|
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumus Nr. 107 "Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība". Ministru kabineta noteikumi Nr. 228 Rīgā 1999.gada 29.jūnijā (prot. Nr. 33, 3.§) Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtībaIzdoti saskaņā
ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likuma I. Vispārīgie jautājumi 1. Šie noteikumi nosaka vienotu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtību. 2. Šo noteikumu ievērošanu savas kompetences ietvaros kontrolē Vides valsts inspekcija, Valsts darba inspekcija un Valsts sanitārā inspekcija. II. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķēšanas kārtība 3. Klasificētās ķīmiskās vielas noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā. 4. Ķīmisko vielu iedarbības raksturojums un ķīmisko vielu iedarbības raksturojumu apvienojumi sniegti šo noteikumu 2.pielikumā. 5. Sprādzienbīstamu, īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu un uzliesmojošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kas ir spēcīgi oksidētāji, klasifikācijas un marķējuma kritēriji noteikti šo noteikumu 3.pielikumā. 6. Ļoti toksisku, toksisku un kaitīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma kritēriji noteikti šo noteikumu 4.pielikumā. 7. Kodīgu un kairinošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma izvēles kritēriji noteikti šo noteikumu 5.pielikumā. 8. Sensibilizāciju izraisošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma kritēriji noteikti šo noteikumu 6.pielikumā. 9. Kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma kritēriji noteikti šo noteikumu 7.pielikumā. 10. Videi bīstamu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma kritēriji noteikti šo noteikumu 8.pielikumā. 11. Citi ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas kritēriji noteikti šo noteikumu 9.pielikumā. 12. Drošības prasību apzīmējumi un drošības prasību apzīmējumu apvienojumi sniegti šo noteikumu 10.pielikumā. 13. Drošības prasību apzīmējumu izvēles kritēriji noteikti šo noteikumu 11.pielikumā. 14. Ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu ražotājs, importētājs vai piegādātājs pēc tās personas pieprasījuma, kura ir iegādājusies attiecīgo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu tālākai izmantošanai cita produkta ražošanā, nekavējoties nosūta attiecīgajai personai visu informāciju par ķīmiskā produkta sastāvā esošajām ķīmiskajām vielām, kura nepieciešama jaunā ķīmiskā produkta klasifikācijai un marķēšanai. 15. Katrai ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klasei tiek piešķirts marķējums, kurā norāda bīstamības apzīmējumu ar burtu (burtiem), bīstamības simbolu un bīstamības paskaidrojumu (12.pielikums). 16. Katrai ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klasei noteikts vienots marķējuma attēlojums (13.pielikums). 17. Uz katra ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta iepakojuma jābūt etiķetei ar šādu informāciju valsts valodā: 17.1. ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta un ķīmiskā produkta sastāvā esošo ķīmisko vielu nosaukumi; 17.2. Latvijā reģistrēta ražotāja, importētāja vai piegādātāja nosaukums, juridiskā adrese un tālruņa numurs; 17.3. ķīmiskās vielas iedarbības raksturojums un drošības prasību apzīmējums, kas brīdina par attiecīgās ķīmiskās vielas iedarbības bīstamību cilvēkam un videi. Abi minētie apzīmējumi sastāv no burta, skaitļa un teksta; 17.4. marķējums; 17.5. mazumtirdzniecībai paredzēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu masa vai tilpums. 18. Ja ķīmiskā viela klasificēta kā "ļoti toksiska", "toksiska", "kaitīga" vai "kodīga", uz iepakojuma norāda ķīmiskās vielas nosaukumu valsts valodā saskaņā ar starptautiski atzīto nomenklatūru (IUPAC - Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienība). Pārējos gadījumos uz ķīmisko vielu iepakojuma norāda ķīmiskās vielas tirdzniecības nosaukumu vai tās ķīmisko nosaukumu saskaņā ar starptautiski atzīto nomenklatūru (IUPAC). 19. Uz ķīmisko produktu iepakojuma norāda ķīmiskā produkta tirdzniecības nosaukumu (ķīmiskā produkta nosaukums, kuru izmanto tirdzniecībā) valsts valodā. 20. Ķīmiskā produkta sastāvā esošo ķīmisko vielu nosaukumus uz etiķetes norāda, ja minēto ķīmisko vielu klātbūtnes dēļ attiecīgajā ķīmiskajā produktā tas klasificēts šādās bīstamības klasēs vai nepieciešams sniegt šādu ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu: 20.1. ja ķīmiskais produkts atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam klasificēts kā "ļoti toksisks", "toksisks" vai "kaitīgs"; 20.2. ja ķīmiskais produkts atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam klasificēts kā "kodīgs"; 20.3. ja ķīmiskajam produktam atbilstoši šo noteikumu 4., 6. un 7.pielikumam ir piešķirti šādi ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumi: R39, R40, R42, R43, R42/43, R45, R46, R47 un R48. 21. Ja ķīmiskā produkta sastāvā ir vairāk nekā četras ķīmiskās vielas, norāda četras ķīmiskās vielas, kas var izraisīt vislielāko kaitējumu veselībai un videi, izvēloties attiecīgo ķīmisko vielu iedarbības raksturojumu. 22. Ja ķīmiskie produkti paredzēti pārdošanai mazumtirdzniecībā un klasificēti kā "ļoti toksiski", "toksiski" vai "kodīgi", bet uz to iepakojuma nav iespējams uzlikt marķējuma informāciju (ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu un drošības prasību apzīmējumu), precīzu un labi saprotamu informāciju pievieno iepakojumam un, ja nepieciešams, pievieno arī informāciju par tukšā iepakojuma iznīcināšanu. 23. Ja ražotājs var pierādīt, ka informācijai par kādu ķīmiskā produkta sastāvdaļu vai ķīmisko vielu saskaņā ar Informācijas atklātības likumu ir ierobežota pieejamība, viņam ir tiesības nenorādīt konkrēto ķīmisko vielu, bet norādīt vispārējo funkcionālo grupu (atomi vai atomu grupas, kas nosaka savienojuma ķīmiskās īpašības). 24. Uz ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojuma var nenorādīt ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu un drošības prasību apzīmējumu, ja: 24.1. viegli uzliesmojošu, uzliesmojošu un oksidējošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojuma tilpums nepārsniedz 125 ml; 24.2. kairinošo ķīmisko produktu iepakojuma tilpums nepārsniedz 125 ml un tie nesatur ķīmiskās vielas, kuras var izraisīt sensibilizāciju; 24.3. kairinošo ķīmisko vielu iepakojuma tilpums nepārsniedz 125 ml; 24.4. kaitīgo ķīmisko vielu iepakojuma tilpums nepārsniedz 125 ml un tās nav paredzētas realizācijai mazumtirdzniecībā. 25. Ja ķīmiskais produkts ir klasificēts gan kā "kaitīgs", gan kā "kairinošs", ķīmisko produktu apzīmē ar "kaitīgs", bet ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumā norāda abas bīstamības klases. 26. Katrai ķīmiskajai vielai norāda to ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu, kas tai piešķirts atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam. Ja ķīmiskā viela nav minēta šo noteikumu 1.pielikumā, ķīmiskās vielas iedarbību raksturo saskaņā ar šo noteikumu 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.pielikumu. 27. Raksturojot iespējamo kaitējumu, ko ķīmiskā viela vai ķīmiskais produkts var nodarīt cilvēkam un videi, norāda vismaz vienu, bet ne vairāk par četriem ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumiem. Ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumam jānorāda tā attiecīgās ķīmiskās vielas un ķīmiskā produkta īpašība, kas rada viskaitīgāko ietekmi. 28. Raksturojot ķīmisko vielu un ķīmisko produktu lietošanas drošības pasākumus, norāda vismaz vienu, bet ne vairāk par četriem drošības prasību apzīmējumiem (apvienotais drošības prasību apzīmējums tiek uzskatīts par vienu). Ja drošības prasību apzīmējumu nav iespējams norādīt etiķetē, to var pievienot atsevišķi. 29. Katrai ķīmiskajai vielai norāda tos drošības prasību apzīmējumus, kas tai piešķirti atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam. Ja ķīmiskā viela nav minēta šo noteikumu 1.pielikumā, drošības prasību apzīmējumu izvēlas saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumu. 30. Mazumtirdzniecībā paredzētā ķīmiskā produkta iepakojuma marķējumā norādītajiem drošības prasību apzīmējumiem pievieno drošības prasību apzīmējumus S1, S2, S45 vai S46 saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumā aprakstītajiem kritērijiem. 31. Ja ķīmisko produktu paredzēts izmantot izsmidzinot, tā iepakojuma marķējumā obligāti jānorāda drošības prasību apzīmējums S23, kā arī jāpiešķir viens no drošības prasību apzīmējumiem S38 vai S51 saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumu. 32. Ķīmiskās vielas apzīmē ar bīstamības simboliem un bīstamības apzīmējumiem ar burtu, kas piešķirti katrai konkrētai ķīmiskajai vielai saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu. Ja ķīmiskā viela nav minēta šo noteikumu 1.pielikumā, bīstamības simbolu un bīstamības apzīmējumu ar burtu izvēlas saskaņā ar šo noteikumu 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.pielikumu. 33. Ja ķīmiskajai vielai tiek piešķirts vairāk nekā viens bīstamības apzīmējums ar burtu, jāņem vērā šādi nosacījumi: 33.1. ja ķīmisko vielu apzīmē ar burtu "T", nav obligāti jānorāda burti "Xi", "Xn" un "C", ja šo noteikumu 1.pielikumā nav noteikts citādi; 33.2. ja ķīmisko vielu apzīmē ar burtu "C", nav obligāti jānorāda burti "Xi"; 33.3. ja ķīmisko vielu apzīmē ar burtu "E", nav obligāti jānorāda burti "F" un "O". 34. Šajos noteikumos noteikto informāciju uz ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojuma izvieto horizontāli uz vienas vai vairākām iepakojuma virsmām. 35. Etiķetes izmērus nosaka, ņemot vērā iepakojuma lielumu: 35.1. ja iepakojuma tilpums ir līdz 3 litriem, etiķetes minimālie izmēri ir 52 x 74 mm; 35.2. ja iepakojuma tilpums ir no 3 litriem līdz 50 litriem, etiķetes minimālie izmēri ir 74 x 105 mm; 35.3. ja iepakojuma tilpums ir no 51 litra līdz 500 litriem, etiķetes minimālie izmēri ir 105 x 148 mm; 35.4. ja iepakojuma tilpums ir lielāks par 500 litriem, etiķetes minimālie izmēri ir 148 x 210 mm. 36. Katrs bīstamības simbols aizņem ne mazāk par 1/10 no etiķetes virsmas vai ne mazāk par 1 cm2. Etiķeti pielīmē iepakojumam, kurā ir ķīmiskā viela un ķīmiskais produkts. Etiķetes pamatkrāsai jābūt tādai, lai bīstamības marķējums izceltos. 37. Ja ķīmiskās vielas un ķīmiskā produkta iepakojums sastāv no ārējā iepakojuma, kas satur vairākas iekšējā iepakojuma vienības, ir atļauts marķēt ārējo iepakojumu atbilstoši bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu transportēšanas prasībām. Iekšējais iepakojums jāmarķē atbilstoši šiem noteikumiem. 38. Uz ķīmisko vielu un ķīmisko produktu etiķetes nedrīkst būt norādes, ka attiecīgā ķīmiskā viela vai ķīmiskais produkts nerada nekādus draudus, piemēram, "nav bīstams", "nav kaitīgs", "marķējums nav nepieciešams", "pārbaudīts", "apstiprināts", "vide", "daba" vai minēto vārdu kombinācijas. 39. Īpaši marķējuma kritēriji ķīmiskajiem produktiem ir minēti šo noteikumu 14.pielikumā. III. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakošana 40. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojumam jāatbilst šādiem kritērijiem: 40.1. tam jābūt izturīgam ražotāja paredzētajos lietošanas un glabāšanas apstākļos; 40.2. iepakojuma materiāls nedrīkst veidot ķīmiskus savienojumus ar iepakoto ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu vai pakļauties to iedarbībai; 40.3. izgatavotā iepakojuma konstrukcijai un materiālam jābūt tādam, lai uzglabāšanas laikā nerastos satura zudumi; 40.4. ja iepakojumu paredzēts atkārtoti aizvērt, pēc atkārtotas aizvēršanas nedrīkst rasties satura zudumi. 41. Iepakojumam, kas paredzēts vairākkārtējai atvēršanai, jābūt tādam, kuru nevar atvērt bērni, ja iepakojums satur: 41.1. šķidras ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus ar kinemātisko viskozitāti, mazāku par 7 x 10-6 m2/s 40 °C temperatūrā, kuri satur 10 % un vairāk alifātisko un/vai aromātisko ogļūdeņražu; 41.2. ķīmiskos produktus, kuri satur 3 % un vairāk metanola; 41.3. dihlormetānu vai ķīmiskos produktus, kas satur 1 % un vairāk dihlormetāna. 42. Ķīmisko produktu iepakojumu, ko nevar atvērt bērni, novērtē atbilstoši LVS ISO 8317 standarta prasībām. 43. Ja ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas klasificēti kā "ļoti toksiski", "toksiski" vai "kodīgi", paredzēts pārdot mazumtirdzniecībā, to iepakojumam neatkarīgi no tilpuma jābūt tādam, lai iepakojumu nevarētu atvērt bērni, un uz tā jābūt taustāmam bīstamības brīdinājuma simbolam, kas paredzēts neredzīgajam patērētājam. 44. Ja ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas klasificēti kā "kaitīgi", "īpaši viegli uzliesmojoši" un "viegli uzliesmojoši", paredzēts pārdot mazumtirdzniecībā, uz to iepakojuma neatkarīgi no tilpuma jābūt taustāmam bīstamības brīdinājuma simbolam. 