1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā monetārās finanšu iestādes sagatavo un iesniedz mēneša bilances pārskatu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini.

2.1. Sektoru termini

2.1.1. Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi – finanšu iestādes, kas sniedz finanšu starpniecības pakalpojumus, apvienojot dažādu veidu riskus. Apdrošināšanas sabiedrības pārņem apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iespējamā zaudējuma risku vai nodod iespējamā finansiālā zaudējuma risku pārapdrošinātājam. Apdrošināšanas sabiedrības sniedz dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus. Privātie pensiju fondi veic fonda dalībnieku sociālā riska apdrošināšanu, uzkrājot un ieguldot dalībnieku pašu veiktās un viņu labā brīvprātīgi veiktās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma vai darbnespējas papildpensijas kapitālu. Šis sektors ietver apdrošinātājus, pārapdrošinātājus, privātos pensiju fondus un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus.

2.1.2. Centrālās bankas – iestādes, kuru pamatdarbība ir nacionālās valūtas izlaišana, nacionālās valūtas iekšējās un ārējās vērtības saglabāšana un valsts ārējo rezervju vai to daļas pārvaldīšana.

2.1.3. Centrālā valdība – valsts institūcijas, t.sk. ministrijas, vēstniecības, pārstāvniecības, aģentūras, padomes, izglītības, veselības aizsardzības, tiesībsargājošās, kultūras un citas valsts iestādes, kuru kompetence attiecas uz visu valsts ekonomisko teritoriju. Latvijas Republikas valdības institucionālo vienību sarakstu saskaņā ar Eiropas Kontu sistēmas 1995 (tālāk tekstā – Eiropas kontu sistēma) prasībām sagatavo Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. Latvijas Republikā banku un monetārajā statistikā valsts sociālās apdrošināšanas fondus uzrāda pie centrālās valdības.

2.1.4. Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (tālāk tekstā – citi finanšu starpnieki) – finanšu iestādes, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu starpniecībā, uzņemoties tādas saistības, kas nav nauda, ne-MFI noguldījumi un noguldījumu aizstājēji vai apdrošināšanas tehniskās rezerves. Citi finanšu starpnieki ir kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu fondi, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu instrumentsabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības, riska kapitāla sabiedrības (venture capital corporations), kā arī citas finanšu iestādes, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem.

2.1.5. Finanšu instrumentsabiedrība – trasta sabiedrība vai cita juridiskā persona, kas nav monetārā finanšu iestāde un kas izveidota, lai veiktu vienu vai vairākus vērtspapīrošanas darījumus (financial vehicle corporation). Tās darbība ir ierobežota tikai ar šim mērķim nepieciešamajiem pasākumiem, tās struktūra nodrošina finanšu instrumentsabiedrības saistību nošķiršanu no iestādes – iniciatora saistībām, un tās kapitāla daļu turētājiem ir tiesības ieķīlāt vai mainīt šīs daļas bez ierobežojumiem. Iniciators ir juridiskā persona, kas pati vai ar saistītu juridisko personu starpniecību tieši vai netieši ir saistīta ar sākotnējo līgumu, kurš rada saistības vai potenciālas saistības debitoram vai potenciālajam debitoram un kurš kļūst par vērtspapīrošanai pakļauto riska darījumu.

2.1.6. Finanšu palīgsabiedrība – finanšu iestāde, kas iesaistīta galvenokārt finanšu palīgdarbībās, t.i., darbībās, kuras cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, piemēram, ieguldījumu brokeri, kas nesniedz finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrība, kas nodrošina finanšu tirgu infrastruktūru, iestāde, kas uzrauga monetārās finanšu iestādes, finanšu iestādes un finanšu tirgu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, NASDAQ OMX Riga, Latvijas Centrālais depozitārijs, apdrošināšanas brokeru sabiedrības, valūtas maiņas punkti, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības uzskatāmas par finanšu palīgsabiedrībām.

2.1.7. Klients – fiziskā vai juridiskā persona, kurai monetārās finanšu iestādes sniedz finanšu pakalpojumus.

2.1.8. Mājsaimniecība – fiziskā persona vai fizisko personu grupa kā patērētājs un tikai pašu galapatēriņam domātu preču ražotājs un nefinanšu pakalpojumu sniedzējs. Latvijas Republikā par mājsaimniecību uzskatāma arī pašnodarbinātā persona, ja viņa nav reģistrējusi savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā.

2.1.9. Mājsaimniecības apkalpojošās biedrības un nodibinājumi – biedrības un nodibinājumi, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, no valdības veiktajiem maksājumiem, kā arī no ienākumiem, kas gūti no nekustamā īpašuma. Šādas biedrības un nodibinājumi ir, piemēram, arodbiedrības, profesionālās vai izglītības apvienības, patērētāju asociācijas, politiskās partijas, baznīcas, reliģiskās kopienas, kā arī kultūras, atpūtas un sporta klubi, žēlsirdības, atbalsta un palīdzības organizācijas.

2.1.10. Monetārā finanšu iestāde (tālāk tekstā – MFI) – centrālā banka, kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība, naudas tirgus fonds un cita finanšu iestāde, kas pieņem noguldījumus vai tuvus noguldījumu aizstājējus no klientiem, kuri nav MFI, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros, kā arī elektroniskās naudas iestāde, kuras pamatdarbība ir elektroniskās naudas emisija.

2.1.11. Naudas tirgus fonds – atvērtais ieguldījumu fonds, kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.1.11.1. tā pārvaldi īstenojošā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic ieguldījumus, saglabājot fonda līdzekļu pamatsummu un nodrošinot atdevi atbilstoši naudas tirgus instrumentu procentiem, katru dienu aprēķina fonda neto aktīvu vērtību un ieguldījumu apliecību cenu, kā arī veic ieguldījumu apliecību pārdošanu un atpakaļpirkšanu;

2.1.11.2. tā ieguldījumi tiek veikti finanšu instrumentos, kuru atlikušais dzēšanas termiņš ir līdz 2 gadiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 397 dienām (ieskaitot)) un atlikušais termiņš līdz nākamajam procentu likmes pārskatīšanas datumam – līdz 397 dienām (ieskaitot);

2.1.11.3. tā ieguldījumu portfeļa vidējais svērtais dzēšanas termiņš ir līdz 6 mēnešiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 60 dienām (ieskaitot)), bet vidējais svērtais atlikušais termiņš līdz dzēšanai – līdz 12 mēnešiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 120 dienām (ieskaitot)).

2.1.12. Nefinanšu sabiedrība – saimnieciska vienība, kas ražo preces vai sniedz nefinansiālus pakalpojumus nolūkā gūt peļņu vai citus augļus. Latvijas Republikā par nefinanšu sabiedrību uzskatāms arī individuālais komersants, ja viņš reģistrējis savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Ir valsts un privātās nefinanšu sabiedrības.

2.1.13. Ne-MFI – MFI klienti, kuri nav MFI, t.sk. valdība, citi finanšu starpnieki, finanšu palīgsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi, nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās biedrības un nodibinājumi.

2.1.14. Nerezidenti – visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas Republikas vai kuras ieradušās Latvijas Republikā uz laiku, kas īsāks par 1 gadu (izņēmums – studenti). Par nerezidentiem uzskatāmas arī MFI ārvalstīs reģistrētās filiāles, ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijas Republikā.

2.1.15. Radniecīgā sabiedrība – kredītiestāde, finanšu iestāde vai nefinanšu sabiedrība, kas attiecībā pret MFI ir vai nu meitassabiedrība, vai mātessabiedrība, vai arī mātessabiedrības cita meitassabiedrība (tālāk tekstā – arī radniecīgā MFI, ja radnieciskās saites vieno MFI un citu MFI).

2.1.16. Rezidenti – visas institūcijas, t.sk. ārvalstu, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijas Republikā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas Republikas uz laiku, kas pārsniedz 1 gadu (izņēmums – studenti). Par rezidentiem uzskatāmas arī Latvijas Republikas diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs. Iestādes, kas atrodas ārzonu finanšu centros, tiek uzskatītas par to teritoriju rezidentiem, kuros šie centri atrodas.

2.1.17. Saistītā sabiedrība – kredītiestāde, finanšu iestāde vai nefinanšu sabiedrība, kurā MFI pieder tiešā ceļā vai netiešā ceļā (izmantojot meitassabiedrības) iegūta līdzdalība, kas aptver 10% un vairāk pamatkapitāla vai balsstiesību, bet nepārsniedz 50% no pamatkapitāla vai balsstiesībām, vai kuru MFI var būtiski ietekmēt (tālāk tekstā – arī saistītā MFI, ja minētās saites vieno MFI un citu MFI).

2.1.18. Starptautiskās institūcijas – institūcijas, kas nav reģistrētas kā vienas valsts rezidenti, piemēram, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Komisija, Starptautisko norēķinu banka, Starptautiskais Valūtas fonds. Ja nav citu norāžu, mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos starptautiskās institūcijas uzrāda atbilstoši to galvenās mītnes atrašanās vietai un Starptautisko institūciju sektoru sarakstam, kas atrodams Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlnē “Saites”.

2.1.19. Valdība – valsts institūcijas, kuras ražo netirgojamas preces vai sniedz pakalpojumus, kas paredzēti individuālajam vai kolektīvajam patēriņam, vai valsts institūcijas, kuras iesaistītas nacionālā ienākuma vai nacionālās bagātības pārdalē. Latvijas Republikā valdība ietver centrālo valdību un vietējo valdību. Latvijas Republikas valdības institucionālo vienību sarakstu saskaņā ar Eiropas kontu sistēmas prasībām sagatavo Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde.

