1. Šie noteikumi nosaka no budžeta finansējamo iestāžu pedagogu (turpmāk - pedagogi) darba samaksas kārtību, darba samaksas apmēru un darba slodzes lielumu.

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 08.08.2000. noteikumiem Nr. 270)

2. Mēneša amatalgu (algas likmi) pedagogam nosaka par darba laiku astronomiskajās stundās. Īsos pārtraukumus (starpbrīžus) starp mācību stundām, nodarbībām vai lekcijām ieskaita darba laikā.

3. Augstākās izglītības iestādēs pedagogu zemāko mēneša amatalgu (algas likmi) nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulu.

(Grozīts ar MK 08.08.2000. noteikumiem Nr. 270)

4. Izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju zemāko mēneša amatalgu (algas likmi) nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulu.

(Grozīts ar MK 08.08.2000. noteikumiem Nr. 270)

5. Pārējo pedagogu (pedagogu, uz kuriem nav attiecināms šo noteikumu 3. vai 4.punkts) zemāko mēneša amatalgu (algas likmi) nosaka saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikuma 3.tabulu.

(Grozīts ar MK 08.08.2000. noteikumiem Nr. 270)

6. Izglītības iestādes vadītāja mēneša darba algu (algas likmi) nosaka pēc faktiskā izglītojamo skaita uz 1.septembri:

6.1. pašvaldības izglītības pārvalde pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību - pašvaldību izglītības iestāžu vadītājiem;

6.2. attiecīgā ministrija - ministriju pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītājiem (izņemot augstākās izglītības iestāžu rektorus).

(Grozīts ar MK 20.08.2002. noteikumiem Nr. 381)

7. Pedagogu darba algu (darba samaksas daļu, kas noteikta, ņemot vērā pedagoga mēneša amatalgu (algas likmi) un slodzi), izņemot izglītības iestāžu vadītāju un šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulā minētajos amatos strādājošo darba algu, nosaka izglītības iestādes vadītājs:

7.1. vispārējās pamata un vidējās izglītības iestādēs, mūzikas un mākslas skolās - pēc stāvokļa uz 1.septembri;

7.2. pārējās izglītības iestādēs - pēc stāvokļa uz 1.septembri.

(Grozīts ar MK 12.06.2001. noteikumiem Nr. 237; grozījums 7.1 apakšpunktā par vārdu “un 1.janvāri” svītrošanu stājas spēkā 01.09.2001., sk. grozījumu 4. punktu)

8. Ja mācību gada laikā mainās pedagoga mēneša amatalgas (algas likmes) noteikšanas kritēriji (pedagoģiskā darba stāžs vai profesionālā kvalifikācija), pārtarifikācija jāveic:

8.1. pamatdarba vietā - ar nākamo darbadienu pēc pārmaiņām pedagoģiskā darba stāžā vai profesionālās kvalifikācijas maiņu apliecinoša dokumenta iesniegšanas;

8.2. papildu darba vietā - ar nākamo darbadienu pēc pedagoģiskā darba stāža vai profesionālās kvalifikācijas maiņu apliecinoša dokumenta iesniegšanas.

9. Ja pedagoga mēneša amatalgas (algas likmes) noteikšanas kritēriji mainās kārtējā atvaļinājuma, mācību atvaļinājuma, komandējuma vai pārejošas darbnespējas laikā, pedagoga darba pārtarifikāciju veic ar pirmo darbadienu pēc darba pārtraukuma.

10. Izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, kas tarificēti uz pilnu darba likmi, papildu pedagoģiskā darba apjoms nedrīkst pārsniegt vidēji 12 mācību stundas nedēļā (480 stundas gadā), pirmsskolas iestāžu vadītājiem un metodiķiem - 0,5 darba likmes.

(MK 08.08.2000. noteikumu Nr. 270 redakcijā)

11. Izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem papildu pedagoģisko darbu tarificē un darba algu par to izmaksā pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā pamatdarbā strādājošiem pedagogiem.

