1. “Pārapdrošinātāju pārskatu sagatavošanas normatīvie noteikumi” (tālāk tekstā – noteikumi) ir izstrādāti, pamatojoties uz Pārapdrošināšanas likumu, lai iegūtu informāciju uzraudzības veikšanai, kā arī finanšu kontu, maksājumu bilances un “EUROSTAT” statistiskā pārskata sagatavošanai.

2. Noteikumi nosaka pārapdrošināšanas sabiedrību un nedalībvalstu pārapdrošinātāju filiāļu darbības pārskata un ceturkšņa pārskata saturu, formu un iesniegšanas kārtību.

3. Noteikumi nav saistoši dalībvalstu pārapdrošinātāju filiālēm.

4. Noteikumos lietotie termini:

4.1. ISIN kods (International Securities Identification Number) – starptautisks vērtspapīru identifikācijas numurs;

4.2. kritisko slimību pārapdrošināšana – līgumi, kuros pārapdrošināšanas gadījums, kad pārapdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta vienreizēja maksājuma veidā, ir apdrošinātās personas saslimšana ar kādu no līgumā uzskaitītajām slimībām vai nāve šīs saslimšanas rezultātā. Ja kritisko slimību pārapdrošināšana veikta kopā ar dzīvības pārapdrošināšanu, tad pārskatos informāciju par kritisko slimību pārapdrošināšanu atspoguļo pie atbilstošajiem dzīvības pārapdrošināšanas līgumiem, ja šī pārapdrošināšana tiek iekļauta nedzīvības pārapdrošināšanas līgumos – pie veselības pārapdrošināšanas, kam piemēroti dzīvības apdrošināšanas tehniskie principi;

4.3. nākotnes līgumi – atvasinātie finanšu instrumenti, kuri nosaka saistības pirkt vai pārdot līgumā noteikto bāzes aktīva daudzumu par noteiktu cenu noteiktā datumā. Nodala regulētajā tirgū iekļautos nākotnes līgumus (futures) un pārējos nākotnes līgumus (forwards);

4.4. mijmaiņas līgumi (swaps) – regulētajā tirgū neiekļauti atvasinātie finanšu instrumenti, kas paredz apmaiņu ar maksājumu plūsmām, kuru lielums atkarīgs no atvasinātā finanšu instrumenta nosacītās pamatvērtības, starp divām līgumslēdzējām pusēm noteiktā periodā;

4.5. iespējas līgumi (options) – atvasinātie finanšu instrumenti, kuri iespējas līguma pārdevējam rada saistības un iespējas līguma pircējam dod tiesības (bet nerada saistības) nopirkt (call option) vai pārdot (put option) līgumā noteiktu bāzes aktīva daudzumu par noteiktu cenu jebkurā datumā no līguma noslēgšanas datuma līdz līguma izpildes datumam (American option) vai līguma izpildes datumā (European option);

4.6. īstermiņa prasības un saistības − prasības un saistības ar sākotnējo atmaksāšanas vai izpildes termiņu līdz vienam gadam (ieskaitot), ko nosaka saskaņā ar darījuma slēgšanas brīdī darījuma aktā noteikto izpildes termiņu;

4.7. ilgtermiņa prasības un saistības − prasības un saistības ar sākotnējo atmaksāšanas vai izpildes termiņu, kurš ilgāks par vienu gadu, ko nosaka saskaņā ar darījuma slēgšanas brīdī darījuma aktā noteikto izpildes termiņu;

4.8. ilgtermiņa prasības (1–2 gadi) – ilgtermiņa prasības ar sākotnējo atmaksāšanas termiņu līdz diviem gadiem (ieskaitot), ko nosaka saskaņā ar darījuma slēgšanas brīdī darījuma aktā noteikto izpildes termiņu;

4.9. ilgtermiņa prasības (ilgāk par 2 gadiem) – ilgtermiņa prasības ar sākotnējo atmaksāšanas termiņu, kurš ilgāks par diviem gadiem, ko nosaka saskaņā ar darījuma slēgšanas brīdī darījuma aktā noteikto izpildes termiņu;

4.10. ilgtermiņa prasības un saistības (1–5 gadi) – ilgtermiņa prasības un saistības ar sākotnējo atmaksāšanas vai izpildes termiņu līdz pieciem gadiem (ieskaitot), ko nosaka saskaņā ar darījuma slēgšanas brīdī darījuma aktā noteikto izpildes termiņu;

4.11. ilgtermiņa prasības un saistības (ilgāk par 5 gadiem) – ilgtermiņa prasības un saistības ar sākotnējo atmaksāšanas vai izpildes termiņu, kurš ilgāks par pieciem gadiem, ko nosaka saskaņā ar darījuma slēgšanas brīdī darījuma aktā noteikto izpildes termiņu;

4.12. vispārējā valdība – valsts institūcijas, kuras ražo netirgojamas preces vai sniedz pakalpojumus, kas paredzēti individuālajam vai kolektīvajam patēriņam, vai valsts institūcijas, kuras iesaistītas nacionālā ienākuma vai nacionālās bagātības pārdalē. Latvijas Republikas valdības institucionālo vienību sarakstu pēc Eiropas Kontu sistēmas prasībām sagatavo un uztur Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde;

4.13. nefinanšu sabiedrība − saimnieciska vienība, kas veic preču ražošanu vai sniedz nefinanšu pakalpojumus, lai gūtu peļņu vai citus augļus. Latvijas Republikā par nefinanšu sabiedrību uzskatāms arī individuālais komersants, ja viņš reģistrējis savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā;