2.1.20. Valsts nefinanšu sabiedrība – nefinanšu sabiedrība, kurā valdībai pieder vairāk nekā 50% pamatkapitāla vai balsstiesību vai kuru tā tieši vai netieši kontrolē.

2.1.21. Vietējā valdība – valsts institūcijas, kuru kompetence attiecas tikai uz vietējo ekonomisko teritoriju. Latvijas Republikas valdības institucionālo vienību sarakstu pēc Eiropas kontu sistēmas prasībām sagatavo Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde.

2.2. Instrumentu kategoriju termini

2.2.1. Aizdevumu iespēja – pastāvīgā iespēja Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm Latvijas Bankā saņemt automātiskos un pieprasījuma aizdevumus pret ķīlu.

2.2.2. Atjaunojamais kredīts (revolving loan) un pārsnieguma kredīts (overdraft)

2.2.2.1. Atjaunojamais kredīts – kredīts, kam ir šādas pazīmes: klients var bez iepriekšējas paziņošanas MFI izmantot vai izņemt no konta līdzekļus līdz iepriekš noteiktam kredītlimitam; pieejamā kredīta summa var palielināties vai samazināties, līdzekļus aizņemoties vai atmaksājot; kredītu var izmantot atkārtoti; nav pienākuma regulāri atmaksāt aizņemtos līdzekļus.

2.2.2.2. Pārsnieguma kredīts – norēķinu konta debeta atlikums.

2.2.3. Emitēti parāda vērtspapīri ar sākotnējo termiņu līdz 2 gadiem ar atļautā pamatkapitāla garantiju mazāku par 100% – MFI emitēti hibrīdinstrumenti ar sākotnējo termiņu līdz 2 gadiem, kuriem, beidzoties termiņam, var būt līgumā paredzēta dzēšanas vērtība emisijas valūtā, kas ir mazāka par sākotnēji ieguldīto summu parāda un atvasināto instrumentu komponentu kombinācijas dēļ. 100% pamatkapitāla garantija attiecas uz vienošanos par sākotnējā kapitāla atmaksāšanu.

2.2.4. Ilgtermiņa parāda vērtspapīri – parāda vērtspapīri, kuriem emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir ilgāks par 1 gadu.

2.2.5. Īstermiņa parāda vērtspapīri – parāda vērtspapīri, kuriem emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot).

2.2.6. Kredīts mājokļa iegādei – kredīts, kas izsniegts mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām biedrībām un nodibinājumiem mājas, dzīvokļa vai zemes iegādei, būvniecībai vai rekonstrukcijai. Šajā kategorijā iekļauj tādus hipotēku kredītus un aizdevumus mājas vai dzīvokļa uzlabošanai, kuru izmantošana uzlabo mājas vai dzīvokļa ekonomiskos rādītājus.

2.2.7. Netirgojami parāda vērtspapīri – parāda vērtspapīri, kas nav tirgojami un kurus nevar pārdot otrreizējā vērtspapīru tirgū.

2.2.8. Noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – naudas līdzekļi, kuri noguldīti MFI, nenosakot termiņu, un kurus iespējams izņemt vai nu iepriekš brīdinot MFI atbilstoši līgumā noteiktajam brīdinājuma termiņam, vai arī samaksājot tai nozīmīgu soda naudu (piemēram, krājnoguldījumi).

2.2.9. Noguldījumu iespēja – pastāvīgā iespēja Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm pēc to pieprasījuma veikt Latvijas Bankā noguldījumus ar Latvijas Bankas noteikto procentu likmi.

2.2.10. Norēķinu kartes bezprocentu kredīts – kredīts, ko MFI izsniedz mājsaimniecībai vai nefinanšu sabiedrībai kā kartes turētājai ar 0% likmi no dienas, kad norēķinu cikla laikā tiek veikts maksājums ar karti, līdz dienai, kad jānorēķinās par šā norēķinu cikla debeta atlikumu (convenience credit).

2.2.11. Norēķinu kartes procentu kredīts – kredīts, kas seko norēķinu kartes bezprocentu kredītam, t.i., debeta atlikums kartes kontā, par kuru nav veikts norēķins, kad tas bija iespējams pirmo reizi, un par kuru tiek aprēķināta procentu likme vai vairāklīmeņu procentu likme, kas parasti ir lielāka par 0% (extended credit). Šajos gadījumos klientam jāmaksā obligātie mēneša maksājumi, lai vismaz daļēji atmaksātu norēķinu kartes procentu kredītu.

2.2.12. Pakārtotās saistības – saistības, kuras radījuši aizņēmumi, kas aizdevējam dod tiesības atprasīt aizdevumu MFI likvidācijas (bankrota) gadījumā tikai pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas.

2.2.13. Patēriņa kredīts – kredīts, kas izsniegts mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām biedrībām un nodibinājumiem tādu patēriņa preču (piemēram, sadzīves tehnikas un automobiļu) iegādei un pakalpojumu (piemēram, medicīniskās aprūpes un ceļojumu) samaksai, kuru nolūks nav saistīts ar peļņas gūšanu. Patēriņa kredīti ir arī aizdevumi, kuri izsniegti saskaņā ar norēķinu konta lietošanas līguma noteikumiem.

2.2.14. Pārējie kredīti – kredīti, kas nav izsniegti patēriņam vai mājokļa iegādei, piemēram, kredīti komercdarbībai, izglītībai.

2.2.15. Repo darījums – vērtspapīru pārdošana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās.

2.2.16. Reverse repo darījums – vērtspapīru pirkšana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpārdot tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās.

2.2.17. Sindicētais kredīts – vienotais kredīta līgums, saskaņā ar kuru kredīta izsniegšanā piedalās vairāki aizdevēji.

2.2.18. Vērtspapīrošana – darbība, kas ietver vērtspapīrojamo riska darījumu (piemēram, kredītu) ekonomisku nodošanu, t.i., ekonomisku labumu un risku nodošanu, īpašam nolūkam izveidotai finanšu instrumentsabiedrībai, kura paredzēta tikai vērtspapīrošanas nolūkam un emitē vērtspapīrus.

2.3. Citi termini

2.3.1. Citu terminu (piemēram, atvasinātie finanšu instrumenti, finanšu aktīvi, finanšu instrumenti, finanšu līzings, finanšu saistības, līdz termiņa beigām turētie finanšu aktīvi, pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi, patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi vai finanšu saistības, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā) lietojums atbilst Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes izdoto Starptautisko grāmatvedības standartu un Starptautisko finanšu pārskatu standartu un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretāciju terminu lietojumam.

(Grozīts ar LB 04.11.2010. noteikumiem Nr.67; LB 12.05.2011. noteikumiem Nr.75; LB 15.11.2011. noteikumiem Nr.82)

3. MFI mēneša bilances pārskats un tā pielikumi tiek sagatavoti nolūkā iegūt finanšu un maksājumu bilances statistikas sagatavošanai nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas īstenošanu un makroekonomisko prognozēšanu un informētu sabiedrību un starptautiskās institūcijas par banku sistēmas attīstību Latvijas Republikā.

4. Latvijas Banka izveido, uztur un regulāri aktualizē “Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstu” (tālāk tekstā – saraksts) Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlnē “Statistika”. Sarakstu iekļauj arī Eiropas Centrālā banka savā interneta vietnē, kur tā regulāri publicē Eiropas Savienības valstu MFI sarakstu (sk. Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlni “Saites”).

(Grozīts ar LB 15.11.2011. noteikumiem Nr.82)

5. Sarakstu uztur un lieto tikai informatīviem mērķiem.

6. Latvijas Banka sarakstā iekļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas kredītiestādes vai Eiropas Savienības valstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (sk. Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlni “Saites”) reģistrētas MFI un to filiāles, kas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Sarakstā iekļauj arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijā reģistrētas un licencētas elektroniskās naudas iestādes, kuras uzsākušas elektroniskās naudas emisiju.

(Grozīts ar LB 12.05.2011. noteikumiem Nr.75; LB 15.11.2011. noteikumiem Nr.82)

7. Latvijas Banka sarakstā iekļauj Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas krājaizdevu sabiedrības, kuras reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

8. Latvijas Banka sarakstā iekļauj tos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā reģistrētos naudas tirgus fondus, kurus pārvalda Eiropas Savienības valstī reģistrētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

(LB 15.11.2011. noteikumu Nr.82 redakcijā)

9. Ievērojot to, ka Latvijas Republikā ieguldījumu fondi nav juridiskās personas, sarakstā iekļautos naudas tirgus fondus statistikas pārskatu sniegšanas jomā pārstāv attiecīgā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

10. MFI sagatavo mēneša bilances pārskatu un tā pielikumus, aizpildot šādas veidlapas:

10.1. Mēneša bilances pārskats (1. pielikums);

10.2. A pielikums “Prasības un saistības pret MFI, izņemot Latvijas Banku” (2. pielikums);

10.3. A pielikuma izvērsums A1-R1 “Prasības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, nacionālajā valūtā” (3. pielikums);

10.4. A pielikuma izvērsums A1-R3 “Prasības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, pārējās ārvalstu valūtās” (4. pielikums);

10.5. A pielikuma izvērsums A1-R4 “Prasības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, euro” (5. pielikums);

10.6. A pielikuma izvērsums A2-R1 “Saistības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, nacionālajā valūtā” (6. pielikums);

10.7. A pielikuma izvērsums A2-R3 “Saistības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, pārējās ārvalstu valūtās” (7. pielikums);

