Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Labklājības ministrijas rīkojums Nr.223 Rīgā 1999.gada 15.jūlijā Par stratēģiju "Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas stratēģija Latvijā" Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 5.augusta noteikumiem Nr.286 "Labklājības ministrijas nolikums" 7.3.apakšpunktu Apstiprināt: "Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas stratēģiju Latvijā (1999.-2003.)" (pielikums). Veselības valsts ministrs V.Jaksons
Apstiprināta ar Labklājības ministrijas 15.07.1999. rīkojumu nr. 223 Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas stratēģija Latvijā (1999.-2003.)
I. Vispārīgie jautājumi 1. Ievads Stratēģijas "Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV*) un AIDS izplatības ierobežošanas stratēģija Latvijā (1999.-2003.)" (turpmāk tekstā - stratēģija) pamatā ir PVO Eiropas veselības politikā "Veselību visiem 21.gadsimtā"1 paredzētais, ka līdz 2020.gadam, izmantojot HIV infekcijas un AIDS kontroles programmas, panākt cilvēku inficēšanās samazināšanos ar HIV valstīs, kurās HIV/AIDS izplatība pašlaik pieaug. Stratēģija ir izstrādāta saskaņā ar PVO ekspertu priekšlikumiem - External programme review, Latvia, 1995; PVO UNAIDS rekomendācijām - Guide to the strategic planning process for a national response to HIV/AIDS, 1998; ES HIV/AIDS politiku regulējošajiem dokumentiem - programmas "Eiropa pret AIDS" direktīvām - 90/3A/EC; 95/1729/EC; 96/647/EC un PVO Pasaules veselības deklarāciju "Health21: An introduction to the health for all policy framework for the WHO European Region,1998.1 Šīs stratēģijas vispārējais ilgtermiņa mērķis ir ierobežot HIV infekcijas un AIDS epidēmijas izplatību un mazināt šīs saslimšanas ietekmi uz indivīdu, ģimeni, sabiedrības grupām un sabiedrību kopumā. Stratēģija izstrādāta Labklājības ministrijas Sabiedrības veselības departamentā, direktore G.Rūtiņa, un AIDS profilakses centrā, direktors A.Ferdats. Tā ir izskatīta Seksuāli transmisīvo slimību un AIDS epidēmijas ierobežošanas koordinācijas valsts komisijas 02.11.1998 sēdē un apspriesta UNAIDS 18.12.1998. rīkotajā seminārā "AIDS izplatības ierobežošanas stratēģija Latvijā", piedaloties ieinteresēto valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Atzinumu par stratēģiju sniedzis UNAIDS konsultants Dr. A. Amato-Gauci. 2. HIV/AIDS epidemioloģiskā situācija un izplatība Vispārējās HIV/AIDS izplatības tendences Eiropas reģionā vērojamas arī Latvijā. HIV/AIDS epidēmija kā rietumu, tā austrumu Eiropā ir sasniegusi svarīgu pagrieziena punktu tajā ziņā, ka, no vienas puses, sākot ar 1995.gadu, daudzās rietumu Eiropas valstīs novēro jaunu AIDS saslimšanas gadījumu skaita nepārtrauktu samazināšanos. Apturēta HIV pārnešana asins pārliešanas un citu medicīnisku manipulāciju rezultātā, efektīvi samazināta HIV pārnešana homoseksuālu vīriešu vidū. Minētās pozitīvās tendences HIV/AIDS izplatības dinamikā rietumu Eiropā ir panāktas sekmīgi īstenojot preventīvās programmas un pielietojot jaunas pretvīrusu zāles HIV infekcijas ārstniecībā. No otras puses, 1996.