Darbības rezultāts

Rezultatīvie rādītāji

Rādītājs

1. Pakalpojumu direktīvas darbības jomas analīze

1.1. Sākotnēji identificētie pakalpojumi (pakalpojumu darbības, kas aptvertas un kas nav aptvertas ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu - sk. 2.pielikumu)

176

1.2. Identificētie pakalpojumi, kuru normatīvajam regulējumam ir jāveic izvērtēšana saistībā ar Pakalpojumu direktīvas ieviešanu (pakalpojumiem, kas aptverti ar Pakalpojumu direktīvas darbības jomu)

78

2. Spēkā esošās normatīvi tiesiskās bāzes pielāgošana Pakalpojumu direktīvas prasībām (atļaujas, administratīvās procedūras un formalitātes)

2.1. Izvērtēts pakalpojumu normatīvā regulējuma pamatojums, kā arī iespēja vienkāršot ar atļauju saņemšanu saistītās administratīvās procedūras un formalitātes

78

2.2. Veikti grozījumi tiesību aktos

27

3. Spēkā esošās normatīvi tiesiskās bāzes pielāgošana Pakalpojumu direktīvas prasībām (elektronisko dokumentu aprites ieviešana)

3.1. Izvērtēts pakalpojumu normatīvais regulējums saistībā ar iespējām izpildīt noteiktās administratīvās procedūras un formalitātes elektroniskā formā

78

3.2. Veikti grozījumi tiesību aktos

42

Nr. p.k.

Pakalpojuma darbība

Veicamais pasākums

Uzdevumi

Izpildes termiņš (iesniegts MK)

Atbildīgā/

līdzatbildīgā valsts iestāde

1.

Spridzināšanas darbu veikšana vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšana (Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām)

Spēkā esošo terminēto licenču atcelšana un beztermiņa licenču ieviešana spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.

[Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināms automātiski, nav pamatojams ar īpašām sabiedrības interesēm (pati licence, nevis tās derīguma termiņš aizsargā sabiedrības intereses).

(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)].

Grozījumi Ieroču aprites likumā.

31.10.2009.

AM/
EM

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 23.09.2003. noteikumos Nr.538 "Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi".

31.10.2009.

AM/
EM, ĪUMEPLS

2.

Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte un nesprāgušas munīcijas meklēšana, identificēšana, izcelšana, savākšana un uzglabāšana.

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 25.08.2008. noteikumos Nr.671 "Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu licencēšanas kārtība".

31.10.2009.

AM/
EM, ĪUMEPLS

3.

Ģeodēziskie darbi

Saskaņā ar MK 20.11.2007. rīkojuma Nr.718 "Par Latvijas informācijas attīstības koncepciju" 6.1.apakšpunktu, šobrīd izstrādāts (19.06.2008. izsludināts, VSS-1118, prot.Nr.24, 2.§) likumprojekts "Ģeotelpiskās informācijas likums", kas paredz komersantiem un fiziskām personām ģeodēzisko darbību veikšanai pienākumu saņemt profesionālās kvalifikācijas sertifikātu un būt iekļautam ģeodēzijas un kartogrāfijas darbu veicēju reģistrā (21.panta otrā daļa).

Izstrādājot MK noteikumu projektus likumā dotā deleģējuma (31.pants) izpildei, ir:

Jānosaka sertifikācijas un resertifikācijas kārtību ģeodēzijas darbu veicējiem, ievērojot Pakalpojumu direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz atļauju sistēmu pastāvēšanu un to elementiem.

Noteikt reģistrācijas un pārreģistrācijas kārtību ģeodēzijas darbu veicējiem, ievērojot Pakalpojumu direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz reģistrācijas procedūrām.

Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru.

Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu.

31.10.2009.³

AM/
EM, ĪUMEPLS

4.

Kartogrāfiskie darbi

Saskaņā ar MK 20.11.2007. rīkojuma Nr.718 "Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju" 6.1.apakšpunktu, šobrīd izstrādāts (19.06.2008. izsludināts, VSS-1118, prot.Nr.24, 2.§) likumprojekts "Ģeotelpiskās informācijas likums", kas paredz komersantiem un fiziskām personām ģeodēzisko darbību veikšanai pienākumu būt iekļautam ģeodēzijas un kartogrāfijas darbu veicēju reģistrā (21.panta trešā daļa).

Izstrādājot MK noteikumu projektus likumā dotā deleģējuma izpildei, ir:

jānosaka reģistrācijas un pārreģistrācijas kārtību ģeodēzijas darbu veicējiem, ievērojot Pakalpojumu direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz reģistrācijas procedūrām.

Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru.

Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu.

31.10.2009.⁴

AM/
EM, ĪUMEPLS

5.

Saimnieciskā darbība ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem

Noteikt beztermiņa reģistrācijas ieviešanu saimnieciskās darbības veikšanai.

[Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības interesēm, kad atļauju skaits nav ierobežots, un kas kavē pakalpojumu sniegšanas darbības.

(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)].

Grozījumi MK 20.08.2002. noteikumos Nr.367 "Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība".

01.07.2009.

FM/ EM

6.

Kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošana (plombēšana, programmēšana, uzstādīšana, remonts, tehniskā apkope)

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

7.

Zvērināta revidenta profesionālā darbība

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 8.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

8.

Muitas brokera darbība

Izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā", paredzot svītrot  VI nodaļu Muitas brokeri - saskaņā ar Padomes regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 5.pantu jebkura persona drīkst iecelt sev pārstāvi attiecībām ar muitas dienestiem muitas noteikumos paredzēto darbību un formalitāšu izpildei.

Līdz ar to, lai veiktu muitas brokera darbību vairs nebūs jāsaņem atļauja.

Grozījumi Muitas likumā (sestā nodaļa Muitas brokeri).

01.07.2009.

FM/ EM

9.

Komercdarbības veikšana muitas kontroles zonā

Izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā", paredzot svītrot Muitas likuma II nodaļu Muitas kontroles zona.

Grozījumi Muitas likumā (otrā nodaļa Muitas kontroles zona).

01.07.2009.

FM/ EM

10.

Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, vai naftas produktu vairumtirdzniecība

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi likumā "Alkoholisko dzērienu aprites likums";

Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība".

31.10.2009.

FM/ EM/ ĪUMEPLS

11.

Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, alus vai naftas produktu mazumtirdzniecība

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi likumā "Alkoholisko dzērienu aprites likums";

Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība".

31.10.2009.

FM/ EM/ ĪUMEPLS

12.

Fiziskas personas pakalpojumi būvniecības jomā (inženierizpēte, projektēšana, būvekspertīze, būvdarbu vadīšana, būvuzraudzība)

Atļauju sistēmas atbilstības izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§ 4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību direktīvas 2006/123/EK prasībām.

---

---

---

13.

Būvkomersantu (būvuzņēmēju) darbība

Atļauju sistēmas atbilstības izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§ 4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību direktīvas 2006/123/EK prasībām.

---

---

---

14.

Arhitekta prakse

Atļauju sistēmas atbilstības izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§ 4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību direktīvas 2006/123/EK prasībām.

---

---

---

15.

Tūrisma pakalpojumi

(Tūrisma operatori, tūrisma aģentūru darbība un kompleksu tūrisma pakalpojumu sniedzēji, tūrisma mītnes)

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

16.

Tūristu gidu pakalpojumi

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

17.

Tirdzniecība tirgos, gadatirgos, izbraukuma tirdzniecība un ielu tirdzniecība

Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, uzņēmuma reģistrācijas apliecības vai individuālā darba veicēja reģistrācijas apliecības kopija, VID attiecīgās teritoriālās iestādes izziņa par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē u.c.), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.

Grozījumi MK 06.10.1998. noteikumos Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos"

31.10.2009.

EM

18.

Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšana

Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, Uzņēmuma reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības kopija), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.

Grozījumi MK 22.11.2005. noteikumos Nr.874 "Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi".

31.10.2009.

EM

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

19.

Elektroenerģijas realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (elektroenerģijas tirdzniecība)

Noteikt pakalpojumu sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi".

01.07.2009.

EM/ ĪUMEPLS

20.

Siltumenerģijas tirdzniecība

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi".

01.07.2009.

EM/ ĪUMEPLS

21.

Dabasgāzes realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (dabasgāzes tirdzniecība)

Noteikt pakalpojumu sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi".

01.07.2009.

EM/ ĪUMEPLS

22.

Sašķidrinātās gāzes realizācija jebkurā pildījumā

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 30.08.2005. noteikumos Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi".

01.07.2009.

EM/ ĪUMEPLS

23.

Starpniecības darījumu veikšana ar privatizācijas sertifikātiem

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 16.10.2007. noteikumos Nr.711 "Noteikumi par privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, valsts nodevas likmi par tās saņemšanu, kā arī starpniecības sabiedrību pienākumiem un to uzraudzības kārtību".

01.07.2009.

EM/ ĪUMEPLS

24.

Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu eksponēšana izstādēs, realizācija, remonts; kā arī ieroču, munīcijas, kaujas tehnikas, sprāgstvielu un to sastāvdaļu un speciālo līdzekļu - gāzes pistoļu (revolveru), to patronu, ar kairinošas iedarbības vielām pildīto gāzes baloniņu un elektrošoka ierīču realizācija un remonts

Spēkā esošo terminēto licenču atcelšana un beztermiņa licenču ieviešana spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.

[Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības interesēm (pati licence, nevis tās derīguma termiņš aizsargā sabiedrības intereses), kad atļauju skaits nav ierobežots, un kas kavē pakalpojumu sniegšanas darbības.

(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)].

Grozījumi Ieroču aprites likums

30.06.2009.

IEM/ EM

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 23.09.2003. noteikumos Nr.538 "Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi".

30.09.2009.

IEM/EM, ĪUMEPLS

25.

Detektīvdarbības veikšana

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 17.04.2007. noteikumos Nr.260 "Detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumi".

30.09.2009.

IEM/EM, ĪUMEPLS

26.

Apsardzes darbības veikšana (apsardzes pakalpojumi) - apsardzes tehnisko sistēmu projektēšana, uzstādīšana un apkalpošana; konsultāciju sniegšana apsardzes jautājumos

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 30.01.2007. noteikumos Nr.93 "Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi".

30.09.2009.

IEM/EM, ĪUMEPLS

27.

Šautuvju izveidošana

Beztermiņa licenču ieviešana šautuvju darbībai, vienlaikus pārskatot šautuvju izveidotājiem izvirzāmās prasības un pienākumi kontroles mehānismu stiprināšanai.

[Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināms automātiski, nav pamatojams ar īpašām sabiedrības interesēm.

(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)].

Grozījumi Ieroču aprites likumā.

30.06.2009.

IEM/EM, RAPLM

Licences saņemšanas kārtības sakārtošana un vienkāršošana otrās kategorijas šautuvju (šaušanas stendu) izveidei, izslēdzot komersantam nepieciešamību atkārtoti griezties (iesniegums atļaujas saņemšanai) attiecīgajā pašvaldības iestādē (pēc šautuves izveides plāna saskaņošanas ar vietējo pašvaldību licenci izsniedz attiecīgās pilsētas vai rajona Valsts policijas pārvalde par to informējot pašvaldību, kurā iepriekš saskaņots šautuves izveides plāns).

Grozījumi MK 14.10.2003. noteikumos Nr. 565 "Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība".

30.09.2009.

IEM/EM, RAPLM

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 14.10.2003. noteikumos Nr. 565 "Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība".

30.09.2009.

IEM/EM, RAPLM, ĪUMEPLS

28.

Vispārējā izglītība

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 03.01.2006. noteikumos Nr.9 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība";

Grozījumi MK 23.11.2004. noteikumos Nr.965 "Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība".

30.09.2009.

IZM/ EM, ĪUMEPLS

29.

Profesionālā izglītība

Noteikt beztermiņa licences profesionālās izglītības programmām.

[Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības interesēm, kad atļauju skaits nav ierobežots, un kas kavē pakalpojumu sniegšanas darbības.(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)].

Grozījumi MK 03.01.2006. noteikumi Nr.9 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība".

30.09.2009.

IZM/ EM

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 03.01.2006. noteikumos Nr.9 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība";

Grozījumi MK 23.11.2004. noteikumos Nr.965 "Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība".

30.09.2009.

IZM/ EM, ĪUMEPLS

30.

Augstākā izglītība

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

31.

Restaurācija pakalpojumi kultūras mantojuma jomā

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 26.08.2003. noteikumos Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu".

01.07.2009.

KM/ EM, ĪUMEPLS

32.

Darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

33.

Sociālas aprūpes, sociālas rehabilitācijas, profesionālas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, sociālais darbs

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 01.02.2005. noteikumos Nr.78 "Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā".

30.09.2009.

LM/EM, ĪUMEPLS

34.

Kompetento institūciju un kompetento speciālistu pakalpojumi darba aizsardzības jautājumos (gadījumos, kad darba devējs piesaista pakalpojuma sniedzēju no ārpuses)

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

35.

Transportlīdzekļu vadītāju teorētiskā apmācība (autoskolas)

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā;

Grozījumi MK 15.02.2005. noteikumos Nr.131 "Noteikumi par prasībām mācību iestādēm un speciālistiem, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, un transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmām".

30.06.2009.

SAM/EM,

ĪUMEPLS

36.

Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecība

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 18.12.2007. noteikumos Nr.876 "Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi".

30.06.2009.

SAM/

EM,

ĪUMEPLS

37.

Personu iekārtošana darbam uz kuģiem

Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.

Grozījumi MK 18.12.2007. noteikumos Nr.874 "Noteikumi par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem".

30.06.2009.

SAM/

EM,

ĪUMEPLS

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 18.12.2007. noteikumos Nr.874 "Noteikumi par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem".

30.06.2009.

SAM/

EM,

ĪUMEPLS

38.

Speciālo aviācijas darbu veikšana

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 04.07.2006. noteikumos Nr.557 "Speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtība";

Grozījumi MK 05.05.2007. noteikumos Nr.309 "Speciālo aviācijas darbu gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanas kārtība".

30.06.2009.

SAM/EM,

ĪUMEPLS

Noteikt beztermiņa licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus, vienlaikus paredzot skaidrus nosacījumus, pie kādiem to var apturēt uz laiku vai anulēt.

Grozījumi MK 21.02.2006. noteikumos Nr.158 "Speciālo aviācijas darbu licencēšanas kārtība".

30.06.2009.

SAM/EM

39.

Virszemes pakalpojumu sniegšana (aviācijas nozare)

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

40.

Izglītība jūrniecībā

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 13.11.2007. noteikumos Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību";

Grozījumi MK 13.11.2007. noteikumos Nr.767 "Noteikumi par atzītajām aizsardzības organizācijām kuģošanas un ostu darbības jomā".

31.07.2009.

SAM/EM, ĪUMEPLS

41.

Kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācība

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

MK 13.11.2007. noteikumi Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību".

31.07.2009.

SAM/EM, ĪUMEPLS

42.

Kuģu būve, projektēšana, modernizācija vai remonts.

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

43.

Vispārējie pasta pakalpojumi

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

44.

Papildu pasta pakalpojumi un pasta pakalpojumi, kuri neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā.

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

45.

Advokātu pakalpojumi

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

46.

Zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumi (mērnieki)

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 30.10.2007. noteikumos Nr.734 "Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā".

30.09.2009.

TM/EM, ĪUMEPLS

47.

Nekustamā īpašuma vērtētāju darbība

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 09.12.2002. noteikumos Nr.534 "Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai".

30.09.2009.

TM/EM,

ĪUMEPLS

48.

Nekustamā īpašuma mākleru darbība

Grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami

(Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz obligātas prasības nekustamā īpašuma aģentu (mākleru) sertificēšanai un viņu profesionālās darbības uzraudzīšanai.)

---

---

---

49.

Maksātnespējas administratoru darbība

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

50.

Tiesu eksperta pakalpojumi

Noteikt uz laiku izsniedzamajam sertifikātam atvieglotu pagarināšanas kārtību, maksimāli to vienkāršojot un vienlaikus pārskatot pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības un pienākumus kontroles mehānismu stiprināšanai.

[Noteikt terminētai atļaujai automātisku derīguma termiņa pagarināšanu, kas atkarīga no konkrētu prasību pastāvīgas izpildes.(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.a)punkts)].

Izstrādāt MK noteikumu projektu "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība".

---

TM/EM

51.

Publisko pasākumu organizēšana

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

52.

Izdēvējdarbība

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

53.

Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšana

Pārskatīt un noteikt šobrīd uz laiku izsniedzamajam sertifikātam atvieglotu pagarināšanas kārtību, maksimāli to vienkāršojot un vienlaikus pārskatot pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības un pienākumi kontroles mehānismu stiprināšanai.

[Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas vienošanos līdz 2009.gada 01.novembrim izvērtēt esošās terminētās atļaujas piešķiršanas sistēmas saglabāšanu vai atcelšanu].

Grozījumi MK 15.05.2006. noteikumi Nr.399 "Kārtība, kādā izsniedzama licence dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanai un maksājama valsts nodeva par tās saņemšanu".

01.11.2009.

VM/EM

Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.

VM/EM

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

VM/EM, ĪUMEPLS

54.

Ar prekursoru apriti saistīti brokeru pakalpojumi

Likuma "Par prekursoriem" 5.pantā MK dotā uzdevuma izpildei izstrādāt kārtību prekursoru operatoru reģistrēšanai un licencēšanai, tādējādi nodrošinot ES Regulu prasību īstenošanu prekursoru aprites uzraudzības un kontroles jomā.

Izstrādāt. jaunu MK noteikumu projektu.

30.09.2009.

VM/EM.

Noteikt pakalpojumu sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Izstrādāt. jaunu MK noteikumu projektu.

30.09.2009

VM/EM,

ĪUMEPLS

55.

Atkritumu apsaimniekošana

Noteikt iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 29.07.2008. noteikumos Nr.613 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtība".

30.09.2009.

VIDM/ EM, ĪUMEPLS

56.

Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 09.07.2002. noteikumos Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai".

30.09.2009.

VIDM/ EM, ĪUMEPLS

57.

Ūdens resursu apsaimniekošana

Noteikt pakalpojumu sniedzējam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 23.12.2003.noteikumos Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju".

30.09.2009.

VIDM/ EM, ĪUMEPLS

58.

Integrētā piesārņojuma novēršana un kontrole (atļaujas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai)

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 09.07.2002. noteikumos Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai".

31.10.2009.

VIDM/
EM, ĪUMEPLS

31.10.2009.

VIDM/ EM

59.

Zemes dzīļu izmantošana peļņas nolūkos

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 21.06.2005. noteikumos Nr.448 "Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību".

30.09.2009.

VIDM/ EM, ĪUMEPLS

60.

Darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, tai skaitā aukstuma aģentiem

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 06.09.2005. noteikumos Nr.688 "Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti";

Grozījumi MK 15.04.2003. noteikumos Nr.184 "Prasības darbībām ar biocīdiem";

Grozījumi MK 03.04.2007. noteikumos Nr.231 "Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem".

30.09.2009.

VIDM/ EM, ĪUMEPLS

61.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības⁵ (norādītas likuma 2.pielikumā)

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 22.04.2004. noteikumos Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība".

31.10.2009.

VIDM/ EM, ĪUMEPLS

62.

Dabas resursu lietošana saimnieciskajā darbībā

Noteikt iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 19.06.2007. noteikumos Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju".

30.09.2009.

VIDM/ EM, ĪUMEPLS

63.

Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšana

Noteikt beztermiņa speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai, vienlaikus pārskatot un paredzot skaidrus nosacījumus, pie kādiem to var apturēt uz laiku vai anulēt, uzraudzības un kontroles stiprināšanai.

[Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināma automātiski, nav pamatojama ar īpašām sabiedrības interesēm, kad atļauju skaits nav ierobežots, un kas kavē pakalpojumu sniegšanas darbības.(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.punkts)].

Grozījumi MK 29.04.2004. noteikumos Nr.470 "Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai".

30.06.2009.

ZM/EM

Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

30.06.2009.

ZM/EM

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

30.06.2009.

ZM/EM, ĪUMEPLS

64.

Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu mazumtirdzniecība

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

65.

Traktortehnikas vadītāju apmācība

Noteikt terminēto licenču aizstāšanu ar reģistrācijas prasību, vienlaicīgi uzraudzības un kontroles stiprināšanai pārskatot nosacījumus pie kuriem minētā reģistrācija apturama uz laiku vai anulējama.

[Esošo atļauju sistēmu aizvietojot ar mazāk ierobežojošu pasākumu, kas vienlīdz efektīvi nodrošina izvirzīto atļauju sistēmas mērķi. (Pakalpojumu direktīvas 9.panta 1. c) punkts)].

Grozījumi MK 07.06.2005. noteikumos Nr.406 "Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus, un traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas".

30.06.2009.

ZM/EM

Paredzēt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.

30.06.2009.

ZM/EM

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

30.06.2009.

ZM/EM, ĪUMEPLS

66.

Veterinārfarmaceitiskā darbība

- veterināro zāļu izplatīšana;

-Veterinārās aptiekas atvēršana (darbība);

veterināro zāļu lieltirgotavas atvēršana (darbība).

Noteikt regulējumu speciālās atļaujas (licences) automātiskai pagarināšanai.

Grozījumi MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai".

30.06.2009.

ZM/EM

Jāpārskata pašreizējā prakse attiecībā uz MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai" 6.1.punktā noteikto regulējumu, ka speciālā atļauja (licence) veterināro zāļu izplatīšanai nepieciešama fiziskai personai, kura strādā par aptiekas vadītāju. Ņemot vērā, ka aptiekas vadītājs pats var arī nepiedalīties veterināro zāļu izplatīšanā prasība iegūt speciālo atļauju (licenci) uzskatāma par nesamērīgu.

Grozījumi MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai".

30.06.2009.

ZM/EM

67.

Veterinārā darbība

Noteikt pakalpojumu sniedzējam (komersantam) iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 02.09.2003. noteikumos Nr.493 "Kārtība, kādā izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu".

30.06.2009.

ZM/EM, ĪUMEPLS

68.

Dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbība

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

69.

Dzīvnieku kapsētu darbība

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

70.

Dzīvnieku barības iepakošana, uzglabāšana un izplatīšana

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

71.

Dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu darbība

Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, Uzņēmuma reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības kopija), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.

Grozījumi MK 13.02.2007. noteikumos Nr.121 "Noteikumi par atbilstības kritērijiem komersantu uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju, kā arī šo komersantu reģistrēšanas kārtību".

31.07.2009.

ZM/EM, ĪUMEPLS

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

72.

Dzīvnieku vērtēšana un kontrolvērtēšana, dzīvnieku pārraudzība, mākslīgā apsēklošana, embriju pārstādīšana un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācija, ko veic fiziska persona

Noteikt maksimāli atvieglotu regulējumu sertifikāta pagarināšanai), kas atkarīga vienīgi no noteikto prasību patstāvīgas izpildes.

[Noteikt terminētai atļaujai automātisku derīguma termiņa pagarināšanu, kas atkarīga tikai no konkrētu prasību pastāvīgas izpildes.(Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.a)punkts)].

Grozījumi MK 21.11.2000. noteikumos Nr.400 "Kārtība, kādā sertificējamas fiziskās personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, embriju pārstādīšanu un vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju".

31.07.2009.

ZM/EM

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

ZM/EM, ĪUMEPLS

73.

Pārtikas uzņēmumu darbība (pārtikas aprite)

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

74.

Dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos t.sk. cirka izrādes

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

75.

Zooveikali

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

76.

Dzīvnieku apmācība

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

77.

Dzīvu zivju turēšana un tirdzniecība mazumtirdzniecības vietās

Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

---

---

---

78.

Dažādu šķirņu un sugu sēklu maisījumu tirdzniecība

Noteikt pakalpojumu sniedzējam iespēju administratīvo procedūru un formalitāšu kārtošanai noteiktos dokumentus iesniegt kompetentajā iestādē elektronisko dokumentu formā, kā arī iespēju kompetentajai iestādei dokumentus izsniegt elektronisko dokumentu formā.

Minētās procedūras un formalitātes jānosaka atbilstoši Pakalpojumu direktīvas 6.-8.panta prasībām.

[Elektronisko procedūru ieviešana dokumentu apritē starp kompetento iestādi un komersantu].

Grozījumi MK 09.05.2000. noteikumi Nr.173 "Dažādu sugu un šķirņu sēklu maisījumu pārdošanas atļaujas saņemšanas kārtība".

31.07.2009.

ZM/EM, ĪUMEPLS

1. Spridzināšanas darbu veikšana vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšana (Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām)

Speciāla atļauja (licence)

Ieroču aprites likums (37.panta otrā daļa);

MK 02.09.2003. noteikumi Nr.488 "Noteikumi par valsts nodevu par visu veidu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu atļauju un speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu, to derīguma termiņa pagarināšanu, kā arī iekšējās drošības dienesta reģistrāciju";

MK 23.09.2003. noteikumi Nr.538 "Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi" (75.-86.punkts).

2. Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte un nesprāgušas munīcijas meklēšana, identificēšana, izcelšana, savākšana un uzglabāšana.

Licence

Likums "Par piesārņojumu" (44.¹ panta ceturtā daļa);

MK 25.08.2008. noteikumi Nr.671 "Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu licencēšanas kārtība".

3. Ģeodēziskie darbi

Sertifikāts

Reģistrācija

Ģeotelpiskās informācijas likums (Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1118, 19.06.2008)).

[Papildus tiks izdoti:

1) Ministru kabineta noteikumi par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru

2) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu

3) Ministru kabineta noteikumi par Ģeotelpiskās informācijas licences un licences līgumu sagatavošanu un izsniegšanu.]

4. Kartogrāfiskie darbi

Sertifikāts

Reģistrācija

Ģeotelpiskās informācijas likums (Izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-1118, 19.06.2008)).

[Papildus tiks izdoti:

1) Ministru kabineta noteikumi par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru

2) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu

3) Ministru kabineta noteikumi par Ģeotelpiskās informācijas licences un licences līgumu sagatavošanu un izsniegšanu].

1. Saimnieciskā darbība ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem

Tirdzniecības vietas reģistrācija

Likums "Par valsts proves uzraudzību";

MK 20.08.2002. noteikumi Nr.367 "Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanas vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība".

2. Kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošana (plombēšana, programmēšana, uzstādīšana, remonts, tehniskā apkope)

Apkalpojošo dienestu reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta reģistrā

Likums "Par nodokļiem un nodevām";

MK 02.05.2007. noteikumi Nr.282 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība".

3. Zvērināta revidenta profesionālā darbība

(Zvērinātu revidentu komercdarbības profesionālā darbība.)

Sertifikāts

Licence

Likums "Par zvērinātiem revidentiem";

MK 08.06.2004. noteikumi Nr.525 "Kārtība, kādā iesniedzami pieteikumi un citi dokumenti zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai un zvērinātu revidentu komercdarbības licences saņemšanai".

4. Muitas brokera darbība

Atļauja

Muitas likums (sestā nodaļa "Muitas brokeri").

5. Komercdarbības veikšana muitas kontroles zonā

Atļauja

Reģistrācija

Apliecinājums par parādu neesamību

Speciālā atļauja (licence) komercdarbības veikšanai

Apliecinājums par administratīvo pārkāpumu neesamību

Muitas likums;

MK 21.10.2008. noteikumi Nr.863 "Noteikumi par muitas kontroles zonām".

6. Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, vai naftas produktu vairumtirdzniecība

Speciāla atļauja (licence)

Likums "Par akcīzes nodokli";

"Alkoholisko dzērienu aprites likums";

MK 30.08.2005. noteikumi Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība".

7. Tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu, alus vai naftas produktu mazumtirdzniecība

Speciāla atļauja (licence)

Likums "Par akcīzes nodokli";

"Alkoholisko dzērienu aprites likums";

MK 30.08.2005. noteikumi Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība".

1. Fiziskas personas pakalpojumi būvniecības jomā

(inženierizpēte, projektēšana, būvekspertīze, būvdarbu vadīšana, būvuzraudzība)

Būvprakses sertifikāts

Būvniecības likums;

MK 08.07.2003. noteikumi Nr.383 "Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu".

2. Būvkomersanta (būvuzņēmēja) darbība

Reģistrācija

Būvniecības likums;

MK 28.06.2005. noteikumi Nr.453 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi".

3. Arhitekta prakse (arhitektūras pakalpojumi)

Arhitekta prakses sertifikāts

Būvniecības likums;

Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu";

MK 08.07.2003. noteikumi Nr.383 "Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu";

MK 12.07.2005. noteikumi Nr.507 "Noteikumi par arhitekta izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu".

4. Tūrisma pakalpojumi

(Tūrisma operatori, tūrisma aģentūru darbība un kompleksu tūrisma pakalpojumu sniedzēji, tūrisma mītnes)

Reģistrācija datu bāzē, kura reģistrē komersantus un saimnieciskās darbības veicējus, kuri sniedz tūrisma pakalpojumus

Tūrisma likums;

MK 19.12.2006. noteikumi Nr.1017 "Noteikumi par tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu bāzi";

MK 23.01.2007. noteikumi Nr.67 "Noteikumi par kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēja un klienta tiesībām un pienākumiem".

5. Tūristu gidu pakalpojumi

Sertifikāts

Tūrisma likums;

Likums "Par reglamentētajām profesijām un

profesionālās kvalifikācijas atzīšanu";

MK 20.11.2008. noteikumi Nr.943 "Tūristu gida sertificēšanas un pakalpojumu sniegšanas kārtība".

6. Tirdzniecība tirgos, gadatirgos, izbraukuma tirdzniecība un ielu tirdzniecība

Atļauja (pašvaldības izsniegta)

Ministru kabineta iekārtas likums (14.panta 3.punkts);

MK 06.10.1998. noteikumi Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos" (nosaka tirdzniecības kārtību, atļauju izsniegšanas kārtību nosaka pašvaldību saistoši noteikumi).

7. Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšana Latvijas Republikā

Licence

Atkritumu apsaimniekošanas likums;

MK 22.11.2005. noteikumi Nr.874 "Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi".

8. Elektroenerģijas realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (elektroenerģijas tirdzniecība)

Licence

Enerģētikas likums;

Elektroenerģijas tirgus likums;

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem";

MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi";

MK 26.06.2007. noteikumi Nr.452 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi".

9. Siltumenerģijas tirdzniecība

Licence

Enerģētikas likums;

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem";

MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi".

10. Dabasgāzes realizācija jebkuriem enerģijas lietotājiem (dabasgāzes tirdzniecība)

Licence

Enerģētikas likums;

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem";

MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi".

11. Sašķidrinātās gāzes realizācija jebkurā pildījumā

Licence

Enerģētikas likums;

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem";

MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi".

12. Starpniecības darījumu veikšana ar privatizācijas sertifikātiem

Licence

Likums "Par privatizācijas sertifikātiem";

MK 16.10.2007. noteikumi Nr.711 "Noteikumi par privatizācijas sertifikātu tirgus starpniecības sabiedrību licenču izsniegšanas, apturēšanas un anulēšanas kārtību, valsts nodevas likmi par tās saņemšanu, kā arī starpniecības sabiedrību pienākumiem un to uzraudzības kārtību".

1. ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu eksponēšana izstādēs, realizācija, un pakalpojumi saistībā ar minētajiem pakalpojumiem (remonts)

Speciāla atļauja (licence)

Reģistrācija

Ieroču aprites likums;

MK 23.09.2003. noteikumi Nr.538 "Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi".

2. Detektīvdarbības veikšana

Speciāla atļauja (licence)

Sertifikāts detektīvdarbības veikšanai

Detektīvdarbības likums;

MK 17.04.2007. noteikumi Nr.260 "Detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumi".

3. Apsardzes darbības veikšana (apsardzes pakalpojumi)

- apsardzes tehnisko sistēmu projektēšana, uzstādīšana un apkalpošana;

- konsultāciju sniegšana apsardzes jautājumos.

Speciāla atļauja (licence)

Apsardzes darbinieka sertifikāts

Reģistrācija Valsts policijā

(iekšējā drošības dienesta reģistrācija - minētie pakalpojumi izslēgti no Pakalpojumu direktīvas darbības jomas)

Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums

Apsardzes darbības likums;

MK 30.01.2007. noteikumi Nr.93 "Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi";

MK 27.03.2007. noteikumi Nr.204 "Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā";

MK 28.12.2006. noteikumi Nr.1072 "Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība".

4. Šautuvju izveidošana

Šaušanas instruktoru, treneru un šaušanas sporta sacensību tiesnešu pakalpojumi

Licence (vietējās pašvaldības izsniegta)

Šaušanas instruktoru, treneru un šaušanas sporta sacensību tiesnešu sertificēšana

Ieroču aprites likums;

MK 14.10.2003. noteikumi Nr. 565 "Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība".

1. Vispārējā izglītība

2. Profesionālā izglītība

Programmu un izglītības iestāžu akreditācija

Programmu licencēšana

Izglītības iestāžu reģistrācija

Izglītības likums;

Vispārējās izglītības likums;

Profesionālās izglītības likums;

MK 16.08.2005. noteikumi Nr.612 "Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas un izglītības iestādes, kā arī atestē valsts un pašvaldību dibināto vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītājus";

MK 16.08.2005. noteikumi Nr.613 "Kārtība, kādā akreditē profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus un atestē profesionālās izglītības iestāžu vadītājus";

MK 03.01.2006. noteikumi Nr.9 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība";

MK 23.11.2004. noteikumi Nr.965 "Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība" (izņemot augstskolas un to filiāles).