10.8. A pielikuma izvērsums A2-R4 “Saistības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, euro” (8. pielikums);

10.9. A pielikuma izvērsums A-E “Prasības un saistības pret euro zonas valstu MFI” (9. pielikums);

10.10. B pielikums “Kredīti ne-MFI un ne-MFI noguldījumi” (10. pielikums);

10.11. B pielikuma izvērsums B-E “Kredīti euro zonas valstu ne-MFI un euro zonas valstu ne-MFI noguldījumi” (11. pielikums);

10.12. B pielikuma izvērsums B-P “Norēķinu karšu, atjaunojamie un pārsnieguma kredīti” (12. pielikums);

10.13. C pielikums “Prasības un saistības pret Latvijas Republikas valdību” (13. pielikums);

10.14. F pielikums “Peļņas un zaudējumu aprēķins” (14. pielikums);

10.15. F pielikuma izvērsums F-N “Ar nerezidentiem saistītie pārējie administratīvie izdevumi” (15. pielikums);

10.16. J pielikums “Aktīvi pārvaldīšanā” (16. pielikums);

10.17. K pielikums “Pārskats par elektronisko naudu” (17. pielikums);

10.18. L pielikums “MFI mēneša bilances pārskata pozīcijas valstu un valūtu dalījumā” (18. pielikums);

10.19. M pielikums “Kredīti dalījumā pēc atlikušā termiņa un procentu likmes pārskatīšanas perioda” (19. pielikums);

10.20. N pielikums "Pārskats par pamatkapitāla sadalījumu" (20. pielikums);

10.21. “Mēneša bilances pārskata un pielikumu pozīciju pārmaiņas” (21. pielikums);

10.22. “Pārējo aktīvu izvērsums” (22. pielikums);

10.23. “Pārējo saistību izvērsums” (23. pielikums).

(Grozīts ar LB 04.11.2010. noteikumiem Nr.67)

11. Statistikas mērķiem MFI konsolidē darbību ar visām savām filiālēm, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā. Ja MFI ir filiāles, kas atrodas citu valstu teritorijā, pozīcijas pret visām šīm filiālēm uzskata par pozīcijām pret nerezidentiem. Mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos nav atļauta pārrobežu konsolidācija.

12. Mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos lietotā naudas izteiksmes vienība ir lats. Aktīvu, pasīvu un ārpusbilances posteņu atlikumi ārvalstu valūtā pārrēķināmi latos pēc Latvijas Bankas noteiktā attiecīgās valūtas kursa pārskata mēneša pēdējā dienā.

13. Mēneša bilances pārskatā uzrāda pārskata mēneša pēdējās dienas bilances atlikumus (atlikumus dienas beigās). Nav pieļaujama attiecīgo aktīvu un pasīvu pozīciju saldo uzrādīšana, izņemot tos gadījumus, kad iepriekš noslēgts līgums par aktīvu un saistību mijieskaitu vai paredzēta vienlaicīga attiecīgo aktīvu atsavināšana un saistību dzēšana.

14. MFI novērtē un uzrāda mēneša bilances pārskata pozīcijas saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvedības standartu padomes izdoto Starptautisko grāmatvedības standartu un Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretāciju nostādnēm, izņemot noguldījumu saistības un aizdevumus, kurus statistiskās informācijas mērķiem uzrāda to nominālvērtībā.

15. Mēneša bilances pārskatā ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz rezidentiem un nerezidentiem, kā arī rādītāju dalījumu nacionālajā valūtā, euro un pārējās ārvalstu valūtās.

16. Mēneša bilances pārskatu un tā pielikumus elektroniskā veidā paraksta ar MFI pilnvarotas personas elektronisko parakstu saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto kārtību.

17. Ja mēneša bilances pārskata atsevišķas pozīcijas rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša bilances pārskata attiecīgo rādītāju mainījies vairāk nekā par 15% vai 500 tūkst. latu, MFI aizpilda veidlapu “Mēneša bilances pārskata un pielikumu pozīciju pārmaiņas”, norādot pārmaiņu iemeslus.

18. Darījumu pārskatā ietver tad, kad aktīvu vai saistību maiņa (pirkšana un pārdošana) notikusi, prasības vai saistības radušās vai ekonomiskās vērtības radītas, mainījušās vai zudušas.

19. Finanšu darījumu šajā darījumā iesaistītie partneri uzrāda vienlaikus, pamatojoties uz aktīva vai saistību kontroles maiņu.

20. Nauda kasē un noguldījumi Latvijas Bankā

Nauda kasē ietver nacionālās un ārvalstu valūtu banknotes un monētas, t.sk. naudas zīmes bankomātos. Šeit uzrāda arī MFI pieprasījuma noguldījumus, noguldījumu iespēju, termiņnoguldījumus un pārējos noguldījumus Latvijas Bankā.

(Grozīts ar LB 04.11.2010. noteikumiem Nr.67)

21. Prasības pret MFI, izņemot Latvijas Banku

21.1. Šeit uzrāda prasības, kas radušās darījumos ar citām MFI, izņemot Latvijas Banku, t.sk. aizdevumus, avansus, noguldījumus, prasības, kuras radušās reverse repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un netirgojamos citu MFI emitētos parāda vērtspapīrus.

21.2. Prasības, kuras apliecina pārvedamie parāda vērtspapīri, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 23. punkta nosacījumiem.

21.3. Prasības pret MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 22.2. apakšpunkta nosacījumiem.

22. Kredīti

22.1. Šeit uzrāda tās prasības, kas radušās darījumos ar ne-MFI, t.sk. aizdevumus, pārsnieguma kredītus, atjaunojamos kredītus, norēķinu karšu procentu un bezprocentu kredītus, prasības, kuras radušās finanšu līzinga un reverse repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, un netirgojamos ne-MFI emitētos parāda vērtspapīrus.

22.2. Prasības pret MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda kā prasības pret citiem finanšu starpniekiem un finanšu palīgsabiedrībām.

22.3. Prasības, kuras apliecina pārvedamie parāda vērtspapīri, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 23. punkta prasībām.

23. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

23.1. Šeit uzrāda pārvedamos parāda vērtspapīrus, t.sk. parādzīmes, obligācijas, noguldījumu sertifikātus, hipotekārās ķīlu zīmes un vērtspapīrus, kuru cena atkarīga no procentu likmju pārmaiņām un kuri ir brīvi pārdodami.

23.2. Šeit uzrāda arī citus vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu, piemēram, tās priekšrocību akcijas ar fiksētu ienākumu, kuras negarantē tiesības piedalīties akciju sabiedrības atlikušās vērtības sadalē akciju sabiedrības likvidācijas (bankrota) gadījumā.

23.3. Repo un reverse repo darījumi, kā arī atvasināto finanšu instrumentu darījumos apgrūtinātie parāda vērtspapīri šajā pozīcijā pārmaiņas nerada.

24. Akcijas, ieguldījumu apliecības un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

24.1. Šeit uzrāda MFI ieguldījumus citu MFI, citu finanšu starpnieku, finanšu palīgsabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu vai nefinanšu sabiedrību pamatkapitālā (akcijās un daļās).

24.2. Šeit uzrāda tikai tādus ieguldījumus citu MFI, citu finanšu starpnieku, finanšu palīgsabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu vai nefinanšu sabiedrību pamatkapitālā, kurus neuzrāda kā līdzdalību saistīto vai radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā.

24.3. Šeit uzrāda arī priekšrocību akcijas, kuras garantē tiesības piedalīties akciju sabiedrības atlikušās vērtības sadalē akciju sabiedrības likvidācijas (bankrota) gadījumā.

24.4. Šeit uzrāda MFI ieguldījumus naudas tirgus fondu un ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās.

24.5. Šeit uzrāda ieguldījumus Latvijas Republikas privatizācijas sertifikātos.

25. Līdzdalība saistīto sabiedrību pamatkapitālā

Šeit uzrāda MFI ieguldījumus saistīto sabiedrību pamatkapitālā.

26. Līdzdalība radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā

Šeit uzrāda MFI ieguldījumus radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā.

27. Atvasinātie finanšu instrumenti

Šeit uzrāda finanšu aktīvus, kas rodas, atvasinātos finanšu instrumentus novērtējot to patiesajā vērtībā, t.i., katra atsevišķā atvasinātā finanšu instrumenta pozitīvo vērtību. Drošības iemaksas (margin), kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 21.1. vai 22.1. apakšpunkta prasībām, bet šajos darījumos apgrūtinātos vērtspapīrus uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 23.3. apakšpunkta prasībām.

28. Nemateriālie aktīvi

Šeit uzrāda koncesijas, patentu, licenču un tirdzniecības zīmju lietošanas tiesības, nomas tiesības, iegādāto saimniecisko vienību pozitīvo nemateriālo vērtību un citus par samaksu iegūtos aktīvus, kuriem nav materiālas formas, kā arī programmatūru, kas nav elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, to atlikušajā vērtībā. Šeit uzrāda arī avansa maksājumus par nemateriālajiem aktīviem.

29. Pamatlīdzekļi

29.1. Šeit uzrāda visus MFI piederošos un finanšu līzinga darījumu rezultātā iegūtos pamatlīdzekļus to atlikušajā vērtībā, iekļaujot šo pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, atjaunošanas vai tamlīdzīgas izmaksas, kuras uzlabojušas pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus.

29.2. Šeit uzrāda arī avansa maksājumus par pamatlīdzekļiem.

