattiecināmās emisijas no neto siltuma plūsmas ražošanas un (vai) importa no citas iekārtas, ja attiecīgā neto siltuma plūsma tiek transportēta pa identificējamiem cauruļvadiem vai kanāliem, izmantojot siltumpārvades līdzekli (piemēram, tvaiku, karstu gaisu, ūdeni, eļļu, izkausētus metālus un sāļus), kuram ir uzstādīta siltumuzskaites mērierīce vai to iespējams uzstādīt (turpmāk – izmērāmais siltums), un tiek izmantota vienā no šādiem veidiem:

7.2.1. izmērāmais siltums tiek patērēts vienas konkrētas iekārtas robežās produkcijas un mehāniskās enerģijas ražošanai (izņemot patērēto siltumu elektroenerģijas ražošanai), siltumapgādei un atdzesēšanai;

7.2.2. izmērāmais siltums tiek eksportēts uz iekārtu, kas neveic kādu no likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētajām darbībām, izņemot izmērāmā siltuma apjomu, kas ir eksportēts elektroenerģijas ražošanai;

7.3. kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārta ir tāda apakšiekārta, uz kuru tiek attiecināta enerģijas un kurināmā izmantošana un saražotā galaprodukcija, kā arī attiecīgās emisijas, kas netiek attiecinātas uz produkta līmeņatzīmes apakšiekārtu, saistībā ar tāda siltuma ražošanu, kas nav izmērāms, sadedzinot kurināmo produkcijas ražošanai un mehāniskās enerģijas ražošanai (izņemot patēriņu elektroenerģijas ražošanai), kā arī siltumapgādei vai atdzesēšanai (izņemot patēriņu elektroenerģijas ražošanai), tai skaitā veicot izmēģinājuma kurināmā un ļoti mainīga daudzuma procesa gāzu vai atlikumgāzu sadedzināšanu tādā vienībā, kuru ietekmē atmosfēras apstākļi, ja sadedzināšana drošības iemeslu dēļ ir nepārprotami pieprasīta attiecīgās iekārtas atļaujā ("drošības dedzināšana ar lāpu");

7.4. procesa emisiju apakšiekārta ir tāda apakšiekārta, kurā rodas viena no šādām siltumnīcefekta gāzu emisijām:

7.4.1. likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, izņemot oglekļa dioksīda emisijas, kas rodas ārpus produktu līmeņatzīmju sistēmu robežām, vai oglekļa dioksīda emisijas, kas rodas ārpus produktu līmeņatzīmju sistēmu robežām, īstenojot kādu no šādām darbībām:

7.4.1.1. rūdās, koncentrātos un sekundārajos materiālos esošo metāla savienojumu ķīmiska vai elektrolītiska reducēšana;

7.4.1.2. metālu un metāla savienojumu attīrīšana no piesārņojumiem;

7.4.1.3. karbonātu sadalīšana, izņemot tādus karbonātus, kas paredzēti dūmgāzu attīrīšanai;

7.4.1.4. ķīmiskā sintēze, kurā oglekli saturošs materiāls piedalās reakcijā, kuras primārais mērķis nav siltuma ražošana;

7.4.1.5. oglekli saturošu piedevu vai izejmateriālu izmantošana primārajam mērķim, kas nav siltuma ražošana;

7.4.1.6. metaloīdu oksīdu vai nemetāla oksīdu (piemēram, silīcija oksīdu un fosfātu) ķīmiska vai elektrolītiska reducēšana;

7.4.2. emisijas, kas rodas dedzināšanas procesos izmērāmā siltuma, neizmērāmā siltuma vai elektrības ražošanai, kad tiek sadedzināts savāktais nepilnīgi oksidētais ogleklis, kas iegūts šo noteikumu 7.4.1.1., 7.4.1.2., 7.4.1.3., 7.4.1.4., 7.4.1.5. vai 7.4.1.6.apakšpunktā minēto darbību rezultātā (izņemot tādas emisijas, kas būtu radušās, sadedzinot dabasgāzi daudzumā, kas līdzvērtīgs sadedzināta nepilnīgi oksidēta oglekļa tehniski izmantojamam enerģētiskajam saturam).

3.2. Emisijas kvotu apjoma noteikšana jaunām iekārtām

8. Par jaunu iekārtu ir uzskatāma iekārta, kura atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

8.1. tā nav iekļauta iekārtu sarakstā un attiecīgās iekārtas operatoram nav piešķirtas emisijas kvotas atbilstoši šo noteikumu 4.punktā minētajam lēmumam;

8.2. tā ir uzsākusi likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minēto darbību pēc 2011.gada 30.jūnija;

8.3. atļauja iekārtas operatoram pirmo reizi izsniegta pēc 2011.gada 30.jūnija vai minētā atļauja izsniegta no jauna, ja attiecīgās iekārtas likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētā darbība bijusi pilnībā pārtraukta.

9. Jaunai iekārtai emisijas kvotas nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumu pēc tam, kad, iekārtai uzsākot normālu darbību, noteikta tās sākotnējā uzstādītā jauda.

10. Emisijas kvotas par neatkarīga verificētāja verificētām jaunas iekārtas emisijām, kas radītas pirms iekārtas normālas darbības uzsākšanas, aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, pamatojoties uz vēsturiskām emisijām, kas izteiktas oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās.

3.3. Emisijas kvotu apjoma noteikšana esošām iekārtām pēc jaudas ievērojamām izmaiņām

11. Par esošu iekārtu ir uzskatāma jebkura iekārta, kurā likumā "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētā darbība ir uzsākta pirms 2011.gada 30.jūnija, un tā atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

11.1. atļauja iekārtas operatoram ir izsniegta pirms 2011.gada 30.jūnija;

11.2. tā faktiski darbojas un tai pirms 2011.gada 30.jūnija ir izsniegta atļauja A kategorijas vai B kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai vai apliecinājums C kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai.

12. Emisijas kvotu apjomu esošai iekārtai groza saskaņā ar šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumu, ja iekārtā pēc 2011.gada 30.jūnija ir ievērojami samazināta vai palielināta sākotnējā uzstādītā jauda (turpmāk – jaudas ievērojamas izmaiņas), kura izmantota iekārtu sarakstā iekļautā emisijas kvotu apjoma aprēķinā vai apstiprināta ministrijas lēmumā par emisijas kvotu piešķiršanu jaunās iekārtas operatoram vai par emisijas kvotu apjoma grozījumiem esošās iekārtas operatoram.

13. Iekārtas sākotnējās uzstādītās jaudas palielināšanu uzskata par ievērojamu, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

13.1. iekārtā ir veikta viena vai vairākas identificējamas tehniskās konfigurācijas un darbību fiziskās izmaiņas – nepieciešamās ražošanas procesa un tehnoloģisko iekārtu modifikācijas, izņemot vienkāršu esošās ražošanas līnijas aizvietošanu, ievērojot šādas prasības:

13.1.1. darbības fiziskā izmaiņa rada ievērojamu ietekmi;

13.1.2. iekārtas jaudas izmaiņas var radīt tikai iekārtas darbības izmaiņas, kas ietekmē tās caurlaidspēju. Ja iekārtā pēc kādas tās sastāvdaļas nomaiņas ir sasniegta augstāka ražošanas līnijas maksimālā caurlaidspēja, to var uzskatīt par iekārtas darbības izmaiņām, kas rada iekārtas jaudas ievērojamu palielinājumu;

13.1.3. par iekārtas tehniskās konfigurācijas un darbības fiziskām izmaiņām nav uzskatāmas organizatoriskas vai darbības izmaiņas vai tikai esošo iekārtu ražošanas līniju nomaiņa;

13.2. apakšiekārtu var ekspluatēt ar jaudu, kas ir par vismaz 10 % lielāka nekā attiecīgās apakšiekārtas sākotnējā uzstādītā jauda, vai apakšiekārtai, uz kuru attiecas fiziskās izmaiņas, ir ievērojami augstāks darbības līmenis, kas ļauj saņemt vairāk nekā 50000 papildu emisijas kvotu gadā, kas veido vismaz 5 % no sākotnējā ikgadējā attiecīgajai apakšiekārtai pirms veiktajām izmaiņām noteiktā emisijas kvotu apjoma.

14. Šo noteikumu 13.punktā minēto iekārtu operatoriem emisijas kvotas no jauno iekārtu rezerves tiek piešķirtas tikai attiecīgās iekārtas jaudas ievērojamam palielinājumam, uzskatot to par jaunu iekārtu. Emisijas kvotu apjoms jaudas ievērojamam palielinājumam tiek aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 3.2.apakšnodaļu.

15. Iekārtas sākotnējās uzstādītās jaudas samazināšanu uzskata par ievērojumu, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

15.1. iekārtā ir veikta viena vai vairākas identificējamas tehniskās konfigurācijas un darbību fiziskās izmaiņas – nepieciešamās ražošanas procesa un tehnoloģisko iekārtu modifikācijas, izņemot vienkāršu esošas ražošanas līnijas aizvietošanu, ievērojot šādas prasības:

15.1.1. darbības fiziskā izmaiņa rada ievērojamu ietekmi;

15.1.2. iekārtas jaudas izmaiņas var radīt tikai iekārtas darbības izmaiņas, kas ietekmē tās caurlaidspēju;

15.1.3. par iekārtas tehniskās konfigurācijas un darbības fiziskām izmaiņām nav uzskatāmas organizatoriskas vai darbības izmaiņas vai tikai esošo iekārtu ražošanas līniju nomaiņa;

15.1.4. fiziskās izmaiņas iekārtas darbībā, kas tiek veiktas, lai uzlabotu iekārtas energoefektivitāti un uzlabotu vai uzstādītu procesa emisiju samazināšanas tehnoloģijas, nav uzskatāmas par iekārtas fizisko izmaiņu radīto iekārtas jaudas samazināšanu;

15.2. apakšiekārtu var ekspluatēt ar jaudu, kas ir vismaz par 10 % mazāka nekā attiecīgās apakšiekārtas sākotnējā uzstādītā jauda pirms izmaiņām, vai apakšiekārtai, uz kuru attiecas fiziskās izmaiņas, ir ievērojami zemāks darbības līmenis, kā rezultātā apakšiekārtai aprēķinātais nepieciešamais emisijas kvotu apjoms samazinās par vairāk nekā 50000 emisijas kvotām gadā, kas veido vismaz 5 % no sākotnējā ikgadējā attiecīgajai apakšiekārtai pirms veiktajām izmaiņām noteiktā emisijas kvotu apjoma.

16. Pēc jaudas ievērojamas samazināšanas iekārtai noteiktais emisijas kvotu apjoms tiek samazināts par emisijas kvotu apjomu, kas atbilst jaudas samazinājumam.

17. Iekārtai noteiktais emisijas kvotu apjoms tiek grozīts, sākot ar nākamā gada 1. janvāri pēc gada, kurā jauda ir ievērojami samazināta. Ja iekārtā jauda ir ievērojami palielināta, iekārtai noteiktais emisijas kvotu apjoms tiek grozīts, sākot ar iekārtas izmainītās darbības uzsākšanas dienu.

(MK 09.02.2016. noteikumu Nr. 98 redakcijā)

3.4. Emisijas kvotu apjoma noteikšana esošai iekārtai pēc darbības daļējas vai pilnīgas pārtraukšanas

18. Emisijas kvotu apjoms esošai iekārtai tiek samazināts pēc iekārtas darbības daļējas pārtraukšanas, ja attiecīgās iekārtas viena apakšiekārta konkrētajā kalendāra gadā samazina darbības līmeni vismaz par 50 %, ja attiecīgajai apakšiekārtai ikgadējais piešķiramais emisijas kvotu apjoms ir vairāk nekā 50000 emisijas kvotu vai tās ikgadējais emisijas kvotu apjoms ir vismaz 30 % no attiecīgās iekārtas ikgadējā piešķiramā emisijas kvotu apjoma.

19. Emisijas kvotu apjoma grozījumi saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu iekārtai pēc darbības daļējas pārtraukšanas tiek veikti, pamatojoties uz iekārtas sākotnējo darbības līmeni, kurš ir izmantots iekārtu sarakstā iekļautā emisijas kvotu apjoma aprēķinā vai apstiprināts ministrijas lēmumā par emisijas kvotu piešķiršanu jaunās iekārtas operatoram vai par emisijas kvotu apjoma grozījumiem esošās iekārtas operatoram (turpmāk – sākotnējais darbības līmenis).

20. Emisijas kvotu apjomu iekārtai pēc darbības daļējas pārtraukšanas samazina šādā apmērā:

20.1. ja šo noteikumu 18.punktā minētās apakšiekārtas darbības līmenis samazinās pārsniedzot 50 %, bet nepārsniedzot 75 % salīdzinājumā ar sākotnējo darbības līmeni – attiecīgajai apakšiekārtai piešķir 50 % no sākotnēji piešķirtajām emisijas kvotām;

20.2. ja šo noteikumu 18.punktā minētās apakšiekārtas darbības līmenis samazinās pārsniedzot 75 %, bet nepārsniedzot 90 % salīdzinājumā ar sākotnējo darbības līmeni – attiecīgajai apakšiekārtai piešķir 25 % no sākotnēji piešķirtajām emisijas kvotām;

20.3. ja šo noteikumu 18.punktā minētās apakšiekārtas darbības līmenis samazinās pārsniedzot 90 % salīdzinājumā ar sākotnējo darbības līmeni – attiecīgajai apakšiekārtai emisijas kvotas nepiešķir.

(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 98)

21. Ja iekārta ir atjaunojusi darbību pēc tās daļējas pārtraukšanas, emisijas kvotu apjomu nosaka šādā apmērā:

21.1. ja šo noteikumu 18. punktā minētās daļēji darbību pārtraukušās apakšiekārtas darbības līmenis pārsniedz 50 % no sākotnējā darbības līmeņa – attiecīgajai apakšiekārtai emisijas kvotas piešķir sākotnējā apjomā;

21.2. ja šo noteikumu 18.punktā minētās daļēji darbību pārtraukušās apakšiekārtas darbības līmenis sasniedz 25 % līdz 50 % no attiecīgās apakšiekārtas sākotnējā darbības līmeņa – attiecīgajai apakšiekārtai piešķir 50 % no iekārtas sākotnējā emisijas kvotu apjoma.

(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 98)

22. Esošai iekārtai pēc darbības pilnīgas pārtraukšanas emisijas kvotas nepiešķir, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

22.1. iekārtai izsniegtās atļaujas derīguma termiņš ir beidzies vai atļauja ir atcelta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

22.2. iekārtas ekspluatācija ir tehniski neiespējama;

22.3. iekārta nedarbojas, bet iepriekš ir darbojusies, un ir tehniski neiespējami atsākt darbību;

22.4. iekārta nedarbojas, bet iepriekš ir darbojusies, un operators nespēj apstiprināt, ka attiecīgā iekārta pēc darbības pārtraukšanas to atsāks ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā. Ja iekārtas operators var pamatot, ka iekārta sešu mēnešu laikā neatsāks darbību ārkārtas un neparedzētu apstākļu dēļ, no kuriem nav iespējams izvairīties un kurus attiecīgās iekārtas operators nevar ietekmēt, iekārtas darbības atsākšanai paredzētais laiks ir 18 mēneši.

23. Šo noteikumu 22.4.apakšpunktā minētie nosacījumi neattiecas uz rezervē vai gatavības režīmā esošu iekārtu un iekārtu, kas darbojas sezonāli, ja:

23.1. operatoram izsniegtā atļauja nav zaudējusi spēku;

23.2. tehniski ir iespējams uzsākt iekārtas darbību, neveicot iekārtas fiziskas izmaiņas;

23.3. tiek veikta regulāra iekārtas tehniskā apkope.

24. Iekārtām piešķirtais emisijas kvotu apjoms tiek grozīts, sākot ar nākamā gada 1.janvāri pēc gada, kad daļēji vai pilnīgi pārtraukta iekārtas darbība.

25. Ja iekārta pēc darbības daļējas vai pilnīgas pārtraukšanas atsāk darbību, attiecīgajai iekārtai emisijas kvotu apjomu groza, sākot ar nākamā gada 1.janvāri pēc gada, kad iekārtas darbības līmenis sasniedza līmeni, kas ir lielāks par 25 % no šo noteikumu 19.punktā minētās apakšiekārtas sākotnējā darbības līmeņa.

26. Ministrija var pieņemt lēmumu apturēt ikgadējo emisijas kvotu piešķiršanu šo noteikumu 22.4. apakšpunktā minētajai iekārtai pēc tās darbības pilnīgas pārtraukšanas, kamēr ministrija nav saņēmusi oficiālu apstiprinājumu no operatora un attiecīgās Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes, ka iekārtas darbība ir atsākta.

(MK 09.02.2016. noteikumu Nr. 98 redakcijā)

4. Iesniegums par emisijas kvotu apjoma grozījumiem
4.1. Iesnieguma sagatavošana

27. Jaunas iekārtas operators pēc atļaujas saņemšanas un pēc iekārtas darbības uzsākšanas sāk iekārtas apakšiekārtu ikdienas darbības datu monitoringu, reģistrējot iekārtā izmantoto izejvielu, kurināmā un saražotās produkcijas apjomu, kā arī nosaka apakšiekārtu darbību rezultātā radīto ikdienas emisiju apjomu.

28. Esošas iekārtas operators pēc jebkādām īstenotām identificējamām tehniskām konfigurācijām un iekārtas fiziskās darbības izmaiņām sāk tās apakšiekārtas ikdienas darbības datu monitoringu, kurā izmaiņas ieviestas, reģistrējot iekārtā izmantoto izejvielu, kurināmā un saražotās produkcijas apjomu, kā arī nosaka apakšiekārtu darbību rezultātā radīto ikdienas emisiju apjomu.

29. Operators sagatavo iesniegumu par emisijas kvotu piešķiršanu vai piešķirto emisijas kvotu apjoma grozījumiem (turpmāk – iesniegums), izmantojot ministrijas tīmekļa vietnē (www.varam.gov.lv) publicēto iesnieguma veidlapu. Iesniegumā operators iekļauj emisijas kvotu aprēķinam nepieciešamos datus un informāciju, ievērojot veidlapā noteiktās formulas.

4.2. Iesnieguma verificēšana

30. Jaunas iekārtas operators un šo noteikumu 13. un 15.punktā minēto iekārtu operators nodrošina, ka visus iesniegumā iekļautos datus ir verificējis neatkarīgs verificētājs.

(MK 24.09.2013. noteikumu Nr.1005 redakcijā)

31. Verificētājs atbilst šādām prasībām:

31.1. ir akreditēts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2012.gada 21.jūnija Regulu Nr. 600/2012 par siltumnīcefekta gāzu ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (turpmāk – regula Nr. 600/2012);

31.2. atbilst normatīvajos aktos par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā noteiktajiem nosacījumiem;

31.3. pārzina šajos noteikumos iekļautos nosacījumus.

32. Iesniegumu verificē tas pats verificētājs, kurš verificējis attiecīgās iekārtas datus iekārtu saraksta izstrādes laikā.