12. Pamatdarba vietā strādājošiem pedagogiem, kuriem ir noteikta darba slodze (pedagogam tarificētais mācību (audzināšanas) darba apjoms (stundu skaits) nedēļā vai gadā) nedēļā, mēneša darba algu aprēķina, mēneša amatalgu (algas likmi) reizinot ar faktisko darba slodzi nedēļā un iegūto reizinājumu dalot ar to darba slodzi nedēļā, kura atbilst vienai darba likmei saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

13. Pamatdarba vietā strādājošiem profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem, kuriem ir noteikta darba slodze gadā, mēneša vidējo darba algu aprēķina, mēneša amatalgu (algas likmi) reizinot ar noteikto stundu skaitu gadā un iegūto reizinājumu dalot ar darba slodzi gadā, kas atbilst vienai darba likmei saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

14. Pedagogiem, kas pieņemti darbā vasaras brīvlaikā, līdz mācību gada sākumam darba algu aprēķina atbilstoši mēneša amatalgai (algas likmei), kura nepārsniedz vienai darba likmei atbilstošu darba slodzi saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

15. Pedagogiem, kuriem no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ mācību gada laikā samazināta darba slodze, līdz tarifikācijas termiņa beigām maksā:

15.1. darba algu par faktiski nostrādāto stundu skaitu, ja samazinātā darba slodze ir lielāka par vienai darba likmei atbilstošu darba slodzi;

15.2. mēneša amatalgu (algas likmi), ja samazinātā darba slodze ir mazāka par vienai darba likmei atbilstošu darba slodzi un ja pedagogam nav iespējams piedāvāt papildu pedagoģiskā darba slodzi;

15.3. darba algu, kas noteikta tarifikācijā, ja darba slodze bijusi noteikta mazāka par vienai darba likmei atbilstošu darba slodzi.

16. Šo noteikumu 15.punktu nepiemēro, ja pedagoga darba slodze mācību gada otrajā pusgadā samazināta saskaņā ar mācību plānu.

17. Stundu atalgojumu var piemērot samaksai par mācību stundām:

17.1. pedagogam, kas ne ilgāk kā divus mēnešus aizvietojis slimības vai citu iemeslu dēļ promesošu pedagogu. Ja aizvietošana turpinās ilgāk par diviem mēnešiem, atalgojumu pamatdarba vietā strādājošam pedagogam maksā, sākot ar pirmo aizvietošanas dienu, par visām faktiski nostrādātajām darba slodzes stundām šo noteikumu 12.punktā noteiktajā kārtībā;

17.2. tās pašas izglītības iestādes darbiniekam, kas nestrādā pedagoga amatā;

17.3. jebkuram uzaicinātam darbiniekam, kas veic pedagoģisko darbību ārpus savas pamatdarba vietas.

18. Pedagogi, kuri saņem stundu atalgojumu un skolu brīvlaikā nevada mācību stundas, atalgojumu par šo laiku nesaņem.

19. Stundas algas likmi aprēķina, dalot mēneša algas likmi:

19.1. ar 84 - par 21 stundu nedēļā;

19.2. ar 96 - par 24 stundām nedēļā;

19.3. ar 120 - par 30 stundām nedēļā;

19.4. ar 144,7 - par 36 stundām nedēļā;

19.5. ar 168,7 - par 40 stundām nedēļā;

19.6. ar 64 - par 640 stundām gadā;

19.7. ar 84 - par 840 stundām gadā;

19.8. ar 96 - par 960 stundām gadā.

20. Arod(amat)mācības skolotājiem stundu atalgojumu piemēro šādos gadījumos:

20.1. ja nepietiekamas darba slodzes dēļ nevar noteikt arod(amat)mācības skolotāja štata vienību;

20.2. par stundām, kas nostrādātas virs darba slodzes, kura atbilst vienai darba likmei saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu, aizvietojot uz laiku promesošo arod(amat)mācības skolotāju.