29.3. Kā pārējos pamatlīdzekļus uzrāda nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, atjaunošanas vai tamlīdzīgas izmaksas, kuras uzlabojušas nomāto pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, izņemot šo noteikumu 31.1. apakšpunktā minētās un ar nepabeigto būvniecību saistītās izmaksas, programmatūru, kas ir elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, un citus pārējās pozīcijās neietvertos pamatlīdzekļus.

30. Pašas akcijas

Šeit uzrāda atgūtās MFI emitētās akcijas.

31. Pārējie aktīvi

31.1. Šeit uzrāda aktīvus, kuru saturs neatbilst citām mēneša bilances pārskata aktīvu pozīcijām, t.sk. dārgmetālus, dārgakmeņus, kā arī nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā paredzēta šo izmaksu kompensācija.

31.2. Pozīcijā “Nauda ceļā” uzrāda arī tās prasības pret citām MFI, kuras radušās nepabeigtu starpbanku norēķinu rezultātā.

31.3. Pozīcijā “Pārdošanai paredzētais kustamais un nekustamais īpašums” uzrāda kustamo un nekustamo īpašumu, kas pārņemts kā neatmaksāto aizdevumu un citu prasību nodrošinājums, kā arī citus pamatlīdzekļus, kurus MFI nelieto un plāno atsavināt.

31.4. Kā ieguldījuma īpašumus MFI uzrāda tos īpašumus, kurus tā tur nomas maksas nopelnīšanai un/vai kapitāla vērtības palielināšanai.

31.5. Kredītu pirkšanas (pārdošanas) gadījumos neamortizēto diskontu (prēmiju) MFI uzrāda citos aktīvos.

31.6. Ja attiecīgajā mēneša bilances pārskatā pārējo aktīvu vērtība pārsniedz 5% no aktīvu kopsummas, MFI aizpilda veidlapu “Pārējo aktīvu izvērsums”, atklājot pārējo aktīvu sastāvdaļu konkrēto saturu un summu.

32. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi

32.1. Šeit uzrāda MFI izdevumus, kas veikti pārskata periodā, bet attiecas uz nākamajiem periodiem.

32.2. Šeit uzrāda arī pārskata periodā un iepriekšējos pārskata periodos uzkrātos, bet vēl nesaņemtos ienākumus, piemēram, vēl nesaņemto, taču aprēķināto komisijas naudu, nomas maksu un procentu ienākumus.

33. Aktīvi pārvaldīšanā

Šeit uzrāda aktīvus, t.sk. naudas līdzekļus, kurus MFI pārvalda savā vārdā, bet klienta labā.

34. Saistības pret Latvijas Banku

Šeit uzrāda refinansēšanas operāciju rezultātā veiktos refinansēšanas darījumus, aizdevumu iespēju (pieprasījuma un automātiskos aizdevumus) un pārējās saistības pret Latvijas Banku.

(Grozīts ar LB 04.11.2010. noteikumiem Nr.67)

35. Saistības pret MFI, izņemot Latvijas Banku

35.1. Šeit uzrāda saistības, kas radušās darījumos ar citām MFI, izņemot Latvijas Banku, t.sk. pieprasījuma noguldījumus, termiņnoguldījumus, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā arī saistības, kas radušās repo darījumu rezultātā.

35.2. Šeit uzrāda arī drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt.

35.3. Saistības, kas radušās parāda vērtspapīru emisijas rezultātā, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 37. punkta prasībām.

35.4. Saistības pret citām MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 36.3. apakšpunkta prasībām.

35.5. Šeit uzrāda arī tādas saistības pret citām MFI, kas ir pakārtotās saistības.

36. Noguldījumi

36.1. Šeit uzrāda saistības pret ne-MFI, t.sk. pieprasījuma noguldījumus, termiņnoguldījumus, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā arī saistības, kas radušās repo darījumu rezultātā.

36.2. Šeit uzrāda arī drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt.

36.3. Saistības pret citām MFI, kurām atsaukta licence, uzrāda kā citu finanšu starpnieku un finanšu palīgsabiedrību noguldījumus.

36.4. Saistības, kas radušās parāda vērtspapīru emisijas rezultātā, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 37. punkta prasībām.

36.5. Šeit uzrāda tos noguldījumus, kuri piesaistīti kā pakārtotās saistības.

37. Emitētie parāda vērtspapīri

Šeit uzrāda MFI saistības, kas izriet no parāda vērtspapīru, t.sk. parādzīmju, obligāciju, noguldījumu sertifikātu, hipotekāro ķīlu zīmju, emisijas, izsniegtajiem apgrozāmajiem parastajiem vekseļiem un pašu akceptiem. Tikai tos akceptus, kurus MFI izsniegusi savai finansēšanai un attiecībā uz kuriem tā ir pirmā atbildīgā puse, uzskata par pašu akceptiem. Šeit uzrāda arī tos MFI emitētos parāda vērtspapīrus, kuri emitēti kā pakārtotās saistības. Emitētos parāda vērtspapīrus uzrāda pēc vērtspapīra turētāja rezidences.

38. Atvasinātie finanšu instrumenti

Šeit uzrāda finanšu saistības, kas rodas, atvasinātos finanšu instrumentus novērtējot to patiesajā vērtībā, t.i., katra atsevišķā atvasinātā finanšu instrumenta negatīvo vērtību. No klientiem saņemtās drošības iemaksas (margin), kuras pēc līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 35. vai 36. punkta prasībām.

39. Pārējās saistības

39.1. Šeit uzrāda visas pārējās saistības, kuru saturs neatbilst šo noteikumu 34.–38. un 40.–43. punkta prasībām.

39.2. Pozīcijā “Nauda ceļā” uzrāda arī tās saistības pret citām MFI, kuras radušās nepabeigtu starpbanku norēķinu rezultātā, un tās saistības pret klientiem, kuras izriet no nepabeigtiem maksājumiem klientu uzdevumā.

39.3. Ja attiecīgā mēneša bilances pārskatā pārējo saistību vērtība pārsniedz 5% no pasīvu kopsummas, MFI aizpilda veidlapu “Pārējo saistību izvērsums”, atklājot pārējo saistību sastāvdaļu konkrēto saturu un summu.

40. Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi

40.1. Šeit uzrāda ienākumus, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, bet saņemti līdz pārskata perioda beigām, kā arī iegādāto saimniecisko vienību negatīvo nemateriālo vērtību.

40.2. Šeit uzrāda arī pārskata un iepriekšējos periodos uzkrātos, bet vēl nesamaksātos procentus un citus izdevumus, piemēram, vēl nesamaksāto, taču aprēķināto komisijas naudu, nomas maksu un procentu izdevumus.

41. Uzkrājumi parādiem un saistībām

41.1. Šeit uzrāda speciālos uzkrājumus nedrošajiem parādiem, uzkrātajiem ienākumiem un ārpusbilances saistībām.

41.2. Pozīcijā “Vispārējie uzkrājumi nedrošajiem parādiem” iekļauj uzkrājumus, kas izveidoti papildus speciālajiem uzkrājumiem iespējamo zaudējumu segšanai.

41.3. Pozīcijā “Pārējie” uzrāda uzkrājumus pensijām un citām saistībām.

42. Naudas tirgus fondu ieguldījumu apliecības

Šeit uzrāda MFI emitētās ieguldījumu apliecības. Šīs saistības uzrāda pēc ieguldījumu apliecību turētāju rezidences.

43. Kapitāls un rezerves

43.1. Šeit uzrāda visus akcionāriem (biedriem) piederošos līdzekļus, kas ieguldīti MFI pamatkapitālā un uzkrāti (zaudēti) MFI darbības rezultātā.

43.2. Apmaksāto pamatkapitālu uzrāda kā apmaksāto akciju un daļu nominālvērtību kopsummu.

43.3. Pozīcijā “Akciju emisijas uzcenojums” uzrāda akciju pārdošanas cenas pārsniegumu pār to nominālvērtību, izņemot papildmaksu uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai.

43.4. Pozīcijā “Rezerves kapitāls” uzrāda rezerves, kas izveidotas no iepriekšējo gadu peļņas atbilstoši statūtos paredzētajām prasībām, papildiemaksām uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai jauna akciju laidiena gadījumā un iemaksām pašu kapitāla atjaunošanai.

43.5. Pozīcijā “Vispārējo risku rezerve” uzrāda rezervi, kas izveidota no MFI iepriekšējo gadu peļņas un paredzēta MFI nenoteikto nākamo periodu zaudējumu segšanai.

43.6. Pozīcijā “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi” uzrāda to daļu no iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas, kura palikusi MFI rīcībā pēc pamatkapitāla, rezerves kapitāla un pārējo rezervju papildināšanas un atskaitījumiem dividendēm. Šeit atspoguļo arī iepriekšējo gadu uzkrātos zaudējumus. Zaudējumus uzrāda ar mīnusa zīmi.

43.7. Pozīcijā “Pārskata gada nesadalītā peļņa vai zaudējumi” atspoguļo pārskata gadā gūto peļņu vai zaudējumus. Zaudējumus uzrāda ar mīnusa zīmi.

43.8. Pozīcijā “Pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezerve” iekļauj pamatlīdzekļu pārvērtēšanas pēc to patiesās vērtības pozitīvo rezultātu.

43.9. Pozīcijā “Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerve” iekļauj peļņu vai zaudējumus no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības pārmaiņām. Zaudējumus uzrāda ar mīnusa zīmi.

43.10. Pozīcijā “Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve” iekļauj līdzdalības saistīto vai radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā patiesās vērtības pieaugumu vai samazinājumu.