33. Verificētājs iesniegumā iekļautos datus un iesniegto papildu informāciju verificē, ievērojot regulā Nr. 600/2012 noteiktās prasības, kā arī prasības, kas emisiju ziņojumu verificēšanai ir noteiktas normatīvajos aktos par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, tai skaitā:

33.1. ar profesionālu piesardzību pārbauda ziņoto datu un to ievākšanas metodoloģiju, apzinoties, ka var pastāvēt apstākļi, kuru dēļ iesniegtā informācija un dati var būt būtiski nepatiesi;

33.2. ņem vērā informāciju, kas iekļauta operatoram izsniegtajā atļaujā, īpaši novērtējot noteikto apakšiekārtu sākotnējo uzstādīto jaudu un iekārtas normālās vai izmainītās darbības uzsākšanas datuma noteikšanas metodi;

33.3. ja nepieciešams, apskata un novērtē iekārtu, lai pārbaudītu izmantoto mērierīču un monitoringa sistēmu darbību, veiktu aptaujas un savāktu nepieciešamo informāciju (iekārtu var neapskatīt, ja verificētājs spēj pilnībā pamatot šo lēmumu);

33.4. sāk verifikācijas procesu, veicot visu iekārtas darbību stratēģisko analīzi, analizē ietvertos riskus un kontroles riskus, kas saistīti ar likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā ietverto darbības jomu un minētās darbības sarežģītību, kā arī emisijas kvotu apjoma aprēķina nosacījumiem, kas varētu izraisīt būtiski nepatiesus formulējumus, un pēc šādas riska analīzes sagatavo verificēšanas plānu;

33.5. izpilda verificēšanas plānu, vācot datus saskaņā ar noteiktām paraugu ņemšanas metodēm, veicot kritiskās analīzes testus, pārskatot dokumentus, veicot analītiskās un datu izskatīšanas procedūras, iekļaujot visus papildu pierādījumus, uz kuriem tiks pamatots verificētāja atzinums;

33.6. pieprasa operatoram sniegt trūkstošos datus un informāciju vai novērst konstatētos trūkumus, izskaidrot emisijas datu atšķirības, pārskatīt aprēķinus vai labot ziņotos datus;

33.7. sagatavo iekšējo verifikācijas ziņojumu, kurā ietver pierādījumus, ka stratēģiskā analīze, riska analīze un verifikācijas plāns ir pilnībā izpildīts, un sniedz pietiekamu informāciju, kura ir ņemta vērā verifikācijas atzinumu sagatavošanai;

33.8. pamatojoties uz iekšējā verifikācijas ziņojumā konstatētajiem faktiem, pieņem lēmumu par iesnieguma atbilstību vai neatbilstību šo noteikumu nosacījumiem, ja iesniegumā iekļautajos datos ir konstatētas būtiskas nepilnības (izlaidumi, nepareizi apgalvojumi un kļūdas, neskaitot pieļaujamo neprecizitāti), kas saskaņā ar verificētāja atzinumu var ietekmēt datu tālāku izmantošanu emisijas kvotu sadalei, vai citi aspekti, kas attiecas uz verifikācijas ziņojumā iekļaujamo atzinumu.

34. Ja verificētājs iesnieguma verificēšanas laikā konstatē būtiskas neatbilstības iesniegtajos datos, tas par neatbilstībām paziņo operatoram. Operators novērš konstatētās neatbilstības un atkārtoti iesniedz iesniegumu verificēšanai.

35. Verificētājs sagatavo verifikācijas ziņojumu, kurā norāda metodoloģiju, konstatētos faktus un sniedz vienu no šādiem atzinumiem:

35.1. pozitīvu verifikācijas atzinumu – verificē operatora sagatavoto iesniegumu kā apmierinošu, ja:

35.1.1. dati ir patiesi un tajos nav pretrunu;

35.1.2. dati atbilst saskaņā ar normatīvajiem aktiem par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iesniegtajiem emisiju ziņojumiem;

35.1.3. iekārtas apakšiekārtu dati nepārklājas un nav konstatēta dubulta uzskaite;

35.2. negatīvu verifikācijas atzinumu – verificē operatora sagatavoto iesniegumu kā neapmierinošu, ja:

35.2.1. operators ir ziņojis sagrozītus un nepatiesus datus;

35.2.2. operatora izmantotā metodoloģija ir pretrunā ar šajos noteikumos minētajiem emisijas kvotu aprēķināšanas nosacījumiem;

35.2.3. operators nenovērš iesnieguma verificēšanas laikā konstatētās neatbilstības iesniegumā iekļautajos aprēķinos vai ziņotajos datu avotos.

36. Ja verificētājam rodas šaubas par izmantoto datu noteikšanas pieeju, lai gan norādītie dati ir atzīti par pareiziem, verificētājs savus apsvērumus iekļauj verifikācijas ziņojumā un sniedz pozitīvu vai negatīvu verifikācijas atzinumu.

37. Verificētājs sagatavo verifikācijas ziņojumu 30 darbdienu laikā pēc operatora sagatavotā iesnieguma saņemšanas.

4.3. Iesnieguma iesniegšana

38. Jaunas iekārtas operators emisijas kvotu saņemšanai no jauno iekārtu rezerves septiņu mēnešu laikā, bet ne vēlāk kā gada laikā pēc jaunās iekārtas normālās darbības uzsākšanas iesniedz ministrijā:

38.1. pieteikumu emisijas kvotu saņemšanai, iekļaujot pamatojumu operatora atbilstībai šajos noteikumos iekļautajām prasībām;

38.2. verificētu iesnieguma veidlapu;

38.3. verifikācijas ziņojumu, kurā sniegts pozitīvs verifikācijas atzinums;

38.4. informāciju par jaunās iekārtas plānoto darbību, uzturēšanu un iekārtas ražošanas ciklu;

38.5. verificētu informāciju par katras iekārtas apakšiekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu;

38.6. operatora noteiktos attiecīgos jaudas izmantojuma koeficientus, kas izteikti procentuāli no iekārtas sākotnējās uzstādītās jaudas;

38.7. informāciju par energoefektivitātes un siltumnīcefekta gāzu efektivitātes paaugstināšanas metodēm, ko iekārtā varētu ieviest un kas tādējādi varētu ietekmēt jaudas izmantojumu;

38.8. tipisko jaudas izmantojumu līdzvērtīgās nozarēs.

(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 98)

39. Šo noteikumu 13.punktā minētās esošās iekārtas operators, ja attiecīgās iekārtas jauda ir ievērojami palielināta, emisijas kvotu saņemšanai no jauno iekārtu rezerves septiņu mēnešu laikā, bet ne vēlāk kā gada laikā pēc iekārtas izmainītās darbības uzsākšanas iesniedz ministrijā:

39.1. pieteikumu emisijas kvotu saņemšanai, iekļaujot pamatojumu par šo noteikumu 13.punktā minēto jaudas ievērojamas palielināšanas nosacījumu ievērošanu;

39.2. verificētu iesnieguma veidlapu;

39.3. verifikācijas ziņojumu, kurā sniegts pozitīvs verifikācijas atzinums;

39.4. informāciju par iekārtas plānoto izmainīto darbību, uzturēšanu un iekārtas ražošanas ciklu;

39.5. operatora noteiktos attiecīgos jaunās jaudas izmantojuma koeficientus, kas izteikti procentuāli no iekārtas sākotnējās uzstādītās jaudas;

39.6. informāciju par energoefektivitātes un siltumnīcefekta gāzu efektivitātes paaugstināšanas metodēm, ko iekārtā varētu ieviest un kas tādējādi varētu ietekmēt jaudas izmantojumu;

39.7. tipisko jaudas izmantojumu līdzvērtīgās nozarēs;

39.8. verificētu informāciju par katras iekārtas apakšiekārtas papildu jaudu un uzstādīto jaudu pēc jaudas ievērojamām izmaiņām.

(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 98)

40. Šo noteikumu 15.punktā minētās esošās iekārtas operators, ja attiecīgās iekārtas jauda ir ievērojami samazināta, septiņu mēnešu laikā, bet ne vēlāk kā gada laikā pēc izmaiņām iekārtas darbībā iesniedz ministrijā:

40.1. verificētu iesnieguma veidlapu;

40.2. verifikācijas ziņojumu, kurā ir sniegts pozitīvs verifikācijas atzinums;

40.3. verificētu informāciju par katras iekārtas apakšiekārtas samazināto jaudu un uzstādīto jaudu pēc jaudas ievērojamām izmaiņām.

41. Ja šo noteikumu 18.punktā minētās iekārtas darbība tiek daļēji pārtraukta vai atjaunota pēc darbības daļējas pārtraukšanas, operators iesniegumu ministrijā iesniedz ne vēlāk kā līdz nākamā gada 20.janvārim.

(Grozīts ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 98)

42. Ja šo noteikumu 22.punktā minētās iekārtas darbība tiek pilnīgi pārtraukta, operators iesniegumu ministrijā iesniedz divu mēnešu laikā pēc attiecīgās iekārtas darbības pilnīgas pārtraukšanas, bet ne vēlāk kā līdz nākamā gada 20.janvārim.

4.4. Iesnieguma izvērtēšana

43. Ministrija 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē atbilstoši šo noteikumu 4.3.apakšnodaļai iesniegto informāciju. Ministrija ņem vērā:

43.1. operatoram izsniegtajā atļaujā ietverto informāciju;

43.2. iekārtu saraksta izstrādes laikā operatora sniegto informāciju;

43.3. operatora iesniegtos emisiju ziņojumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

43.4. operatora iesniegto ikgadējo statistisko pārskatu par gaisa aizsardzību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai;

43.5. atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām;

43.6. Eiropas Komisijas izstrādātās vadlīnijas par harmonizēto bez maksas piešķiramo emisijas kvotu aprēķina metodoloģiju.

44. Ja informācijas izvērtēšanai ir nepieciešama papildu informācija vai dati, ministrija nekavējoties to pieprasa operatoram. Operators pieprasīto informāciju sniedz ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

45. Ja ministrija iesniegtajā informācijā konstatē nepilnības vai neatbilstības, kas var ietekmēt sākotnējo aprēķināto emisijas kvotu apjomu, tā divu darbdienu laikā pēc izvērtēšanas pabeigšanas par minētajām nepilnībām vai neatbilstībām informē operatoru, norādot precizējamās informācijas iesniegšanas termiņu.

5. Kārtība, kādā pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu, un emisijas kvotu piešķiršanas uzraudzība
5.1. Lēmuma pieņemšana

46. Ministrija 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma izvērtēšanas atbilstoši šo noteikumu 4.4.apakšnodaļā minētajām prasībām, ja nav konstatētas būtiskas datu nepilnības vai neatbilstības, veic šādas darbības:

46.1. apkopo operatora iesniegumā iekļauto informāciju Eiropas Komisijas noteiktajā formātā, izmantojot Eiropas Komisijas izstrādātās veidlapas, un saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķina iekārtai piešķiramo sākotnējo emisijas kvotu apjomu;

46.2. attiecībā uz emisijas kvotu apjoma piešķiršanu jaunai iekārtai vai emisijas kvotu apjoma grozījumiem esošai iekārtai sagatavo lēmuma projektu par šo noteikumu 4.punktā minētā lēmuma grozījumiem, lai veiktu grozījumus iekārtu sarakstā;

46.3. iesniedz Eiropas Komisijā šo noteikumu 46.1. un 46.2.apakšpunktā minēto informāciju un lēmuma projektu.

46.1 Ministrija var pieņemt lēmumu par emisijas kvotu apjoma atcelšanu attiecībā uz šo noteikumu 42. punktā minētajām iekārtām arī tādā gadījumā, ja iekārtas operators nav iesniedzis iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 54. punktu un iekārtai izsniegtā atļauja ir atcelta.

(MK 09.02.2016. noteikumu Nr. 98 redakcijā)

46.2 Ministrija var pieņemt lēmumu par emisijas kvotu apjoma grozījumiem, pamatojoties uz izmaiņām Eiropas Savienības tiesību aktos, kas ietekmē apakšiekārtas emisijas kvotu piešķiršanas aprēķinu.

(MK 09.02.2016. noteikumu Nr. 98 redakcijā)

47. Ja Eiropas Komisija konstatē nepilnības saskaņā ar šo noteikumu 46.punktu iesniegtajā informācijā un to noraida, ministrija veic nepieciešamos precizējumus un attiecīgo informāciju atkārtoti iesniedz Eiropas Komisijā.

48. Ministrija piecu darbdienu laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija ir izvērtējusi saskaņā ar šo noteikumu 46.punktu iesniegto informāciju un apstiprinājusi iesniegto datu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem emisijas kvotu sadales jomā, veic šādas darbības:

48.1. saskaņā ar šiem noteikumiem nosaka iekārtai piešķiramo galīgo emisijas kvotu apjomu;

48.2. ja nepieciešams, precizē šo noteikumu 46.2.apakšpunktā minēto lēmuma projektu;

48.3. savā tīmekļa vietnē publicē šo noteikumu 48.2.apakšpunktā minēto lēmuma projektu sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai.

49. Ministrija, ņemot vērā likuma "Par piesārņojumu" 32.7 panta nosacījumus, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu jaunai iekārtai vai lēmumu par esošai iekārtai piešķirtā emisijas kvotu apjoma grozījumiem.

50. Ministrija šo noteikumu 49.punktā minēto lēmumu divu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē savā tīmekļa vietnē, nosūta attiecīgajam operatoram, kuram lēmums adresēts, kā arī informē par to emisijas reģistra valsts administratoru – valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs).

5.2. Emisijas kvotu piešķiršanas uzraudzība

51. Ministrija pēc šo noteikumu 40., 41., 42. un 57.1 punktā minētās informācijas saņemšanas vai ja operators nav iesniedzis šo informāciju, kā arī pēc šo noteikumu 53. punktā minētās informācijas izvērtēšanas, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta sestajā daļā minētās emisijas kvotu sadales atlikšanu operatoriem, kuru iekārtās ir notikusi darbības daļēja vai pilnīga pārtraukšana vai jaudas ievērojama samazināšana, kuras rezultātā var tikt samazināts operatoram piešķiramais emisijas kvotu apjoms, un par šo lēmumu nekavējoties informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru. Ministrija, pieņemot attiecīgo lēmumu, nodrošina, ka netiek būtiski samazinātas operatora iespējas veikt normatīvajos aktos par piesārņojumu noteikto emisijas kvotu nodošanu.

(MK 18.03.2014. noteikumu Nr. 148 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.02.2016. noteikumiem Nr. 98)

52. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pēc šo noteikumu 51.punktā minētā lēmuma saņemšanas emisijas reģistrā iekļautajā emisijas kvotu sadales tabulā veic atzīmi, ka attiecīgajiem operatoriem emisijas kvotu piešķiršana tiek atlikta līdz šo noteikumu 49.punktā minētā ministrijas lēmuma pieņemšanai.

53. Ministrija katru gadu izvērtē visu iekārtu darbību, kuras veic kādu no likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētajām darbībām un kurām ir izsniegta atļauja, ņemot vērā:

53.1. emisiju ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par stacionārās tehnoloģiskās iekārtas dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

53.2. operatoriem izsniegtās atļaujas un to grozījumus;

53.3. verifikācijas ziņojumā iekļauto verifikācijas atzinumu.

54. Ja ministrija pēc šo noteikumu 53.punktā minētās izvērtēšanas konstatē, ka kādā iekārtā ir veiktas jaudas ievērojamas izmaiņas vai kāda iekārta ir daļēji vai pilnīgi pārtraukusi darbību, bet attiecīgās iekārtas operators nav iesniedzis iesniegumu šajos noteikumos paredzētajā kārtībā, ministrija piecu darbdienu laikā pēc izvērtēšanas pabeigšanas informē attiecīgās iekārtas operatoru par izvērtēšanas rezultātiem un pieprasa attiecīgās iekārtas operatoram iesniegt informāciju par attiecīgās iekārtas darbības izmaiņām.

55. Ministrija nekavējoties informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru par šo noteikumu 54.punktā minētajiem operatoriem. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs pēc šīs informācijas saņemšanas bloķē attiecīgo iekārtu operatoru kontus emisijas reģistrā.

56. Ja ministrija konstatē, ka kādai iekārtai emisijas reģistrā emisijas kvotas ir piešķirtas pirms šo noteikumu 4. un 49.punktā minētā lēmuma pieņemšanas un šai iekārtai emisijas kvotu apjoms ir jāsamazina, ministrija, pieņemot šo noteikumu 49.punktā minēto lēmumu, nosaka emisijas kvotu apjomu, kas operatoram jāpārskaita emisijas reģistra jauno iekārtu rezerves kontā, kā arī nosaka termiņu, kādā operatoram emisijas kvotas ir jāpārskaita.

57. Ja operators neveic šo noteikumu 56.punktā minēto pārskaitījumu ministrijas lēmumā norādītajā termiņā, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic šo pārskaitījumu 20 darbdienu laikā pēc ministrijas lēmumā noteiktā termiņa beigām.

57.1 Esošās iekārtas operators katru gadu līdz 31. decembrim, bet ne vēlāk kā līdz nākamā gada 10. janvārim iesniedz ministrijā informāciju par jebkādām plānotām jaudas izmaiņām vai attiecīgajā gadā notikušām iekārtas sākotnējās jaudas izmaiņām, sākotnējā darbības līmeņa izmaiņām un citām darbības izmaiņām, kuras var ietekmēt operatoram piešķirto emisijas kvotu apjomu, kā arī sniedz informāciju, vai šo izmaiņu rezultātā iekārtā ir notikusi darbības daļēja vai pilnīga pārtraukšana, kā arī vai iekārtā ir veiktas jaudas ievērojamas izmaiņas.

(MK 18.03.2014. noteikumu Nr.148 redakcijā)

6. Noslēguma jautājumi

58. Ja izmaiņas iekārtas darbībā notikušas pēc 2011.gada 30.jūnija, jaunas iekārtas operatori un šo noteikumu 13. un 15.punktā minēto esošo iekārtu operatori (ja iekārtās ir veiktas jaudas ievērojamas izmaiņas) par attiecīgajām izmaiņām ziņo ministrijai ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 3.punktā minētā ministrijas lēmuma projekta publicēšanas, bet šo noteikumu 18. un 22.punktā minēto iekārtu operatori – ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 3.punktā minētā ministrijas lēmuma projekta publicēšanas.

(MK 24.09.2013. noteikumu Nr.1005 redakcijā)

59. Ja operators saskaņā ar šo noteikumu 58.punktu ir ziņojis par ievērojamām izmaiņām esošajā iekārtā vai iekārtas darbības daļēju vai pilnīgu pārtraukšanu un attiecīgās izmaiņas ir notikušas pirms 2013.gada 1.janvāra, ministrija saskaņā ar šajos noteikumos paredzēto kārtību pieņem lēmumu par 2013.gada emisijas kvotu apjoma grozīšanu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – ekonomikas ministrs D.Pavļuts
1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 26.februāra noteikumiem Nr.112
Apakšiekārtu darbības datu un darbības līmeņa noteikšana

I. Vispārīgie darbības datu noteikšanas nosacījumi

1. Patērētajai enerģijai, kurināmajam, izejvielām, galaprodukcijai un to izmantošanas radītajām emisijām, par kurām dati ir pieejami tikai par iekārtu kopumā, darbības datus proporcionāli nosaka attiecīgajām apakšiekārtām šādā veidā:

1.1. ja vienā ražošanas līnijā cits pēc cita tiek ražoti dažādi produkti, patērētā siltuma, kurināmā, izejvielu un saražotās galaprodukcijas apjomu, kā arī attiecīgās siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu attiecina secīgi, pamatojoties uz izmantošanas laiku gadā katrai apakšiekārtai;

1.2. ja nav iespējams piemērot šā pielikuma 1.1.apakšpunktā minētos nosacījumus, patērēto siltumu, kurināmo, izejvielas, galaprodukciju un attiecīgās emisijas daudzumu attiecina, pamatojoties uz atsevišķu saražoto produktu masu vai apjomu, vai aprēķina, pamatojoties uz saistīto ķīmisko reakciju brīvo reakciju entalpiju vai uz citu piemērotu sadales principu, kas ievēro pamatotu zinātnisku metodoloģiju.