4.14. monetārās finanšu iestādes (tālāk tekstā – MFI) – kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus vai tuvus noguldījumu aizstājējus no klientiem, kuri nav MFI, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros, kā arī valstu centrālās bankas. Latvijas Banka izveido un regulāri atjaunina “Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstu” (sk. Latvijas Bankas interneta mājas lapas www.bank.lv izvēlni “Normatīvie akti”). Eiropas Centrālā banka savā interneta mājas lapā regulāri publicē Eiropas Savienības (tālāk tekstā – ES) valstu MFI sarakstu (sk. Latvijas Bankas interneta mājas lapas www.bank.lv izvēlni “Saites”). Tās centrālās bankas, kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kuras atrodas ārpus ES, šo noteikumu kontekstā jāuzskata par MFI, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem;

4.15. citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošinātājus, pārapdrošinātājus un privātos pensiju fondus (tālāk tekstā – CFS) – finanšu iestādes, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu starpniecībā, uzņemoties tādas saistības, kas nav valūta, noguldījumi un noguldījumu aizstājēji, pret klientiem, kas nav MFI, vai apdrošināšanas tehniskās rezerves. CFS ir kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu fondi, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu instrumentsabiedrības (financial vehicle corporations), finanšu pārvaldītājsabiedrības, riska kapitāla sabiedrības (venture capital corporations), kā arī citas finanšu iestādes, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem;

4.16. finanšu palīgsabiedrības – finanšu iestādes, kas iesaistītas galvenokārt finanšu palīgdarbībās, t.i., darbībās, kuras cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, piemēram, ieguldījumu brokeri, kas neveic finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrības, kas nodrošina finanšu tirgu infrastruktūru, iestādes, kas uzrauga MFI, finanšu iestādes un finanšu tirgu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (tālāk tekstā – Komisija) un akciju sabiedrība “NASDAQ OMX Riga” uzskatāmas par finanšu palīgsabiedrībām;

4.17. mājsaimniecības − fiziskās personas vai fizisko personu grupas, kuru pamatdarbība ir patēriņš un kuras ražo preces un pakalpojumus vienīgi pašu patēriņam. Latvijas Republikā par mājsaimniecībām uzskatāmi arī individuālā darba veicēji, ja viņi nav reģistrējuši savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā;

4.18. mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas institūcijas − institūcijas, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, piemēram, arodbiedrības, profesionālās vai izglītības apvienības, patērētāju asociācijas, politiskās partijas, baznīcas, reliģiskās kopienas, kā arī kultūras, atpūtas un sporta klubi, žēlsirdības, atbalsta un palīdzības organizācijas;

4.19. kredītiestāde – kapitālsabiedrība, kas atbilst Kredītiestāžu likuma 1. panta 1. punkta “a” apakšpunkta prasībām;

4.20. citi termini atbilst Pārapdrošināšanas likuma, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma, Komisijas apstiprināto noteikumu par pārapdrošinātāju gada pārskata sagatavošanu un noteikumu par tehnisko rezervju izveidošanas un aprēķināšanas metodēm terminu lietojumam.

5. Pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārskatu veido:

5.1. “Pārapdrošinātāja bilances pārskats” (1. pielikums);

5.2. “Pārapdrošinātāja peļņas vai zaudējumu aprēķins” (2. pielikums);

5.3. “Pārapdrošinātāja naudas plūsmas pārskats” (3. pielikums);

5.4. “Pārapdrošinātāja pārskats par pārapdrošināšanu” (4. pielikums);

5.5. “Pārapdrošinātāja pārskats par pārapdrošināšanu valstu dalījumā” (5. pielikums);

5.6. “Pārapdrošinātāja pārskats par tehnisko rezervju segumu ar aktīviem, to izvietojumu un saskaņošanu pa valūtām” (7. pielikums);

5.7. “Pārapdrošinātāja pārskats par izdevumu struktūru” (8. pielikums);

5.8. “Pārapdrošinātāja pārskats par ieguldījumu vērtību” (9. pielikums);

5.9. “Pārskats par pārapdrošinātāja pašu līdzekļiem un maksātspējas prasību izpildi” (10. pielikums);

5.10. “Pārapdrošinātāja pārskats par filiālēm, pārstāvniecībām un darbiniekiem” (11. pielikums);

5.11. “Pārapdrošinātāja pārskats par tā ārvalstu filiāļu darbību pārapdrošināšanā” (12. pielikums);

5.12. “Pārapdrošinātāja pārskats par tā darbību pārapdrošināšanā, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu dalībvalstīs” (13. pielikums).

6. Pārapdrošināšanas sabiedrības ceturkšņa pārskatu veido 5.1.–5.6. un 5.9. punktā minētie pielikumi un:

6.1. “Pāpdrošinātāja pārskats par pārapdrošināšanas līgumu veidiem” (6. pielikums);

6.2. “Pārapdrošinātāja pārskats par ārpusbilances saistībām” (14. pielikums);

6.3. “Pārapdrošinātāja pārskats par retrocesijas sadalījumu pa pārapdrošināšanas veidiem” (15. pielikums);

6.4. “Pārapdrošinātāja pārskats par retrocesijas sadalījumu pa pārapdrošinātājiem” (16. pielikums);

6.5. “Pārapdrošinātāja pārskats par tiesā pieteiktajām prasībām, kurās pārapdrošinātājs ir minēts kā atbildētājs” (17. pielikums);

6.6. “Atsevišķu pārapdrošinātāja bilances pārskata pozīciju izvērsums” (18. pielikums);

6.7. “Pārapdrošinātāja pārskats par nemateriālajiem un materiālajiem aktīviem un izveidotajām tehniskajām rezervēm” (19. pielikums).

7. Nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles darbības pārskatu veido 5.1.–5.10. punktā minētie pielikumi.

8. Nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles ceturkšņa pārskatu veido 5.1.–5.6., 5.9. un 6.1.–6.7. punktā minētie pielikumi.

9. Sagatavojot pārskatus, ņem vērā Komisijas apstiprināto normatīvo noteikumu par pārapdrošinātāju gada pārskata sagatavošanu prasības attiecībā uz šiem noteikumiem atbilstošo pārskatu posteņu saturu, ja šajos noteikumos nav dots atsevišķs skaidrojums.

10. Pārapdrošināšanas sabiedrība un nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle sagatavo darbības pārskatu, pamatojoties uz pēdējo revidēto sabiedrības vai filiāles gada pārskatu.

11. “Pārapdrošinātāja bilances pārskats” (1. pielikums):

11.1. postenī 13410 “Akcijas un citi vērts­papīri ar nefiksētu ienākumu” atspoguļo ieguldījumus sabiedrību pamatkapitālā, ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās un tām pielīdzināmos vērtspapīros un ieguldījumus citos vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu. Šeit uzrāda tikai tādu līdzdalību sabiedrību pamatkapitālā, kura saskaņā ar pārapdrošinātāju gada pārskatu sagatavošanas noteikumu prasībām nav jāatspoguļo bilances postenī 13200 “Ieguldījumi radniecīgajās sabiedrībās” un postenī 13300 “Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās”;

11.2. postenī 13420 “Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu” atspoguļo pārvedamos parāda vērtspapīrus, hipotekārās ķīlu zīmes un citus pārvedamos vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu, t.sk. centrālo un vietējo valdību emitētos vērtspapīrus, kredītiestāžu un citu sabiedrību emitētos vērtspapīrus. Vērtspapīri, kuru procentu likme mainās saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kā, piemēram, procentu likme starpbanku tirgū, ir uzskatāmi par parāda vērtspapīriem un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu;

11.3. postenī 15410 “Atvasinātie finanšu instrumenti” atspoguļo finanšu aktīvus, kas rodas, novērtējot atvasinātos finanšu instrumentus to patiesajā vērtībā, t.i., atsevišķu atvasināto finanšu instrumentu pozitīvo vērtību kopsummu;

11.4. postenī 13460 “Termiņnoguldījumi kredītiestādēs” atspoguļo noguldījumus kredītiestādēs, kurus var izņemt tikai pēc noteikta termiņa. Noguldījumus, kuriem nav šāda termiņa ierobežojuma vai tas nepārsniedz 24 stundas vai vienu darba dienu, pat ja tie nes procentu ienākumus, atspoguļo bilances aktīva 15300. postenī;

11.5. postenī 26520 “Atvasinātie finanšu instrumenti” atspoguļo finanšu saistības, kas rodas, novērtējot atvasinātos finanšu instrumentus to patiesajā vērtībā, t.i., atsevišķu atvasināto finanšu instrumentu negatīvo vērtību kopsummu;

11.6. postenī 23000 “Tehniskās rezerves” atspoguļo saskaņā ar pārapdrošinātāja vadības apstiprināto kārtību aprēķinātās tehniskās rezerves, ievērojot Komisijas apstiprināto noteikumu par tehnisko rezervju izveidošanas un aprēķināšanas kārtību prasības. Dzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves ietver arī tehniskās rezerves, kas izveidotas attiecībā uz pensiju fondu biometrisko risku pārapdrošināšanu. Šajā postenī atspoguļo arī saskaņā ar apdrošinātāja vadības apstiprināto kārtību aprēķināto retrocesijas daļu tehniskajās rezervēs, ievērojot retrocesijas līgumu nosacījumus;

11.7. pārskata 3.2. daļā “Debitori un kreditori no pārapdrošināšanas operācijām – starpnieki” un 3.3. daļā “Debitori un kreditori no retrocesijas operācijām” sniedz detalizētu informāciju par darījumiem ar pārapdrošināšanas starpniekiem un pārapdrošinātājiem, kā arī informāciju par samaksāto komisiju tiem pārapdrošināšanas starpniekiem, ar kuriem veiktie darījumi netiek atspoguļoti 1. pielikuma 14120. un/vai 26120. pozīcijā. Pārskata 3.2. daļas “Debitori un kreditori no pārapdrošināšanas operācijām – starpnieki” ailes “Pārpdrošināšanas starpnieka parakstītās prēmijas” un “Pārapdrošināšanas starp­nieka izmaksātās atlīdzības” aizpildāmas, tikai iesniedzot darbības pārskatu, un tajās atspoguļojama informācija par pārskata periodā parakstītajām prēmijām un izmaksātajām atlīdzībām visiem pārapdrošināšanas līgumiem, kuru parakstīšanā izmantoti pārapdrošināšanas starpnieka pakalpojumi;

11.8. pārskata 3.4. daļā “Pārējie debitori un citi kreditori” sniedz attiecīgo 1. daļas pozīciju izvērsumu darījumiem, kuru bilances vērtība pārsniedz 7 000 euro;

11.9. pārskata 6. daļas “Vērtības samazināšanās zaudējumi un iepriekšējos periodos atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērstās summas” A ailē “Aktīvi, kuriem izdarīta pārvērtēšana” sniedz to aktīvu uzskaitījumu, kuriem izdarīta pārvērtēšana;

11.10. pārskata 6. daļas “Vērtības samazināšanās zaudējumi un iepriekšējos periodos atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērstās summas” B ailē “Norāde uz bilances posteni” norāda tā bilances posteņa nosaukumu, kurā šādi aktīvi atspoguļoti;