3. Augstākā izglītība

- Ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršana un darbība

Programmu licencēšana

Programmu akreditācija

Augstskolas un koledžas akreditācija

Augstskolu reģistrācija

Koledžas reģistrācija darbības uzsākšanai

Atļauja

Augstskolu likums (prasības arī augstskolas un tās filiāles dibināšanai);

MK 30.08.2005. noteikumi Nr.650 "Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība";

MK 03.10.2006. noteikumi Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība";

MK 22.02.2005. noteikumi Nr.134 "Noteikumi par koledžas darbības uzsākšanas kritērijiem" (attiecībā uz reģistrācijas procedūru piemērojami MK 23.11.2004 noteikumi Nr.965 "Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība");

MK 12.02.2002. noteikumi Nr.56 "Kārtība, kādā tiek izsniegta atļauja ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai".

1. Restaurācijas pakalpojumi kultūras mantojuma jomā

Atļauja

Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

MK 26.08.2003. noteikumi Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu".

1. Darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana

Licence

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums;

MK 03.07.2007. noteikumi Nr.458 "Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība"

2. Sociālas aprūpes, sociālas rehabilitācijas, profesionālas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, sociālais darbs.

Reģistrācija

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums;

MK 12.12.2000. noteikumi Nr.431 "Higiēnas prasības sociālas aprūpes institūcijām";

MK 27.05.2003. noteikumi Nr.274 "Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un prasības profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem";

MK 03.06.2003. noteikumi Nr.291 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem";

MK 20.11.2008. noteikumi Nr.951 "Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā".

3. Kompetento institūciju un kompetento speciālistu pakalpojumi darba aizsardzības jautājumos (gadījumos, kad darba devējs piesaista pakalpojuma sniedzēju no ārpuses)

Reģistrācija

Darba aizsardzības likums;

MK 08.09.2008. noteikumi Nr.723 "Noteikumi par prasībām kompetentajām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtība"

(MK noteikumi stājas spēkā 01.01.2009.)

1. Transportlīdzekļu vadītāju apmācība

Licences un mācību kartes izsniegšana

Ceļu satiksmes likums;

MK 15.02.2005. noteikumi Nr.131 "Noteikumi par prasībām mācību iestādēm un speciālistiem, kas sagatavo transportlīdzekļu vadītājus, un transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas programmām";

No 2009.gada 1.janvāra, stājoties spēkā grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, komersantam, kas sniedz transportlīdzekļu vadītāju apmācību pakalpojumus, vairs nevajadzēs licenci un instruktori tiks piesaistīti autoskolām.

2. Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecība

Tirdzniecības vietu reģistrācija

Ceļu satiksmes likums;

MK 18.12.2007. noteikumi Nr.876 "Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi".

3. Personu iekārtošana darbam uz kuģiem

Licence

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums;

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

MK 18.12.2007. noteikumi Nr.874 "Noteikumi par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem".

4. Speciālo aviācijas darbu veikšana (aviācijas nozare)

Licence

Likums "Par aviāciju";

MK 21.02.2006. noteikumi Nr.158 "Speciālo aviācijas darbu licencēšanas kārtība";

MK 04.07.2006. noteikumi Nr.557 "Speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtība";

MK 05.05.2007. noteikumi Nr.309 "Speciālo aviācijas darbu gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izsniegšanas kārtība".

5. Virszemes pakalpojumu sniegšana

(Lidlauka sniegto pakalpojumu saraksts MK 17.06.2008 noteikumu Nr.447 "Kārtība, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum" pielikumā")

Apliecinājums par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai

Likums "Par aviāciju";

MK 17.06.2008 noteikumi Nr.447 "Kārtība, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum".

6. Izglītība jūrniecībā

Atbilstības sertifikāts

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

MK 15.11.2005. noteikumi Nr.856 "Noteikumi par jūrnieku profesionālās izglītības programmu atbilstības un jūrnieku profesionālās izglītības īstenošanas uzraudzības kārtību un kritērijiem";

MK 13.11.2007. noteikumi Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību";

MK 13.11.2007. noteikumi Nr.767 "Noteikumi par atzītajām aizsardzības organizācijām kuģošanas un ostu darbības jomā".

7. Kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācība

VAS "Latvijas Jūras administrācijas" atzītas aizsardzības organizācijas;

Atbilstības sertifikāts

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

MK 13.11.2007. noteikumi Nr.748 "Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību";

MK 13.11.2007. noteikumi Nr.767 "Noteikumi par atzītajām aizsardzības organizācijām kuģošanas un ostu darbības jomā".

8. Kuģu būve, projektēšana, modernizācija vai remonts.

VAS "Latvijas Jūras administrācijas" Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegta uzņēmuma atbilstības apliecība (sertifikāts)

Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

MK 29.01.2008. noteikumi Nr.49 "Noteikumi par kuģu drošību" (12.punkts).

9. Vispārējie pasta pakalpojumi

Individuālā licence

Pasta likums (3.pants);

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem";

MK 30.08.2005. noteikumi Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi.

10. Papildu pasta pakalpojumi un pasta pakalpojumi, kuri neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā.

Vispārējā atļauja

Pasta likums (5.¹ pants);

Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" (25.pants);

"Noteikumi par vispārējo atļauju pasta nozarē" (SPRK padomes 30.11.2005.lēmums Nr.289)

1. (Zvērinātu) advokātu pakalpojumi

---

Advokatūras likums;

Likums "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu";

MK 20.07.2004. noteikumi Nr.609 "Noteikumi par advokāta eksāmena maksu";

MK 27.02.2007. noteikumi Nr.160 "Noteikumi par advokāta eksāmena kārtību un minimālo zināšanu apjomu";

2. Zemes ierīcība un zemes kadastrālā uzmērīšana

Sertifikāts

Zemes ierīcības likums;

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums;

MK 21.08.2007. noteikumi Nr.562 "Noteikumi par zemes lietošanas veidu klasifikācijas kārtību un to noteikšanas kritērijiem";

MK 30.10.2007. noteikumi Nr.734 "Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā";

MK 11.12.2007. noteikumi Nr.867 "Zemes ierīcības projekta izstrādes noteikumi".

3. Nekustamā īpašuma vērtētāju darbība

Sertifikāts

Likums "Hipotekāro ķīlu zīmju likums";

MK 09.12.2002. noteikumi Nr.534 "Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai".

4. Nekustamā īpašuma mākleru darbība

Fiziskai personai, kuras veiktā saimnieciskā darbība atbilst māklera darbībai, ir pienākums līdz 31.12.2008. pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai dibināt komercsabiedrību.

Komerclikums (64.panta pirmā daļa).

5. Maksātnespējas administratoru darbība

Sertifikāts

Maksātnespējas likums;

MK 28.07.2008. noteikumi Nr.598 "Maksātnespējas procesa administratora apmācības, apliecinājumu izsniegšanas, eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas, atestācijas, sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas, tā darbības izbeigšanas un anulēšanas kārtība".

6. Tiesu eksperta pakalpojumi

Sertifikāts

Tiesu ekspertu likums;

MK noteikumu projekts "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība".

7. Publisko pasākumu organizēšana

Atļauja (izsniedz pašvaldības)

Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums

8. Izdēvējdarbība

Reģistrācijas apliecība

Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem";

MK 31.03.1995. noteikumi Nr.73 "Noteikumi par izdevējdarbības un masu informācijas līdzekļu reģistrācijas valsts nodevu".

1. Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšana

Licence

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums;

MK 06.01.1999. noteikumi Nr.203 "Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtība";

MK 15.05.2006. noteikumi Nr.399 "Kārtība, kādā izsniedzama licence dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanai un maksājama valsts nodeva par tās saņemšanu".

2. Ar prekursoru apriti saistīti brokeru pakalpojumi vai muitas deklarācijas noformēšana

Licences
izsniegšana prekursoru operatoriem - fiziskām un juridiskām personām, kas piedalās prekursoru apritē, sniedz ar to saistītos brokeru pakalpojumus vai noformē muitas deklarācijas

Likums "Par prekursoriem".

1. Atkritumu apsaimniekošana (atkritumu savākšana, pārkraušana, šķirošana, uzglabāšana)

Atkritumu apsaimniekošanas atļauja

Atkritumu apsaimniekošanas likums;

MK 18.12.2001. noteikumi Nr.529 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība";

MK 21.02.2006. noteikumi Nr.156 "Noteikumi par drošības konsultantu (padomnieku) norīkošanu, profesionālo kvalifikāciju un darbību bīstamo atkritumu jomā";

MK 29.07.2008. noteikumi Nr.613 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtība".

2. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana

Apliecinājums C kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai

Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums;

Likums "Par piesārņojumu";

MK 09.10.2002. noteikumi Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai";

MK 06.04.2004. noteikumi Nr. 243 "Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem".

3. Ūdens resursu apsaimniekošana (virszemes un pazemes ūdens resursu lietošana):

- ūdensapgādes pakalpojumi fiziskām personām;

- ūdens ievadīšanai, novadīšanai vai atsūknēšanai;

- darbības, kuru rezultātā veidojas mākslīgi vai stipri pārveidoti ūdensobjekti.

Ūdens resursu lietošanas atļauja

Ūdens apsaimniekošanas likums;

MK 23.12.2003.noteikumi Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju".

4. Integrētā piesārņojuma novēršana un kontrole (atļaujas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai)

Atļauja A un B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai vai apliecinājums C kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai

Likums "Par piesārņojumu";

MK 09.10.2002. noteikumi Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai".

5. Zemes dzīļu izmantošana peļņas nolūkos

Zemes dzīļu izmantošanas licence;

Derīgo izrakteņu ieguves atļauja.

Likums "Par zemes dzīlēm" (4., 10.pants);

(Zemes dzīļu izmantošanas veidi - 7.pants)

MK 21.06.2005. noteikumi Nr.448 "Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību";

MK 19.12.2006. noteikumi Nr.1055 "Noteikumi par valsts nodevu par zemes dzīļu izmantošanas licenci, bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un atradnes pasi";

MK 24.04.2007. noteikumi Nr.280 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas un ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība".

6. Darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem , t.sk. aukstuma aģentiem

(uzglabāšana, pārvietošana, savākšana, iznīcināšana, pārstrāde vai tirdzniecība)

Speciālā atļauja (licence) darbībām ar aukstuma aģentiem;

Sertifikāts darbībām ar aukstuma aģentiem;

Lietošanas atļauja darbībām ar biocīdiem;

Biocīda vai aktīvās vielas reģistrācijas apliecība;

Biocīda vai aktīvās vielas pagaidu reģistrācijas apliecība;

Licence tādu produktu tirdzniecībai, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķidinātāju saturs.

Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums (9.panta septītā daļa, 12.panta trešā daļa, 16.pants);

Likums "Par piesārņojumu" (11.panta otrās daļas 12.punkts un ceturtā daļa, 24.2.panta otrā daļa);

MK 15.04.2003. noteikumi Nr.184 "Prasības darbībām ar biocīdiem" (42., 48.-51.punkts);

MK 06.09.2005. noteikumi Nr.688 "Noteikumi par ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kas ir aukstuma aģenti" (21.punkts);

MK 03.04.2007. noteikumi Nr.231 "Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem".

7. Siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības (norādītas likuma 2.pielikumā)

Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja

Likums "Par piesārņojumu" (4.panta 8.punkts; 19.panta piektā daļa);

MK 22.04.2004. noteikumi Nr.400 "Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtība".

8. Dabas resursu lietošana saimnieciskajā darbībā

Dabas resursu lietošanas atļauja

Dabas resursu nodokļa likums (12.pants);

Likums "Par zemes dzīlēm" (11.¹pants);

MK 19.06.2007. noteikumi Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju".

1. Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšana

Speciāla atļauja (licence)
(katrai uzglabāšanas vai tirdzniecības vietai)

Augu aizsardzības likums (8.panta pirmā daļa);

MK 29.04.2004.. noteikumi Nr.470 "Kārtība, kādā izsniedzamas speciālas atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai" (4.-22.punkts).

2. Traktortehnikas, tās piekabju un to numurēto agregātu mazumtirdzniecība

Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācija

Ceļu satiksmes likums;

MK 18.12.2007. noteikumi Nr.897 "Noteikumi par traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācijas kārtību un tirdzniecības prasībām, kā arī tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmju izmantošanas kārtību".

3. Traktortehnikas vadītāju apmācība

Licence par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus

Ceļu satiksmes likums;

MK 07.06.2005. noteikumi Nr. 406 "Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus, un traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas" (III nodaļa).

4. Veterinārfarmaceitiskā darbība

- veterināro zāļu izplatīšana;

-Veterinārās aptiekas atvēršana (darbība);

veterināro zāļu lieltirgotavas atvēršana (darbība).

Speciālā atļauja (licence) farmaceitiskajai darbībai;

Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikāts.

Farmācijas likums;

MK 01.04.2004. noteikumi Nr.229 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai"

MK 26.06.2007. noteikumi Nr.415 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai un veterinārfarmaceitiskajai darbībai, maksā valsts nodevu par to izsniegšanu un pārreģistrēšanu, kā arī novērtē aptieku, zāļu un veterināro zāļu ražošanas uzņēmumu atbilstību uz zāļu labas izplatīšanas prakses atbilstību".

5. Veterinārā darbība

Veterinārmedicinīskās prakses sertifikāts

Veterinārmedicīnas likums;

MK 02.09.2003. noteikumi Nr.493 "Kārtība, kādā izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu".

6. Dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbība

Patversmju un viesnīcu reģistrācija

Dzīvnieku aizsardzības likums;

Veterinārmedicīnas  likums;

MK 16.05.2006. noteikumi Nr.407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācija kārtību".

7. Dzīvnieku kapsētu darbība

Dzīvnieku kapsētas reģistrēšana Pārtikas un veterinārajā dienestā

Veterinārmedicīnas  likums;

MK 27.07.2004. noteikumi Nr.632 "Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība".

8. Dzīvnieku barības iepakošana, uzglabāšana un izplatīšana

Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu reģistrācija

MK iekārtas likums;

MK 14.08.2007. noteikumi Nr.557 "Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu atzīšanas un reģistrācijas kārtība".

9. Dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu darbība

Uzņēmumu, kuri nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju reģistrācija

Ciltsdarba likums;

MK 13.02.2007. noteikumi Nr.121 "Noteikumi par atbilstības kritērijiem komersantu uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju, kā arī šo komersantu reģistrēšanas kārtību".

10. Dzīvnieku vērtēšana un kontrolvērtēšana, dzīvnieku pārraudzība, mākslīgā apsēklošana, embriju pārstādīšana un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācija, ko veic fiziskā persona

Sertifikāts dzīvnieku vērtēšanai un kontrolvērtēšanai, dzīvnieku pārraudzībai, mākslīgajai apsēklošanai, embriju pārstādīšanai un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācijai

Ciltsdarba likums;

MK 24.10.2000.noteikumi Nr.400 "Kārtība, kādā sertificējamas fiziskās personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, embriju pārstādīšanu un vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju".

11. Pārtikas uzņēmumi (pārtikas aprite)

Pārtikas uzņēmumu reģistrācija

Pārtikas aprites uzraudzības likums;

MK 18.03.2003. noteikumi Nr.127 "Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība".

12. Dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos t.sk. cirka izrādes

Rakstiski jāinformē attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību par pasākumu.

Dzīvnieku aizsardzības likums;

Veterinārmedicīnas likums;

MK 26.10.2004. noteikumi Nr.895 "Kārtība, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos".

13. Zooveikali

Atļauja tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem

Dzīvnieku aizsardzības likums;

Veterinārmedicīnas likums;

MK 04.04.2006. noteikumi Nr.266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai".

14. Dzīvnieku apmācība

Dzīvnieku var apmācīt persona, kurai ir:

- Izglītības likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments, kas apliecina personas zināšanas par apmācāmās dzīvnieku sugas fizioloģiju, zoopsiholoģiju, labturību un apmācību;

- zināšanas apmācību aprīkojuma lietošanā.

Dzīvnieku aizsardzības likums;

MK 20.12.2005. noteikumi Nr.959 "Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās".

15. Dzīvu zivju turēšana un tirdzniecība mazumtirdzniecības vietās

Zivis no saņemšanas brīža līdz to pārdošanai patērētājam drīkst turēt mazumtirdzniecības vietā, kas atbilst noteiktajām prasībām un ir reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Dzīvnieku aizsardzības likums;

MK 13.12.2005. noteikumi Nr.947 "Labturības prasības dzīvu zivju turēšanai un nogalināšanai pārtikas uzņēmumu mazumtirdzniecības vietās".

16. Dažādu šķirņu un sugu sēklu maisījumu tirdzniecība

Atļauja

Sēklu un stādāmo materiālu aprites likums;

MK 09.05.2000. noteikumi Nr.173 "Dažādu sugu un šķirņu sēklu maisījumu pārdošanas atļaujas saņemšanas kārtība".

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai - NBS vajadzībām nepieciešama speciālā atļauja (licence).

Speciālo atļauju (licenci) spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai (NBS vajadzībām) saskaņā ar Ieroču aprites likuma 37.panta otro daļu izsniedz Aizsardzības ministrija.

Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, tās derīguma termiņa pagarināšanas un speciālās atļaujas (licences) anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību nosaka MK 23.09.2003. noteikumu Nr.538 "Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi" 75.-86.punkts.

Saskaņā ar Ieroču aprites likuma 36.panta trešo daļu speciālās atļaujas (licences) pēc valsts nodevas samaksāšanas izsniedz uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem. Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu skaita ar dienu, kad Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisija pieņēmusi lēmumu izsniegt speciālo atļauju (licenci).

Valsts nodevu nosaka MK 02.09.2003. noteikumi Nr.488 "Noteikumi par valsts nodevu par visu veidu ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu atļauju un speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu, to derīguma termiņa pagarināšanu, kā arī iekšējās drošības dienesta reģistrāciju". Valsts nodeva par speciālās atļaujas (licences) spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai (NBS vajadzībām) izsniegšanu ir Ls 500 (MK 02.09.2003. noteikumu Nr.488 4.17.punkts).

Maksa par speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu ir 10% apmērā no maksas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu.

Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai (NBS vajadzībām), komersants iesniedz Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisijā iesniegumu attiecīgās speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un visus nepieciešamos dokumentus:

- Uzņēmumu reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības kopiju;

- dokumenta kopiju, kas apliecina, ka komersantam pieder vai tā valdījumā ir nekustamais īpašums, kurā paredzēts glabāt, izgatavot vai realizēt ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises vai pirotehniskos izstrādājumus;

- nomas līguma kopiju vai tā dokumenta kopiju, kurš apliecina īpašuma vai valdījuma tiesības uz telpām, kurās komersants uzglabās Ieroču aprites likuma 37.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētās preces importa, eksporta, tranzīta vai ražošanas procesa laikā (turpmāk - glabātava);

- dokumentu, kas apliecina, ka glabātava ir nodrošināta ar signalizāciju, kas savienota ar centralizēto apsardzes pulti;

- Uzņēmumu reģistra izsniegtas komersanta dalībnieku (juridisko personu) reģistrācijas apliecību kopijas;

- atzinumu par komersanta dalībnieku (fizisko personu) un komersanta pārvaldes institūciju amatpersonu veselības stāvokli, kuru izsniedzis ģimenes ārsts, pie kura minētās personas ir reģistrētas un kura aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatra atzinumu un narkologa atzinumu;

- to komersanta darbinieku sarakstu, kuri tieši saistīti ar ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, pirotehnisko izstrādājumu, propelentu, gāzes granātu, ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām pildītas munīcijas (izņemot gāzes pistolēm (revolveriem) paredzēto munīciju) vai psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīču importu, eksportu, tranzītu vai ražošanu (norāda katras personas amatu). Sarakstam pievieno šādus dokumentus par katru darbinieku:

- personu apliecinoša dokumenta kopiju;

- atzinumu par darbinieka veselības stāvokli, kuru izsniedzis ģimenes ārsts, pie kura darbinieks ir reģistrēts un kura aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatra atzinumu un narkologa atzinumu;

- darba līguma kopiju;

- VID izziņu par komersanta stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un nodokļu saistību izpildi.

Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisija izskata iesniegumu speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, pārbauda iesniedzēja atbilstību likuma noteiktajam prasībām (sākot ar tiesībām sniegt pakalpojumus līdz telpu atbilstībai likumā noteiktajām drošības prasībām) un pieņem rakstisku lēmumu admi­nistratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līdz ar to, lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai pagarināt tās derīguma termiņu, par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu vai anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē administratīvo aktu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, veicot spridzināšanas darbus vai sniedzot pirotehniskos pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Ņemot vērā, ka jēdziens "sevišķi svarīgi iemesli saistībā ar sabiedrības interesēm" aptver sevī sabiedriskās kārtības un drošības klauzulas, viennozīmīgi, ka valsts kompetentām iestādēm ir jākontrolē militāro preču un sprāgstvielu aprite valstī. Šāda kontrole ir iespējama tikai ieviešot atļauju sistēmu. Līdz ar to atļauju sistēmas nepieciešamība militāro preču un sprāgstvielu apritei ir pamatota ar sevišķi svarīgiem iemesliem: valsts drošība un sabiedriskā kārtība.

Prasības samērīgums:

Militāro preču un sprāgstvielu kontroli nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu izpildi, jo nav citu alternatīvu risinājumu kā veikt kontroli par militāro preču un sprāgstvielu apriti, tajā skaitā importu valstī, it īpaši pēc iekšējo robežu atcelšanas ES. Līdz ar to spēkā esošā atļauju sistēma, kas ļauj kontrolēt militāro preču un sprāgstvielu apriti, ir samērīga ar sabiedrības leģitīmajām interesēm (sabiedriskā kārtība, valsts drošība).

Secinājums:

- Atcelt atļaujai ierobežotu derīguma termiņu, kas nav pagarināms automātiski, nav pamatojams ar īpašām sabiedrības interesēm (pati licence, nevis tās derīguma termiņš aizsargā sabiedrības intereses);

- Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Licence ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai.

Licenci saskaņā ar likuma Par piesārņojumu 44¹.panta ceturto daļu izsniedz Aizsardzības ministrija. Licences izsniegšanas, derīguma termiņa pagarināšanas un anulēšanas, darbības apturēšanas kārtību nosaka MK 25.08.2008. noteikumi Nr.671 "Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu licencēšanas kārtība".

Licence ir beztermiņa.

Valsts nodeva par licences izsniegšanu ir Ls 40,00.

Lai saņemtu licenci ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai, komersants iesniedz Aizsardzības ministrijas licencēšanas un sertifikācijas komisijā iesniegumu licences saņemšanai un visus nepieciešamos dokumentus (MK 25.08.2008. Noteikumu Nr.671 17.punkts). Aizsardzības ministrijas licencēšanas komisija izskata iesniegumu licences saņemšanai, pārbauda iesniedzēja atbilstību likuma noteiktajam prasībām (sākot ar tiesībām sniegt pakalpojumus līdz telpu atbilstībai likumā noteiktajām drošības prasībām) un pieņem rakstisku lēmumu admi­nistratīvo procesu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līdz ar to, lēmumu par atteikumu izsniegt licenci vai licences darbības apturēšanu vai anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos, kuri regulē administratīvo aktu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, veicot darbus vai sniedzot pakalpojumus ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētes un nesprāgušas munīcijas meklēšanas, identificēšanas, izcelšanas, savākšanas un uzglabāšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Ņemot vērā, ka jēdziens "sevišķi svarīgi iemesli saistībā ar sabiedrības interesēm" aptver sevī sabiedriskās kārtības un drošības klauzulas, viennozīmīgi, ka valsts kompetentām iestādēm ir jākontrolē militāro preču un sprāgstvielu aprite valstī. Šāda kontrole ir iespējama tikai ieviešot atļauju sistēmu. Līdz ar to atļauju sistēmas nepieciešamība militāro preču un sprāgstvielu apritei ir pamatota ar sevišķi svarīgiem iemesliem: valsts drošība un sabiedriskā kārtība.

Prasības samērīgums:

Militāro preču un sprāgstvielu kontroli nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu izpildi, jo nav citu alternatīvu risinājumu kā veikt kontroli par militāro preču un sprāgstvielu apriti, tajā skaitā importu valstī, it īpaši pēc iekšējo robežu atcelšanas ES. Līdz ar to spēkā esošā atļauju sistēma, kas ļauj kontrolēt militāro preču un sprāgstvielu apriti, ir samērīga ar sabiedrības leģitīmajām interesēm (sabiedriskā kārtība, valsts drošība).

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

2008.gada 19.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ģeotelpiskās informācijas likums (VSS-1118), kurā noteikts sekojošs regulējums attiecībā uz ģeodēziskajiem darbiem:

Valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā īsteno Aizsardzības ministrija. Lai nodrošinātu kvalitatīvu, noteiktiem standartiem un normatīvajiem aktiem atbilstošu ģeotelpiskās informācijas sagatavošanu, ģeodēziskos un kartogrāfiskos darbus Latvijas Republikā veic sertificētas personas, kuru civiltiesiskā atbildība par profesionālo darbību ir apdrošināta.

Sertifikātu ģeodēziskiem darbiem izsniedz Ministru kabineta pilnvarota un Latvijas Nacionālā akreditācijas birojā akreditēta institūcija. Sertifikātus izsniedz šādiem darbu veidiem:

1) ģeodēzisko tīklu ierīkošana (t.sk. valsts ģeodēziskā tīkla, vietējā un uzmērīšanas tīkla punktu uzmērīšana un ierīkošana, ģeodēzisko punktu uzmērīšana aviācijas vajadzībām, astronomiskā, gravimetriskā, magnetometriskā tīkla punktu uzmērīšana un ierīkošana, u.c.);

2) inženierģeodēziskie darbi būvniecībā;

3) topogrāfiskā uzmērīšana;

4) nekustamo īpašumu objektu kadastrālā uzmērīšana;

5) zemes ierīcība.

Aizsardzības ministrija izveido un uztur Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistru.

Papildus minētajam regulējumam, lai noteiktu prasības atļauju sistēmai ģeodēzisko darbu pakalpojumu sniegšanas jomā, tiks izdoti:

1) Ministru kabineta noteikumi par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru;

2) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu;

3) Ministru kabineta noteikumi par Ģeotelpiskās informācijas licences un licences līgumu sagatavošanu un izsniegšanu.

19.06.2008. Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ģeotelpiskās informācijas likums (VSS-1118), kurā noteikts sekojošs regulējums attiecībā uz ģeodēziskajiem darbiem:

Valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā īsteno Aizsardzības ministrija. Lai nodrošinātu kvalitatīvu, noteiktiem standartiem un normatīvajiem aktiem atbilstošu ģeotelpiskās informācijas sagatavošanu, ģeodēziskos un kartogrāfiskos darbus Latvijas Republikā veic sertificētas personas, kuru civiltiesiskā atbildība par profesionālo darbību ir apdrošināta.

Kartogrāfisko darbu veicējiem - komersantiem un fiziskām personām sertifikāciju nepiemēro, bet to pienākums ir reģistrēties Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā. Komersants un fiziska persona nav tiesīgi izpildīt kartogrāfiskos darbus, ja tiem nav atbilstošas izglītības (kvalifikācijas).

Aizsardzības ministrija izveido un uztur Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistru.

Papildus minētajam regulējumam, lai noteiktu prasības atļauju sistēmai kartogrāfisko darbu pakalpojumu sniegšanas jomā, tiks izdoti:

1) Ministru kabineta noteikumi par sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, sertifikāta termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru;

2) Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā komersanti un fiziskas personas reģistrējami un pārreģistrējami Ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicēju reģistrā un izslēdzami no tā, kā arī reģistra datu saturu un izmantošanu;

3) Ministru kabineta noteikumi par Ģeotelpiskās informācijas licences un licences līgumu sagatavošanu un izsniegšanu.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Saimniecisko darbību veikšanai ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem juridiskām un fiziskām personām jāveic saimnieciskās darbības ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem veikšanas vietas reģistrācija Valsts proves uzraudzības inspekcijā (VPUI).

Reģistrācija VPUI netiek veikta komercizstāžu, gadatirgu un citu pasākumu, kuros notiek izbraukuma tirdzniecība un kuru ilgums nepārsniedz 2 mēnešus, gadījumos.

Saimnieciskās darbības vietu reģistrē uz pieciem gadiem.

Reģistrācija ir bezmaksas.

Lai saimnieciskās darbības veicējs tiktu reģistrēts VPUI reģistrā:

- jāiesniedz noteikta satura iesniegums;

- jāuzrāda komersanta reģistrācijas apliecības oriģināls (juridiskās personām) vai pase (fiziskām personām).

Saimniecisko darbību drīkst uzsākt tikai pēc tās reģistrācijas inspekcijā, ko apliecina attiecīgā publikācija internetā.

MK 20.08.2002. noteikumos Nr.367 nav atrunāts, ka iesniegums iesniedzams personīgi vai rakstiski. Tomēr lai reģistrētos reģistrā, VPUI jāuzrāda komersanta reģistrācijas apliecības oriģināls (juridiskās personām) vai pase (fiziskām personām).

Lēmuma paziņošana par licences atteikumu to izsniegt notiek tikai rakstiski.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams veicot saimniecisko darbību ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai saimnieciskās darbības ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Dārgakmeņi, dārgmetāli un to izstrādājumi ir pieskaitāmi finanšu līdzekļiem un to tirgus kontrolei ir jāpiemēro stingrāki kritēriji, jo pastāv pamatotas aizdomas par to izmantošanu krāpnieciskiem mērķiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai. Reģistru neesamība vai tā slikta kvalitāte būtiski apgrūtinātu kontroles dienestu darbu.

Prasības samērīgums:

Ņemot vērā iespējamo pārkāpumu smagumu (zagtu vai savādāk noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu), uzņēmējdarbības veicējam ir jāsaņem operatīva informācija par likumdošanas prasībām, VPUI ir jānodrošina apmācība prasību ievērošanai un uzņēmējiem ir jānozīmē darbinieki, kuri ir atbildīgi par prasību ievērošanu un kontaktiem ar Kontroles dienestu. FATF uzraudzības vizīte atzinīgi novērtēja reģistru un VPUI darbības dārgmetālu tirgus uzraudzībā.

Secinājums: Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm dēļ, tas ir uzskatāms par nepamatotu ierobežojumu pakalpojumu sniedzējam un neatbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām. Lai neatbilstību novērstu, nepieciešami grozījumi MK 20.08.2002. noteikumos Nr.367 "Kārtība, kādā reģistrējamas saimnieciskās darbības vietas darbam ar dārgmetāliem, dārgakmeņiem un to izstrādājumiem, to obligātās provēšanas un marķēšanas kārtība un neprovētu dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu uzglabāšanas kārtība", nosakot beztermiņa saimnieciskās darbības veikšanas vietas reģistrāciju.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Lai sniegtu pakalpojumus kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošanas pakalpojumu sniegšanas jomā, apkalpojošam dienestam ir jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vienotajā datu bāzē (reģistrā) (t.i., VID veic kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu reģistrāciju).

Atļaujai veikt kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošanu netiek noteikts termiņš (tā ir beztermiņa).

Nodokļu maksātāji VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) kā aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpojošie dienesti tiek reģistrēti bez maksas.

Lai personu reģistrētu VID kā kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu, VID jāiesniedz:

- iesniegums par iekļaušanu VID vienotajā datu bāzē (reģistrā) (rakstiski vai elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS));

- spēkā esoša līguma kopiju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu ne mazāk kā 20000 latu apmērā par zaudējumiem, ja tādi rastos apkalpojošā dienesta vainas dēļ. (Pievieno iesniegumam papīra formā vai elektroniski);

- informāciju par to apkalpojošā dienesta un trešās personas (ja apkalpojošajam dienestam ar to noslēgts apkalpošanas līgums) atbildīgo darbinieku, kuri apkalpos kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu (turpmāk - apkalpojošā dienesta atbildīgā persona), atbilstošu tehnisko vai arodizglītību vai profesionālo kvalifikāciju. (Pievieno iesniegumam papīra formā vai elektroniski);

- ja kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas modelis (modifikācija), kuru apkalpojošais dienests vēlas apkalpot, nav iekļauts Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datu bāzē (reģistrā), iesniegumam papildus pievieno kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas modeļa (modifikācijas) tehnisko dokumentāciju valsts valodā. (Pievieno iesniegumam papīra formā vai elektroniski);

- iesniegumam pievieno pilnvaru par tiesībām komersantu reģistrēt kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu vienotajā datu bāzē (reģistrā) (ja iesniegumu parakstījusi persona, kas nav tiesīga pārstāvēt komersantu bez speciāla pilnvarojuma). (Pievieno iesniegumam papīra formā vai elektroniski).

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpošanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Kases aparāts ir specifiska elektroniska ierīce, kas atbilsts noteiktām prasībām un nodrošina par darījumiem saņemtās samaksas (skaidrā naudā, ar maksājumu kartēm vai citiem maksājumu apliecinājumiem) reģistrēšanu, kā rezultātā tiek aprēķināti nodokļi. Kases aparāti nodrošina fiskālo uzraudzību attiecībā uz nodokļu bāzes aprēķināšanu un pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, līdz ar to kases aparātu apkalpošana ir atļauta tikai VID datu bāzē reģistrētiem apkalpojošiem dienestiem.

Prasības samērīgums:

Prasība apkalpojošajiem dienestiem reģistrēties ir noteikta, lai kases aparātus, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu lietotājiem būtu iespēja pārliecināties, ka to kases aparātus apkalpo - veic to uzstādīšanu, programmēšanu, plombēšanu un remontu - uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamie resursi, kuru darbiniekiem ir nepieciešamās zināšanas un kuru civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, jo informācija par reģistrētajiem apkalpojošajiem dienestiem un to apkalpošanā esošajiem kases aparātu modeļiem ir publiski pieejama VID interneta mājas lapā.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šādas atļaujas:

- Zvērināta revidenta sertifikāts

Lai kļūtu par zvērinātu revidentu, pretendentam jāatbilst visām likumā "Par zvērinātiem revidentiem" noteiktajām prasībām (ir persona ar nevainojamu reputāciju, ir ieguvusi augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā vai arī ārvalstīs ieguvusi attiecīgās valsts revidenta kvalifikāciju, ir ieguvusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) atzītu vismaz triju gadu pieredzi gada pārskatu pārbaudē, kā arī finanšu revīzijā u.c.).