2. Visu iekārtas apakšiekārtu izejmateriālu, produkciju un emisiju summa nepārsniedz iekārtas kopējos izejmateriālu, produkcijas un emisiju apjomus.

II. Konkrētu līmeņatzīmju produktu darbības līmenis

3. Ja iekārtās tiek ražoti produkti, kuriem piemēro Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumu Nr.112 "Emisijas kvotu piešķiršanas kārtība stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem" (turpmāk – noteikumi) 3.pielikumā minēto naftas pārstrādes iekārtas līmeņatzīmi, ar produktu saistīto darbības līmeni nosaka, pamatojoties uz dažādām noteikumu 3.pielikumā minētajām CWT funkcijām, to definīcijām, caurlaidspējas bāzi, kā arī CWT koeficientiem, atbilstoši šādai formulai:

kur

ALCWT – darbības līmenis (izteikts kā CWT);

CSi,kCWT funkcijas i caurlaidspēja periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k;

CWTiCWT funkcijas i CWT koeficients;

CSAD,kCWT funkcijas "Sākotnējā destilācija atmosfērā" caurlaidspēja periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k.

4. Ja iekārtās tiek ražoti produkti, kuriem piemēro noteikumu 3.pielikumā minēto kaļķa produkta līmeņatzīmi, ar produktu saistīto darbības līmeni nosaka atbilstoši šādai formulai:

kur

ALkaļķis,stand – darbības līmenis attiecībā uz kaļķa ražošanu (tonnas tīra standarta kaļķa);

mCaO,k – brīvo kalcītu oksīdu (CaO) saturs saražotajā kaļķī periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k (masas %), ja nav pieejami dati par brīvā CaO saturu, piemēro pieņēmumu, ne zemāku par 85 %;

mMgO,k – brīvo magnija oksīdu (MgO) saturs saražotajā kaļķī periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k (masas %), ja nav pieejami dati par brīvā MgO saturu, piemēro pieņēmumu, ne zemāku par 0,5 %;

ALkaļķis,nekoriģ,k nekoriģēts iekārtas darbības līmenis (tonnas kaļķa) attiecībā uz kaļķa ražošanu periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k.

5. Ja iekārtās tiek ražoti produkti, kuriem piemēro noteikumu 3.pielikumā minēto dolomītkaļķa produkta līmeņatzīmi, ar produktu saistīto darbības līmeni nosaka atbilstoši šādai formulai:

kur

HALdol.kaļķis,stand – darbības līmenis attiecībā uz dolomītkaļķa ražošanu (tonnas tīra standarta dolomītkaļķa);

mCaO,k – brīvā CaO saturs saražotajā dolomītkaļķī periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k (masas %), ja nav pieejami dati par brīvā CaO saturu, piemēro pieņēmumu, ne zemāku par 52 %;

mMgO,k – brīvā MgO saturs saražotajā dolomītkaļķī periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k (masas %), ja nav pieejami dati par brīvā MgO saturu, piemēro pieņēmumu, ne zemāku par 33 %;

ALdol.kaļķis,nekoriģ,k – nekoriģēts darbības līmenis (tonnas kaļķa) attiecībā uz dolomītkaļķa ražošanu periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k.

6. Ja iekārtās tiek ražoti produkti, kuriem piemēro noteikumu 3.pielikumā minēto tvaika krekinga produkta līmeņatzīmi, ar produktu saistīto darbības līmeni nosaka atbilstoši šādai formulai:

kur

ALHVC – darbības līmenis attiecībā uz augstvērtīgām ķīmiskām vielām, neto vērtība no augstvērtīgām ķīmiskām vielām, kas saražotas no papildu izejmateriāliem (tonnas HVC);

 – darbības līmenis attiecībā uz kopējo augstvērtīgo ķīmisko vielu produkciju periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k (tonnas HVC);

 – ūdeņraža papildu izejmateriāli periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k (tonnas ūdeņraža);

 – etilēna papildu izejmateriāli periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k (tonnas etilēna);

 – citu augstvērtīgo ķīmisko vielu, kas nav ūdeņradis un etilēns, papildu izejmateriāli periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k (tonnas HVC).

7. Ja iekārtās tiek ražoti produkti, kuriem piemēro noteikumu 3.pielikumā minēto aromātvielu produktu līmeņatzīmi, ar produktu saistīto darbības līmeni nosaka, pamatojoties uz dažādām noteikumu 3.pielikumā noteiktajām CWT funkcijām, to definīcijām, caurlaidspējas bāzi, kā arī CWT koeficientiem, atbilstoši šādai formulai:

kur

ALCWT darbības līmenis (izteikts kā CWT);

CSi,kCWT funkcijas i caurlaidspēja periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k;

CWTiCWT funkcijas i CWT koeficients.

8. Ja iekārtās tiek ražoti produkti, kuriem piemēro noteikumu 3.pielikumā minēto ūdeņraža produkta līmeņatzīmi, ar produktu saistīto darbības līmeni nosaka atbilstoši šādai formulai:

kur

 – darbības līmenis attiecībā uz ūdeņraža produkciju (izteikts salīdzinājumā ar 100 % ūdeņradi);

 – darbības līmenis attiecībā uz ūdeņraža produkciju salīdzinājumā ar ūdeņraža saturu, kas izteikts normālkubikmetros gadā un nozīmē 0 °C un 101,325 kPa periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k;

 – tīra ūdeņraža frakcija ražošanas apjomā periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k.

9. Ja iekārtās tiek ražoti produkti, kuriem piemēro noteikumu 3.pielikumā minēto sintēzes gāzes produkta līmeņatzīmi, ar produktu saistīto darbības līmeni nosaka atbilstoši šādai formulai:

kur

 – darbības līmenis attiecībā uz sintēzes gāzes produkciju, salīdzinot ar 47 % ūdeņraža;

 – darbības līmenis attiecībā uz sintēzes gāzes produkciju salīdzinājumā ar ūdeņraža saturu, kas izteikts normālkubikmetros gadā un nozīmē 0 °C un 101,325 kPa periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k;

 – tīra ūdeņraža frakcija ražošanas apjomā periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k.

10. Ja iekārtās tiek ražoti produkti, kuriem piemēro noteikumu 3.pielikumā minēto etilēna oksīda/etilēna glikola produkta līmeņatzīmi, ar produktu saistīto darbības līmeni nosaka atbilstoši šādai formulai:

kur

ALEO/EG – darbības līmenis attiecībā uz etilēna oksīda/etilēna glikolu produkciju (izteikts etilēna oksīda ekvivalentu tonnās);

ALi,k – darbības līmenis attiecībā uz etilēna oksīda vai glikola i ražošanu periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam, k (tonnas);

PKEOE,i etilēna oksīda vai glikola i pārveidošanas koeficients attiecībā pret etilēna oksīdu, kur:

etilēna oksīdam: 1,000;

monoetilēna glikolam: 0,710;

dietilēna glikolam: 0,830;

trietilēna glikolam: 0,880.

11. Ja iekārtas apakšiekārtā kā galaprodukcija tiek ražota gan produkta līmeņatzīmes produkcija, gan produkcija, kurai netiek piemērota produkta līmeņatzīme, produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas darbības datiem ir jāņem vērā tikai tas izmērāmais siltuma daudzums, kurš tiek izmantots produkta līmeņatzīmes produkcijas ražošanai, ņemot vērā šādus nosacījumus:

11.1. izmērāmais siltums, kas produkta līmeņatzīmes apakšiekārtā tiek izmantots produkcijas ražošanai, kurai netiek piemērota produkta līmeņatzīme, ir jāiekļauj siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas saražotā izmērāmā siltuma darbības datos;

11.2. ja produkta līmeņatzīmes apakšiekārtā nenotiek atsevišķa uzskaite (mērīšana) siltumenerģijai, kura tiek patērēta produkta līmeņatzīmes produkcijas ražošanai, un siltumenerģijai, kura tiek patērēta tādas produkcijas ražošanai, kurai netiek piemērota produkta līmeņatzīme, šādā iekārtā šāds izmērāmais siltums ir jāsadala šā pielikuma 1.1. vai 1.2.apakšpunktā minētajā kārtībā.

III. Izmērāmā siltuma ražošanas apakšiekārtu un kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtu darbības datu un darbības līmeņa noteikšana

12. Siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas emisiju kvotu aprēķinā izmantotā darbības līmeņa noteikšanā tiek ņemts vērā tikai tāds izmērāmā siltuma daudzums, kura mērīšanai tiek izmantota siltumuzskaites mērierīce atbilstoši normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām siltumenerģijas skaitītājiem vai jebkura cita ierīce, kas paredzēta tāda siltumenerģijas daudzuma mērīšanai un reģistrēšanai, kurš saražots, pamatojoties uz plūsmas apjomiem un temperatūrām.

13. Ja izmērāmo siltuma daudzumu nevar noteikt, izmantojot mērījuma datus saskaņā ar šā pielikuma 12.punktu, izmērāmā siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas izmērāmā siltuma daudzums ir jānosaka, izmantojot šādas pieejas:

13.1. analizējot iekārtā pieejamo dokumentāciju – rēķinus, iekārtas iekšējo uzskaiti vai grāmatvedības datus, kā arī jebkuru dokumentāciju, kuru izmantojot var noteikt iekārtas saražoto siltuma daudzumu saskaņā ar caurskatāmu metodoloģiju;

13.2. pamatojoties uz kurināmā patēriņu un izmērāmo efektivitāti;

13.3. pamatojoties uz kurināmā patēriņu un norādīto efektivitāti.

14. Ja izmērāmais siltuma daudzums tiek noteikts atbilstoši šā pielikuma 13.punktā minētajām pieejām, nepieciešams izmantot tādas aprēķinu metodes, kuru izmantošana nodrošina pēc iespējas augstāku datu precizitāti un ļauj izvairīties no emisiju apjoma nepareizas noteikšanas.

15. Siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas tehniskie savienojumi ar citām iekārtām, kurām siltums tiek pārdots vai eksportēts, tiek iedalīti šādā veidā:

15.1. visas iekārtas, kas neveic kādu no likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētajām darbībām un kurām nav izsniegtas atļaujas, tiek iedalītas "ne-ETS iekārtas" kategorijā;

15.2. visas iekārtas, kas veic kādu no likuma "Par piesārņojumu" 2.pielikumā minētajām darbībām un kurām ir izsniegtas atļaujas, tiek iedalītas "ETS iekārtas" kategorijā;

15.3. ja izmērāmais siltums tiek ievadīts kopējā siltumapgādes tīklā, visi siltumapgādes tīkli, ar kuriem apakšiekārtai ir tehnisks savienojums, tiek iedalīti "siltumapgādes tīkls" kategorijā.

16. Darbības līmenis siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtai ir izmērāmais siltums, kas ir saražots konkrētajā siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtā un ir patērēts šīs iekārtas robežās vai eksportēts uz "ne-ETS" iekārtu, un tajā neņem vērā izmērāmā siltuma daudzumu, kas:

16.1. tiek patērēts elektroenerģijas ražošanai vai tādas mehāniskās enerģijas ražošanai, kas pēc tam tiek patērēta elektroenerģijas ražošanai;

16.2. tiek saražots slāpekļskābes ražošanas procesos, ņemot vērā, ka šis izmērāmā siltuma daudzums jau ir iekļauts slāpekļskābes līmeņatzīmē;

16.3. ir izvadīts atmosfērā. Šādā gadījumā neņem vērā siltuma zudumus un, ja izmērāmā siltuma daudzums ir iekļauts aprēķinātajā izmērāmā siltuma plūsmā, attiecīgajam izmērāmā siltuma daudzumam ir jābūt atskaitītam no kopējā izmērāmā siltuma daudzuma.

17. Ja iekārtas siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas saražotais izmērāmais siltuma daudzums tiek:

17.1. eksportēts vai pārdots uz citu iekārtu, attiecīgo izmērāmo siltuma daudzumu pieskaita tās iekārtas darbības līmenim, kas izmērāmo siltumu saņem (siltuma pircējs), bet, ja piegādātais izmērāmais siltums tiek izmantots elektrības ražošanai, tas netiek ņemts vērā darbības līmeņa noteikšanā;

17.2. eksportēts vai pārdots uz "ne-ETS" iekārtu, attiecīgo izmērāmo siltuma daudzumu pieskaita tās iekārtas darbības līmenim, kas saražo izmērāmo siltumu (siltuma pārdevējs);

17.3. ievadīts kopējā siltumapgādes tīklā, attiecīgo izmērāmā siltuma daudzumu pieskaita tās iekārtas darbības līmenim, kas saražo izmērāmo siltumu (siltuma pārdevējs), tai skaitā ja izmērāmais siltums, kas tiek ievadīts kopējā siltumapgādes tīklā, pēc tam tiek piegādāts citai iekārtai.

18. Ja siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtā saražotais izmērāmais siltums tiek izmantots elektrības ražošanai attiecīgās iekārtas ietvaros, kā arī tajā iekārtā, uz kuru izmērāmais siltums tiek eksportēts vai pārdots, saražotais izmērāmais siltuma daudzums netiek ņemts vērā darbības līmeņa noteikšanā.

19. Siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtām tiek piemērots noteikumu 2.pielikuma 4.punktā minētais koeficients, ja iekārtas operators nevar pierādīt, ka eksportētais izmērāmais siltums tiek izmantots noteikumu 2.pielikuma 3.punktā minētajā nozarē, iesniedzot izmērāmā siltuma patērētāju sarakstu, patērētāju darbības NACE kodus, kā arī izmērāmā siltuma daudzumu, kas piegādāts šādiem patērētājiem.

20. Katrai "ne-ETS" iekārtai eksportētais izmērāmā siltuma daudzums tiek ziņots atsevišķi, ja izmērāmais siltums ir eksportēts uz vairākām "ne-ETS" iekārtām.

21. Ja iekārtas siltuma līmeņatzīmes apakšiekārta importē vai pērk izmērāmo siltumu no "ne-ETS" iekārtas, attiecīgais izmērāmais siltums netiek ņemts vērā darbības līmeņa noteikšanā.

22. Darbības līmeņa noteikšanai tām iekārtām, kurās tiek ražots neizmērāmais siltums (kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām), tiek izmantots tikai tas kurināmā daudzums, kas tiek izmantots attiecīgās iekārtas ietvaros patērētā neizmērāmā siltuma ražošanai vai tiek eksportēts vai pārdots "ne-ETS" iekārtai, ņemot vērā šā pielikuma II nodaļā noteiktos siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas darbības līmeņa noteikšanas nosacījumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – ekonomikas ministrs D.Pavļuts
2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 26.februāra noteikumiem Nr.112
Emisijas kvotu aprēķins un nosacījumi

(Pielikums grozīts ar MK 27.01.2015. noteikumiem Nr.31)

1. Vispārīgie nosacījumi emisijas kvotu apjoma noteikšanai

1.1. Vispārīgie nosacījumi emisijas kvotu aprēķinam apakšiekārtām

1. Sākotnējo emisijas kvotu apjomu iekārtai pēc iekārtas normālās vai izmainītās darbības uzsākšanas aprēķina, izmantojot šādu principu:

1.1. katrai produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai – ar produktu saistīto darbības līmeni reizinot ar attiecīgā produkta līmeņatzīmes vērtību;

1.2. katrai siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtai – ar siltumu saistīto darbības līmeni reizinot ar siltuma līmeņatzīmi;

1.3. katrai kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtai – ar kurināmo saistīto darbības līmeni reizinot ar kurināmā līmeņatzīmes vērtību;

1.4. katrai procesa emisiju apakšiekārtai – ar procesu saistīto darbības līmeni reizinot ar 0,9700.

2. Katras apakšiekārtas galīgā emisijas kvotu apjoma aprēķinā ņem vērā lineāro samazinājuma koeficientu:

2.1. 2013.gadam – 1;

2.2. 2014.gadam – 0,9826;

2.3. 2015.gadam – 0,9652;

2.4. 2016.gadam – 0,9478;

2.5. 2017.gadam – 0,9304;

2.6. 2018.gadam – 0,9130;

2.7. 2019.gadam – 0,8956;

2.8. 2020.gadam – 0,8782.

1.2. Oglekļa dioksīda pārvirzes riska nosacījumi emisijas kvotu aprēķinā

3. Ja, pamatojoties uz saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE) un rūpnieciskās produkcijas klasifikācijas (Prodcom) kodiem, procesi kādā no siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtām, kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtām vai procesa emisiju apakšiekārtām notiek ievērojamam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam pakļautā nozarē vai apakšnozarē, kuras ir noteiktas Eiropas Komisijas 2014. gada 27. oktobra Lēmumā Nr. 2014/746/ES, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/87/EK 2015.–2019. gada periodam nosaka sarakstu ar nozarēm un apakšnozarēm, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks (turpmāk – oglekļa dioksīda pārvirzes riskam pakļautā nozare), sākotnējā emisijas kvotu aprēķinā 2015.–2019. gadam izmanto koeficientu 1, ņemot vērā šādus nosacījumus:

3.1. ja vismaz 95 % no siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas, kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtas vai procesa emisijas apakšiekārtas darbības līmeņa notiek oglekļa dioksīda pārvirzes riskam pakļautā nozarē, visu apakšiekārtu kopumā uzskata par pakļautu ievērojamam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam;

3.2. ja vismaz 95 % no siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas, kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtas vai procesa emisijas apakšiekārtas darbības līmeņa nenotiek oglekļa dioksīda pārvirzes riskam pakļautā nozarē, uzskata, ka visa apakšiekārta kopumā nav pakļauta ievērojamam oglekļa dioksīda pārvirzes riskam.

4. Ja procesi kādā no apakšiekārtām nenotiek oglekļa dioksīda pārvirzes riskam pakļautā nozarē, sākotnējā emisijas kvotu aprēķinā izmanto šādu koeficientu:

4.1. 2013.gadam – 0,8;

4.2. 2014.gadam – 0,7286;

4.3. 2015.gadam – 0,6571;

4.4. 2016.gadam – 0,5857;

4.5. 2017.gadam – 0,5143;

4.6. 2018.gadam – 0,4429;

4.7. 2019.gadam – 0,3714;

4.8. 2020.gadam – 0,3.