11.11. pārskata 6. daļas “Vērtības samazināšanās zaudējumi un iepriekšējos periodos atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērstās summas” 2. ailē “Citi tehniskie ienākumi” un 4. ailē “Citi tehniskie izdevumi” sniedz informāciju par iepriekšējos periodos atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērstajām summām vai vērtības samazināšanās zaudējumiem, kas atspoguļoti “Pārapdrošinātāja peļņas vai zaudējumu aprēķina” (2. pielikums) 1. daļas “Tehniskais rezultāts” pozīcijās “Citi tehniskie ienākumi, neto” un “Citi tehniskie izdevumi, neto”;

11.12. pārskata 6. daļas “Vērtības samazināšanās zaudējumi un iepriekšējos periodos atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērstās summas” 3. ailē “Citi ienākumi” un 5. ailē “Citi izdevumi” sniedz informāciju par iepriekšējos periodos atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērstajām summām vai vērtības samazināšanās zaudējumiem, kas atspoguļoti “Pārapdrošinātāja peļņas vai zaudējumu aprēķina” (2. pielikums) 2. daļas “Netehniskais rezultāts” pozīcijās “Citi ienākumi” un “Citi izdevumi, ietverot pārvērtēšanu”.

(Grozīts ar FKTK 04.10.2013. noteikumiem Nr.216)

12. “Pārapdrošinātāja peļņas vai zaudējumu aprēķina” (2. pielikums):

12.1. pārskata 1. daļas “Tehniskais rezultāts” pozīcija 12200 “No netehniskā rezultāta pārnestais ieguldījumu darbības rezultāts (nedzīvības pārapdrošināšanā)” tiek aprēķināta šādi:

12.1.1. pārapdrošinātājs veido tehniskās rezerves sadalījumā pa šādiem pārapdrošināšanas veidiem:

12.1.1.1. dzīvības apdrošināšana, tai skaitā pensiju fondu biometrisko risku pārapdrošināšana,

12.1.1.2. nedzīvības pārapdrošināšana;

12.1.2. ieguldījumu darbības ienākumu un izdevumu daļu, kas attiecas uz katru no 12.1.1. punktā minētajiem pārapdrošināšanas veidiem, nosaka šādi:

12.1.2.1. aprēķina bilances posteņu “Kapitāls un rezerves” un “Tehniskās rezerves” kopsummu,

12.1.2.2. aprēķina procentuālo attiecību starp:

12.1.2.2.1. bilances posteni “Kapitāls un rezerves” un atbilstoši 12.1.2.1. punkta prasībām aprēķināto kopsummu,

12.1.2.2.2. tehniskajām rezervēm (neto), kuras attiecas uz dzīvības pārapdrošināšanu, un atbilstoši 12.1.2.1. punkta prasībām aprēķināto kopsummu,

12.1.2.2.3. tehniskajām rezervēm (neto), kuras attiecas uz nedzīvības pārapdrošināšanu, un atbilstoši 12.1.2.1. punkta prasībām aprēķināto kopsummu,

12.1.2.3. aprēķina ieguldījumu darbības ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz bilances posteni “Kapitāls un rezerves”, kā ieguldījumu darbības ienākumu un izdevumu reizinājumu ar atbilstoši 12.1.2.2.1. punktam aprēķināto procentuālo attiecību,

12.1.2.4. aprēķina ieguldījumu darbības ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz dzīvības pārapdrošināšanu, kā ieguldījumu darbības ienākumu un izdevumu reizinājumu ar atbilstoši 12.1.2.2.2. punktam aprēķināto procentuālo attiecību,

12.1.2.5. aprēķina ieguldījumu darbības ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz nedzīvības pārapdrošināšanu, kā ieguldījumu darbības ienākumu un izdevumu reizinājumu ar atbilstoši 12.1.2.2.3. punktam aprēķināto procentuālo attiecību;

12.1.3. ieguldījumu darbības ienākumu un izdevumu daļu, kas attiecas uz katru no 12.1.1. punktā minētajiem pārapdrošināšanas veidiem, peļņas vai zaudējumu aprēķinā atspoguļo šādi:

12.1.3.1. ieguldījumu darbības ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz bilances posteni “Kapitāls un rezerves” un nedzīvības pārapdrošināšanu, uzrāda pārskata 2. daļas “Netehniskais rezultāts” pozīcijā 120 vai pozīcijā 140,

12.1.3.2. ieguldījumu darbības ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz dzīvības pārapdrošināšanu, uzrāda pārskata 1. daļas “Tehniskais rezultāts” pozīcijā 12100 vai pozīcijā 18100;

12.1.4. ieguldījumu darbības rezultātu (ienākumi mīnus izdevumi), kas attiecas uz nedzīvības pārapdrošināšanu, pārnes no netehniskā rezultāta uz tehnisko rezultātu, to atskaitot no pārskata 2. daļas “Netehniskais rezultāts” pozīcijas 150 un pieskaitot pārskata 1. daļas “Tehniskais rezultāts” pozīcijai 12200;

12.2. pārskata 1. daļas “Tehniskais rezultāts” pozīcijā 13000 “Citi tehniskie ienākumi, neto” atspoguļo tos ar pārapdrošināšanas darbību saistītos ienākumus, kuri nav atspoguļoti citos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos, piemēram, ienākumus no citu pārapdrošinātāju pārapdrošināšanas produktu izplatīšanas un procentu ienākumus no dalītajiem prēmiju maksājumiem. Šeit uzrāda arī pārapdrošināšanas un retrocesijas operāciju debitoru parādu pārvērtēšanas iepriekšējos periodos atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērstās summas;