Lai tiktu atzīta zvērināta revidenta pretendenta trīs gadu pieredze revīzijas darbā un tiktu pieņemts lēmums par tiesībām kārtot zvērināta revidenta kvalifikācijas eksāmenus, pretendents iesniedz LZRA šādus dokumentus:

-noteikta parauga pieteikumu trīs gadu pieredzes atzīšanai un tiesībām kārtot kvalifikācijas eksāmenus,

-izglītības un profesionālās darbības aprakstu;

--izglītību apliecinošu dokumentu norakstus vai kopijas (uzrādot oriģi­nālus) par Latvijas Republikā vai ārvalstīs iegūtu augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā vai par ārvalstīs iegūtu attiecīgās valsts revidenta kvalifikāciju;

-revīzijas darba pieredzes aprakstu, kuru apstiprinājuši revidenti, kuru vadībā iegūta revīzijas pieredze,

-revidentu atzinumi, kuru vadībā tika veikti revīzijas darbi;

-darba attiecības apliecinošus dokumentus;

-apliecinājumu par to, ka uz pretendentu neattiecas neviens no likuma "Par zvērinātiem revidentiem" 9.pantā minētajiem apstākļiem;

-maksājuma dokumenta kopiju par pretendenta dokumentu izskatīšanu un kārtošanu;

-divas fotogrāfijas dokumentiem;

-pasi uzrāda personīgi.

Pretendentu pieteikumu izskatīšana notiek par maksu, kuras apmēru un maksāšanas kārtību nosaka LZRA valde pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju. Pieteikuma izskatīšanas maksa 2008.gadā ir Ls 50 + PVN.

Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošana notiek par maksu. Pretendents līdz eksāmenu sesijas sākumam samaksā LZRA noteikto dalībmaksu. Lēmumu par dalībmaksas apmēru un maksāšanas kārtību pieņem LZRA valde pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju. Viena zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas maksa 2008.gadā ir Ls 90+PVN.

Fiziskā persona iegūst zvērināta revidenta statusu pēc tam, kad tā likumā "Par zvērinātiem revidentiem" noteiktajā kārtībā ir nokārtojusi zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus, saņēmusi LZRA izsniegtu zvērināta revidenta sertifikātu un ierakstīta Zvērinātu revidentu reģistrā.

Zvērināta revidenta sertifikāts ir beztermiņa.

- Zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence

Komercsabiedrība iegūst zvērinātu revidentu komercsabiedrības statusu pēc tam, kad tā likumā "Par zvērinātiem revidentiem" noteiktajā kārtībā saņēmusi LZRA izsniegtu licenci un ierakstīta Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā.

Zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence ir beztermiņa. Pirms licences saņemšanas zvērinātu revidentu komercsabiedrība samaksā LZRA valdes noteikto maksu. Maksas apmēru LZRA saskaņo ar Finanšu ministriju. Zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences saņemšanas noteiktā maksa 2008.gadā ir Ls 300+PVN.

Lai saņemtu zvērinātu revidentu komercsabiedrības licenci, komercsabiedrība iesniedz LZRA pieteikumu, kurā apliecina, ka komercsabiedrība atbilst visiem likuma "Par zvērinātiem revidentiem" 21.pantā noteiktajiem licences izsniegšanas kritērijiem un ka visa pieteikumam pievienotajos dokumentos un pieteikumā sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga. Pieteikumam pievieno šādus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātus dokumentus:

- komercreģistra reģistrācijas apliecības kopiju;

- kapitālsabiedrība - statūtu kopiju, pilnsabiedrība un komandīt­sabiedrība - sabiedrības līguma kopiju (ja tāds ir);

- kapitālsabiedrība - izrakstu no dalībnieku vai akcionāru reģistra, kurā norāda Komerclikuma 187.panta otrās daļas 1. un 3.punktā vai 235.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktās ziņas, pilnsabiedrība un komandītsabiedrība - sarakstu, kurā norāda katra sabiedrības biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai - nosaukumu, reģistrācijas numuru un juri­disko adresi;

- ja komercsabiedrības biedrs (dalībnieks, akcionārs) ir Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts revidents vai revidentu komerc­sabiedrība, - dokumentus, kas apstiprina, ka to īpašnieks saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem ir tiesīgs šajā valstī veikt profesionālo darbību, kuru atbilstoši Latvijas likumiem veic zvērināts revidents, kā arī šo dokumentu tulkojumu latviešu valodā;

- to zvērinātu revidentu sarakstu, kuri sniegs revīzijas pakalpojumus komercsabiedrības vārdā. Sarakstā norāda vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi, personas kodu un zvērināta revidenta sertifikāta numuru;

- kapitālsabiedrība - valdes locekļu sarakstu, kurā norāda vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi, personas kodu un zvērināta revidenta sertifikāta numuru (ja valdes loceklis ir zvērināts revidents).

Šobrīd gadā izskatāmo pieteikumu un izsniedzamo zvērināta revidenta sertifikātu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību licenču kopskaits nepārsniedz divdesmit, no tiem, teorētiska iespēja iesniegt dokumentus elektroniski varētu būt tikai nelielai daļai pretendentu, jo daļa iesniedzamo dokumentu, piemēram, izglītības dokumenti, kas izsniegti pirms ievērojama laika, oriģināli elektroniskā formā nav pieejami.

Gan sertifikāti, gan licences ir beztermiņa un neprasa atkārtotu, regulāru atjaunošanu. Dokumentu iesniegšana elektroniskā formā nedod iespēju iegūt zvērināta revidenta sertifikātu, neierodoties LZRA, jo pretendentu eksāmeni tiek kārtoti klātienē. Iespēja personām iesniegt pieteikumus un dokumentus elektronisko dokumentu formā LZRA nav nodrošināta un pašlaik nav īstenojama, jo LZRA rīcībā nav tādu tehnisko un finansiālo resursu.

LZRA norāda: Lai nodrošinātu elektronisku dokumentu iesniegšanu ir nepieciešams valsts budžeta finansējums vai ievērojami paaugstināt maksu par zvērināta revidenta sertifikāta un zvērināta revidenta komercsabiedrības licences saņemšanu. Elektroniskajai dokumentu apritei nepieciešamās infrastruktūras izveidei nepieciešamie resursi salīdzinājumā ar iespējamo administratīvā procesa uzlabojumu un iesaistīto personu skaitu būtu nesamērīgi lieli.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot zvērināta revidenta profesionālās darbības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai zvērināta revidenta profesionālās darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Zvērinātu revidentu sertificēšana un zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšana nepieciešama, lai nodrošinātu to, ka revīzijas pakalpojumus sniedz uzraudzīti, regulēti un profesionāli pakalpojumu sniedzēji, un lai veicinātu investoru uzticību revidētajiem finanšu pārskatiem un nodrošinātu investoru aizsardzību.

Prasības zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām ES līmenī nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija direktīva Nr.2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes direktīvu 78/660/EEK un Padomes direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes direktīvu 84/253/EEK (OJ No L 157, 2006/06/09).

Prasības samērīgums:

Zvērinātu revidentu sertificēšana un zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšana ir samērīga sabiedrības interešu efektīvai aizsardzībai un nepastāv alternatīvi risinājumi, kas spētu nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību šobrīd noteiktajā apjomā.

Secinājums:

Finanšu ministrija norāda, ka šobrīd LZRA gadā iesniegto pieteikumu un izsniedzamo zvērināta revidenta sertifikātu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību licenču kopskaits nepārsniedz divdesmit, no tiem, teorētiska iespēja iesniegt dokumentus elektroniski varētu būt tikai nelielai daļai pretendentu, jo daļa iesniedzamo dokumentu, piemēram, izglītības dokumenti, kas izsniegti pirms ievērojama laika, oriģināli elektroniskā formā nav pieejami. Gan zvērināta revidenta sertifikāti, gan zvērinātu revidentu komercsabiedrību licences ir beztermiņa un neprasa atkārtotu, regulāru atjaunošanu. Dokumentu iesniegšana elektroniskā formā nedod iespēju iegūt zvērināta revidenta sertifikātu, neierodoties LZRA, jo pretendentu eksāmeni tiek kārtoti klātienē. Iespēja personām iesniegt pieteikumus un dokumentus elektronisko dokumentu formā LZRA nav nodrošināta un pašlaik nav īstenojama, jo LZRA rīcībā nav tādu tehnisko un finansiālo resursu. Lai nodrošinātu elektronisku dokumentu iesniegšanu ir nepieciešams valsts budžeta finansējums vai ievērojami paaugstināt maksu par zvērināta revidenta sertifikāta un zvērināta revidenta komercsabiedrības licences saņemšanu. Elektroniskajai dokumentu apritei nepieciešamās infrastruktūras izveidei un uzturēšanai nepieciešamie resursi salīdzinājumā ar iespējamo administratīvā procesa uzlabojumu un iesaistīto personu skaitu būtu nesamērīgi lieli.

Ņemot vērā esošo situāciju, pastāvošais regulējums atbilst direktīvas 2006/123/EK 8.2.pantā noteiktajam.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja:

Atļauja muitas brokera darbībai.

Atļauja ir beztermiņa.

Par atļaujas izsniegšanu Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu, ja ir izpildīti visi Muitas likuma sestajā nodaļā "Muitas brokeri" noteiktie nosacījumi. Atļauju izsniedz pēc valsts nodevu Ls 250 apmērā nomaksu apliecinoša dokumenta uzrādīšanas, kas noteikta saskaņā ar MK 16.02.1999. noteikumu Nr.48 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem" 1.12.apakšpunktu.

Nosacījumi atļaujas muitas brokera darbībai saņemšanai ir noteikti Muitas likuma sestajā nodaļā "Muitas brokeri". Lai saņemtu atļauju, komersants VID Galvenajā muitas pārvaldē (pa pastu vai kancelejā) iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai. Iesniegumam pievieno:

- komersanta reģistrācijas dokumentu kopiju;

- muitošanas speciālista kvalifikācijas sertifikāta saņēmēja personu apliecinoša dokumenta kopiju un darba līguma kopiju;

- apliecinājumu no bankas vai apdrošināšanas sabiedrības, ka attiecīgā institūcija sniegs muitas brokera darbībai nepieciešamo galvojumu iespējamā muitas parāda un citu nodokļu segšanai.

Iesniegumā atļaujas saņemšanai norāda:

- ziņas par personu, kura ir saņēmusi muitošanas speciālista kvalifikācijas sertifikātu (vārds, uzvārds un personas kods);

- muitošanas speciālista kvalifikācijas sertifikāta numuru, izsniegšanas vietu un datumu;

- ziņas, kuras apliecina, ka persona (muitošanas speciālists) nav krimināli sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tautsaimniecībā un gada laikā nav atkārtoti sodīta par administratīviem pārkāpumiem muitas jomā, kas saistīti ar nodokļu apmēra samazināšanu.

Iesniegumu atļaujas saņemšanai var iesniegt elektroniski - customs@vid.gov.lv.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot muitas brokeru pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai muitas brokeru darbību pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Kopš Latvijas Republikā ir tieši piemērojams Muitas kodekss, dalībvalstīm saskaņā ar Muitas kodeksa 5.pantu ir tiesības noteikt nacionālajos normatīvajos aktos ierobežojumus tām personām, kuras ir tiesīgas sniegt pārstāvības pakalpojumus muitas iestādēs. Līdz 04.07.2008., kad stājās spēkā likums "Grozījumi Muitas likumā", spēkā bija 12.1.pants. Minētais pants noteica, ka tikai muitas brokeri bija tiesīgi sniegt tiešās pārstāvības pakalpojumus. Izslēdzot 12.1pantu, tika nodrošinātas visiem komersantiem vienādas iespējas sniegt muitošanas pakalpojumus tiešajā pārstāvībā. Līdz ar to muitas brokera statuss praktiski vairs nedod nekādas priekšrocības, jo tieši tādas pašas darbības, kādas veic muitas brokeris, var veikt jebkura persona. Šobrīd, lai iegūtu brokera statusu, ir jāizpilda dažādas formalitātes un jāatbilst virknei Muitas likumā noteikto kritēriju, kā arī jāsniedz regulāras atskaites, bet rezultātā netiek saņemtas nekādas priekšrocības (kā tas bija līdz Muitas likuma 12.1.panta izslēgšanas brīdim). Līdz ar to šo atļauju izsniegšana un saņemšana ir kļuvusi lieka. Turklāt Muitas likumā noteiktie muitas brokera pienākumi un tiesības rada neskaidrību tiesību normu piemērošanā, jo pārstāvja atbildību regulē Muitas kodekss. Tā kā Muitas kodeksam ir augstāks juridiskais spēks, muitas brokerim, darbojoties kā pārstāvim, ir piemērojami Muitas kodeksa nosacījumi.

Prasības samērīgums:

Uzdevums saistīts ar VID muitas iestāžu lielu un nelietderīgu resursu patēriņu, lai izsniegtu un uzraudzītu atļaujas.  

Secinājums: Finanšu ministrija līdz 2009.gada 1.jūlijam noteiktā kārtībā iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā", paredzot svītrot VI nodaļu Muitas brokeri, jo saskaņā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra regulu 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 5.punktu jebkura persona drīkst iecelt sev pārstāvi attiecībām ar muitas dienestiem muitas noteikumos paredzēto darbību un formalitāšu izpildei. Veicot minētos grozījumus, tiks veicināta tirgus attīstība un visām personām, kas kā pārstāvji sniedz muitošanas pakalpojumus, būs nodrošinātas vienādas tiesības. Veicot šos grozījumus, tiks nodrošināta arī atbilstība direktīvas 2006/123/EK prasībām.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Atļauja komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā.

Atļauja ir beztermiņa.

Par atļaujas izsniegšanu nav noteikta maksa.

Komersantu, kuram tiek piešķirta atļauja, izvēlas atklāta konkursa kārtībā, ņemot vērā sekojošus kritērijus:

- komersants ir reģistrēts VID nodokļu maksātāju reģistrā;

- komersantam nav nodokļu parādu vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām noteiktajā kārtībā un komersants pilda parādu saistības;

- komercsabiedrības dibinātāji un dalībnieki (fiziskās personas) vai individuālais komersants nav krimināli sodīts par noziedzīgu nodarījumu tautsaimniecībā, kā arī Muitas likumā noteiktajos gadījumos - ja muitas kontroles zonas noteikšana jāsaskaņo ar Valsts robežsardzi - par noziegumu pret valsti, kā arī par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā;

- pēdējo 12 mēnešu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas dienas komersants nav atkārtoti sodīts par administratīviem pārkāpumiem tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas, finanšu, muitas jomā vai komercdarbībā; komersantam ir izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbības veikšanai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

Lai saņemtu atļauju, komersants laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā sludinājumā norādītajā termiņā iesniedz teritoriālajā iestādē iesniegumu. Iesniegumam pievieno: komersanta apliecības un statūtu kopiju; tādu dokumentu kopijas, kuri apliecina ziņas par komercsabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem (arī fiziskām personām); komersantam izsniegtās speciālās atļaujas (licences) kopiju, ja komercdarbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama speciālā atļauja (licence).

Iesniegumu atļaujas saņemšanai var iesniegt elektroniski - lietvediba_lreg@lreg.vid.gov.lv.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams veicot komercdarbību muitas kontroles zonā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai komercdarbības veikšanas muitas kontroles zonā pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļaujas nepieciešamība noteikta Muitas likuma 13.panta ceturtajā daļā.

Prasības samērīgums:

Var apsvērt šo jautājumu risināt ar konkursa palīdzību, nosakot atļautos komercdarbības veidus.

Secinājums: Finanšu ministrija līdz 2009.gada 1.jūlijam noteiktā kārtībā iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā", paredzot svītrot Muitas likuma II nodaļu Muitas kontroles zona, līdz ar to novēršot iespējamās neatbilstības direktīvas 2006/123/EK prasībām.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

- speciāla atļauja (licence) tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai;

- speciāla atļauja (licence) alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai;

- speciāla atļauja (licence) naftas produktu vairumtirdzniecībai.

Atļaujas ir beztermiņa.

Valsts nodevas likmes par atļaujas izsniegšanu:

- tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai - Ls 100 par katru tirdzniecības vietu;

- alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai - Ls 100 par katru tirdzniecības vietu;

- naftas produktu vairumtirdzniecībai - Ls 200 par katru tirdzniecības vietu.

Lai pārreģistrētu atļauju (ja netiek pieteikta jauna darbības vieta), jāmaksā valsts nodevu Ls 10  apmērā.

Atļaujas saņemšanai iesniedzamie dokumenti:

- iesniegums;

- dokumenti, kas apliecina iesniegumā deklarētās ziņas par pieteiktās darbības vietas atbilstību vides aizsardzības un ugunsdrošības prasībām, par metroloģiskā nodrošinājuma esību un tā atbilstību normatīvo aktu prasībām vai verificēšanas sertifikātā norādīto informāciju, par bīstamo iekārtu reģistrāciju (lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) naftas produktu vairumtirdzniecībai);

- komercdarbībai izmantojamo vietu (telpu, tirdzniecības vietu, tvertņu, spiedieniekārtu kompleksa tvertņu) lietošanas tiesības apliecinošs dokuments;

- ar komersanta atbildīgās amatpersonas parakstu un zīmogu apstiprināts izmantojamo vietu (telpu, tirdzniecības vietu) plāns, kurā norādītas ieejas (izejas), un darbības vietas teritorijas plāns, kurā norādītas darbības vietas robežas, ja iesniegumu iesniedz, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) nefasētās degvielas vairumtirdzniecībai;

- ar komersanta atbildīgās amatpersonas parakstu un zīmogu apstip­rināta darbības vietas tvertņu, spiedieniekārtu kompleksa tvertņu un cauruļvadu izvietojuma shēma, kurā norādīti tvertņu vai spiedieniekārtu kompleksa tvertņu numuri un katras tvertnes vai spiedieniekārtu kompleksa tvertnes nominālais tilpums atbilstoši dokumentiem, kas apliecina degvielas glabāšanas un realizācijas metroloģisko nodrošinājumu vai verificēšanas sertifikātā norādīto informāciju, kā arī cauruļvadu tilpums un iespējamie plūsmas virzieni, ja iesniegumu iesniedz, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai;

- skaidrojums par saimniecisko darījumu norisi un to finansiālo nodrošinājumu.

Dokumenti atļaujas saņemšanai iesniedzami vienlaikus.

Elektroniska dokumentu iesniegšana netiek nodrošināta.

Tā kā speciālo atļauju (licenču) saņemšanai jāiesniedz arī dokumentu oriģināli vai kopijas, uzrādot oriģinālus, speciālo atļauju (licenču) elektroniska pasūtīšana būs iespējama tikai pēc tam, kad attiecīgos dokumentus varēs iesniegt elektroniski un tiem būs juridisks spēks. Iesniegumu jau šobrīd ir iespējams iesniegt parakstītu ar elektronisko parakstu.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar pakalpojumu saņēmēju aizsardzību, kas uzskatāms par sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm, vēršoties pret nezināmas izcelsmes, nelegālu (t.sk. nemarķētu) produkciju.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

- speciāla atļauja (licence) tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai;

- speciāla atļauja (licence) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai;

- speciāla atļauja (licence) alus mazumtirdzniecībai;

- speciāla atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai.

Atļaujas ir beztermiņa.

Valsts nodevas likmes par atļaujas izsniegšanu:

- tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai - Ls 20 par katru tirdzniecības vietu;

- alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai - Ls 30 par katru tirdzniecības vietu;

- alus mazumtirdzniecībai - Ls 30 par katru tirdzniecības vietu;

- naftas produktu mazumtirdzniecībai - Ls 50 par katru tirdzniecības vietu.

Lai pārreģistrētu atļauju (ja netiek pieteikta jauna darbības vieta), jāmaksā valsts nodevu Ls 10 apmērā.

Atļaujas saņemšanai iesniedzamie dokumenti:

- iesniegums;

- dokumenti, kas apliecina iesniegumā deklarētās ziņas par pieteiktās darbības vietas atbilstību vides aizsardzības un ugunsdrošības prasībām, par metroloģiskā nodrošinājuma esību un tā atbilstību normatīvo aktu prasībām vai verificēšanas sertifikātā norādīto informāciju, par bīstamo iekārtu reģistrāciju (lai saņemtu speciālu atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai);

- komercdarbībai izmantojamo vietu (telpu, tirdzniecības vietu, novietnes teritorijas (ja paredzēta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība novietnē), autoveikalu, tvertņu, spiedieniekārtu kompleksa tvertņu) lietošanas tiesības apliecinošs dokuments;

- ar komersanta atbildīgās amatpersonas parakstu un zīmogu apstiprināts izmantojamo vietu (telpu, tirdzniecības vietu, novietņu) plāns, kurā norādītas ieejas (izejas) (plāns nav nepieciešams, ja komercdarbība paredzēta mazumtirdzniecības vietās, kas nav stacionāras, - autoveikalos, lidmašīnās, kuģos);

- ar komersanta atbildīgās amatpersonas parakstu un zīmogu apstip­rināta darbības vietas tvertņu, spiedieniekārtu kompleksa tvertņu un cauruļvadu izvietojuma shēma, kurā norādīti tvertņu vai spiedieniekārtu kompleksa tvertņu numuri un katras tvertnes vai spiedieniekārtu kompleksa tvertnes nominālais tilpums atbilstoši dokumentiem, kas apliecina degvielas glabāšanas un realizācijas metroloģisko nodrošinājumu vai verificēšanas sertifikātā norādīto informāciju, ja iesniegumu iesniedz, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) naftas produktu mazumtirdzniecībai;

- ar komersanta atbildīgās amatpersonas parakstu un zīmogu apliecināta transportlīdzekļa (autoveikala) tehniskās pases kopija, ja iesniegumu iesniedz, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu, alus vai tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai autoveikalos;

- maršruta grafiks, kas apstiprināts tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā darbosies attiecīgais autoveikals, ja iesniegumu iesniedz, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu, alus vai tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai autoveikalos.

Dokumenti atļaujas saņemšanai iesniedzami vienlaikus.

Elektroniska dokumentu iesniegšana netiek nodrošināta.

Tā kā speciālo atļauju (licenču) saņemšanai jāiesniedz arī dokumentu oriģināli vai kopijas, uzrādot oriģinālus, speciālo atļauju (licenču) elektroniska pasūtīšana būs iespējama tikai pēc tam, kad attiecīgos dokumentus varēs iesniegt elektroniski un tiem būs juridisks spēks. Iesniegumu jau šobrīd ir iespējams iesniegt parakstītu ar elektronisko parakstu.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar pakalpojumu saņēmēju aizsardzību, kas uzskatāms par sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm, vēršoties pret nezināmas izcelsmes, nelegālu (t.sk. nemarķētu) produkciju.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam (fiziskai personai) nepieciešama šāda atļauja:

Būvprakses sertifikāts projektēšanas, inženierizpētes, būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības jomās.

Būvprakses sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.

Personai, kurai piešķirts būvprakses sertifikāts, pirms tā saņemšanas jāsamaksā sertifikāta reģistrācijas valsts nodeva - Ls 5 - un maksa par sertifikācijas pakalpojumiem. Maksu par sertifikācijas pakalpojumiem pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju nosaka sertificēšanas institūcija.

Lai saņemtu būvprakses prakses sertifikātu, persona iesniedz sertificēšanas institūcijā:

- iesniegumu par sertifikāta piešķiršanu;

- izglītību apliecinošus dokumentus;

- apliecinātu to darbu sarakstu, kuru izpildē attiecīgā persona piedalījusies. Sarakstā norāda darba devēju, pasūtītāju, objektu un tā atrašanās vietu, darbu izpildes laiku un personas līdzdalības pakāpi. Sarakstu apliecina darba devējs un sertificēts par attiecīgo darbu izpildi atbildīgais speciālists.

Būvprakses sertifikātu fiziska persona var saņemt vienā vai vairākās sertificēšanas jomās, ja tā ir ieguvusi izglītību attiecīgā inženierzinātnes specialitātē un personai ir 3 vai 5 gadus ilga praktiska pieredze, izņemot elektroietaišu būvniecībai (2, 3 vai 5 gadi). Personām ar 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvprakses sertifikāta iegūšanai projektēšanas vai būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomās nepieciešama atbilstoša 3 gadu prakse (elektroietaišu jomās 2 gadi), personām ar 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvprakses sertifikāta iegūšanai būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomās nepieciešama atbilstoša 3 gadu prakse, projektēšanas jomās 5 gadu prakse (elektroietaišu projektēšanā 3 gadi), personām ar vidējo profesionālo izglītību būvprakses sertifikāta iegūšana nepieciešama 5 gadu prakse.

Būvprakses sertifikātu izsniedzējas iestādes:

- Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcija ;

- Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības Būvniecības
speciālistu sertificēšanas centrs;

- Latvijas Jūrniecības savienības Sertificēšanas centrs;

- Latvijas Melioratoru biedrības Hidromelioratīvās būvniecības sertifikācijas centrs;

- Latvijas Dzelzceļnieku biedrības Sertificēšanas centrs;

- Latvijas Elektriķu brālības Sertifikācijas departaments;

- Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas Sertifikācijas centrs;

- Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas Sertifikācijas birojs.

Sertificēšanas institūcija 30 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas tos izskata sēdē un pieņem attiecīgu lēmumu.

Rakstisku motivētu lēmumu par atteikumu piešķirt būvprakses sertifikātu vai pagarināt sertifikāta derīguma termiņu, kā arī par sertifikāta anulēšanu izsniedz vai nosūta attiecīgajai personai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Būvprakses sertifikāts nepieciešams, lai nodrošinātu fiziskās personas atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un būvniecības nozari Latvijā reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārzināšanu.

Prasības samērīgums:

Būvprakses sertifikāts nepieciešams, lai nodrošinātu, ka būvniecības darbus veiks atbilstoši kvalificētas personas, kā arī nodrošinātu sabiedrības interesēm un personu dzīvībai un drošumam atbilstošu pakalpojumu sniegšanu.

Secinājums: Atļauju sistēmas atbilstības izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§ 4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību direktīvas 2006/123/EK prasībām.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Pakalpojumu sniedzējam (komersantam), kurš veic būvniecības darbus reglamentētajā jomā nepieciešama būvkomersanta reģistrācijas apliecība.

Būvkomersanta apliecība ir beztermiņa atļauja darboties būvniecības nozares reglamentētajā jomā.

Apliecība tiek izsniegta bez maksas.

Būvkomersanta reģistrācijas apliecību izsniedz valsts aģentūra "Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra".

Pretendentam jāiesniedz šādi dokumenti:

• komersanta vai tā pārstāvja parakstītu iesniegumu;

• speciālista saskaņā ar Būvniecības likuma 8.pantu saņemtā sertifikāta kopiju, kuru
ar parakstu apliecinājis pats speciālists;

• darba līguma kopiju, kas noslēgts starp komersantu un speciālistu, (uzrādot
oriģinālu) vai apliecinātu tā kopiju.

Komersantam ik gadu ir jāiesniedz informācija par komercdarbību būvniecībā.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Reģistrācijas apliecība nepieciešama, lai, veicot darbību reglamentētajā būvniecības nozarē, apliecinātu nepieciešamās kvalifikācijas darbinieku nodarbinātību, kā arī nodrošinātu būvkomersantu darbības kontroles iespējas.

Prasības samērīgums:

Būvkomersantu reģistrēšana nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interesēm atbilstošu pakalpojumu sniegšanu un nodrošinātu būvkomersantu uzraudzības un kontroli.

Secinājums: Atļauju sistēmas atbilstības izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§ 4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību direktīvas 2006/123/EK prasībām.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Arhitekta prakses sertifikāts.

Arhitekta prakses sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.

Personai, kurai piešķirts arhitekta prakses sertifikāts, pirms tā saņemšanas jāsamaksā sertifikāta reģistrācijas valsts nodeva - Ls 5 - un maksa par sertifikācijas pakalpojumiem. Maksu par sertifikācijas pakalpojumiem pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju nosaka sertificēšanas institūcija.

Lai saņemtu arhitekta prakses sertifikātu, persona iesniedz sertificēšanas institūcijā:

- iesniegumu par sertifikāta piešķiršanu;

- izglītību apliecinošus dokumentus;

- apliecinātu to darbu sarakstu, kuru izpildē attiecīgā persona piedalījusies. Sarakstā norāda darba devēju, pasūtītāju, objektu un tā atrašanās vietu, darbu izpildes laiku un personas līdzdalības pakāpi. Sarakstu apliecina darba devējs un sertificēts par attiecīgo darbu izpildi atbildīgais speciālists.

Persona var pretendēt uz arhitekta prakses sertifikātu, ja tā ir ieguvusi izglītību arhitektūras specialitātē un personai ir 3 vai 5 gadus ilga praktiska pieredze. Personām ar 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitekta prakses sertifikāta iegūšanai nepieciešama atbilstoša 3 gadu prakse, personām ar 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību - nepieciešama atbilstoša 5 gadu prakse. Arhitekta prakses sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

Arhitekta prakses sertifikātus izsniedz Latvijas arhitektu savienība (LAS).

Sertificēšanas institūcija 30 dienu laikā pēc dokumentu saņemšanas tos izskata sēdē un pieņem attiecīgu lēmumu.

Rakstisku motivētu lēmumu par atteikumu piešķirt būvprakses sertifikātu vai pagarināt sertifikāta derīguma termiņu, kā arī par sertifikāta anulēšanu izsniedz vai nosūta attiecīgajai personai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Arhitekta sertifikāts nepieciešams, lai nodrošinātu fiziskās personas atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un būvniecības nozari Latvijā reglamentējošo normatīvo aktu prasību pārzināšanu.

Prasības samērīgums:

ES direktīvās 2005/36/EK, kā arī nacionālajos normatīvajos aktos ir noteiktas minimālās prasības, kas nepieciešamas arhitekta profesijas pārstāvim, tomēr arhitekta prakses sertifikāts nepieciešams, lai nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu kvalitātes līmeni un aizsargātu sabiedrības intereses, saņemt kvalitatīvu pakalpojumu.

Secinājums: Atļauju sistēmas atbilstības izvērtējums direktīvas 2006/123/EK prasībām tiks veikts Ekonomikas ministrijai sagatavojot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem administratīvā sloga samazināšanai būvniecības atļauju saņemšanas jomā (saskaņā ar 2008.gada 21.oktobra MK sēdēs protokola Nr.75 48.§ 4.punktu). Nepieciešamības gadījuma tiks paredzēta turpmāka darbība, lai nodrošinātu atļauju sistēmas atbilstību direktīvas 2006/123/EK prasībām.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Tūrisma pakalpojumu sniedzējam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir jāreģistrējas tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu bāzē, kuru administrē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA).

Tūrisma pakalpojumu sniedzēji aģentūrā reģistrējas mēneša laikā pēc tūrisma pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas.

Reģistrācijas izziņa ir derīga divus gadus.

Reģistrācija ir bezmaksas.

Lai veiktu reģistrāciju, pakalpojumu sniedzējs TAVA iesniedz noteikta parauga iesniegumu (papīra formā vai elektroniski, parakstītu ar elektronisko parakstu, nosūtot uz e-pasta adresi: tda@latviatourism.lv), kuram pievienojami šādi dokumenti:

- fiziskās personas - nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopiju;

- juridiskās personas - Uzņēmumu reģistra izsniegtas reģistrācijas aplie­cības kopiju;

- VID izsniegtu izziņu par tūrisma pakalpojumu sniedzēja stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un likumos paredzēto nodokļu samaksu.

Reģistrējot tūrisma pakalpojumu sniedzēju, aģentūra no Uzņēmumu reģistra un VID atbilstoši to kompetencei iegūst šādus datus par tūrisma pakalpojumu sniedzēju:

- nosaukums un veids vai vārds un uzvārds;

- reģistrācijas numurs un datums;

- informācija par likumos paredzēto nodokļu samaksu.

Aģentūra pēc pakalpojumu sniedzēja lūguma datus no Uzņēmumu reģistra un VID iegūst, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmantojot integrētu valsts informācijas sistēmu.

Procedūra paredz, ka TAVA, izmantojot integrēto valsts informācijas sistēmu, no Uzņēmumu reģistra un VID iegūst šādu nepieciešamo informāciju par tūrisma pakalpojuma sniedzēju:

- nosaukums un veids vai vārds un uzvārds;

- reģistrācijas numurs un datums;

- informācija par likumos paredzēto nodokļu samaksu.

Elektroniski iespējams informēt arī par izmaiņām iepriekš TAVA iesniegtajā informācijā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai tūrisma pakalpojumu jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Lai nodrošinātu kvalitatīvu, profesionālu tūrisma pakalpojumu sniegšanu patērētāju un valsts interesēs, nepieciešams regulējums tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzraudzībai.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Lai sniegtu tūristu gida pakalpojumus nepieciešams tūristu gida sertifikāts, kas apliecina tā īpašnieka profesionālo kvalifikāciju.