45. Taustāmais bīstamības brīdinājuma simbols, kuru nepieciešams izvietot uz iepakojuma saskaņā ar šiem noteikumiem, ir reljefs vienādmalu trijstūris, kura malu garums ir 9 mm. Ja uz iepakojuma nepietiek vietas bīstamības brīdinājuma simbolam, uz tā drīkst izvietot vienādmalu trijstūri, kura malu garums ir 3 mm, bet, ja arī tas nav iespējams, jāizvieto trīs punktu simbols. 46. Taustāmo bīstamības brīdinājuma simbolu novieto tieši uz ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta iepakojuma tā, lai to varētu sataustīt iesaiņojuma atvēršanas brīdī, un tam ir jāsaglabājas visu lietošanas laiku. 47. Uz aerosolu, hermētiski noslēgtu balonu un tūbu iepakojuma taustāmu bīstamības brīdinājuma simbolu izvieto šādi: 47.1. aerosoliem simbols jānovieto uz smidzinātāja galviņas, kuru lietošanas laikā nedrīkst noņemt; 47.2. hermētiski noslēgtiem baloniem - uz atveramās daļas. Taustāmajam bīstamības brīdinājuma simbolam jābūt iespējami tuvu atverei; 47.3. tūbām - uz tūbas vāciņa. 48. Ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus uzglabā iepakojumā ar etiķeti, uz kuras norādīts bīstamības simbols, kā arī ķīmiskās vielas iedarbības raksturojums un drošības prasību apzīmējums. 49. Iepakojot un uzglabājot ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus noliktavā, jāievēro to ķīmiskās savietojamības princips: 49.1. spēcīgus oksidētājus un ķīmiskos produktus, kuri satur spēcīgus oksidētājus, novieto atsevišķi no ķīmiskiem produktiem, kuri satur viegli uzliesmojošas ķīmiskas vielas; 49.2. skābes un bāzes novieto atsevišķi; 49.3. ķīmiskās vielas, kuru reakcijās var veidoties toksiski savienojumi, nedrīkst uzglabāt kopā; 49.4. citus savietojamības principus, uzglabājot dažādas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus. 50. Iepakotās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus aizliegts uzglabāt kopā ar pārtiku, lopbarību u.c. Noliktavā jābūt vilkmes ventilācijai, ūdensvada izvadam vai roku mazgāšanas ierīcei. 51. Ļoti toksiskas un toksiskas iepakotās ķīmiskās vielas uzglabā atsevišķos skapjos vai telpās un uz tām norāda attiecīgas brīdinājuma zīmes. 52. Ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus atbilstoši to izmēriem novieto uz paliktņiem vai plauktos. Starp paliktņiem un plauktu rindām jābūt vismaz vienu metru platām ejām (mazumtirdzniecībā ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus uzglabā vismaz 1,5 m augstumā, izņemot iepakojumu, ko nevar atvērt bērni). 53. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojums nedrīkst piesaistīt bērnu uzmanību un maldināt patērētāju. 54. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakojumam nedrīkst izmantot iepakojumu, kuru izmanto pārtikas, dzīvnieku barības, ārstniecības līdzekļu vai kosmētikas iepakošanai. IV. Noslēguma jautājumi 55. Šo noteikumu 42.punkts stājas spēkā ar 2001.gada 1.februāri. 56. Šo noteikumu 3.pielikuma 7.2.apakšpunkts un 14.pielikuma 12.punkts stājas spēkā ar 2000.gada 1.jūliju. Ministru prezidents V.Krištopans Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 1. pielikums Klasificēto ķīmisko vielu saraksts
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 2. pielikums Ķīmisko vielu iedarbības raksturojums un ķīmisko vielu iedarbības raksturojumu apvienojumi1. Ķīmisko vielu iedarbības raksturojums
2. Ķīmisko vielu iedarbības raksturojumu apvienojumi
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
3.pielikums Sprādzienbīstamu, īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu un uzliesmojošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kas ir spēcīgi oksidētāji, klasifikācijas un marķējuma kritēriji1. Sprādzienbīstamas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda vismaz vienu no šādiem vielas iedarbības raksturojumiem: 1.1. R2 - sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti ir sprādzienbīstami un tos nav nepieciešams apzīmēt ar R3; 1.2. R3 - augsts sprādziena risks trieciena, berzes, liesmas vai cita aizdedzināšanas avota iedarbībā. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti ir sevišķi sprādziennedroši, piemēram, pikrīnskābes sāļi vai dibenzoilperoksīds. 2. Ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kas ir spēcīgi oksidētāji , marķē un norāda vismaz vienu no šādiem vielas iedarbības raksturojumiem: 2.1. R7 - var izraisīt ugunsgrēku. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja organiskie peroksīdi var paši uzliesmot, pat ja tie nav saskarsmē ar degošiem materiāliem; 2.2. R8 - saskaroties ar degošu materiālu, var izraisīt ugunsgrēku. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ir citi oksidētāji un produkti, ieskaitot neorganiskos peroksīdus, kas var uzliesmot vai paaugstināt citu vielu vai produktu uzliesmošanas risku, saskaroties ar degošiem materiāliem; 2.3. R9 - sprādzienbīstams, sajaucot ar degošu materiālu. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ir ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, ieskaitot neorganiskus peroksīdus, piemēram, hlorātus, kas kļūst sprādzienbīstami, sajaucot tos ar degošiem materiāliem: 2.3.1. ķīmiskās vielas, kas ir organiskie peroksīdi, klasificējamas par spēcīgiem oksidētājiem, pamatojoties uz to struktūru (piemēram, R-O-O-H, R1-O-O-R2); 2.3.2. ķīmiskie produkti, kas satur organiskos peroksīdus, klasificējami par spēcīgiem oksidētājiem, pamatojoties uz aprēķinu, kas nosaka aktīvā skābekļa saturu: 16 x (ni x ci/Mi), kur ni - peroksīdgrupu skaits organiskā peroksīda i molekulā; ci - organiskā peroksīda i koncentrācija produktā (masas procentos); Mi - organiskā peroksīda i molmasa; 2.3.3. jebkurš organiskais peroksīds klasificējams par spēcīgu oksidētāju: 2.3.3.1. ja organiskais peroksīds vai ķīmiskais produkts, kura sastāvā tas iekļauts, satur vairāk par 5 % organisku peroksīdu; 2.3.3.2. 0,5 % no ķīmiskās vielas sastāvā ietilpstošā skābekļa atrodas peroksigrupas (-O-O-) formā un ne vairāk kā 5 % no ķīmiskās vielas sastāvā ietilpstošā skābekļa atrodas ūdeņraža peroksīda veidā. 3. Īpaši viegli uzliesmojošas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu R12 - īpaši viegli uzliesmojošs . Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja: 3.1. šķidras ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, kuru uzliesmojuma temperatūra ir zem 0 °C un viršanas temperatūra (ja vielu raksturo viršanas temperatūras intervāls, - temperatūra, kādā sākas tās viršana) ir vienāda ar 35 °C vai zemāka; 3.2. gāzveida ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas normālā temperatūrā un spiedienā ir uzliesmojoši kontaktā ar gaisu. 4. Viegli uzliesmojošas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda vismaz vienu no šādiem ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumiem: 4.1. R11 - viegli uzliesmojošs . Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja: 4.1.1. cietas ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas var uzliesmot pēc īsa kontakta ar aizdedzināšanas avotu un var turpināt degt pēc tā aizvākšanas; 4.1.2. šķidras ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kuru uzliesmojuma temperatūra ir zemāka par 21 °C, bet kas nav klasificēti kā īpaši viegli uzliesmojoši; 4.2. R15 - saskaroties ar ūdeni, izdala īpaši viegli uzliesmojošas gāzes. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ir ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas, saskaroties ar ūdeni vai ūdens tvaikiem, izdala īpaši viegli uzliesmojošas gāzes ar ātrumu vairāk nekā viens litrs no viena kilograma vielas stundā; 4.3. R17 - spontāni uzliesmo gaisā. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti, kas normālā temperatūrā, nonākot kontaktā ar gaisu, var sakarst un uzliesmot bez papildu enerģijas pievadīšanas. 5. Uzliesmojošām ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem norāda vielas iedarbības raksturojumu - R10 - uzliesmojošs: 5.1. šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja šķidro ķīmisko vielu un ķīmisko produktu uzliesmojuma temperatūra ir vienāda ar 21 °C vai augstāka vai vienāda ar 55 °C vai mazāka; 5.2. tomēr praktiski ir pierādījies, ka produkti, kuru uzliesmojuma temperatūra ir vienāda ar 21 °C vai augstāka vai vienāda ar 55 °C vai mazāka, nav jāklasificē kā uzliesmojoši, ja vien ķīmiskais produkts neuztur degšanu un nav pamata bažām, ka var tikt apdraudēta persona, kura rīkojas ar šo produktu, vai citas personas. 6. Ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem, kas klasificēti saskaņā ar šī pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 7.punktu un šo noteikumu 4., 5., 6., 7. un 8.pielikumu, piešķir papildu vielas iedarbības raksturojumus: 6.1. R1 - sprādzienbīstams sausā veidā. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti ir sprādzienbīstami sausā veidā un tirgū piegādāti šķīdumu veidā vai samitrinātā formā, piemēram, nitroceluloze, kurā slāpekļa saturs lielāks par 12,6 %; 6.2. R4 - veido sprādzienbīstamus savienojumus ar metāliem. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti var veidot sprādzienbīstamus savienojumus ar metāliem, piemēram, pikrīnskābe; 6.3. R5 - karsēšana var izraisīt eksploziju. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ir termiski nestabilas ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas nav klasificēti kā sprādzienbīstami, piemēram, perhlorskābe (> 50 %); 6.4. R6 - sprādzienbīstams gaisa un bezgaisa vidē. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti ir nestabili normālā temperatūrā, piemēram, acetilēns; 6.5. R7 - var izraisīt ugunsgrēku. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti ir reaģētspējīgi, piemēram, fluors, nātrija hidrogēnsulfīts; 6.6. R14 - aktīvi reaģē ar ūdeni. Kritērijs šādam raksturojumam ir tas, ka ir ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas aktīvi reaģē ar ūdeni, piemēram, acetilhlorīds, sārmu metāli, titāna tetrahlorīds; 6.7. R16 - sprāgstošs, saskaroties ar oksidētājiem. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, saskaroties ar oksidētāju, var reaģēt ar sprādzienu, piemēram, sarkanais fosfors; 6.8. R18 - izmantojot var veidot uzliesmojošu/sprādzienbīstamu tvaiku-gaisa maisījumu. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti paši nav klasificējami kā uzliesmojoši, bet satur gaistošus komponentus, kas ir uzliesmojoši maisījumā ar gaisu; 6.9. R19 - var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti uzglabāšanas laikā var veidot sprādzienbīstamus peroksīdus, piemēram, dietilēteris, 1,4-dioksāns; 6.10. R30 - var kļūt viegli uzliesmojošs lietošanas laikā. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskie produkti paši nav klasificējami kā uzliesmojoši, bet tie var kļūt uzliesmojoši, zaudējot gaistošu nedegošu komponentu; 6.11. R44 - sprādziena draudi, karsējot slēgtā vidē. Šo kritēriju raksturojumam izvēlas, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti nav klasificējami kā sprādzienbīstami saskaņā ar šī pielikuma 1.punktu, bet var eksplodēt, ja tiek termiski apstrādāti slēgtā vidē; 6.12. ķīmiskām vielām vai ķīmiskiem produktiem var tikt piešķirti papildu vielas iedarbības raksturojumi atbilstoši šo noteikumu 9.pielikuma kritērijiem. 7. Gāzveida produktu (gāzu maisījumu) klasificē saskaņā ar šī pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktu: 7.1. ja gāzveida produkti izgatavoti pēc pasūtījuma mazos daudzumos, tad gāzu maisījuma uzliesmošanas spēju novērtē pēc formulas, kurā gāzu maisījuma sastāvs: A1F1 + ... + AiFi + ... AnFn + B1I1 + ... + BiIi + ... BpIp, kur Ai un Bi - gāzu moldaļas; Fi - uzliesmojoša gāze; Ii - inerta gāze; n - uzliesmojošo gāzu skaits; p - inerto gāzu skaits; 7.1.1. attiecīgo uzliesmojošo gāzu kopējo saturu nosaka pēc formulas: A'i = Aix x (100/(Ai + KiBi)), kur A'i - attiecīgo uzliesmojošo gāzu kopējais saturs; Ki - slāpekļa ekvivalences koeficients inertajām gāzēm; 7.1.2. izmantojot maksimālās uzliesmojošās gāzes satura vērtības, kas maisījumā ar slāpekli veido sastāvu, kas gaisā nav uzliesmojošs (Tci), var izteikt šādi: Ʃi A'i /Tci ≤ 1; 7.1.3. gāzu maisījums ir uzliesmojošs, ja izteiktā vērtība ir lielāka par 1 un produktu klasificē kā viegli uzliesmojošu, un raksturo ar vielas iedarbības raksturojumu R12; 7.1.4. slāpekļa ekvivalences koeficenta (Ki) vērtības un uzliesmojošās gāzes maksimālo daudzumu, kura maisījums ar slāpekli gaisā neuzliesmo (Tci), nosaka pēc šī pielikuma 9. un 10.punktā norādītajām tabulām; 7.1.5. ja Tci vērtība nav norādīta, tā vietā jālieto zemākā uzliesmošanas robeža. Ja tā nav noteikta, Tci vērtība ir viens tilpuma procents; 7.2. gāzu maisījumu klasificē kā spēcīgu oksidētāju un raksturo ar R8, ja kāda no gāzēm ir tikpat spēcīgs vai spēcīgāks oksidētājs nekā gaiss, ko nosaka saskaņā ar formulu: Ʃi xi Ci ≥ 21, kur xi - gāzes koncentrācija tilpuma procentos; Ci - attiecīgās gāzes skābekļa ekvivalents; 7.2.1. Ci vērtību nosaka saskaņā ar LVS ISO 10156 standarta 5.2.apakšpunktu: 7.2.1.1. skābeklim O2 Ci = 1; 7.2.1.2. slāpekļa oksīdam N2O Ci = 0,6; 7.2.2. ja attiecīgās gāzes Ci vērtība nav norādīta, to pieņem par 40. 8. Ja neviena no ķīmiskā produkta sastāvā ietilpstošajām vielām nav klasificēta pēc šajā pielikumā noteiktajiem kritērijiem un no ķīmiskā produkta ražotāja vai importētāja rīcībā esošās informācijas neizriet, ka ķīmiskais produkts rada tādus draudus, kas minēti šajā pielikumā, nav nepieciešams veikt pētījumus, lai noteiktu, vai ķīmiskais produkts klasificējams saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajiem kritērijiem. 9. Ki ekvivalences koeficients inertām gāzēm attiecībā pret slāpekli