21. Pedagoga darba slodze, kas atbilst vienai darba likmei, - pedagoga mācību (audzināšanas) darba normatīvais stundu skaits nedēļā vai gadā - noteikta šo noteikumu 2.pielikumā.

22. Pedagoga darba slodzē ieskaitāma arī klases (grupas) audzināšana, kas tarificējama kā mācību stundas. Klases (grupas) audzināšanai vispārējās izglītības iestādēs un grupas audzināšanai profesionālās izglītības iestādēs paredzēts šāds stundu skaits:

22.1. līdz divarpus mācību stundām nedēļā (līdz 100 stundām gadā profesionālās izglītības iestādēs) katrai klasei (grupai), ja klasē (grupā) ir līdz 15 izglītojamo;

22.2. līdz trim mācību stundām nedēļā (līdz 120 stundām gadā profesionālās izglītības iestādēs) katrai klasei (grupai), ja klasē (grupā) ir no 16 līdz 25 izglītojamiem;

22.3. līdz četrām mācību stundām nedēļā (līdz 160 stundām gadā profesionālās izglītības iestādēs) katrai klasei (grupai), ja klasē (grupā) ir vairāk nekā 25 izglītojamie.

(MK 12.06.2001. noteikumu Nr. 237 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2001., sk. grozījumu 4. punktu)

23. Samaksa par klases (grupas) audzināšanu nav paredzēta internātskolās, izglītības iestādēs, kurās tiek paaugstināta izglītojamo kvalifikācija, vakara (maiņu) arodskolās (grupās, nodaļās), sociālās korekcijas izglītības iestādēs un profesionālās izglītības iestādēs, kas atrodas ieslodzījuma vietās.

24. Izglītības iestādēs, kurās apgūst pamatizglītības vai vidējās izglītības programmas, izglītojamo rakstudarbu labošanu valodā, literatūrā un matemātikā tarificē ar šādu pedagoga darba stundu skaitu nedēļā (gadā) par vienu darba likmi:

24.1. divas stundas (80 stundas gadā profesionālās izglītības iestādēs), ja klasē (grupā) ir no 8 līdz 15 izglītojamiem;

24.2. trīs stundas (120 stundas gadā profesionālās izglītības iestādēs), ja klasē (grupā) ir no 16 līdz 25 izglītojamiem;

24.3. piecas stundas (200 stundas gadā profesionālās izglītības iestādēs), ja klasē (grupā) ir vairāk nekā 25 izglītojamie.

(MK 12.06.2001. noteikumu Nr. 237 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2001., sk. grozījumu 4. punktu)

25. Šo noteikumu 22. un 24.punktā minētās normas nosaka pēc stāvokļa uz 1.septembri.

(MK 12.06.2001. noteikumu Nr. 237 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2001., sk. grozījumu 4. punktu)

26. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem profesionālās izglītības iestādes pedagogs ir atbrīvots no mācību stundu vadīšanas (saglabājot vai nesaglabājot darba algu), viņam noteikto darba slodzi samazina par vienu desmito daļu par katru pilno prombūtnes mēnesi (par nepilnu mēnesi - ievērojot kavēto darba dienu skaitu).

27. Mācību gada sākumā noteikto pedagoga mēneša darba algu šo noteikumu 26.punktā minētajā gadījumā nesamazina.

28. Ja saskaņā ar šo noteikumu 26.punktu pedagogam ir samazināta darba slodze, tad par stundām, kas mācību gada laikā nostrādātas virs samazinātās darba slodzes, pedagogam maksā papildus pēc stundas algas likmes.

29. Izglītības iestādes sporta organizatora mēneša amatalgā (algas likmē) ietverta samaksa par septiņām darba stundām nedēļā (280 darba stundām gadā). Par darba stundām, kas nostrādātas virs amatalgā ietvertās darba slodzes, sporta organizatoram nosaka papildu atalgojumu.