Tūristu gidu sertificē valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17024:2005 "Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām" atbilstības novērtēšanas jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditēta atbilstības novērtēšanas institūcija, par kuru Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Tūristu gidu sertificēšanas kārtību nosaka MK 20.11.2008. noteikumi Nr.943 "Tūristu gida sertificēšanas un pakalpojumu sniegšanas kārtība". Tūristu gida pakalpojumus bez šajos noteikumos noteiktajā kārtībā iegūta sertifikāta drīkst sniegt līdz 2009.gada 1.novembrim. Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

MK 20.11.2008. noteikumos Nr.943 noteiktas šādas prasības:

Sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

Sertifikāta saņemšana ir par maksu, ko nosaka atbilstības novērtēšanas institūcija. Atbilstošos kritērijus maksas noteikšanai (piemēram, kategorija uz kādu pretendē, svešvalodu zināšanas) izstrādās akreditēta atbilstības novērtēšanas institūcija. Šobrīd minētais regulējums vēl nav izstrādāts.

Persona, kura vēlas iegūt sertifikātu, iesniedz (personiski vai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā iesniegumu par sertifikāta izsniegšanu.

Iesniegumā norāda:

- vārdu un uzvārdu;

- personas kodu;

- deklarētās dzīvesvietas adresi;

- tūristu gida kvalifikācijas līmeni, uz kādu pretendē;

- valodu, kādā pretendents vēlas sniegt tūristu gida pakalpojumus;

- plānošanas reģionu, kurā pretendents vēlas sniegt tūristu gida pakalpojumus ( ja pretendents pretendē uz otro kvalifikācijas kategoriju);

- kontaktinformāciju (tālruņa numurs, faksa numurs, elektroniskā pasta adrese).

Iesniegumam pievieno:

- VID izsniegtu pašnodarbinātās personas vai individuālā darba veicēja reģistrācijas apliecību ar tai pievienotu izziņu par nodokļu vai citu obligāto maksājumu parādu neesamību, ja pretendents ir pašnodarbinātā persona vai individuālā darba veicējs vai lūgumu institūcijai attiecīgo informāciju pieprasīt VID, norādot attiecīgās VID reģionālās iestādes nodaļas adresi, kurā pretendents ir reģistrēts kā nodokļu maksātājs;

- darba devēja izziņu, ja pretendents ir darbinieks;

- izglītību apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus vai to apliecinātus norakstus;

- profesionālās darbības aprakstu (CV);

- tūristu gida profesionālo kvalifikāciju, profesionālo pilnveidi un darba pieredzi apliecinošu dokumentu (piemēram, darba devēja apstiprinātu profesionālās darbības pārskata, darba devēja un klienta atsauksmes par sniegto tūristu gida pakalpojumu kvalitāti, prakses izziņas) kopijas, uzrādot oriģinālus vai to apliecinātus norakstus;

- normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iegūta valsts valodas zināšanas 3. līmeņa A pakāpē apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot dokumenta oriģinālu vai tā apliecinātu norakstu, ja pretendents ir Latvijas Republikas bezpavalstnieks vai ārvalstnieks un tūristu gida pakalpojumus vēlas sniegt valsts valodā;

- normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iegūta valsts valodas zināšanas 2.līmeņa A pakāpē apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot dokumenta oriģinālu vai tā apliecinātu norakstu, ja pretendents ir Latvijas Republikas bezpavalstnieks vai ārvalstnieks un tūristu gida pakalpojumus vēlas sniegt svešvalodā;

- svešvalodas zināšanas apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot dokumenta oriģinālu vai tā apliecinātu norakstu, ja pretendents tūrista gida pakalpojumus vēlas sniegt svešvalodā;

- divas 3x4 cm formāta fotogrāfijas.

Institūcija 10 darbdienu laikā izskata pretendenta iesniegumu un, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem izvērtē pretendenta izglītību, profesionālo pieredzi un valodu zināšanas.

Ja Institūcija neakceptē iesniegtos dokumentus kā atbilstošus pretendenta pieprasītajai kvalifikācijas kategorijai, Institūcija veic profesionālās kvalifikācijas zināšanu un prasmju mutisku, rakstisku vai praktisku pārbaudi un novērtē pretendenta atbilstību tūristu gida profesionālās kvalifikācijas kategorijai.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai tūrisma pakalpojumu jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Lai nodrošinātu kvalitatīvu, profesionālu tūristu gidu pakalpojumu sniegšanu patērētāju un valsts interesēs, nepieciešams regulējums tūristu gida profesionālās darbības, profesionālās kvalifikācijas uzturēšanas un pilnveides uzraudzībai.

Tūristu gida sertifikāts apliecina tā īpašnieka profesionālo kvalifikāciju un dod tiesības sniegt tūristu gida pakalpojumus Latvijas Republikā.

Prasības samērīgums:

Prasība ir samērīga, jo tā iespējams nodrošināt augsta līmeņa tūristu gida pakalpojumu sniegšanu vietējiem un ārzemju tūristiem. Rezultātā tas uzlabo arī kopējo Latvijas tūrisma tēlu un aizsargās patērētāju intereses.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Tirgos atļauts realizēt lauksaimniecības un pārtikas produktus, mākslas priekšmetus, lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus, jaunas un lietotas nepārtikas preces. Tirgus teritorijā speciāli šim nolūkam iekārtotās slēgtās telpās atļauts organizēt sabiedriskās ēdināšanas vietas (atbilstoši šīs nozares darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem), kā arī tirgus pakalpojumu sniegšanas vietas.

Tirgus pārvaldītājs ir atbildīgs par tirdzniecības vietu piešķiršanas un tirdzniecības vietu izmantošanas kārtību.

Juridiskajām personām un individuālā darba veicējiem, kas tirgojas ar iepirkto preci, lai saņemtu atļauju izmantot tirdzniecības vietas (vietu) tirgus pārvaldītājam jāiesniedz:

1. rakstisks pieprasījums piešķirt tirdzniecības vietu (vietas), norādot realizējamo preču sortimentu;

2. uzņēmuma reģistrācijas apliecības vai individuālā darba veicēja reģistrācijas apliecības vai patenta kopiju (uzrādot oriģinālu);

3. atsevišķu uzņēmējdarbības veidu veikšanai nepieciešamās speciālās atļaujas (licences) kopiju (uzrādot oriģinālu);

4. VID attiecīgās teritoriālās iestādes izziņu par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un par to, vai attiecīgā juridiskā persona ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja;

5. jāuzrāda attiecīgajā VID teritoriālajā iestādē reģistrētu kases aparāta tehnisko pasi un kases aparāta žurnālu;

6. individuālā darba veicējiem - jāuzrāda ieņēmumu un izdevumu žurnāls;

7. jānorāda pārdevēja vārds, uzvārds un jāuzrāda tās personiskā medicīniskā grāmatiņa, ja tiks realizēti pārtikas produkti;

8. jāuzrāda limitēto dabas resursu (zivju, medījumu, ogu, augu un citu resursu) ieguves atļauja (licence);

9. jāuzrāda licence, ja publiski tiks izpildīts, lasīts, demonstrēts vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces vai procesa starpniecību izmantots ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāts darbs.

Individuālā darba veicējiem un fiziskajām personām, kas realizē pašu izgatavotās nepārtikas preces un pašu ražoto lauksaimniecības produkciju, lai saņemtu atļauju izmantot tirdzniecības vietas (vietu) tirgus pārvaldītājam jāiesniedz:

1. rakstisks pieprasījums piešķirt tirdzniecības vietu (vietas);

2. reģistrācijas apliecības vai patenta kopija (uzrādot oriģinālu) vai pilnvarotu institūciju izdota izziņu par zemes lietošanas tiesībām;

3. jāuzrāda personu apliecinošs dokuments;

4. jāuzrāda limitēto dabas resursu (zivju, medījumu, ogu, augu un citu resursu) ieguves atļauju (licence).

Ielu tirdzniecības vietās juridiskajām un fiziskajām personām un individuālā darba veicējiem ir atļauts tirgot:

1. pašu izgatavotos mākslas priekšmetus un lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus;

2. ziedus (iepirktos ziedus izmatojot kases aparātu);

3. pašu izaudzētos augļus, dārzeņus, ogas, stādus un dēstus, uzrādot izziņu par zemes lietošanas tiesībām;

4. savvaļas augus, ogas, sēnes un riekstus saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu";

5. kvasu un alu no cisternām (mucām), kā arī saldējumu, bezalkoholiskos dzērienus un karstās uzkodas (piemēram, pīrādziņi) no speciālām iekārtām, ja tās atbilst sanitārajām un higiēnas normām;

6. grāmatas (izmatojot kases aparātu);

7. preses izdevumus.

Ielu tirdzniecību organizē un tirdzniecības vietas nosaka un iekārto attiecīgā pašvaldība. Lai no attiecīgās pašvaldības saņemtu atļauju ielu tirdzniecībai, nepieciešams samaksāt un attiecīgajai pašvaldībai uzrādīt pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās un nepieciešamības gadījumā jāuzrāda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta kases aparāta tehniskā pase.

Pašvaldība organizējot gadatirgus un izbraukuma tirdzniecību nosaka gadatirgus un izbraukuma tirdzniecības dalībnieku pieteikšanās kārtību, paredzot, ka tiem jāsniedz informācija par realizējamo preču sortimentu un to izcelsmi (pašu ražotās preces, Latvijā rūpnieciski ražotās pārtikas preces, Latvijā ražotās nepārtikas preces, importētās pārtikas preces, importētās nepārtikas preces). Pašvaldība izsniedz atļaujas tirdzniecībai gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās, ja atļaujas pieprasītājs ir samaksājis pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās un attiecīgajos gadījumos uzrāda limitēto dabas resursu ieguves atļaujas (licences) oriģinālu.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai tūrisma pakalpojumu jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar neatļautas tirdzniecības ierobežošanu, sabiedriskās kārtības, veterināro, sanitāro, higiēnas prasību un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums: Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, uzņēmuma reģistrācijas apliecības vai individuālā darba veicēja reģistrācijas apliecības kopija, VID attiecīgās teritoriālās iestādes izziņa par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē u.c.), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Iepirkt melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus atļauts tikai tiem komersantiem, kuri saņēmuši licenci melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā vai licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā.

Licenci komercdarbībai ar metālu atgriezumiem un lūžņiem izsniedz bez termiņa ierobežojuma.

Valsts nodevas likme par licences melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā vai licences melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā izsniegšanu - Ls 300, par grozījumu izdarīšanu licencē - Ls10, par licences dublikāta izsniegšanu - Ls 20. Licences izsniedz, anulē vai izdara tajās grozījumus Ekonomikas ministrijas izveidota licencēšanas komisija.

Lai saņemtu licenci, komersants vai tā pilnvarotā persona iesniedz licencēšanas komisijai iesniegumu par licences izsniegšanu un šādus dokumentus:

- Uzņēmumu reģistra izsniegtās reģistrācijas apliecības kopiju;

- Uzņēmumu reģistra izsniegtā valsts notāra lēmuma kopiju par komercreģistrā ierakstītajām ziņām;

- ziņas par norēķiniem paredzētajiem bankas kontiem;

- reģionālās vides pārvaldes izsniegtās atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai kopiju, C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājuma kopiju vai atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļaujas kopiju;

- dokumentu (nomas līguma, patapinājuma līguma, glabājuma līguma, īpašumu vai valdījumu apliecinošu dokumentu) kopijas par noliktavu (norobe­žotu teritoriju) un teritorijas plānu;

- pašvaldības izsniegtu izziņu, ka attiecīgajā teritorijā, kurā atrodas noliktava (norobežota teritorija), licencētais komercdarbības veids ir atļauts.

Iesniegumu par licences izsniegšanu, grozījumu izdarīšanu licencē vai licences dublikāta izsniegšanu un attiecīgos dokumentus, kā arī visus dokumentus, kas nepieciešami jautājuma izskatīšanai licencēšanas komisijas sēdē, komersants vai tā pilnvarotā persona iesniedz licencēšanas komisijas sekretariātā.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Pašreiz (VSS-1719 16.10.2008. Nr.41 15.§) tiek gatavoti grozījumi MK 22.11.2005. noteikumos Nr.874 "Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi", kuros paredzēts ievērojami samazināt iesniedzamo dokumentu skaits, kā arī paredzēts, ka dokumentus varēs iesniegt rakstveidā vai elektroniskā veidā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, pieaug bezdarba līmenis un sociālā spriedze, īpaši lauku rajonos, iedzīvotājiem rodas nepieciešamība meklēt papildus ienākumus, bet metāllūžņu vākšana ir viens no tiem. Vienlaicīgi būtiski pieaug nelikumību skaits saistīts ar metāllūžņu savākšanu. Ņemot vērā zādzību skaita ievērojamu pieaugumu, nepieciešams metāllūžņu aprites kārtību regulēt ar papildus normatīvā akta palīdzību. Metālu zādzības galvenokārt saistītas ar elektropārvades un kontakttīkla alumīnija vadu, spēka transformatoru, luksoforu galviņu un sliežu ķēžu vara savienotāju demontāžu, kas rada nopietnus traucējumus elektroapgādē un var būt par iemeslu avārijas situācijām vilcienu kustībā, radīt zaudējumus tautsaimniecībai, apdraudēt cilvēku drošību. Normatīvajā aktā, kas reglamentē metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanu Latvijas Republikā ir noteikts, ka komersantam jāievēro vides aizsardzības prasības un jāsaņem atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai, C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums vai atļauja atkritumu savākšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai, kā arī jāievēro vispārīgie radiācijas drošības un kodoldrošības nosacījumi. Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar sabiedrības interesēm - sabiedriskās kārtības, veselības aizsardzības un vides aizsardzības iemesliem.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums:

- Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, Uzņēmuma reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības kopija), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.

- Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Licence (izsniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija).

Licences maksimālais darbības laiks saskaņā ar Enerģētikas likumu ir 5 gadi. Licences saņēmējs var pieteikumā licences saņemšanai norādīt nepieciešamo tās darbības laiku, nepārsniedzot Enerģētikas likumā noteikto maksimālo licences darbības laiku.

Licenci Komisija izsniedz pēc valsts nodevas samaksas. Saskaņā ar MK 16.02.1999. noteikumiem Nr.48 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem" valsts nodevas likme speciālas atļaujas (licences) un sertifikāta pārējo uzņēmējdarbības veidu veikšanai, ja likumos vai MK noteikumos nav noteikts citādi ir Ls 100.

Lai saņemtu licenci komersants Komisijai iesniedz iesniegumu licences saņemšanai (MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi" 2.pielikums). Iesniegumam pievienojamo dokumentu saraksts norādīts attiecīgā iesnieguma veidlapā un ir sekojošs:

1. Uzņēmumu reģistra izsniegta komersanta reģistrācijas apliecība.

2. Informācija par komersanta tehnisko nodrošinājumu, kas nepieciešams regulējamā pakalpojuma sniegšanai (nepieciešamo lietu, priekšmetu un mantu saraksts un tehniskais raksturojums).

3. Komersanta darbinieku kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos.

4. Komersantam izsniegtās VVD reģionālās vides pārvaldes un citu institūciju atļaujas, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē pievieno reģionālās vides pārvaldes izsniegtu atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" un līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, bet sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai ūdensapgādes un kanalizācijas nozarē - reģionālās vides pārvaldes izsniegtu ūdens resursu lietošanas atļauju vai A vai B kategorijas atļauju piesārņojošai darbībai, vai apliecinājumu C kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši likumam "Par piesārņojumu".

5. VID izziņa par komersanta stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un budžeta saistību izpildi.

6. Komersanta iepriekšējā darbības gada pārskats (ja komersants jau darbojas) un plānotās darbības apraksts (ja komersants sāk darbību).

7. Komersanta sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu lietotāju (esošo vai potenciālo) struktūras apraksts.

8. Sabiedriskā pakalpojuma sniegšanā izmantojamā nekustamā īpašuma lietošanas vai īpašuma tiesību apliecinājums.

9. Vēlamās licences darbības zonas - ģeogrāfiskās teritorijas - apraksts un karte. Ja licences darbības zona aptver visu Latvijas teritoriju, karti nepievieno.

10. Dokumenti, kas noteikti attiecīgās regulējamās nozares speciālajos normatīvajos aktos.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot elektroenerģijas realizācijas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai elektroenerģijas realizācijas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību nodrošināt esošo un potenciālo enerģijas lietotāju drošu, pastāvīgu un stabilu apgādi ar elektroenerģiju ekonomiski pamatoti pieprasītajā daudzumā un kvalitātē atbilstoši vides aizsardzības nosacījumiem. Kvalitāti nosaka elektroenerģijas kvalitātes standarts LEK-018.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Uz elektroenerģijas tirdzniecību attiecināma Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīva 2003/54/EK par elektroenerģijas iekšējā tirgus kopīgiem noteikumiem un par direktīvas 96/92/EK atcelšanu.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Licence (izsniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija).

Licences maksimālais darbības laiks saskaņā ar Enerģētikas likumu ir 5 gadi. Licences saņēmējs var pieteikumā licences saņemšanai norādīt nepieciešamo tās darbības laiku, nepārsniedzot Enerģētikas likumā noteikto maksimālo licences darbības laiku.

Licenci Komisija izsniedz pēc valsts nodevas samaksas. Saskaņā ar MK 16.02.1999. noteikumiem Nr.48 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem" valsts nodevas likme speciālas atļaujas (licences) un sertifikāta pārējo uzņēmējdarbības veidu veikšanai, ja likumos vai MK noteikumos nav noteikts citādi ir Ls 100.

Lai saņemtu licenci komersants Komisijai iesniedz iesniegumu licences saņemšanai (MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi" 2.pielikums). Iesniegumam pievienojamo dokumentu saraksts norādīts attiecīgā iesnieguma veidlapā un ir sekojošs:

1. Uzņēmumu reģistra izsniegta komersanta reģistrācijas apliecība.

2. Informācija par komersanta tehnisko nodrošinājumu, kas nepieciešams regulējamā pakalpojuma sniegšanai (nepieciešamo lietu, priekšmetu un mantu saraksts un tehniskais raksturojums).

3. Komersanta darbinieku kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos.

4. Komersantam izsniegtās VVD reģionālās vides pārvaldes un citu institūciju atļaujas, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē pievieno reģionālās vides pārvaldes izsniegtu atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" un līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, bet sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai ūdensapgādes un kanalizācijas nozarē - reģionālās vides pārvaldes izsniegtu ūdens resursu lietošanas atļauju vai A vai B kategorijas atļauju piesārņojošai darbībai, vai apliecinājumu C kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši likumam "Par piesārņojumu".

5. VID izziņa par komersanta stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un budžeta saistību izpildi.

6. Komersanta iepriekšējā darbības gada pārskats (ja komersants jau darbojas) un plānotās darbības apraksts (ja komersants sāk darbību).

7. Komersanta sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu lietotāju (esošo vai potenciālo) struktūras apraksts.

8. Sabiedriskā pakalpojuma sniegšanā izmantojamā nekustamā īpašuma lietošanas vai īpašuma tiesību apliecinājums.

9. Vēlamās licences darbības zonas - ģeogrāfiskās teritorijas - apraksts un karte. Ja licences darbības zona aptver visu Latvijas teritoriju, karti nepievieno.

10. Dokumenti, kas noteikti attiecīgās regulējamās nozares speciālajos normatīvajos aktos.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot siltumenerģijas tirdzniecības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai siltumenerģijas tirdzniecības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību nodrošināt esošo un potenciālo enerģijas lietotāju drošu, pastāvīgu un stabilu apgādi ar siltumenerģiju, gāzi ekonomiski pamatoti pieprasītajā daudzumā un kvalitātē atbilstoši vides aizsardzības nosacījumiem.

Lietotāja siltumapgādes sistēmas siltumnesēja kvalitāte un spiediens tiek noteikti pieslēgšanas tehniskajos noteikumos un līgumā par siltumenerģijas piegādi.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Uz siltumenerģijas tirdzniecību attiecināma Padomes 1993.gada 13.septembra direktīva 93/76/EEC par oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu, uzlabojot enerģijas izmantošanas efektivitāti (SAVE.)

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Licence (izsniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija).

Licences maksimālais darbības laiks saskaņā ar Enerģētikas likumu ir 5 gadi. Licences saņēmējs var pieteikumā licences saņemšanai norādīt nepieciešamo tās darbības laiku, nepārsniedzot Enerģētikas likumā noteikto maksimālo licences darbības laiku.

Licenci Komisija izsniedz pēc valsts nodevas samaksas. Saskaņā ar MK 16.02.1999. noteikumiem Nr.48 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem" valsts nodevas likme speciālas atļaujas (licences) un sertifikāta pārējo uzņēmējdarbības veidu veikšanai, ja likumos vai MK noteikumos nav noteikts citādi ir Ls 100.

Lai saņemtu licenci komersants Komisijai iesniedz iesniegumu licences saņemšanai (MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi" 2.pielikums). Iesniegumam pievienojamo dokumentu saraksts norādīts attiecīgā iesnieguma veidlapā un ir sekojošs:

1. Uzņēmumu reģistra izsniegta komersanta reģistrācijas apliecība.

2. Informācija par komersanta tehnisko nodrošinājumu, kas nepieciešams regulējamā pakalpojuma sniegšanai (nepieciešamo lietu, priekšmetu un mantu saraksts un tehniskais raksturojums).

3. Komersanta darbinieku kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos.

4. Komersantam izsniegtās VVD reģionālās vides pārvaldes un citu institūciju atļaujas, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē pievieno reģionālās vides pārvaldes izsniegtu atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" un līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, bet sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai ūdensapgādes un kanalizācijas nozarē - reģionālās vides pārvaldes izsniegtu ūdens resursu lietošanas atļauju vai A vai B kategorijas atļauju piesārņojošai darbībai, vai apliecinājumu C kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši likumam "Par piesārņojumu".

5. VID izziņa par komersanta stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un budžeta saistību izpildi.

6. Komersanta iepriekšējā darbības gada pārskats (ja komersants jau darbojas) un plānotās darbības apraksts (ja komersants sāk darbību).

7. Komersanta sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu lietotāju (esošo vai potenciālo) struktūras apraksts.

8. Sabiedriskā pakalpojuma sniegšanā izmantojamā nekustamā īpašuma lietošanas vai īpašuma tiesību apliecinājums.

9. Vēlamās licences darbības zonas - ģeogrāfiskās teritorijas - apraksts un karte. Ja licences darbības zona aptver visu Latvijas teritoriju, karti nepievieno.

10. Dokumenti, kas noteikti attiecīgās regulējamās nozares speciālajos normatīvajos aktos.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot dabasgāzes realizācijas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai dabasgāzes realizācijas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību nodrošināt esošo un potenciālo enerģijas lietotāju drošu, pastāvīgu un stabilu apgādi ar gāzi ekonomiski pamatoti pieprasītajā daudzumā un kvalitātē atbilstoši vides aizsardzības nosacījumiem.

Gāzes kvalitātes rādītāji noteikti dabasgāzes piegādes līgumā.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Uz dabasgāzes tirdzniecību attiecināma Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīva 2003/55/EK par dabasgāzes tirgus kopīgiem noteikumiem un par direktīvas 98/30EK atcelšanu.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Licence (izsniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija).

Licences maksimālais darbības laiks saskaņā ar Enerģētikas likumu ir 5 gadi. Licences saņēmējs var pieteikumā licences saņemšanai norādīt nepieciešamo tās darbības laiku, nepārsniedzot Enerģētikas likumā noteikto maksimālo licences darbības laiku.

Licenci Komisija izsniedz pēc valsts nodevas samaksas. Saskaņā ar MK 16.02.1999. noteikumiem Nr.48 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem" valsts nodevas likme speciālas atļaujas (licences) un sertifikāta pārējo uzņēmējdarbības veidu veikšanai, ja likumos vai MK noteikumos nav noteikts citādi ir Ls 100.

Lai saņemtu licenci komersants Komisijai iesniedz iesniegumu licences saņemšanai (MK 30.08.2005. noteikumu Nr.664 "Sabiedrisko pakalpojumu licencēšanas noteikumi" 2.pielikums). Iesniegumam pievienojamo dokumentu saraksts norādīts attiecīgā iesnieguma veidlapā un ir sekojošs:

1. Uzņēmumu reģistra izsniegta komersanta reģistrācijas apliecība.

2. Informācija par komersanta tehnisko nodrošinājumu, kas nepieciešams regulējamā pakalpojuma sniegšanai (nepieciešamo lietu, priekšmetu un mantu saraksts un tehniskais raksturojums).

3. Komersanta darbinieku kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos.

4. Komersantam izsniegtās VVD reģionālās vides pārvaldes un citu institūciju atļaujas, ja šādas prasības paredzētas regulējamās nozares normatīvajos aktos. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē pievieno reģionālās vides pārvaldes izsniegtu atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" un līgumu ar pašvaldību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, bet sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai ūdensapgādes un kanalizācijas nozarē - reģionālās vides pārvaldes izsniegtu ūdens resursu lietošanas atļauju vai A vai B kategorijas atļauju piesārņojošai darbībai, vai apliecinājumu C kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstoši likumam "Par piesārņojumu".

5. VID izziņa par komersanta stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un budžeta saistību izpildi.

6. Komersanta iepriekšējā darbības gada pārskats (ja komersants jau darbojas) un plānotās darbības apraksts (ja komersants sāk darbību).

7. Komersanta sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu lietotāju (esošo vai potenciālo) struktūras apraksts.

8. Sabiedriskā pakalpojuma sniegšanā izmantojamā nekustamā īpašuma lietošanas vai īpašuma tiesību apliecinājums.

9. Vēlamās licences darbības zonas - ģeogrāfiskās teritorijas - apraksts un karte. Ja licences darbības zona aptver visu Latvijas teritoriju, karti nepievieno.

10. Dokumenti, kas noteikti attiecīgās regulējamās nozares speciālajos normatīvajos aktos.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot sašķidrinātās gāzes realizācijas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai sašķidrinātās gāzes realizācijas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību nodrošināt esošo un potenciālo enerģijas lietotāju drošu, pastāvīgu un stabilu apgādi ar kurināmo ekonomiski pamatoti pieprasītajā daudzumā un kvalitātē atbilstoši vides aizsardzības nosacījumiem.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Uz sašķidrinātās gāzes tirdzniecību attiecināma Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.jūnija direktīva 2003/55/EK par dabasgāzes tirgus kopīgiem noteikumiem un par direktīvas 98/30EK atcelšanu.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Licence starpniecības darījumu veikšanai ar privatizācijas sertifikātiem.

Licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku.

Valsts nodevas likme par starpniecības sabiedrības licences izsniegšanu ir Ls 800.

Licences darbības laikā starpniecības sabiedrība var pirkt un pārdot sertifikātus:

1. citas personas uzdevumā par tās līdzekļiem vai par starpniecības sabiedrības līdzekļiem, līgumā paredzot, ka šos līdzekļus segs attiecīgais klients;

2. savā vārdā par saviem līdzekļiem;

3. sertifikātu pirkšanas un pārdošanas atklātā izsolē.

Kapitālsabiedrība var pretendēt uz licenci, ja tā atbilst šādām prasībām:

1. licences saņemšanas brīdī un tās darbības laikā kapitālsabiedrības apmaksātais pamatkapitāls un pašu kapitāls ir ne mazāks par 30000 latu;

2. kapitālsabiedrībai nav nodokļu un citu valsts noteikto maksājumu parādu;

3. kapitālsabiedrība, izņemot kredītiestādi, Latvijas Republikā reģistrētu kredītiestāžu kontos glabā naudas summu vai ES dalībvalstu emitētus vērtspapīrus ar nominālvērtību, kas nav mazāka par 10 procentiem no pamatkapitāla, un to kapitālsabiedrība drīkst izmantot ar komisijas atļauju, lai izpildītu saistības, kas radušās starpniecības darījumos ar sertifikātiem, vai arī likvidācijas gadījumā - vispārējā kārtībā;

4. kapitālsabiedrībai nav noteikts aizliegums veikt attiecīgā veida komercdarbību vai ir beidzies tiesas nolēmumā noteiktais aizlieguma termiņš;

5. ir pagājuši ne mazāk kā seši mēneši kopš dienas, kad stājies spēkā komisijas lēmums par iepriekš izsniegtās licences anulēšanu.

Lai saņemtu licenci, kapitālsabiedrība iesniedz komisijai attiecīgu iesniegumu. Iesniegumu un dokumentus var iesniegt arī elektroniski, ja tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Iesniegumā norāda šādas ziņas:

1. kapitālsabiedrības firma, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs;

2. mērķis - licences iegūšana;

3. kapitālsabiedrības kontaktpersonas vārds, uzvārds, tālruņa numurs, faksa numurs un elektroniskā pasta adrese;

4. to kapitālsabiedrības amatpersonu un pilnvaroto personu vārds, uzvārds un personas kods, kas ir tiesīgas kapitālsabiedrības vārdā slēgt darījumus ar sertifikātiem;

5. pievienoto dokumentu saraksts.

Iesniegumam pievieno:

1. reģistrācijas apliecības kopiju;

2. dokumentus, kas apliecina to kapitālsabiedrības amatpersonu tiesības kapitālsabiedrības vārdā slēgt darījumus ar sertifikātiem;

3. kapitālsabiedrības darbību sertifikātu tirgū reglamentējošos iekšējos noteikumus, kuros noteikts, kā slēdzami un izpildāmi darījumi ar sertifikātiem, to uzskaites kārtība un atbildīgo personu pienākumi (izsoles noteikumus var iesniegt atsevišķi);

4. pēdējā darbības gada vai pusgada finanšu pārskatu (bilanci);

5. līgumu ar naudas un vērtspapīru konta turētāju (kopiju) par to, ka glabā naudas summu vai Eiropas Savienības dalībvalstu emitētus vērtspapīrus ar nominālvērtību, kas nav mazāka par 10 procentiem no pamatkapitāla, un to kapitālsabiedrība drīkst izmantot ar komisijas atļauju, lai izpildītu saistības, kas radušās starpniecības darījumos ar sertifikātiem, vai arī likvidācijas gadījumā - vispārējā kārtībā;

6. vietu sarakstu, kur tiks veikti darījumi ar sertifikātiem, un attiecīgos telpu nomas vai patapinājuma līgumus vai īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams veicot starpniecības darījumus ar privatizācijas sertifikātiem, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Licences nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu un lai nodrošinātu starpniecības sabiedrību uzraudzību un kontroli.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Speciālā atļauja (licence) ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu eksponēšanai izstādēs, realizācijai, un pakalpojumu saistībā ar minētajiem pakalpojumiem (remonts) sniegšanai.

Speciālā atļauja (licence) ir terminēta un tiek izsniegta uz laiku no 1 gada līdz 5 gadiem.

Komersantiem par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu ir noteiktas šādas valsts nodevas likmes:

1. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu B, C un D kategorijas sporta, medību un pašaizsardzības šaujamieroču, lielas un mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču, auksto ieroču un speciālo līdzekļu (izņemot gāzes granātas un tādu munīciju, kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta pašaizsardzības gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīces)  tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai - Ls 1500;

2. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu B, C un D kategorijas sporta, medību un pašaizsardzības šaujamieroču, lielas un mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču un auksto ieroču ražošanai (izgatavošanai), eksponēšanai izstādēs un realizācijai - Ls 1500;

3. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu A, B, C un D kategorijas dienesta, sporta, medību un pašaizsardzības šaujamieroču, lielas un mazas enerģijas pneimatisko ieroču, sastāvdaļu un palīgierīču un auksto ieroču remontam - Ls 1000;

4. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču vai auksto ieroču, vai šaujamieroču un pneimatisko ieroču munīcijas tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai -Ls 500;

5. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu mazas enerģijas pneima­tisko ieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un palīgierīču vai auksto ieroču ražošanai (izgatavošanai), eksponēšanai izstādēs un realizācijai - Ls 500;

6. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu mazas enerģijas pneimatisko ieroču, to sastāvdaļu un palīgierīču vai auksto ieroču remontam - Ls 300;

7. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu speciālo līdzekļu (izņemot gāzes granātas un tādu munīciju, kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), kā arī psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņas ierīces) tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai - Ls 300;

8. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu speciālo līdzekļu (izņemot gāzes granātas un tādu munīciju, kura pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem)) ražošanai (izgatavošanai), eksponēšanai izstādēs un realizācijai - Ls 300;

9. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu 1., 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai - Ls 1000;

10. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu 1., 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu ražošanai (izgatavošanai), eksponēšanai izstādēs un realizācijai - Ls 1000;

4.12. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu 1. un 2.klases pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecībai nespecializētajos tirdzniecības objektos - Ls 500;

4.13. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu sprāgstvielu (izņemot militārās sprāgstvielas), šaujampulvera un spridzināšanas ietaišu tranzītam, eksponēšanai izstādēs un realizācijai - Ls 1500;

4.14. par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu sprāgstvielu (izņemot militārās sprāgstvielas), šaujampulvera un spridzināšanas ietaišu ražošanai (izgatavošanai), eksponēšanai izstādēs un realizācijai - Ls 1500;

Lai saņemtu kādu no minētajām speciālajām atļaujām (licencēm), komersants iesniedz Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisijā iesniegumu attiecīgās speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus (iesniedzot kopijas, uzrāda oriģinālus):

1. dokumenta kopiju, kurš apliecina, ka komersantam pieder vai tā valdījumā ir nekustamais īpašums, kurā paredzēts glabāt, realizēt vai ražot (izgatavot) ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises vai pirotehniskos izstrādājumus, vai remontēt ieročus, to sastāvdaļas un palīgierīces, vai veikt pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecību;

2. apsardzes līguma kopiju, kurš apliecina, ka ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas, ražošanas (izgatavošanas) vai remontdarbnīcas telpas ir nodrošinātas ar signalizāciju, kas savienota ar centralizēto apsardzes pulti;

3. ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas vai ražošanas (izgatavošanas) telpu plānu šo noteikumu 17.3, 17.6., 17.9., 17.11. un 17.14.apakšpunktā minēto speciālo atļauju (licenču) saņemšanai;

4. Uzņēmumu reģistra izsniegtu komersanta dalībnieku (juridisko personu) reģistrācijas apliecību kopijas;

5. atzinumu par komersanta dalībnieku (fizisko personu), vadītāju un personu, kas ieņem amatu komersanta pārvaldes institūcijās, veselības stāvokli, kuru izsniedzis ģimenes ārsts, pie kura minētās personas ir reģistrētas un kura aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatra atzinumu un narkologa atzinumu;

6. to komersanta darbinieku sarakstu, kuri tieši saistīti ar ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu importu, eksportu, realizāciju, ražošanu (izgatavošanu), remontu, glabāšanu, transportēšanu vai apsardzi (turpmāk - darbinieks). Sarakstā iekļauj arī komersanta dalībniekus, vadītājus un personas, kas ieņem amatus komersanta pārvaldes institūcijās (norāda katras personas amatu);

7. šādus darbinieka dokumentus:

8. atzinumu par darbinieka veselības stāvokli, kuru izsniedzis ģimenes ārsts, pie kura darbinieks ir reģistrēts un kura aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatra atzinumu un narkologa atzinumu;

9. darba līguma kopiju;

10. VID izsniegtu izziņu, ka komersantam nav nodokļu parādu (izziņa nav jāpievieno, ja komersants iesniegumā izteicis piekrišanu, ka šādu izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasa Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija).