43.11. Pozīcijā “Riska ierobežošanas instrumentu pārvērtēšanas rezerve” iekļauj riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības pārmaiņas, ja MFI lieto naudas plūsmas riska ierobežošanas metodi.

44. Pasīvi pārvaldīšanā

Šeit uzrāda saistības, kuras MFI radušās, pārvaldot klienta aktīvus savā vārdā, bet klienta labā.

45. Iespējamās saistības

45.1. Šeit uzrāda visu veidu darījumus, kuros MFI galvo par trešo personu saistību izpildi, t.i., galvojumus un garantijas, kā arī aktīvus, kas ieķīlāti kā trešo personu saistību izpildes nodrošinājums.

45.2. Kā pārējās iespējamās saistības uzrāda indosamentus, akceptus, izņemot pašu akceptus, u.tml. iespējamās saistības.

46. Saistības pret klientiem

46.1. Šeit ietver visas MFI neatsaucamās ārpusbilances saistības, kas saistītas ar kredītrisku. Šeit uzrāda atvērtos akreditīvus un saistības par aizdevumu piešķiršanu, ko MFI nevar vienpusēji atsaukt.

46.2. Kā pārējās saistības uzrāda saistības par pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegādi, neatsaucamos līgumus par aktīvu pirkšanu nākotnē, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus, u.tml. saistības.

47. Atvasināto finanšu instrumentu ārpusbilances saistības

Šeit uzrāda atvasināto finanšu instrumentu līgumvērtību vai nosacīto vērtību.

48. A pielikumā “Prasības un saistības pret MFI, izņemot Latvijas Banku” finanšu instrumentu un to termiņu dalījumā uzrāda prasības un saistības pret citām MFI, izņemot Latvijas Banku, ievērojot, ka prasībām un saistībām ar noteiktu termiņu noteicošais ir darījuma sākumā nolīgtais darījuma beigu termiņš.

49. A pielikumu sagatavo atsevišķi nacionālajā valūtā, euro, kā arī kopumā nacionālajā valūtā un ārvalstu valūtās.

50. Saistības, kuras MFI jāizpilda bez iepriekšēja brīdinājuma vai kuru brīdinājuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbadiena, uzskatāmas par pieprasījuma saistībām. Analogs nosacījums attiecināms uz MFI prasībām. Uz nakti izsniegtos kredītus, atjaunojamos un pārsnieguma kredītus uzrāda kā pieprasījuma prasības. Noguldījumus uz nakti uzrāda kā pieprasījuma saistības. Ja uz nakti izsniegtie kredīti vai noguldījumi uz nakti veikti ar ārvalstu MFI un šajā valstī ir valsts svētki, šādus darījumus uzrāda attiecīgi kā pieprasījuma prasības vai pieprasījuma saistības.

51. Ja darījuma beigu termiņš tiek mainīts (pagarināts vai saīsināts), MFI prasības un saistības uzrāda ar mainīto darījuma beigu termiņu atbilstošajā termiņu grupā, bet darījuma sākuma datumu nemaina.

52. Termiņu grupā iekļauj arī tās prasības un saistības, kuras attiecināmas uz termiņu grupas ilgāko termiņu, piemēram, termiņu grupā “līdz 6 mēn.” uzrāda prasības (saistības) ar termiņu līdz 6 mēnešiem (ieskaitot) un termiņu grupā “6–12 mēn.” uzrāda prasības (saistības) ar termiņu, kas ilgāks par 6 mēnešiem, bet ir līdz 12 mēnešiem (ieskaitot).

53. Atsevišķi uzrāda noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, repo un reverse repo darījumus.

54. A pielikuma A1-R1, A1-R3, A1-R4, A2-R1, A2-R3 un A2-R4 izvērsumā uzrāda prasības un saistības pret katru rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku. A pielikuma A1-R1 un A2-R1 izvērsumu sagatavo attiecīgi par prasībām un saistībām nacionālajā valūtā, A1-R4 un A2-R4 izvērsumu – attiecīgi par prasībām un saistībām euro un A1-R3 un A2-R3 izvērsumu – attiecīgi par prasībām un saistībām pārējās ārvalstu valūtās.

55. A pielikuma A1-E1, A2-E1, A1-E4, A2-E4, A1-E5 un A2-E5 izvērsumā uzrāda prasības un saistības pret euro zonas valstu MFI, kas iekļautas attiecīgās euro zonas valsts MFI sarakstā. A pielikuma A1-E1 un A2-E1 izvērsumu sagatavo attiecīgi par prasībām un saistībām nacionālajā valūtā, A1-E4 un A2-E4 izvērsumu – attiecīgi par prasībām un saistībām euro, A1-E5 un A2-E5 izvērsumu – attiecīgi par prasībām un saistībām kopumā nacionālajā valūtā un ārvalstu valūtās.

(LB 04.11.2010. noteikumu Nr.67 redakcijā)

56. B pielikumā “Kredīti ne-MFI un ne-MFI noguldījumi” finanšu instrumentu un termiņu dalījumā uzrāda kredītus ne-MFI un ne-MFI noguldījumus, ievērojot, ka kredītiem un noguldījumiem ar noteiktu termiņu noteicošais ir darījuma sākumā nolīgtais darījuma beigu termiņš. Atsevišķi uzrāda kredītus mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām biedrībām un nodibinājumiem, norādot izsniegšanas mērķi (kredīti mājokļa iegādei, patēriņa kredīts un pārējie kredīti).

57. B pielikumu sagatavo atsevišķi nacionālajā valūtā, euro, kā arī kopumā nacionālajā valūtā un ārvalstu valūtās.

58. Saistības, kuras MFI jāizpilda bez iepriekšēja brīdinājuma vai kuru brīdinājuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbadiena, uzskatāmas par pieprasījuma saistībām. Analogi šis nosacījums attiecināms uz MFI prasībām. Atjaunojamos un pārsnieguma kredītus uzrāda kā pieprasījuma prasības.

59. B pielikumā iekļauj noguldījumus ar noteiktu termiņu, noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un repo darījumus.

60. Ja darījuma beigu termiņš tiek mainīts (pagarināts vai saīsināts), MFI prasības un saistības uzrāda ar mainīto darījuma beigu termiņu atbilstošajā termiņu grupā, bet darījuma sākuma datumu nemaina.

61. Termiņu grupā iekļauj arī tās prasības un saistības, kuras attiecināmas uz termiņu grupas ilgāko termiņu, piemēram, termiņu grupā “līdz 6 mēn.” uzrāda prasības (saistības) ar termiņu līdz 6 mēnešiem (ieskaitot) un termiņu grupā “6–12 mēn.” uzrāda prasības (saistības) ar termiņu, kas ilgāks par 6 mēnešiem, bet ir līdz 12 mēnešiem (ieskaitot). Termiņnoguldījumi, kuriem iestājies izmaksas termiņš un attiecībā uz kuriem līgums nav pagarināts vai noslēgts no jauna, uzskatāmi par pieprasījuma noguldījumiem, ja līgumā nav noteikts citādi. Ja kredītam līgumā noteiktais termiņš beidzies, bet klients nav pilnībā sedzis savas saistības pret MFI, šādu kredītu uzrāda ailē “Pieprasījuma”. Kategorija "Norēķinu kartes bezprocentu kredīts" un "Norēķinu kartes procentu kredīts" iekļaujama kredīta termiņu grupā atbilstoši līguma nosacījumiem.

(Grozīts ar LB 04.11.2010. noteikumiem Nr.67)

62. B pielikumā ievēro dalījumu pa sektoriem, t.sk. kredīti mājokļa iegādei, patēriņa kredīts un pārējie kredīti mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām biedrībām un nodibinājumiem. Atsevišķi uzrāda kredītus pašnodarbinātām personām saimnieciskās darbības veikšanai. Ja pašnodarbinātām personām kredīti izsniegti privātajam patēriņam, tos uzrāda attiecīgi vai nu kategorijā “Kredīti mājokļa iegādei”, vai arī “Patēriņa kredīts”.

63. B pielikuma B1-E1, B2-E1, B1-E4, B2-E4, B1-E5 un B2-E5 izvērsumā uzrāda atsevišķi kredītus euro zonas valstu ne-MFI un euro zonas valstu ne-MFI noguldījumus. Prasības un saistības pret starptautiskajām institūcijām, kuru mītnes zeme ir kāda no euro zonas valstīm, šajos izvērsumos neiekļauj. B pielikuma B1-E1 un B2-E1 izvērsumu sagatavo attiecīgi par kredītiem un noguldījumiem nacionālajā valūtā, B1-E4 un B2-E4 izvērsumu – attiecīgi par kredītiem un noguldījumiem euro, B1-E5 un B2-E5 izvērsumu – attiecīgi par kredītiem un noguldījumiem kopumā nacionālajā valūtā un ārvalstu valūtās.

(LB 04.11.2010. noteikumu Nr.67 redakcijā)

64. B pielikuma B-P izvērsumā atsevišķi norāda nefinanšu sabiedrībām, mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām biedrībām un nodibinājumiem izsniegtos atjaunojamos un pārsnieguma kredītus, norēķinu karšu bezprocentu kredītus un norēķinu karšu procentu kredītus dalījumā “Rezidenti” un “Euro zonas valstu rezidenti”.

65. C pielikumā “Prasības un saistības pret Latvijas Republikas valdību” uzrāda prasības un saistības pret Latvijas Republikas centrālo valdību un vietējo valdību, ievērojot rādītāju dalījumu nacionālajā valūtā un ārvalstu valūtās.

