Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumus Nr. 299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu".
Ministru kabineta noteikumi Nr.214

Rīgā 2009.gada 3.martā (prot. Nr.15 13.§)
Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona (turpmāk – ģimene (persona)) tiek atzīta par trūcīgu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis.

2. Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50 % no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī un ja:

2.1. tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi un vērtspapīri;

2.2. tai nav parādsaistību, kā arī tā nav izsniegusi aizdevumus;

2.3. tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;

2.4. tā nav noslēgusi uztura līgumu;

2.5. tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

3. Ģimenes (personas) ienākumu un materiālā stāvokļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajam līmenim novērtē un lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam pieņem tās pašvaldības sociālais dienests (turpmāk – pašvaldības sociālais dienests), kuras teritorijā ģimene (persona) deklarējusi savu dzīvesvietu (turpmāk – pašvaldība).

II. Trūcīgas ģimenes (personas) statusa noteikšana

4. Ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam pašvaldības sociālais dienests novērtē pēc iesnieguma saņemšanas par ģimenes (personas) atzīšanu par trūcīgu.

5. Parakstot šo noteikumu 4.punktā minēto iesniegumu, iesniedzējs un viņa ģimenes pilngadīgās personas pašvaldības sociālajam dienestam dod atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par ģimeni (personu).

6. Lai novērtētu ienākumus un materiālo stāvokli, iesniedzējs aizpilda un iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju (1.pielikums) (turpmāk – deklarācija), kā arī iesniedz izziņas par šo noteikumu 13.punktā minētajiem ienākumiem, ja nepieciešamā informācija nav pašvaldības un valsts datu reģistros.

7. Deklarācijā iesniedzējs norāda ziņas par šo noteikumu 1.punktā minētajām personām. Deklarāciju paraksta iesniedzējs, apliecinot deklarācijā norādīto ziņu patiesumu.

8. Deklarācijā sniegtās ziņas pašvaldības sociālais dienests pārbauda, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamās ziņas par ģimeni (personu) vai pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām, ja nepieciešams, pieprasot arī ziņas apliecinošus dokumentus un apsekojot ģimeni (personu) dzīvesvietā (2.pielikums).

9. Pašvaldības sociālais dienests ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šo noteikumu 4.punktā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam.

10. Ja ģimene (persona) atbilst trūcīgas ģimenes (personas) statusam, pašvaldības sociālais dienests izsniedz rakstisku izziņu par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam (3.pielikums).

11. Ja vismaz viens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējīgs, izņemot nestrādājošas personas ar invaliditāti, trūcīgas ģimenes (personas) statusu nosaka uz trim mēnešiem pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas. Ja neviens no iesniedzēja pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējīgs, ģimenē ir persona ar invaliditāti vai bērns, trūcīgas ģimenes (personas) statusu nosaka uz sešiem mēnešiem.

12. Beidzoties šo noteikumu 11.punktā minētajam periodam, ģimenei (personai) var atkārtoti noteikt trūcīgas ģimenes (personas) statusu pēc šo noteikumu 4.punktā minētā iesnieguma un 6.punktā minēto dokumentu iesniegšanas.

III. Nosacījumi ienākumu un materiālā stāvokļa novērtēšanai

13. Deklarācijā norāda šādus ģimenes (personas) ienākumus:

13.1. ienākumi no algota darba un pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas), valsts sociālie pabalsti, atlīdzības, stipendijas, kompensācijas, uzturlīdzekļi, studējošo kredīts, izņemot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5.pantā minētos ienākumus, – par pēdējiem trim mēnešiem;

13.2. ienākumi no saimnieciskās darbības, autoratlīdzības un honorāra, nekustamās mantas nomas (īres) un atsavināšanas, kustamās mantas nomas un atsavināšanas – par pēdējiem 12 mēnešiem;

13.3. saņemtie dāvinājumi, mantojumi, dividendes un laimesti – par pēdējiem 12 mēnešiem;

13.4. atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka sniegtais materiālais atbalsts ģimenei – par pēdējiem 12 mēnešiem;

13.5. citi ienākumi – par pēdējiem 12 mēnešiem.