Iekšlietu ministrija 30 dienu laikā pēc minētā iesnieguma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas:

1. pārbauda, vai uz komersantu, tā dalībniekiem, vadītājiem, personām, kas ieņem amatu komersanta pārvaldes institūcijā, un darbiniekiem neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi speciālās atļaujas (licences) saņemšanai;

2.  pārbauda, vai darbinieki ir saņēmuši apliecību par kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanu par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci vai ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3. un 17.4.apakšpunktā minēto speciālo atļauju (licenču) saņemšanai;

3. pārbauda, vai darbinieki, kuri apsargās ieročus, munīciju, speciālos līdzekļus, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises, ir saņēmuši apsardzes serti­fikātus un šaujamieroča nēsāšanas atļaujas (dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļaujas);

4. pieprasa no Valsts policijas iestādes, kuras teritorijā paredzēta ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana (izgatavošana), remonts, glabāšana vai tirdzniecība, atzinumu par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas, ražošanas (izgatavošanas) vai remontdarbnīcas telpu vai pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecības vietas atbilstību šo noteikumu prasībām;

5. pieprasa no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības izziņu par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas, ražošanas (izgatavošanas) vai remontdarbnīcas telpu vai pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecības vietas atbilstību ugunsdrošības prasībām;

6. pieprasa no Vides ministrijas reģionālās vides pārvaldes vai Jūras vides pārvaldes atzinumu par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu glabātavas, realizācijas, ražošanas (izgatavošanas) vai remonta organizācijas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, lai saņemtu šo noteikumu 17.3., 17.4., 17.6., 17.7., 17.9., 17.11. un 17.14.apakšpunktā minētās speciālās atļaujas (licences);

7. pieprasa no Valsts ieņēmumu dienesta izziņu, ka komersantam nav nodokļu parādu, ja komersants iesniegumā izteicis šo noteikumu 19.9.apakš­punktā minēto piekrišanu;

8. pieprasa saskaņojumu no vietējās pašvaldības, kuras teritorijā paredzēta ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana (izgatavošana), remonts, glabāšana, tirdzniecība vai pirotehnisko izstrādājumu sezonas tirdzniecība.

Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija pēc iesnieguma izskatīšanas pieņem lēmumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) uz noteiktu termiņu vai atteikt speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu. Par pieņemto lēmumu Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija rakstiski informē komersantu.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Komercdarbības licencēšana ir nepieciešama, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību un nepieļautu, ka paaugstinātas bīstamības priekšmeti nonāk tādu personu rokās, kas var apdraudēt valsts un sabiedrības drošību, lai nodrošinātu ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu drošu glabāšanu, minēto priekšmetu uzskaiti, marķēšanu, izlietojuma izsekojamību, kā arī citu normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz šo priekšmetu apriti.

Prasības samērīgums:

Pārbaudes attiecībā uz pretendentu atbilstību un ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu glabāšanas prasību nodrošināšanu ir jāveic preventīvi, pirms tiek uzsāktas darbības ar minētajiem paaugstinātas bīstamības priekšmetiem, lai nepieļautu nelaimes gadījumus, terorisma draudus, sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu, novērstu nelikumīgu šo priekšmetu apriti.

Secinājumi:

- Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm dēļ, tas ir uzskatāms par nepamatotu ierobežojumu pakalpojumu sniedzējam un neatbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām. Lai neatbilstību novērstu nepieciešami grozījumi Ieroču aprites likumā, paredzot beztermiņa licences un vienlaicīgi nosakot mazāk ierobežojošus pienākumus pakalpojumu sniedzējam, lai valsts iestādes varētu īstenot kontroles mehānismu, nodrošinot sabiedrībai drošu pakalpojumu.

- Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šādas atļaujas:

Speciālā atļauja (licence) detektīvdarbības veikšanai.

Detektīviem ir nepieciešams sertifikāts detektīvdarbības veikšanai.

Licenci un sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

Par licences un sertifikāta izsniegšanu, derīguma termiņa pagarinā­šanu, atkārtotu licences un sertifikāta un to dublikāta izsniegšanu maksā valsts nodevu šādā apmērā:

1. par licences izsniegšanu - Ls 200;

2. par sertifikāta izsniegšanu - Ls 100.

Licences saņemšanai paredzētās prasības objektīvi izpildāmas no komersanta puses (piemēram, telpu īres līguma, psihiatra un narkologa atzinums, darba līguma kopijas iesniegšana). 'No attāluma' vai elektroniski izpildāma arī prasība pievienot iesniegumam komersanta reģistrācijas apliecības kopiju, jo MK 17.04.2007. noteikumi Nr.260 šobrīd speciāli neatrunā, ka iesniegums ar pievienotajiem dokumentiem jāiesniedz papīra formā vai, iesniedzot iesniegumu, komersantam ir jāuzrāda reģistrācijas apliecības oriģināls.

Sertifikāta saņemšanai, pretendentam tiek izvirzītas tādas prasības kā fotogrāfijas iesniegšana (objektīvi izpildāma elektroniski, tomēr nepieciešama pretendenta klātiene viņa personības pārbaudei), tā arī izglītības dokumenta kopijas iesniegšana (izpildāma arī elektroniski, ja mācību iestāde dokumentu izsniedza elektroniska dokumenta formā) vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegtu dokumentu par praktisko juridisko darba pieredzi (ievērojot labas pārvaldības principu, nebūtu jāprasa no pretendenta, ja tas norāda attiecīgās iestādes nosaukumu un adresi).

Licences vai sertifikāta pagarināšanai izvirzīta papildu prasība: pārskatu ziņojumu iesniegšana.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija

Atļaujas nepieciešamība:

Detektīvi un detektīvsabiedrības ir apveltītas ar likumā noteiktām tiesībām (piemēram, vākt ziņas civillietās un krimināllietās; meklēt noziedzīgu nodarījumu izdarījušās vai bezvēsts pazudušās personas; noskaidrot ar noziedzīgu darbību saistītus faktus, lietas vai personas u.c.). Šāda darbība ir kontrolējama un veicama likuma noteiktajās robežās, lai netiktu pieļauti fizisko personu datu aizsardzības pārkāpumi vai citādi prettiesiski aizskartas personu likumīgās intereses un tiesības.

Prasības samērīgums:

Licencēšana un sertificēšana ir nepieciešama pirms tiek uzsākta detektīvdarbība, tādejādi nodrošinot, ka ar to nodarbosies tikai personas, kas atbilst likumā izvirzītām prasībām, samazinot iespējamos riskus un cilvēktiesību pārkāpumus.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Komersantam, kas vēlas sniegt apsardzes pakalpojumus ir nepieciešams saņemt speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai,

Ir divu kategoriju licences:

1. saskaņā ar pirmās kategorijas licenci apsardzes komersantam ir tiesības projektēt apsardzes tehniskās sistēmas, tās uzstādīt, veikt to apkopi un remontu, kā arī sniegt konsultācijas par šiem jautājumiem;

2. saskaņā ar otrās kategorijas licenci apsardzes komersantam ir tiesības sniegt visus šajā likumā minētos apsardzes pakalpojumus un apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas.

Licence tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku.

Par licences izsniegšanu maksājama valsts nodeva šādā apmērā:

1. par pirmās kategorijas licenci - Ls 500;

2. par otrās kategorijas speciālo atļauju licenci - Ls 800.

Komersants, kas vēlas saņemt speciālo atļauju (licenci), iesniedz iesniegumu Iekšlietu ministrijā.

Iesniegumā norāda komersanta juridisko adresi, tālruņa numuru, komersanta vienoto reģistrācijas numuru, informāciju par personām (vārds, uzvārds un personas kods), kuras ir tiesīgas pārstāvēt komercsabiedrību, komersantam nepieciešamo licences kategoriju, informāciju par komersanta noteikto personu (vārds, uzvārds un personas kods), kas tieši organizēs un vadīs apsardzes darbinieku darbu, kā arī ārvalstu (izņemot ES dalībvalstu un eez valstu) ieguldījumus pamatkapitālā (procentos).

Iesniegumam pievieno:

1. atbilstoši profesionālai kompetencei izsniegtu psihiatra un narkologa atzinumu par individuālā komersanta vai to personu, kas tiesīgas pārstāvēt komercsabiedrību, veselības stāvokli;

2. citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts kompetentas institūcijas izsniegtu izziņu, ka individuālais komersants vai persona, kas tiesīga pārstāvēt komercsabiedrību (ja minētā persona ir citas ES dalībvalsts vai EEZ valsts pilsonis), nav sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3. VID izsniegtu izziņu, ka komersantam nav nodokļu parādu (izziņa nav jāpievieno, ja komersants iesniegumā izteicis piekrišanu, ka šādu izziņu no VID pieprasa Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija).

Iesniedzot iesniegumu, uzrāda:

1. komercreģistra izsniegtu komersanta reģistrācijas apliecību;

2. telpu īres līgumu vai dokumentu, kas apliecina īpašuma tiesības uz telpām, kas atrodas komersanta norādītajā juridiskajā adresē;

3. pasi (licencēšanas komisija izgatavo pases kopiju).

Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija 30 dienu laikā pēc minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu izsniegt pieprasītās kategorijas speciālo atļauju (licenci) vai atteikt tās izsniegšanu.  

Iekšlietu ministrijas licencēšanas komisija triju darbdienu laikā rakstiski informē komer­santu par pieņemto lēmumu izsniegt attiecīgās kategorijas speciālo atļauju (licenci) vai par atteikumu.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Fiziskai personai, kas vēlās veikt apsardzes darbību ir jāsaņem apsardzes sertifikāts. Apsardzes sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi. Par apsardzes sertifikāta izsniegšanu maksā valsts nodevu - Ls 10  apmērā.

Persona, kas vēlas saņemt apsardzes sertifikātu, iesniedz iesniegumu Iekšlietu ministrijas apsardzes darbības kvalifikācijas komisijai. Iesniegumā norāda personas vārdu, uzvārdu un personas kodu.

Iesniegumam pievieno:

1. apliecības kopiju par profesionālās pilnveides izglītību, kura apliecina šo noteikumu 3.punktā minētās izglītības (apmācības) programmas apguvi (uzrāda oriģinālu);

2. apliecības kopiju par pirmās palīdzības kursu beigšanu vai medicī­niskās izglītības dokumenta kopiju, vai izglītības iestādes diploma un sekmju izraksta kopiju, kas apliecina, ka minētā persona ir apguvusi atbilstošu mācību kursu šajā izglītības iestādē (uzrāda oriģinālu);

3. vienu fotogrāfiju (3 x 4 cm);

4. valsts nodevas samaksu apliecinoša dokumenta kopiju (uzrāda oriģinālu).

Persona ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas kārto apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu. Pirms pārbaudījuma kārtošanas Iekšlietu ministrijas apsardzes darbības kvalifikācijas komisija pārliecinās par personas identitāti.

Iekšlietu ministrijas apsardzes darbības kvalifikācijas komisija piecu darbdienu laikā pēc apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas personai izsniedz apsardzes sertifikātu.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Licencēšana un sertificēšana ir nepieciešama, lai garantētu indivīdu drošību, dzīvību un veselību. Apsardze komersants un apsardzes darbinieks ir apveltīts ar likumā noteiktām tiesībām, kuru īstenošana saistās ar citu personu rīcības brīvību ierobežošanu. Apsardzes komersanta rīcībā var būt ar radiosakariem nodrošinātas, mobilas un bruņotas vienības. Šāda komersanta vadītājam jāatbilst zināmām likumā izvirzītām prasībām.

Prasības samērīgums:

Licences izsniegšana nepieciešama pirms komercdarbības uzsākšanas, lai pārbaudītu personu zināšanas un atbilstību likuma prasībām, samazinot iespējamos riskus sabiedriskai drošībai.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Licence (atļauja) šautuves darbībai.

Lai saņemtu atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai, juridiskā vai fiziskā persona iesniedz iesniegumu attiecīgās pilsētas vai rajona Valsts policijas pārvaldē, bet Rīgā - Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Atļauju sistēmas nodaļā. Valsts policijas iestāde 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un pārbauda, vai uz darbiniekiem neattiecas Ieroču aprites likumā noteiktie ierobežojumi un vai darbinieki ir nokārtojuši eksāmenu par ieroču un munīcijas aprites kārtību un prasmi rīkoties ar ieroci (šo informāciju pieprasa no Iekšlietu ministrijas Ieroču aprites zināšanu pārbaudes eksaminācijas komisijas), kā arī pārbauda drošības pasākumu nodrošinājumu šautuvē (šaušanas stendā). Pēc minētās pārbaudes Valsts policijas iestāde pieņem lēmumu apstiprināt šau­tuves (šaušanas stenda) nolikumu un izsniegt atļauju.

Juridiskā vai fiziskā persona, kas saņēmusi Valsts policijas iestādes atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai, iesniedz vietējā pašvaldībā iesniegumu attiecīgas licences (atļaujas) saņemšanai, uzrādot Valsts policijas iestādes atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai. Vietējā pašvaldība 15 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata to un pieņem lēmumu izsniegt licenci (atļauju) šautuves (šaušanas stenda) darbībai vai atteikt licences (atļaujas) izsniegšanu, vai atlikt lēmuma pieņemšanu uz laiku līdz 30 dienām līdz papildu dokumentu saņemšanai un pārbaudes pabeigšanai. Vietējā pašvaldība licenci (atļauju) izsniedz uz pieciem gadiem.

Iesniedzot iesniegumu Valsts policijas iestādē, juridiskā vai fiziskā persona uzrāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālās struktūrvienības atzinumu par šautuves (šaušanas stenda) atbilstību ugunsdrošības noteikumiem un Valsts darba inspekcijas atzinumu par šautuves (šaušanas stenda) telpu atbilstību šo noteikumu 5.nodaļā noteiktajām prasībām. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus (iesniedzot kopiju, uzrāda oriģinālu):

1. juridiskās personas reģistrācijas apliecības kopiju (fiziskai personai - personu apliecinoša dokumenta kopiju);

2. šautuves (šaušanas stenda) izveides plānu mērogā 1:1000 vai 1:2000, kurā atzīmēta šautuves (šaušanas stenda) atrašanās vieta un blakus esošās celtnes, kā arī norādīti drošības pasākumi, izmantošanai paredzēto ieroču veidi un veikto drošības pasākumu apraksts;

3. šautuves (šaušanas stenda) nolikumu. Nolikumā norāda:

3.1. šaujamieroču un munīcijas glabāšanas, uzskaites, izsniegšanas, saņemšanas un nodošanas kārtību;

3.2. apmeklētāju reģistrācijas kārtību;

3.3. drošības prasības;

3.4. kārtību, kādā sniedzama pirmā palīdzība;

3.5. šautuves (šaušanas stenda) darbinieku (turpmāk - darbinieki) un šaušanas sporta speciālistu pienākumus;

4. darbinieku sarakstu, norādot vārdu, uzvārdu, personas kodu;

5. šādus katra darbinieka (izņemot šaušanas sporta speciālistu) dokumentus (ja šautuvē (šaušanas stendā) ir paredzēts glabāt ieročus vai munīciju un darbiniekam nav ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas):

5.1. tāda ģimenes ārsta atzinuma kopiju par darbinieka veselības stāvokli, pie kura darbinieks ir reģistrēts un atrodas viņa veselības aprūpē vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatra un narkologa atzinumu kopijas par darbi­nieka veselības stāvokli vai arī ārstniecības iestādē izveidotas ārstu komisijas atzinuma kopiju (komisiju vada ģimenes ārsts, un tās sastāvā ir neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, ķirurgs vai traumatologs ortopēds, psihiatrs un narkologs);

5.2. medicīniskās izglītības dokumenta kopiju vai izglītības iestādes diploma un sekmju izraksta kopiju, kas apliecina, ka persona ir apguvusi atbilstošu mācību kursu šajā izglītības iestādē, vai apliecības kopiju par pirmās palīdzības kursu pabeigšanu;

6. šaušanas sporta speciālista sertifikāta kopiju.

Juridiskā vai fiziskā persona, kas saņēmusi Valsts policijas iestādes atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai, iesniedz vietējā pašvaldībā iesniegumu attiecīgas licences (atļaujas) saņemšanai, uzrādot Valsts policijas iestādes atļauju šautuves (šaušanas stenda) darbībai. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus (iesniedzot kopiju, uzrāda oriģinālu):

1. juridiskās personas reģistrācijas apliecības kopiju (fiziskai personai - personu apliecinoša dokumenta kopiju);

2. dokumenta kopiju, kas apliecina, ka personai pieder vai tās valdījumā ir nekustamais īpašums, kurā paredzēts izveidot šautuvi (šaušanas stendu);

3. šautuves (šaušanas stenda) izveides plānu mērogā 1:1000 vai 1:2000, kurā atzīmēta šautuves (šaušanas stenda) atrašanās vieta un blakus esošās celtnes, kā arī norādīti drošības pasākumi un izmantošanai paredzēto ieroču veidi.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Licence ir nepieciešama, lai garantētu, ka šautuve atbilst drošības prasībām un personas atbilst darbam ar šaujamieročiem nepieciešamajām prasībām, tādejādi novēršot draudus personu dzīvībai un veselībai.

Prasības samērīgums:

Drošības prasību un personu pārbaudes nepieciešams veikt pirms šautuves darbības uzsākšanas, atbilstību apliecinot ar atļaujas izsniegšanu.

Secinājums:

- Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm dēļ, tas ir uzskatāms par nepamatotu ierobežojumu pakalpojumu sniedzējam un neatbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām. Lai neatbilstību novērstu nepieciešami grozījumi Ieroču aprites likumā, paredzot beztermiņa licences un vienlaicīgi nosakot mazāk ierobežojošus pienākumus pakalpojumu sniedzējam, lai valsts iestādes varētu īstenot kontroles mehānismu, nodrošinot sabiedrībai drošu pakalpojumu.

- Saskaņā ar atļaujas saņemšanas pašreizējo procedūru, pakalpojumu sniedzējam, kas jau saņēmis saskaņojumu ar vietējo pašvaldību, atkārtoti jāgriežas pašvaldības iestādē ar iesniegumu saņemt licenci. Šāda prasība divreiz veikt procedūru, kuru mērķis pēc būtības ir līdzvērtīgs - iegūt pašvaldību saskaņojumu, neatbilst direktīvas 2006/123/EK 10.panta 3.punktam, kas nosaka, ka nosacījumi atļaujas piešķiršanai jaunam uzņēmumam nedrīkst dublēt prasības un pārbaudes, kuras jau ir līdzvērtīgas vai būtībā salīdzināmas pēc to mērķa un kuras pakalpojumu sniedzējam jau ir piemērotas. Tādēļ nepieciešami Grozījumi MK 14.10.2003. noteikumos Nr. 565 "Kārtība, kādā izsniedzama atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība", vienkāršojot licences saņemšanas kārtību tā, lai komersantam nebūtu jāgriežas divas reizes pašvaldības iestādē un nosakot, ka pēc šautuves izveides plāna saskaņošanas ar vietējo pašvaldību licenci izsniedz Valsts policijas iestāde.

- Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šādas atļaujas:

- Licence izglītības programmām;

- Izglītības iestādes akreditācija.

Licence tiek izsniegta uz 10 gadiem.

Licencēšana izglītības iestādei ir bez maksas.

Lai saņemtu licenci izglītības programmas īstenošanai, izglītības iestāde iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

1. izglītības programmu, kas izstrādāta atbilstoši Izglītības likumā noteiktajām prasībām;

2. izglītības iestādes izsniegtu izziņu par attiecīgās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu.

Lēmumu par licences piešķiršanu pieņem Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības programmu licencēšanas komisija.

Licencēšana notiek tikai dokumentālā formā.

Izglītības iestāde tiek akreditēta uz 6 gadiem.

Akreditācija izglītības iestādei ir bez maksas, šos izdevumus sedz izglītības iestādes dibinātājs (pašvaldību skolām - vietējā pašvaldība).

Lai pieteiktos akreditācijai, izglītības iestādes vadītājs iesniedz valsts aģentūrā iesniegumu.

Izglītības iestādes tiek akreditētas Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Akreditācija veicama piecu gadu laikā no izglītības iestādes darbības uzsākšanas dienas. Lēmumu par izglītības iestādes akreditāciju, izglītības programmu akreditāciju un izglītības iestādes vadītāja atestāciju, pamatojoties uz Vispārējās izglītības akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju atestācijas komisijas priekšlikumu pieņem Izglītības un zinātnes ministrija. Akreditācijas un atestācijas norisi organizē valsts aģentūra "Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra".

Akreditācija notiek tikai dokumentālā formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot vispārējās izglītības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai vispārējās izglītības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Licence ir nepieciešama pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai. Vispārējā izglītība ir nozīmīgs sabiedriskā labuma pakalpojums (prece), kas nodrošina izglītojamo sociālās pamatvajadzības. Bez kvalitatīvas izglītības nav iespējama sekmīga izglītojamo socializācija un, sekojoši, uz zināšanām balstītas sabiedrības ilgtspējīga attīstība.

Iegūstamās izglītības kvalitāti nosaka Ministru kabineta noteikumi par Valsts standartu pamatizglītībā (pašlaik Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem") un Ministru kabineta noteikumi par Valsts standartu vispārējā vidējā izglītībā (pašlaik Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumi Nr.715 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem").

Akreditācija ir nepieciešama pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai.

Ekspertu komisija izglītības iestādes darbību vērtē, ņemot vērā šādus izglītības iestādes akreditācijas vērtēšanas kritērijus un norādot darbības līmenim atbilstošu vērtēju­mu: mācīšanas kvalitāte; izglītojamo mācīšanās kvalitāte; vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa; sadarbība ar vecākiem; izglītojamo sasniegumi ikdienas mācību darbā; izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos; atbalsts izglītojamo profilaktiskās veselības aprūpes, neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošinājuma jomā un drošības garantēšana; atbalsts izglītojamā personības veidošanā; atbalsts turpmākās izglītības un profesijas izvēlē; atbalsta nodrošinājums mācību darba diferenciācijai; atbalsts izglītojamiem ar īpašām vajadzībām (ja tas ir attiecināms uz attiecīgo iestādi); izglītības iestādes mikroklimats; izglītības iestādes fiziskā vide; telpas, iekārtas un materiāltehniskie resursi; finanšu resursi; cilvēkresursi; personāla pārvaldība; personāla tālākizglītība; izglītības iestādes darba pašvērtēšana; izglītības iestādes attīstības plāns; izglītības iestādes vadības darbs.

Prasības samērīgums:

Attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par valsts standartiem pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā paredz plānoto rezultātu sasniegšanu (un, sekojoši, arī kontroles iespēju) 3., 6., 9. un 12.klases beigās. Šāda kontrole viena pati par sevi praksē var izrādīties novēlota, kā rezultātā var tikt nodarīts būtisks kaitējums bērnu (jauniešu) sociālajām pamatvajadzībām.

Tā kā valsts ir uzņēmusies saistības nodrošināt kvalitatīvu vispārējo izglītību, tad tai ir jābūt informētai par vispārējās izglītības iestāžu sniegto piedāvājumu un darbību.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šādas atļaujas:

- Licence izglītības programmām;

- Izglītības iestādes akreditācija.

Atļauja ir terminēta, derīguma termiņš:

• profesionālās pamatizglītības programmām - uz 10 gadiem vai uz pieciem gadiem -, ja izglītības iestāde nav akreditēta;

• arodizglītības programmām - uz 10 gadiem vai uz pieciem gadiem -, ja izglītības iestāde nav akreditēta;

• profesionālās vidējās izglītības programmām - uz 10 gadiem vai uz pieciem gadiem -, ja izglītības iestāde nav akreditēta;

• profesionālās ievirzes izglītības programmām - uz 10 gadiem vai uz pieciem gadiem -, ja izglītības iestāde nav akreditēta;

• profesionālās pilnveides programmām - uz sešiem gadiem vai uz trim gadiem -, ja izglītības iestāde nav akreditēta;

• profesionālās tālākizglītības programmām - uz 10 gadiem vai uz pieciem gadiem -, ja izglītības iestāde nav akreditēta.

Atļaujas saņemšana ir bezmaksas.

Atļaujas saņemšanai iesniedzamie dokumenti:

• Izglītības iestādes iesniegums;

• Izglītības iestādes izstrādātā izglītības programma;

• Izglītības iestādes sagatavota izziņa par telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu attiecīgajai izglītības programmai;

• Profesionālās apvienības atzinums par programmas atbilstību darba tirgus prasībām - profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmām, ja attiecīgā profesija nav iekļauta Profesiju klasifikatorā.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Izglītības iestādes akreditācijas lapa.

Atļauja ir terminēta, derīguma termiņš:

• izglītības iestādi akreditē uz sešiem gadiem, ja ne mazāk kā divās trešdaļās akreditācijas kritēriju saņemts novērtējums "labi" un neviens kritērijs nav novērtēts ar "nepietiekami";

• izglītības iestādi akreditē uz diviem gadiem, ja ne mazāk kā divās trešdaļās akreditācijas kritēriju saņemts novērtējums "labi" vai "pietiekami".

Atļaujas saņemšana ir bezmaksas.

Atļaujas saņemšanai iesniedzamais dokuments: izglītības iestādes vadītāja akreditācijas iesniegums.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot profesionālās izglītības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai profesionālās izglītības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Minētās atļaujas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu indivīdam konkurētspējīgu un kvalitatīvu profesionālo izglītību. Šīs atļaujas nodrošina izglītības pakalpojuma sniegšanas kvalitāti, kas ir nozīmīgs sabiedriskā labuma pakalpojums (prece), kas nodrošina izglītojamo sociālās pamatvajadzības. Bez kvalitatīvas izglītības nav iespējama sekmīga izglītojamo socializācija un, sekojoši, uz zināšanām balstītas sabiedrības ilgtspējīga attīstība.

Prasības samērīgums:

Izvirzīto mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu palīdzību, jo izglītības īstenošanas mērķis ir kvalitatīvi izglītot personu, tādējādi nodrošinot viņam iespējas konkurēt darba tirgū gan Latvijā, gan ārvalstīs. Izglītības īstenošanas ietvaros Latvijas Republika tiek nodrošināta ar augsti kvalificētu darbaspēku, kas sekmē Latvijas ekonomisko augšupeju un veicina valsts labklājību.

Secinājums:

- Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm dēļ, tas ir uzskatāms par nepamatotu ierobežojumu pakalpojumu sniedzējam un neatbilst direktīvas 2006/123/EK prasībām. Lai neatbilstību novērstu nepieciešami grozījumi MK 03.01.2006. noteikumos Nr.9 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība" 14.punktā, nosakot beztermiņa licences profesionālās izglītības programmām.

- Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šādas atļaujas:

- Augstskolas akreditācija.

Augstskolas vai koledžas akreditācija ir beztermiņa. Tomēr, ja augstskola vai koledža nenodrošina akreditācijā norādīto studiju bāzi, informatīvo bāzi, studiju kvalitāti atbilstoši Augstskolu likuma 55.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai augstskolas vai koledžas darbībā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi, izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu.

Saskaņā ar MK 03.10.2006. noteikumu Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība" 29.punktu, par katru akreditētu augstskolu vai koledžu Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz akreditācijas lapu, kas tiek izsniegta bez maksas. Tomēr augstskolām un koledžām ir jāsedz akreditācijas izdevumi, piemēram, izdevumi, kas saistīti ar attiecīgu ekspertu piesaisti, kas novērtē un sniedz atzinumu par attiecīgo augstskolu vai koledžu.

Augstskolai un koledžai Izglītības un zinātnes ministrijā ir jāiesniedz augstskolas vai koledžas akreditācijas iesniegums. Lai novērtētu augstskolu vai koledžu, Augstākās izglītības padome izveido novērtēšanas komisiju un apstiprina tās sastāvu.

Novērtēšanas komisija, ņemot vērā MK 03.10.2006. noteikumu Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība" 3.pielikumā minētos augstskolu, koledžu vērtēšanas kritērijus, izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegtos materiālus un faktiskos apstākļus augstskolā vai koledžā.

Augstākās izglītības padome iepazīstas ar augstskolas vai koledžas iesniegtajiem materiāliem, ar novērtēšanas komisijas sagatavoto atzinumu un, ja nepieciešams, ar faktiskajiem apstākļiem augstskolā vai koledžā. Lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņem Augstākās izglītības padome.

Ja Augstākās izglītības padome pieņēmusi lēmumu atteikt akreditāciju augstskolai vai koledžai augstskola vai koledža var atkārtoti iesniegt akreditācijas iesniegumu ne agrāk kā sešus mēnešus un ne vēlāk kā gada laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas. Ja augstskolu vai koledžu atkārtoti neakreditē vai ja augstskola vai koledža gada laikā atkārtoti neiesniedz iesniegumu, augstskolu, koledžu uzskata par atkārtoti neakreditētu.

Augstskolas vai koledžas akreditācijas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus ir jāiesniedz arī elektroniskā veidā.

- Augstākās izglītības programmas licencēšana

Licenci augstākās izglītības programmas īstenošanai izsniedz uz 3 gadiem. Ja augstākās izglītības programma ir akreditēta, licences derīguma termiņš uzskatāms par pagarinātu uz attiecīgās augstākās izglītības programmas akreditācijas darbības laiku. Augstskolu likuma 6.1 daļa paredz, ka licenci var arī anulēt.

Licence tiek izsniegta bez maksas.

MK 30.08.2005. Nr.650 "Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība" 2.punkts nosaka, ka, lai saņemtu licenci, augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu. Savukārt šo noteikumu 4.punkts nosaka, kādus dokumentus ir minētajam iesnieguma jāpievieno.

Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisija iesniegumu un tam pievienotos dokumentus izskata mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Lēmumu par licences izsniegšanu, par atteikumu izsniegt licenci, tās derīguma termiņa pagarināšanu vai licences anulēšanu pieņem Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisija.

Augstākās izglītības programmu licencēšanas komisija var arī pieņemt lēmumu par atteikumu izsniegt licenci.

Viena mēneša laikā pēc licences saņemšanas studiju programma ierakstāma Izglītības programmu reģistrā.

MK 30.08.2005. Nr.650 "Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība" neparedz nosacījumus, kādā formā jāiesniedz iesniegums un tam pievienojamie dokumenti.

- Augstākās izglītības programmas (studiju programmas) akreditācija

Augstākās izglītības programmas akreditējamas ne retāk kā reizi 6 gados. Ja tiek konstatēti trūkumi augstskolas vai koledžas darbībā vai augstākās izglītības programmas īstenošanā, kuri ir novēršami esošās augstākās izglītības programmas darbības ietvaros, šādu augstākās izglītības programmu akreditē uz diviem gadiem. Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var tikt pieņemts lēmums par augstākās izglītības programmas akreditācijas anulēšanu.

Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz augstākās izglītības programmas akreditācijas lapu. Minētās akreditācijas lapas izsniegšana ir bez maksas. Tomēr augstskolai vai koledžai ir jāsedz izdevumi, kas saistīti ar attiecīgās augstākās izglītības programmas akreditāciju, piemēram, izdevumi par ekspertu, kas novērtē minēto programmu, piesaistīšanu.

Divu gadu laikā pēc augstākās izglītības programmas īstenošanas uzsākšanas vai ne mazāk kā septiņus mēnešus pirms augstākās izglītības programmas akreditācijas termiņa beigām augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā augstskolas rektora vai koledžas direktora parakstītu iesniegumu augstākās izglītības programmas akreditācijai un MK 3.10.2006. noteikumi Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība" 2.pielikumā noteiktos dokumentus. Augstskola vai koledža dokumentiem, kas nepieciešami augstākās izglītības programmas novērtēšanai, pievieno arī Ministru kabineta MK 3.10.2006. noteikumi Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība" 8.punktā noteiktos dokumentus.

Lai novērtētu augstākās izglītības programmu, Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisija izveido novērtēšanas komisiju un apstiprina tās sastāvu.

