Ministru kabineta
rīkojums Nr.443
Rīgā 2010.gada 29.jūlijā (prot.
Nr.34 18.§)
Par Ar brīvības
atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepciju
1. Atbalstīt Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu
nodarbinātības koncepcijas (turpmāk - koncepcija) kopsavilkumā
ietverto risinājuma 1.variantu.
2. Noteikt Tieslietu ministriju par atbildīgo institūciju
koncepcijas īstenošanā.
3. Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram
iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:
3.1. līdz 2010.gada 1.oktobrim - likumprojektus, kas
nepieciešami koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma
1.varianta īstenošanai;
3.2. līdz 2011.gada 1.decembrim - pārskatu par
koncepcijas ieviešanu.
4. Koncepcijas īstenošanu 2010.gadā un turpmākajos gados
nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Ministru prezidenta vietā -
satiksmes ministrs K.Gerhards
Aizsardzības ministrs, tieslietu
ministra pienākumu izpildītājs I.V.Lieģis
(Ministru kabineta
2010.gada 29.jūlija
rīkojums Nr.443)
Ar brīvības
atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepcija
(kopsavilkums)
1. Risināmā jautājuma
būtība
Laikā, ko persona pavada brīvības atņemšanas iestādē, tā zaudē
dzīves prasmes un profesionālās iemaņas. Soda izciešanas laikā
darba tirgus pieprasījums mainās, un darbam ir nepieciešamas
jaunas profesionālās iemaņas. Tāpēc notiesātā persona pirms
atbrīvošanas ir jāsagatavo dzīvei brīvībā. Pirms ieslodzījuma
iegūtās darba prasmes, iespējams, vairs nav pieprasītas darba
tirgū, tāpēc nepieciešama pārkvalifikācija. Ja persona netiek
sagatavota dzīvei brīvībā, tā parasti atgriežas ieslodzījumā par
kārtējā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.
Koncepcijas informatīvajā daļā secināts, ka galvenā
problēma notiesāto nodarbinātības organizācijā un veicināšanā ir
tā, ka spēkā esošie normatīvie akti nenosaka pilnīgu, sistēmisku
un mūsdienu prasībām atbilstošu notiesāto nodarbināšanas
regulējumu.
Koncepcijas izstrādes mērķis ir risināt notiesāto
nodarbinātības problēmas, radot modernu, kompleksu un sistēmisku
normatīvo reglamentējumu, kura ietvaros ir iespējams organizēt
tādu notiesāto nodarbināšanu, kas veicina personas veiksmīgu
integrēšanos sabiedrībā pēc soda izciešanas.
Ja konstatētā problēma netiks risināta, notiesāto
nodarbināšanas (resocializācijas) līmenis paliks neapmierinoši
zems, notiesātie, atgriežoties brīvībā, nebūs konkurētspējīgi
darba tirgū. Tas palielinās atkārtotu noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas risku un samazinās sabiedrības drošību, jo notiesātie
atgriezīsies brīvībā bez jebkādiem naudas iekrājumiem, bez
iespējas atrast dzīvesvietu, darbu, ar nenokārtotām parādu
saistībām (izpildu dokumentiem).
Ja netiks novērstas normatīvajos aktos konstatētās problēmas,
aizvien lielāki valsts pārvaldes resursi būs jātērē, lai
atbildētu uz notiesāto sūdzībām un aizstāvētu valsts intereses
dažādās tiesvedībās.
2. Risinājuma varianti
Ir iespējams veidot divas dažādas notiesāto nodarbinātības
sistēmas.
1.variants -
notiesāto nodarbināšanas piesaiste sabiedrībā pastāvošajai
nodarbinātības sistēmai
Šis risinājuma variants paredz veidot notiesāto nodarbināšanas
sistēmu pēc iespējas līdzīgāku sabiedrībā pastāvošajai,
saglabājot galvenos nodarbināšanas nosacījumus, vienlaikus
definējot notiesātos kā atšķirīgu nodarbināto kategoriju, kam to
specifiskā stāvokļa dēļ nosakāmi atšķirīgi nodarbināšanas
nosacījumi, t.sk. zemāka
minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros un zemāka
minimālā stundas tarifa likme.