10. Maksimālais Tci saturs uzliesmojošām gāzēm, kas maisījumā ar slāpekli gaisā nav uzliesmojošas
1) Ja Tci vērtība nebija atrodama, tika izskaitļotas piesardzīgās vērtības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 4.pielikums Ļoti toksisku, toksisku un kaitīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma kritēriji1. Ļoti toksiskas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda šādu ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu: 1.1. R28 - norijot ļoti toksisks. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru: 1.1.1. akūtā toksicitāte ir LD50 ≤ 25 mg/kg (žurkām, orāli uzņemot); 1.1.2. saskaņā ar fiksētas dozas procedūru žurkām, orāli uzņemot devu 5 mg/kg, mazāk nekā 100 % izdzīvojušo testa organismu; 1.2. R27 - ļoti toksisks, nonākot saskarē ar ādu. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru akūtā toksicitāte ir LD50 ≤ 50 mg/kg (žurkām vai trušiem, iedarbībā caur ādu); 1.3. R26 - ļoti toksisks ieelpojot. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuriem: 1.3.1. akūtā toksicitāte ir LC50 ≤ 0,5 mg/l četrās stundās (žurkām, ieelpojot gāzes vai tvaikus); 1.3.2. akūtā toksicitāte ir LC50 ≤ 0,25 mg/l četrās stundās (žurkām, ieelpojot aerosolus vai to daļiņas); 1.4. R39 - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, par kuriem eksistē pamatoti pierādījumi, ka var parādīties neatgriezeniskas iedarbības sekas, vielai iedarbojoties koncentrāciju intervālā, kā norādīts iepriekšējā punktā; 1.5. lai norādītu iespējamo ceļu, pa kuru var notikt kaitīgā iedarbība, jālieto viens no šādiem vielas iedarbības raksturojumiem: R39/26, R39/27, R39/28, R39/26/27, R39/26/28, R39/27/28, R39/26/27/26. 2. Toksiskas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda šādu vielas iedarbības raksturojumu: 2.1. R25 - norijot toksisks. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru: 2.1.1. akūtā toksicitāte ir 25 mg/kg < LD50 ≤ 200 mg/kg (žurkām, orāli uzņemot); 2.1.2. diskriminējošā doza žurkām, orāli uzņemot devu 5 mg/kg, ir 100% izdzīvojušo testa organismu, bet acīmredzama toksicitāte; 2.2. R24 - toksisks, nonākot saskarē ar ādu. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru akūtā toksicitāte ir 50 mg/kg < LD50 ≤ 400 mg/kg (žurkām vai trušiem, iedarbībā caur ādu); 2.3. R23 - toksisks ieelpojot. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru: 2.3.1. akūtā toksicitāte ir 0,25 < LC50 ≤ 1 mg/l četrās stundās (žurkām, ieelpojot aerosolus vai daļiņas); 2.3.2. akūtā toksicitāte (žurkām, ieelpojot aerosolus vai daļiņas) ir 0,5 < LC50 ≤ 2 mg/l četrās stundās; 2.4. R39 - būtiski neatgriezeniskas iedarbības draudi. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, ja eksistē pamatoti pierādījumi, ka var parādīties neatgriezeniskas iedarbības sekas, vielai iedarbojoties noteiktā ceļā koncentrāciju intervālā, kā norādīts iepriekšējā punktā; 2.5. lai norādītu iespējamo ceļu, pa kuru var notikt kaitīgā iedarbība, jālieto viens no šādiem vielas iedarbības raksturojumiem: R39/23, R39/24, R39/25, R39/23/24, R39/23/25, R39/24/25, R39/23/24/25 ; 2.6. R48 - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas, iespējams, var radīt nopietnu kaitējumu (izteiktas funkcionālas novirzes vai morfoloģiskas izmaiņas, kam ir toksikoloģiska izcelsme) pēc atkārtotas vai ilgstošas saskares ar vielu noteiktā iedarbības ceļā; 2.7. lietojot vielas iedarbības raksturojumu R48, ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus klasificē kā toksiskus, ja šie efekti ir novērojami līmeņos, kas ir par kārtu (t.i., desmit reizes) zemāki par tiem, kas norādīti vielas iedarbības raksturojuma R48 lietošanai šī pielikuma 2.6.apakšpunktā; 2.8. lai norādītu iespējamo ceļu, pa kuru var notikt kaitīgā iedarbība, jālieto viens no šādiem vielas iedarbības raksturojumiem: R48/23, R48/24, R48/25, R48/23/24, R48/23/25, R48/24/25, R48/23/24/25 . 3. Kaitīgas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda vienu no šādiem vielas iedarbības raksturojumiem: 3.1. R22 - kaitīgs norijot. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru: 3.1.1. akūtā toksicitāte žurkām, orāli uzņemot, ir 200 mg/kg < LD50 £ 2000 mg/kg; 3.1.2. diskriminējošā doza žurkām, orāli uzņemot 50 mg/kg, ir 100 % izdzīvojušo testa organismu, bet acīmredzama toksicitāte; 3.1.3. mazāk nekā 100% izdzīvojušo testa organismu, ja deva ir 500 mg/kg žurkām, orāli uzņemot, saskaņā ar fiksētās dozas procedūru; 3.2. R21 - kaitīgs, nonākot saskarē ar ādu. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru akūtā toksicitāte (žurkām vai trušiem, iedarbībā caur ādu) ir 400 mg/kg < LD50 ≤ 2000 mg/kg; 3.3. R20 - kaitīgs ieelpojot. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru akūtā toksicitāte: 3.3.1. žurkām, ieelpojot aerosolus vai to daļiņas, ir 1 < LC50 ≤ 5 mg/l četrās stundās; 3.3.2. žurkām, ieelpojot gāzes vai to tvaikus, ir 2 < LC50 ≤ 20 mg/l četrās stundās; 3.4. R65 - kaitīgs: norijot var izraisīt plaušu bojājumu. Šādi apzīmē šķidras ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kas var radīt aspirācijas risku cilvēkam, tāpēc ka tām ir zema viskozitāte: 3.4.1. ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas satur alifātiskos, alicikliskos un aromātiskos ogļūdeņražus, kuru kopējā koncentrācija ir 10 % vai lielāka un kurus raksturo viens no šādiem kritērijiem: 3.4.1.1. plūstamība mazāka nekā 30 sekundes 3 mm ISO traukā; 3.4.1.2. kinemātiskā viskozitāte, kas noteikta ar kalibrētu stikla kapilāro viskozimetru, ir mazāka par 7 x 10-6 m2/s 40 °C temperatūrā; 3.4.1.3. kinemātiskā viskozitāte, kas noteikta ar rotējošās viskozimetrijas metodi, ir mazāka par 7 x 10-6 m2/s 40 °C temperatūrā; 3.4.2. ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, kas atbilst šī pielikuma 3.4.1.1., 3.4.1.2. un 3.4.1.3.apakšpunktā minētajiem kritērijiem, nav jāklasificē, ja to vielas virsmas spraigums ir lielāks par 25 mN/m 40 °C temperatūrā; 3.5. R40 - iespējami neatgriezeniskas iedarbības draudi. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, par kuriem eksistē pamatoti pierādījumi, ka, vielai iedarbojoties noteiktā ceļā koncentrāciju intervālā, kā norādīts iepriekšējā punktā, iespējamas neatgriezeniskas iedarbības sekas, atšķirīgas no tām, kas minētas šī pielikuma 1.4. un 2.4.apakšpunktā; 3.6. lai norādītu iespējamo ceļu, pa kuru var notikt kaitīgā iedarbība, jālieto viens no šādiem ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumiem: R40/20, R40/21, R40/22, R40/20/21, R40/20/22, R40/21/22, R40/20/21/22 ; 3.7. R48 - iespējams nopietns kaitējums veselībai pēc ilgstošas saskares. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas, iespējams, var radīt izteiktas funkcionālas novirzes vai morfoloģiskas izmaiņas, kam ir toksikoloģiska izcelsme pēc ilgstošas saskares ar ķīmisko vielu noteiktā iedarbības ceļā; 3.8. lietojot vielas iedarbības raksturojumu R48, ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti jāklasificē kā kaitīgi, ja šie efekti ir novērojami līmeņos ar kārtu: 3.8.1. žurkām, orāli uzņemot, dienā ir ≤ 50 mg uz ķermeņa svara kilogramu; 3.8.2. žurkām vai trušiem, iedarbojoties uz ādu, dienā ir ≤ 100 mg uz ķermeņa svara kilogramu; 3.8.3. žurkām, ieelpojot 6 stundas, dienā ir ≤ 0,25 mg litrā; 3.9. šie lielumi ir piemērojami tieši, ja subhroniskās toksicitātes 90 dienu testā novērota stipra kaitīga iedarbība. Interpretējot subakūtās toksicitātes 28 dienu testa rezultātus, šie lielumi jāpalielina trīskārt. Ja ir pieejami hroniskās toksicitātes divu gadu testu rezultāti, tie jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi. Ja ir pieejami dažāda ilguma pētījumu rezultāti, klasificēšanai jāizmanto ilgāko pētījumu rezultāti; 3.10. lai norādītu iespējamo ceļu, pa kuru var notikt kaitīgā iedarbība, jālieto viens no šādiem vielas iedarbības raksturojumiem: R48/20, R48/21, R48/22, R48/20/21, R48/20/22, R48/21/22, R48/20/21/22 . 4. Akūti toksisku ķīmisku produktu klasifikācija: 4.1. ķīmiskos produktus pēc to akūti toksiskās iedarbības klasificē atbilstoši to sastāvdaļu atbilstībai ļoti toksisku, toksisku vai kaitīgu ķīmisko vielu klasifikācijai saskaņā ar šo pielikumu; 4.2. ja ķīmiskajā produktā ir tikai viena šādai klasifikācijai atbilstoša ķīmiskā viela, ķīmisko produktu klasificē saskaņā ar šī pielikuma 1.tabulu. Tabulā noteikto koncentrāciju lieto, ja ķīmisko vielu sarakstā nav minēta cita koncentrācija; 1.tabula
4.3. gāzēm, kas rada šādus efektus, individuālā robežkoncentrācija ķīmisko produktu klasificēšanai noteikta šī pielikuma 2.tabulā; 2.tabula
4.4. ja ķīmiskais produkts satur vairāk nekā vienu ķīmisko vielu, kas klasificēta saskaņā ar šī pielikuma 1., 2. un 3.punktu, ķīmisko produktu klasificē saskaņā ar šādiem kritērijiem: 4.4.1. ķīmisko produktu klasificē kā ļoti toksisku, ja koeficientu summa ir viens vai vairāk un to iegūst, dalot katras ļoti toksiskās ķīmiskās vielas koncentrāciju produktā ar ķīmiskās vielas koncentrācijas zemāko robežlielumu, pie kuras produktu klasificē kā ļoti toksisku, t.i.: Ʃ(PT+/ LT+-T+) ≥ 1, kur PT+ - katras ļoti toksiskās ķīmiskās vielas koncentrācija produktā, masas procentos; LT+-T+ - robežlielumi, precizēti katrai ļoti toksiskai ķīmiskai vielai, procentos; 4.4.1.1. zemākais robežlielums - ķīmiskās vielas zemākā koncentrācija ķīmiskajā produktā, pie kuras attiecīgo produktu klasificē, pieņemot, ka šī viela ir vienīgā attiecīgajā bīstamajā produktā; 4.4.1.2. ja vielai ķīmisko vielu sarakstā nav dots cits robežlielums, izmanto šādu vērtību: LT+-T+ : 7 %; 4.4.1.3. gāzveida produktiem: LT+-T+ : 1 %; 4.4.2. ķīmisko produktu klasificē kā toksisku, ja koeficientu summa ir viens vai vairāk un to iegūst, dalot katras ļoti toksiskās vai toksiskās ķīmiskās vielas koncentrāciju produktā ar ķīmiskās vielas koncentrācijas zemāko robežlielumu, pie kuras produktu klasificē kā toksisku, t.i.: Ʃ(PT+/ LT+-T + PT/LT-T) ≥ 1, kur PT+ - katras ļoti toksiskās ķīmiskās vielas koncentrācija produktā, masas procentos; PT - katras toksiskās ķīmiskās vielas koncentrācija, masas procentos; LT+-T un LT-T - robežlielumi, precizēti katrai ļoti toksiskai un toksiskai ķīmiskai vielai, procentos; 4.4.2.1. ja vielai ķīmisko vielu sarakstā nav doti citi robežlielumi, izmanto šādas vērtības: LT+-T : 1 %; LT-T : 25 %; 4.4.2.2. gāzveida produktiem: LT+-T : 0,2 %; LT-T : 5 %; 4.4.3. ķīmisko produktu klasificē kā kaitīgu, ja koeficientu summa ir viens vai vairāk un to iegūst, dalot katras ļoti toksiskās, toksiskās vai kaitīgās ķīmiskās vielas koncentrāciju produktā ar ķīmiskās vielas koncentrācijas zemāko robežlielumu, pie kuras produktu klasificē kā kaitīgu: Ʃ(PT+/ LT+-Xn + PT/LT-Xn + PXn/LXn-Xn) 1, kur PT+ - katras ļoti toksiskās ķīmiskās vielas koncentrācija produktā, masas procentos; PT - katras toksiskās ķīmiskās vielas koncentrācija, masas procentos; PXn - katras kaitīgās ķīmiskās vielas koncentrācija, masas procentos; LT+-Xn, LT-Xn, LXn-Xn - robežlielumi, precizēti katrai ļoti toksiskai, toksiskai un kaitīgai vielai, procentos; 4.4.3.1. ja vielai ķīmisko vielu sarakstā nav doti citi robežlielumi, izmanto šādas vērtības: LT+-Xn : 0,1 %; LT-Xn : 3 %; LXn-Xn : 25 %; 4.4.3.2. gāzveida produktiem: LT+-Xn : 0,02 %; LT-Xn : 0,5 %; LXn-Xn : 5 %. 5. Neatgriezeniskas, bet ne letālas iedarbības produktu klasifikācija: 5.1. ķīmiskos produktus pēc to neatgriezeniskas, bet ne letālas iedarbības klasificē pēc to sastāvdaļu atbilstības šādas iedarbības efektiem saskaņā ar šī pielikuma 2.punktu; 5.2. ja ķīmiskajā produktā ir tikai viena šādai klasifikācijai atbilstoša ķīmiskā viela, ķīmisko produktu klasificē saskaņā ar šī pielikuma 3.tabulu. Tabulā noteiktos koncentrācijas robežlielumus lieto, ja ķīmisko vielu sarakstā nav minēti citi koncentrācijas robežlielumi; 3.tabula
* Lai norādītu iedarbību, lieto apvienotos ķīmisko vielu iedarbības raksturojumus, kas norādīti šī pielikuma 1.5., 2.5. un 3.6.apakšpunktā. 5.3. gāzēm, kas rada šādus efektus, individuālās robežkoncentrācijas ķīmisko produktu klasificēšanai noteiktas 4.tabulā. 4.tabula