66. Prasības pret centrālo valdību

66.1. Kredīti

Šeit uzrāda aizdevumus centrālajai valdībai (Valsts kasei).

66.2. Finanšu līzings

Šeit uzrāda aizdevumus, kas izsniegti ilglietojamu iekārtu u.tml. pamatlīdzekļu iegādei, ja MFI iznomā šos pamatlīdzekļus klientam par nomas maksu, kas sedz aizdevuma pamatsummu un procentu maksājumus.

66.3. Citas prasības

Šeit uzrāda prasības, kas nav uzrādītas saskaņā ar šo noteikumu 66.1. un 66.2. apakšpunkta prasībām.

66.4. Īstermiņa vērtspapīri

Šeit uzrāda Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un citus centrālās valdības emitētos pārvedamos īstermiņa vērtspapīrus.

66.5. Ilgtermiņa vērtspapīri

Šeit uzrāda Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas un citus centrālās valdības emitētos pārvedamos ilgtermiņa vērtspapīrus.

66.6. Citi vērtspapīri

Šeit uzrāda netirgojamos vērtspapīrus, kurus centrālā valdība emitējusi speciāliem mērķiem.

(Grozīts ar LB 15.11.2011. noteikumiem Nr.82)

67. Prasības pret vietējo valdību

67.1. Kredīti

Šeit uzrāda aizdevumus vietējai valdībai.

67.2. Finanšu līzings

Šeit uzrāda vietējās valdības saņemto finanšu līzingu.

67.3. Citas prasības

Šeit uzrāda prasības, kas nav uzrādītas saskaņā ar šo noteikumu 67.1. un 67.2. apakšpunkta prasībām.

67.4. Vērtspapīri

Šeit uzrāda vietējās valdības emitētos vērtspapīrus.

68. Saistības pret centrālo valdību

68.1. Budžeta līdzekļu atlikums

Šeit uzrāda Valsts kases norēķinu konta līdzekļu atlikumu.

68.2. Pārējie pieprasījuma noguldījumi

Šeit uzrāda pārējos pieprasījuma noguldījumus, kas nav uzrādīti saskaņā ar šo noteikumu 68.1. apakšpunkta prasībām.

68.3. Termiņnoguldījumi

Šeit uzrāda centrālās valdības termiņnoguldījumus.

68.4. Repo darījumi

Šeit uzrāda saistības, kas izveidojušās repo darījumu rezultātā.

68.5. Ierobežotie noguldījumi

Šeit uzrāda ar īpašiem līgumiem noformētus speciāliem mērķiem, t.sk. zemnieku saimniecību un studentu kreditēšanai, piešķirtus valdības līdzekļus.

68.6. Sociālās apdrošināšanas līdzekļi

Šeit uzrāda neizmantotos pensiju un pabalstu naudas līdzekļus.

68.7. Citas saistības

Šeit uzrāda tās saistības pret centrālo valdību, kuras nav uzrādītas saskaņā ar šo noteikumu 68.1.–68.6. apakšpunkta prasībām.

(Grozīts ar LB 15.11.2011. noteikumiem Nr.82)

69. Saistības pret vietējo valdību

69.1. Pieprasījuma noguldījumi

Šeit uzrāda vietējās valdības pieprasījuma noguldījumus.

69.2. Termiņnoguldījumi

Šeit uzrāda vietējās valdības termiņnoguldījumus.

69.3. Speciālo budžetu līdzekļi

Šeit uzrāda vietējās valdības speciālo budžetu līdzekļu atlikumus un vietējās valdības privatizācijas fondu līdzekļus.

69.4. Citas saistības

Šeit uzrāda tās saistības pret vietējo valdību, kuras nav uzrādītas saskaņā ar šo noteikumu 69.1.–69.3. apakšpunkta prasībām.

70. F pielikumā “Peļņas un zaudējumu aprēķins” uzrāda MFI ienākumus un izdevumus, kas radušies periodā no gada sākuma līdz pārskata mēneša pēdējam datumam.

71. F pielikumā ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz rezidentiem un nerezidentiem.

72. Procentu ienākumi par prasībām pret MFI

Šeit uzrāda procentu ienākumus par prasībām (t.sk. aizdevumiem, avansiem, noguldījumiem, prasībām, kuras radušās reverse repo darījumu rezultātā) pret Latvijas Banku, citu valstu centrālajām bankām un citām MFI. Iekļauj arī ienākumus, kas radušies, amortizējot diskontu par tām prasībām pret MFI, kuras iegūtas par vērtību, kas mazāka nekā summa, kura MFI jāsaņem, pienākot šo prasību atmaksas termiņam.

73. Procentu ienākumi par kredītiem ne-MFI

Šeit uzrāda procentu ienākumus par kredītiem (t.sk. prasībām, kuras radušās finanšu līzinga un reverse repo darījumu rezultātā) ne-MFI. Iekļauj ienākumus, kas radušies, amortizējot diskontu par tiem aizdevumiem ne-MFI, kuri iegūti par vērtību, kas mazāka nekā summa, kura MFI jāsaņem, pienākot šo aizdevumu atmaksas termiņam.

74. Procentu ienākumi par parāda vērtspapīriem un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu

Šeit uzrāda procentu ienākumus par parāda vērtspapīriem, kā arī citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu. Procentu ienākumus par parāda vērtspapīriem palielina (samazina) par pārskata periodā amortizēto diskonta (prēmijas) summu par tiem parāda vērtspapīriem, kuri iegūti par vērtību, kas mazāka (lielāka) nekā summa, kura MFI jāsaņem, pienākot šo parāda vērtspapīru dzēšanas termiņam.

75. Pārējie procentu ienākumi

Šeit uzrāda pārējos procentiem līdzīgos ienākumus, kuri nav uzrādīti saskaņā ar šo noteikumu 72.–74. punkta prasībām un kurus aprēķina, pamatojoties uz līguma nosacījumiem. Šeit uzrāda arī procentu ienākumus par procentu likmju mijmaiņas darījumiem.

76. Procentu izdevumi par saistībām pret MFI

Šeit uzrāda procentu izdevumus par saistībām (t.sk. saistībām, kas radušās reverso darījumu rezultātā) pret Latvijas Banku, citu valstu centrālajām bankām un citām MFI, kā arī procentu izdevumus par pakārtotajām saistībām.

77. Procentu izdevumi par ne-MFI noguldījumiem

Šeit uzrāda procentu izdevumus par saistībām (t.sk. saistībām, kas radušās repo darījumu rezultātā) pret ne-MFI, kā arī procentu izdevumus par pakārtotajām saistībām.

78. Procentu izdevumi par emitētajiem parāda vērtspapīriem

Šeit uzrāda procentu izdevumus par emitētajiem parāda vērtspapīriem. Procentu izdevumus par emitētajiem parāda vērtspapīriem palielina (samazina) par pārskata periodā amortizēto diskonta (prēmijas) summu par tām parāda vērtspapīru saistībām, kuras iegūtas par vērtību, kas mazāka (lielāka) nekā summa, kura MFI jāsamaksā, pienākot šo parāda vērtspapīru dzēšanas termiņam. Šeit uzrāda arī tos procentu izdevumus par emitētajiem parāda vērtspapīriem, kuri emitēti kā pakārtotās saistības.

79. Pārējie procentu izdevumi

Šeit uzrāda pārējos procentiem līdzīgos izdevumus, kuri nav uzrādīti saskaņā ar šo noteikumu 76.–78. punkta prasībām un kurus aprēķina, pamatojoties uz līguma noteikumiem. Par pārējiem procentu izdevumiem uzskata arī maksājumus Noguldījumu garantiju fondā. Šeit uzrāda arī procentu izdevumus par procentu likmju mijmaiņas darījumiem.

80. Dividenžu ienākumi

Šeit uzrāda dividenžu un citus tiem pielīdzināmus ienākumus par MFI ieguldījumiem akcijās un citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu, kā arī dividenžu ienākumus no līdzdalības saistīto un radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā.

81. Komisijas naudas un citi līdzīgi ienākumi

Šeit uzrāda komisijas naudas un citus līdzīgus ienākumus par klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem (piemēram, galvojumu sniegšanu, operācijām ar vērtspapīriem, aktīvu pārvaldīšanu, veiktajiem maksājumiem, ārvalstu valūtas darījumiem, monētu un dārgmetālu tirdzniecību).

82. Komisijas naudas un citi līdzīgi izdevumi

Šeit uzrāda komisijas naudas un citus līdzīgus izdevumus par saņemtajiem finanšu pakalpojumiem (t.sk. norēķinu un vērtspapīru kontu administrēšanu, aktīvu pārvaldīšanu, brokeru pakalpojumiem, ārvalstu valūtas darījumiem, monētu un dārgmetālu tirdzniecību u.tml.), izņemot gadījumus, kad komisijas naudas maksājumi iekļaujami finanšu instrumenta iegādes vērtībā.

83. Finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa vai zaudējumi

Šeit uzrāda peļņu vai zaudējumus no tirdzniecības ar ārvalstu valūtu un patiesajā vērtībā novērtētajiem finanšu aktīviem vai finanšu saistībām, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā (t.sk. atvasinātajiem finanšu instrumentiem), kā arī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu un dārgmetālu tirdzniecības peļņu vai zaudējumus.

84. Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezultāts

Šeit uzrāda ārvalstu valūtas un patiesajā vērtībā novērtēto finanšu aktīvu vai finanšu saistību, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā, pārvērtēšanas rezultātu.