14. Ienākumus deklarē apmērā, kas veidojas pēc valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas.

15. Ja deklarācijas aizpildīšanas laikā ģimenei (personai) nav ienākumu no algota darba vai beidzies termiņš, kurā saņemts vecāku pabalsts, persona atbrīvota no brīvības atņemšanas soda izciešanas un citos gadījumos, kad nav ienākumu, bet iepriekšējo triju mēnešu laikā ienākumi bija vienādi ar attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošo minimālo mēneša darba algu vai mazāki par to, šo noteikumu 13.1.apakšpunktā minētos ienākumus neņem vērā, novērtējot ģimenes (personas) ienākumus un materiālo stāvokli.

16. Par naudas uzkrājumiem šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi naudas līdzekļu uzkrājumi, kas ir mazāki par attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošo minimālo mēneša darba algu.

17. Par parādsaistībām šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi studiju un studējošo kredīti un kredīti mājokļa pielāgošanai invalīdiem, parāds par dzīvokļa īri, apsaimniekošanas izdevumiem un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī parāds par pacienta iemaksu vai pacienta līdzmaksājumu, saņemot no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

18. Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt labvēlīgākus nosacījumus attiecībā uz atsevišķiem parādsaistību veidiem, nosakot to lielumu.

19. Par īpašumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi:

19.1. dzīvokļa iekārta, apģērbs un sadzīves priekšmeti, kas ģimenei (personai) pieder trūcīgas ģimenes (personas) statusa noteikšanas laikā;

19.2. nekustamais īpašums vai tā daļa vai kustamā manta, kuru izmanto ģimenes (personas) pamatvajadzību (uzturs, miteklis, apģērbs) nodrošināšanai;

19.3. viens transportlīdzeklis, kuru izmanto ģimenes locekļu vai personas ikdienas vajadzību nodrošināšanai (nokļūšanai līdz darba vietai vai izglītības iestādei) un kurš personas īpašumā ir ilgāk par 10 gadiem.

20. Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt izvērtēšanas kritērijus iespējai gūt ienākumus no īpašuma konkrētā pašvaldībā, kā arī atsevišķi dzīvojošu apgādnieku palīdzētspējas novērtēšanai.

IV. Kārtība, kādā var apstrīdēt un pārsūdzēt lēmumu par atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam

21. Ja ģimene (persona) neatbilst trūcīgas ģimenes (personas) statusam un nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības, pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt trūcīgas ģimenes (personas) statusu.

22. Pašvaldības sociālā dienesta lēmumu par ģimenes (personas) atbilstību vai neatbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam var apstrīdēt pašvaldības domē. Pašvaldības domes pieņemto lēmumu ģimene (persona) var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

V. Noslēguma jautājumi

23. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumus Nr.97 “Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 35.nr.; 2005, 72.nr.).

24. Līdz 2009.gada 1.jūlijam šajos noteikumos pašvaldības sociālajam dienestam noteiktos uzdevumus veic arī pašvaldības padome.

Ministru prezidents I.Godmanis

Labklājības ministre I.Purne
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 3.marta noteikumiem Nr.214

KN214P1_PAGE_1.JPG (83505 bytes)

KN214P1_PAGE_2.JPG (100222 bytes)

KN214P1_PAGE_3.JPG (30654 bytes)

Labklājības ministre I.Purne
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 3.marta noteikumiem Nr.214
KN214P2.JPG (68668 bytes)
Labklājības ministre I.Purne
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 3.marta noteikumiem Nr.214
KN214P3.JPG (83639 bytes)
Labklājības ministre I.Purne
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 214Pieņemts: 03.03.2009.Stājas spēkā: 18.03.2009.Zaudē spēku: 01.04.2010.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 42, 17.03.2009.
Dokumenta valoda:
EN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Izdoti saskaņā ar
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
189237
18.03.2009
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)