Risinājumā paredzēts noteikt notiesātā statusu nodarbināšanas
laikā, notiesātā nodarbinātāju, nodarbināšanas īpatnības, darba
samaksu un atbalsta sistēmas veidošanu komersantam, kas nodarbina
notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs.
2.variants -
notiesāto nodarbināšanas regulējums resocializācijas procesa
ietvaros
Šis risinājuma variants paredz veidot jaunu, līdz šim valstī
nebijušu notiesāto nodarbinātības sistēmu, kurā nav sasaistes ar
sabiedrībā pastāvošo nodarbinātības modeli.
Risinājumā paredzēts resocializācijas procesa ietvaros noteikt
notiesātā tiesisko statusu nodarbināšanas laikā, nodarbināšanas
organizēšanu slēgtajos, daļēji slēgtajos un atklātajos cietumos,
kā arī atbalsta sistēmu komersantiem, kas iesaistīti notiesāto
resocializācijas procesā.
Tieslietu ministrijas atbalstītais risinājuma variants
Tieslietu ministrija atbalsta risinājuma 1.variantu un
uzskata to par optimālu modeli, lai novērstu problēmas notiesāto
nodarbināšanā un skaidri definētu notiesātos kā atšķirīgu
nodarbināto kategoriju resocializācijas procesa ietvaros. Šis
risinājuma variants nodrošinās nepieciešamo sasaisti ar valstī
jau agrāk noteiktām tiesiskajām attiecībām starp darba devēju un
darbinieku, saglabājot iespējas brīvības atņemšanas iestādēm
atbilstoši vadīt un ietekmēt soda izciešanas procesu. Bez tam tas
noteiks skaidru un pārskatāmu komersantu piesaistes mehānismu,
pušu kompetences sadalījumu un risinās citus jautājumus.
1.varianta īstenošana ir ekonomiski izdevīgāka par 2.varianta
ieviešanu, jo paredz iespēju iegūt ienākumus no komersantiem
izīrētajām telpām, lai arī tie ir mazāki, nekā būtu iespējami par
līdzvērtīgu telpu iznomāšanu ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
1.varianta īstenošana ir atbalstāma arī tādēļ, ka notiesātie
netiek izslēgti no valstī pastāvošās sociālās apdrošināšanas
sistēmas, kas ir sevišķi nozīmīgi notiesātajiem uzreiz pēc
atbrīvošanas no soda izciešanas, lai viņi atkārtoti neizdarītu
noziedzīgus nodarījumus.
3. Esošais un papildus
nepieciešamais finansējums koncepcijas īstenošanai un paredzētais
finansēšanas avots
Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2010.gada bāzes izdevumi 577,2
tūkst. latu (atlīdzība notiesātajiem, kas nodarbināti brīvības
atņemšanas iestāžu saimnieciskajā apkalpē - 415,3 tūkst. latu,
preces un pakalpojumi 161,9 tūkst. latu).
Īstenojot Tieslietu ministrijas atbalstīto risinājuma
1.variantu, veidosies līdzekļu ekonomija 195 122 latu
apmērā, no kuriem precēm un pakalpojumiem būs jānovirza
40 461 lats. Līdzekļu ekonomija gadā būs
154 675 lati. Ņemot vērā, ka koncepcija ieviešama
2010.gada otrajā pusē, līdzekļu ekonomija būs puse no gada
ekonomijas - 77 338 lati. Savukārt 2011.gadā un turpmāk
ekonomija būs 154 661 lats.
Īstenojot risinājuma 2.variantu, veidosies līdzekļu ekonomija
222 245 latu apmērā, no kuriem precēm un pakalpojumiem būs
jānovirza 161 846 lati. Līdzekļu ekonomija gadā būs
60 339 lati. Ņemot vērā, ka koncepcija ieviešama 2010.gada
otrajā pusē, līdzekļu ekonomija būs puse no gada ekonomijas -
30 170 lati. Savukārt 2011.gadā un turpmāk ekonomija
būs 60 399 lati.
Aizsardzības ministrs, tieslietu
ministra pienākumu izpildītājs I.V.Lieģis