2. Emisijas kvotu aprēķins jaunām iekārtām

2.1. Emisijas kvotu aprēķins periodam pirms jaunas iekārtas normālas darbības uzsākšanas

5. Sākotnējo emisijas kvotu apjomu periodam pirms normālas darbības uzsākšanas iekārtā aprēķina, ņemot vērā verificētās vēsturiskās emisijas, atbilstoši šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

– sākotnējais emisijas kvotu daudzums iekārtai par periodu pirms iekārtas normālas darbības uzsākšanas gadā k;

– verificētās emisijas periodā pirms iekārtas normālas darbības uzsākšanas gadā k;

– verificētās elektrības ražošanas emisijas periodā pirms iekārtas normālas darbības uzsākšanas gadā k;

– oglekļa dioksīda pārvirzes riska koeficients gadā k, kad iekārtas pirmā apakšiekārta uzsāka jaunas iekārtas normālu darbību.

6. Emisijas kvotas par periodu pirms iekārtas normālas darbības uzsākšanas aprēķina un piešķir, ja iekārta darbojas, tai ir izsniegtas nepieciešamās atļaujas un iekārtā ir veikts emisiju monitorings, kā arī attiecīgās emisijas ir verificētas un par tām paziņots Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei.

7. Šā pielikuma 5.punktā minētās verificētās vēsturiskās emisijas aprēķina saskaņā ar atļaujā noteikto emisiju monitoringa metodoloģiju, ņemot vērā Eiropas Komisijas 2012.gada 21.jūnija Regulā Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK noteiktos emisiju noteikšanas nosacījumus.

2.2. Jaunas iekārtas normālas darbības uzsākšanas noteikšana

8. Jaunā iekārtā ir uzsākta normāla darbība, kad iekārtas darbības līmenis nepārtrauktā 90 dienu perioda pirmajā dienā ir sasniedzis vismaz 40 % no iekārtas projektētās jaudas atbilstoši šādai formulai:

kur

– iekārtas darbības līmenis 90 dienu periodā;

– iekārtas projektētā jauda.

9. Jaunas iekārtas normālas darbības uzsākšanas datums ir verificētā un apstiprinātā nepārtraukta 90 dienu perioda (90 pēc kārtas sekojošas dienas, kuru laikā iekārta vai apakšiekārta ir darbināta katru dienu) pirmā diena vai, ja normāls nozares ražošanas cikls neparedz nepārtrauktu ražošanu, sektoram specifiskos ražošanas ciklos sadalīta 90 dienu perioda (specifiskie ražošanas cikli tiek summēti tā, lai kopā sanāk 90 dienu periods, kurā iekārta ir darbojusies) pirmā diena, kuras laikā iekārta darbojas ar jaudu, kas sasniedz vismaz 40 % no jaudas, kas šim aprīkojumam ir paredzēta, ja nepieciešams, ņemot vērā iekārtas specifiskos ekspluatācijas apstākļus.

10. Lai noteiktu, ka jauna iekārta jau darbojas ar tādu jaudu, kas pārsniedz 40 % no iekārtas projektētās jaudas, 90 dienu nepārtrauktā perioda darbības līmenis, kas ir 90 dienu nepārtrauktā perioda ikdienas darbības līmeņu summa, ir jādala ar iekārtas ikdienas projektētās jaudas vērtību, kas reizināta ar 90, atbilstoši šādai formulai:

kur

– iekārtas darbības līmenis 90 dienu periodā;

– iekārtas projektētā jauda.

11. Ikdienas iekārtas projektēto jaudu nosaka, pamatojoties uz iekārtas uzstādīšanas laikā projektēto jaudu, kuru ir iespējams dokumentāri pierādīt, piemēram, veicot energoauditu, vai kuru ir apstiprinājis iekārtas piegādātājs vai ražotājs.

2.3. Jaunas iekārtas sākotnējā uzstādītā jauda un uz to attiecināmā darbības līmeņa noteikšana

12. Jaunas iekārtas darbības līmeņa aprēķinā izmantoto jaunas iekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu (verificēta katras apakšiekārtas vidējā vērtība no diviem lielākajiem mēneša ražošanas apjomiem 90 dienu nepārtrauktā periodā pēc iekārtas normālas darbības uzsākšanas, pieņemot, ka apakšiekārta ir strādājusi ar šādu slodzi 720 stundas mēnesī 12 mēnešus gadā, ņemot vērā arī tās dienas, kad iekārta netika darbināta) aprēķina atbilstoši šādai formulai:

kur

– jaunas iekārtas sākotnējā uzstādītā jauda;

– 90 dienu perioda pēc jaunas iekārtas normālas darbības uzsākšanas divu mēnešu (kad darbības līmenis bija visaugstākais) vidējais darbības līmenis.

13. Jaunas iekārtas sākotnējās uzstādītās jaudas aprēķinā ņem vērā arī tās dienas, kad iekārta nav veikusi darbību (iekārtas darbības līmenis ir nulle).

14. Jaunas iekārtas darbības līmeni, ņemot vērā katras apakšiekārtas iedalījumu atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 26.februāra noteikumu Nr.112 "Emisijas kvotu piešķiršanas kārtība stacionāro tehnoloģisko iekārtu operatoriem" (turpmāk – noteikumi) 7.punktam, aprēķina šādi:

14.1. produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai – katram produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas produktam, kuram ir noteikta produkta līmeņatzīme, saskaņā ar šā pielikuma 12.punktu aprēķināto sākotnējo attiecīgās apakšiekārtas uzstādīto ražošanas jaudu reizina ar Eiropas Komisijas noteikto standarta jaudas izmantojuma koeficientu, kas ir pieejams ministrijas tīmekļa vietnē (turpmāk – standarta jaudas izmantojuma koeficients);

14.2. siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtai – siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas saskaņā ar šā pielikuma 12.punktu aprēķināto uzstādīto izmērāmā siltuma jaudu reizina ar ministrijas saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011.gada 27.aprīļa Lēmuma 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (turpmāk – lēmums 2011/278/ES), nosacījumiem noteikto attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu, kas ir pieejams ministrijas tīmekļa vietnē (turpmāk – attiecīgais jaudas izmantojuma koeficients);

14.3. kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtai – kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtas saskaņā ar šā pielikuma 12.punktu aprēķināto sākotnējo uzstādīto kurināmā patēriņa jaudu reizina ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu;

14.4. procesa emisiju apakšiekārtai – procesa emisiju apakšiekārtas saskaņā ar šā pielikuma 12.punktu aprēķināto sākotnējo uzstādīto jaudu procesa vienībai reizina ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu.

2.4. Emisijas kvotu aprēķins jaunai iekārtai

15. Katras jaunas iekārtas apakšiekārtas sākotnējo emisijas kvotu apjomu pēc iekārtas normālas darbības uzsākšanas aprēķina, apakšiekārtas saskaņā ar šā pielikuma 14.punktu aprēķināto darbības līmeni reizinot ar attiecīgo līmeņatzīmi, kas noteikta noteikumu 3.pielikumā, un reizinot ar šā pielikuma 3. un 4.punktā minēto oglekļa dioksīda pārneses riska koeficientu atbilstoši šādai formulai:

kur

– apakšiekārtas i sākotnējais emisijas kvotu apjoms;

– apakšiekārtas saskaņā ar šā pielikuma 14.punktu aprēķinātais darbības līmenis;

– noteikumu 3.pielikumā minētā uz konkrēto apakšiekārtu attiecināmā līmeņatzīme;

 – oglekļa dioksīda pārvirzes riska koeficients gadā k, kad iekārtas pirmā apakšiekārta uzsāka jaunas iekārtas normālu darbību.

16. Jaunās iekārtas sākotnējo emisijas kvotu apjomu pēc iekārtas normālas darbības uzsākšanas aprēķina, summējot katras jaunās iekārtas apakšiekārtas sākotnējo emisijas kvotu apjomu, ja vairāk nekā vienā apakšiekārtā vienā laikā ir uzsākta normāla darbība, atbilstoši šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

– sākotnējais emisijas kvotu daudzums iekārtai par periodu pēc iekārtas normālas darbības uzsākšanas gadā k;

– apakšiekārtas i sākotnējais emisijas kvotu apjoms gadā k.

17. Jaunas iekārtas katras apakšiekārtas emisijas kvotu apjomu par kalendāra gadu, kura laikā iekārta ir uzsākusi normālu darbību, aprēķina atbilstoši šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

– sākotnējais emisijas kvotu apjoms iekārtai par periodu pēc iekārtas normālas darbības uzsākšanas gadā k;

– apakšiekārtas i sākotnējais emisijas kvotu apjoms;

– dienu skaits pēc iekārtas normālas darbības uzsākšanas kalendāra gadā, kura laikā iekārta ir uzsākusi normālu darbību.

18. Kopējo jaunas iekārtas emisijas kvotu apjomu aprēķina atbilstoši šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

– iekārtas sākotnējais emisijas kvotu apjoms gadā k;

– sākotnējais emisijas kvotu apjoms iekārtai par periodu pirms iekārtas normālas darbības uzsākšanas gadā k;

– sākotnējais emisijas kvotu apjoms iekārtai par periodu pēc iekārtas normālas darbības uzsākšanas gadā k.

19. Jaunas iekārtas galīgo emisijas kvotu apjomu aprēķina atbilstoši šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

– iekārtas kopējais galīgais emisijas kvotu apjoms gadā k;

– iekārtas sākotnējais emisijas kvotu apjoms gadā k;

– šā pielikuma 2.punktā minētais lineārais samazinājuma koeficients.

3. Emisijas kvotu aprēķins iekārtām pēc jaudas ievērojamas palielināšanas

3.1. Esošās iekārtas izmainītās darbības uzsākšanas noteikšana pēc jaudas ievērojamas palielināšanas

20. Esošajā iekārtā, kurā ir veikta jaudas ievērojama palielināšana, iekārtas izmainītās darbības uzsākšana pēc jaudas ievērojamas palielināšanas ir pirmā diena tādam nepārtrauktam 90 dienu periodam, kura laikā uz papildu jaudu (starpība starp apakšiekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu un tās pašas apakšiekārtas uzstādīto jaudu pēc jaudas ievērojamas palielināšanas) attiecināmais darbības līmenis (ALpap) sasniedz vismaz 40 % no papildu jaudas projektētās jaudas (Cpap,proj), kas šim aprīkojumam ir paredzēta, ja nepieciešams, ņemot vērā apakšiekārtas specifiskos ekspluatācijas apstākļus, atbilstoši šādai formulai:

kur

– uz papildus jaudu attiecināmais iekārtas darbības līmenis;

– iekārtas papildu jaudas projektētā jauda.

21. Šā pielikuma 20.punktā minētais 90 dienu nepārtrauktais periods ir 90 pēc kārtas sekojošas dienas, kuru laikā iekārta vai apakšiekārta, kurā ir veiktas jaudas ievērojamas izmaiņas, ir darbināta katru dienu, bet, ja nozares parastais ražošanas cikls neparedz tādus nepārtrauktās darbošanās 90 dienu periodus, nozares specifiskie ražošanas cikli tiek summēti tā, lai kopā būtu 90 dienu periods, kurā iekārta ir darbojusies.

22. Lai noteiktu šā pielikuma 20.punktā minēto izmainītās darbības uzsākšanas datumu, šādas iekārtas papildu jaudas darbības līmeni nosaka katru dienu:

22.1. pēc iespējas iekārtas darbības līmeni balstot uz iekārtai fiziski pievienoto jaudu, piemēram, ja iekārtas jaudas ievērojama palielināšana ir veikta, pievienojot jaunu ražošanas līniju, uz papildu jaudu attiecināmais iekārtas darbības līmenis ir šajā jaunajā ražošanas līnijā saražotās produkcijas apjoms;

22.2. ja iekārtas jaudas ievērojama palielināšana ir saistīta ar izmaiņām iekārtu esošajās tehnoloģijās, uz papildu jaudu attiecināmais iekārtas darbības līmenis ir jānosaka, no kopējā konkrētās apakšiekārtas darbības līmeņa atņemot vidējo kalendāra gada (bet ne agrāk par 2005.gadu) darbības līmeni, pirms iekārtā tika veiktas jaudas ievērojamas izmaiņas.

23. Uz papildu jaudas projektēto jaudu 90 dienu periodam attiecināmo darbības līmeni aprēķina, summējot ikdienas darbības līmeni šā pielikuma 20.punktā minētajā 90 dienu periodā un dalot to ar papildu projektētās jaudas ikdienas jaudu, kas reizināta ar 90, ņemot vērā, ka darbības līmenim katru dienu 90 dienu periodā nav jāpārsniedz šā pielikuma 20.punktā minētais 40 % līmenis, atbilstoši šādai formulai:

kur

– uz papildu jaudu attiecināmais iekārtas darbības līmenis;

– iekārtas papildu jaudas projektētā jauda.

24. Šā pielikuma 23.punktā minēto projektēto jaudu nosaka, pamatojoties uz iekārtas uzstādīšanas laikā projektēto jaudu, kuru ir iespējams dokumentāri pierādīt, piemēram, veicot energoauditu, vai kuru ir apstiprinājis iekārtas piegādātājs vai ražotājs.

25. Tām iekārtām, kurām tika izsniegta atļauja pirms 2011.gada 30.jūnija, bet kurās normālā darbība tika uzsākta pēc šī datuma, iekārtas normālas darbības uzsākšanas datums ir iekārtas izmainītās darbības uzsākšana.

3.2. Esošās iekārtas jaudas ievērojamas palielināšanas noteikšana

26. Iekārtā veiktā jaudas ievērojamā palielināšana atbilst noteikumu 13.2.apakšpunktā minētajam nosacījumam par apakšiekārtas jaudas palielinājumu atbilstoši šādai formulai:

kur

– iekārtas sākotnējā uzstādītā jauda pēc pēdējām iekārtā veiktajām jaudas ievērojamām izmaiņām, par kurām iekārtai jau ir piešķirtas emisijas kvotas, vai perioda no 2005.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim divu mēnešu (kuros ražošanas apjomi bija visaugstākie) vidējais iekārtas darbības līmenis, kā arī jauda, kas ir izmantota, lai iekārtā noteiktu vēsturisko darbības līmeni, ja iekārta līdz 2011.gada 30.jūnijam ir darbojusies mazāk nekā divus kalendāra gadus;

– iekārtas izmainītā jauda, kas ir balstīta uz divu mēnešu lielākajiem darbības līmeņiem sešu mēnešu periodā pēc iekārtas izmainītās darbības uzsākšanas.

27. Iekārtā veiktā jaudas ievērojamā palielināšana atbilst noteikumu 13.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumam par ievērojami augstāku apakšiekārtas darbības līmeni atbilstoši šādai formulai:

 vai

kur

 – uz papildu jaudu attiecināmais sākotnējais emisijas kvotu apjoms apakšiekārtai, kuras darbība nenotiek oglekļa dioksīda pārvirzes riskam pakļautā nozarē;

 – sākotnējais emisijas kvotu apjoms apakšiekārtai, ja papildu jauda netiktu uzstādīta, neņemot vērā oglekļa dioksīda pārvirzes riska koeficientu.

3.3. Papildu jaudas un uz to attiecināmā darbības līmeņa noteikšana

28. Noteikumu 14.punktā minētais jaudas ievērojamais palielinājums ir papildu jauda, kas ir starpība starp apakšiekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu un tās pašas apakšiekārtas uzstādīto jaudu pēc jaudas ievērojamas palielināšanas un ko nosaka, izmantojot apakšiekārtas ražošanas apjoma vidējo vērtību tajos divos mēnešos, kuros tas ir bijis vislielākais pirmo sešu mēnešu laikā pēc apakšiekārtas darbības izmaiņām, ņemot vērā tās dienas, kad iekārta nav veikusi darbību (iekārtas darbības līmenis ir nulle).

29. Šā pielikuma 28.punktā minēto apakšiekārtas papildu jaudu aprēķina atbilstoši šādai formulai:

kur

– iekārtas aprēķinātā papildu jauda;

– iekārtas izmainītā jauda, kas ir balstīta uz divu mēnešu lielākajiem darbības līmeņiem sešu mēnešu periodā pēc iekārtas izmainītās darbības uzsākšanas;

– iekārtas sākotnējā uzstādītā jauda pēc pēdējām iekārtā veiktajām jaudas ievērojamām izmaiņām, par kurām iekārtai jau ir piešķirtas emisijas kvotas, vai perioda no 2005.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim divu mēnešu (kuros ražošanas apjomi bija visaugstākie) vidējais iekārtas darbības līmenis, kā arī jauda, kas ir izmantota, lai iekārtā noteiktu vēsturisko darbības līmeni, ja iekārta līdz 2011.gada 30.jūnijam ir darbojusies mazāk nekā divus kalendāra gadus.

30. Tām iekārtām, kurām atļauja izsniegta pirms 2011.gada 30.jūnija, bet kurās normālā darbība tika uzsākta pēc šā datuma, sākotnējā iekārtas uzstādītā jauda ir nulle, bet šīs iekārtas papildu jauda ir iekārtas jaunā jauda (Cpap = Cjaun).

31. Iekārtām pēc jaudas ievērojamas palielināšanas apakšiekārtu darbības līmeņus nosaka tikai uz ievērojamo jaudas palielinājumu attiecināmajai papildu jaudai.

32. Uz papildu jaudu (ALpap) attiecināmo darbības līmeni, ņemot vērā noteikumu 7.punktā minēto apakšiekārtu iedalījumu, aprēķina šādi:

32.1. produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai – katram produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas produktam, kuram ir noteikta produkta līmeņatzīme, saskaņā ar šā pielikuma 28. un 29.punktu aprēķināto attiecīgās apakšiekārtas papildu jaudu reizina ar standarta jaudas izmantojuma koeficientu;

32.2. siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtai – siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas saskaņā ar šā pielikuma 28. un 29.punktu aprēķināto izmērāmā siltuma papildu jaudu reizina ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu;

32.3. kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtai – kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtas saskaņā ar šā pielikuma 28. un 29.punktu aprēķināto papildu kurināmā patēriņa jaudu reizina ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu;

32.4. procesa emisiju apakšiekārtai – procesa emisiju apakšiekārtas procesa emisiju radīšanas saskaņā ar šā pielikuma 28. un 29.punktu aprēķināto papildu jaudu procesa vienībai reizina ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu.

3.4. Emisijas kvotu aprēķins esošai iekārtai pēc jaudas ievērojamas palielināšanas

33. Uz katras apakšiekārtas papildu jaudu attiecināmo emisijas kvotu apjomu aprēķina, reizinot katras iekārtas uz palielināto jaudu attiecināmo darbības līmeni (ALpap) ar noteikumu 3.pielikumā doto līmeņatzīmes vērtību un šā pielikuma 3. un 4.punktā minēto oglekļa dioksīda pārvirzes riska koeficientu.

34. Uz papildu jaudu attiecināmo galīgo emisijas kvotu apjomu aprēķina atbilstoši šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

– iekārtas kopējais galīgais uz papildu jaudu attiecināmais emisijas kvotu apjoms gadā k;

– uz papildu jaudu attiecināmais sākotnējais emisijas kvotu apjoms gadā k;

– šā pielikuma 2.punktā minētais lineārais samazinājuma koeficients.

35. Ja iekārtā ir veikta jaudas ievērojama palielināšana, jaunais galīgais emisijas kvotu apjoms ir sākotnējā iekārtai piešķirtā galīgā emisijas kvotu apjoma un iekārtas kopējā galīgā uz papildu jaudu attiecināmā emisijas kvotu apjoma summa atbilstoši šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

– iekārtas jaunais galīgais emisijas kvotu apjoms gadā k;

– iekārtas galīgais emisijas kvotu apjoms bez iekārtas jaudas ievērojama palielinājuma gadā k;

– iekārtas kopējais galīgais uz papildu jaudu attiecināmais emisijas kvotu apjoms gadā k.