-1997.gadā austrumu Eiropā - Baltkrievijā, Krievijā un Ukrainā sākās reģionāli HIV infekcijas uzliesmojumi intravenozo narkotiku lietotāju (turpmāk - INL) vidū, izraisot strauju inficēšanās gadījumu skaita pieaugumu šajās valstīs. Samērā plašā seksuāli transmisīvo slimību (turpmāk - STS) izplatība dažādās iedzīvotāju grupās apvienojumā ar HIV infekciju INL vidū rada iespēju ātrai HIV infekcijas izplatībai arī citās centrālās un austrumu Eiropas valstīs, kurās HIV/AIDS izplatības līmenis patreiz ir ļoti zems, starp tām arī Latvijā. Latvijā pirmais HIV infekcijas gadījums reģistrēts 1987.gadā, bet AIDS - 1990.gadā. Laikā no 1987.gada līdz 1997.gada beigām HIV infekcija izplatījās vienīgi seksuālās transmisijas ceļā, galvenokārt, homoseksuālu vīriešu vidū. Inficēšanās līmenis un ikgadējais pieaugums valstī bija ļoti zems un kopējais HIV inficēto personu skaits valstī sasniedza 88. 1997.gada novembrī un decembrī tika reģistrēti pirmie 5 INL inficēti ar HIV. 1998.gadā šādu personu skaits strauji pieauga un decembrī sasniedza jau 122, no kurām - 31 sieviete, t.sk. 6 grūtnieces. Uztraucoša ir HIV infekcijas gadījumu skaita pieauguma tendence jauniešiem vecumā no 15-20 gadiem, kas sastāda jau 15% no visiem reģistrētajiem HIV infekcijas gadījumiem. Uz 1999.gada 1.janvāri Latvijā reģistrēto HIV infekcijas gadījumu skaits bija 251, no kura 31 AIDS saslimšanas gadījums un 8 nāves gadījumi. Ņemot vērā joprojām augsto saslimstību ar STS dažādās iedzīvotāju grupās, kā arī narkotiku lietotāju un tieši tādu skaita pieaugumu, kas narkotikas injicē vēnā, Latvijā ir prognozējama daudz straujāka HIV infekcijas izplatība paaugstinātam infekcijas riskam visvairāk pakļautajās iedzīvotāju grupās, pie kurām pieder jaunieši, INL, cietumnieki, homoseksuāli vīrieši, prostitūtas u.c. 3. HIV/AIDS preventīvo pasākumu organizēšana Latvijā Latvijas Republikā HIV/AIDS ir samērā jauna, ilgtermiņa problēma ar lielu iespējamo ietekmi uz indivīdu un sabiedrības veselību, sociālo un ekonomisko stāvokli. 1993.gadā ar LR Ministru Padomes lēmumu2 kā viena no prioritātēm veselības aprūpē tika noteikta HIV/AIDS izplatības ierobežošana. Valsts politiku HIV/AIDS izplatības ierobežošanas jomā veido un īsteno Labklājības ministrija un tās pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošās iestādes, sadarbojoties ar citu sektoru ieinteresētām institūcijām un NVO. Lai STS/HIV/AIDS epidēmijas jomā uzlabotu koordināciju starp ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām un NVO, izveidota Seksuāli transmisīvo slimību un AIDS epidēmijas ierobežošanas koordinācijas valsts komisija3, kas, atbilstoši situācijai valstī un saskaņā ar nolikumu4, nosaka prioritātes HIV/AIDS/STS izplatības ierobežošanas jomā, koriģē darbības plānus un programmas, veic padomdevēja funkcijas valdības līmenī cilvēku un finansu resursu attīstības jomā. 3.1. Institūcijas un to galvenās funkcijas 1993.gadā, pieaugot HIV/AIDS epidēmijas draudiem, Labklājības ministrija izveidoja Nacionālo AIDS centru5, 6, vēlāk, precizējot funkciju sadali starp sabiedrības veselības un veselības aprūpes sektoriem - AIDS profilakses centru 7. Centra galvenais uzdevums bija izstrādāt un koordinēt kompleksu HIV/AIDS epidēmijas izplatības ierobežošanas pasākumu veikšanu valstī. Līdz ar šī centra izveidošanu tika likts pamats HIV infekcijas profilakses, epidemioloģiskās uzraudzības un