* Lai norādītu iedarbību, lieto apvienotos vielu iedarbības raksturojumus, kas norādīti šī pielikuma 1.5., 2.5. un 3.6.apakšpunktā. 6. Ķīmiskos produktus, kas rada smagas pakāpes iedarbības efektus, klasificē pēc atkārtotas vai ilgstošas iedarbības: 6.1. ņemot vērā to sastāvdaļu atbilstību šādas iedarbības efektiem saskaņā ar šī pielikuma 3.punktu; 6.2. ķīmiskos produktus klasificē pēc šī pielikuma 5.tabulas. Tabulā noteiktos koncentrācijas robežlielumus lieto, ja ķīmisko vielu sarakstā nav minēti citi koncentrācijas robežlielumi; 5.tabula
* Lai norādītu iedarbību, lieto apvienotos vielas iedarbības raksturojumus, kas norādīti šī pielikuma 2.8. un 3.10.apakšpunktā. 6.3. gāzēm, kas rada smagus iedarbības efektus pēc atkārtotas vai ilgstošas iedarbības, individuālās robežkoncentrācijas gāzveida produktu klasificēšanai noteiktas šī pielikuma 6.tabulā. 6.tabula
* Lai norādītu iedarbību, lieto apvienotos vielu iedarbības raksturojumus, kas norādīti šī pielikuma 2.8. un 3.10.apakšpunktā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
5.pielikums Kodīgu un kairinošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma izvēles kritēriji1. Ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti uzskatāmi par kodīgiem, ja, nokļūstot uz veselas ādas, tie visā ādas slāņa dziļumā rada bojājumus vismaz vienam pārbaudāmajam dzīvniekam noteikta ādas kairinājuma testa apstākļos vai ja šāds iedarbības rezultāts paredzams, ņemot vērā vielas ķīmiskās īpašības (piemēram, skābes, kurām pH 2 vai mazāks vai sārmu šķīdumi, kuriem pH 11,5 vai lielāks). Klasificējot jāņem vērā skābju un bāzu šķīdumu buferīpašības. Kodīgas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda vienu no vielas iedarbības raksturojumiem: 1.1. R35 - rada smagus apdegumus. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas, nokļūstot uz veselas ādas, sagrauj ādas slāni visā tā dziļumā pēc trīs minūšu ilga vai mazāka kontakta ar ķīmisko vielu, vai šāds iedarbības rezultāts paredzams, ņemot vērā vielas ķīmiskās īpašības; 1.2. R34 - rada apdegumus. Šādi apzīmē: 1.2.1. ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas, nokļūstot uz veselas ādas, bojā ādas slāni visā tā dziļumā, ja kontakts ar attiecīgo vielu bija četras stundas vai mazāks, vai šāds iedarbības rezultāts paredzams, ņemot vērā vielas ķīmiskās īpašības; 1.2.2. organiskos peroksīdus, izņemot gadījumus, ja ir pierādījumi pretējam. 2. Kairinošas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu: 2.1. klasifikācija pēc iedarbības uz ādu: 2.1.1. R38 - kairina ādu. Šādi apzīmē: 2.1.1.1. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kas rada būtisku ādas iekaisumu (apsarkumu), kas saglabājas vismaz 24 stundas pēc kontakta ar vielu, ja kontakta laiks ir bijis četras stundas vai mazāks, par testa dzīvnieku izmantojot trusi saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm; 2.1.1.2. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, ja, novērojot to iedarbību uz cilvēkiem, secina, ka tie rada būtisku ādas iekaisumu; 2.1.1.3. organiskos peroksīdus, izņemot gadījumus, kad ir pierādījumi pretējam; 2.2. klasifikācija pēc iedarbības uz redzi: 2.2.1. R36 - kairina acis. Šādi apzīmē: 2.2.1.1. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kas rada būtisku acu bojājumu, kas attīstās 72 stundu laikā pēc izmēģinājuma dzīvnieka kontakta ar vielu un saglabājas vismaz 24 stundas; 2.2.1.2. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, ja, novērojot to iedarbību uz cilvēkiem, secina, ka tie rada būtisku acu iekaisumu; 2.2.1.3. organiskos peroksīdus, izņemot gadījumus, kad ir pierādījumi pretējam; 2.2.2. R41 - nopietnu bojājumu draudi acīm. Šādi apzīmē: 2.2.2.1. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kas rada smagu acu bojājumu, kas attīstās 72 stundu laikā pēc izmēģinājuma dzīvnieka kontakta ar vielu un saglabājas vismaz 24 stundas; 2.2.2.2. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, ja, novērojot to iedarbību uz cilvēkiem, secina, ka tie rada smagu acu bojājumu; 2.3. klasifikācija pēc iedarbības uz elpošanas sistēmu: 2.3.1. R37 - kairina elpošanas sistēmu. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas rada būtisku elpošanas ceļu iekaisumu, un to var secināt no: 2.3.1.1. praktiskiem cilvēku novērojumiem; 2.3.1.2. pozitīviem rezultātiem atbilstošos testos ar dzīvniekiem. 3. Kodīgas un kairinošas iedarbības ķīmisko produktu klasifikācija: 3.1. ķīmiskos produktus ar kodīgu un kairinošu iedarbību klasificē pēc to sastāvdaļu atbilstības šādas iedarbības efektiem saskaņā ar šī pielikuma 1. un 2.punktu; 3.2. ja ķīmiskajā produktā ir tikai viena viela ar atbilstošiem iedarbības efektiem, to klasificē saskaņā ar šī pielikuma 1.tabulu; 3.3. ķīmisko vielu, kas rada kodīgu (R34; R35) vai kairinošu (R37; R38; R41) iedarbību, individuālā robežkoncentrācija ķīmiskā produkta klasificēšanai noteikta šī pielikuma 1.tabulā; 1.tabula
* Saskaņā ar šī pielikuma 4.punktu 3.4. gāzveida ķīmisko produktu, kas rada šādus efektus (R33; R35 vai R37; R38; R41), individuālā robežkoncentrācija attiecīgo produktu klasificēšanai noteikta 2.tabulā. 2.tabula
* Saskaņā ar šī pielikuma 4.punktu 4. Ja ķīmiskais produkts satur vairāk nekā vienu vielu, kas klasificēta saskaņā ar šī pielikuma 1. un 2.punktu, to klasificē saskaņā ar šādiem kritērijiem: 4.1. ķīmisko produktu klasificē kā kodīgu un apzīmē ar bīstamības simbolu "C" un vielas iedarbības raksturojumu R35, ja koeficientu summa ir viens vai vairāk un to iegūst, dalot katras vielas, kura klasificēta kā kodīga ar ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu R35, koncentrācijas zemāko robežlielumu produktā ar vielas koncentrāciju, pie kuras ķīmisko produktu klasificē kā ļoti kodīgu ar vielas iedarbības raksturojumu R35, t.i.: Ʃ(PR35/ LR35-R35) ≥ 1, kur PR35 - katras kodīgās ķīmiskās vielas koncentrācija produktā, masas procentos; LR35-R35 - robežlielumi, precizēti katrai ļoti kodīgai ķīmiskai vielai, procentos; 4.1.1. ja vielai ķīmisko vielu sarakstā nav dots cits robežlielums, izmanto šādu vērtību: LR35-R35 : 10 %; 4.1.2. gāzveida ķīmiskiem produktiem: LR35-R35 : 1 %; 4.2. ķīmisko produktu klasificē kā kodīgu un apzīmē ar vielas iedarbības raksturojumu R34, ja koeficientu summa ir viens vai vairāk un to iegūst, dalot katras ķīmiskās vielas, kura klasificēta kā ļoti kodīga ar vielas iedarbības raksturojumu R35 vai kodīga ar vielas iedarbības raksturojumu R34, koncentrāciju produktā ar attiecīgas vielas koncentrācijas zemāko robežlielumu, pie kuras ķīmisko produktu klasificē kā kodīgu ar vielas iedarbības raksturojumu R34, t.i.: Ʃ(PR35/ LR35-R34 + PR34/LR34-R34) ≥ 1, kur PR35 - katras ļoti kodīgās ķīmiskās vielas ar iedarbības raksturojumu R35 koncentrācija produktā, masas procentos; PR34 - katras kodīgās ķīmiskās vielas ar iedarbības raksturojumu R34 koncentrācija produktā, masas procentos; LR35-R34 un LR34-R34 - robežlielumi, precizēti katrai ļoti kodīgai un kodīgai vielai, procentos; 4.2.1. ja vielai ķīmisko vielu sarakstā nav doti citi robežlielumi, izmanto šādas vērtības: LR35-R34 : 5 %; LR34-R34 : 10 %; 4.2.2. gāzveida ķīmiskiem produktiem: LR35-R34 : 0,2 %; LR34-R34 : 5 %; 4.3. ķīmisko produktu klasificē kā acu bojājumus izraisošu un apzīmē ar vielas iedarbības raksturojumu R41, ja koeficientu summa ir viens vai vairāk un to iegūst, dalot katras kodīgas vai kairinošas ķīmiskās vielas, kura klasificēta kā kodīga ar vielas iedarbības raksturojumu R41, koncentrāciju produktā ar vielas koncentrācijas zemāko robežlielumu, pie kuras produktu klasificē kā kairinošu ar vielas iedarbības raksturojumu R41, t.i.: Ʃ(PR35/LR35-R41 + PR34/ LR34-R41 + PR41/LR41-R41) ≥ 1, kur PR35, PR34 un PR41 - katras kodīgās vielas ar iedarbības raksturojumu R35 un R34, kairinošās vielas ar iedarbības raksturojumu R41 koncentrācija produktā, masas procentos; LR35-R41, LR34-R41 un LR41-R41 - robežlielumi, precizēti katrai kairinošai un kodīgai vielai, procentos; 4.3.1. ja vielai ķīmisko vielu sarakstā nav doti citi robežlielumi, izmanto šādas vērtības: LR35-R41 : 5 %; LR34-R41 : 10 %; LR41-R41 : 10 %; 4.3.2. gāzveida ķīmiskiem produktiem: LR35-R41 : 0,2 %; LR34-R41 : 5 %; LR41-R41 : 5 %; 4.4. ķīmiskos produktus klasificē kā ādu kairinošus, ja koeficientu summa ir viens vai vairāk un to iegūst, dalot katras kodīgas vai kairinošas ķīmiskās vielas, kuras apzīmē ar vielas iedarbības raksturojumiem R35, R34 vai R38, koncentrāciju produktā ar šīs vielas koncentrācijas zemāko robežlielumu, t.i.: Ʃ(PR35/LR35-R38 - PR34/ LR34-R38 + PR38/LR38-R38) ≥ 1, kur PR35, PR34 un PR38 - katras kodīgās vielas ar iedarbības raksturojumu R35 un R34, kairinošās vielas ar iedarbības raksturojumu R38 koncentrācija produktā, masas procentos; LR35-R38, LR34-R38 un LR38-R38 - robežlielumi, precizēti katrai kairinošai un kodīgai ķīmiskai vielai, procentos; 4.4.1. ja vielai ķīmisko vielu sarakstā nav doti citi robežlielumi, izmanto šādas vērtības: LR35-R38 : 1 %; LR34-R38 : 5 %; LR38-R38 : 20 %; 4.4.2. gāzveida ķīmiskiem produktiem: LR35-R38 : 0,02 %; LR34-R38 : 0,5 %; LR38-R38 : 5 %; 4.5. ķīmisko produktu klasificē kā acis kairinošu un apzīmē ar vielas iedarbības raksturojumu R41 vai R36, ja koeficientu summa ir viens vai vairāk un to iegūst, dalot katras vielas koncentrāciju produktā ar šīs vielas koncentrācijas zemāko robežlielumu, t.i.: Ʃ(PR35/LR35-R36 + PR34/ LR34-R36 + PR41/LR41-R36 + PR36/LR36-R36) ≥ 1, kur PR35, PR34, PR41 un PR38 - katras kodīgās vielas ar iedarbības raksturojumu R35 un R34, kairinošās ķīmiskās vielas ar iedarbības raksturojumu R38 un R41 koncentrācija produktā, masas procentos; LR35-R36, LR34-R36, LR41-R36 un LR36-R36 - robežlielumi, precizēti katrai kairinošai un kodīgai ķīmiskai vielai, procentos; 4.5.1. ja vielai ķīmisko vielu sarakstā nav doti citi robežlielumi, izmanto šādas vērtības: LR35-R36 : 1 %; LR34-R36 : 5 %; LR41-R36 : 5 %; LR36-R36 : 20 %; 4.5.2. gāzveida ķīmiskiem produktiem: LR35-R36 : 0,02 %; LR34-R36 : 0,5 %; LR41-R36 : 0,5 %; LR36-R36 : 5 %; 4.6. ķīmisko produktu klasificē kā elpošanas sistēmai kairinošu un apzīmē ar vielas iedarbības raksturojumu R37, ja koeficientu summa ir viens vai vairāk un to iegūst, dalot katras kairinošās ķīmiskās vielas koncentrāciju produktā ar robežlielumu, t.i.: Ʃ(PR37/LR37-R37) ≥ 1, kur PR37 - katras kairinošas vielas (R37) koncentrācija produktā, masas procentos; LR37-R37 - robežlielumi, masas procentos; 4.6.1. ja vielai ķīmisko vielu sarakstā nav dots cits robežlielums, izmanto šādu vērtību: LR37-R37 : 20 %; 4.6.2. gāzveida ķīmiskiem produktiem: LR37-R37 : 5 %. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
6.pielikums Sensibilizāciju izraisošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma kritēriji1. Sensibilizējošas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus marķē un norāda atbilstošo vielas iedarbības raksturojumu: 1.1. R42 - ieelpojot var izraisīt sensibilizāciju. Šādi apzīmē: 1.1.1. ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, par kuriem eksistē praktiski pierādījumi, ka tie var izraisīt paaugstinātu jutīgumu, ja tiek ieelpoti; 1.1.2. izocianātus, izņemot gadījumus, kad eksistē pierādījumi, ka tie nerada paaugstinātu jutīgumu ieelpojot; 1.1.3. ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuriem ir pozitīvi rezultāti atbilstošos testos ar dzīvniekiem; 1.2. R43 - saskaroties ar ādu, var izraisīt paaugstinātu jutīgumu. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, ja ir praktiski pierādījumi: 1.2.1. ka attiecīgā ķīmiskā viela vai produkts, iedarbojoties uz ādu, izraisa paaugstinātu jutīgumu ievērojamā skaitā gadījumu; 1.2.2. pozitīvi rezultāti testos ar dzīvniekiem. 2. Ķīmiskos produktus ar sensibilizējošu iedarbību: 2.1. ņemot vērā attiecīgo produktu organisma jutīgumu izmainošo iedarbību (sensibilizējošu iedarbību), klasificē pēc to sastāvdaļu atbilstības šādas iedarbības efektiem saskaņā ar šī pielikuma 1.punktu; 2.2. klasificē saskaņā ar šī pielikuma 1.tabulu. Tabulā noteiktos koncentrācijas robežlielumus lieto, ja ķīmisko vielu sarakstā nav minēti citi koncentrācijas robežlielumi. 1.tabula
3. Gāzveida ķīmiskos produktus, kuriem ir sensibilizējoša iedarbība, klasificē saskaņā ar šī pielikuma 2.tabulā norādīto individuālo robežkoncentrāciju. 2.tabula
