1. Noteikumi nosaka atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodiku (turpmāk – šķirnes pārbaude) veģetatīvi pavairojamām Japānas krūmcidonijas (Chaenomeles japonica L.), Katajas krūmcidonijas (Chaenomeles cathayensis L.) un krāšņās krūmcidonijas (Chaenomeles speciosa L.) šķirnēm vai kloniem (turpmāk – šķirnes), kas paredzēti augļu ražošanai.

2. Noteikumu izpildi uzrauga un kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests).

3. Šķirnes pārbauda atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizē vai veic šķirnes pārbaudi un pieņem lēmumu par šķirnes pārbaudes rezultātu atzīšanu.

4. Pārbaudāmais materiāls atbilst šādām prasībām:

4.1. pārbaudāmais materiāls ir vizuāli vesels, spēcīgi attīstīts, bez slimību un kaitēkļu bojājumiem;

4.2. pārbaudāmais materiāls nedrīkst būt pavairots in vitro;

4.3. pārbaudāmais materiāls nav bijis pakļauts nekādai ķīmiskai apstrādei, kas varētu ietekmēt šķirnes pazīmju (1.pielikums) izpausmes;

4.4. pārbaudāmajam materiālam ir pievienota aizsargājamai zonai paredzēta augu pase.

5. Pārbaudāmo materiālu iesūta dienestā kopā ar šķirnes apraksta tehnisko anketu (2.pielikums).

6. Minimālais pārbaudāmā materiāla daudzums ir pieci viengadīgi augi.

7. Lai novērtētu šķirņu atšķirīgumu, no pārbaudāmā materiāla iegūst vismaz divas augļu ražas, tā konstatējot atšķirīgas pazīmes no vispārzināmām šķirnēm.

8. Šķirni pārbauda, nodrošinot augiem tādus augšanas apstākļus, kas ļauj novērtēt šo noteikumu 1.pielikumā minētās šķirnes pazīmes.

9. Katras šķirnes pārbaudi veic vismaz pieciem augiem.

10. Šķirni pārbauda vienādos apstākļos vienā audzēšanas vietā.

11. Lai noteiktu šķirnes viendabīgumu, izmanto populācijas standartu – vienu procentu – ar ticamību 95 procenti. Pārbauda piecus tipiskus augus un 10 augļus. Atšķirība šķirnes pazīmes izpausmē nav pieļaujama nevienam augam, bet ir pieļaujama vienam auglim. Šķirnes viendabīgumu nosaka tikai būtiskām šķirnes pazīmēm, kas minētas šo noteikumu 1.pielikumā.

12. Šķirnes pazīmes ērkšķainībai novērtē pavasarī pēc šo noteikumu 1.pielikuma 4.pazīmes. Šķirnes pazīmi novērtē katra auga vienam divgadīgajam dzinumam.

13. Šķirnes pazīmes lapām novērtē vasarā, kad lapas ir pilnīgi nobriedušas, uz labi attīstītu augošu jaunu (viengadīgu) dzinumu vidusdaļas pēc šo noteikumu 1.pielikuma 6., 7., 8. un 9.pazīmes. Šķirnes pazīmju novērtēšanai ņem 10 lapas no katra auga.

14. Šķirnes pazīmes ziediem novērtē putekšņmaciņu atvēršanās laikā pēc šo noteikumu 1.pielikuma 10., 11., 12., 13. un 14.pazīmes. Šķirnes pazīmju novērtēšanai ņem 10 ziedus no katra auga.

15. Šķirnes pazīmes augļiem novērtē augļu pilngatavībā pēc šo noteikumu 1.pielikuma 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21. un 22.pazīmes. Novērtē 10 augļus, kurus izvēlas no pieciem augiem, – pa diviem augļiem no katra auga.

16. Šķirne ir uzskatāma par atšķirīgu, ja tā atbilst normatīvo aktu prasībām augu šķirņu aizsardzības jomā par šķirnes atšķirīgumu.

17. Ja šķirne pēc pārbaudes rezultātiem ir atzīta par viendabīgu, to uzskata arī par stabilu.

18. Ja nav iegūti pārliecinoši dati par šķirnes atšķirīgumu saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu, šķirnes pārbaudi turpina vēl vienu gadu.

19. Ja nav iegūti pārliecinoši dati par šķirnes viendabīgumu saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu, šķirnes pārbaudi turpina vēl vienu gadu vai pārbauda jaunu pārbaudāmo materiālu, kam piemīt tādas pašas īpašības, kādas novērotas iepriekš pārbaudītajam materiālam.

20. Šo noteikumu 1.pielikuma 3., 12., 15., 16. un 22.šķirnes pazīmes izpausmes pakāpes rādītāja noteikšanai aprēķina vidējo aritmētisko lielumu.

21. Lai atvieglotu šķirnes atšķirīguma novērtēšanu, paraugšķirņu kolekcijā esošās šķirnes un hibrīdus grupē.

22. Paraugšķirņu kolekcijas šķirnes grupē pēc šādām šķirni raksturojošām pazīmēm:

22.1. augam – pēc augšanas tipa (1.pielikuma 2.pazīme);

22.2. auglim – pēc formas vertikālā griezumā (1.pielikuma 17.pazīme);

22.3. auglim – pēc pamatkrāsas pilngatavībā (1.pielikuma 19.pazīme);

22.4. pēc augļu nogatavošanās sākuma (1.pielikuma 24.pazīme).