Novērtēšanas komisija, ņemot vērā MK 3.10.2006. noteikumi Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība" 3.pielikumā minētos augstskolu, koledžu vai augstākās izglītības programmu vērtēšanas kritērijus, izvērtē augstskolas vai koledžas iesniegtos materiālus un faktiskos apstākļus augstskolā vai koledžā.

Lēmumu par augstākās izglītības programmas akreditāciju pieņem Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisija.

Par katru akreditētu augstākās izglītības programmu Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz augstākās izglītības programmas akreditācijas lapu.

Augstākās izglītības programmu akreditācijas komisija var pieņemt lēmumu atteikt akreditāciju augstākās izglītības programmai.

Akreditētās augstākās izglītības programmas atkārtotai novērtēšanai iesniedz ne retāk kā reizi sešos gados.

MK 3.10.2006. noteikumi Nr.821 "Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība" 7.punkts nosaka, ka iesniegums par akreditāciju un tam pievienojamie dokumenti iesniedzami arī elektroniskā veidā.

- Atļauja ārvalstu augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai

Atļauja ir beztermiņa. Izsniegto atļauju Izglītības un zinātnes ministrija anulē, ja ārvalsts augstskolas pārstāvniecības darbībā ir konstatēti ar izglītību saistīto normatīvo aktu pārkāpumi.

Atļauja tiek izsniegta bez maksas.

Lai saņemtu atļauju, ārvalsts augstskola iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu, kuram pievieno MK 12.02.2002. noteikumu Nr.56 "Kārtība, kādā tiek izsniegta atļauja ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai" 4.punktā noteiktos dokumentus.

Izglītības un zinātnes ministrija mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas izsniedz atļauju vai motivētu atteikumu. Atļauju Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz, ievērojot Augstākās izglītības studiju programmu licencēšanas komisijas lēmumu.

Normatīvie akti nenosaka formu, kādā ir jāiesniedz iesniegums un tam pievienojamie dokumenti.

- Augstākās izglītības iestāžu un to filiāļu reģistrācija

Izglītības iestādes Izglītības iestāžu reģistrā ir reģistrējamas uz nenoteiktu laiku. Tomēr normatīvie akti paredz nosacījumus, kad izglītības iestādi var izslēgt no reģistra, piemēram, Augstskolu likuma 8.6 pants paredz nosacījumus, kādos no Augstskolu reģistra var izslēgt augstskolas vai to filiāles.

Attiecīgajai izglītības iestādei tiek izsniegta reģistrācijas apliecība, kas ir bezmaksas.

Izglītības likuma 24.panta pirmā daļa paredz, ka izglītības iestāde mēneša laikā no tās dibināšanas dienas iesniedz iesniegumu par izglītības iestādes reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. (Minētais termiņš attiecas uz koledžām). Izglītības iestāžu reģistru kārto Izglītības un zinātnes ministrija. Attiecībā uz augstskolu reģistrāciju Augstskolu reģistrā (Augstskolu reģistrs ir Izglītības iestāžu reģistra daļa) piemērojama Augstskolu likuma 8³.panta otrā daļa, kas nosaka, ka augstskolas dibinātāja pilnvarota persona divu mēnešu laikā no augstskolas dibināšanas dienas iesniedz reģistram iesniegumu par augstskolas reģistrāciju. Izglītības iestādes reģistrāciju nodrošina iestādes dibinātājs.

Divu mēnešu laikā no dokumentu iesniegšanas dienas Izglītības un zinātnes ministrija iekļauj koledžu Izglītības iestāžu reģistrā un izsniedz tai reģistrācijas apliecību.

Normatīvie akti nenosaka formu, kādā ir jāiesniedz iesniegums un tam pievienojamie dokumenti.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot augstākās izglītības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai augstākās izglītības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Minētās atļaujas ir nepieciešamas, lai studējošajiem nodrošinātu konkurētspējīgu un kvalitatīvu augstāko izglītību. Šīs atļaujas nodrošina izglītības pakalpojuma sniegšanas kvalitāti. Minēto mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu palīdzību, jo augstākās izglītības īstenošanas mērķis ir kvalitatīvi izglītot personu, tādējādi nodrošinot viņam iespējas konkurēt darba tirgū gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Prasības samērīgums:

Izvirzīto mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu palīdzību, jo izglītības īstenošanas mērķis ir kvalitatīvi izglītot personu, tādējādi nodrošinot viņam iespējas konkurēt darba tirgū gan Latvijā, gan ārvalstīs. Izglītības īstenošanas ietvaros Latvijas Republika tiek nodrošināta ar augsti kvalificētu darbaspēku, kas sekmē Latvijas ekonomisko augšupeju un veicina valsts labklājību.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Kultūras pieminekļa remonta, konservācijas, restaurācijas, rekonstrukcijas darbu atļauja.

Atļauja ir terminēta, atbilstoši iesniedzēja iesniegumā norādīto darbu izpildes termiņam.

Atļaujas saņemšana ir bezmaksas.

Saskaņā ar MK 26.08.2003. noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 52. un 53.punktu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (inspekcija) izsniedz atļauju, pamatojoties uz kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) iesniegumu, norādot paredzamo darbu vietu, apjomu un izpildīšanas veidu. Iesniegumam pievieno šādu informāciju:

- objekta adrese;

- paredzamo darbu nepieciešamības pamatojums;

- darbu izpildītājs (uzņēmējs) (fiziskai personai - vārds, uzvārds, amats, tālruņa numurs, juridiskai personai - nosaukums, licences numurs);

- uzņēmēja norīkots darbu vadītājs (vārds, uzvārds, amats, sertifikāts vai restaurācijas apliecības numurs, tālruņa numurs);

- īpašnieka norīkota par darbu uzraudzību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs);

- darbu izpildes termiņi;

- īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti;

- būvprojekts (ja tāds nepieciešams).

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot restaurācijas pakalpojumu kultūras mantojuma jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai restaurācijas pakalpojumu veikšanai kultūras mantojuma jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļauja nepieciešama, lai nodrošinātu pienācīgu kultūras mantojuma autentisko vērtību aizsardzību.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai - nodrošināt kultūras mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Licence darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai.

Atbilstoši MK 3.07.2007. noteikumiem Nr.458 "Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība", komersants ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus, ja tas ir saņēmis Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izsniegtu licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai.

Licence ir beztermiņa.

Par licences darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai saņemšanu paredzēta valsts nodeva Ls 100 apmērā. Saņemot licenci atkārtoti vai licences dublikātu, licences saņēmējs maksā valsts nodevu Ls 10 apmērā.

Licences saņemšanai nepieciešamie dokumenti :

Komersants pa pastu (iespējams arī elektroniski) saskaņā ar MK 03.07.2007. noteikumu Nr.458 "Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība" 14.punktu iesniegumu un tam pievienotos dokumentus var iesniegt arī elektroniski, ja dokumenti atbilst normatīvajos aktos par elektroniskajiem dokumentiem noteiktajām prasībām.

Licences saņemšanai nepieciešamie dokumenti:

• iesniegums licences saņemšanai;

• parauglīgums, ko noslēdz ar komersantu un darba meklētāju par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu;

• komersanta izstrādāta darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas kārtība, ja līgumu par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu ar darba meklētāju nav paredzēts slēgt;

• parauglīgums, ko noslēdz starp pretendentu un darba devēju par sadarbību darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanā, ja darbiekārtošanas pakalpojums saistīts ar tiešu darba meklētāja iekārtošanu darbā pie darba devēja;

• ja darbiekārtošanas pakalpojumus paredzēts sniegt sadarbībā ar ārvalsts partneri normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātu kompetentas ārvalsts institūcijas izsniegta dokumenta kopija, kas apliecina, ka ārvalsts partneris ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus attiecīgajā valstī. Ja ārvalsts normatīvie akti nenosaka īpašu kārtību vai atļauju iegūšanu darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai, pretendents aģentūrā iesniedz ar ārvalsts partneri noslēgtā sadarbības līguma kopiju, uzrādot oriģinālu, vai tā projektu.

Iesniedzot dokumentus, komersants uzrāda Uzņēmumu reģistra izsniegtas komersanta reģistrācijas apliecības oriģinālu un Datu valsts inspekcijas izsniegtas komersanta personas datu apstrādes sistēmas reģistrācijas apliecības oriģinālu.

Pēc pretendenta iesnieguma saņemšanas aģentūra pārbauda iesniegtajos dokumentos norādītās ziņas, kā arī pretendenta atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām un nodod dokumentus izskatīšanai licencēšanas komisijas sēdē. Ja iegūtās ziņas ir nepilnīgas, aģentūra pieprasa atbildīgajām valsts iestādēm sniegt papildu ziņas vai lūdz, lai pretendents iesniedz trūkstošos dokumentus vai ziņas, un pēc to saņemšanas nodod dokumentus izskatīšanai licencēšanas komisijas sēdē.

Noteikts, ka lēmuma paziņošana par licences piešķiršanu vai atteikumu to izsniegt notiek rakstveidā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot darbiekārtošanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atbilstoši starptautiskajai praksei darbinieku tiesiskās aizsardzības nodrošināšana un darbinieka tiesības uz taisnīgiem, drošiem darba apstākļiem ir atzītas kā vienas no cilvēka pamattiesībām un atbilstoši tiek aizsargātas konstitucionālā līmenī un ietvertas starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos (Eiropas Cilvēktiesību konvencija, Eiropas Sociālā harta u.c.). Atļauju sistēmas piemērošana darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem, kā pamatots uzņēmējdarbības ierobežojums darba ņēmēju tiesību aizsardzībai ir atzīts arī EKT tiesu praksē, piemēram Lieta 279/80 Krimināllieta pret Alfrēdu Džonu Vebu [Alfred John Webb] u.c.

Taču ņemot vērā to, ka klientu tiesisko interešu apdraudējums ir vērojams tieši pakalpojumu iekārtošanai darbā ārvalstīs saņemšanā, lietderīgi būtu izvērtēt licencēšanas nepieciešamību gadījumos, kad komersants vēlas sniegt darbiekārtošanas pakalpojumu klienta iekārtošanai darbā Latvijas Republikā, tādējādi būtiski mazinot komersantam administratīvo slogu Likvidējot darbiekārtošanas pakalpojumu saņēmēju tiesisko interešu ievērošana iekārtošanai darbā Latvijas Republikā saglabātos, jo kontroli pār komersantu darbiekārtošanas sniegšanu turpinātu veikt vairākas institūcijas:

a) VID;

b) Uzņēmumu reģistrs;

c) Datu valsts inspekcija;

d) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs;

e) Valsts darba inspekcija;

f) Valsts robežsardze;

g) tiesībsargājošās institūcijas (policija, Tiesībsargs u.c.).

Prasības samērīgums:

Atļauju sistēmas piemērošana nodrošina efektīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, gan preventīvi pirms pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas, gan regulāri pakalpojumu sniegšanas laikā, kā arī disciplinē pakalpojumu sniedzējus savā darbībā ievērot normatīvo aktu prasības.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Reģistrācija Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Atļauju apliecina izsniegta reģistrācijas apliecība.

Lai sniegu sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus, pakalpojumu sniedzējam jāreģistrējas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Reģistrācijas faktu apliecina reģistrācijas apliecība.

Reģistrācijas apliecības derīguma termiņš 5 gadi. Pēc derīguma termiņa beigām pakalpojumu sniedzējam jāpārreģistrējas (Plānots, ka no 2009.gada tiks izsniegtas beztermiņa reģistrācijas apliecības).

Par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanu paredzēta valsts nodeva Ls 7.

Lai tiktu reģistrētas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, pakalpojumu sniedzēja vadītājs iesniedz Sociālo pakalpojumu pārvaldei:

(a)noteiktas formas iesniegumu;

(b)telpu plānu;

(c)ziņas par strādājošajiem speciālistiem un viņu izglītību vai plānoto štatu sarakstu un spēkā esošas izziņas no kontrolējošajām institūcijām;

(d)Veselības inspekcijas izziņas kopiju (uzrādot oriģinālu) par sociālo pakalpojumu sniedzēja atbilstību normatīvajos aktos par higiēnas prasībām sociālās aprūpes institūcijās noteiktajām prasībām;

(e)Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinuma kopiju (uzrādot oriģinālu) par sociālo pakalpojumu sniedzēja atbilstību normatīvajos aktos par ugunsdrošību noteiktajām prasībām;

(f) Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudes protokola kopiju (uzrādot oriģinālu) par sociālo pakalpojumu sniedzēja atbilstību normatīvajos aktos par kvalitatīvas un cilvēka veselībai, dzīvībai un videi nekaitīgas pārtikas apriti noteiktajām prasībām, ja pakalpojums ir saistīts ar pārtikas aprites organizēšanu klientiem sociālo pakalpojumu sniedzēja telpās

(Plānots, ka no 2009.gada reģistrējoties nebūs jāiesniedz (d), (e), (f) izziņa))*.

Pakalpojumus sniedzošo institūciju Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrē un no tā izslēdz Sociālo pakalpojumu pārvalde. Lai sniegtu kādu no sociālajiem pakalpojumiem, sniedzējam jāievēro visas prasības, ko Ministru kabinets noteicis personāla kvalifikācijai, telpu iekārtojumam, vides pieejamībai u.c. attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam. Konstatējot reģistrā jau iekļauta pakalpojumu sniedzēja neatbilstību MK noteiktajām prasībām, tas var tikt izslēgts no reģistra.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Plānots, ka reģistrācijai nepieciešamos dokumentus elektroniski būs iespējams iesniegt no 2009.gada.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas un sociālā darba jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas un sociālā darba jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam (18.pants) sociālās aprūpes pakalpojumu mērķis ir nodrošināt dzīves kvalitātes nepazemināšanos personai, kura vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ to nevar nodrošināt pati saviem spēkiem.

Savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē (Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 19.pants). No tā izriet, ka no sociālo pakalpojumu sniedzēja darbībām atkarīga klienta veselība, dzīvība un iespējas funkcionēt apkārtējā vidē, tāpēc sociālo pakalpojumu sniedzējiem būtu piemērojama reģistrēšanās.

Prasības samērīgums:

No sociālo pakalpojumu sniedzēja darbībām atkarīga klienta veselība, dzīvība un iespējas funkcionēt apkārtējā vidē, tāpēc sociālo pakalpojumu sniedzējiem nav nebūtu piemērojams nekas mazāk par reģistrēšanos.

Tā kā Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra informācija ir publiski pieejama, atrašanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā palielina pakalpojumu sniedzēja iespējas saņemt pasūtījumu savam pakalpojumam ( iegūt klientus).

Konstatējot reģistrā jau iekļauta pakalpojumu sniedzēja neatbilstību MK noteiktajām prasībām, tas var tikt izslēgts no reģistra.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

MK 08.09.2008. noteikumi Nr.723 "Noteikumi par prasībām kompetentajām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos un kompetences novērtēšanas kārtība"(MK noteikumi stājas spēkā 01.01.2009.)

Darba vides iekšējo uzraudzību un citus darba aizsardzības pakalpojumus uzņēmumiem drīkst sniegt speciālisti un institūcijas, kas atbilst noteikumos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktajām prasībām.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot sašķidrinātās gāzes realizācijas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai sašķidrinātās gāzes realizācijas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums:

Atļauju sistēma atbilst Direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Ar transportlīdzekļu vadītāju teorētisko apmācību ir tiesības nodarbo­ties šādām mācību iestādēm:

-  komersantam, kurš ir saņēmis licenci un mācību karti;

- izglītības iestādei, kuras darbību reglamentējošā dokumentā (piemē­ram, nolikumā, statūtos) ir ietverta norāde par to, ka izglītības iestāde veic attiecīgo apmācību, un kura ir saņēmusi mācību karti.

Licence dod tiesības nodarboties ar tajā norādīto kategoriju transportlīdzekļu vadītāju teorētisko apmācību. Licenci izsniedz vienlaikus ar mācību karti (kartēm). Saņemot licenci pirmo reizi, to izsniedz uz gadu, bet citos gadījumos - uz laiku, kas nav mazāks par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, izvērtējot iepriekš veiktās apmācības kvalitāti un ņemot vērā mācību telpu lietojuma tiesību termiņu.

Lai saņemtu licenci Satiksmes ministrijā jāiesniedz:

- iesniegums;

- dokumenti, kas apliecina īpašuma vai lietojuma tiesības uz mācību telpām;

- līguma projekts.

CSDD apseko mācību telpas, sastāda attiecīgu aktu.

No 2009.gada 1.janvāra, stājoties spēkā grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, komersantam, kas sniedz transportlīdzekļu vadītāju apmācību pakalpojumus, vairs nevajadzēs licenci un instruktori tiks piesaistīti autoskolām.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus transportlīdzekļu vadītāju teorētiskās apmācības jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai transportlīdzekļu vadītāju teorētiskās apmācības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Pēc Ceļu satiksmes likuma grozījumu un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas braukšanas apmācības instruktoriem būs jāstājas darba attiecībās ar komersantiem vai izglītības iestādēm, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu vadītāju apmācību. Ar šiem grozījumiem tiek samazināts administratīvais slogs - vairs nebūs nepieciešams licencēšanas process.

Prasības samērīgums:

Atceļot licencēšanas procesu komersantiem, kas sniedz transportlīdzekļu vadītāju apmācības pakalpojumus un nosakot, ka autoskolas ir atbildīgas par visu apmācību procesu kopumā, tiks nodrošināta kvalitatīvāka transportlīdzekļu vadītāju apmācība, kā arī vienkāršota uzņēmēju saikne ar valsts institūcijām.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Lai nodarbotos ar transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecību, nepieciešama tirdzniecības vietas reģistrācija (saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 4.1 pantā).

Tirdzniecības vietu reģistrācija un tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecību izsniegšana netiek aplikta ar nodokļu vai nodevu maksājumiem, kā arī šī pakalpojuma sniegšana šobrīd tiek veikta bez maksas.

Lai reģistrētu tirdzniecības vietu, komersantam ir jāiesniedz tikai iesniegums tirdzniecības vietas reģistrācijai, kurā komersants apliecina savas īpašuma vai lietošanas tiesības uz attiecīgo tirdzniecības vietu, un tirdzniecības vietas plāns un jānorāda MK 18.12.2007. noteikumu Nr.876 "Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi" 10.punktā norādītā informācija. Kopā ar iesniegumu komersants iesniedz arī tirdzniecības vietas plānu (vai noteiktā kārtībā apliecinātu tā kopiju), kurā saprotami norādīts, kur atrodas tirdzniecības vieta, kā arī tirdzniecības telpu un teritorijas izvietojums.

Komersants vienlaikus var ierīkot vairākas tirdzniecības vietas. Vienā tirdzniecības vietā tirdzniecība atļauta tikai vienam komersantam.

Tirdzniecības vietā ir jābūt teritorijai (ēkā vai norobežotā atklātā laukumā), kurā var izvietot vismaz trīs tirdzniecībai paredzētus transportlīdzekļus vai numurētos agregātus un telpām klientu apkalpošanai un dokumentu uzglabāšanai. Telpās ir jābūt interneta pieslēgumam, lai nodrošinātu dokumentu noformēšanu ar CSDD izveidotu programmnodrošinājumu tiešā pieslēguma režīmā ar transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru. Programmnodrošinājuma pieslēgšana tiek veikta bez maksas, pamatojoties uz savstarpēji noslēgtu līgumu, kas tiek noslēgts vienlaikus ar tirdzniecības vietas reģistrāciju.

CSDD reģistrē komersanta tirdzniecības vietu un izsniedz tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecību piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 4.1 pantā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vairs neizsniedz atļaujas (licences) transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecībai, minētais atļauju sistēmas veids ir aizstāts ar komersantam mazāk ierobežojošu pasākumu - tirdzniecības vietu reģistrāciju.

Prasības samērīgums:

Saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 4.1 pantā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vairs neizsniedz atļaujas (licences) transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecībai, minētais atļauju sistēmas veids ir aizstāts ar komersantam mazāk ierobežojošu pasākumu - tirdzniecības vietu reģistrāciju.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Speciālā atļauja (licence) personu iekārtošanai darbā uz kuģiem.

Satiksmes ministrijas izsniegtā speciālā atļauja (licence) apliecina komersanta tiesības sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus personu iekārtošanai darbā uz kuģiem.

Speciālo atļauju (licenci) izsniedz uz nenoteiktu laiku pēc VAS "Latvijas Jūras administrācija" Latvijas Jūrnieku reģistra veiktā komersanta darbības uzsākšanas novērtējuma.

Komersanta darbības uzsākšanas novērtējums un komersanta darbības novērtējums ir maksas pakalpojums (Ls 150). Šī pakalpojuma tarifus nosaka atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6.panta otrajai daļai.

Speciālās atļaujas (licences) saņemšanas kārtība:

Komersants iesniedz Satiksmes ministrijā iesniegumu, pievienojot šādus dokumentus:

1) komercreģistra izsniegtās apliecības kopiju;

2) Datu valsts inspekcijas izsniegtās personas datu apstrādes sistēmas reģistrācijas apliecības kopiju;

3) dokumentāru apliecinājumu, ka komersantam ir vismaz viens darbinieks ar kuģa kapteiņa vai virsnieka profesionālo kvalifikāciju;

4) dokumenta kopiju, kas apliecina, ka iesnieguma iesniedzējam ir tiesības pārstāvēt komersantu;

5) komersanta spiedoga paraugu un tā darbinieka paraksta paraugu, kurš pilnvarots komersanta vārdā parakstīt ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu saistītus dokumentus.

Iesniedzot dokumentu kopijas, uzrāda oriģinālus. Komersants ir atbildīgs par sniegto ziņu patiesumu.

Komersants, iesniedzot dokumentus speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, rakstiski apliecina, ka tam nav VID administrēto nodokļu parādu.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus saistībā ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai personu iekārtošanas darbā uz kuģiem pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Spēkā esošs procedūru regulējums atbilst Starptautiskās darba organizācijas 2006.gada konvencijas par darbu jūrniecībā prasībām, kuras 1.4.noteikuma mērķis ir noteikts, ka jūrniekiem ir jābūt pieejai efektīvai un sakārtotai jūrnieku rekrutēšanas un darbā iekārtošanas sistēmai.

Ja dalībvalsts teritorijā darbojas privāti jūrnieku rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienesti, tiem jādarbojas atbilstoši standartizētai licencēšanas vai sertificēšanas sistēmai, kā to pieprasa starptautiskie normatīvie akti.

Vajadzība pēc atļauju sistēmas ir pamatojama ar tādām sabiedrības interesēm, kā sakārtota un kontrolēta darba vide, trešo personu tiesību nodrošināšana un aizsardzība, vides drošība.

Prasības samērīgums:

Starptautiskās darba organizācijas 2006.gada konvencija par darbu jūrniecībā nosaka, ka privāto dienestu darbības licences vai sertifikātus, vai līdzīgas atļaujas piešķir vai atjauno tikai pēc pārbaudes, ka attiecīgais jūrnieku rekrutēšanas un darbā iekārtošanas dienests atbilst nacionālo normatīvo aktu prasībām.

Spēkā esošs regulējums ir samērīgs sabiedrības leģitīmo interešu efektīvai aizsardzībai un nepastāv alternatīvi risinājumi, kas spētu nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību šobrīd noteiktajā apjomā.

Secinājums:

- Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.

- Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Speciālos aviācijas darbus veic ar gaisa kuģi, kura ekspluatantam ir spēkā esoša Latvijas Republikas izsniegta vai atzīta par derīgu citas valsts izsniegta gaisa kuģa ekspluatanta apliecība speciālo aviācijas darbu veikšanai un Latvijas Republikas vai citas valsts izsniegta licence par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus.

Speciālie aviācijas darbi ir sekojoši:

• apvidus uzņemšanas un aerofotografēšanas darbi;

• transporta un sakaru darbi;

• būvniecības, montāžas, iekraušanas un izkraušanas darbi;

• aviācijas darbi mežsaimniecības nozarē;

• aviācijas agroķīmiskie darbi.

Lai no valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūras" (CAA) saņemtu gaisa kuģa ekspluatanta apliecība vai pagarinātu tās derīguma termiņu, komersantam ir jāiesniedz noteiktas formas iesniegums (MK 08.05.2007. noteikumu Nr.309 pielikums). Iesniegumam pievienojami dokumenti (MK noteikumu 11.punkts) vai to kopijas, bez pienākuma komersantam uzrādīt kāda no minētajiem dokumentiem oriģinālu, ja dokumenti apliecināti normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kartībā.

CAA iesniedzama ir tikai maksājuma uzdevuma kopija par CAA maksas pakalpojuma samaksu. CAA papildu informāciju iegūst no Uzņēmuma reģistra, neprasot to komersantam.

Ja notikusi informācijas maiņa, komersants informē par to CAA, iesniedzot attiecīgo dokumentu kopijas.

Licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus saskaņā ar MK 21.02.2006. noteikumiem Nr.158 "Speciālo aviācijas darbu licencēšanas kārtība" izsniedz, pagarina darbības termiņu, uz laiku aptur darbību vai anulē Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija izsniedz licenci uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu, ja licenci pieprasa pirmo reizi vai licence tiek pieprasīta atkārtoti pēc licences anulēšanas. Tālāk licence tiek izsniegta uz pieciem gadiem, ja ir spēkā esošā licence, iesniegti visi zemāk uzskaitītie dokumenti un komersanta darbībā nav konstatētas atkāpes no noteikumos prasītā.

Saskaņā ar MK 11.07.2006. noteikumiem Nr.572 "Noteikumi par valsts nodevu par gaisa pārvadājumu licences vai speciālo aviācijas darbu licences izsniegšanu", lai saņemtu licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus, speciālo aviācijas darbu veicējs maksā valsts nodevu Ls 100 apmērā, licences darbības termiņa pagarināšanu vai atjaunošanu maksājama valsts nodeva Ls 10 apmērā.

Lai saņemtu licenci, komersants iesniedz vienlaicīgi Satiksmes ministrijā šādus dokumentus:

- iesniegumu licences saņemšanai. Iesniegumā norāda paredzētās darbības veidu, komersanta veidu, nosaukumu un juridisko adresi;

- gaisa kuģa pirkuma vai īres līguma kopiju;

- gaisa kuģu ekspluatanta apliecības kopiju (izsniedz CAA);

- gaisa kuģa reģistrācijas apliecības kopiju (izsniedz CAA);

- gaisa kuģa apliecības kopiju par derīgumu lidojumiem(izsniedz CAA);

- obligātās apdrošināšanas polišu kopijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr. 785/2004 par apdrošināšanas prasībām, kas attiecas uz gaisa pārvadātājiem un gaisa kuģa ekspluatantiem.

Iesniegumam pievienojami dokumenti vai to kopijas, bez pienākuma komersantam uzrādīt kāda no minētajiem dokumentiem oriģinālu, ja dokumenti apliecināti normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā.

Satiksmes ministrijā iesniedzama ir tikai maksājuma uzdevuma kopija par Satiksmes ministrijas maksas pakalpojuma samaksu. Satiksmes ministrija papildu informāciju iegūst no Uzņēmuma reģistra, neprasot to komersantam.

Ja notikusi informācijas maiņa, komersants informē par to Satiksmes ministriju, iesniedzot attiecīgo dokumentu kopijas (noteikumos nav atsevišķi atrunāts, ka prasība izpildāma tikai un vienīgi rakstiskā formā).

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus aviācijas nozares jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai aviācijas nozares pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums

Atļaujas nepieciešamība:

Pašreizējā regulējuma saglabāšana ir nepieciešama augsta un vienāda Eiropas pilsoņu aizsardzības līmeņa nodrošināšanai, pieņemot kopīgus drošības noteikumus un veicot pasākumus, kas nodrošina gaisa kuģu, personu un organizāciju atbilstību Eiropas Kopienas pamatprasībām.

Ar Eiropas Kopienas pamatprasībām un noteikumiem, kas pieņemti to īstenošanai tiek panākts, ka dalībvalsts izpilda saistības, kas izriet no Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju.

Prasības samērīgums:

Lai sasniegtu Kopienas mērķus attiecībā uz preču, personu un pakalpojumu aprites brīvību, kā arī kopējās transporta politikas mērķus, dalībvalsts bez papildu prasībām vai vērtēšanas var pieņemt gaisa kuģus, organizācijas un personas, kuri ir sertificēti saskaņā ar Eiropas Kopienas pamatprasībām un noteikumiem, kas pieņemti to īstenošanai.

Secinājums:

- Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm dēļ, nepieciešami grozījumi MK 21.02.2006. noteikumos Nr.158 "Speciālo aviācijas darbu licencēšanas kārtība" 11. un 12.punktā, nosakot beztermiņa licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus, vienlaikus paredzot skaidrus nosacījumus, pie kādiem to var apturēt uz laiku vai anulēt.

- Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja:

Apliecinājums par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai.

Lai sniegtu lidlauka pakalpojumus trešajām personām vai īstenotu pašpakalpojumus, nepieciešams CAA apliecinājums par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai.

Lai saņemtu apliecinājumu, pretendents CAA iesniedz:

- iesniegumu;

- pretendenta komercreģistra reģistrācijas apliecību;

- civiltiesiskās apdrošināšanas polisi;

- reģistrācijas valsts izsniegtus dokumentus, kas apliecina iekārtu, gaisa kuģu, aprīkojuma un personu drošības prasību ievērošanu un atbilstību Regulai Nr. 1899/2006.

Minētos dokumentus neiesniedz, ja minētā informācija ir Latvijas Republikas publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā.

Lidlauka pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz pieeju tirgum, lai sniegtu lidlauka pakalpojumus trešajām personām, ja tas noteiktajā kārtībā saņēmis CAA apliecinājumu par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai.

Lidostas administrācija nodrošina, lai lidostas lietotājam neatkarīgi no tā, kādā lidostas daļā tas darbojas, būtu iespēja izvēlēties vismaz starp diviem lidlauka pakalpojumu sniedzējiem šādās lidlauka pakalpojumu kategorijās (bagāžas apstrāde; apkalpošana uz perona; degvielas uzpilde; ienākošo, izejošo un tranzīta kravu un pasta fiziska pārkraušana posmā starp lidostas termināli un gaisa kuģi).

Ja lidostas platība vai jauda ir ierobežota infrastruktūras pārslogotības un intensīvas izmantošanas dēļ un nav iespējams nodrošināt iespēju sniegt lidlauka pakalpojumus vai īstenot pašpakalpojumus, lidostas administrācija var slēgt līgumus ar ierobežotu lidlauka pakalpojumu sniedzēju skaitu vai arī noteikta veida līgumus neslēgt vispār.

Apliecinājums par lidlauka pakalpojumu atbilstību tehniskajai drošībai dod tikai tiesības piedalīties konkursā par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu VAS "Starptautiskā lidostā "Rīga"". Tikai minētā konkursa rezultātā tiks izvēlēts labākais pretendents, ar kuru VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" noslēgs līgumu par lidlauka sniegto pakalpojumu nodrošināšanu.

Līguma termiņš - 7 gadi.

Apliecinājuma saņemšana ir bezmaksas.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus aviācijas nozares jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai aviācijas nozares pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Tā kā lidlauka sniegtie pakalpojumi ir būtisks nosacījums pilnvērtīgai gaisa transporta darbībai, nosakot kārtību, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum, tiek veicināta efektīva gaisa transporta infrastruktūras izmantošana, samazināti lidsabiedrību darbības izdevumi un uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Prasības pieejai lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum noteiktas Padomes direktīvā 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās.

Prasības samērīgums:

Pašlaik lidostā Rīga lidlauka pakalpojumus nodrošina pati lidosta. Turpmāk, lai saglabātu efektīvu un godīgu konkurenci apstākļos, kad lidlauka pakalpojumu sniedzēju skaits ir ierobežots lidostas drošības pasākumu vai jaudas un pieejamās platības ierobežojumu dēļ, lidlauka pakalpojumu nodrošināšanai atklāta konkursa kārtībā tiks piesaistīts vēl vismaz viens pakalpojumu sniedzējs.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu atbilstības sertifikāts.

Satiksmes ministrijas izsniegtais atbilstības sertifikāts apliecina jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu atbilstību starptautisko normatīvo aktu prasībām.

Atbilstības sertifikāta saņemšana ir obligāts priekšnosacījums, lai uzsāktu jūrnieku profesionālo apmācību atbilstoši saskaņā ar 1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar tās grozījumiem izstrādātajiem apmācības paraugkursiem.

Atbilstības sertifikāta saņemšanas kārtība:

Izglītības vai mācību iestāde iesniedz Satiksmes ministrijā iesniegumu ar lūgumu izsniegt tai atbilstības sertifikātu attiecīgās jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmas īstenošanai. Pēc Satiksmes ministrijas pieprasījuma Latvijas Jūrnieku reģistrs viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas sagatavo izglītības vai mācību kursu programmas novērtējumu atbilstības sertifikāta izsniegšanai. Pozitīvs Latvijas Jūrnieku reģistra novērtējums ir pamats Satiksmes ministrijas atbilstības sertifikāta izsniegšanai.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus izglītības jūrniecības jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai jūrniecības izglītības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Spēkā esošs procedūru regulējums atbilst 1978.gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu ar tās grozījumiem (STCW konvencija). Ņemot vērā to, ka vairums profesiju jūrniecības jomā ir reglamentētas (kuģu vadītājs, kuģu mehāniķis, ierindas jūrnieks), tad jūrnieku profesionālās sagatavošanas atbilstība STCW konvencijas prasībām ir obligāts priekšnosacījums, lai persona būtu tiesīga veikt profesionālo darbību jūrniecības jomā, saņemot attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu. Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana jūrniecības izglītības jomā.