36. Ja iekārta, kurā ir veikta jaudas ievērojama palielināšana, nav elektrības ražotāja, šā pielikuma 35.punktā minēto iekārtas galīgo emisijas kvotu apjomu bez iekārtas jaudas ievērojama palielinājuma aprēķina, reizinot iekārtas sākotnējo emisijas kvotu apjomu ar starpsektoru korekcijas koeficientu, atbilstoši šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

– iekārtas galīgais emisijas kvotu apjoms bez iekārtas jaudas ievērojama palielinājuma gadā k;

– iekārtas sākotnējais emisijas kvotu apjoms gadā k, kas ir apstiprināts Iekārtu sarakstā emisijas kvotu sadalei 2013.–2020.gadam vai kurš ir apstiprināts ministrijas lēmumā par emisijas kvotu piešķiršanu jaunai iekārtai vai emisijas kvotu apjoma grozījumiem;

– starpsektoru korekcijas koeficients gadā k (ja piemērojams).

37. Ja iekārta, kurā ir veikta jaudas ievērojama palielināšana, ir elektrības ražotāja, šā pielikuma 35.punktā minēto iekārtas galīgo emisijas kvotu apjomu bez iekārtas jaudas ievērojama palielinājuma aprēķina, reizinot apakšiekārtas sākotnējo emisijas kvotu apjomu ar lineāro samazinājuma koeficientu, kas minēts šā pielikuma 9.punktā, atbilstoši šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

– iekārtas galīgais emisijas kvotu apjoms bez iekārtas jaudas ievērojama palielinājuma gadā k;

– iekārtas sākotnējais emisijas kvotu apjoms gadā k, kas ir apstiprināts iekārtu sarakstā vai kurš ir apstiprināts ministrijas lēmumā par emisijas kvotu piešķiršanu jaunai iekārtai vai emisijas kvotu apjoma grozījumiem;

– šā pielikuma 2.punktā minētais lineārais samazinājuma koeficients.

38. Kalendāra gadā, kura laikā iekārtā ir veikta jaudas ievērojama palielināšana, emisijas kvotu apjomu aprēķina atbilstoši šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

– iekārtas jaunais galīgais emisijas kvotu apjoms gadā k;

– iekārtas galīgais emisijas kvotu apjoms bez iekārtas jaudas ievērojama palielinājuma gadā k;

– iekārtas kopējais galīgais uz papildu jaudu attiecināmais emisijas kvotu apjoms gadā k;

– dienu skaits pēc iekārtas izmainītās darbības uzsākšanas kalendāra gadā, kura laikā iekārtā ir uzsākta izmainītā darbība.

4. Emisijas kvotu aprēķins iekārtām pēc jaudas ievērojamas samazināšanas

4.1. Esošās iekārtas izmainītās darbības uzsākšanas noteikšana pēc jaudas ievērojamas samazināšanas

39. Esošā iekārtā, kurā ir veikta jaudas ievērojama samazināšana, iekārtas izmainītās darbības uzsākšana pēc jaudas ievērojamas samazināšanas ir pirmā diena tādam nepārtrauktam 90 dienu periodam, kura laikā uz atlikušo jaudu attiecināmais darbības līmenis (ALatl) (vidējais 90 dienu periodā) ir vismaz 40 % no iekārtas atlikušās jaudas projektētās jaudas (Catl,proj), kas šim aprīkojumam ir paredzēta, ja nepieciešams, ņemot vērā apakšiekārtas specifiskos ekspluatācijas apstākļus, atbilstoši šādai formulai:

kur

– iekārtas kopējais darbības līmenis;

– iekārtas atlikušās jaudas projektētā jauda.

40. Šā pielikuma 39.punktā minētā 90 dienu nepārtrauktais periods ir 90 pēc kārtas sekojošas dienas, kuru laikā iekārta vai apakšiekārta, kurai ir ievērojami samazināta jauda, ir darbināta katru dienu, bet, ja nozares parastais ražošanas cikls neparedz tādus nepārtrauktās darbošanās 90 dienu periodus, nozares specifiskie ražošanas cikli tiek summēti tā, lai kopā būtu 90 dienu periods, kurā iekārta ir darbojusies.

41. Uz samazinātās jaudas projektēto jaudu attiecināmo darbības līmeni aprēķina, summējot kopējo šā pielikuma 39.punktā minēto 90 dienu perioda darbības līmeni un dalot to ar atlikušās jaudas ikdienas jaudu, reizinātu ar 90, ņemot vērā, ka darbības līmenim katru dienu 90 dienu periodā nav jāpārsniedz šā pielikuma 39.punktā minētais 40 % līmenis, atbilstoši šādai formulai:

kur

– iekārtas kopējais darbības līmenis;

– iekārtas atlikušās jaudas projektētā jauda.

42. Iekārtas projektēto jaudu nosaka, pamatojoties uz iekārtas uzstādīšanas laikā projektēto jaudu, kuru ir iespējams dokumentāri pierādīt, piemēram, veicot energoauditu, vai kuru ir apstiprinājis iekārtas piegādātājs vai ražotājs.

4.2. Esošās iekārtas jaudas ievērojamas samazināšanas noteikšana

43. Iekārtā veiktā jaudas samazināšana atbilst noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajam nosacījumam par apakšiekārtas jaudas samazinājumu atbilstoši šādai formulai:

kur

– iekārtas izmainītā jauda, kas ir balstīta uz divu mēnešu lielākajiem darbības līmeņiem sešu mēnešu periodā pēc iekārtas izmainītās darbības uzsākšanas;

– iekārtas sākotnējā uzstādītā jauda pēc pēdējām iekārtā veiktajām jaudas ievērojamām izmaiņām, par kurām iekārtai jau ir piešķirtas emisijas kvotas, vai perioda no 2005.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim divu mēnešu (kuros ražošanas apjomi bija visaugstākie) vidējais iekārtas darbības līmenis, kā arī jauda, kas ir izmantota, lai iekārtā noteiktu vēsturisko darbības līmeni, ja iekārta līdz 2011.gada 30.jūnijam ir darbojusies mazāk nekā divus kalendāra gadus.

44. Iekārtā ir ievērojami samazināta jauda saskaņā ar noteikumu 15.2.apakšpunktā noteikto nosacījumu par ievērojami zemāku apakšiekārtas darbības līmeni atbilstoši šādai formulai:

 vai

kur

– uz samazināto jaudu attiecināmais sākotnējais emisijas kvotu apjoms apakšiekārtai, kuras darbība nenotiek oglekļa dioksīda pārvirzes riskam pakļautā nozarē;

 – sākotnējais emisijas kvotu apjoms apakšiekārtai, ja jauda netiktu ievērojami samazināta, neņemot vērā oglekļa dioksīda pārvirzes riska koeficientu.

4.3. Samazinātās jaudas un uz to attiecināmā darbības līmeņa noteikšana

45. Noteikumu 16.punktā minētais jaudas ievērojamais samazinājums ir iekārtas samazinātā jauda, kas ir starpība starp apakšiekārtas sākotnējo uzstādīto jaudu un tās pašas apakšiekārtas uzstādīto jaudu pēc jaudas ievērojamas samazināšanas un ko nosaka, izmantojot šīs apakšiekārtas ražošanas apjoma vidējo vērtību tajos divos mēnešos, kuros tas bijis vislielākais pirmo sešu mēnešu laikā pēc apakšiekārtas darbības izmaiņām, ņemot vērā tās dienas, kad iekārta nav veikusi darbību (iekārtas darbības līmenis ir nulle).

46. Šā pielikuma 45.punktā minēto apakšiekārtas samazināto jaudu aprēķina atbilstoši šādai formulai:

kur

– esošās iekārtas samazinātā jauda pēc iekārtas jaudas ievērojamā samazinājuma periodā, kas ir izvēlēts sākotnējam emisijas kvotu aprēķinam;

– iekārtas sākotnējā uzstādītā jauda pēc pēdējām iekārtā veiktajām jaudas ievērojamām izmaiņām, par kurām iekārtai jau ir piešķirtas emisijas kvotas, vai perioda no 2005.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim divu mēnešu (kuros ražošanas apjomi bija visaugstākie) vidējais iekārtas darbības līmenis, kā arī jauda, kas ir izmantota, lai iekārtā noteiktu vēsturisko darbības līmeni, ja iekārta līdz 2011.gada 30.jūnijam ir darbojusies mazāk nekā divus kalendāra gadus;

– iekārtas izmainītā jauda, kas ir balstīta uz divu mēnešu lielākajiem darbības līmeņiem sešu mēnešu periodā pēc iekārtas izmainītās darbības uzsākšanas.

47. Iekārtām pēc jaudas ievērojamas samazināšanas apakšiekārtu darbības līmeņus nosaka tikai uz jaudas ievērojamo samazinājumu attiecināmajai samazinātajai jaudai.

48. Uz samazināto jaudu (ALsam) attiecināmo darbības līmeni, ņemot vērā noteikumu 7.punktā minēto apakšiekārtu iedalījumu, aprēķina šādi:

48.1. produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai – katram produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas produktam, kuram ir noteikta produkta līmeņatzīme, saskaņā ar šā pielikuma 45. un 46.punktu aprēķināto attiecīgās apakšiekārtas samazināto jaudu reizina ar standarta jaudas izmantojuma koeficientu;

48.2. siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtai – siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtas saskaņā ar šā pielikuma 45. un 46.punktu aprēķināto izmērāmā siltuma samazināto jaudu reizina ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu;

48.3. kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtai – kurināmā līmeņatzīmes apakšiekārtas saskaņā ar šā pielikuma 45. un 46.punktu aprēķināto samazināto kurināmā patēriņa jaudu reizina ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu;

48.4. procesa emisiju apakšiekārtai – procesa emisiju apakšiekārtas procesa emisiju radīšanas saskaņā ar šā pielikuma 45. un 46.punktu aprēķināto samazināto jaudu procesa vienībai reizina ar attiecīgo jaudas izmantojuma koeficientu.

4.4. Emisijas kvotu aprēķins esošai iekārtai pēc jaudas ievērojamas samazināšanas

49. Uz katras apakšiekārtas samazināto jaudu attiecināmo emisijas kvotu apjomu aprēķina, reizinot katras iekārtas uz samazināto jaudu attiecināmo darbības līmeni (ALsam) ar attiecīgo noteikumu 3.pielikumā minēto līmeņatzīmes vērtību un šā pielikuma 3. un 4.punktā minēto oglekļa dioksīda pārvirzes riska koeficientu.

50. Iekārtām, kurās ir veikta jaudas ievērojama samazināšana, sākotnējo katras apakšiekārtas emisijas kvotu apjomu aprēķina, no sākotnējās emisijas kvotu apjoma atņemot uz samazināto jaudu attiecināmo emisijas kvotu skaitu, atbilstoši šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

– jaunais sākotnējais apakšiekārtas emisijas kvotu apjoms gadā k;

– jaunais sākotnējais apakšiekārtas emisijas kvotu apjoms, ja jaudas ievērojama samazināšana netiktu veikta, gadā k;

– uz jaudas samazinājumu attiecināmais sākotnējais apakšiekārtas emisijas kvotu apjoms, kas noteikts saskaņā ar šā pielikuma 49.punktu.

51. Iekārtas jaunais sākotnējais emisijas kvotu apjoms ir visu attiecīgās iekārtas apakšiekārtu sākotnējā emisijas kvotu apjoma (kas noteikts saskaņā ar šā pielikuma 50.punktu) summa atbilstoši šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

– sākotnējais iekārtas emisijas kvotu apjoms gadā k;

– apakšiekārtas i emisijas kvotu apjoms.

52. Ja iekārta, kurā ir veikta jaudas ievērojama samazināšana, nav elektrības ražotāja, iekārtas jaunais galīgais emisijas kvotu apjoms atbilst šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

– jaunais galīgais iekārtas emisijas kvotu apjoms gadā k;

– jaunais kopējais sākotnējais iekārtas emisijas kvotu apjoms gadā k;

– starpsektoru korekcijas koeficients gadā k (ja piemērojams).

53. Ja iekārta, kurā ir veikta jaudas ievērojama samazināšana, ir elektrības ražotāja, jauno galīgo emisijas kvotu apjomu aprēķina, piemērojot šā pielikuma 2.punktā minēto lineāro samazinājuma koeficientu, atbilstoši šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

– jaunais galīgais iekārtas emisijas kvotu apjoms gadā k;

– jaunais kopējais sākotnējais iekārtas emisijas kvotu apjoms gadā k;

– šā pielikuma 2.punktā minētais lineārais samazinājuma koeficients.

5. Sākotnējā emisijas kvotu apjoma korekcija atsevišķu procesu apakšiekārtām

5.1. Vispārīgie nosacījumi sākotnējā emisijas kvotu apjoma korekcijai atsevišķu procesu apakšiekārtām

54. Sākotnējo emisijas kvotu apjomu vairākiem apakšiekārtu tipiem koriģē, ņemot vērā korekcijas faktoru, kuri ir piemērojami divos veidos:

1.veids:     

2.veids:     

kur

kur

 – attiecīgais darbības līmenis, kas jaunām iekārtām vai jaunām apakšiekārtām ir kopējais darbības līmenis (ALjaun), bet esošajām iekārtām pēc jaudas ievērojamām izmaiņām ir uz papildu jaudu attiecināmais darbības līmenis (ALpap) vai uz samazināto jaudu attiecināmais darbības līmenis (ALsam);

 – jaunas iekārtas sākotnējā uzstādītā jauda vai esošās iekārtas izmainītā jauda pēc jaudas ievērojamām izmaiņām;

 – iekārtas sākotnējā jauda, kas jaunām iekārtām vai jaunām apakšiekārtām ir nulle, bet esošajām iekārtām pēc jaudas ievērojamām izmaiņām šī jauda attiecas uz kopējo jaudu, kas noteikta atbilstoši pēdējām izmaiņām esošajā iekārtā (ja esošajā iekārtā nav notikušas jaudas ievērojamas izmaiņas pēc 2011.gada 30.jūnija, Csāk ir iekārtas sākotnējā uzstādītā jauda saskaņā ar iekārtas datu ziņošanas veidlapu);

 – korekcijas faktors, kas tiek piemērots divos veidos:

 – korekcijas tiek veiktas celulozes un celulozes produktu ražošanas apakšiekārtai, vinilhlorīda monomēra (VCM) ražošanas apakšiekārtai vai kurināmā un elektroenerģijas apmaināmībai;

 – korekcijas tiek veiktas tvaika krekinga produktu ražošanas apakšiekārtai vai siltuma plūsmai starp iekārtām;

 – noteikumu 1.pielikuma 1.1.apakšpunktā minētais standarta jaudas izmantojuma koeficients.

5.2. Celulozes un celulozes produktu ražošanas apakšiekārta

55. Ja iekārtā ietilpst apakšiekārtas, kas ražo celulozi (īsšķiedras sulfātceluloze, garšķiedras sulfātceluloze, termomehāniskā celuloze un mehāniskā celuloze, sulfītceluloze vai cita celuloze, kas nav iekļauta produkta līmeņatzīmju sarakstā) un eksportē izmērāmu siltumu uz citām tehniski saistītām apakšiekārtām, sākotnējā emisijas kvotu apjomā, neierobežojot emisijas kvotu sākotnējo ikgadējo daudzumu, kas piešķirts attiecīgās iekārtas citām apakšiekārtām, ņem vērā tikai sākotnējo ikgadējo emisijas kvotu apjomu, kas piešķirts tādā mērā, kādā celulozes produkti, kas ražoti šajā apakšiekārtā, ir laisti tirgū un nav pārstrādāti papīrā tajā pašā iekārtā vai citās tehniski saistītās iekārtās.

56. Šā pielikuma 55.punktā minētās iekārtas sākotnējo emisijas kvotu apjomu koriģē, sākotnējo emisijas kvotu apjomu reizinot ar korekcijas faktoru (šā pielikuma 54.punktā minētais 1.veids), kas ir aprēķināts atbilstoši šādai formulai:

kur

– korekcijas faktors;

– celulozes un celulozes produktu apjoms, kas ir laisti tirgū;

– kopējais šajā apakšiekārtā saražotais celulozes un celulozes produktu apjoms.

57. Šā pielikuma 56.punktā minēto aprēķinu balsta uz tā perioda datiem, kurš tiek izmantots emisiju aprēķinam jaunām iekārtām un iekārtām pēc jaudas ievērojamām izmaiņām.

5.3. Tvaika krekinga produktu ražošanas apakšiekārta

58. Sākotnējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms ar augstvērtīgu ķīmisko vielu (turpmāk – HVC) ražošanu saistītai produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai, piemērojot (±) korekcijas faktoru (šā pielikuma 54.punktā minētais 2.veids), ir aprēķināts atbilstoši šādai formulai:

kur

 – sākotnējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms ar HVC ražošanu saistītai produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai;

– tiešās emisijas (tonnas CO2 ekv.) no ar HVC ražošanu saistītajā produkta līmeņatzīmes apakšiekārtā patērētā siltuma ražošanas (neietverot emisijas no elektroenerģijas ražošanas un emisijas no tāda siltuma ražošanas, kas ir eksportēts un importēts no citas iekārtas vai "ne-ETS" iekārtas) periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam;

– emisijas (tonnas CO2 ekv.) no izmērāmā siltuma daudzuma, kas attiecīgā produkta ražošanai ir importēts no citām iekārtām (reizināts ar noteikumu 3.pielikumā minēto siltuma līmeņatzīmes vērtību), periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam;

 – uz produkta ražošanai nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu, kas reizināts ar 0,465 tonnām oglekļa dioksīda uz megavatstundu, attiecināmās netiešās emisijas (tonnas CO2 ekv.), kā norādīts noteikumu 3.pielikuma II nodaļā ietverto procesu un emisiju definīcijā, periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam;

 – noteikumu 3.pielikumā minētā tvaika krekinga produkta līmeņatzīmes vērtība;

 – atbilstoši noteikumu 1.pielikuma 6.punktam noteiktais darbības līmenis (tonnas);

– korekcijas faktors.

59. Šā pielikuma 58.punktā minētais korekcijas faktors ir aprēķināts atbilstoši šādai formulai:

kur

– korekcijas faktors;

– mēneša vidējās ūdeņraža ražošanas no papildu izejmateriāla vērtības (tonnas) periodā, kurš tiek izmantots emisiju aprēķinam jaunām iekārtām un iekārtām pēc jaudas ievērojamām izmaiņām;

– mēneša vidējās etilēna ražošanas no papildu izejmateriāla vērtības (tonnas) periodā, kurš tiek izmantots emisiju aprēķinam jaunām iekārtām un iekārtām pēc jaudas ievērojamām izmaiņām;

– mēneša vidējās citu augstvērtīgu ķīmisko vielu ražošanas (kas nav ūdeņradis un etilēns) no papildu izejmateriāla vērtības (HVC tonnās) periodā, kurš tiek izmantots emisiju aprēķinam jaunām iekārtām un iekārtām pēc jaudas ievērojamām izmaiņām.