ārstniecības sistēmai Latvijā, atbilstoši PVO rekomendācijām. Līdz 1995.gadam šīs sistēmas pamatu veidoja divas funkcionāli saistītas struktūrvienības : pirmā, preventīvā - Nacionālā AIDS centra Epidemioloģiskās uzraudzības daļa un Informācijas, izglītības daļa, kas veica epidemioloģiskās uzraudzības, izglītošanas un informēšanas darbu un, otrā, ārstnieciskā un psiholoģiskā -Valsts klīniskās infekcijas slimību slimnīcas AIDS diagnostikas, ārstēšanas un dispanserizācijas nodaļa, kas veica HIV inficēto personu un AIDS slimnieku veselības aprūpi. Valsts klīniskā infekcijas slimību slimnīca tika reorganizēta par Latvijas Infektoloģijas centru8, kura sastāvā ir AIDS diagnostikas, ārstēšanas un dispanserizācijas daļa. Šis centrs nodrošina HIV inficēto personu un AIDS slimnieku veselības aprūpi un tās metodisko vadību valstī. 1996.gadā izveidotā valsts uzņēmuma Veselības veicināšanas centra9 funkcijās ietilpst veselības veicināšanas programmu izstrādāšana un organizēšana, kā arī veselības veicināšanas un veselības izglītošanas darba veikšana valstī. Līdz ar to Latvijā ir izveidotas institūcijas ar skaidru funkciju sadali HIV infekcijas un AIDS epidemioloģiskās uzraudzības, profilakses un ārstniecības nodrošināšanai. 3.2. Tiesiskā bāze HIV / AIDS epidēmijas izplatības ierobežošanas pasākumi tiek veikti saskaņā ar PVO rekomendācijām, starptautiskiem cilvēktiesību aktiem, kā arī Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem: Likumiem - Ārstniecības likums; Epidemioloģiskās drošības likums u.c.; MK noteikumiem - MK 11.02.1997. noteikumi nr. 71 "Valsts iestādes "AIDS profilakses centra nolikums"; MK 23.09.1997. noteikumi nr. 328 "Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas un AIDS izplatības ierobežošanas noteikumi" u.c. Minētie normatīvie akti ir pamats turpmākai HIV/AIDS epidēmijas ierobežošanas sistēmas sakārtošanai un uzlabošanai valstī. 3.3. Finansēšanas principi HIV/AIDS preventīvo pasākumu veikšanu, t.sk., epidemioloģisko uzraudzību, sākot ar 1996.gadu finansē no LM valsts budžeta programmas "Sabiedrības veselības veicināšana" apakšprogrammas "AIDS izplatības ierobežošana". HIV inficēto personu un AIDS slimnieku veselības aprūpe, t.sk. viņu nodrošinājums ar pretvīrusu medikamentiem, tiek finansēts no LM valsts budžeta programmas "Veselības aprūpe" apakšprogrammas "Infekcijas, seksuāli transmisīvo un lipīgo ādas slimību diagnostika, ārstēšana un izplatības ierobežošana". Citi ieinteresētie sektori - izglītības un zinātnes, tieslietu, aizsardzības, iekšlietu, NVO u.c., saskaņā ar šo stratēģiju un Seksuāli transmisīvo slimību un AIDS epidēmijas ierobežošanas koordinācijas valsts komisijas noteiktajām prioritātēm, paredz finansējumu HIV un AIDS izplatības ierobežošanas pasākumiem savu pamatprogrammu ietvaros HIV/AIDS profilaktisko, informatīvo un izglītojošo pasākumu veikšanai, tiek izmantoti un tiek meklēti papildus līdzekļi, vadot un rakstot projektu pieteikumus starptautiskām AIDS apkarošanas programmām, piem., UNAIDS; izpildot un iesniedzot grantus LZP, slēdzot un meklējot līgumdarbus ar partneriem Latvijā un ārzemēs, kā arī saņemot dāvinājumus. Īpaši liela loma šādu līdzekļu piesaistīšanā ir NVO. 3.4. Starptautiskā sadarbība Daudzu HIV/AIDS preventīvo pasākumu organizēšana un īstenošana ir veikta ar starptautisko atbalstu: izstrādāts un īstenots Latvijas Republikas AIDS ierobežošanas programmas darbības plāns 1994.