Prasības samērīgums:

Spēkā esošs regulējums ir samērīgs sabiedrības leģitīmo interešu efektīvai aizsardzībai un nepastāv alternatīvi risinājumi, kas spētu nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību šobrīd noteiktajā apjomā.Neveicot jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmas novērtējumu, nav iespējams izvērtēt tās atbilstību starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasībām.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Atbilstības sertifikāts.

Atbilstības sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

Komersants, kas vēlas saņemt atbilstības sertifikātu, iesniedz Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijā iesniegumu, norādot darbības, kuras tas vēlas sertificēt.

Iesniegumam pievieno:

- Uzņēmumu reģistra izsniegtās komersanta reģistrācijas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

- dokumentus, kas apliecina komersanta atbilstību šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām (piemēram, komersanta līdzšinējās darbības pārskatu, nākotnes darbības stratēģiju, darbinieku sarakstu un to kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kvalitātes sistēmas dokumentus).

Pēc dokumentu saņemšanas Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija izvērtē tajos norādīto informāciju un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

- par atbilstības sertifikāta izsniegšanu visu iesniegumā minēto darbību veikšanai;

- par atbilstības sertifikāta izsniegšanu vienas iesniegumā minētās darbības vai vairāku atsevišķu iesniegumā minēto darbību veikšanai;

- par atteikumu izsniegt atbilstības sertifikātu.

Pirms kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu vai ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācības uzsākšanas persona, kura plāno apmācību, iesniedz Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijā apmācības programmu saskaņošanai. Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu vai ostas iekārtu personāla aizsardzības apmācību drīkst veikt tikai valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" atzīta aizsardzības organizācija.

Attiecīgi kuģa īpašnieks vai pārvaldnieks, ostas pārvalde, ostas iekārtas īpašnieks vai pārvaldnieks nodrošina, ka kuģa un kuģošanas kompānijas, ostas vai ostas iekārtas aizsardzības mācības notiek vismaz reizi gadā, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos.

Ja atbilstības sertifikāts anulēts vai beidzies tā derīguma termiņš, piecu darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas vai atbilstības sertifikāta derīguma termiņa beigām atbilstības sertifikātu nodod Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijā.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana kuģošanas personāla apmācības jomā.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Kuģa būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu var veikt tikai komersants, kurš saņēmis Kuģošanas drošības inspekcijas (inspekcijas) izsniegtu uzņēmuma atbilstības apliecību (MK 29.01.2008. noteikumu Nr.49 1.pielikums).

Lai saņemtu atbilstības apliecību, komersants iesniedz inspekcijā šādus dokumentus:

- darbu veikšanai un kvalitātes kontrolei norīkotā personāla sarakstu, norādot darbinieku kvalifikāciju un pievienojot kvalifikācijas dokumentu kopijas;

- ražošanas tehnoloģijas un kvalitātes kontroles sistēmas aprakstu;

- ražošanas gala produktam izsniedzamo pavaddokumentu paraugus.

Pēc dokumentu izskatīšanas inspekcija inspicē uzņēmumu, lai pārliecinātos par tā spēju veikt kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu atbilstoši šo noteikumu prasībām. Inspicēšanas rezultātus atspoguļo aktā.

Ja atzinums ir pozitīvs, inspekcija izsniedz komersantam inspekcijas vadītāja parakstītu uzņēmuma atbilstības apliecību. Lai nodrošinātu komersanta uzraudzību arī pēc apliecības izsniegšanas, inspekcija veic ikgadējās uzņēmuma apskates. Pēc ikgadējās apskates veikšanas apliecībā izdara atzīmi un to paraksta inspekcijas inspektors. Bez ikgadējā apstiprinājuma apliecība nav derīga.

Inspekcija anulē atbilstības apliecību, ja komersanta darbībā un ražotajā produkcijā konstatē neatbilstību šo noteikumu prasībām.

Lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma atbilstības apliecības izdošanu vai anulēšanu, var apstrīdēt Jūras administrācijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Jūras administrācijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana kuģu būves jomā.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Individuāla licence.

Licences derīguma termiņu nosaka SPRK. Licence tiek izsniegta uz noteiktu laiku.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja: Vispārējā licence.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar Pasta likumu reģistrē vispārējo atļauju pasta pakalpojumu sniedzējam un nosacījumus, kas jāievēro pasta pakalpojumu sniedzējam, kuram ir reģistrēta vispārējā atļauja.

Vispārējā atļauja dod tiesības komersantam sniegt papildu pasta pakalpojumus un pasta pakalpojumus, kuri neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā. Vispārējās atļaujas reģistrēšanai nav nepieciešams īpašs komisijas padomes lēmums.

Pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības sniegt pakalpojumus tikai tajā ģeogrāfiskajā teritorijā, kas ir paredzēta vispārējā atļaujā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Latvijā par advokātiem var būt:

1) zvērināti advokāti;

2) zvērinātu advokātu palīgi;

3) ES dalībvalstu pilsoņi, kuri ieguvuši advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ārvalstu advokāti, izņemot ES dalībvalstu advokātus, Latvijā var praktizēt saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem par juridisko palīdzību.

ES dalībvalsts advokātam jāiesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei (LZAP) apliecību (sertifikātu), kas apliecina viņa reģistrāciju savas mītnes valsts kompetentajā institūcijā. Pamatojoties uz iesniegtiem dokumentiem, LZAP reģistrē ES dalībvalsts advokātu atsevišķā reģistrā, izsniedzot apliecību (sertifikātu), kas apliecina reģistrāciju Latvijā un ir derīga trīs mēnešus no tās izsniegšanas dienas.

Lai iegūtu tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību kā Latvijas zvērinātie advokāti, ES dalībvalsts advokātam jāapliecina valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās (eksāmena maksa - Ls 150).

Lai saņemtu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, pretendents (ar 3 gadu nepārtrauktu darba pieredzi Latvijā) LZAP iesniedz iesniegumu un dokumentus par to lietu skaitu un saturu, ar kurām viņš ir nodarbojies. Nepieciešamības gadījumā LZAP var pieprasīt pretendenta paskaidrojumus mutvārdos vai rakstveidā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot advokātu pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai advokātu pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Eiropas Savienības dalībvalsts advokātam reģistrējoties LZAP un saņemot apliecību ir tiesības veikt Latvijā profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu. Kā arī, apliecinot valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās un LZAP atzīstot ES dalībvalsts advokāta profesionālo kvalifikāciju par atbilstošu pastāvīgai darbībai Latvijā, ārvalstu advokātam ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību un pienākumi kā Latvijas zvērinātam advokātam.

Prasības samērīgums:

Eiropas Savienības dalībvalsts advokātam apliecinot valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās un Latvijas Zvērinātu advokātu padome atzīstot Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta profesionālo kvalifikāciju par atbilstošu pastāvīgai darbībai, ārvalstu advokātam ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību un pienākumi kā Latvijas zvērinātam advokātam.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanai nepieciešams saņemt sertifikātu zemes ierīcības vai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai.

Prasības zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu jomā nosaka Zemes ierīcības likums (attiecībā uz zemes ierīcības pakalpojumiem), Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums (attiecībā uz zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumiem) un uz šo likumu pamata izdotie MK 30.10.2007. noteikumi Nr.734 "Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā".

Atbilstoši Zemes ierīcības likumam zemes ierīcības darbus veic sertificētas personas, kuru civiltiesiskā atbildība par profesionālo darbību ir apdrošināta, un par sertifikāta saņemšanu vai tā darbības termiņa pagarināšanu sertificētā persona maksā valsts nodevu. Līdzīgas prasības nosaka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums attiecībā uz zemes kadastrālo uzmērīšanu. Minētie likumi arī paredz, ka sertifikātu zemes ierīcības darbu veicējam un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veicējiem izsniedz MK pilnvarota sertificēšanas institūcija, kā arī paredz, ka sertifikāta izsniegšanas un reģistrēšanas, tā termiņa pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, kā arī valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru nosaka MK.

MK 30.10.2007. noteikumi Nr.734 "Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā" izvirza šādas prasības:

Uz sertifikāta saņemšanu zemes ierīcības darbu veikšanai var pretendēt fiziska persona, kas atbilst kādai no šādām prasībām:

- ir ieguvusi pirmā vai otrā līmeņa augstāko izglītību zemes ierīcībā, ģeodēzijā, ģeogrāfijā, kartogrāfijā, kādā no būvzinātnes ģeodēzijas apakš­nozarēm vai citām ģeodēzijas specialitātēm;

-  ir ieguvusi pirmā vai otrā līmeņa augstāko izglītību specialitātē vai nozarē, kas ir saistīta ar projektēšanu, piemēram, pilsētplānotājs, arhitekts, un tai ir pieredze teritorijas plānošanā vai detālplānojumu izstrādē vismaz pēdējā gada laikā.

Uz sertifikāta saņemšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai var pretendēt fiziska persona, kas atbilst kādai no šādām prasībām:

-  ir ieguvusi vidējo profesionālo izglītību jomā, kas saistīta ar zemes uzmērīšanu, un tai ir nepārtraukta darba pieredze zemes kadastrālajā uzmērīšanā vismaz pēdējo divu gadu laikā;

-  ir ieguvusi pirmā vai otrā līmeņa augstāko izglītību zemes ierīcībā, ģeodēzijā, ģeogrāfijā, kartogrāfijā, kādā būvzinātnes ģeodēzijas apakšnozarē vai citā ģeodēzijas specialitātē un tai ir vismaz divu gadu pieredze zemes kadastrālajā uzmērīšanā pēdējo piecu gadu laikā.

Persona, kura vēlas iegūt sertifikātu, iesniedz sertificēšanas institūcijā iesniegumu par sertifikāta izsniegšanu un paziņojumu, ka tā piekrīt izpildīt sertificēšanas prasības un sniegt nepieciešamo informāciju, kā arī norāda dzīvesvietu un personas kodu. Pretendents iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

- izglītību apliecinoša dokumenta kopiju;

- profesionālās darbības aprakstu (CV);

- darba pieredzi apliecinoša dokumenta kopiju, piemēram, darbu sarakstu, darba līgumu;

- divas fotogrāfijas (3 x 4 cm).

Sertificēšanas institūcija:

- izskata pretendenta iesniegumu par sertifikāta izsniegšanu, izvērtē tam pievienotos dokumentus un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju no citām valsts iestādēm vai valsts reģistriem;

- pieprasa un izvērtē Valsts zemes dienesta informāciju par izsnieg­tajiem atzinumiem;

- mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par pretendenta uzaicināšanu uz sertificēšanas pārbaudi, norādot pārbaudes norises vietu un laiku, vai pamatotu atteikumu;

- sertificēšanas pārbaudē novērtē pretendenta zināšanas atbilstoši šo noteikumu 11.punktam;

- pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt, norādot atteikuma pamatojumu.

Informāciju par izsniegtajiem sertifikātiem reģistrē publiski pieejamā Zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas sertificēto personu reģistrā.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļaujas nepieciešamība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā ir pamatojama ar pakalpojumu saņēmēju aizsardzību, kas uzskatāms par sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm. Latvijā noslēguma stadijā ir zemes reforma, tādēļ zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi ir ļoti pieprasīti. Minētie mērniecības darbi prasa augstu atbildības pakāpi - piemēram, zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā izgatavotais zemes robežu plāns ir viens no pamatdokumentiem īpašumtiesību nostiprināšanai, tādēļ mērnieka kļūda bieži noved pie nopietnām tiesiskām un finansiālām sekām. Papildus tam, normatīvo aktu bāze zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā ir ļoti plaša, relatīvi jauna (pamatā 2007.gads) un daļēji vēl atrodas transformācijas procesā, kas uzliek par pienākumu mērniekam aktīvi sekot līdzi izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Prasības samērīgums:

Prasības piekļuvei zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.pantā noteiktajiem principiem. Latvijā 2008.gadā ieviestā sertifikācijas sistēma nav diskriminējoša pret attiecīgo pakalpojuma sniedzēju - jebkura persona, kurai ir atbilstoša augstākā izglītība un darba pieredze, pēc attiecīga pārbaudījuma sekmīgas nokārtošanas iegūst piekļuvi minētajai profesijai. Ja personas darbībā netiek konstatēti pārkāpumi, tai atkārtoti pārbaudījums nav jākārto un sertifikāts tiek pagarināts automātiski. Vajadzība pēc atļauju sistēmas ir pamatota ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm - nodrošināt pakalpojumu ņēmēju aizsardzību zemes reformas noslēguma periodā. Izvirzīto mērķi nevar sasniegt ar mazāk ierobežojošu pasākumu palīdzību, jo a posteriori pārbaudes rezultātā konstatētas kļūdas nemazinātu tiesiskās sekas, kas radušās mērnieka kļūdas rezultātā.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Lai sniegtu nekustamā īpašuma vērtētāja pakalpojumus, nepieciešams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai.

Prasības profesionālās kvalifikācijas sertifikāta saņemšanai nekustamā īpašuma novērtēšanai nosaka MK 09.12.2002. noteikumi Nr.534 "Kārtība, kādā saņemams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts nekustamā īpašuma novērtēšanai".

Personas, kas saņēmušas sertifikātu, sertificēšanas institūcija reģistrē sertificēto personu reģistrācijas žurnālā.

Persona, kas vēlas iegūt sertifikātu, iesniedz sertificēšanas institūcijā šādus dokumentus:

- pieteikumu;

- pases kopiju (uzrādot oriģinālu);

- izglītības dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu vai notariāli apliecinātu kopiju);

- profesionālās darbības aprakstu;

- iepriekšējos trijos gados veikto nekustamā īpašuma vērtēšanas darbu sarakstu;

- asistents - arī prakses vadītāja rekomendāciju sertifikāta saņem­šanai;

- personas apliecinājumu, ka tā nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai apliecinājumu, ka sodāmība tai ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā.

Pēc pretendenta iesniegto dokumentu izvērtēšanas sertifikācijas komisija izvēlas pārbaudei četrus vērtēšanas darbus no iesniegtā saraksta un rakstiski informē par to pretendentu. Pārbaudei izvēlētie vērtēšanas darbi ie­sniedzami sertifikācijas komisijā 10 dienu laikā pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas.

Ja vērtēšanas darbs ir aizstāvēts sekmīgi, pretendents kārto eksāmenu nekustamā īpašuma vērtēšanas teorētisko zināšanu pārbaudei.

Ja pretendents ir sekmīgi nokārtojis eksāmenu nekustamā īpašuma vērtēšanas teorētisko zināšanu pārbaudei, sertificēšanas institūcija pieņem lēmumu par sertifikāta piešķiršanu.

Līdz 2007.gada beigām nekustamā īpašuma vērtētāji tika licencēti atbilstoši MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.800 "Kārtība, kādā veic licencēšanu nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanai" (Licencēšanas komisijas sastāvu apstiprināja tieslietu ministrs), bet 2007.gada 31.decembrī šie noteikumi zaudēja spēku.

Tieslietu ministrija 2009.-2010.gadā vērtēs jautājumu par mākleru darbības tiesiskā regulējuma pilnveidošanu.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus nekustāmā īpašuma vērtētāju darbības jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai nekustamā īpašuma vērtētāju darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Sertifikācija nepieciešama, lai aizstāvētu trešo personu - nekustamā īpašuma vērtēšanas pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Saskaņā ar Komerclikuma 64.panta pirmo daļu mākleris ir komersants, kurš nodarbojas ar starpniecību darījumu noslēgšanā citu personu labā, nebūdams pastāvīgi saistīts ar šīm personām līgumiskās attiecībās.

Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums paredz iespēju personai, māklera pakalpojumu sniegšanai dibināt komercsabiedrību saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem vai pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu

Lai novērstu praksē pastāvošo situāciju, ka persona sniedz mākleru pakalpojumus, taču tā nav reģistrēta kā komersants un līdz ar uz to nav attiecināmi Komerclikumā noteiktie māklera pienākumi un tiesības, saskaņā ar Komerclikuma 24.04.2008. grozījumiem, fiziskai personai, kuras veiktā saimnieciskā darbība atbilst māklera darbībai, ir pienākums līdz 31.12.2008. pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai dibināt komercsabiedrību.

Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz obligātas prasības nekustamā īpašuma aģentu (mākleru) sertificēšanai un viņu profesionālās darbības uzraudzīšanai. Brīvprātīgu mākleru sertifikāciju veic Latvijas Nekustamo Īpašumu Darījumu asociācijas (LANĪDA), kas arī uztur mākleru reģistru, kurā tiek reģistrēti visi asociācijā sertificētie speciālisti

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Lai veiktu maksātnespējas administratora darbību, nepieciešams maksātnespējas administratora sertifikāts.

Šobrīd līdz 2009.gada 1.janvārim maksātnespējas procesa administratora sertifikācijas kārtību nosaka spēkā esošie MK 29.09.2005. noteikumi Nr. 910 "Administratora apmācības, sertifikācijas un sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas kārtība". No 2009.gada 1.janvāra maksātnespējas procesa administratora sertifikācijas kārtību noteiks MK 28.07.2008. noteikumi Nr.598 "Maksātnespējas procesa administratora apmācības, apliecinājumu izsniegšanas, eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas, atestācijas, sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas, tā darbības izbeigšanas un anulēšanas kārtība".

Saskaņā ar MK 28.07.2008. noteikumi Nr.598 "Maksātnespējas procesa administratora apmācības, apliecinājumu izsniegšanas, eksaminācijas, kvalifikācijas pilnveidošanas, atestācijas, sertifikāta izsniegšanas un atjaunošanas, tā darbības izbeigšanas un anulēšanas kārtība" 46. punktu sertifikātu izsniedz uz diviem gadiem. Minētie noteikumi noteic, ka samaksa ir veicama par personas apmācību administratora kvalifikācijas iegūšanai un par eksāmenu. Atsevišķa maksa par sertifikātu, izņemot sertifikāta dublikāta saņemšanu, nav.

Persona, kura vēlas iegūt administratora kvalifikāciju, apgūst mācību programmu, kurā iekļauti normatīvajos aktos noteikti priekšmeti (kursi).

Lai pieteiktos apmācībai, pretendents līdz paziņojumā noteiktajam termiņam iesniedz Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijā (biedrībā) attiecīgu iesniegumu. Iesniegumam pievieno dokumentu, kas apliecina samaksu par personas apmācību administratora kvalifikācijas iegūšanai.

Pēc apmācības beigšanas biedrība pretendentam izsniedz apliecinājumu.

Lai kārtotu eksāmenu, pretendents biedrībā iesniedz iesniegumu par pieteikšanos maksātnespējas procesa administratora kvalifikācijas iegūšanas eksāmena kārtošanai. Pretendents iesniegumam pievieno šādus dokumentus (iesniedzot kopijas, uzrāda oriģinālus):

- valsts atzītu izglītības dokumentu par otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs vai valsts atzītu izglītības dokumentu par augstākās akadēmiskās izglītības apgūšanu tiesību zinātnēs;

- darba pieredzes aprakstu (CV);

- dokumentu, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā līmenī atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām, ja valsts valodas prasmi augstākajā līmenī neapliecina biedrībā iesniedzamie izglītības dokumenti;

- maksājumu apliecinošu dokumentu par eksāmena samaksu.

Komisija ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc eksāmena darbu izpildes lapu un biļešu saņemšanas iesniedz biedrības priekšsēdētājam eksāmena darbu vērtējumus. Biedrības priekšsēdētājs, pamatojoties uz komisijas vērtējumu, 10 darbdienu laikā pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu vai par atteikumu izsniegt sertifikātu. Lēmumā norādītais sertifikāta saņemšanas laiks nav ilgāks par divām nedēļām no lēmuma pieņemšanas dienas.

Saskaņā ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.598 elektroniski ir iespējams iesniegt iesniegumu par pieteikšanos maksātnespējas procesa administratora kvalifikācijas iegūšanas eksāmena kārtošanai,

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot pakalpojumus maksātnespējas administratoru darbības jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai maksātnespējas administratoru darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Maksātnespējas procesa administratora sertifikāta nepieciešamība noteikta Maksātnespējas likuma 13.panta pirmās daļas 6.punktā un 16.pantā. Lai maksātnespējas procesa administrators spētu pildīt Maksātnespējas likumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, kas vērsti uz maksātnespējas subjekta maksātnespējas procesa un komercsabiedrības tiesiskās aizsardzības procesa sekmīgu un likumīgu administrēšanu, ir nepieciešams iegūt kompleksas zināšanas un kvalifikāciju, ņemot vērā, ka maksātnespējas tiesības aptver gan jurista, gan ekonomista kvalifikācijai nepieciešamās zināšanas.

Prasības samērīgums:

Administratora profesionālajā darbībā būtiskas ir ne tikai juridiskās zināšanas, bet arī citu jomu izglītība, ko pieprasa administratora tiešo pienākumu specifika maksātnespējas procesu administrēšanā. Līdz ar to ir jāizglīto administratoru pretendentus dažādās izglītības jomās, iegūstot vispusīgas zināšanas, ar mērķi sagatavot topošos administratorus sarežģītu uzdevumu risināšanai un atvieglot izpratnes problēmas un pašmācības nepieciešamību. Šādas administratoru sertifikācijas sistēmas regulējums un prasības nodrošina vispusīgu un augstu specifisko zināšanu līmeni administratoram

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Lai sniegtu tiesu eksperta pakalpojumus nepieciešams saņemt tiesu eksperta sertifikātu.

Tiesu ekspertīzi Latvijas Republikā atbilstoši kompetencei ir tiesīgi veikt:

- valsts tiesu eksperti;

- valsts atzītie privātie tiesu eksperti.

Tiesu eksperta sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi. Pirms tiesu eksperta sertifikāta termiņa beigām jāveic resertifikācija. Pēc resertifikācijas tiesu ekspertam izsniedz jaunu tiesu eksperta sertifikātu. Informācija par visiem tiesu ekspertiem, kas darbojas valstī ir iekļauta Tiesu ekspertu reģistrā.

Kandidātam tiesu eksperta sertifikātu izsniedz pēc pārbaudījuma nokārtošanas. Maksa par pārbaudījuma kārtošanu ir Ls 150 katram pretendentam.

Pārbaudījumu var kārtot kandidāts, kurš ir apguvis apstiprināto apmācību programmu izvēlētajā tiesu eksperta specialitātē, kā arī tiesu eksperts, kurš vēlas iegūt tiesības veikt tiesu ekspertīzi citā tiesu eksperta specialitātē.

Lai kārtotu pārbaudījumu, kandidāts Tiesu ekspertu padome iesniedz pieteikumu, kuram pievieno:

- kandidāta izglītību apliecinošu dokumentu kopijas;

- darba pieredzes aprakstu;

- apliecinājumu par apmācību pabeigšanu vai profesionālās kvalifikācijas sertifikāta kopiju profesijās, kurās normatīvie akti paredz profesionālās sagatavotības apliecināšanu;

- dokumenta kopiju, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām (ja vispārējās izglītības programma nav apgūta latviešu valodā);

- apmācību programmā noteiktos atzinumus;

- apliecinājumu, ka uz kandidātu neattiecas Tiesu ekspertu likuma 5.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi;

- maksājumu apliecinošu dokumentu kopijas par pārbaudījuma kārtošanu.

Pieteikumam pievieno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aplieci­nātas dokumentu kopijas vai uzrāda šo dokumentu oriģinālus. Iesniegtos dokumentus kandidātam atpakaļ neizsniedz.

Ņemot vērā to, ka iesniedzamajiem dokumentiem ir jābūt noteiktā kārtībā apliecinātiem, vai pie iesniegšanas jāuzrāda oriģināli, tad šobrīd elektroniska dokumentu iesniegšana nav iespējama.

Lēmumu par sertifikāta piešķiršanu padome rakstiski paziņo kandidātam vai tiesu ekspertam.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams, sniedzot tiesu eksperta pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai tiesu eksperta pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Sertifikācijas nepieciešamība: lai pārbaudītu vai kandidāts atbilst visām, tiesu ekspertam nepieciešamajām, prasībām; lai maksimāli izslēgtu kļūdainu un nepamatotu atzinumu sniegšanu; lai uzskaitītu, kontrolētu un pārraudzītu personas, kas veic tiesu ekspertīzes pakalpojumus; lai sistematizētu atbilstošas specialitātes tiesu ekspertus.

Prasības samērīgums:

Primārais uzdevums konkrētu prasību esamībai ir galvenā mērķa - kvalitatīvu ekspertu atzinumu sniegšana, īstenošana. Līdz ar to, prasības, kas tiek izvirzītas personām, kas vēlas sniegt šādu pakalpojumu, ir atzīstamas par samērīgām attiecībā pret tā galvenajam uzdevumam - kvalitatīvs tiesas process.

Secinājums: Izstrādājot MK noteikumu projektu "Tiesu eksperta sertifikācijas un resertifikācijas kārtība", noteikt uz laiku izsniedzamajam sertifikātam atvieglotu pagarināšanas kārtību, maksimāli to vienkāršojot un vienlaikus pārskatot pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības un pienākumus kontroles mehānismu stiprināšanai.

[Noteikt terminētai atļaujai automātisku derīguma termiņa pagarināšanu, kas atkarīga no konkrētu prasību pastāvīgas izpildes. (Pakalpojumu direktīvas 11.panta 1.a)punkts)]

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Lai saņemtu atļauju publisku pasākumu rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises sākuma, iesniedz iesniegumu atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 6.panta prasībām.

Atļauja publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama, ja tos rīko valsts vai pašvaldības iestāde, kā arī publisku pasākumu rīkošanai telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs.

Iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda šādas ziņas:

1) pasākuma organizators (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai - juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

2) par tehnisko drošību atbildīgā persona (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai - juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese);

4) kārtības uzturētāji (fiziskajai personai - vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese, juridiskajai personai - juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

5) pasākuma veids un mērķis;

6) pasākuma norises vieta, datums, sākuma un plānotais beigu laiks;

7) plānotais pasākuma apmeklētāju un dalībnieku skaits;

8) pasākumā izmantojamās bīstamās iekārtas;

9) pasākuma netraucētai un drošai norisei nepieciešamais valsts un pašvaldību iestāžu atbalsts.

Iesniegumam pievieno:

1) to līgumu kopijas, kurus pasākuma organizators noslēdzis ar kārtības uzturētājiem, personām, kas atbildīgas par publiska pasākuma tehnisko drošību, kā arī sabiedrisko kārtību un drošību, uzrādot oriģinālus;

2) detalizētu pasākuma plānu;

3) pasākuma norises vietas īpašnieka rakstveida piekrišanu tā rīkošanai, ja viņš nav pasākuma organizators.

(3) Ja publiska pasākuma norises vietā atradīsies vai tiks izmantotas bīstamas iekārtas, pasākuma organizators iesniegumam pievieno normatīvajos aktos paredzēto bīstamo iekārtu valdītājam to lietošanai nepieciešamo atļauju un citu šo iekārtu ekspluatācijai nepieciešamo dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus.

(4) Iesniedzot iesniegumu, pasākuma organizators uzrāda personu apliecinošu dokumentu, bet juridiskās personas pārstāvis - arī dokumentus, kas apliecina viņa tiesības pārstāvēt attiecīgo juridisko personu.

Pašvaldība izskata iesniegumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Par iesnieguma izskatīšanas vietu un laiku pašvaldība paziņo pasākuma organizatoram. Uz iesnieguma izskatīšanu pašvaldība pieaicina policijas pārstāvjus, kā arī pēc sava ieskata citu valsts vai pašvaldības iestāžu pārstāvjus un citus speciālistus.

Atļaujas saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā pašvaldības nodevu par izklaides pasākumu rīkošanu publiskās vietās.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams publisku pasākumu organizēšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai publisku pasākumu organizēšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā un tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļaujas nepieciešamība pamatojama ar nepieciešamību aizsargāt pakalpojumu ņēmēju intereses, nodrošinot droša un kvalitatīva pakalpojuma saņemšanu.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Reģistrācijas apliecība.

Atbilstoši likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 9.panta pirmajai daļai masu informācijas līdzekļus reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Reģistrācijas pieteikumu iesniedz masu informācijas līdzekļa dibinātājs. Izdevējs vai redakcija pieteikumu var iesniegt, ja tas paredzēts ar dibinātāju noslēgtajā līgumā.

Uzņēmumu reģistra valsts notārs izskata pieteikumu un pieņem lēmumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

Pieteikumā norādāmas šādas ziņas:
1) dibinātājs, izdevējs vai redakcija;
2) masu informācijas līdzekļa nosaukums;
3) masu informācijas līdzekļa saturiskā ievirze un uzdevumi;
4) teritorija vai auditorija, kurā paredzēts izplatīt vai pārraidīt masu informācijas līdzekļa produkcijas galveno daļu;
5) sākotnējais masu informācijas līdzekļa periodiskums un apjoms;
6) masu informācijas līdzekļa redakcijas adrese.

Kopā ar reģistrācijas pieteikumu iesniedzams dokuments par reģistrācijas nodevas samaksu un lēmums par attiecīgā masu informācijas līdzekļa dibināšanu un izdošanu. Ja dibinātājs, izdevējs vai redakcija ir dažādas personas, iesniedzams līgums, kas regulē attiecības starp šīm personām. Pēc masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas izsniedz reģistrācijas apliecību.

Masu informācijas līdzekļa dibinātāja (izdevēja) tiesības uzsākt darbību saglabājas vienu gadu no reģistrācijas apliecības saņemšanas dienas.

Valsts nodevas likmes:
- preses izdevumu un masu informācijas līdzekļu reģistrācija Ls 100;
- grozījumu izdarīšana preses izdevumu un masu informācijas līdzekļu reģistrācijas lietā Ls 10;
- atkārtotu reģistrācijas apliecību un dublikātu izsniegšana Ls 5.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot izdevējdarbības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai izdevējdarbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana izdevējdarbības pakalpojumu sniegšanas jomā.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja:

Licence dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanai.

Licenci dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanai izsniedz uz 3 gadiem.

Valsts nodevas lielums par licences saņemšanu ir Ls 60, par licences pārreģistrāciju - Ls 10. Ieņēmumus no valsts nodevas ieskaita valsts pamatbudžetā.

Licenci izsniedz valsts aģentūras "Sabiedrības veselības aģentūra" dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanas licencēšanas komisija.

Komisijas pienākums ir pieņemt komersanta iesniegumu par licences saņemšanu; izskatīt iesniegtos dokumentus; pieņemt lēmumu par licences izsniegšanu, apturēšanu, pārreģistrāciju vai anulēšanu; izsniegt licenci. Licencēto komersantu saraksts tiek ievietots SVA mājas lapā un reizi ceturksnī tiek aktualizēts.

Lai saņemtu licenci, komersantam aģentūrā ir jāiesniedz rakstiski noteikta parauga iesniegums (MK 16.05.2006. noteikumu Nr.399 2.pielikums). Iesniegumam jāpievieno sekojoši dokumenti, (oriģināli ir jāuzrāda, iesniegumu iesniedzot):

• Komersanta reģistrācijas apliecības kopija;

• Telpu nomas līgums vai īpašumtiesību apliecinošs dokuments;

• Komersanta vadības apstiprināts strādājošo darbinieku (dezinfektoru) saraksts;

• Diploma kopija personai, kas organizē pakalpojuma sniegšanu;

• Dezinfektoru kvalifikāciju apliecinoši dokumenti;

• SVA atzinums par objekta gatavību darbības uzsākšanai.

Visi norādīti dokumenti ir iesniedzami vienlaikus.

Šobrīd nav iespējams nodrošināt dokumentu iesniegšanu elektronisko dokumentu formā.

Ja licence ir nozaudēta vai bojāta, licences dublikāta saņemšanai licencēšanas komisijā ir jāiesniedz iesniegums.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai dezinfekcijas, dezinsekcijas vai deratizācijas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Licencēšanas mērķis ir nodrošināt, ka tiek aizsargātas sabiedrības intereses attiecībā uz tādu pakalpojumu saņemšanu, kas potenciāli var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību, īpašumu, kā arī vidi, dzīvnieku, pārtiku un dzīvnieku barību.

Prasības samērīgums:

Licence šajā gadījumā veic gan regulējošo, gan kontroles funkciju, jo dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar ķīmisko līdzekļu izmantošanu un varētu būt bīstama cilvēka dzīvībai. Licencēšana nodrošina, ka sniegtais pakalpojums būs drošs, jo pakalpojuma sniedzēja licencēšanai ir iestrādātas prasības, lai nepieļautu kaitējuma iespējamību, ko ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti tiem piemītošo īpašību dēļ var nodarīt videi, cilvēku veselībai un īpašumam. Pie tam viena no kontroles funkcijas  izpausmēm ir licenču darbības termiņa noteikšana uz trijiem gadiem, kad notiek atkārtotā atbilstības kontrole licencēšanas prasībām. A aposteriori pārbaude nenodrošinās pilnīgu garantiju tam, ka dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanā izmantotās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti nenodara kaitējumu videi vai cilvēku veselībai.

Secinājums:

- Pārskatīt un noteikt šobrīd uz laiku izsniedzamajam sertifikātam atvieglotu pagarināšanas kārtību, maksimāli to vienkāršojot un vienlaikus pārskatot pakalpojumu sniedzējiem izvirzāmās prasības un pienākumi kontroles mehānismu stiprināšanai;

[Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas vienošanos līdz 2009.gada 01.novembrim izvērtēt esošās terminētās atļaujas piešķiršanas sistēmas saglabāšanu vai atcelšanu];

- Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde;

- Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Komersantiem, kuri veic darbības ar prekursoriem, izņemot tos operatorus, kuri nodarbojas tikai ar prekursoru muitas deklarāciju noformēšanu, noliktavu iznomāšanu un transporta pakalpojumu sniegšanu ir jāreģistrējas, tiem, kuri veic darbības ar I kategorijas prekursoriem - jāsaņem speciāla atļauja (licence) darbam ar prekursoriem.