60. Ja esošajās iekārtās ir jaudas ievērojamas izmaiņas, kas notikušas sakarā ar esošo iekārtu modifikāciju, dati, kas attiecas uz izmainīto jaudu, tiek noteikti, izmantojot katra parametra kopējo apjomu pēc izmaiņām, no kura tiek atņemts vēsturiskais katra parametra apjoms.

61. Šā pielikuma 60.punktā minētais katra parametra vēsturiskais apjoms ir apjoms, kas ir izmantots Iekārtu sarakstā emisijas kvotu sadalei 2013.–2020.gadam vai kas ir izmantots ministrijas lēmumā emisijas kvotu piešķiršanai jaunai iekārtai vai emisijas kvotu apjoma grozījumiem esošai iekārtai:

H2,vēsturiskais = vidējais(H2,ikgadējais)bāzes periodā;

C2H4,vēsturiskais = vidējais(C2H4,ikgadējais)bāzes periodā;

citsHVCvēsturiskais = vidējais(citsHVCikgadējais)bāzes periodā;

kur

bāzes periods – iekārtas darbības periods, kurā iekārtas ražošanas līmeņi bija augstākie (izvēloties: 2005.gada 1.janvāris–2008.gada 31.decembris vai 2009.gada 1.janvāris–2010.gada 31.decembris), kas izmantots emisijas kvotu aprēķināšanai Iekārtu sarakstam emisijas kvotu sadalei 2013.–2020.gadam.

5.4. Vinilhlorīda monomēra ražošanas apakšiekārta

62. Sākotnējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms ar vinilhlorīda monomēra (turpmāk – VCM) ražošanu saistītai apakšiekārtai, piemērojot korekcijas faktoru (šā pielikuma 54.punktā minētais 1.veids), ir aprēķināts atbilstoši šādai formulai:

kur

 – sākotnējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms ar VCM ražošanu saistītai apakšiekārtai;

– korekcijas faktors;

 – noteikumu 3.pielikumā minētā VCM līmeņatzīme;

 – attiecīgais VCM ražošanas darbības līmenis (tonnas).

63. Šā pielikuma 62.punktā minētais korekcijas faktors ir aprēķināts atbilstoši šādai formulai:

kur

– korekcijas faktors;

– tiešās VCM ražošanas emisijas (tonnas CO2 ekv.) periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam;

– VCM ražošanai importētā siltuma emisijas (tonnas CO2 ekv.) periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam;

– ar ūdeņradi, kas izmantots VCM ražošanai, saistītās emisijas (sadedzinātais ūdeņraža apjoms, kas izteikts TJ, reizināts ar 56,1 (t CO2/TJ)) periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam.

5.5. Siltuma plūsma starp iekārtām

64. Ja produkta līmeņatzīmes apakšiekārta ietver izmērāmu siltumu, kas importēts no "ne-ETS" iekārtas, sākotnējo ikgadējo emisijas kvotu apjomu šai produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai samazina par tādu siltuma daudzumu, kāds vēsturiski importēts attiecīgajā gadā no "ne-ETS" iekārtas, reizinot to ar noteikumu 3.pielikumā minēto siltuma līmeņatzīmes vērtību.

65. Sākotnējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms apakšiekārtām, kuras saņēmušas izmērāmu siltumu no tādām apakšiekārtām, kas ražo produktus, uz kuriem attiecas noteikumu 3.pielikumā minētās slāpekļskābes līmeņatzīmes, samazina par šī izmērāmā siltuma, kas saražots slāpekļskābi ražojošajās iekārtās, patēriņa ikgadējo apjomu, reizinātu ar noteikumu 3.pielikumā minēto siltuma līmeņatzīmi.

66. Šā pielikuma 64. un 65.punktā minētās iekārtas sākotnējo emisijas kvotu apjomu koriģē, sākotnējam emisijas kvotu apjomam piemērojot (±) korekcijas faktoru (šā pielikuma 54.punktā minētais 2.veids), kas aprēķināts atbilstoši šādai formulai:

kur

– korekcijas faktors;

– noteikumu 3.pielikumā dotā siltuma ražošanas līmeņatzīme;

– "ne-ETS" iekārtā saražotais vidējais ikmēneša izmērāmā siltuma apjoms, kas importēts no "ne-ETS" iekārtas un patērēts produkta līmeņatzīmes iekārtas robežās (kurai tiek aprēķinātas emisijas kvotas) periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam.

67. Ja esošajās iekārtās ir jaudas ievērojamas izmaiņas, kas notikušas sakarā ar esošo iekārtu modifikāciju, dati, kas attiecas uz izmainīto jaudu, tiek noteikti, izmantojot kopējo no "ne-ETS" iekārtām importēto izmērāmā siltuma apjomu, no kura tiek atņemts vēsturiskais izmērāmā siltuma apjoms.

68. Šā pielikuma 67.punktā minētais vēsturiskais izmērāmā siltuma apjoms ir apjoms, kas ir izmantots iekārtu saraksta izstrādei vai kas ir izmantots ministrijas lēmumā emisijas kvotu piešķiršanai jaunai iekārtai vai emisijas kvotu apjoma grozījumiem esošai iekārtai, un noteikts atbilstoši šādai formulai:

5.6. Kurināmā un elektroenerģijas apmaināmība

69. Katrai noteikumu 3.pielikuma II nodaļā minētajai produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai sākotnējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms, piemērojot korekcijas faktoru (šā pielikuma 54.punktā minētais 1.veids), ir aprēķināts atbilstoši šādai formulai:

kur

 – sākotnējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms noteikumu 3.pielikuma II nodaļā minētajai produkta līmeņatzīmes apakšiekārtai;

 – korekcijas faktors;

 – attiecīgā noteikumu 3.pielikumā minētā produkta līmeņatzīme;

 – attiecīgais ar produktu saistītais darbības līmenis (tonnas).

70. Šā pielikuma 69.punktā minētās korekcijas faktors ir aprēķināts atbilstoši šādai formulai:

kur

 – korekcijas faktors;

 – tiešās emisijas (tonnas CO2 ekv.) periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam;

 – emisijas no neto importētā siltuma (tonnas CO2 ekv.), kas attiecas uz attiecīgā produkta ražošanai izmantoto no citām iekārtām importēto izmērāmā siltuma daudzumu (reizinātu ar noteikumu 3.pielikumā minēto siltuma līmeņatzīmes vērtību), periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam;

 – uz produkta ražošanai nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu, kas reizināts ar 0,465 tonnām oglekļa dioksīda uz megavatstundu, attiecināmās netiešās emisijas (tonnas CO2 ekv.), kā norādīts noteikumu 3.pielikuma II nodaļā ietverto procesu un emisiju definīcijā, periodā, kas izvēlēts emisijas kvotu aprēķinam.

6. Emisijas kvotu aprēķins esošām iekārtām pēc darbības daļējas pārtraukšanas

71. Iekārtām, kuras nav elektrības ražotājas, jaunais galīgais emisijas kvotu apjoms pēc iekārtas darbības daļējas pārtraukšanas ir atbilstošs šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

 – samazinātais apakšiekārtas galīgais emisijas kvotu apjoms gadā k;

 – apakšiekārtas sākotnējais emisijas kvotu apjoms gadā k;

 – starpsektoru korekcijas koeficients gadā k (ja piemērojams);

 – saskaņā ar noteikumu 20.punktu piemērojamais samazinājums.

72. Iekārtām, kuras ir elektrības ražotāji, galīgo emisijas kvotu apjomu pēc iekārtas darbības daļējas pārtraukšanas aprēķina, piemērojot šā pielikuma 2.punktā minēto lineāro samazinājuma koeficientu, atbilstoši šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

 – samazinātais apakšiekārtas galīgais emisijas kvotu apjoms gadā k;

 – apakšiekārtas sākotnējais emisijas kvotu apjoms gadā k;

 – šā pielikuma 2.punktā minētais lineārais samazinājuma koeficients;

 – saskaņā ar noteikumu 20.punktu piemērojamais samazinājums.

73. Samazinātais kopējais galīgais iekārtas emisijas kvotu apjoms ir visu apakšiekārtu galīgā emisijas kvotu apjoma summa atbilstoši šādai formulai:

kur

k – gads pēc 2012.gada;

 – samazinātais kopējais galīgais iekārtas emisijas kvotu apjoms gadā k;

 – samazinātais apakšiekārtas i galīgais emisijas kvotu apjoms.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – ekonomikas ministrs D.Pavļuts
3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 26.februāra noteikumiem Nr.112
Produkta, izmērāmā siltuma, kurināmā un procesu emisiju līmeņatzīmes, kā arī specifisko produktu līmeņatzīmes

(Pielikums grozīts ar MK 18.03.2014. noteikumiem Nr.148)

I. Produktu līmeņatzīmju un sistēmas robežu definīcijas, neņemot vērā kurināmā un elektroenerģijas apmaināmību

Nr.
p.k.

Produkta līmeņatzīme

Aptverto produktu definīcija

Aptverto procesu un emisiju (sistēmas robežu) definīcija

CO2 emisiju pārvirzes risks

Līmeņatzīmes vērtība (kvotas/t)

1.

Kokss Koksa krāšņu kokss (iegūts, karbonizējot koksa ogles augstā temperatūrā) vai gāzes rūpnīcas kokss (gāzes rūpnīcas ražotņu blakusprodukts), kas izteikts sausa koksa tonnās. Šī līmeņatzīme neattiecas uz brūnoglēm Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar procesa vienību: koksa krāsnis, H2S/NH3 sadedzināšana, ogļu iepriekšēja karsēšana (atsaldēšana), koksa gāzes ekstraktors, atsērošana, destilācija, tvaika ražotne, spiediena kontrole baterijās, ūdens bioloģiska attīrīšana, dažādu blakusproduktu karsēšana un ūdeņraža atdalītājs. Ir iekļauta koksa krāsns gāzes attīrīšana

IR

0,286

2.

Kausētā rūda Aglomerēts dzelzi saturošs produkts, kas satur dzelzsrūdas gabaliņus, kušņi un dzelzi saturoši pārstrādes materiāli, kuriem piemīt šādas ķīmiskās un fizikālās īpašības: sārmainības līmenis, mehāniskā stiprība un caurlaidība (kas nepieciešama dzelzs un vajadzīgo kušņu materiālu iekļaušanai dzelzsrūdas reducēšanas procesos) Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar procesa vienību: kausēšanas līnija, aizdedzināšana, izejvielu sagatavošana, karstā sijāšana, kausējumu dzesēšana, aukstā sijāšana un tvaika ražotne

IR

0,171

3.

Karstais metāls Šķidrā dzelzs, kas piesātināta ar oglekli tālākai pārstrādei Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar procesa vienību: domnas krāsns, karstā metāla apstrāde, domnas krāsns gaislaides ierīces, domnas karstās krāsnis, pamata skābekļa domna, sekundārā metalurģija, vakuuma kausi, liešanas iekārtas (tostarp griešana), izdedžu pārstrāde, sloga sagatavošana, domnas gāzes pārstrāde, atputekļošana, metāllūžņu iepriekšēja karsēšana, ogļu žāvēšana izmantošanai PCI, tvertņu iepriekšējas karsēšanas statņi, liešanas stieņu iepriekšējas karsēšanas statņi, saspiesta gaisa ražošana, putekļu apstrāde (briketēšana), nogulšņu pārstrāde (briketēšana), tvaika inžekcija domnas krāsns vienībā, tvaika ražotne, pārveidotāja BOF gāzes dzesēšana un citi procesi

IR

1,328

4.

Pirmsdedzināšanas anods Anodi izmantošanai alumīnija elektrolīzē, ko veido benzīna kokss, darva un ar parastām metodēm pārstrādāti anodi, kas veidoti īpaši paredzētā veidnē konkrētam kausētājam un dedzināti anoda dedzināšanas krāsnīs aptuveni 1150 °C temperatūrā Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar pirmsdedzināšanas anodu ražošanu

IR

0,324

5.

Alumīnijs Neapstrādāts nekausēts šķidrs alumīnijs, kas iegūts elektrolīzē Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar pakāpenisko elektrolīzi ražošanā

IR

1,514

6.

Pelēkā cementa klinkers Pelēkā cementa klinkers kā kopējais saražotais klinkers Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar pelēkā cementa klinkera ražošanu

IR

0,766

7.

Baltā cementa klinkers Baltā cementa klinkers izmantošanai par galveno saistvielas sastāvdaļu šādu materiālu veidošanā: salaidumu aizpildītāji, keramikas flīžu līmvielas, izolācijas un balsta javas, rūpnieciskās grīdu javas, gatavie apmetumi, labošanas javas un hermētiskie pārklājumi ar maksimālo vidējo saturu 0,4 masas % Fe2O3, 0,003 masas % Cr2O3 un 0,03 masas % Mn2O3 Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar baltā cementa klinkera ražošanu

IR

0,987

8.

Kaļķi Nedzēsti kaļķi – kalcija oksīds (CaO), kas iegūts, dekarbonizējot kaļķakmeni (CaCO3), kā "standarta tīrības" kaļķis ar brīvā CaO saturu 94,5 %. Šī produkta līmeņatzīme neattiecas uz kaļķi, kas ražots un patērēts vienā un tajā pašā iekārtā attīrīšanas procesiem Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar kaļķa ražošanu

IR

0,954

9.

Dolomītkaļķis Dolomītkaļķis jeb kalcinētais dolomīts kā kalcija un magnija oksīdu maisījums, kas iegūts, dekarbonizējot dolomītu (CaCO3.MgCO3), ar atlikušo CO2, kas pārsniedz 0,25 %, brīva MgO saturu robežās no 25 % līdz 40 % un sērijveida produkta masas blīvumu, kas zemāks par 3,05 g/cm3.
Dolomītkaļķi izsaka kā "standarta tīrības dolomītkaļķi" tādā kvalitātē, kurā brīvā CaO saturs ir 57,4 % un brīvā MgO saturs ir 38,0 %
Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar dolomītkaļķa ražošanu

IR

1,072

10.

Dolomītkaļķa kausēšana Kalcija un magnija oksīdu maisījums, ko izmanto tikai ugunsizturīgo ķieģeļu un citu ugunsizturīgu produktu ražošanai ar minimālo masas blīvumu 3,05 g/cm3 Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar dolomītkaļķa kausēšanu

IR

1,449

11.

Lokšņu stikls Lokšņu stikls/slīpētais stikls/spodrinātais stikls (tonnās izskausētā stikla no kausēšanas krāsns) Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar ražošanas posmiem, kuri notiek kausētavā, rafinierī, spiedes iekārtā, vannā un krāsnī

IR

0,453

12.

Bezkrāsaina stikla pudeles un burkas Bezkrāsaina stikla pudeles ar nominālo ietilpību < 2,5 litri, kas paredzētas dzērieniem un pārtikai (izņemot pudeles, kas apšūtas ar ādu vai mākslīgo ādu, un zīdaiņu barošanas pudeles), izņemot īpaši baltos krama produktus ar dzelzs oksīda saturu, kas izteikts kā Fe2O3 procentuālais īpatsvars un ir zemāks par 0,03 %, kā arī krāsas L koordinātas robežās no 100 līdz 87, "a" koordinātas no 0 līdz –5 un "b" koordinātas no 0 līdz 3 (izmantojot CIELAB, ko iesaka Starptautiskā apgaismojuma komisija (Commission Internationale d'Éclairage)), izsakot iepakota produkta tonnās Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar tādiem ražošanas posmiem kā materiālu pārkraušana, kausēšana, formēšana, turpmākā apstrāde un iepakošana, un palīgprocesi

IR

0,382

13.

Krāsaina stikla pudeles un burkas Krāsaina stikla pudeles ar nominālo ietilpību < 2,5 litri, kas paredzētas dzērieniem un pārtikai (izņemot pudeles, kas apšūtas ar ādu vai mākslīgo ādu, un zīdaiņu barošanas pudeles), izsakot iepakotā produkta tonnās Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas posmiem: materiālu pārkraušana, kausēšana, formēšana, turpmākā apstrāde un iepakošana, un palīgprocesi

IR

0,306

14.

Nepārtrauktā pavediena stikla šķiedras produkti Kausēts stikls vienlaidu stikla elementāršķiedras produktu ražošanai un pārtrauktu stikla šķiedras diegu, slokšņu, pavedienu, audumu un paklāju ražošanai (izsakot kausēta stikla tonnās, kas atstāj priekškrāsni).
Nav iekļauti minerālvilnas produkti, kas paredzēti termiskai, akustiskai un ugunsdrošai izolācijai
Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas procesiem: stikla kausēšana krāsnīs un stikla rafinēšana priekškrāsnīs. Šajā produkta līmeņatzīmē nav iekļauti turpmākie procesi, kuros šķiedras pārveido tirgus precēs

IR

0,406

15.

Apšuvuma ķieģeļi Apšuvuma ķieģeļi ar blīvumu > 1 000 kg/m3, ko izmanto mūrnieku darbos saskaņā ar EN 771-1, izņemot ceļa seguma plātnes, izdedžu ķieģeļus un zilos apdedzinātos apšuvuma ķieģeļus Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas procesiem: izejmateriālu sagatavošana, sastāvdaļu samaisīšana, izstrādājuma formēšana un veidošana, tā žāvēšana, apdedzināšana un galīgā apdare un dūmgāzu attīrīšana

IR

0,139

16.

Ceļa seguma plātnes Māla ķieģeļi, ko izmanto ceļa segumiem saskaņā ar EN 1344 Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas procesiem: izejmateriālu sagatavošana, sastāvdaļu samaisīšana, izstrādājuma formēšana un veidošana, tā žāvēšana, apdedzināšana un galīgā apdare un dūmgāzu attīrīšana

IR

0,192

17.

Jumta kārniņi Māla jumta kārniņi saskaņā ar EN 1304:2005 definīciju, izņemot zilos apdedzinātos jumta kārniņus un piederumus Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas procesiem: izejmateriālu sagatavošana, sastāvdaļu samaisīšana, izstrādājuma formēšana un veidošana, tā žāvēšana, apdedzināšana un galīgā apdare un dūmgāzu attīrīšana

IR

0,144

18.

Izsmidzinot izžāvēts pulveris Ar izsmidzināšanu izžāvēts pulveris sienas un grīdas flīžu ražošanai ar sausspiedes metodi, izteikts saražotā pulvera tonnās Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar smidzinātāja pulvera ražošanu

IR

0,076

19.

Apmetums Apmetums, kas sastāv no kalcinēta ģipša vai kalcija sulfāta (tostarp izmantošanai būvniecībā, audumu un papīra tapešu pārklāšanā, zobārstniecībā un zemes ielabošanā), izteikti apmetuma ģipša tonnās.
Šā produkta līmeņatzīme neattiecas uz augstas izturības būvniecības apmetumu
Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas posmiem: malšana, žāvēšana un kalcinēšana

IR1

0,048

20.

Žāvēts sekundārais ģipsis Žāvēts sekundārais ģipsis (sintētisks ģipsis, kas iegūts kā pārstrādes blakusprodukts pulvera rūpniecībā vai kā pārstrādāts materiāls no būvgružiem un drupām), izteikts šā produkta tonnās Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar sekundārā ģipša žāvēšanu

IR1

0,017

21.