85. Citi parastie ienākumi

Šeit uzrāda pārējos ienākumus, kas saistīti ar MFI pamatdarbību, bet nav uzrādīti saskaņā ar šo noteikumu 72.–75., 80., 81., 83. un 84. punkta prasībām, kā arī ienākumus, kas radušies kustamā un nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā. Atsevišķi uzrāda par laikā neizpildītajām saistībām saņemto soda naudu.

86. Administratīvie izdevumi

Šeit uzrāda padomei un valdei samaksāto atalgojumu, darba algu un pārējos maksājumus personālam (t.sk. izdevumus darbinieku veselības apdrošināšanai u.c. darbinieku labumus), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, nodokļus (t.sk. nekustamā īpašuma nodokli un pārējos nodokļus, kas attiecināmi uz pārskata periodu, izņemot uzņēmumu ienākuma nodokli, ko uzrāda saskaņā ar šo noteikumu 93. punkta prasībām) un pārējos administratīvos izdevumus. Pārējos administratīvajos izdevumos iekļauj komandējuma izdevumus, pasta un sakaru pakalpojumu izdevumus, izdevumus par informācijas pakalpojumiem un datorpakalpojumiem u.c. administratīvos izdevumus.

(LB 04.11.2010. noteikumu Nr.67 redakcijā)

87. Nemateriālo aktīvu vērtības amortizācija un pamatlīdzekļu vērtības nolietojums un atsavināšana

87.1. Šeit uzrāda nemateriālo aktīvu vērtības amortizācijas, pamatlīdzekļu vērtības nolietojuma un šo aktīvu atsavināšanas izdevumus.

87.2. Šeit uzrāda zaudējumus no nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības samazināšanas.

88. Citi parastie izdevumi

Šeit uzrāda pārējos izdevumus, kas saistīti ar MFI pamatdarbību, bet nav uzrādāmi saskaņā ar šo noteikumu 76.–79., 82.–84., 86. un 87. punkta prasībām. Citos parastajos izdevumos iekļauj dalības maksu un tai pielīdzināmus izdevumus (t.sk. Latvijas Komercbanku asociācijas biedru maksu un maksājumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai).

89. Izdevumi uzkrājumiem nedrošajiem parādiem un saistībām

Šeit uzrāda tos uzkrājumus nedrošajiem parādiem, kuri izveidoti no gada sākuma līdz pārskata mēneša pēdējam datumam. Tajos ietilpst izdevumi speciālajiem uzkrājumiem un vispārējiem uzkrājumiem nedrošajiem parādiem (t.sk. uzkrātajiem ienākumiem), kas uzrādīti aktīvos, kā arī izdevumi uzkrājumiem galvojumiem un citām ārpusbilances posteņos uzrādītajām saistībām. Uzrāda zaudējumus, kas radušies nedrošo parādu norakstīšanas rezultātā, ja tiem iepriekš nav izveidoti uzkrājumi vai arī izveidotie uzkrājumi izrādījušies mazāki par norakstāmo summu.

90. Uzkrājumu samazināšanas ienākumi

Šeit uzrāda iepriekšējos gados nedrošajiem parādiem un saistībām izveidoto uzkrājumu samazinājumu un ienākumus no iepriekšējos gados norakstīto aktīvu atgūšanas.

91. Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājuma korekcija

91.1. Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtība neatgriezeniski samazinājusies vai finanšu aktīvi ir neatgūstami, un patiesās vērtības pārmaiņu uzrādīšanai pozīcijā “Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerve” vairs nav pamata, F pielikuma pozīcijā “Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājuma korekcija” uzrāda zaudējumus no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazināšanās attiecībā pret šo aktīvu pašizmaksu.

91.2. Šeit uzrāda zaudējumus no to pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu, kuri uzrādīti atbilstoši to pašizmaksai, vērtības samazināšanās attiecībā pret šo aktīvu pašizmaksu, ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka šo finanšu aktīvu vērtība neatgriezeniski samazinājusies vai tie ir neatgūstami.

91.3. Šeit uzrāda arī minēto ieguldījumu vērtības pieaugumu, kas kompensē iepriekš F pielikumā iekļauto ieguldījumu vērtības samazinājumu attiecībā pret to pašizmaksu.

92. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vērtības samazinājuma korekcija

92.1. Šajā pozīcijā uzrāda speciālos uzkrājumus, kas izveidoti līdz termiņa beigām turēto parāda vērtspapīru vērtības samazināšanās radītajiem zaudējumiem, ja pastāv varbūtība, ka MFI nespēs saņemt visu summu (pamatsummu un procentus), kas tai pienākas saskaņā ar līguma noteikumiem.

92.2. Šeit uzrāda līdzdalības saistīto un radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā vērtības samazinājumu attiecībā pret šo ieguldījumu pašizmaksu. Šeit uzrāda arī minēto ieguldījumu vērtības pieaugumu, kas kompensē jau iekļauto ieguldījumu vērtības samazinājumu attiecībā pret paš­izmaksu.

93. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Šeit uzrāda MFI uzņēmumu ienākuma nodokli, kas attiecas uz pārskata gadu.

94. F pielikuma F-N izvērsumā uzrāda ar nerezidentiem saistītos pārējos administratīvos izdevumus.

94.1. Komandējuma izdevumi

Šeit uzrāda tos komandējuma izdevumus, kuri radušies par nerezidentu sniegtajiem pakalpojumiem (piemēram, viesnīcu, transporta, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem).

94.2. Pasta un sakaru pakalpojumu izdevumi

Šeit uzrāda izdevumus par nerezidentu sniegtajiem pasta, specializēto kurjerfirmu un informācijas pārraidīšanas pakalpojumiem un SWIFT uzturēšanu.

94.3. Ēku remonta izdevumi

Šeit uzrāda izdevumus par nerezidentu veikto ēku remontu.

94.4. Izdevumi par informācijas pakalpojumiem un datorpakalpojumiem

Šeit uzrāda izdevumus par nerezidentu ziņu aģentūru pakalpojumiem, preses izdevumu abonēšanu ārvalstīs, nerezidentu konsultācijām tehniskā nodrošinājuma un programmatūras jautājumos.

94.5. Nekustamā īpašuma nomas izdevumi

Šeit uzrāda izdevumus par nerezidentu nekustamā īpašuma nomu.

94.6. Izdevumi par pārējiem pakalpojumiem

Šeit uzrāda izdevumus par nerezidentu sniegtajiem grāmatvedības, juridiskajiem, reklāmas, tirgus izpētes u.tml. pakalpojumiem.

94.7. Citi izdevumi

Šeit uzrāda nerezidentiem samaksāto soda naudu un tos ar nerezidentiem saistītos pārējos administratīvos izdevumus, kuri nav uzrādīti saskaņā ar šo noteikumu 94.1.–94.6. apakšpunkta prasībām.

95. J pielikumu “Aktīvi pārvaldīšanā” sagatavo, atsevišķi nodalot finanšu instrumentus, kurus MFI ieguvusi, pārvaldot rezidentu naudas līdzekļus un nerezidentu naudas līdzekļus.

96. J pielikumā ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz rezidentiem un nerezidentiem, kā arī rādītāju dalījumu nacionālajā valūtā, euro un pārējās ārvalstu valūtās.

97. Par īstermiņa prasībām pret citām MFI un īstermiņa kredītiem ne-MFI uzskata prasības un kredītus ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam (ieskaitot). Par ilgtermiņa prasībām pret citām MFI un ilgtermiņa kredītiem ne-MFI uzskata prasības un kredītus ar sākotnējo termiņu ilgāku par 1 gadu.

98. Priekšrocību akcijas ar fiksētu ienākumu uzskatāmas par ilgtermiņa vērtspapīriem.

99. K pielikumā “Pārskats par elektronisko naudu” uzrāda emitēto elektronisko naudu, atsevišķi nodalot elektronisko naudu uz elektroniskā informācijas nesēja un elektronisko naudu uz programmatūras bāzes.

100. K pielikums ietver emitēto elektronisko naudu, kas atspoguļota kā pieprasījuma noguldījumi.

101. K pielikumā ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz rezidentiem, euro zonas valstīm un pārējām ārvalstīm, attiecībā uz citām MFI, valdību un ne-MFI, izņemot valdību, kā arī rādītāju dalījumu nacionālajā valūtā, euro un pārējās ārvalstu valūtās.

102. Elektroniskā nauda elektroniskajā informācijas nesējā (piemēram, priekšsamaksas kartē)

Šeit uzrāda elektroniskās naudas produktus, kas nodrošina klientam pārnēsājamu elektronisko ierīci, parasti karti ar integrēto shēmu – viedkarti –, kura satur mikroprocesora mikroshēmu.

103. Elektroniskā nauda uz programmatūras bāzes

Šeit uzrāda elektroniskās naudas produktus, kuriem izmanto specializētu programmatūru personālajā datorā un kurus parasti lieto elektronisko vērtību pārsūtīšanai, izmantojot telekomunikāciju tīklus (piemēram, internetu).

104. L pielikuma “MFI mēneša bilances pārskata pozīcijas valstu un valūtu dalījumā” sagatavošanā izmanto starptautiskos standartus ISO 3166 “Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi” un ISO 4217 “Valūtu un resursu kodi” (sk. Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlni “Saites”).

(Grozīts ar LB 15.11.2011. noteikumiem Nr.82)

105. L pielikumu sagatavo atbilstoši pārskata veidlapā norādītajām mēneša bilances pārskata pozīcijām.

106. L pielikumā ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz rezidentiem, ārvalstīm un starptautiskajām institūcijām.