12.3. pārskata 1. daļas “Tehniskais rezultāts” pozīcijā 19100 “Citi tehniskie izdevumi, neto” atspoguļo tos ar pārapdrošināšanas darbību saistītos izdevumus, kuri nav atspoguļoti citos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos, piemēram, procentu maksājumus citam pārapdrošinātājam par tā noguldījumu pie pārapdrošinātāja un samaksu par vairāku pārapdrošinātāju kopīgu pārapdrošināšanas līgumu pārvaldīšanu. Šeit uzrāda arī pārapdrošināšanas un retrocesijas operāciju debitoru parādu pārvērtēšanas rezultātā atzītos zaudējumus no vērtības samazināšanās;

12.4. pārskata 1. daļas “Tehniskais rezultāts” pozīcijā 17300 “Administratīvie izdevumi” atspoguļotos administratīvos izdevumus, kuri tieši neattiecas uz konkrētu pārapdrošināšanas veidu, sadala, pamatojoties uz parakstītajām prēmijām vai izmaksātajām pārapdrošināšanas atlīdzībām. Pārapdrošinātājs var piemērot citu valdes apstiprinātu administratīvo izdevumu sadalīšanas metodi, ja tā sniedz patiesāku priekšstatu par administratīvo izdevumu apmēru, kas attiecināms uz katru pārapdrošināšanas veidu. Administratīvo izdevumu sadales rakstveida pamatojumu pievieno pārapdrošinātāja darbības pārskatam. Izvēlēto administratīvo izdevumu sadales metodi pielieto konsekventi;

12.5. pārskata 2. daļas “Netehniskais rezultāts” pozīcijā 160 “Citi ienākumi” atspoguļo ienākumus, kas nav uzrādīti peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskajā rezultātā un nav iekļauti ieguldījumu darbības ienākumos, piemēram, pārējās ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās vērtības pozitīvās izmaiņas. Šeit uzrāda arī pārējo debitoru parādu pārvērtēšanas iepriekšējos periodos atzīto zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērstās summas;

12.6. pārskata 2. daļas “Netehniskais rezultāts” pozīcijā 170 “Citi izdevumi, ietverot pārvērtēšanu” atspoguļo izdevumus, kas nav uzrādīti peļņas vai zaudējumu aprēķina tehniskajā rezultātā un nav iekļauti ieguldījumu darbības izdevumos, piemēram, pārējās ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās vērtības negatīvās izmaiņas, kā arī samaksātās soda naudas. Šeit uzrāda arī pārējo debitoru parādu pārvērtēšanas rezultātā atzītos zaudējumus no vērtības samazināšanās, nemateriālo aktīvu amortizāciju un to vērtības samazināšanās zaudējumus.

13. “Pārapdrošinātāja naudas plūsmas pārskata” (3. pielikums):

13.1. postenī 11000 “Saņemtās bruto prēmijas pārapdrošināšanā” atspoguļo saņemtās pārapdrošināšanas prēmijas par pārapdrošināšanas līgumiem, kuras ir samazinātas par atmaksāto prēmijas daļu;

13.2. postenī 12100 “Pārējā saņemtā nauda” atspoguļo naudas līdzekļus, kuri ir saņemti, pārapdrošinātājam veicot retrocesiju, t.sk. retrocesijas daļu atlīdzībās un retrocesijas komisijas naudas, kā arī pārējo saņemto naudu, kas attiecas uz pārapdrošinātāja pamatdarbību, bet kuru neatspoguļo 11000. postenī;

13.3. postenī 12200 “Pārējā samaksātā nauda” atspoguļo samaksātās summas, pārapdrošinātājam veicot retrocesiju, t.sk. retrocesijas prēmiju maksājumus, kā arī izmaksātās pārapdrošināšanas atlīdzības, samaksātos atlīdzību noregulēšanas izdevumus un samaksātās atpirkuma summas. Šo posteni samazina par atgūto zaudējumu summām ar retrocesijas vai derīgo atlieku realizācijas palīdzību, kā arī par regresa prasību rezultātā atgūtajām summām. Šajā postenī atspoguļo arī maksājumus Komisijas uzturēšanai, kā arī pārējo samaksāto naudu, kas attiecas uz pārapdrošinātāja pamatdarbību, bet kuru neatspoguļo 11000. postenī;

13.4. postenī 21000 “Ieguldījumu iegāde” atspoguļo attiecīgo ieguldījumu iegādei izlietotos naudas līdzekļus;

13.5. postenī 22000 “Ieguldījumu pārdošana” atspoguļo saņemto naudu no ieguldījumu realizācijas;

13.6. postenī 23000 “Ienākumi no ieguldījumiem” atspoguļo saņemtos ienākumus no procentu maksājumiem, īres maksas un citu veidu ienākumus no attiecīgajiem ieguldījumu veidiem;

13.7. postenī 32000 “Samaksātā nauda” atspoguļo akcionāriem izmaksātās dividendes, t.i., dividendes, kas izmaksātas saskaņā ar iepriekšējo pārskata gadu rezultātiem.

14. “Pārapdrošinātāja pārskatā par pārapdrošināšanu” (4. pielikums) sniedz informāciju par saistībām, kas pieņemtas no apdrošinātāja vai cita pārapdrošinātāja, sadalījumā pa pārapdrošināšanas veidiem. 1. ailē “No pārskata gada sākuma noslēgto pārapdrošināšanas līgumu skaits” par jauniem līgumiem uzskatāmi līgumi, kas noslēgti ar jauniem klientiem (arī tādiem, kuru noslēgto pārapdrošināšanas līgumu termiņš ir pagarināts, veicot atkārtotu riska parakstīšanu) un stājušies spēkā pārskata periodā. 2000. pozīcijā “Kopā” veic līgumu skaita korekciju gadījumā, ja vienā līgumā ietverti vairāki riski un informācija par šo līgumu, atbilstoši sadalot, atspoguļota vairākās vietās.