30. Pedagoģiskā darba stāžā ieskaita:

30.1. laiku, kas nostrādāts Ministru kabineta 1999.gada 26.oktobra noteikumos Nr.367 "Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu" noteiktajos pedagogu amatos (ne mazāk kā 240 pedagoģiskā darba stundu kalendāra gadā);

30.2. laiku, kas nostrādāts visos amatos, kuri līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim bija atzīti par tādiem, kurus ieskaita pedagoģiskā darba stāžā;

30.3. laiku, kas nostrādāts šādos amatos (ja tieši pirms tam ir strādāts pedagoga amatā):

30.3.1. pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs;

30.3.2. izglītības valsts inspektors;

30.3.3. rajona (pilsētas) bērna tiesību aizsardzības inspektors;

30.4. obligātā militārā dienesta laiku, ja tieši pirms tam ne mazāk kā mēnesis ir nostrādāts pedagoga amatā un bez pārtraukuma atsākts pedagoga darbs;

30.5. laiku, kas nostrādāts vēlētā amatā, civildienesta ierēdņa (ierēdņa kandidāta) amatā vai citādā amatā izglītības valsts pārvaldes vai izglītības darbinieku arodbiedrības institūcijās, ja tieši pirms tam ne mazāk kā mēnesis ir nostrādāts pedagoga amatā un bez pārtraukuma atsākts pedagoga darbs;

30.6. arod(amat)mācības un speciālo priekšmetu skolotājiem - laiku, kas nostrādāts uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), iestādēs un organizācijās specialitātē, kas atbilst mācību priekšmeta profilam;

30.7. grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, kā arī atvaļinājuma bērna kopšanai līdz triju gadu vecumam laiku, ja tieši pirms tam ne mazāk kā mēnesis ir nostrādāts pedagoga amatā un bez pārtraukuma atsākts pedagoga darbs.

31. Piemaksu par darba kvalitāti (izņemot augstākās izglītības iestādēs) nosaka pēc stāvokļa uz 1.septembri:

31.1. ministriju pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītājiem - attiecīgās ministrijas izveidota komisija;

31.2. pašvaldību pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītājiem - attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldes izveidota komisija;

31.3. pedagogiem (izņemot izglītības iestādes vadītāju) - attiecīgās izglītības iestādes vadītāja apstiprināta komisija.

32. Piemaksu par darbu specifiskos apstākļos nosaka saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu.

33. Piemaksu par divās daļās sadalītu darbadienu nosaka pedagogam, kura darba slodze nav lielāka par vienu darba likmi un kuram ar viņa piekrišanu pamatdarbā noteikta divās daļās sadalīta darbadiena, ja pārtraukums ir ilgāks par divām stundām. Piemaksa nosakāma 20 procentu apmērā no attiecīgā pedagoga mēneša amatalgas (algas likmes) vai pēc stundas tarifa likmes proporcionāli nostrādāto stundu skaitam par sadalītas darbadienas režīmā nostrādāto laiku. Pārtraukuma laiku darba laikā neieskaita.

34. Piemaksu par papildu pedagoģisko darbu (par amatu vai profesiju apvienošanu, darba zonas paplašināšanu (darba apjoma palielināšanu) vai par promesoša pedagoga aizstāšanu) pedagogam piešķir un piemaksas apmēru nosaka attiecīgās izglītības iestādes vadītājs iestādes darba samaksas fonda ietvaros. Piemaksa nosakāma līdz 50 procentu apmērā no mēneša amatalgas (algas likmes) vai stundas tarifa likmes, kas noteikta papildu darba veicējam.

35. Ņemot vērā katra pedagoga personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, viņu var materiāli stimulēt, izmantojot šim nolūkam ieekonomētos darba samaksas fonda līdzekļus. Izglītības iestāžu vadītājiem paredzētās materiālās stimulēšanas apmērus nosaka attiecīgā ministrija (ministriju pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītājiem) un pašvaldības izglītības pārvalde (pašvaldību pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītājiem), pārējiem pedagogiem - iestādes vadītājs saskaņā ar viņa apstiprinātiem materiālās stimulēšanas kritērijiem (kārtību).