Īsšķiedras sulfātceluloze Īsšķiedras sulfātceluloze ir koksnes celuloze, ko iegūst sulfāta ķīmiskā procesā no rūpnieciska novārījuma un kam raksturīgs 1–1,5 mm šķiedras garums, un ko galvenokārt izmanto produktiem, kuriem nepieciešams īpašs gludums un plānums, piemēram, zīdpapīram un poligrāfijas papīram – kā neto tirgus produkcija, izteikta gaissausās tonnās (turpmāk – ADT) Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst celulozes ražošanas procesā (jo īpaši celulozes dzirnavas, reģenerācijas katls, celulozes žāvēšanas sekcija un kaļķu ceplis, kā arī pieslēgtā enerģijas pārveidošanas aparatūra (katls/CHP)). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisko vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure

IR

0,12

22.

Garšķiedras sulfātceluloze Garšķiedras sulfātceluloze ir celuloze, ko iegūst sulfāta ķīmiskā procesā no rūpnieciska novārījuma un kam raksturīgs 3–3,5 mm šķiedras garums, un ko galvenokārt izmanto produktiem, kuriem ir svarīga izturība, piemēram, iesaiņojamam papīram – kā neto tirgus produkcija, izteikta ADT Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst celulozes ražošanas procesā (jo īpaši celulozes dzirnavas, reģenerācijas katls, celulozes žāvēšanas sekcija un kaļķu ceplis, kā arī pieslēgtā enerģijas pārveidošanas aparatūra (katls/CHP)). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisko vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure

IR

0,06

23.

Sulfīta celuloze, termomehāniskā un mehāniskā celuloze Sulfīta celuloze, kas iegūta īpašā celulozes ražošanas procesā, piemēram, celuloze, kas ražota, novārot šķeldu spiediena traukā bisulfīta novārījuma klātbūtnē, un izteikta kā neto tirgus produkcija ADT. Sulfīta celuloze var būt balināta vai nebalināta.
Mehāniskās celulozes kategorijas: TMP (termomehāniskā celuloze) un pamatkoksne, un izteikta kā neto tirgus produkcija ADT. Mehāniskā celuloze var būt balināta vai nebalināta.
Šajā grupā neietilpst mazākas daļēji ķīmiskas celulozes apakšgrupas un CTMP – ķīmiskā termomehāniskā celuloze un šķīdinošā celuloze
Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst celulozes ražošanas procesā (jo īpaši celulozes dzirnavas, reģenerācijas katls, celulozes žāvēšanas sekcija un kaļķu ceplis, kā arī pieslēgtā enerģijas pārveidošanas aparatūra (katls/CHP)). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisko vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure

IR

0,02

24.

Pārstrādāta papīra celuloze Šķiedras celuloze, kas iegūta no pārstrādāta papīra (makulatūras un atkritumu papīra) vai kartona, vai citiem celulozes šķiedrmateriāliem, izteikta kā neto tirgus produkcija ADT Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst celulozes ražošanas procesā no pārstrādāta papīra, kā arī pieslēgtā enerģijas pārveidošanas aparatūra (katls/CHP). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisko vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure

IR

0,039

25.

Avīžpapīrs Īpaša papīra kategorija (ruļļos vai loksnēs), izteikta kā ADT neto tirgus produkcija, ko izmanto laikrakstu iespiešanai un kuru iegūst no pamatkoksnes un/vai mehāniskās celulozes, vai pārstrādātām šķiedrām, vai jebkuras šo abu materiālu īpatsvara kombinācijas. Svars parasti svārstās no 40 līdz 52 g/m2, bet var sasniegt arī 65 g/m2. Avīžpapīrs ir mehāniski apstrādāts vai nedaudz spodrināts, balts vai nedaudz iekrāsots papīrs, ko izmanto ruļļos augstspiedei, ofseta vai fleksogrāfiskiem iespieddarbiem Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst papīra ražošanas procesā (jo īpaši papīra vai kartona mašīna un pieslēgtā enerģijas pārveides aparatūra (katls/CHP), un tiešā pārstrādes kurināmā izmantošana). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisko vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure

IR

0,298

26.

Nekrītots augstvērtīgs papīrs Nekrītots augstvērtīgs papīrs, kas ietver gan nekrītotu mehānisko, gan nekrītotu bezkoksnes papīru, kas izteikts kā ADT neto tirgus produkcija:
1. Nekrītots bezkoksnes papīrs ir piemērots iespieddarbiem vai citiem grafiskiem nolūkiem, un to izgatavo no daudzām galvenokārt nepārstrādātām šķiedrām, izmantojot dažādas minerālu pildvielas un dažādus apdares procesus. Šī kategorija visbiežāk ietver dažādus biroja papīra veidus, piemēram, uzņēmuma veidlapām, kopēšanai, datoriem, vēstulēm un grāmatām.
2. Nekrītots mehāniskais papīrs ir īpaša papīra kategorija, kas izgatavota no mehāniskās celulozes un ko izmanto iesaiņošanai vai grafiskiem nolūkiem/žurnāliem
Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst papīra ražošanas procesā (jo īpaši papīra vai kartona mašīna un pieslēgtā enerģijas pārveides aparatūra (katls/CHP), un tiešā pārstrādes kurināmā izmantošana). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisko vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure

IR

0,318

27.

Augstvērtīgais krītpapīrs Augstvērtīgais krītpapīrs, kas ietver gan mehānisko krītpapīru, gan bezkoksnes krītpapīru, kas izteikts kā ADT neto tirgus produkcija:
1. Bezkoksnes krītpapīra šķirnes ir izgatavotas no šķiedrām, kas iegūtas galvenokārt ķīmiskā celulozes pārstrādes procesā un krītotas, izmantojot dažādas metodes, un tās pazīst arī kā krītotās brīvloksnes. Šī grupa galvenokārt ir saistīta ar publikāciju papīru.
2. Krītotās mehāniskās papīra šķirnes, kas izgatavotas no mehāniskās celulozes un ko izmanto grafiskiem nolūkiem/žurnāliem. Šo grupu pazīst arī kā krītoto pamatkoksni
Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst papīra ražošanas procesā (jo īpaši papīra vai kartona mašīna un pieslēgtā enerģijas pārveides aparatūra (katls/CHP), un tiešā pārstrādes kurināmā izmantošana). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisko vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure

IR

0,318

28.

Salvešpapīrs Salvešpapīrs, kas izteikts kā neto tirgus produkcija ADT no izcelsmes ruļļa, ir apzīmējums dažādām salvešu un citām higiēnas papīra šķirnēm, ko izmanto mājsaimniecībā vai tirdzniecības un rūpniecības telpās, piemēram, tualetes papīrs un kabatlakatiņi, papīra virtuves un roku dvieļi, rūpnieciskās lupatas, bērnu autiņi, sanitārie dvieļi u.c. TADT (Through Air Dried Tissue) – gaisā žāvētas salvetes – nepieder pie šīs grupas Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst papīra ražošanas procesā (jo īpaši papīra vai kartona mašīna un pieslēgtā enerģijas pārveides aparatūra (katls/CHP), un tiešā pārstrādes kurināmā izmantošana). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisku vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure. Šajā produkta līmeņatzīmē neietilpst izcelsmes ruļļa svara pārveidošana gatavos izstrādājumos

IR

0,334

29.

Testlainers un gofrētais slāņpapīrs Testlainers un gofrētais slāņpapīrs, kas izteikts kā ADT neto tirgus produkcija:
1. Testlainers ir tās kartona šķirnes, kas iztur iepakošanas nozarē pieņemtus īpašus testus, lai tās atzītu par derīgām izmantošanai kā kravas pārvadāšanas taras izgatavošanā lietotā gofrētā kartona ārējo virsslāni. Testlaineru galvenokārt izgatavo no šķiedrām, kas iegūtas no otrreizēji pārstrādātām šķiedrām.
2. Gofrētais slāņpapīrs ir gofrētās pārvadāšanas taras centrālais elements, kas no abām pusēm saskaras ar aplīmējamo kartonu (testlaineru/kraftlaineru). Gofrēto starpslāni pamatā izgatavo no otrreizēji pārstrādātām šķiedrām, tomēr šai grupai pieder arī kartons, kas izgatavots no ķīmiskās un daļēji ķīmiskās celulozes
Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst papīra ražošanas procesā (jo īpaši papīra vai kartona mašīna un pieslēgtā enerģijas pārveides aparatūra (katls/CHP), un tiešā pārstrādes kurināmā izmantošana). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisku vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure

IR

0,248

30.

Nekrītots kartons Šī līmeņatzīme aptver dažādus nekrītotos produktus (kas izteikti kā ADT neto tirgus produkcija), un tie var būt atsevišķi produkti vai to grupas. Nekrītotu kartonu galvenokārt izmanto iepakošanai, kurā visnepieciešamākā īpašība ir izturība un stingrība, bet savukārt informācijas nesēja komerciālie aspekti nav tik svarīgi. Kartonu izgatavo no jauniegūtām un/vai otrreiz pārstrādātām šķiedrām, to var viegli salocīt, tas ir stingrs un viegli rievojams. Pamatā to izmanto, lai iesaiņotu patēriņa preces, piemēram, saldētu pārtiku un kosmētiku, kā arī dažādu šķidrumu iepildīšanai; to pazīst arī kā cieto kartonu, salokāmo kastu kartonu, kastu kartonu, pārvadāšanas kartonu vai pamatkartonu Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst papīra ražošanas procesā (jo īpaši papīra vai kartona mašīna un pieslēgtā enerģijas pārveides aparatūra (katls/CHP), un tiešā pārstrādes kurināmā izmantošana). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisku vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure

IR

0,237

31.

Krītots kartons Šī līmeņatzīme aptver dažādus krītotos produktus (kas izteikti kā ADT neto tirgus produkcija), un tie var būt atsevišķi produkti vai to grupas. Krītotu kartonu galvenokārt izmanto tirdzniecībā, kad ir nepieciešams, lai uz iepakojuma veikala plauktā tiktu uzdrukāta tirdzniecības informācija, un šādām precēm: pārtika, medikamenti, kosmētika un citām. Kartonu izgatavo no jauniegūtām un (vai) otrreiz pārstrādātām šķiedrām, to var viegli salocīt, tas ir stingrs un viegli rievojams. Pamatā to izmanto, lai iesaiņotu patēriņa preces, piemēram, saldētu pārtiku un kosmētiku, kā arī dažādu šķidrumu iepildīšanai; to pazīst arī kā cieto kartonu, salokāmo kastu kartonu, kastu kartonu, pārvadāšanas kartonu vai pamatkartonu Ir iekļauti visi procesi, kas ietilpst papīra ražošanas procesā (jo īpaši papīra vai kartona mašīna un pieslēgtā enerģijas pārveides aparatūra (katls/CHP), un tiešā pārstrādes kurināmā izmantošana). Nav iekļautas citas darbības ražotnē, kas neietilpst šajā procesā, piemēram, koksnes zāģēšanas un apstrādes darbības, ķīmisku vielu ražošana pārdošanai, atkritumu pārstrāde (atkritumu pārstrāde uz vietas, nevis ārpus ražotnes (žāvēšana, smalcināšana, dedzināšana un noglabāšana poligonā)), PCC (nogulsnēs uzkrātā kalcija karbonāta) ražošana, aromātisko gāzu pārstrāde un centrālapkure

IR

0,273

32.

Slāpekļskābe Slāpekļskābe (HNO3), ko uzskaita HNO3 tonnās (100 %) Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar līmeņatzīmes produkta ražošanu, kā arī N2O iznīcināšanas process, izņemot amonjaka ražošanu

IR

0,302

33.

Adipīnskābe Adipīnskābe, kas jāuzskaita sausas attīrītas adipīnskābes tonnās, ko uzglabā silosos vai iepako lielos maisos Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar līmeņatzīmes produkta ražošanu, kā arī N2O iznīcināšanas process

IR

2,79

34.

Vinilhlorīda monomērs (VCM) Vinilhlorīds (hloretilēns) Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas posmiem: tiešā hlorēšana, oksihlorēšana un EDC krekings par VCM

IR

0,204

35.

Fenols/acetons Fenola, acetona un blakusprodukta alfa-metilstirēna summa kā kopprodukts Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar fenola un acetona ražošanu, jo īpaši gaisa kompresija, hidroperoksidēšana, kumēna reģenerācija no izlietotā gaisa, sabiezināšana un segmentācija, ražošanas frakcionēšana un attīrīšana, darvas krekings, acetofenona reģenerācija un attīrīšana, AMS reģenerācija eksportam, AMS hidrogenizācija ISB otrreizējai pārstrādei, sākotnējā notekūdeņu attīrīšana (1.notekūdeņu filtriekārta), dzesēšanas ūdens ģenerēšana (piemēram, dzesēšanas torņi), dzesēšanas ūdens izlietošana (cirkulācijas sūkņi), aizdedze un atkritumu dedzināmās krāsnis (pat ja fiziski atrodas OSB), kā arī jebkurš papildu kurināmā patēriņš

IR

0,266

36.

S-PVC Polivinilhlorīds; neatrodas maisījumā ne ar vienu citu vielu, sastāv no PVC daļiņām, kuru vidējais izmērs ir no 50 līdz 200 µm Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar S-PVC ražošanu, izņemot tos, kas saistīti ar VCM ražošanu

IR

0,085

37.

E-PVC Polivinilhlorīds; neatrodas maisījumā ne ar vienu citu vielu, sastāv no PVC daļiņām, kuru vidējais izmērs ir no 0,1 līdz 3 µm Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar E-PVC ražošanu, izņemot tos, kas saistīti ar VCM ražošanu

IR

0,238

38.

Sodas pelni Nātrija karbonāts kā kopējais bruto produkts, izņemot blīvos sodas pelnus, kas iegūti kā blakusprodukts kaprolaktāma ražošanas tīklā Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar procesa vienību sālsūdens attīrīšanu, kaļķakmens kalcinēšanu un kaļķa piena ražošanu, amonjaka absorbciju, NaHCO3 nogulsnēšanos, NaHCO3 kristālu filtrēšanu vai separēšanu no bāzes šķīduma, NaHCO3 sadalīšanos par Na2CO3, amonjaka reģenerāciju un blīvu sodas pelnu sablīvēšanu vai ražošanu

IR

0,843

Piezīme. 1 Piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

II. Produktu līmeņatzīmju un sistēmas robežu definīcijas, ņemot vērā kurināmā un elektroenerģijas apmaināmību

Nr.
p.k.

Produkta līmeņatzīme

Aptverto produktu definīcija

Aptverto procesu un emisiju (sistēmas robežu) definīcija

CO2 emisiju pārvirzes risks

Līmeņatzīmes vērtība (kvotas/t)

1.

Naftas pārstrādes iekārtu produkti Naftas pārstrādes iekārtu produktu maisījums ar vairāk nekā 40 % vieglo produktu (motora spirts (benzīns), tostarp aviācijas spirts, spirta tipa (benzīna tipa) reaktīvā dzinēja degviela, citas vieglās naftas eļļas/vieglie preparāti, petroleja, tostarp petrolejas tipa reaktīvā degviela, gāzeļļas), kas izteikts kā CO2 svērtā tonna (turpmāk – CWT) Ir iekļauti visi procesi naftas pārstrādes iekārtā, kas atbilst kādas CWT procesa vienības definīcijai, kā arī papildu ar attiecīgo procesu nesaistītas iekārtas, kas darbojas rafinēšanas fabrikas iežogojuma iekšpusē, piemēram, attiecībā uz uzglabāšanu cisternās, samaisīšanu, noplūžu attīrīšanu.
Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās

IR

0,0295

2.

EAF oglekļa tērauds Tērauds, kas satur mazāk nekā 8 % metālisku sakausējuma elementu un klaiņojošu elementu tādā līmenī, kas ierobežo izmantošanu ražojumos, kuriem nav nepieciešama augsta virsmas kvalitāte un apstrādājamība Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādām procesa vienībām: elektriskā loka krāsns, sekundārā metalurģija, liešana un griešana, pēcdedzināšanas iekārta, atputekļošanas iekārta, tvertņu karsēšanas statņi, liešanas stieņu iepriekšējas karsēšanas statņi, metāllūžņu žāvēšana un to iepriekšēja karsēšana.
Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās

IR

0,283

3.

EAF augsta piemaisījumu līmeņa tērauds Tērauds, kas satur 8 % vai vairāk metālisku sakausējuma elementu vai ja nepieciešama augstas kvalitātes virsma un apstrādājamība Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādām procesa vienībām: elektriskā loka krāsns, sekundārā metalurģija, liešana un griešana, pēcdedzināšanas iekārta, atputekļošanas iekārta, tvertņu karsēšanas statņi, liešanas stieņu iepriekšējas karsēšanas statņi, lēnās dzesēšanas šahta, metāllūžņu žāvēšana un to iepriekšēja karsēšana. Nav iekļautas šādas procesa vienības: FeCr konverters un rūpniecisko gāzu kriogēnā uzglabāšana.
Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās

IR

0,352

4.

Dzelzs liešana Lietā dzelzs, kas izteikta šķidrās dzelzs tonnās pēc sakausēšanas un atslāņošanas, gatavas liešanai Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem procesa posmiem: kausēšanas cehs, liešanas cehs, pamatcehs un apdare.
Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā tikai elektroenerģijas patēriņš kausēšanas procesiem sistēmas robežās

IR

0,325

5.

Minerālvate Minerālvates izolācijas produkti termiskai, akustiskai un ugunsdrošai izolēšanai, saražoti no stikla, akmens vai izdedžiem Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas posmiem: kausēšana, šķiedrošana un saistvielu inžekcija, vulkanizācija, žāvēšana un formēšana.
Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās

IR

0,682

6.

Apmetuma plāksne Līmeņatzīme attiecas uz plāksnēm, loksnēm, paneļiem, flīzēm, citiem līdzīgiem apmetuma izstrādājumiem/struktūrām, kas izmanto apmetumu, (ne)apšūtām/pastiprinātām ar papīru/vienīgi apmetuma plāksnēm, izslēdzot izstrādājumus, kas papildināti ar apmetumu, izrotāti (apmetuma ģipša tonnās).
Šī produkta līmeņatzīme neattiecas uz augsta blīvuma ģipša šķiedru plāksnēm
Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādiem ražošanas posmiem: malšana, žāvēšana, kalcinēšana un plākšņu žāvēšana. Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā tikai žāvēšanas posmā izmantoto siltumsūkņu elektroenerģijas patēriņš

IR1

0,131

7.

Kvēpi Krāsns kvēpi. Šī līmeņatzīme neattiecas uz gāzes un apgaismojuma kvēpu produktiem Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar krāsns kvēpu ražošanu, kā arī apdari, iepakošanu un izplatīšanu.
Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās

IR

1,954

8.

Amonjaks Amonjaks (NH3) ir jāuzskaita saražotajās tonnās Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar amonjaka un starpprodukta ūdeņraža ražošanu.
Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās

IR

1,619

9.