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 7.pielikums Kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma kritēriji1. Kancerogēnās ķīmiskās vielas marķē un klasificē trīs kategorijās: 1.1. 1.kategorija - ķīmiskās vielas, kuru kancerogēnā iedarbība uz cilvēku ir pierādīta - ir pietiekami daudz pieradījumu, lai pamatotu cēloņsakarību starp cilvēka kontaktu ar ķīmisko vielu un ļaundabīgo audzēju attīstību; 1.2. 2.kategorija - ķīmiskās vielas, kuras uzskatāmas par kancerogēnām cilvēkam. Ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatoti pieņemtu, ka cilvēka kontakts ar ķīmisko vielu var veicināt ļaundabīgu audzēju attīstību, pamatojoties uz: 1.2.1. plašiem ilglaicīgiem pētījumiem ar dzīvniekiem; 1.2.2. citu atbilstošu informāciju; 1.3. 3.kategorija - ķīmiskās vielas, kas potenciāli var izraisīt ļaundabīgu audzēju attīstību cilvēkam, tomēr informācija par ķīmiskās vielas iedarbības raksturu un tās intensitāti ir nepietiekama, lai ķīmisko vielu viennozīmīgi uzskatītu par kancerogēnu vai iedalītu 2.kategorijā. 2. Kancerogēnās ķīmiskās vielas marķē un atbilstoši kategorijai norāda šādus ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumus: 2.1. kancerogēno ķīmisko vielu 1. un 2.kategorija: 2.1.1. bīstamības apzīmējums ar burtu T un vielas iedarbības raksturojums R45 - kancerogēna ķīmiskā viela . Šādi apzīmē kancerogēnas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, izņemot tos, kurus apzīmē ar ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu R49; 2.1.2. bīstamības apzīmējums ar burtu T un vielas iedarbības raksturojums R49 - ieelpojot var izraisīt ļaundabīgus audzējus . Šādi apzīmē ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kas palielina ļaundabīgu audzēju rašanās risku tādos gadījumos, ja attiecīgās vielas ir ieelpotas, piemēram, putekļu vai tvaiku veidā un citi kontakta veidi ar šo ķīmisko vielu nepalielina ļaundabīgu audzēju rašanās risku; 2.2. kancerogēno ķīmisko vielu 3.kategorija - bīstamības apzīmējums ar burtiem Xn un vielas iedarbības raksturojums R40 - iespējami neatgriezeniskas iedarbības draudi ; 2.3. kancerogēno ķīmisko vielu klasifikācijas papildu kritēriji: 2.3.1. ķīmiskās vielas iedalāmas 1.kategorijā, pamatojoties uz epidemioloģisko pētījumu rezultātiem. Ķīmiskās vielas iedalāmas 2. un 3.kategorijā, pamatojoties galvenokārt uz pētījumu rezultātiem ar dzīvniekiem; 2.3.2. ķīmiskās vielas iedalāmas 2.kategorijā, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem vismaz ar divām dzīvnieku sugām vai pārbaudes rezultātiem ar vienu dzīvnieku sugu, ja ir papildu informācija par ķīmiskās vielas kancerogēno iedarbību (ķīmiskās vielas genotoksiskuma raksturojums, ķīmiskās vielas metabolisma izpēte) vai pastāv ķīmiskās vielas molekulas vai sastāva līdzība ar zināmiem kancerogēniem, kā arī epidemioloģisko pētījumu dati, kas pieļauj, ka ķīmiskā viela var būt kancerogēna; 2.3.3. 3.kategorijas kancerogēnās ķīmiskās vielas iedalāmas divās apakškategorijās: 2.3.3.1. ķīmiskās vielas, kuru īpašības ir labi izpētītas, bet kuru kancerogēnā iedarbība ir nepietiekami pamatota, lai tās klasificētu 2.kategorijā; 2.3.3.2. ķīmiskās vielas, kuras ir nepietiekami izpētītas, respektīvi, esošais ķīmiskās vielas raksturojums nav viennozīmīgi interpretējams, bet, pamatojoties uz to, var pieņemt, ka ķīmiskā viela var izraisīt ļaundabīgus audzējus cilvēkiem. Šī klasifikācija uzskatāma par provizorisku, un nepieciešami turpmākie pētījumi, lai noteiktu ķīmiskās vielas īpašības; 2.3.4. izlemjot, vai ķīmiskā viela iedalāma kancerogēno ķīmisko vielu 2. vai 3.kategorijā, ķīmiskā viela tomēr iedalāma 3.kategorijā, ja: 2.3.4.1. kancerogēnie efekti novērojami tikai tad, ja ir ļoti augstas ķīmiskās vielas devas, kas pārsniedz maksimālo toleranto dozu. Maksimālajai tolerantajai dozai raksturīga toksiska iedarbība, kas, lai arī nesaīsina dzīves ilgumu, izraisa fizikālas pārmaiņas; 2.3.4.2. ķīmiskās vielas īpašību pārbaudes apstākļos audzēji attīstās tikai tad, ja ir augstas ķīmiskās vielas devas, un tikai orgānos, kuros ir augsta spontāna audzēju veidošanās varbūtība; 2.3.4.3. audzēja attīstība notiek tikai ķīmiskās vielas ievadīšanas vietā vai audzēji attīstās ļoti jutīgās testsistēmās; 2.3.4.4. ķīmiskā viela nav genotoksiska in vivo un in vitro pārbaudes apstākļos; 2.3.4.5. ķīmiskā viela izraisa ļaundabīgus audzējus izmēģinājuma dzīvniekiem specifisku metabolisku procesu rezultātā, kas nav tipiski cilvēka organismam; 2.4. ķīmiskās vielas nav uzskatāmas par kancerogēnām, ja: 2.4.1. pastāv viennozīmīgi pierādījumi, ka bioķīmiskie mehānismi, kas izraisa audzēja attīstību izmēģinājuma dzīvniekos, nepastāv cilvēka organismā; 2.4.2. ir pierādīts, ka ķīmiskā viela izraisa aknu audzēju attīstību tikai īpaši jutīgām peļu sugām; 2.4.3. vienīgie audzēju veidošanās pierādījumi ir neoplazmu veidošanās vietās, par kurām zināms, ka ar lielu varbūtību tas notiek spontāni. 3. Mutagēnās ķīmiskās vielas marķē un klasificē trīs kategorijās: 3.1. mutagēno ķīmisko vielu 1.kategorijā iedalāmas ķīmiskās vielas, kuru mutagēnā iedarbība uz cilvēku ir pierādīta - ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatotu cēloņsakarību starp cilvēka kontaktu ar ķīmisko vielu un pārmantojamu ģenētisku defektu rašanos; 3.2. mutagēno ķīmisko vielu 2.kategorijā iedalāmas ķīmiskās vielas, kuras uzskatāmas par mutagēnām cilvēkam - ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatoti pieņemtu, ka cilvēka kontakts ar ķīmisko vielu var veicināt pārmantojamu ģenētisku defektu rašanos, pamatojoties uz: 3.2.1. plašiem ilglaicīgiem pētījumiem ar dzīvniekiem; 3.2.2. citu atbilstošu informāciju; 3.3. mutagēno ķīmisko vielu 3.kategorijā iedalāmas ķīmiskās vielas, kas uzskatāmas par potenciāli mutagēnām cilvēkam, tomēr informācija par ķīmiskās vielas iedarbības raksturu un tās intensitāti ir nepietiekama, lai ķīmisko vielu viennozīmīgi uzskatītu par mutagēnu vai iedalītu 2.kategorijā. 4. Mutagēnās ķīmiskās vielas marķē un norāda vielas iedarbības raksturojumu: 4.1. mutagēno ķīmisko vielu 1. un 2.kategorija - bīstamības apzīmējums ar burtu T un vielas iedarbības raksturojums R46 - var radīt mantojamus ģenētiskus defektus ; 4.2. mutagēno ķīmisko vielu 3.kategorija - bīstamības apzīmējums ar burtiem Xn un vielas iedarbības raksturojums R40 - iespējami neatgriezeniskas iedarbības draudi ; 4.3. mutagēno ķīmisko vielu klasifikācijas papildu kritēriji. Mutagēnās vielas iedalāmas 1.kategorijā, pamatojoties uz epidemioloģisko pētījumu rezultātiem. Pašreiz šādas ķīmiskās vielas nav zināmas; 4.4. mutagēnās ķīmiskās vielas iedalāmas 2.kategorijā, pamatojoties uz pārbaužu rezultātiem, kas pierāda: 4.4.1. ķīmiskās vielas mutagēnu iedarbību; 4.4.2. citu uz mutagenitāti attiecināmu iedarbību uz šūnām zīdītāju dzimumšūnās in vivo ; 4.4.3. ka ķīmiskā viela izraisa mutācijas zīdītāju somatiskajās šūnās in vivo testos, bet ķīmiskā viela vai tās metabolīti var sasniegt dzimumšūnas; 4.5. mutagēnās ķīmiskās vielas iedalāmas 3.kategorijā, pamatojoties uz pārbaužu rezultātiem, kas pierāda: 4.5.1. ķīmiskās vielas mutagēnu iedarbību; 4.5.2. citu uz mutagenitāti attiecināmu iedarbību uz zīdītāju somatiskajām šūnām in vivo eksperimentos; 4.6. ķīmiskās vielas, kuras uzrāda mutagēnu iedarbību tikai vienā vai dažos in vivo mutagēnuma testos, parasti nav uzskatāmas par mutagēnām. Tomēr, ja pastāv līdzība ķīmiskās vielas uzbūvē vai produkta sastāvā ar zināmām mutagēnām vielām, ķīmiskā viela iedalāma mutagēno vielu 3.kategorijā. 5. Reproduktīvajai sistēmai toksiskas ķīmiskās vielas marķē un klasificē trīs kategorijās: 5.1. 1.kategorija - ķīmiskās vielas, kuru negatīvā ietekme uz cilvēka reproduktīvajām spējām ir pierādīta, - ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatotu cēloņsakarību starp cilvēka kontaktu ar ķīmisko vielu un cilvēku neauglību, kā arī ķīmiskās vielas, ja ir pierādīta to toksicitāte augļa attīstības procesā. Ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatotu cēloņsakarību starp cilvēka kontaktu ar ķīmisko vielu un sekojošu toksisku iedarbību uz augļa attīstību; 5.2. 2.kategorija - ķīmiskās vielas, kas negatīvi ietekmē cilvēka reproduktīvās spējas. Ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatoti pieņemtu, ka cilvēka kontakts ar ķīmisko vielu var veicināt nepārmantojamus nelabvēlīgus efektus pēcnācējos, pamatojoties uz: 5.2.1. pārbaudēm ar dzīvniekiem, kas parāda negatīvu ietekmi uz reproduktīvajām spējām bez citādas toksiskas ietekmes vai kas parāda negatīvu ietekmi uz reproduktīvajām spējām, kas parādās kā cita veida toksiska iedarbība, izmantojot tādas pašas dozas, bet kas nav sekundāras nespecifiskas sekas šai toksiskajai iedarbībai; 5.2.2. citu atbilstošu informāciju; 5.3. ķīmiskās vielas, kuras uzskatāmas par toksiskām augļa attīstības procesā. Ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatoti pieņemtu, ka cilvēka kontakts ar ķīmisko vielu var radīt toksisku iedarbību uz augļa attīstību, pamatojoties uz: 5.3.1. pārbaudēm ar dzīvniekiem, kas parāda negatīvu ietekmi uz augļa attīstību bez citādas toksiskas ietekmes uz māti vai kas parāda negatīvu ietekmi uz reproduktīvajām spējām, kas parādās kā cita veida toksiska iedarbība, izmantojot tādas pašas dozas, bet kas nav sekundāras nespecifiskas sekas šai toksiskajai iedarbībai; 5.3.2. citu atbilstošu informāciju; 5.4. 3.kategorija - ķīmiskās vielas, kuru ietekme uz cilvēku reproduktīvajām spējām izraisa aizdomas, pamatojoties uz citu atbilstošu informāciju: 5.4.1. pārbaudēm ar dzīvniekiem, kas parāda negatīvu ietekmi uz reproduktīvajām spējām bez citādas toksiskas ietekmes vai kas parāda negatīvu ietekmi uz reproduktīvajām spējām, kas parādās kā cita veida toksiska iedarbība, izmantojot tādas pašas dozas, bet kas nav sekundāras nespecifiskas sekas šai toksiskajai iedarbībai, tomēr informācija ir nepietiekama, lai ķīmisko vielu viennozīmīgi iedalītu 2.kategorijā; 5.4.2. citu atbilstošu informāciju. 6. Reproduktīvajai sistēmai toksiskas ķīmiskās vielas marķē un norāda vielas iedarbības raksturojumu: 6.1. 1. un 2.kategorija - bīstamības apzīmējums - T : 6.1.1. R60 - var kaitēt reproduktīvajām spējām. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas, kas negatīvi ietekmē cilvēku reproduktīvās spējas vai var izraisīt šādu ietekmi; 6.1.2. R61 - var kaitēt augļa attīstībai. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas, kas negatīvi ietekmē augļa attīstību vai var izraisīt šādu ietekmi; 6.2. 3.kategorija - bīstamības apzīmējums - Xn : 6.2.1. R62 - iespējams kaitējuma risks reproduktīvajām spējām. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas, kas, iespējams, var negatīvi ietekmēt cilvēku reproduktīvās spējas; 6.2.2. R63 - iespējams kaitējuma risks augļa attīstībai. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas, kas, iespējams, var negatīvi ietekmēt augļa attīstību; 6.3. reproduktīvajai sistēmai toksisko ķīmisko vielu klasifikācijas papildu kritēriji: 6.3.1. reproduktīvā toksicitāte ietver sieviešu un vīriešu reproduktīvo funkciju vai spēju vājināšanos un pārmantojamas kaitīgas ietekmes rašanos pēcnācējos, ko var iedalīt divos pamatveidos: 6.3.1.1. iedarbība uz sieviešu vai vīriešu auglību, kas ietver kaitīgu ietekmi uz libido, seksuālo uzvedību, jebkuriem spermatoģenēzes vai ooģenēzes aspektiem vai hormonālo aktivitāti, vai psihisko uzvedību, kas var saistīties ar apaugļošanas spēju, pašu apaugļošanos vai apaugļotas olšūnas attīstību līdz implantācijai un pēc implantācijas; 6.3.1.2. iedarbība uz augļa attīstību tiek lietota šī jēdziena plašākajā nozīmē un ietver jebkuru ietekmi, kas saistās ar attīstību gan pirms, gan pēc dzimšanas. Tā ietver tādus toksiskus efektus uz embriju un augli kā pazemināts ķermeņa svars, augšanas un attīstības aizkavēšanās, toksiska iedarbība uz orgāniem, nāve, aborti, augļa struktūras un funkcionālos defektus, kā arī attīstības traucējumus pēc dzimšanas līdz pat normālas pubertālās attīstības traucējumiem; 6.4. attiecīgo ķīmisko vielu iedalīšana 1.kategorijā (iedarbība uz reproduktīvajām spējām un/vai augļa attīstības toksicitāte) jāpamato ar epidemioloģiskiem datiem; 6.5. attiecīgo ķīmisko vielu iedalīšana 2. vai 3.kategorijā tiek pamatota ar pētījumu rezultātiem ar eksperimentālajiem dzīvniekiem. In vitro pētījumi ar putnu olām jāuzskata par atbalstu pierādījumiem, un tikai izņēmuma gadījumos tos var izmantot klasificēšanai, ja trūkst in vivo datu; 6.6. pozitīvi rezultāti pētījumos ar dzīvniekiem neapstiprina būtisku iedarbību uz cilvēku, ja ievadītās devas ir ļoti augstas un pastāv toksikokinētiskas atšķirības vai ir bijis cilvēkam nepiemērots ķīmiskās vielas ievadīšanas veids. Šādos gadījumos ķīmisko vielu iedala 3.kategorijā vai vispār neklasificē; 6.7. iedarbība uz reproduktīvajām spējām: 6.7.1. lai iedalītu ķīmisko vielu 2.kategorijā, jābūt drošiem pierādījumiem par pētījumiem ar vienu dzīvnieku sugu un papildu atbalsta pierādījumiem par darbības mehānismu vai darbības vietu, kā arī ja pastāv zināma ķīmiska līdzība ar citiem zināmiem aģentiem vai cita informācija, kas varētu dot atzinumu, ka šādi efekti būtu saistāmi ar cilvēku; 6.7.2. ja ir pētījumi tikai vienai sugai bez citiem būtiskiem atbalsta pierādījumiem, tad ķīmiskā viela jāiedala 3.kategorijā. Iedalīt ķīmisko vielu 2.kategorijā varētu tikai tad, ja ir pierādījumi, ka ir zināma specifiska toksicitāte reproduktīvajai sistēmai. Turklāt nepieciešami atbalsta pierādījumi par darbības mehānismu, lai varētu šos kaitīgos iedarbības mehānismus saistīt ar iedarbību uz cilvēku; 6.8. augļa attīstības toksicitāte: 6.8.1. lai ķīmisko vielu iedalītu 2.kategorijā, jābūt drošiem pierādījumiem par pētījumiem ar vienu vai vairākām dzīvnieku sugām. Tā kā kaitīgie efekti var izpausties arī kā mātes toksicitātes sekundāras sekas, tas ir, pazemināta pārtikas vai ūdens uzņemšana, mātes stress, mātes aprūpes trūkums, īpašas diētas deficīts, blakus infekcijas utt., ir ļoti svarīgi, lai efekti būtu iegūti labi organizētos pētījumos, kuri nav saistāmi ar raksturīgu mātes toksicitāti. Svarīgi ir arī iedarbības ceļi: injekcija vai intraperitoneāla ievadīšana var radīt lokālu dzemdes bojājumu, un šādi rezultāti jau var būt apšaubāmi klasificējot; 6.8.2. iedalīšana 3.kategorijā vai neiedalīšana nevienā no kategorijām var tikt pamatota tikai ar efektiem, kurus reģistrē kā mazas izmaiņas spontānu defektu gadījumā vai kā mazas izmaiņas, salīdzinot ar vispārējiem variantiem postnatālās attīstības novērtējumos; 6.9. iedarbība laktācijas periodā: 6.9.1. ķīmiskās vielas, kuras klasificē kā toksiskas reproduktīvajai sistēmai un kuras rada arī iedarbību uz laktāciju, jāmarķē arī ar vielas iedarbības raksturojumu R64 - var kaitēt zīdāmam bērnam . Klasificējot jāņem vērā, ja toksiski efekti uz pēcnācēju rodas tikai ar mātes pienu vai ķīmiskai vielai tieši iedarbojoties uz bērnu, šādas ķīmiskās vielas nav jāuzskata par toksiskām reproduktīvajai sistēmai, ja vien šādi efekti nav pēcnācēja attīstības traucējumi; 6.9.2. ar vielas iedarbības raksturojumu R64 jāapzīmē, pamatojoties uz: 6.9.2.1. toksiski kinētiskiem pētījumiem, kuri parāda ķīmiskās vielas klātbūtnes iespējamību mātes pienā potenciāli toksiskā līmenī; 6.9.2.2. pētījumu rezultātiem eksperimentālo dzīvnieku divām paaudzēm, kuri norāda kaitīgo ietekmi uz pēcnācējiem piena pārmaiņu dēļ; 6.9.2.3. pierādījumiem, kuri parāda risku bērnam laktācijas periodā. 7. Ķīmiskos produktus pēc kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas iedarbības klasificē pēc to sastāvdaļu atbilstības šādas iedarbības efektiem saskaņā ar šo pielikumu: 7.1. attiecīgos produktus klasificē saskaņā ar 1.tabulu. Tabulā minētos koncentrācijas robežlielumus lieto, ja ķīmisko vielu sarakstā nav minēti citi koncentrācijas robežlielumi; 1.tabula
7.2. gāzēm, kas rada šādus efektus, individuālās robežkoncentrācijas gāzveida produktu klasificēšanai norādītas 2.tabulā. 2.tabula
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 8.pielikums Videi bīstamu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas un marķējuma kritēriji1. Ķīmiskās vielas klasificē kā videi bīstamas, lai brīdinātu lietotājus par draudiem, ko šīs vielas rada ekosistēmām. Turpmāk minētie kritēriji pamatā attiecas uz hidroekosistēmām, bet dažas ķīmiskās vielas var ietekmēt arī citas ekosistēmas, respektīvi, to ietekme var skart dzīvos organismus, sākot no augsnes mikrofloras un mikrofaunas un beidzot ar primātiem. 2. Pamatojoties uz pašreizējo zināšanu līmeni, attiecīgās ķīmiskās vielas iedalāmas divās grupās, ņemot vērā to akūto un/vai ilglaicīgo toksisko iedarbību ūdens un neūdens ekosistēmās. 3. Videi bīstamas vielas ūdens vidē marķē un norāda vielas iedarbības raksturojumu: 3.1. R50 - ļoti toksisks ūdens organismiem un R53 - var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē . Šādi - ar diviem vielas iedarbības raksturojumiem - raksturo ķīmiskās vielas, ja: 3.1.1. to akūtā toksicitāte ūdens vidē ir: 3.1.1.1. 96 h LC50 (zivīm) ≤ 1 mg/l; 3.1.1.2. 48 h EC50 ( Daphia magna testā) ≤ 1 mg/l; 3.1.1.3. 72 h IC50 (aļģu testā) ≤ 1 mg/l; 3.1.2. ķīmiskā viela ir stabila vidē vai vielas oktanola/ūdens sadalījuma koeficienta decimāllogaritms ir logPow ≥ 3,0, izņemot gadījumus, kad eksperimentāli noteiktais biokoncentrēšanās faktors (BCF) ≤ 100. Biokoncentrēšanās faktors (BCF) ir attiecība starp kādas vielas koncentrāciju līdzsvara apstākļos bioloģiskā organismā un vidē; 3.2. R50 - ļoti toksisks ūdens organismiem. Šādi raksturo ķīmiskās vielas, ja to akūtā toksicitāte ūdens vidē ir: 3.2.1. 96 h LC50 (zivīm) ≤ 1 mg/l; 3.2.2. 48 h EC50 ( Daphia magna testā) ≤ 1 mg/l; 3.2.3. 72 h IC50 (aļģu testā)≤ 1 mg/l; 3.3. R51 - toksisks ūdens organismiem un R53 - var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē . Šādi - ar diviem vielas iedarbības raksturojumiem - raksturo ķīmiskās vielas, ja: 3.3.1. to akūtā toksicitāte ir: 3.3.1.1. 96 h LC50 (zivīm) 1 mg/l < LC50 ≤ 10 mg/l; 3.3.1.2. 48 h EC50 ( Daphia magna testā) 1 mg/l < EC50 ≤ 10 mg/l; 3.3.1.3. 72 h IC50 (aļģu testā) 1 mg/l < IC50 ≤ 10 mg/l; 3.3.2. ķīmiskā viela ir stabila vidē vai vielas oktanola/ūdens sadalījuma koeficienta decimāllogaritms ir logPow ≥ 3,0 (izņemot gadījumus, kad eksperimentāli noteiktais BCF ≤ 100); 3.4. R52 - kaitīgs ūdens organismiem un R53 - var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē . Šādi - ar diviem vielas iedarbības raksturojumiem - raksturo ķīmiskās vielas, ja: 3.4.1. to akūtā toksicitāte ūdens vidē ir: 3.4.1.1. 96 h LC50 (zivīm) 10 mg/l < LC50 ≤ 100 mg/l; 3.4.1.2. 48 h EC50 ( Daphia magna testā) 10 mg/l < EC50 ≤ 100 mg/l; 3.4.1.3. 72 h IC50 (aļģu testā) 10 mg/l < IC50 ≤ 100 mg/l; 3.4.2. ķīmiskā viela ir stabila vidē; 3.5. R52 - kaitīgs ūdens organismiem. Šādi raksturo ķīmiskās vielas, kas neatbilst šajā sadaļā minētajiem kritērijiem, bet par kurām eksistē ticami pierādījumi, ka to toksicitāte var apdraudēt ūdens ekosistēmu struktūru un funkcionēšanu; 3.6. R53 - var radīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi ūdens vidē. Šādi raksturo ķīmiskās vielas, kas neatbilst šī pielikuma 3.punktā minētajiem kritērijiem, bet kuras, pamatojoties uz pieejamajām ziņām par to stabilitāti vidē, bioakumulācijas potenciālu un iespējamo to transformācijas produktu īpašībām, var negatīvi ietekmēt ūdeņu ekosistēmas. 4. Videi bīstamas vielas neūdens vidē marķē un norāda šādus vielas iedarbības raksturojumus: 4.1. R54 - toksisks augiem; 4.2. R55 - toksisks dzīvniekiem; 4.3. R56 - toksisks augsnes organismiem; 4.4. R57 - toksisks bitēm; 4.5. R58 - var izraisīt ilglaicīgu negatīvu ietekmi vidē. Šādi raksturo ķīmiskās vielas, kuras, pamatojoties uz to toksikoloģiskajām īpašībām, stabilitāti vidē, to spējām akumulēties dzīvajos organismos un iespējamām pārvērtībām vidē, var radīt tūlītējus draudus, kā arī ietekmēt dabas ekosistēmu funkcionēšanu nākotnē, bet kas nav klasificētas saskaņā ar šī pielikuma 3.punktu; 4.6. R59 - bīstams ozona slānim. Šādi raksturo ķīmiskās vielas, kas, pamatojoties uz ziņām par to īpašībām, stabilitāti un novērotajām vai iespējamajām pārvērtībām vidē, rada draudus zemes ozona slānim, kā arī var ietekmēt tā struktūru nākotnē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 9.pielikums Citi ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas kritēriji1. Ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem, kas klasificēti, pamatojoties uz šo noteikumu 3., 4., 5., 6., 7. un 8.pielikumu, var tikt piešķirti papildu vielas iedarbības raksturojumi, balstoties uz šādiem kritērijiem: 1.1. R29 - saskaroties ar ūdeni, izdala toksiskas gāzes. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas, saskaroties ar ūdeni vai ūdens tvaikiem, izdala ļoti toksiskas vai toksiskas gāzes potenciāli bīstamos daudzumos (piemēram, alumīnija fosfīds, fosfora pentasulfīds); 1.2. R31 - saskaroties ar skābēm, izdala toksiskas gāzes. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas, reaģējot ar skābēm, izdala toksiskas gāzes (piemēram, nātrija hipohlorīts, bārija polisulfīds); 1.3. R32 - saskaroties ar skābēm, izdala ļoti toksiskas gāzes. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kas, reaģējot ar skābēm, izdala ļoti toksiskas gāzes (piemēram, nātrija cianīds, nātrija azīds); 1.4. R33 - kaitīgas kumulatīvas ietekmes draudi. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuru kumulācija ir iespējama cilvēka ķermenī un kas var ietekmēt cilvēka veselību, bet tomēr ne tik būtiski, lai ķīmisko vielu raksturotu ar vielas iedarbības raksturojumu R48; 1.5. R64 - var kaitēt zīdāmam bērnam. Šādi apzīmē ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus, kuri var uzkrāties mātes ķermenī, un to saturs mātes pienā ir tādā koncentrācijā, kas var izraisīt zīdāmā bērna veselības traucējumus. 2. Ķīmisko produktu sastāvdaļas tiek klasificētas kā veselībai bīstamas saskaņā ar šo noteikumu 3., 4., 5., 6., 7. un 8.pielikumā minētajiem kritērijiem, ņemot vērā katras sastāvdaļas īpašības, arī tādos gadījumos, ja tās ir piemaisījumu vai piedevu veidā. 3. Ja ķīmiskās vielas klasifikācijai bīstamības klasē nav noteikta mazākā koncentrācija, aprēķinos neņem vērā ķīmiskās vielas, kuru koncentrācija ķīmiskajā produktā ir mazāka, nekā norādīts šī pielikuma tabulā:
* Gāzveida vielu koncentrāciju produktā izsaka tilpuma procentos, pārējām vielām - masas procentos. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
10.pielikums Drošības prasību apzīmējumi un drošības prasību apzīmējumu apvienojumi1. Drošības prasību apzīmējumi
2. Drošības prasību apzīmējumu apvienojumi
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
11.pielikums Drošības prasību apzīmējumu izvēles kritērijiĶīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības prasību apzīmējumus norāda saskaņā ar šādiem kritērijiem: 1. S1 - turēt noslēgtu: 1.1. lieto ļoti toksisku, toksisku un kodīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 1.2. lietošanas kritērijs - obligāti jālieto ļoti toksisku, toksisku un kodīgu ķīmisko vielu apzīmēšanai, kas tiek lietotas sadzīvē. 2. S2 - sargāt no bērniem: 2.1. lieto visu bīstamu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 2.2. lietošanas kritērijs - obligāti jālieto visām bīstamajām vielām, kas tiek lietotas sadzīvē, izņemot tās, kas klasificētas tikai kā videi bīstamas. 3. S3 - uzglabāt vēsā vietā: 3.1. lieto organisko peroksīdu un citu bīstamu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kuru viršanas temperatūra ir zemāka par 40 °C, apzīmēšanai; 3.2. lietošanas kritēriji - obligāti izmantojams organisko peroksīdu apzīmēšanai (izņemot gadījumus, kad tiek lietots drošības prasību apzīmējums S47), kā arī ieteicams lietot citu bīstamu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kuru viršanas temperatūra ir zemāka par 40 °C. 4. S4 - neuzglabāt dzīvojamās telpās: 4.1. lieto ļoti toksisku un toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 4.2. lietošanas kritēriji - ieteicams lietot ļoti toksisku un toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai kā S13 papildinātāju. 5. S5 - uzglabāt ... (ražotājs norāda šķidrumu, kādā viela vai produkts uzglabājams): 5.1. lieto spontāni uzliesmojošu cietu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 5.2. lietošanas kritēriji - īpaši gadījumi, piemēram, metāliskā nātrija, kālija, baltā fosfora marķēšana. 6. S6 - uzglabāt ... (ražotājs norāda gāzi, kurā viela vai produkts uzglabājams): 6.1. lieto bīstamu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas jāuzglabā inertā atmosfērā; 6.2. lietošanas kritēriji - īpaši gadījumi, piemēram, metālorganisko savienojumu apzīmēšana. 7. S7 - uzglabāt cieši noslēgtu: 7.1. lieto, lai apzīmētu: 7.1.1. organiskos peroksīdus; 7.1.2. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kuri var izdalīt ļoti toksiskas, toksiskas, kaitīgas vai ļoti viegli uzliesmojošas gāzes; 7.1.3. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kuri mitrumā var izdalīt ļoti viegli uzliesmojošas gāzes; 7.1.4. viegli uzliesmojošas cietas ķīmiskās vielas; 7.2. lietošanas kritēriji - obligāti lieto organisko peroksīdu apzīmēšanai, kā arī ieteicams lietot citu bīstamu ķīmisku vielu un ķīmisku produktu apzīmēšanai, kā minēts iepriekš. 8. S8 - uzglabāt sausu: 8.1. lieto, lai apzīmētu: 8.1.1. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kas enerģiski reaģē ar ūdeni; 8.1.2. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kas, reaģējot ar ūdeni, izdala ļoti viegli uzliesmojošas gāzes; 8.1.3. ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kas, reaģējot ar ūdeni, izdala ļoti toksiskas vai toksiskas gāzes; 8.2. lietošanas kritērijs - lieto minētajām ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem, lai akcentētu brīdinājumu, kuru izsaka vielu iedarbības raksturojumi R14, R15 un R29. 