-1996.gadam sadarbībā ar PVO Globālo AIDS programmu10; 1995.gadā PVO ekspertu grupa veica Latvijas Republikas AIDS ierobežošanas programmas darbības plāna 1994.-1996.gadam ārējo izvērtēšanu, norādot sasniegumus un trūkumus, dodot priekšlikumus programmas optimizācijai11; funkcionē moderna ES prasībām atbilstoša HIV/AIDS epidemioloģiskās uzraudzības sistēma, kas izveidota laikā no 1993.-1998.gadam sadarbībā Eiropas AIDS monitoringa centru Saint Maurice, Francijā; laikā no 1996.-1998.gadam preventīvie pasākumi HIV/AIDS jomā tiek īstenoti, sadarbojoties ar UNAIDS tēmas grupu, kas tika izveidota 1996.gada decembrī un kurā ir pārstāvētas ANO aģentūras, kā arī valsts institūcijas un NVO. UNAIDS tēmas grupas izveidošana un darbība ir veicinājusi un turpina aktivizēt starpsektoriālo sadarbību HIV/AIDS profilakses jomā Latvijā. 4. Stratēģiskie mērķi un pamatprincipi to sasniegšanai 4.1. Stratēģiskie mērķi Galvenie stratēģiskie darbības virzieni vispārējā mērķa sasniegšanai ir: 4.1.1. Eiropas HIV/AIDS monitoringa sistēmā integrēta epidemioloģiskā uzraudzības veikšana; 4.1.2. HIV infekcijas izplatības ierobežošana, novēršot jaunus inficēšanās gadījumus; 4.1.3. HIV inficēto personu un AIDS slimnieku medicīniskā un psihosociālā aprūpe; 4.1.4. Sabiedrības izglītošana, inficēšanās riska mazināšana; 4.1.5. Profesionālās izglītības programmu izstrādāšana; 4.1.6. Zinātniski praktisko pētījumu veikšana. 4.2. Pamatprincipi Uzdevumi stratēģisko mērķu sasniegšanai izstrādāti ievērojot šādus pamatprincipus: 4.2.1. Multisektoriālu pieeju, partnerattiecību veidošanu, kooperāciju un koordināciju starp ieinteresētām valsts, pašvaldību, nevalstiskām institūcijām efektīvai un racionālai finansu un cilvēku resursu izmantošanā; 4.2.2. HIV/AIDS/STS profilaksi sabiedrības veselības veicināšanas kontekstā; 4.2.3. HIV/AIDS izplatības ierobežošanu saistībā ar citu STS un ar asinīm pārnesamu infekcijas slimību profilaksi, pielietojot zināmos šo infekcijas slimību izplatības pārtraukšanas mehānismus; 4.2.4. HIV/AIDS/STS preventīvo pasākumu integrāciju primārajā veselības aprūpē; 4.2.5. Speciālu HIV/AIDS/STS preventīvo pasākumu veidošanu NVO, kā arī noteiktām iedzīvotāju - paaugstināta HIV infekcijas riska mērķa grupām, ar šo organizāciju un grupu pārstāvju, t.sk., personu ar HIV/AIDS, iesaistīšanu izglītības un profilakses pasākumu plānošanā un īstenošanā; 4.2.6. Nepārtrauktību un pēctecību īstermiņa un ilgtermiņa HIV/AIDS profilakses pasākumu plānošanā un īstenošanā; 4.2.7. Epidemioloģisko un psihosociālo pētījumu datu izmantošanu mērķtiecīgu preventīvo pasākumu plānošanā un izvērtēšanā; 4.2.8. Narkotiku lietošanas ļaunuma mazināšanas stratēģijas pielietošanu HIV/AIDS izplatības ierobežošanai; 4.2.9. Starptautisku sadarbību HIV/AIDS/STS profilakses jomā ar PVO, UNAIDS, kā arī pakāpenisku iesaistīšanos ES AIDS programmās. 