15. “Pārapdrošinātāja pārskatā par pārapdrošināšanu valstu dalījumā” (5. pielikums) sniedz informāciju par pārapdrošināšanā pieņemtajām saistībām sadalījumā pa valstīm, pamatojoties uz cedējošā apdrošinātāja vai pārapdrošinātāja reģistrācijas vietu.

16. “Pārapdrošinātāja pārskatā par tehnisko rezervju segumu ar aktīviem, to izvietojumu un saskaņošanu pa valūtām” (7. pielikums) sniedz informāciju par tehnisko rezervju segumam izmantotajiem aktīviem, ņemot vērā tiem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu tīro vērtību, t.i., ņemot vērā “Pārapdrošinātāja bilances pārskata” (1. pielikums) aktīvos un pasīvos (pozitīvās un negatīvās izmaiņas) atspoguļoto informāciju. Ja atvasinātais finanšu instruments piesaistīts vienlaikus vairākiem aktīviem, tā uz katru aktīvu attiecināmo vērtību aprēķina proporcionāli aktīvu apmēram:

16.1. pārskata 1. daļā “Kopsavilkums” sniedz informāciju par aktīvu, kurus izmanto tehnisko rezervju segumam, atrašanās, reģistrācijas vietu vai emitenta reģistrācijas valsti. 11. ailē “Citi aktīvi” norāda aktīvus, kas ir attiecināmi uz tehnisko rezervju segumu, ievērojot Pārapdrošināšanas likuma prasības attiecībā uz pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles ieguldījumiem, piemēram, citus “Pārapdrošinātāja bilances pārskata” (1. pielikums) 13000. pozīcijā “Ieguldījumi” iekļautos ieguldījumus, kas nav norādīti pārskata 1.–8. ailē, vai “Pārapdrošinātāja bilances pārskata” (1. pielikums) 15200. pozīcijā “Nauda kasē” iekļautās summas;

16.2. pārskata 2. daļā “Tehnisko rezervju segumam izmantotie atvasinātie finanšu instrumenti” sniedz informāciju par katrā ieguldījumu veidā ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem atvasināto finanšu instrumentu dalījumā, norādot regulētā tirgus (ja instruments ir ietverts regulētajā tirgū), kurā ietverts atvasinātais finanšu instruments, valsts nosaukumu un mājas lapas internetā adresi, kurā atrodama informācija par šajā tirgū ietvertajiem vērtspapīriem;

16.3. atvasināto finanšu instrumentu nosacīto pamatvērtību nosaka šādi:

16.3.1. ārvalstu valūtas atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kad notiek ārvalstu valūtas pirkšana vai pārdošana par euro, – ārvalstu valūtas daudzums, kuru pārapdrošinātājs pērk vai pārdod;

16.3.2. ārvalstu valūtas atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kad notiek vienas ārvalstu valūtas apmaiņa pret citu ārvalstu valūtu, – tās ārvalstu valūtas daudzums, kuru pārapdrošinātājs saņems,

16.3.3. procentu atvasinātajiem finanšu instrumentiem – to parāda vērtspapīru vērtība vai nosacītā vērtība, kuriem atvasinātais finanšu instruments ir piesaistīts;

16.3.4. kapitāla vērtspapīru atvasinātajiem finanšu instrumentiem – to kapitāla vērtspapīru vai akciju indeksu vērtība, kuriem atvasinātais finanšu instruments ir piesaistīts;

16.4. pārskata 3. daļā “Tehnisko rezervju segums ar ieguldījumiem zemes gabalos un ēkās”, 4. daļā “Tehnisko rezervju segums ar ieguldījumiem ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, kapitāla vērtspapīros, hipotekārajās ķīlu zīmēs un parāda vērtspapīros”, 5. daļā “Tehnisko rezervju segums ar hipotēku nodrošinātiem aizdevumiem” un 6. daļā “Tehnisko rezervju segums ar noguldījumiem kredītiestādēs” norāda atvasinātā finanšu instrumenta bilances vērtību, ja tāds izmantots;

16.5. pārskata 4. daļā “Tehnisko rezervju segums ar ieguldījumiem ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, kapitāla vērts­papīros, hipotekārajās ķīlu zīmēs un parāda vērtspapīros” norāda regulētā tirgus, kurā ietverts attiecīgais vērtspapīrs, valsts nosaukumu un mājas lapas internetā adresi, kurā atrodama informācija par regulētajā tirgū ietvertajiem vērtspapīriem. Ja tehnisko rezervju segumam tiek izmantoti parāda vērtspapīri, kuri nav ietverti regulētajā tirgū, bet tikai reģistrēti attiecīgajā valstī, tad norāda šo vērtspapīru reitingu un reitingu piešķīrušās aģentūras nosaukumu. Ja pārskatā atspoguļotajiem vērtspapīriem ir piesaistīti atvasinātie finanšu instrumenti, sniedz informāciju par regulēto tirgu, kurā ietverts vērtspapīrs, nevis atvasinātais finanšu instruments;

16.6. pārskata 7. daļā “Tehnisko rezervju un to seguma saskaņošana pa valūtām” sniedz informāciju par tehnisko rezervju un to seguma saskaņošanu pa valūtām atbilstoši Pārapdrošināšanas likuma prasībām par tehnisko rezervju ieguldījumu saskaņošanu pa valūtām.