Tvaika krekings Augstvērtīgu ķīmisko vielu (HVC) maisījums, kas izteikts kā acetilēna, etilēna, propilēna, butadiēna, benzola un ūdeņraža kopējā masa, izslēdzot HVC no papildu izejvielām (ūdeņraža, etilēna, citām HVC) ar etilēna saturu kopējā produkta maisījumā vismaz 30 masas procenti un HVC saturu; degvielas gāzes, butēnu un šķidro ogļūdeņražu saturs kopā veido vismaz 50 masas procentus no kopējā produkta maisījuma Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar augstvērtīgu ķīmisko vielu kā attīrīta produkta vai starpprodukta ražošanu ar sabiezinātu attiecīgo HVC saturu zemākajā tirgojamā veidā (nepārstrādāts C4, nehidrogenizēts pirolīzes benzīns), izņemot C4 ekstrakciju (butadiēna ražotni), C4 hidrogenizēšanu, pirolīzes benzīna hidroapstrādi un aromātvielu ekstrakciju, kā arī loģistiku/uzglabāšanu ikdienas darbībai. Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās

IR

0,702

10.

Aromātvielas Aromātvielu maisījums, kas izteikts CO2 svērtās tonnās (CWT) Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādām aromātvielu apakšvienībām: pirolīzes benzīna hidroapstrādes iekārta, benzola/toluēna/ksilēna (BTX) ekstrakcija, TDP, HDA, ksilēna izomerizācija, P-ksilēna iekārtas, kumēna ražošana un ciklo-heksāna ražošana.
Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās

IR

0,0295

11.

Stirēns Stirēna monomērs (vinilbenzols, CAS numurs: 100-42-5) Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar stirēna un tā starpprodukta etilbenzola ražošanu (apjomā, kādu lieto kā izejmateriālu stirēna ražošanai).
Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās

IR

0,527

12.

Ūdeņradis Tīrs ūdeņradis un ūdeņraža un oglekļa monoksīda maisījumi, kuru ūdeņraža saturs ir mazāks vai vienāds ar 60 % mola frakcijas no kopējā ietilpstošā ūdeņraža, kā arī oglekļa monoksīda, rēķinot visa ūdeņraža un oglekļa monoksīda masu (izteikta kā 100 % ūdeņradis), kas ietilpst no attiecīgās apakšiekārtas eksportētajās produkta plūsmās Ir iekļauti visi attiecīgie procesa elementi, kas tieši vai netieši ir saistīti ar ūdeņraža ražošanu un ūdeņraža un oglekļa monoksīda separēšanu. Šie elementi atrodas starp:
a) ogļūdeņraža(-u)
izejmateriāla(-u) un, ja nodalīts,
arī kurināmā(-o) ielaides
punktu(-iem);
b) visu to produkta plūsmu izlaides punktiem, kuras satur ūdeņradi un (vai) oglekļa monoksīdu;
c) importētā vai eksportētā siltuma ielaides vai izlaides punktu(-iem).
Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās

IR

8,85

13.

Sintēzes gāze Ūdeņraža un oglekļa monoksīda maisījumi, kuru ūdeņraža saturs ir < 60 % mola frakcijas no kopējā ietilpstošā ūdeņraža, kā arī oglekļa monoksīda, rēķinot visa ūdeņraža un oglekļa monoksīda masu, kas ietilpst no attiecīgās apakšiekārtas eksportētajās produkta plūsmās, attiecinot uz 47 tilpuma procentiem ūdeņraža Ir iekļauti visi attiecīgie procesa elementi, kas tieši vai netieši saistīti ar sintēzes gāzes ražošanu un ūdeņraža un oglekļa monoksīda separēšanu. Šie elementi atrodas starp:
a) ogļūdeņraža(-u)
izejmateriāla(-u) un, ja nodalīts,
arī kurināmā(-o) ielaides
punktu(-iem);
b) visu to produkta plūsmu izlaides punktiem, kuras satur ūdeņradi un (vai) oglekļa monoksīdu;
c) importētā vai eksportētā siltuma ielaides vai izlaides punktu(-iem).
Nosakot netiešās emisijas, ir jāņem vērā kopējais elektroenerģijas patēriņš sistēmas robežās

IR

0,242

14.

Etilēna oksīds/etilēna glikoli Etilēna oksīda/etilēna glikola līmeņatzīme attiecas uz šādiem produktiem: etilēna oksīds (EO, augsta tīrība), monoetilēna glikols (MEG, standarta kategorija + šķiedru kategorija (augsta tīrība)), dietilēna glikols (DEG) un trietilēna glikols (TEG).
Produktu kopējo apjomu izsaka EO ekvivalentos (EOE), kuri definēti kā EO apjoms (pēc masas), kas iekļauts konkrētā glikola vienā masas vienībā
Ir iekļauti visi procesi, kas tieši vai netieši saistīti ar šādām procesa vienībām: EO ražošana, EO attīrīšana un glikola sekcija.
Šī produkta līmeņatzīme attiecas uz kopējo elektroenerģijas patēriņu (un saistītajām netiešajām emisijām) sistēmas robežās

IR

0,512

Piezīme. 1 Piemēro no 2014.gada 1.janvāra.

III. Siltuma un kurināmā līmeņatzīmes

Nr.
p.k.

Līmeņatzīme

Līmeņatzīmes vērtība

1.

Siltuma līmeņatzīme 62,3 kvotas/TJ

2.

Kurināmā līmeņatzīme 56,1 kvotas/TJ

Visas produktu līmeņatzīmes attiecas uz vienu saražotā produkta tonnu, kas izteikta kā tirgus (neto) produkcija, un attiecīgās vielas 100 % tīrību.

Visas aptverto procesu un emisiju definīcijas (sistēmas robežas) ietver dedzināšanu ar lāpu, ja tādu izmanto.

IV. Specifisko produktu līmeņatzīmes

1. Naftas pārstrādes iekārtu līmeņatzīme: CWT funkcijas

Nr.
p.k.

CWT funkcija

Apraksts

Bāze (kt/a)1

CWT koeficients

1.1.

Sākotnējā destilācija atmosfērā Vieglā sākotnējā vienība, standarta sākotnējā vienība

F

1

1.2.

Vakuumdestilācija Vieglā vakuumfrakcionēšana, standarta vakuumkolonna, vakuuma frakcionēšanas kolonna.
Vakuumdestilācijas koeficients ietver arī vidējo enerģijas un emisiju apjomu smagās vakuumpadeves (HFV) vienībai. Tā kā tas vienmēr ir apvienots ar MVU, HFV jauda nav uzskaitīta atsevišķi

F

0,85

1.3.

Šķīdinātāja atasfaltēšana Parastais šķīdinātājs, īpaši stiprais šķīdinātājs

F

2,45

1.4.

Sašķelšana (Visbreaking) Atmosfēras nogulsnes (bez mērcēšanas tvertnes), atmosfēras nogulsnes (ar mērcēšanas tvertni), apakšējā vakuumpadeve (bez mērcēšanas tvertnes), apakšējā vakuumpadeve (ar mērcēšanas tvertni).
Sašķelšanas (Visbreaking) koeficients ietver arī vidējo enerģijas un emisiju apjomu vakuuma mirgkolonnai (VAC VFL), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi

F

1,4

1.5.

Termālais krekings Termālā krekinga koeficients ietver arī vidējo enerģijas un emisiju apjomu vakuuma mirgkolonnai (VAC VFL), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi

F

2,7

1.6.

Aizkavētā koksēšana Aizkavētā koksēšana

F

2,2

1.7.

Šķidrā koksēšana Šķidrā koksēšana

F

7,6

1.8.

Elastīgā koksēšana Elastīgā koksēšana

F

16,6

1.9.

Koksa kalcinēšana Vertikālās ass krāsns, horizontālās ass rotācijas ceplis

P

12,75

1.10.

Šķidrais katalītiskais krekings Šķidrais katalītiskais krekings, vieglo nogulšņu katalītiskais krekings, nogulšņu katalītiskais krekings

F

5,5

1.11.

Cits katalītiskais krekings Houdry katalītiskais krekings, termofora katalītiskais krekings

F

4,1

1.12.

Destilāta/gāzeļļas hidrokrekings Vieglais hidrokrekings, smagais hidrokrekings, ligroīna hidrokrekings

F

2,85

1.13.

Nogulšņu hidrokrekings H-eļļa, LC-attīrīšana™ un Hycon

F

3,75

1.14.

Ligroīna/benzīna hidroapstrāde Benzola piesātināšana, C4-C6 izejmateriālu atsērošana, parastā ligroīna H/T, diolefīna un olefīna piesātināšana, alkilēšanas izejmateriāla diolefīna un olefīna piesātināšana, FCC benzīna hidroapstrāde ar minimālu oktāna zudumu, Thio S olefīniska alkilēšana, S-Zorb™ process, pirolīzes benzīna/ligroīna selektīva H/T, pirolīzes benzīna/ligroīna atsērošana, pirolīzes benzīna/ligroīna selektīva H/T.
Ligroīna hidroapstrādes koeficients ietver reaktora enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz selektīvu H/T (NHYT/RXST), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi

F

1,1

1.15.

Petrolejas/dīzeļdegvielas hidroapstrāde Aromātiska piesātināšana, parastā H/T, šķīdinātāja aromātvielu hidrogenizācija, parastā destilāta H/T, īpaši smagā destilāta H/T, galēji smagā destilāta H/T, vidējā destilāta atvaskošana, S-Zorb™ process, destilātu selektīva hidroapstrāde

F

0,9

1.16.

Nogulšņu hidroapstrāde Atmosfēras nogulšņu atsērošana, vakuumnogulšņu atsērošana

F

1,55

1.17.

VGO hidroapstrāde Hidroatsērošana/denitrifikācija, hidroatsērošana

F

0,9

1.18.

Ūdeņraža ražošana Tvaika metāna pārveidošana, tvaika ligroīna pārveidošana, vieglo izejmateriālu daļējas oksidācijas vienības.
Ūdeņraža ražošanas koeficients ietver enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz attīrīšanu (H2PUREE), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi

P

300

1.19.

Katalītiskā pārveidošana Pastāvīgā reģenerācija, cikliskā, daļēji reģeneratīvā, AROMAX

F

4,95

1.20.

Alkilēšana Alkilēšana ar HF skābi, alkilēšana ar sērskābi, C3 olefīna izejmateriāla polimerizācija, C3/C4 izejmateriāla polimerizācija, dimersols.
Alkilēšanas/polimerizācijas koeficients ietver enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz skābes reģenerēšanu (ACID), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi

P

7,25

1.21.

C4 izomerizācija C4 izomerizācija.
Šis koeficients ietver arī enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz Eiropas Savienības 27 valstu vidējo speciālo frakcionēšanu (DIB), kas saskaņota ar C4 izomerizāciju

R

3,25

1.22.

C5/C6 izomerizācija C5/C6 izomerizācija.
Šis koeficients ietver arī enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz ES-27 valstu vidējo speciālo frakcionēšanu (DIH), kas saskaņota ar C5 izomerizāciju

R

2,85

1.23.

Oksigenāta ražošana MBTE destilācijas vienības, MTBE ekstrakcijas vienības, ETBE, TAME, izooktēna ražošana

P

5,6

1.24.

Propilēna ražošana Ķīmiskās vielas kategorija, polimēra kategorija

F

3,45

1.25.

Asfalta ražošana Asfalta un bitumena ražošana.
Ražošanas rādītājos jāiekļauj asfalts ar modificētiem polimēriem. CWT koeficients ietver noplūdes

P

2,1

1.26.

Asfalta ar modificētiem polimēriem maisīšana Asfalta ar modificētiem polimēriem maisīšana

P

0,55

1.27.

Sēra reģenerēšana Sēra reģenerēšana.
Sēra reģenerēšanas koeficients ietver enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz izplūdes gāzes reģenerēšanu (TRU) un H2S avota vienību (U32), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi

P

18,6

1.28.

Aromātiskā šķīdinātāja ekstrakcija ASE: ekstrakcija, destilēšana, ASE: šķidrums/šķidruma ekstrakcija, ASE: šķidrums/šķidrums ar ekstrakciju, destilēšanu.
CWT koeficients attiecas uz visiem izejmateriāliem, tostarp pirolīzes benzīnu pēc hidroapstrādes. Pirolīzes benzīna hidroapstrāde ir jāuzskaita kā ligroīna hidroapstrāde

F

5,25

1.29.

Hidroatalkilēšana Hidroatalkilēšana

F

2,45

1.30.

TDP/TDA Toluēna disproporcionēšana/atalkilēšana

F

1,85

1.31.

Cikloheksāna ražošana Cikloheksāna ražošana

P

3

1.32.

Ksilēna izomerizācija Ksilēna izomerizācija

F

1,85

1.33.

Paraksilēna ražošana Paraksilēna adsorbcija, paraksilēna kristalizācija.
Šis koeficients ietver arī enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz ksilēna dalītāju un ortoksilēna atkārtotās izmantošanas kolonnu

P

6,4

1.34.

Metaksilēna ražošana Metaksilēna ražošana

P

11,1

1.35.

Ftalaanhidrīda ražošana Ftalaanhidrīda ražošana

P

14,4

1.36.

Maleanhidrīda ražošana Maleanhidrīda ražošana

P

20,8

1.37.

Etilbenzola ražošana Etilbenzola ražošana. Šis koeficients ietver arī enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz etilbenzola destilēšanu

P

1,55

1.38.

Kumēna ražošana Kumēna ražošana

P

5

1.39.

Fenola ražošana Fenola ražošana

P

1,15

1.40.

Mašīneļļas (Lube) šķīdinātājekstrakcija Mašīneļļas (Lube) šķīdinātājekstrakcija: šķīdinātājs ir furfurols, šķīdinātājs ir NMP, šķīdinātājs ir fenols, šķīdinātājs ir SO2

F

2,1

1.41.

Mašīneļļas (Lube) atvaskošana ar šķīdinātāju Mašīneļļas (Lube) atvaskošana ar šķīdinātāju: šķīdinātājs ir hlorogleklis, MEK/toluēns, MEK/MIBK, propāns

F

4,55

1.42.

Katalītiska vaska izomerizācija Katalītiska vaska izomerizācija un atvaskošana, selektīvs vaska krekings

F

1,6

1.43.

Lube hidrodrupinātājs Lube hidrodrupinātājs ar vairākfrakciju destilēšanu, Lube hidrodrupinātājs ar vakuuma dalītāju

F

2,5

1.44.

Vaska ateļļošana Vaska ateļļošana: šķīdinātājs ir hlorogleklis, MEK/toluēns, MEK/MIBK, propāns

P

12

1.45.

Mašīneļļas (Lube)/ vaska hidroapstrāde Lube H/F ar vakuuma dalītāju, Lube H/T ar vairākfrakciju destilēšanu, Lube H/T ar vakuuma dalītāju, vaska H/F ar vakuuma dalītāju, vaska H/T ar vairākfrakciju destilēšanu, vaska H/T ar vakuuma dalītāju

F

1,15

1.46.

Šķīdinātāja hidroapstrāde Šķīdinātāja hidroapstrāde

F

1,25

1.47.

Šķīdinātāja frakcionēšana Šķīdinātāja frakcionēšana

F

0,9

1.48.

Mola siets C10 un parafīniem Mola siets C10 un parafīniem

P

1,85

1.49.

Nogulšņu izejmateriālu daļēja oksidācija (POX) kurināšanai POX sintēzes gāze kurināšanai

SG

8,2

1.50.

Nogulšņu izejmateriālu daļēja oksidācija (POX) ūdeņradim un metanolam POX sintēzes gāze ūdeņradim vai metanolam, POX sintēzes gāze metanolam.
Šis koeficients ietver enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz CO pārvirzi un H2 attīrīšanu (U71), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi

SG

44

1.51.

Metanols no sintēzes gāzes Metanols

P

–36,2

1.52.

Gaisa atdalīšana Gaisa atdalīšana

P (MNm3 O2)

8,8

1.53.

Iegādātā NGL frakcionēšana Iegādātā NGL frakcionēšana

F

1

1.54.

Dūmgāzes apstrāde DeSOx un deNOx

F (MNm3)

0,1

1.55.

Degvielgāzes apstrāde un kompresija tirdzniecībai Degvielgāzes apstrāde un kompresija tirdzniecībai

kW

0,15

1.56.

Jūras ūdens atsāļošana Jūras ūdens atsāļošana

P

1,15

2. Aromātvielu līmeņatzīme: CWT funkcijas

Nr.
p.k.

CWT funkcija

Apraksts

Bāze (kt/a)2

CWT koeficients

2.1.

Ligroīna/benzīna hidroapstrādes iekārta Benzola piesātināšana, C4–C6 izejmateriālu atsērošana, parastā ligroīna H/T, diolefīna un olefīna piesātināšana, alkilēšanas izejmateriāla diolefīna un olefīna piesātināšana, FCC benzīna hidroapstrāde ar minimālu oktāna zudumu, Thio S olefīniska alkilēšana, S-Zorb™ process, pirolīzes benzīna/ligroīna selektīva H/T, pirolīzes benzīna/ligroīna atsērošana, pirolīzes benzīna/ligroīna selektīva H/T.
Ligroīna hidroapstrādes koeficients ietver reaktora enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz selektīvu H/T (NHYT/RXST), tomēr jaudu neuzskaita atsevišķi

F

1,1

2.2.

Aromātiskā šķīdinātāja ekstrakcija ASE: ekstrakcija, destilēšana, ASE: šķidrums/šķidruma ekstrakcija, ASE: šķidrums/šķidrums ar ekstrakciju, destilēšanu.
CWT koeficients attiecas uz visiem izejmateriāliem, tostarp pirolīzes benzīnu pēc hidroapstrādes. Pirolīzes benzīna hidroapstrāde ir jāuzskaita kā ligroīna hidroapstrāde

F

5,25

2.3.

TDP/TDA Toluēna disproporcionēšana/atalkilēšana

F

1,85

2.4.

Hidro-atalkilēšana Hidroatalkilēšana

F

2,45

2.5.

Ksilēna izomerizācija Ksilēna izomerizācija

F

1,85

2.6.

Paraksilēna ražošana Paraksilēna adsorbcija, paraksilēna kristalizācija.
Šis koeficients ietver arī enerģijas un emisiju apjomu attiecībā uz ksilēna dalītāju un ortoksilēna atkārtotās izmantošanas kolonnu

P

6,4

2.7.

Cikloheksāna ražošana Cikloheksāna ražošana

P

3

2.8.

Kumēna ražošana Kumēna ražošana

P

5

Piezīmes.

1 CWT koeficientu bāze: neto svaigais izejmateriāls (F), reaktora izejmateriāls (R, tostarp otrreizēji pārstrādāts), produkta izejmateriāls (P), sintēzes gāzes ražošana POX vienībām (SG).

2 CWT koeficientu bāze: neto svaigais izejmateriāls (F), produkta izejmateriāls (P).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā – ekonomikas ministrs D.Pavļuts
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 112Pieņemts: 26.02.2013.Stājas spēkā: 23.03.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 58 (4864), 22.03.2013. OP numurs: 2013/58.2
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
255576
{"selected":{"value":"12.02.2016","content":"<font class='s-1'>12.02.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"12.02.2016","iso_value":"2016\/02\/12","content":"<font class='s-1'>12.02.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"30.01.2015","iso_value":"2015\/01\/30","content":"<font class='s-1'>30.01.2015.-11.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.03.2014","iso_value":"2014\/03\/26","content":"<font class='s-1'>26.03.2014.-29.01.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.09.2013","iso_value":"2013\/09\/28","content":"<font class='s-1'>28.09.2013.-25.03.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.03.2013","iso_value":"2013\/03\/23","content":"<font class='s-1'>23.03.2013.-27.09.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
12.02.2016
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva