Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr.369

Rīgā 2011.gada 9.augustā (prot. Nr.47 15.§)
Par Valsts civilās aizsardzības plānu

1. Apstiprināt Valsts civilās aizsardzības plānu.

2. Noteikt, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna izpildi atbilstoši kompetencei ir atbildīgas plānā noteiktās institūcijas.

3. Noteikt, ka par Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanu un kontroli atbildīgā institūcija ir Iekšlietu ministrija.

4. Iekšlietu ministrijai pēc Civilās aizsardzības likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtēt to, un, ja nepieciešams, iekšlietu ministram katru gadu līdz 15.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā tiesību akta projektu Valsts civilās aizsardzības plāna precizēšanai.

(Grozīts ar MK 26.09.2012. rīkojumu Nr.453)

5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2010.gada 29.septembra rīkojumu Nr.582 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 156.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs A.Štokenbergs
(Ministru kabineta
2011.gada 9.augusta
rīkojums Nr.369)
Valsts civilās aizsardzības plāna kopsavilkums

I. Risināmā jautājuma būtība

Valsts civilās aizsardzības plāns (turpmāk – plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 36.panta otrās daļas 2.punktu, ņemot vērā ministriju iesniegtos priekšlikumus. Plāns precizēts saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 29.septembra rīkojuma Nr.582 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu" 4.punktu.

Plānā paredzēta civilās aizsardzības sistēmas subjektu rīcība, nosakot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus valsts un reģionāla mēroga katastrofu, kā arī militāra iebrukuma vai kara gadījumā.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu sistēmas galvenie uzdevumi ir:

1) veikt katastrofu pārvaldīšanu;

2) sniegt palīdzību katastrofās cietušajiem;

3) samazināt katastrofu radīto un iespējamo kaitējumu īpašumam un videi;

4) ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš, – atbalstīt ar resursiem Nacionālos bruņotos spēkus.

II. Piedāvātais risinājums

Plāns ir izstrādāts, lai nodrošinātu saskaņotu vadības, glābšanas dienestu un attiecīgo institūciju rīcību palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā, lai mazinātu kaitējumu cilvēkiem, īpašumam un videi.

Plānā noteikti šādi civilās aizsardzības plānošanas un rīcības mērķi:

1) panākt civilās aizsardzības sistēmas saskaņotu rīcību iespējamo katastrofu, militāra iebrukuma vai kara gadījumā;

2) sniegt palīdzību iedzīvotājiem;

3) novērst vai mazināt katastrofu iespējamo apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, kaitējumu īpašumam, videi un tautsaimniecībai;

4) militāra iebrukuma vai kara gadījumā sniegt atbalstu resursu veidā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

5) noteikt juridisko personu pienākumus civilajā aizsardzībā;

6) piesaistīt Nacionālos bruņotos spēkus atbalsta sniegšanai civilās aizsardzības pasākumu veikšanā uz sauszemes saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumiem Nr.946 "Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos" un Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumiem Nr.936 "Kārtība, kādā Latvijas Republikas Zemessardze sniedz atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām likumpārkāpumu novēršanā, sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanā".

Lai sasniegtu noteiktos mērķus, valstī ir apzināti iespējamie apdraudējuma veidi. Atbilstoši apdraudējuma veidiem noteikta valsts institūciju, pašvaldību un glābšanas dienestu rīcība, veicot preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus, kā arī noteikti pasākumu izpildes termiņi.

Reglamentēti civilās aizsardzības sistēmas vadības principi, Krīzes vadības padomes iesaistīšana katastrofu pārvaldīšanā, kā arī valsts materiālo rezervju resursu izmantošana reaģēšanā.

III. Nepieciešamais papildu finansējums

Lai īstenotu plāna pasākumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1644 "Kārtība, kādā pieprasa un izlieto budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdzekļus" iesniedz pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu. Izņēmuma gadījumā jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu katastrofu vai to seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai un šo līdzekļu avotu lemj Ministru kabinets katrā gadījumā atsevišķi.

IV. Plāna precizēšana

Plānā veikti šādi būtiskākie precizējumi:

1) precizēta Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu iesaistīšana preventīvajos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamajos pasākumos;

2) precizēts plāna 3.pielikumā iekļautais valsts un reģionālās nozīmes paaugstinātas bīstamības objektu saraksts;

3) precizēta plāna 13.pielikumā iekļautā karte, kurā ir norādīti valsts un reģionālās nozīmes paaugstinātas bīstamības objekti, kas ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas;

4) saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumiem precizēts komersantu saraksts (14.pielikums), uz kuriem attiecas Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.532 "Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novēršanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem";

5) saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumiem precizēts plāna 16. un 18.pielikums sakarā ar kopējās elektriskās jaudas izmaiņām atomelektrostacijās un valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekta radioaktivitātes maiņu, kā arī plāna 16.pielikums papildināts ar atomelektrostaciju sarakstu, kuras plānots uzcelt 1000 km rādiusā no valsts robežas;

6) plāna tekstā un pielikumos aizstāti vārdi "Vides ministrija" (attiecīgā locījumā) un "Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija" (attiecīgā locījumā) saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 22.novembra rīkojumu Nr.676 "Par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas likvidācijas nodrošināšanu";

7) precizēta civilās aizsardzības sistēmas institūciju savstarpējā sadarbība valsts apdraudējuma gadījumā (30.pielikums) sakarā ar to, ka tika likvidēta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs A.Štokenbergs
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: rīkojumsNumurs: 369Pieņemts: 09.08.2011.Stājas spēkā: 09.08.2011. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 125 (4523), 11.08.2011.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Politikas plānošanas dokuments
  • Citi saistītie dokumenti
234296
{"selected":{"value":"26.09.2012","content":"<font class='s-1'>26.09.2012.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"26.09.2012","iso_value":"2012\/09\/26","content":"<font class='s-1'>26.09.2012.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"09.08.2011","iso_value":"2011\/08\/09","content":"<font class='s-1'>09.08.2011.-25.09.2012.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
26.09.2012
85
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)