5. Stratēģijas izpildes koordinācija, pārraudzība un izvērtēšana Stratēģijas realizēšanai būs nepieciešami papildus valsts budžeta un citi līdzekļi. Stratēģijas izpildes koordināciju, pārraudzību un izvērtēšanu veic Seksuāli transmisīvo slimību un AIDS epidēmijas ierobežošanas koordinācijas valsts komisija, balstoties uz izpildinstitūciju atskaitēm par ikgadējo darbības plāna rezultatīvo rādītāju izpildi un efektivitātes izvērtēšanu. Sakarā ar to, ka nav pilnībā izstrādāti un noteikti pamatoti kritēriji (prevention indicators - angl.), kas ļautu izvērtēt preventīvo pasākumu izpildi un to efektivitāti, tad šādu kritēriju izstrāde un papildināšana notiks darba gaitā. AIDS profilakses centra direktors A.Ferdats * stratēģijā lietoto saīsinājumu saraksts 19.lpp. 1 Health21: an intraduction to the health for all policy framework for the WHO European Region. - European Health for All Series; 1998, No. 5. 2 LR MP 22.03.1993. lēmums nr.141. 3 LR MK 27.07.1995. rīkojums nr.412. 4 LR MK 18.07.1995. noteikumi nr.207. 5 LM 14.04.1993. pavēle nr.76. 6 LR MK 27.07.1995. rīkojums nr.412. 7 LR MK 11.02.1997. noteikumi nr.71. 8 LR LM 07.06. rīkojums nr.148. 9 LR MK 27.11.1996. rīkojums nr. 478. 10 Līgums EV/LVA/GPA220, 01.09.1993. 11 External programme review. Latvia, 1995. II. Uzdevumi stratēģisko mērķu sasniegšanai (1999.-2003.) Stratēģisko mērķu sasniegšanai ir jāveic šādi uzdevumi:
* Stratēģijā lietoto saīsinājumu saraksts: AIDS PC - AIDS profilakses centrs AM - Aizasrdzības ministrija ĀD - Ārstniecības departaments ĀIe - ārstniecības iestāde ĀP - ārstniecības persona ĀPA - ārstu profesionālās asociācijas DVVC - Darba un vides veselības centrs DzN - Dzemdību nams ES - Eiropas Savienība ĢP un RV PAC - ģimenes plānošanas un reproduktīvās veselības, perinatālās aprūpes centri HIV - cilvēka imūndeficīta vīruss INL - intravenozo narkotiku lietotāji IVP - Ieslodzījuma vietu pārvalde IZM - Izglītības un zinātnes ministrija LIC - Latvijas infektoloģijas centrs LM - Labklājības ministrija LU - Latvijas universitāte LZP - Latvijas zinātnes padome MK - Ministru kabinets NC - Narkoloģijas centrs NVO - Nevalstiskās organizācijas NVVC - Nacionālais vides veselības centrs PVO - Pasaules Veselības Organizācija (WHO) RSU - Rīgas Stradiņa universitāte PA - profesionālās asociācijas SDAIe - sociālo darbinieku apmācības iestādes STS - seksuāli transmisīvās slimības STSC - Seksuāli transmisīvo slimību centrs SVD - Sabiedrības veselības departaments UNAIDS - ANO AIDS programma VADC - Valsts asinsdonoru centrs VP/TP - Valsts policija / Tikumības policija VVC - Veselības veicināšanas centrs 1 Valsts epidemioloģiskās uzraudzības tīkla laboratorijas 2 diagnostikai un medikamentiem 3 apakšprogrammas "AIDS izplatības ierobežošana" ietvaros 4 LR MK noteikumi nr. 427 "prostitūcijas ierobežošanas noteikumi" 5 Metadona iegāde, programmu infrastruktūru nodrošinājums 6 HIV testa diagnostikas daļai 7 Invaliditātes pabalsti 8 pasākumi, kas paredzēti apakšprogrammas "AIDS izplatības ierobežošana" ietvaros 9 pasākumi, kas paredzēti apakšprogrammas "AIDS izplatības ierobežošana" ietvaros 10 neatkarīgi no veselības mācības formālās organizācijas skolās 11 Datu salīdzināšanai ar 1997.gada Latvijas iedzīvotāju apraujas rezultātiem |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par stratēģiju "Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas stratēģija ..
Statuss:
Zaudējis spēku
Saistītie dokumenti
|