36. Pedagogu darba samaksas fondu veido pedagogu darba algas fonds, fonds piemaksām par darba kvalitāti un pārējo piemaksu fonds.

37. Pedagogu darba samaksas fonda apmēru nosaka:

37.1. attiecīgā ministrija - ministriju pārziņā esošajām izglītības iestādēm;

37.2. pašvaldības izglītības pārvalde - katrai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajai izglītības iestādei, ņemot vērā izglītojamo skaitu un izglītības pakāpes koeficientu.

38. Pedagogu darba algas fondi tiek veidoti:

38.1. ministriju pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītāju darba algas fonds - no attiecīgās ministrijas pārziņā esošo iestāžu vadītāju darba algas;

38.2. pašvaldību pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītāju darba algas fonds - no pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju darba algas;

38.3. izglītības iestādes pedagogu darba algas fonds - no attiecīgajā izglītības iestādē strādājošo pedagogu (izņemot iestādes vadītāju) darba algas.

39. Pedagogu (izņemot augstākās izglītības iestādēs strādājošos) darba kvalitātes stimulēšanai tiek veidots fonds piemaksām par darba kvalitāti, nosakot to 10 procentu apmērā no attiecīgās izglītības iestādes pedagogu darba algas fonda.

40. Izglītības iestāžu vadītāju darba kvalitātes stimulēšanai tiek veidots fonds piemaksām par darba kvalitāti, nosakot to 10 procentu apmērā:

40.1. ministriju pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītājiem - no attiecīgās ministrijas budžeta programmā (apakšprogrammā) ietverto izglītības iestāžu vadītāju darba algas fonda;

40.2. pašvaldību pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītājiem - no attiecīgā rajona izglītības iestāžu vadītāju darba algas fonda.

41. Šie noteikumi piemērojami valsts budžetā un pašvaldību budžetos attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda ietvaros.

42. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem pedagoga mēneša amatalga (algas likme) ir mazāka par mēneša amatalgu (algas likmi), kura noteikta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, pedagogam par darbu tajā pašā vai augstākā amatā izmaksājama amatalgas (algas likmes) starpība (iekļaujoties attiecīgās iestādes darba samaksas fonda ietvaros).

42.¹ Pedagogam, kas pieņemts darbā līdz 2003.gada 31.augustam un kura pedagoģiskā izglītība un profesionālā kvalifikācija neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, nosakot mēneša darba algu (algas likmi), piemēro 1.pielikuma 3.tabulas 4.punktā noteikto darba algu (algas likmi), reizinot to ar koeficientu 0,75.

(MK 26.08.2003. noteikumu Nr. 481 redakcijā)

43. Atzīt par spēku zaudējušiem:

43.1. Ministru kabineta 1995.gada 14.marta noteikumus Nr.51 "Noteikumi par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 42., 117.nr.; 1996, 49., 228./229./230.nr.; 1997, 304./305.nr.; 1998, 223./224., 241./242.nr.);

43.2. Ministru kabineta 1995.gada 25.jūlija noteikumus Nr.234 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 14.marta noteikumos Nr.51 "Noteikumi par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem"" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 117.nr.; 1996, 228./229./230.nr.);

43.3. Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumus Nr.481 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 25.jūlija noteikumos Nr.234 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 14.marta noteikumos Nr.51 "Noteikumi par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem""" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 228./229./230.nr.);

43.4. Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumus Nr.482 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 14.marta noteikumos Nr.51 "Noteikumi par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 228./229./230.; 1997, 304./305.nr.);

43.5. Ministru kabineta 1997.gada 19.novembra noteikumus Nr.375 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 14.marta noteikumos Nr.51 "Noteikumi par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 304./305.nr.);

43.6. Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija noteikumus Nr.268 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 14.marta noteikumos Nr.51 "Noteikumi par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 223./224.nr.);

43.7. Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumus Nr.313 "Grozījums Ministru kabineta 1995.gada 14.marta noteikumos Nr.51 "Noteikumi par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 241./242.nr.).

44. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.martu.