(Grozīts ar FKTK 04.10.2013. noteikumiem Nr.216)

17. “Pārapdrošinātāja pārskatā par izdevumu struktūru” (8. pielikums) sniedz informāciju par visiem ar pārapdrošinātāja darbību saistītajiem izdevumu veidiem:

17.1. atlīdzību noregulēšanas izdevumus sadala personāla izmaksās (algas un sociālie maksājumi darbiniekiem, kas noregulē atlīdzību prasības) un izdevumos par pakalpojumiem (maksājumi trešajām pusēm – advokātiem, ekspertiem u.c., kas tiek pieaicināti atlīdzību noregulēšanā);

17.2. klientu piesaistīšanas izdevumu kopsummu (ņemot vērā izmaiņas atliktajos klientu piesaistīšanas izdevumos) sadala pārapdrošināšanas komisijas naudā un izdevumos par pakalpojumiem (netiešie izdevumi, piemēram, reklāmai);

17.3. administratīvos izdevumus sadala personāla izmaksās (algas un sociālie maksājumi darbiniekiem, komandējumu izdevumi) un izdevumos par pakalpojumiem (materiālo aktīvu nolietojums un pārvērtēšana, maksājumi par pakalpojumiem trešajām pusēm);

17.4. citus tehniskos izdevumus sadala komisijas naudā (maksa citiem pārapdrošinātājiem par produktu izplatīšanu) un izdevumos par pakalpojumiem (maksa par kopīgas pārapdrošināšanas līgumu administrēšanu, procentu maksājumi citiem pārapdrošinātājiem par to noguldījumiem pie pārapdrošinātāja);

17.5. ieguldījumu pārvaldīšanas izdevumus sadala personāla izmaksās (algas un sociālie maksājumi darbiniekiem, kuri nodarbojas ar ieguldījumu pārvaldi) un izdevumos par pakalpojumiem (komisijas nauda par ieguldījumu pārvaldi).

18. “Pārapdrošinātāja pārskatā par ieguldījumu vērtību” (9. pielikums) attiecīgos ieguldījumus sadala pēc to bilancē atspoguļotās vērtības (iegādes vērtībā vai patiesajā vērtībā).

19. “Pārskatā par pārapdrošinātāja pašu līdzekļiem un maksātspējas prasību izpildi” (10. pielikums) pašu līdzekļus un maksātspējas normu aprēķina, garantijas fonda minimālo lielumu nosaka un maksātspējas prasību izpildi nosaka, pamatojoties uz Pārapdrošināšanas likuma, kā arī Komisijas apstiprināto noteikumu par pārapdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķinu prasībām. Ja pārapdrošinātājs nedzīvības un/vai dzīvības pārapdrošināšanas līgumus piedāvā mazāk nekā trīs gadus, tad pārapdrošinātāja maksātspējas norma nedzīvības un/vai dzīvības pārapdrošināšanā tiek aprēķināta, tikai pamatojoties uz nedzīvības un/vai dzīvības pārapdrošināšanas veidos parakstītajām pārapdrošināšanas prēmijām, un pārskata 2.2. daļa “Maksātspējas normas aprēķins, pamatojoties uz izmaksātajām atlīdzībām nedzīvības pārapdrošināšanā” un/vai pārskata 3.2. daļa “Maksātspējas normas aprēķins, pamatojoties uz izmaksātajām atlīdzībām dzīvības pārapdrošināšanā” nav jāaizpilda.

20. “Pārapdrošinātāja pārskatā par filiālēm, pārstāvniecībām un darbiniekiem” (11. pielikums) nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle aizpilda tikai pozīciju “Pārapdrošinātāja darbinieki”.

21. “Pārapdrošinātāja pārskatā par tā ārvalstu filiāļu darbību pārapdrošināšanā” (12. pielikums) sniedz informāciju par pārapdrošinātāja ārvalstīs izvietotajās filiālēs parakstītajām bruto prēmijām pārapdrošināšanā, piekritušajām bruto atlīdzībām un pārapdrošināšanas komisijas naudas kopsummas (ņemot vērā izmaiņas atliktajos izdevumos) apmēru pārapdrošināšanas veidu dalījumā.

22. “Pārapdrošinātāja pārskatā par tā darbību pārapdrošināšanā, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu dalībvalstīs” (13. pielikums) sniedz informāciju par pārapdrošinātāja dalībvalstīs, izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvības principu, parakstītajām bruto prēmijām pārapdrošināšanā, piekritušajām bruto atlīdzībām un pārapdrošināšnas komisijas naudas kopsummas (ņemot vērā izmaiņas atliktajos izdevumos) apmēru pārapdrošināšanas veidu dalījumā.

23. “Pārapdrošinātāja pārskatā par retrocesijas sadalījumu pa pārapdrošināšanas veidiem” (15. pielikums) sniedz informāciju par visa retrocesijas portfeļa saistību retrocesiju.

24. “Pārapdrošinātāja pārskatā par retrocesijas sadalījumu pa pārapdrošinātājiem” (16. pielikums) sniedz informāciju par visiem pārapdrošināšanas starpniekiem un retrocedentiem, kam risks nodots retrocesijā. Ja izmantoti pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumi, tad pakārtoti starpnieka nosaukumam uzskaita arī visus pārapdrošinātājus, pārapdrošināšanas sabiedrībām norādot reitinga aģentūru un tās piešķirto reitingu, kas ir spēkā pārskata datumā. Ja pārapdrošinātājam piešķirti vairāki reitingi, tad norāda zemāko. Par starpniekiem aizpilda tikai A, E, 1. un 2. ailē prasīto informāciju. Ja vienā darījumā izmantoti divu vai vairāk pārapdrošināšanas starpnieku pakalpojumi, tad pārskatā norāda informāciju par visiem darījumā iesaistītajiem pārapdrošināšanas starpniekiem.