9. S9 - uzglabāt labi vēdināmā vietā: 9.1. lieto, lai apzīmētu: 9.1.1. gaistošas ķīmiskās vielas un citas bīstamas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kuri var izdalīt ļoti toksiskus vai toksiskus kaitīgus tvaikus; 9.1.2. ļoti viegli uzliesmojošas vai viegli uzliesmojošas šķidras ķīmiskās vielas vai ļoti viegli uzliesmojošas gāzes; 9.2. lietošanas kritēriji: 9.2.1. ieteicams lietot gaistošu ķīmisku vielu un ķīmisku produktu apzīmēšanai, kas izdala ļoti toksiskus, toksiskus vai kaitīgus tvaikus; 9.2.2. ieteicams lietot ļoti viegli uzliesmojošu vai viegli uzliesmojošu šķidrumu un ļoti viegli uzliesmojošu gāzu apzīmēšanai. 10. S12 - neuzglabāt slēgtā veidā: 10.1. lieto tādu ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu apzīmēšanai, kuri var izdalīt gāzes vai tvaikus, kas var sagraut uzglabāšanas tilpni; 10.2. lietošanas kritēriji - ieteicams lietot ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kuras uzglabāšanas laikā sadalās, veidojot gāzes. 11. S13 - neuzglabāt kopā ar pārtiku vai dzīvnieku barību: 11.1. lieto ļoti toksisku, toksisku un kaitīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 11.2. lietošanas kritērijs - ieteicams lietot, ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti var būt plaši pieejami un izmantojami sadzīvē. 12. S14 - neuzglabāt kopā ar ... (nesavietojamas vielas, ko norāda ražotājs): 12.1. lieto organisko peroksīdu apzīmēšanai; 12.2. lietošanas kritērijs - obligāti lieto organisko peroksīdu apzīmēšanai, bet var lietot citu bīstamu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kā minēts iepriekš. 13. S15 - sargāt no sasilšanas: 13.1. lieto tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kuri temperatūras ietekmē var sadalīties vai spontāni reaģēt; 13.2. lietošanas kritērijs - īpaši gadījumi, piemēram, monomēru apzīmēšana, bet nelieto, ja ir lietoti vielas iedarbības raksturojumi R2, R3 un R5. 14. S16 - sargāt no uguns - nesmēķēt: 14.1. lieto ļoti viegli uzliesmojošu vai viegli uzliesmojošu šķidrumu un ļoti viegli uzliesmojošas gāzes apzīmēšanai; 14.2. lietošanas kritērijs - ieteicams lietot minēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, bet nelieto, ja ir lietoti vielas iedarbības raksturojumi R2, R3 un R5. 15. S17 - sargāt no degoša materiāla: 15.1. lieto tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas ar degošām vielām var veidot sprāgstošus vai spontāni uzliesmojošus maisījumus; 15.2. lietošanas kritērijs - īpaši gadījumi, piemēram, lai pastiprinātu vielas iedarbības raksturojumus R8 un R9. 16. S18 - īpaša piesardzība, darbojoties un atverot konteineru: 16.1. lieto: 16.1.1. tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kuri uzglabājot var izdalīt gāzes; 16.1.2. tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kurus uzglabājot var veidoties eksplozīvi peroksīdi; 16.2. lietošanas kritērijs - parasti lieto minētajos gadījumos, ja pastāv risks, ka var tikt nodarīts kaitējums acīm, un ja viela ir pieejama sadzīvē. 17. S20 - nedzert un neēst, veicot darbības ar vielu: 17.1. lieto ļoti toksisku, toksisku un kodīgu ķīmisku vielu un ķīmisku produktu apzīmēšanai; 17.2. lietošanas kritērijs - īpaši gadījumi, piemēram, arsēnam un tā savienojumiem, fluoracetātiem, īpaši, ja ķīmiskās vielas vai ķīmiskie produkti var būt pieejami sadzīvē. 18. S21 - nesmēķēt, veicot darbības ar vielu: 18.1. lieto tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kuri degot var veidot toksiskas vielas; 18.2. lietošanas kritērijs - īpaši gadījumi (piemēram, izmantojot halogenētus savienojumus). 19. S22 - izvairīties no putekļu ieelpošanas: 19.1. lieto visu veselībai bīstamo cieto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 19.2. lietošanas kritēriji: 19.2.1. obligāti lieto minēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kuriem ir piešķirts vielas iedarbības raksturojums R42; 19.2.2. ieteicams lietot minēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, ja tie tiek piegādāti pulveru vai putekļu veidā, kas var tikt ieelpoti, un ja nav zināmi draudi veselībai, ko izraisa to ieelpošana. 20. S23 - izvairīties no gāzes/dūmu/tvaiku/aerosolu ieelpošanas (formulējumu nosaka ražotājs): 20.1. lieto visu veselībai bīstamo šķidro vai gāzveida ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 20.2. lietošanas kritēriji: 20.2.1. obligāti lieto ķīmisko vielu vai produktu apzīmēšanai, kuriem ir piešķirts vielas iedarbības raksturojums R42; 20.2.2. obligāti lieto to ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas paredzēti izsmidzināšanai. Šādos gadījumos papildus jāpiešķir apzīmējums S38 vai S51; 20.2.3. ieteicams izmantot, ja nepieciešams vērst lietotāja papildu uzmanību uz risku, ko rada ieelpošana un kas nav minēts piešķirtajos vielu iedarbības raksturojumos. 21. S24 - izvairīties no nokļūšanas uz ādas: 21.1. lieto visu veselībai bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 21.2. lietošanas kritēriji: 21.2.1. obligāti lieto to ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kuriem piešķirts vielas iedarbības raksturojums R43, izņemot gadījumus, ja vienlaikus piešķirts arī drošības prasību apzīmējums S36; 21.2.2. ieteicams izmantot, ja nepieciešams vērst lietotāja papildu uzmanību uz risku, ko rada iedarbība uz ādu un kas nav minēts piešķirtajos vielas iedarbības raksturojumos. Var izmantot arī, lai pastiprinātu attiecīgos vielas iedarbības raksturojumus. 22. S25 - izvairīties no nokļūšanas acīs: 22.1. lieto kodīgu vai kairinošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 22.2. lietošanas kritērijs - īpaši gadījumi, lai pastiprināti pievērstu uzmanību to iedarbībai uz acīm (redzi); parasti lieto kopā ar vielas iedarbības raksturojumiem R34, R35, R36 vai R41. Nepieciešams lietot tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas var tikt plaši izmantoti apstākļos, kad nav pieejami līdzekļi sejas un acu aizsardzībai. 23. S26 - nokļūstot acīs, tūlīt tās skalot ar lielu ūdens daudzumu un meklēt medicīnisko palīdzību: 23.1. lieto kodīgu vai kairinošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 23.2. lietošanas kritēriji: 23.2.1. obligāti jālieto tādu kodīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kuriem piešķirts vielas iedarbības raksturojums R41; 23.2.2. ieteicams lietot tādu kairinošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kuriem piešķirts vielas iedarbības raksturojums R36. 24. S27 - nekavējoties novilkt visu sasmērēto apģērbu: 24.1. lieto ļoti toksisku, toksisku vai kodīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 24.2. lietošanas kritērijs - ieteicams lietot tādu ļoti toksisku un toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kuri viegli adsorbējas uz ādas, kā arī kodīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai. Nelieto gadījumos, kad ir piešķirts drošības prasību apzīmējums S36. 25. S28 - nokļūstot uz ādas, nekavējoties skalot ar lielu daudzumu ... (norāda ražotājs): 25.1. lieto ļoti toksisku, toksisku un kodīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 25.2. lietošanas kritēriji: 25.2.1. obligāti jālieto ļoti toksiskām ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem; 25.2.2. ieteicams lietot citu minēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, īpaši, ja ūdens nav piemērotākais skalošanas līdzeklis. 26. S29 - aizliegts izliet kanalizācijā: 26.1. lieto tādu īpaši viegli uzliesmojošu un viegli uzliesmojošu šķidru ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas nesajaucas ar ūdeni; 26.2. lietošanas kritērijs - ieteicams lietot tādu īpaši viegli uzliesmojošu un viegli uzliesmojošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas nesajaucas ar ūdeni un kas var tikt izmantoti sadzīvē. 27. S30 - stingri aizliegts pievienot ūdeni: 27.1. lieto tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas enerģiski reaģē ar ūdeni; 27.2. lietošanas kritērijs - parasti lieto īpašos gadījumos (piemēram, sērskābe), kā arī var lietot, lai sniegtu maksimāli iespējamo informāciju, papildinot vielas iedarbības raksturojumu R14 vai kā alternatīvu tam. 28. S33 - veikt drošības pasākumus, lai pasargātu no statiskās elektrības iedarbības: 28.1. lieto īpaši viegli uzliesmojošu un viegli uzliesmojošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 28.2. lietošanas kritērijs - ieteicams lietot tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kurus izmanto rūpniecībā un kuri neabsorbē mitrumu. Nelieto izmantošanai sadzīvē paredzēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai. 29. S35 - šī viela vai produkts un tā iepakojums likvidējami drošā veidā: 29.1. lieto: 29.1.1. sprāgstošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 29.1.2. ļoti toksisku un toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 29.1.3. videi bīstamu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 29.2. lietošanas kritēriji: 29.2.1. obligāti izmanto sprāgstošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (bet ne organisko peroksīdu) apzīmēšanai; 29.2.2. ieteicams lietot ļoti toksisku un toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, īpaši, ja tās tiek izmantotas sadzīvē; 29.2.3. ieteicams lietot videi bīstamu ķīmisku vielu apzīmēšanai, kurām nav piešķirts drošības prasību apzīmējums S56, ja tās tiek izmantotas sadzīvē. 30. S36 - izmantot piemērotu aizsargapģērbu: 30.1. lieto: 30.1.1. organisko peroksīdu apzīmēšanai; 30.1.2. ļoti toksisku, toksisku vai kaitīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 30.1.3. kodīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 30.2. lietošanas kritēriji: 30.2.1. obligāti jālieto ļoti toksisku, toksisku un kodīgu ķīmisku vielu un ķīmisku produktu apzīmēšanai; 30.2.2. obligāti jālieto ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem, kuriem piešķirts vielas iedarbības raksturojums R21 vai R24; 30.2.3. obligāti jālieto 3. kategorijas kancerogēno, mutagēno un reproduktīvajai sistēmai toksisko ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, ja kaitīgā iedarbība notiek, vielu vai produktu ieelpojot; 30.2.4. obligāti jālieto organisko peroksīdu apzīmēšanai; 30.2.5. ieteicams lietot toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kam nav zināma iedarbības uz ādu LD50 vērtība, bet ir iespējams, ka to toksiskā ietekme izpaužas iedarbībā caur ādu; 30.2.6. ieteicams lietot rūpniecībā izmantojamu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas var radīt kaitējumu veselībai pēc ilgstoša kontakta. 31. S37 - strādāt aizsargcimdos: 31.1. lieto: 31.1.1. ļoti toksisku, toksisku, kaitīgu un kodīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 31.1.2. organisko peroksīdu apzīmēšanai; 31.1.3. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas kairinoši iedarbojas uz ādu; 31.2. lietošanas kritēriji: 31.2.1. obligāti jālieto ļoti toksisku, toksisku un kodīgu ķīmisku vielu un ķīmisku produktu apzīmēšanai; 31.2.2. obligāti jālieto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kuriem piešķirts vielas iedarbības raksturojums R21, R24 vai R43; 31.2.3. obligāti jālieto 3.kategorijas kancerogēno, mutagēno un reproduktīvajai sistēmai toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, ja kaitīgā iedarbība notiek, vielu vai produktu ieelpojot; 31.2.4. obligāti jālieto organiskajiem peroksīdiem; 31.2.5. ieteicams lietot toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kuriem nav zināma iedarbības uz ādu LD50 vērtība, bet ir iespējams, ka to toksiskā ietekme izpaužas iedarbībā caur ādu; 31.2.6. ieteicams lietot ķīmisku vielu un ķīmisku produktu apzīmēšanai, kas ir kairinoši ādai to attaukojošo īpašību dēļ. 32. S38 - nepietiekamas ventilācijas gadījumā aizsargāt elpošanas orgānus: 32.1. lieto ļoti toksisku vai toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 32.2. lietošanas kritērijs - parasti lieto īpašos gadījumos rūpniecībā vai lauksaimniecībā, ja tiek izmantotas ļoti toksiskas vai toksiskas ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti. 33. S39 - valkāt acu/sejas aizsargu: 33.1. lieto: 33.1.1. ļoti toksisku un toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 33.1.2. organisko peroksīdu apzīmēšanai; 33.1.3. kodīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, ieskaitot kairinošas ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kas rada nopietnu acu bojājumu risku; 33.2. lietošanas kritēriji: 33.2.1. obligāti jālieto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kam piešķirts vielas iedarbības raksturojums R34, R35 vai R41; 33.2.2. obligāti jālieto organisko peroksīdu apzīmēšanai; 33.2.3. ieteicams lietot, ja nepieciešams pievērst īpašu lietotāja uzmanību riskam, ko var radīt attiecīgās ķīmiskās vielas kontakts ar acīm un kas nav minēts piešķirtajos vielas iedarbības raksturojumos; 33.2.4. parasti lieto izņēmuma gadījumos ļoti toksisku un toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, ja pastāv to izšļakstīšanās risks un ja tie var viegli adsorbēties uz ādas. 34. S40 - tīrot grīdu un visus piesārņotos objektus, izmantot ... (norāda ražotājs): 34.1. lieto visu bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 34.2. lietošanas kritērijs - parasti lieto bīstamu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kuru savākšanai nav izmantojams ūdens (piemēram, ja viela jāsavāc ar pulverveida sorbentu vai izmantojot piemērotu šķīdinātāju), un gadījumos, ja ir svarīgi izmantot šādu apzīmējumu no veselības aizsardzības vai drošības viedokļa. 