107. Ja MFI klients ir starptautiskā organizācija, ailē “Starptautiskās organizācijas pazīme” uzrāda divu simbolu kodu atbilstoši starptautisko organizāciju kodiem Latvijas Bankas interneta vietnes (www.bank.lv) izvēlnē “Saites”.

(Grozīts ar LB 15.11.2011. noteikumiem Nr.82)

108. Saistības, kuras MFI jāizpilda bez iepriekšēja brīdinājuma vai kuru brīdinājuma termiņš ir 24 stundas vai viena darbadiena, uzskatāmas par pieprasījuma saistībām. Analogs nosacījums attiecināms uz MFI prasībām. Termiņa pazīme pieprasījuma prasībām vai saistībām ir “TP”.

109. Termiņu grupā "līdz 1 gadam" (termiņa pazīme – "T1") uzrāda kredītus un noguldījumus, kuru sākotnējais termiņš vai brīdinājuma termiņš par izņemšanu ir līdz 1 gadam (ieskaitot), kā arī prasības un saistības, kuras radušās reverse repo un repo darījumu rezultātā. Uzrādot nerezidentu kredītus, šajā termiņu grupā iekļauj arī pieprasījuma kredītus un tos kredītus, kuriem līgumā noteiktais termiņš beidzies, bet klients nav pilnībā sedzis savas saistības pret MFI. Termiņu grupā "ar termiņu ilgāku par 1 gadu" (termiņa pazīme – "TS") uzrāda kredītus un noguldījumus, kuru sākotnējais termiņš vai brīdinājuma termiņš par izņemšanu ir ilgāks par 1 gadu.

(LB 04.11.2010. noteikumu Nr.67 redakcijā)

110. Emitētos parāda vērtspapīrus uzrāda dalījumā pa termiņu grupām “līdz 1 gadam”, ja emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot), “1–2 gadi” (termiņa pazīme – “T2”) – ja emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir līdz 2 gadiem (ieskaitot), t.sk. norādot instrumenta pazīmi “NV” vērtspapīriem ar nominālā kapitāla garantiju dzēšanas brīdī emisijas valūtā mazāku par 100%. Termiņu grupā “ar termiņu ilgāku par 2 gadiem” (termiņa pazīme – “TL”) uzrāda tos vērtspapīrus, kuru emisijas brīdī noteiktais dzēšanas termiņš ir ilgāks par 2 gadiem.

111. Ne-MFI strukturētajiem noguldījumiem, kuru ienesīgums atkarīgs no tiem piesaistītā bāzes aktīva (vērtspapīra, biržas indeksa, akcijas, valūtas kursa vai cita aktīva) cenas pārmaiņas, norāda instrumenta pazīmi “SN”.

112. Strukturētajiem emitētajiem parāda vērtspapīriem, kuru ienesīgums atkarīgs no tiem piesaistītā bāzes aktīva (vērtspapīra, biržas indeksa, akcijas, valūtas kursa vai cita aktīva) cenas pārmaiņas, norāda instrumenta pazīmi “SV”.

113. Prasībām vai saistībām, kas radušās sindicētā kredīta veidā, norāda instrumenta pazīmi “SK”, prasību pusē norādot prasības pret sindicētā kredīta gala aizņēmēju, bet saistību pusē – saistības pret sindicētā kredīta gala aizdevēju.

114. M pielikumā “Kredīti dalījumā pēc atlikušā termiņa un pēc procentu likmes pārskatīšanas perioda” ievēro rādītāju dalījumu attiecībā uz rezidentiem un euro zonas valstu rezidentiem, kā arī rādītāju dalījumu nacionālajā valūtā un euro.

115. Termiņu dalījumā ne-MFI izsniegtos kredītus uzrāda “Ar noteikto termiņu ilgāku par 1 gadu”, t.sk. nodalot kredītus ar atlikušo termiņu līdz 1 gadam un ar atlikušo termiņu ilgāku par 1 gadu, kā arī ar procentu likmes pārskatīšanas periodu līdz 1 gadam. Termiņu dalījumā “Ar noteikto termiņu ilgāku par 2 gadiem” uzrāda kredītus ar atlikušo termiņu līdz 2 gadiem, ar atlikušo termiņu ilgāku par 2 gadiem un ar procentu likmes pārskatīšanas periodu līdz 2 gadiem.

116. M pielikumā kredītiem ar noteiktu termiņu noteicošais ir darījuma sākumā nolīgtais darījuma beigu termiņš.

(Apakšnodaļas nosaukums LB 04.11.2010. noteikumu Nr.67 redakcijā)

117. N pielikumā "Pārskats par pamatkapitāla sadalījumu" uzrāda akcionāra mītnes valsts kodu, akcionāra sektora pazīmi, kā arī akciju bilances vērtību. Informāciju sniedz par katru investoru atsevišķi neatkarīgi no ieguldījuma apjoma.

(LB 04.11.2010. noteikumu Nr.67 redakcijā)

118. Ja mēneša bilances pārskata atsevišķas pozīcijas rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša bilances pārskata attiecīgo rādītāju mainījies vairāk nekā par 15% vai 500 tūkst. latu, MFI aizpilda veidlapu “Mēneša bilances pārskata un pielikumu pozīciju pārmaiņas”, norādot pārmaiņu iemeslus pēc pazīmēm “DAR”, “PRK”, “PRV” vai “CIT”. Pārmaiņas mēneša bilances pārskata A, B un L pielikumā uzrāda tikai tad, ja pārmaiņu iemesls ir pārklasifikācija.

119. Pazīmi “DAR” lieto, ja pārmaiņu iemesls ir darījums.

120. Pazīmi “PRK” norāda pārklasifikācijas un pārējo korekciju gadījumā, ja pārmaiņas notikušas šo noteikumu 4. punktā minētajā sarakstā, struktūrā, sektoru klasifikācijā vai aktīvu un pasīvu klasifikācijā. Pārmaiņas struktūrā nozīmē dažu finanšu aktīvu un pasīvu iekļaušanu vai neiekļaušanu pārstrukturēšanas rezultātā. Parasti tas attiecas uz apvienošanos, pārņemšanu un sadalīšanu.

121. Pazīmi “PRV” norāda, ja pārmaiņu iemesls ir pārvērtēšana ārvalstu valūtas kursa ietekmē, vērtspapīru pārvērtēšana vai slikto kredītu norakstīšanas korekcija.

122. Pazīmi “CIT” norāda, ja pārmaiņu iemesls ir pārskatu kļūdu korekcija vai citi iemesli.

123. Mēneša bilances pārskatu un tā pielikumus sagatavo un nosūta Latvijas Bankai elektroniskā veidā atbilstoši Latvijas Bankas statistisko pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas normatīvajiem aktiem.

124. Mēneša bilances pārskatu un tā A, B un C pielikumu:

124.1. kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, iesniedz Latvijas Bankai četru darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām, bet MFI, kurām ir vairāk nekā piecas filiāles, – sešu darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām;

124.2. krājaizdevu sabiedrības sagatavo par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām;

124.3. elektroniskās naudas iestādes sagatavo par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām.

(Grozīts ar LB 12.05.2011. noteikumiem Nr.75)

125. F pielikumu:

125.1. kredītiestādes sagatavo par periodu no gada sākuma līdz pārskata mēneša beigām un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā četru darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām, bet MFI, kurām ir vairāk nekā piecas filiāles, – sešu darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām;

125.2. krājaizdevu sabiedrības un ieguldījumu sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, sagatavo par periodu no gada sākuma līdz 31. martam, 30. jūnijam, 30. septembrim un 31. decembrim un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām;

125.3. elektroniskās naudas iestādes sagatavo par periodu no gada sākuma līdz 30. jūnijam un 31. decembrim un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā četru darbadienu laikā pēc pārskata perioda beigām.

(Grozīts ar LB 12.05.2011. noteikumiem Nr.75)

126. J un L pielikumu:

126.1. kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā 10. darbadienā pēc pārskata mēneša beigām;

126.2. krājaizdevu sabiedrības sagatavo par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā 10. darbadienā pēc pārskata perioda beigām;

126.3. elektroniskās naudas iestādes sagatavo par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā 10. darbadienā pēc pārskata perioda beigām.

(Grozīts ar LB 12.05.2011. noteikumiem Nr.75)

127. M pielikumu:

127.1. kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, kas pārvalda naudas tirgus fondus, un krājaizdevu sabiedrības sagatavo par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā nākamā mēneša 10. darbadienā;

127.2. elektroniskās naudas iestādes sagatavo par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā 10. darbadienā pēc pārskata perioda beigām.

(LB 04.11.2010. noteikumu Nr.67 redakcijā, kas grozīta ar LB 12.05.2011. noteikumiem Nr.75)

128. K pielikumu sagatavo kredītiestādes un elektroniskās naudas iestādes par stāvokli 30. jūnijā un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā nākamā mēneša 10. darbadienā.

(LB 04.11.2010. noteikumu Nr.67 redakcijā, kas grozīta ar LB 12.05.2011. noteikumiem Nr.75)

128.¹ N pielikumu sagatavo kredītiestādes par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā nākamā mēneša 10. darbadienā.

(LB 04.11.2010. noteikumu Nr.67 redakcijā, kas grozīta ar LB 12.05.2011. noteikumiem Nr.75)

129. Atzīt par spēku zaudējušu Latvijas Bankas padomes 2001. gada 12. jūlija lēmumu Nr. 88/7 “Par kredītiestāžu “Mēneša bilances pārskata” apstiprināšanu jaunā redakcijā”.

130. Noteikumi stājas spēkā 2010. gada 1. maijā.