25. “Pārapdrošinātāja pārskatā par tiesā pieteiktajām prasībām, kurās pārapdrošinātājs ir minēts kā atbildētājs” (17. pielikums) atspoguļo informāciju par visām pārapdrošinātājam zināmajām prasībām, kuras ir pieteiktas tiesā. Pārskata E ailē “Komentārs par prasības izskatīšanas gaitu” pārapdrošinātājs sniedz informāciju par to, kādā stadijā ir prasība.

26. “Pārapdrošinātāja pārskata par nemateriālajiem un materiālajiem aktīviem un izveidotajām tehniskajām rezervēm” (19. pielikums) 1. daļā “Nemateriālie un materiālie aktīvi” sniedz “Pārapdrošinātāja bilances pārskata” (1. pielikums) 12000. pozīcijā “Nemateriālie aktīvi” un 15100. pozīcijā “Materiālie aktīvi” ietverto informāciju sīkākā dalījumā. 2. daļā “Tehniskās rezerves ģeogrāfiskā dalījumā” sniedz informāciju, tehniskās rezerves sadalot, pamatojoties uz pārapdrošinātās sabiedrības reģistrācijas vietu.

27. Par pārapdrošināšanas līgumiem, kuros vienā līgumā kopā ir vairāki pārapdrošināšanas veidi, visus rādītājus (prēmijas, atlīdzības utt.) attiecīgi sadala, ievērojot, cik liela daļa ir katram pārapdrošināšanas veidam atsevišķi.

28. Pārapdrošināšanas sabiedrības darbības pārskatu vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles darbības pārskatu iesniedz Komisijai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.

29. Pārapdrošinātāja ceturkšņa pārskata periods ir periods no gada sākuma līdz pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējam datumam (31. marts, 30. jūnijs, 30. septembris, 31. decembris). Pārapdrošinātājs pārapdrošināšanas sabiedrības ceturkšņa pārskatu vai nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles ceturkšņa pārskatu iesniedz Komisijai līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 25. datumam.

(Grozīts ar FKTK 07.03.2011. noteikumiem Nr.47)

30. Pārskatus sagatavo saskaņā ar Komisijas 14.10.2008. normatīvajos noteikumos Nr. 146 “Elektroniski sagatavoto pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi” noteikto kārtību.

31. Ja Komisija konstatē, ka pārapdrošinātāja iesniegtais pārskats sagatavots kļūdaini, tas tiek paziņots pārskata izpildītājam. Ja Komisija nav norādījusi citu termiņu, laboto pārskatu iesniedz ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc paziņojuma par kļūdu esamību saņemšanas no Komisijas.

32. Konsultācijas par pārskatu, izņemot pārskatu “Atsevišķu pārapdrošinātāja bilances pozīciju izvērsums” (18. pielikums) un “Pārapdrošinātāja pārskatu par nemateriālajiem un materiālajiem aktīviem un izveidotajām tehniskajām rezervēm” (19. pielikums), sagatavošanu sniedz Komisijas Regulējošo prasību un statistikas departaments. Konsultācijas par pārskata “Atsevišķu pārapdrošinātāja bilances pozīciju izvērsums” (18. pielikums) un “Pārapdrošinātāja pārskata par nemateriālajiem un materiālajiem aktīviem un izveidotajām tehniskajām rezervēm” (19. pielikums) sagatavošanu sniedz Latvijas Bankas Statistikas pārvaldes Tautsaimniecības un finanšu statistikas daļa.

33. Pārskatus saskaņā ar šo noteikumu prasībām pārapdrošinātājs sagatavo un iesniedz, sākot ar pārapdrošinātāja ceturk­šņa pārskatu par 2009. gada 1. ceturksni.

34. Pārskata “Atsevišķu pārapdrošinātāja bilances pārskata pozīciju izvērsums” (18. pielikums) pozīcijām “Ilgtermiņa parāda vērtspapīri ar fiksētu ienākumu”, “Ilgtermiņa aizdevumi”, “Ilgtermiņa termiņnoguldījumi”, “Ilgtermiņa noguldījumi pie cedenta” un “Ilgtermiņa noguldījumi no pārapdrošinātājiem” termiņdalījuma detalizāciju pārapdrošinātājs sagatavo un iesniedz, sākot ar apdrošinātāja ceturkšņa pārskatu par 2009. gada 4. ceturksni.

35. Pārskata “Atsevišķu pārapdrošinātāja bilances pārskata pozīciju izvērsums” (18. pielikums) sektoru sadalījumu “Vispārējā valdība”, “Nefinanšu sabiedrības”, “MFI”, “CFS un finanšu palīgsabiedrības”, “Apdrošinātāji, pārapdrošinātāji un privātie pensiju fondi”, “Mājsaimniecības” un “Mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas institūcijas” gadījumos, ja valsts kods nav “LV”, pārapdrošinātājs sagatavo un iesniedz, sākot ar pārapdrošinātāja ceturk­šņa pārskatu par 2009. gada 4. ceturksni.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības Direktīvas 2005/68/EK par pārapdrošināšanu un Padomes direktīvu 73/239/EEK un 92/49/EEK grozījumiem, kā arī direktīvu 98/78/EK un 2002/83/EK grozījumiem.