35. S41 - ugunsgrēka vai eksplozijas gadījumā neieelpot dūmus: 35.1. lieto bīstamu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas sadegot veido ļoti toksiskas vai toksiskas gāzes; 35.2. lietošanas kritērijs - īpaši gadījumi. 36. S42 - izsmidzināšanas laikā izmantot piemērotus elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļus (piemērotu formulējumu sniedz ražotājs): 36.1. lieto izsmidzināšanai paredzēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas var apdraudēt cilvēka veselību, ja netiek veikti piemēroti aizsardzības pasākumi; 36.2. lietošanas kritērijs - īpaši gadījumi. 37. S43 - ugunsgrēka gadījumā izmantot ... (precīzi norāda nepieciešamo uguns dzēšanas līdzekli. Ja ūdens izmantošana palielina risku, norāda: "Aizliegts izmantot ūdeni"): 37.1. lieto īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu un uzliesmojošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 37.2. lietošanas kritēriji: 37.2.1. obligāti izmanto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas kontaktā ar ūdeni vai mitru gaisu izdala īpaši viegli uzliesmojošas gāzes; 37.2.2. ieteicams izmantot īpaši viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu un uzliesmojošu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, īpaši, ja tie nejaucas ar ūdeni. 38. S45 - nelaimes gadījumā vai jūtot veselības traucējumus, nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību (ja iespējams, norāda marķējumu): 38.1. lieto: 38.1.1. ļoti toksisku ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 38.1.2. toksisku un kodīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai; 38.2. lietošanas kritērijs - obligāti lieto ļoti toksisku, toksisku un kodīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai. 39. S46 - ja norīts, nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību un uzrādīt šo iepakojumu vai tā marķējumu: 39.1. lieto visu bīstamu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas nav ļoti toksiski, toksiski, kodīgi vai videi bīstami; 39.2. lietošanas kritērijs - obligāti lieto visu bīstamu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas nav ļoti toksiski, toksiski, kodīgi vai videi bīstami un kas tiek izmantoti sadzīvē, izņemot gadījumus, ja nepastāv īpašas briesmas, to norijot, sevišķi, ja to izdara bērni. 40. S47 - uzglabāšanas temperatūra nedrīkst pārsniegt ... °C (norāda ražotājs): 40.1. lieto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas kļūst nestabili paaugstinātā temperatūrā; 40.2. lietošanas kritērijs - parasti lieto īpašos gadījumos (piemēram, noteiktiem organiskiem peroksīdiem). 41. S48 - uzglabāt samitrinātu ar ... (piemērotu vielu norāda ražotājs): 41.1. lieto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas izžūstot kļūst ļoti jutīgi pret dzirkstelēm, triecienu un berzi; 41.2. lietošanas kritērijs - parasti lieto īpašos gadījumos (piemēram, nitrocelulozei). 42. S49 - uzglabāt tikai oriģinālajā iepakojumā: 42.1. lieto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas ir jutīgi pret katalītisku sadalīšanos; 42.2. lietošanas kritērijs - ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas ir jutīgi pret katalītisku sadalīšanos (piemēram, noteikti organiskie peroksīdi). 43. S50 - nedrīkst samaisīt ar ... (norāda ražotājs): 43.1. lieto: 43.1.1. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas var reaģēt ar norādīto produktu, izdalot ļoti toksiskas vai toksiskas gāzes; 43.1.2. organisko peroksīdu apzīmēšanai; 43.2. lietošanas kritēriji: 43.2.1. ieteicams izmantot minēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, ja tie tiek plaši izmantoti sadzīvē un minētais apzīmējums ir labāka alternatīva vielas iedarbības raksturojumiem R31 vai R32; 43.2.2. obligāti lietot noteiktu peroksīdu apzīmēšanai, kas var dot spēcīgu reakciju ar katalizatoru vai iniciatoru. 44. S51 - izmantot tikai labi ventilētās telpās: 44.1. lieto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas var veidot putekļus, tvaikus, aerosolus, miglu utt., tādējādi paaugstinot to ieelpošanas vai arī ugunsgrēka, vai eksplozijas risku; 44.2. lietošanas kritērijs - ieteicams lietot, ja drošības prasību apzīmējums S38 nav piemērots. Tas ir svarīgi, ja šāda viela vai produkts tiek plaši izmantots sadzīvē. 45. S52 - nav ieteicams izmantot iekštelpās vai uz lielām virsmas platībām: 45.1. lieto gaistošu, ļoti toksisku, toksisku un kaitīgu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas satur attiecīgās vielas; 45.2. lietošanas kritērijs - ieteicams izmantot, ja minēto ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu kaitīgā iedarbība uz veselību var izpausties pēc paildzināta (prolongēta) kontakta, tām iztvaikojot no lielām apstrādātām virsmām dzīvokļos vai citās slēgtās telpās, kur uzturas cilvēki. 46. S53 - izvairīties no saskares - pirms lietošanas iepazīties ar instrukciju: 46.1. lieto kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu apzīmēšanai; 46.2. lietošanas kritērijs - obligāti izmanto minēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, ja tām piešķirts vismaz viens no šādiem vielas iedarbības raksturojumiem - R45, R46, R49, R60 vai R61. 47. S56 - likvidēt šo vielu vai tās iepakojumu bīstamo atkritumu vai īpašā atkritumu savākšanas vietā: 47.1. lieto videi bīstamu ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu apzīmēšanai; 47.2. lietošanas kritērijs - ieteicams lietot ķīmisko vielu apzīmēšanai, kurām piešķirts simbols "N" un kuras var tikt izmantotas sadzīvē. 48. S57 - izmantot piemērotu tvertni, lai izvairītos no vides piesārņojuma: 48.1. lieto ķīmisko vielu apzīmēšanai, kas apzīmētas ar simbolu "N"; 48.2. lietošanas kritērijs - parasti lieto ķīmisko vielu apzīmēšanai, kas netiek izmantotas sadzīvē. 49. S59 - ņemt vērā ražotāja/izplatītāja informāciju par vielas reciklēšanu/ reģenerāciju: 49.1. lieto videi bīstamu ķīmisko vielu apzīmēšanai; 49.2. lietošanas kritēriji: 49.2.1. obligāti lieto ozona slānim bīstamu ķīmisko vielu apzīmēšanai; 49.2.2. ieteicams lietot citu ķīmisko vielu apzīmēšanai, kurām piešķirts simbols "N" un ieteicama reciklēšana vai reģenerācija. 50. S60 - šī viela (produkts) un tā iepakojums jāapglabā kā toksiski atkritumi: 50.1. lieto videi bīstamu ķīmisko vielu apzīmēšanai; 50.2. lietošanas kritērijs - ieteicams lietot ķīmisko vielu apzīmēšanai, kurām piešķirts simbols "N" un kuras netiek izmantotas sadzīvē. 51. S61 - izvairīties no novadīšanas vidē. Ievērot īpašus norādījumus/drošības datu lapas: 51.1. lieto videi bīstamu ķīmisko vielu apzīmēšanai; 51.2. lietošanas kritēriji: 51.2.1. parasti lieto ķīmisko vielu apzīmēšanai, kurām piešķirts simbols "N"; 51.2.2. ieteicams visu ķīmisko vielu apzīmēšanai, kuras klasificētas kā videi bīstamas un nav minētas iepriekš. 52. S62 - ja norīts, neizraisīt vemšanu: nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību un uzrādīt iepakojumu vai marķējumu: 52.1. lieto: 52.1.1. šķidru ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kuri satur alifātiskos, alicikliskos un/vai aromātiskos ogļūdeņražus kopējā koncentrācijā, kas sasniedz vai pārsniedz 10 %, un kuru kinemātiskā viskozitāte, kas noteikta ar rotējošās viskozimetrijas metodi, ir mazāka nekā 7x10-6 m2/s 40 °C temperatūrā; 52.1.2. netiek lietota ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kas tiek piegādāti tirgū aerosolu veidā; 52.2. lietošanas kritēriji: 52.2.1. obligāti lietot minēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, ja tie tiek pārdoti vai var tikt izmantoti sadzīvē; 52.2.2. ieteicams izmantot minēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu apzīmēšanai, kad tie tiek lietoti rūpniecībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
12.pielikums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klase un tās marķējums
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
13.pielikums Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klases un marķējuma attēlojums1. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klases marķējumā norāda bīstamības apzīmējumu (ar burtu), bīstamības simbolu un bīstamības paskaidrojumu. Minētās ziņas izkārto šādi: Bīstamības apzīmējums ar burtu
Bīstamības paskaidrojums 2. Bīstamības simbolu attēlo ar melnu krāsu uz oranža pamata. 3. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klases marķejumā (etiķetēs) izmantotie bīstamības simboli ir šādi:
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis 14.pielikums Īpaši ķīmisko produktu marķējuma kritēriji1. Ja krāsās un lakās svina saturs pārsniedz 0,15 % no kopējā svara, uz marķējuma jābūt norādei "Satur svinu. Nelietot uz virsmām, kuras var sūkāt vai košļāt bērni". Ja iesaiņojuma saturs ir mazāks par 125 ml, jābūt uzrakstam "Uzmanību! Satur svinu". 2. Ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti satur cianoakrilātus, uz to iepakojuma jābūt uzrakstam "Cianoakrilāts! Bīstams! Sargāt no bērniem!". 3. Uz ķīmiskās vielas un ķīmiskā produkta iepakojuma, kurš satur izocianātus, jābūt uzrakstam "Satur izocianātus! Skatīt ražotāja informāciju". 4. Uz ķīmiskās vielas un ķīmiskā produkta iepakojuma, kurš satur epoksīdus ar vidējo molekulāro masu £ 700, jābūt uzrakstam "Satur epoksīdus! Skatīt ražotāja informāciju". 5. Ja ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus pārdod mazumtirdzniecībā un tie satur vairāk nekā 1 % aktīvā hlora, uz to iepakojuma jābūt uzrakstam "Brīdinājums! Nelietot kopā ar citiem produktiem! Var izdalīties bīstama gāze (hlors)!". 6. Ja ķīmiskie produkti satur kadmiju (sakausējumi) un tos paredzēts izmantot bronzēšanai un lodēšanai, uz ķīmiskā produkta iepakojuma jābūt uzrakstam "Uzmanību! Satur kadmiju! Lietojot var veidoties bīstami tvaiki! Skatīt ražotāja informāciju. Lietot saskaņā ar instrukciju". 7. Ja ķīmiskie produkti satur vismaz vienu vielu, kura vēl nav pilnīgi pārbaudīta, uz ķīmiskā produkta marķējuma jābūt uzrakstam "Uzmanību! Šis produkts satur vielu, kura vēl nav pilnīgi pārbaudīta " (ja attiecīgās vielas koncentrācija produktā ir 1 %). 8. Uz jaunas ķīmiskās vielas marķējuma jābūt uzrakstam "Uzmanību! Šī viela vēl nav pilnīgi pārbaudīta!". 9. Ja ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti satur azbestu, marķējumam uz iepakojuma jābūt vismaz 5 cm augstam un 2,5 cm platam. Tas sastāv no divām daļām ( augšējā daļā ir burts "a" baltā krāsā uz melna pamata, apakšējā daļā standarta formulējums "Satur azbestu" baltā vai melnā krāsā uz sarkana pamata. Ja produkts satur krokidolitu, vārdus "satur azbestu" aizvieto ar vārdiem "satur krokidolitu/zilo". Drošības instrukcijai jāatbilst attiecīgajam produktam, tā nedrīkst būt pretrunā ar minēto informāciju. Etiķeti stingri piestiprina pie iepakojuma. 10. Ja aerosola ražotājam, importētājam vai piegādātājam ir testa rezultāti vai citi pierādījumi, ka aerosols normālos lietošanas apstākļos nevar aizdegties, pat ja tas satur vielas, kuras tiek klasificētas kā īpaši viegli uzliesmojošas, viegli uzliesmojošas vai uzliesmojošas, tad ražotājs, importētājs vai piegādātājs marķējumā var nenorādīt bīstamības simbolus, bīstamības indikācijas un attiecīgās ķīmiskās vielas iedarbības raksturojumu. 11. Ja ķīmiskie produkti, kas nav klasificēti kā sensibilizējoši, bet satur vismaz vienu vielu, kas klasificēta kā sensibilizējoša un kuras koncentrācija produktā ir vienāda vai lielāka par 0,1 % vai tās koncentrācija produktā ir vienāda vai lielāka par šo noteikumu 1.pielikumā norādīto, tad uz iepakojuma marķējuma jābūt uzrakstam "Satur sensibilizējošās vielas... (norāda nosaukumu)! Var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuriem jau ir paaugstināts jutīgums". 12. Šķidriem ķīmiskiem produktiem, kuriem nav norādīts uzliesmošanas punkts vai kuriem uzliesmošanas punkts ir augstāks par 55 °C un kuri satur halogēnogļūdeņražus un vairāk nekā 5 % uzliesmojošas vai viegli uzliesmojošas vielas, uz iepakojuma marķējuma jābūt uzrakstam "Lietojot var kļūt viegli uzliesmojošs" vai "Lietojot var kļūt uzliesmojošs". 13. Īpaši gāzu balonu marķējuma norādījumi ir noteikti LVS ISO 7225 standartā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas kārtība
Statuss:
Zaudējis spēku
Saistītie dokumenti
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