Prekursoru operatorus reģistrē un licences izsniedz Zāļu valsts aģentūra, saskaņā ar likuma "Par prekursoriem" un ES regulu prasībām. Iesniedzējam jānorāda firma, juridiskā adrese un adrese (-s), kurā notiks darbības ar prekursoriem, atbildīgā amatpersona par darbībām ar prekursoriem,  prekursoru nosaukumi, ar kuriem tiks veiktas darbības, izlietošanas mērķis. Informācija pieejama Zāļu valsts aģentūras mājas lapā  www.vza.gov.lv.

Regulējums: Padomes Regula (EK) Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus pār uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm; Padomes Regula (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem; Komisijas Regula (EK) Nr. 1277/2005 par īstenošanas noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem un Padomes Regulai Nr. 111/2005, ar ko izstrādā noteikumus narkotisko vielu prekursoru tirdzniecības starp Kopienu un trešām valstīm uzraudzībai).

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot ar prekursoru apriti saistītu pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai ar prekursoru apriti saistītu pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Prekursori ir vielas, kuras var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai, tādēļ nepieciešama šo vielu aprites uzraudzība, lai tās nenokļūtu nelikumīgā apritē un netiktu lietotas nelikumīgi.

Prasības samērīgums:

Prekursoru operatoru reģistrēšana un licencēšana noteikta ES regulās.

Secinājums:

- Likuma "Par prekursoriem" 5.pantā MK dotā uzdevuma izpildei nepieciešams izstrādāt kārtību prekursoru operatoru reģistrēšanai un licencēšanai, tādējādi nodrošinot ES Regulu prasību īstenošanu prekursoru aprites uzraudzības un kontroles jomā.

- Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Komersants pirms atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanas saņem Valsts vides dienesta (VVD) atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai.

Atļauju izsniedz uz 10 gadiem vai īsāku laikposmu, ja tāds norādīts atļaujas pieprasītāja iesniegumā.

Atļauja atkritumu savākšanai un pārvadāšanai ir derīga visā valsts teritorijā. Atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļauja personai nav jāsaņem, ja tai ir A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, kurā noteikti atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas nosacījumi.

Atļaujas pieprasītājs (persona, kura veic vai vēlas veikt atkritumu savākšanu, pārkraušanu, šķirošanu, uzglabāšanu vai pārvadāšanu) pirms attiecīgās darbības uzsākšanas vai atļaujas derīguma termiņa beigām iesniedz VVD attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē vienu no šādiem iesniegumiem:

- iesniegumu atkritumu pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļaujas saņemšanai (MK 29.07.2008. noteikumu Nr.613 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas" 1.pielikums);

- iesniegumu atkritumu savākšanas atļaujas saņemšanai (2.pielikums);

- iesniegumu atkritumu pārvadāšanas atļaujas saņemšanai (3.pielikums).

Iesniegumam pievieno MK 29.07.2008. noteikumu Nr.613 5.punktā norādītos dokumentus.

Atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļaujas saņemšanai komersantam ir jāiesniedz viņa rīcībā esošā informācija, kas potenciāli izdarāms arī elektroniski (noteikumos nav speciāli atrunāts, ka iesniegums iesniedzams tikai rakstiski, kā arī komersantam netiek prasīts uzrādīt iesniedzamo dokumentu oriģinālus).

Savukārt, atkritumu pārvadāšanas atļaujas saņemšanai, komersantam līdzās pārējiem dokumentiem (6.punkts) jāiesniedz līguma kopija ar personu, kurai tiek vesti atkritumi, un jāuzrāda tā oriģināls.

Atļaujas piešķiršanas procedūra paredz, ka par komersanta iesniegumu VVD informē attiecīgo vietējo pašvaldību, kuras teritorijā plānots veikt atkritumu apsaimniekošanas darbību; kā arī atkritumu apsaimniekošanas vietas vai atkritumu pārvadājumu galamērķa apmeklējumu no VVD reģionālas vides pārvaldes amatpersonas puses.

Atteikums par atļaujas izsniegšanu tiek paziņots tikai rakstiski.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Spēkā esošais regulējums attiecībā uz atļaujām atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem un Padomes 1991.gada 12.decembra direktīvas 1991/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai. Atļaujas termiņš ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šādas atļaujas:

1. Apstrādes uzņēmuma operators saņem B kategorijas atļauju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2. Apstrādes uzņēmuma operators attiecībā uz katru iekārtu, kurā savāc (arī īslaicīgai uzglabāšanai) vai apstrādā nolietotus transportlīdzekļus, saņem apliecinājumu C kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai likumā "Par piesārņojumu" noteiktajā kārtībā.

Apstrādes uzņēmuma un nolietota transportlīdzekļa savākšanas punkta izvietojumu operators rakstiski saskaņo ar vietējo pašvaldību.

Uzsākot piesārņojošu darbību darbības veicējs saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām VVD attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē vēršas ar iesniegumu, kurā sniedz visu nepieciešamo savu piesārņojošo darbību raksturojošo informāciju.

Operators iesniegumu iesniedz:

-  vismaz 90 dienas pirms B kategorijas piesārņojošas darbības paredzētās uzsākšanas vai būtiskām izmaiņām esošā piesārņojošā darbībā;

- vismaz 60 dienas pirms B kategorijas atļaujas termiņa beigām;

- par C kategorijas piesārņojošu darbību vismaz 30 dienas pirms C kategorijas piesārņojošas darbības paredzētās uzsākšanas vai būtiskām izmaiņām C kategorijas piesārņojošā darbībā.

Iesniedzot iesniegumu, operators norāda, kādas kategorijas piesārņojošas darbības tajā ir ietvertas.

Operators sagatavo un iesniedz iesniegumu B kategorijas piesārņojošai darbībai rakstiski un elektroniski.

Dokumentus, kas pamato iesniegumā minēto informāciju, operators pievieno iesnieguma pielikumā, norādot atsauces uz tiem iesniegumā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Spēkā esošais regulējums attiecībā uz minētajām atļaujām izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Ūdens resursu lietošanas atļauja.

Atļauju tiek izsniegta bez maksas un uz pieciem gadiem.

Ūdens resursu lietošanas atļauju pieteikšanas un izsniegšanas kārtība valstī ir noteikta saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma regulējumu un tiek veikta īstenojot MK 23.12.2003. noteikumu Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju" prasības.

Saskaņā ar noteikumu prasībām:

Atļauja nepieciešama šādām darbībām:

- virszemes un pazemes ūdeņu ieguvei;

- hidrotehnisko būvju darbībai, ja būves izmanto saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās ūdens noteces režīma un parametru regulēšanai;

- ūdens ievadīšanai, lai paaugstinātu pazemes ūdeņu līmeni (arī lai mākslīgi papildinātu pazemes ūdeņu krājumus), kā arī ūdens novadīšanai vai atsūknēšanai, lai pazeminātu pazemes ūdeņu līmeni (arī lai pazeminātu ūdens līmeni derīgo izrakteņu ieguves vietās), izņemot zemes nosusināšanu, kā arī divpusējas darbības meliorācijas un apūdeņošanas sistēmu darbību;

- darbībām, kuru rezultātā rastos mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts (piemēram, kanālu, dīķu un ūdenskrātuvju vai to sistēmu ekspluatācija, ja dīķus vai ūdenskrātuves regulāri uzpilda no virszemes ūdeņiem un ja mākslīgs vai stipri pārveidots ūdensobjekts nav izveidots uz ūdensteces);

- citām darbībām, kuras saistītas ar regulāru virszemes ūdens un pazemes ūdeņu līmeņa, kvalitātes vai režīma maiņu.

Lai saņemtu atļauju, persona, kura vēlas veikt vai veic minētās darbības, iesniedz (rakstiski un, ja iespējams, arī elektroniski) VVD reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu.

Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

- ūdens resursu lietošanas vietas karti mērogā 1:25000 un karti vai shēmu mērogā 1:500, 1:1000 vai 1:5000, kurā norādīts objekta būvju izvietojums un iezīmētas uz konkrēto objektu attiecināmās aizsargjoslas;

- zemes īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības apliecinošu dokumen­tu;

- zemes robežu plānu;

- eksperta atzinumu par pieļaujamajām hidroloģiskā vai hidroģeolo­ģiskā režīma izmaiņām.

Pārvaldei ir tiesības iesnieguma iesniedzējam pieprasīt informāciju par virszemes vai pazemes ūdens kvalitāti lietošanai paredzētajā objektā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot ūdens resursu apsaimniekošanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai ūdens resursu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Spēkā esošais regulējums izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra direktīvas 2000/60/EK, ar ko nosaka Kopienas rīcību ūdens resursu politikas jomā.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Atļauja A un B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai.

Atļauju sistēma A un B kategorijas piesārņojošo darbību pieteikšanai un izsniegšanai valstī ir noteikta saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" regulējumu un tiek veikta īstenojot MK 09.07.2002. noteikumu Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" prasības.

Attiecīgā regulējuma mērķis ir novērst vai mazināt vides piesārņojuma rašanos tādējādi nodrošinot augstu vides aizsardzības, cilvēka veselības un īpašuma aizsardzības līmeni kopumā.

Atļauju prasības attiecas uz integrētu piesārņojuma novēršanu - tas nozīmē, ka vērība tiek vērsta gan uz gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma novēršanu un ierobežošanu veicot saimnieciskas darbības.

Institūcijas, kas nodrošina attiecīgo atļauju izsniegšanu ir VVD reģionālās vides pārvaldes.

Uzsākot piesārņojošu darbību darbības veicējs saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām VVD attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē vēršas ar iesniegumu, kurā sniedz visu nepieciešamo savu piesārņojošo darbību raksturojošo informāciju. Pamatojoties uz to un ievērojot noteiktas, tiesību aktos reglamentētas procedūras VVD vides pārvalde izsniedz darbībai nepieciešamo attiecīgas kategorijas (A vai B) atļauju.

Papildus informācijai: http://www.vvd.gov.lv/dokumenti.php?sid=met.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Spēkā esošais regulējums attiecībā uz A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujām izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 15.janvāra Direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli tiesību normām.

Regulējums attiecībā uz B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujām izriet no Eiropas Kopienu Līguma 175.panta ceturtās daļas un LR Satversmes 115.panta. Regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Prasības samērīgums:

Spēkā esošais regulējums attiecībā uz A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujām izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 15.janvāra direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli tiesību normām.

Regulējums attiecībā uz B kategorijas piesārņojošu darbību atļaujām izriet no Eiropas Kopienu Līguma 175.panta ceturtās daļas un LR Satversmes 115.panta. Regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šādas atļaujas:

Zemes dzīļu izmantošanas licence;

Derīgo izrakteņu ieguves atļauja.

Atļauju derīgo izrakteņu ieguvei izsniedz uz laiku, kas noteikts aģentūras izsniegtajā derīgo izrakteņu ieguves limitā.

Atļauju vai licenci izsniedz:

- ja atradnes derīgo izrakteņu krājumu ģeoloģiskās izpētes detalitāte atbilst A vai N kategorijas derīgo izrakteņu krājumiem;

- ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā derīgo izrakteņu ieguve attiecīgajā zemesgabalā ir noteikta par teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanas veidu. Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu var tikai tad, ja saņemta attiecīga atļauja (licence).

Lai saņemtu atļauju vai licenci, iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā:

- iesniegumu atļaujas vai licences saņemšanai;

- tā līguma kopiju, kas noslēgts ar zemes īpašnieku par zemes dzīļu izmantošanu, ja atļauju vai licenci pieprasa persona, kas nav zemes īpašnieks;

- ziņas par personāla kvalifikāciju un darbu veikšanai paredzēto tehnisko nodrošinājumu, izņemot gadījumu, ja zemes dzīles paredzēts izmantot atpūtas un tūrisma pasākumiem;

- darbu programmu, izņemot gadījumu, ja atļauja vai licence tiek izsniegta derīgo izrakteņu ieguvei;

- zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas karti vai plānu;

- ja zemes dzīļu izmantošanai paredzētā teritorija atrodas kultūras pieminekļu aizsargjoslā - rakstisku saskaņojumu ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju;

- atļaujas saņemšanai - derīgo izrakteņu atradnes pasi un dokumentu, kurā norādīts aģentūras piešķirtais derīgo izrakteņu ieguves limits;

- ja zemes dzīļu izmantošanas tiesības piešķirtas konkursa vai izsoles kārtībā - komisijas lēmumu par konkursa vai izsoles rezultātiem.

Atļaujai vai licencei ir šādi pielikumi:

- zemes dzīļu izmantošanas nosacījumi;

- zemes dzīļu izmantošanai paredzētās teritorijas izvietojums kartē vai plānā vai robežu apraksts, ja licence izsniegta derīgo izrakteņu ieguvei vai ģeoloģiskajai izpētei;

- derīgo izrakteņu ieguves limits, ja licence izsniegta derīgo izrakteņu ieguvei.

Atļaujas vai licences zemes dzīļu izmantošanas nosacījumos iekļauj prasības, kuras jāievēro, izmantojot zemes dzīles.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot zemes dzīļu izmantošanas peļņas nolūkos pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai zemes dzīļu izmantošanas peļņas nolūkos pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļauju sistēma nepieciešama, lai nodrošinātu zemes dzīļu racionālu izmantošanu un aizsardzību, kā arī vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

1. Speciālā atļauja (licence) darbībām ar aukstuma aģentiem.

2. Sertifikāts darbībām ar aukstuma aģentiem.

3. Biocīda vai aktīvās vielas pagaidu reģistrācijas apliecība.

4. Biocīda vai aktīvās vielas reģistrācijas apliecība.

5. Lietošanas atļauja darbībām ar biocīdiem vai aktīvajām vielām.

6. Licence tādu produktu tirdzniecībai, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķīdinātāju saturs.

Lai veiktu darbības ar aukstuma aģentiem vai iegādātos aukstuma aģentus mazumtirdzniecībā vai vairumtirdzniecībā, nepieciešama speciāla atļauja (licence) darbībām ar aukstuma aģentiem. Speciālo atļauju (licenci) izsniedz VVD.

Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci), fiziska vai juridiska persona iesniedz VVD iesniegumu speciālās atļaujas (licences) saņemšanai darbībām ar aukstuma aģentiem (MK 06.09.2005. noteikumu Nr.688 5.pielikums).

Šobrīd nepastāv iespēja iesniegt nepieciešamos dokumentus elektroniskā formā.

Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš ir trīs gadi. Par tās saņemšanu nav jāmaksā.

Fiziskai personai, kas veic darbības ar aukstuma aģentiem, nepieciešams sertifikāts darbībām ar aukstuma aģentiem.

Lai saņemtu sertifikātu, fiziska persona iesniedz sertificēšanas institūcijā iesniegumu sertifikāta saņemšanai darbībām ar aukstuma aģentiem un attiecīgos dokumentus.

Pamatojoties uz fiziskas personas iesniegumu, sertificēšanas institūcija pieņem lēmumu par atļauju personai kārtot eksāmenu un nosaka eksāmena laiku un vietu.

Šobrīd nepastāv iespēja iesniegt nepieciešamos dokumentus elektroniskā formā. Sertifikāta derīguma termiņš ir trīs gadi. Fiziskai personai, kurai piešķirts sertifikāts, pirms tā saņemšanas jāsamaksā par sertifikācijas pakalpojumiem. Maksu par sertifikācijas pakalpo­jumiem nosaka sertificēšanas institūcija.

Biocīdu pagaidu reģistrāciju tiek veikta, ja:

- biocīds un aktīvā viela nav minēta aktīvo vielu sarakstā, pamatvielu sarakstā vai zema riska

biocīdu sarakstā;
- aktīvā viela ir minēta pamatvielu sarakstā, bet biocīda sastāvā ir viena vai vairākas potenciāli bīstamās vielas.

Lai pagaidām reģistrētu biocīdu vai aktīvo vielu, klasificē attiecīgo biocīdu vai aktīvo vielu un iesniedz aģentūrā:

- uzskaites vai inventarizācijas datus;

- iesniegumu (rakstiski un elektroniski).

Pagaidu reģistrācijas apliecība tiek izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. To var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz gadu, ja attiecīgā biocīda ražošana vai tirdzniecība kādā no ES dalībvalstīm uzsākta pēc 14.05.2000. - ne vēlāk kā 120 dienas pēc dienas, kad pieteicējs iesniedzis visu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu iesniegumu un novērtētu risku cilvē­ku, kā arī dzīvnieku veselībai un videi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra reģistrē biocīdu, ja tas ir zema riska biocīds un izsniedz biocīdu lietošanas atļauju, ja aktīvā viela ir iekļauta Eiropas Kopienas biocīdo produktu izgatavošanai izmantojamo aktīvo vielu sarakstā, ņemot vērā attiecīgajā sarakstā minētos nosacījumus konkrētam biocīdam vai aktīvajai vielai.

Lai reģistrētu biocīdu vai aktīvo vielu vai saņemtu lietošanas atļauju, biocīda vai aktīvās vielas ražotājs nosaka biocīda vai aktīvās vielas īpašības un izvērtē to iedarbību uz cilvēku vai dzīvnieku veselību un vidi lietošanai paredzētajos apstākļos, kā arī klasificē attiecīgo biocīdu vai aktīvo vielu un iesniedz aģentūrā iesniegumu saskaņā ar MK noteikumu Nr.184 "Prasības darbībām ar biocīdiem" 2.pielikumu (rakstiski un elektroniski).

Reģistrācijas apliecība tiek izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus no datuma, kurā aktīvā viela pirmoreiz vai atkārtoti iekļauta MK noteikumu Nr.184 "Prasības darbībām ar biocīdiem" 2.¹ pielikumā (bet ne ilgāk kā līdz pēdējam termiņam, kāds aktīvajai vielai norādīts aktīvo vielu sarakstā), - ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad pieteicējs iesniedzis visu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu pietei­kumu un novērtētu risku cilvēku, kā arī dzīvnieku veselībai un videi;

Lietošanas atļauja tiek izsniegta uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus no datuma, kurā aktīvā viela pirmoreiz vai atkārtoti iekļauta MK noteikumu Nr.184 "Prasības darbībām ar biocīdiem" 2.¹ pielikumā (bet ne ilgāk kā līdz pēdējam termiņam, kāds aktīvajai vielai norādīts aktīvo vielu sarakstā), - ne vēlāk kā 120 dienas pēc dienas, kad pieteicējs iesniedzis visu informāciju, kas nepie­ciešama, lai izvērtētu pietei­kumu un novērtētu risku cilvēku, kā arī dzīvnieku veselībai un videi;

Reģistrācijas apliecību vai lietošanas atļauju izsniedz uz laiku, kas nepār­sniedz 10 gadus, - ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad pieteicējs iesniedzis visu iesnieguma izvērtēšanai nepieciešamo informāciju, ja biocīda (par kuru iesniegts iesniegums) sastāvs ir veidots, pamatojoties uz iepriekš noteiktu pamat­sastāvu, un ja biocīda īpašības un iedarbība uz cilvēku, kā arī dzīvnieku veselību un vidi ir zināmas un iepriekš izvērtētas ar apstiprinātām vai standartizētām metodēm.

Šobrīd nepastāv iespēja iesniegt nepieciešamos dokumentus tikai elektroniskā formā.

Par biocīda vai aktīvās vielas pagaidu reģistrācijas atļaujas, biocīda vai aktīvās vielas reģistrācijas atļaujas, kā arī lietošanas atļaujas darbībām ar biocīdiem vai aktīvajām vielām saņemšanu nav jāmaksā.

Privātpersona (tirgotājs) drīkst piedāvāt tirgū produktus, kuru sastāvā esošo gaistošo organisko savienojumu saturs pārsniedz MK 03.04.2007. noteikumu Nr.231 "Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem" 2.pielikumā noteiktās robežvērtības, ja tā ir saņēmusi licenci tādu produktu tirdzniecībai, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķīdinātāju saturs.

Licenci izsniedz VVD reģionālā vides pārvalde. Lai saņemtu licenci, tirgotājs iesniedz VVD reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu (MK 03.04.2007. noteikumu Nr.231 3.pielikums). Tirgotājs, kas piedāvā tirgū produktus, kuru sastāvā esošo gaistošo organisko savienojumu saturs pārsniedz MK 03.04.2007. noteikumu Nr.231 2.pielikumā noteiktās robežvērtības, uzskaita minēto produktu pircējus. Uzskaites dokumentos norāda pārdoto produktu nosaukumu un daudzumu, kā arī:

- fiziskajām personām - pircēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un licences numuru;

- juridiskajām personām - pircēja firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un licences numuru. Lai saņemtu licenci, tirgotājs iesniedz VVD reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu.

Licence ir beztermiņa un par tās saņemšanu nav jāmaksā.

Sākot 2008.gada 25.augustu ir iespējams iesniegumu apliecinājuma saņemšanai par produktu iegādi un pārskatu par iepriekšējā gadā iegādāto, realizēto vai izlietoto produktu daudzumu, kā arī iesniegumu apliecinājuma saņemšanai par produktu iegādi iesniegt elektroniski.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus saistībā ar darbībām ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai darbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem  pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Spēkā esošais regulējums izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 16.februāra direktīvas 98/8/EK par biocīdu produktu laišanu tirgū un Komisijas 2006.gada 29.maija Direktīvas 2006/50/EK, ar ko groza IV A un IV B pielikumu Eiropas Parlamentu un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdu produktu laišanu tirgū, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīva 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza Direktīvu 1999/13/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 29.jūnija Regula (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja.

ES emisijas kvotu tirdzniecības (ETS) sistēma darbību uzsāka 01.01.2005. atbilstoši direktīvas 2003/87/EK nosacījumiem, ETS sistēma iedalīta vairākos periodos - 2005.-2007.; 2008.-2012. utt. ik piecus gadus. Katram periodam jāizstrādā Emisijas kvotu sadales plāns, kurā noteikts kopējais emisijas kvotu apjoms, emisijas kvotu sadale starp iekārtu operatoriem, un kārtība, kādā emisijas kvotas piešķiramas jaunām iekārtām vai esošām iekārtām piesārņojošās darbības paplašināšanās gadījumā. Visiem ETS sistēmā iesaistītiem iekārtu operatoriem jāsaņem Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) atļaujas, kā arī jāveic emisiju monitorings, jāsagatavo ikgadējie pārskati par siltumnīcefekta gāzu emisiju, kurus pārbauda akreditēti verificētāji, un jānodod valstij tāds emisijas kvotu apjoms, kas atbilst pārbaudītajā un apstiprinātajā gada pārskatā norādītajam apjomam.

VVD reģionālās vides pārvaldes pēc iekārtas darbības vietas izsniedz SEG atļaujas, kuras publiski pieejamas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājas lapā.

Ņemot vērā EK apstiprināto Emisijas kvotu sadales plānu, tiek piešķirtas emisijas kvotas iekārtu operatoriem, kuri saņēmuši SEG atļaujas.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai siltumnīcefekta gāzu emisijas darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Spēkā esošais regulējums izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes direktīvu 96/61/EK (4.pants).

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju komersantam iesniegt un iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Dabas resursu lietošanas atļauja.

Lai varētu saimnieciskajā darbībā izmantot dabas resursus, kuri iegūti pazemes un virs­zemes būvju būvniecībā, virszemes ūdensobjektu ierīkošanā, to gultnes tīrīšanā vai padziļināšanā, kā arī lai varētu izmantot saimnieciskajā darbībā iegūtos derīgos izrakteņus, par kuriem nav samaksāts nodoklis nepieciešama dabas resursu lietošanas atļauja.

Dabas resursu lietošanas atļauju (MK 19.06.2007. noteikumu Nr.404 2.pielikums) izsniedz uz laiku līdz trim gadiem izsniedz Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde, kuras teritorijā ir iegūti dabas resursi.

Lai saņemtu dabas resursu lietošanas atļauju, nodokļa maksātājs iesniedz reģionālajā vides pārvaldē šādus dokumentus (papīra formā vai elektroniski):

-iesniegumu;

- zemes īpašumtiesības vai lietošanas tiesības apliecinošus dokumentus, kas pamato tiesības realizēt dabas resursus;

- dokumentus, kuros noteikts saimnieciskajā darbībā iesaistīto dabas resursu veids un faktiskais apjoms;

- teritorijas karti (mērogā 1:10000 vai lielākā), kurā norādīta dabas resursu atrašanās vieta.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus saistībā ar dabas resursu lietošanu saimnieciskajā darbībā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai dabas resursu lietošanas saimnieciskajā darbībā pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Spēkā esošais regulējums saskaņots ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai un ir pamatojams ar sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Speciālā atļauja (licence) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai.

Izplatīt augu aizsardzības līdzekļus komersants drīkst tikai pēc speciālas atļaujas (licences) saņemšanas, ko izsniedz Zemkopības ministrija. Licences saņemšanai ir jāiesniedz noteiktas formas iesniegums, klāt pievienojot komersanta reģistrācijas apliecības kopiju (jāuzrāda oriģināls).

Licences derīguma termiņš - pieci gadi, kas pagarināms, pārreģistrējot licenci.

Samaksu par licences saņemšanu nosaka MK 16.02.1999. noteikumi Nr.48 "Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem", kas paredz, ka par pirmās, otrās un trešās klases augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas speciālo atļauju jāmaksā valsts nodeva Ls 100 apmērā, bet par trešās klases augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas speciālās atļaujas saņemšanu noteikta valsts nodeva Ls 50 apmērā. Par licences pārreģistrēšanu jāmaksā valsts nodeva 10 % apmērā no likmes, kāda tika noteikta par tās izsniegšanu.

Licences saņemšanai ir jāiesniedz noteiktas formas iesniegums, klāt pievienojot komersanta reģistrācijas apliecības kopiju (jāuzrāda oriģināls), VID izziņu par to, ka komersantam nav nodokļu parādu un citu valsts noteikto obligāto iemaksu parādu, kā arī apliecinājums, ka ir noslēgts darba līgums ar darbinieku, kuram ir dienesta izdota augu aizsardzības konsultanta apliecība, kas dod tiesības konsultēt augu aizsardzības līdzekļu pircējus. Ja tiks izplatīti pirmās klases augu aizsardzības līdzekļi, tad nepieciešams apliecinājums, ka komersantam ir noslēgts darba līgums ar darbinieku, kuram ir dienesta izsniegta apliecība par augu aizsardzības zināšanu minimuma apguvi pirmās klases augu aizsardzības līdzekļu lietošanai.

Lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu nepieciešams komersanta objektu apsekojums un dienesta attiecīgās filiāles speciālista pozitīvais atzinums.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Lai nodrošinātu patērētāju drošību un pasargātu apkārtējo vidi no piesārņojuma, un attiecīgi kontrolētu, lai augu aizsardzības līdzekļu izplatītāji ievērotu noteiktās prasības (augu aizsardzības līdzekļu iegādei, uzglabāšanai, lietošanai) nepieciešama augu aizsardzības līdzekļu izplatītāju licencēšana.

Prasības samērīgums:

Augu aizsardzības līdzekļu izplatītāju licencēšana ir samērīga sabiedrības interešu un vides piesārņojuma efektīvai aizsardzībai.

Secinājums:

- Noteikt beztermiņa speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai, vienlaikus pārskatot un paredzot skaidrus nosacījumus, pie kādiem to var apturēt uz laiku vai anulēt, uzraudzības un kontroles stiprināšanai.

- Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde;

- Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja:

Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācija.

Reģistrācijas apliecība ir beztermiņa.

Maksa par traktortehnikas tirdzniecības vietas reģistrāciju ir Ls 10, kuras apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi.

Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācija nepieciešama:

1. lai veiktu minēto transportlīdzekļu tirgotāju uzskaiti.

Reģistrētajiem komersantiem tiek izsniegtas traktortehnikas vai tās piekabju tirdzniecības numura zīmes un rēķini-uzziņas, kas ir stingrās uzskaites dokumenti(aizstāj īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus)  un līdz ar to nepieciešama atbilstoša kontrole un uzskaite kādiem komersantiem šos dokumentus izsniedz;

2. lai pārliecinātos par šādu transportlīdzekļu tirdzniecības vietu atbilstību minimālajām tehniskā nodrošinājuma un aprīkojuma prasībām;

3. reģistrētie komersanti iegūst pieeju elektroniskai tirdzniecības informatīvajai sistēmai, kuru nodrošina valsts aģentūra "Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra".

Lai saņemtu traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu tirdzniecības vietas reģistrācijas apliecību jāiesniedz šādi dokumenti:

1. Iesniegums;

2. Tirdzniecības vietas plānu un dokumentu, kas apliecina viņa īpašuma vai lietošanas tiesības uz attiecīgo tirdzniecības vietu (iesniedz kopiju, uzrādot oriģinālu);

Plānots ieviest, ka pretendents elektroniski varēs iesniegt iesniegumu.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot traktortehnikas, tās piekabju un to numurēto agregātu mazumtirdzniecības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai traktortehnikas, tās piekabju un to numurēto agregātu mazumtirdzniecības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Reģistrētajiem komersantiem tiek izsniegtas traktortehnikas un tās piekabju tirdzniecības numura zīmes un rēķini-uzziņas, kas ir stingrās uzskaites dokumenti, autorizēta piekļuve traktortehnikas informatīvai sistēmai un līdz ar to nepieciešama atbilstoša kontrole un uzskaite kādiem komersantiem šos dokumentus, pieeju sistēmai izsniedz un vai tie netiek ļaunprātīgi izmantoti. Izmantojot reģistrētas tirdzniecības vietas, var kontrolēt vai tirdzniecībā esošā traktortehnika neapdraud cilvēku dzīvību, veselību un nerada kaitējumu videi.

Prasības samērīgums:

Līdz šo noteikumu izdošanai Latvijā traktortehnikas, to piekabju un numurēto agregātu tirdzniecībai bija nepieciešama licence, līdz ar to jau tagad ir spēkā komersantam labvēlīgākas normas. Ja netiktu veikta komersantu uzskaite, nebūtu iespējams pielietot rēķinu-uzziņu sistēmu un nevarētu izsniegt tirdzniecības numura zīmes, kas ievērojami vienkāršo minēto transportlīdzekļu tirdzniecību, jo komersantam nav jāreģistrē transportlīdzeklis pirms pārdošanas, kā arī ir iespējams klientam pirms transportlīdzekļa iegādes to izmēģināt.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Licence par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus.

Licenci par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus izsniedz mācību iestādei no viena līdz pieciem gadiem.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 22.panta 5.daļu, valsts nodeva par traktortehnikas vadītāju apmācības licenci nav jāmaksā.

Zemkopības ministrija izsniedz licenci, anulē, atjauno to vai uz laiku aptur licences darbību.

Pretendentam jāiesniedz:

1. iesniegums;

2. Uzņēmumu reģistra reģistrācijas apliecību;

3. Izglītības iestādes nolikums un izglītības programma;

4. Dokuments, kas apliecina telpu un apmācību laukumu īpašuma vai lietojuma tiesības;

5. Mācību traktortehnikas saraksts;

6. Mācību priekšmetu pasniedzēju un praktisko mācību instruktoru saraksts un viņu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu kopijas.

Procedūras apraksts:

1. iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus;

2. Aģentūra pārbauda licences pretendenta mācību materiālo bāzi un nodrošinājumu ar mācību uzskates līdzekļiem, sastāda attiecīgu aktu (5.pielikums) un iesniedz to Zemkopības ministrijā.;

3. Zemkopības ministrija ne vēlāk kā mēnesi pēc iesnieguma saņemšanas dienas izsniedz licenci no 1 līdz 5 gadiem vai rakstiski pamato atteikumu to izsniegt.

Informācijas sagatavošanā iespējams izmantot aģentūras mājas lapā pieejamo informāciju: www.vtua.gov.lv.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot traktortehnikas vadītāju apmācības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai traktortehnikas vadītāju apmācības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Atļauju sistēma nodrošina, ka mācību iestādes tiek kontrolētas, jo traktortehnikas vadītāji iegūst reglamentēto izglītību un tehniskā progresa dēļ traktortehnika attīstās tik strauji, ka 5 gadu laikā notiek ievērojamas tehniskās izmaiņas. Atļauju sistēma dod iespēju ne mazāk kā 1 reizi 5 gados pārliecināties, ka mācību iestādes materiāli tehniskā bāze, mācību programmas un speciālistu kvalifikācija nodrošina atbilstošu speciālistu sagatavošanu.

Reglamentētā izglītība- jebkura noteiktas profesijas iegūšanai īpaši organizēta izglītība, kuras programmas struktūru un līmeni nosaka likums un Ministru kabineta noteikumi un apstiprina un kontrolē šim mērķim pilnvarotas institūcijas.

Prasības samērīgums:

Ja mācību iestāde sagatavo nekvalitatīvus speciālistus, kas rada zaudējumus darba devējiem vai apdraud savu un citu sabiedrības locekļu drošību vai veselību, tad procesa kontrole retāk kā 1 reizi 5 gados ir nepietiekama un novēlota.

Secinājums:

- Noteikt terminēto licenču aizstāšanu ar reģistrācijas prasību, vienlaicīgi uzraudzības un kontroles stiprināšanai pārskatot nosacījumus pie kuriem minētā reģistrācija apturama uz laiku vai anulējama.

- Paredzēt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (dati no Uzņēmuma reģistra), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde;

- Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļaujas:

Speciālā atļauja (licence) farmaceitiskajai darbībai;

Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikāts.

Lai varētu atvērt veterināro aptieku, pretendentam jānodrošina normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstošas telpas, kā arī jāsaņem speciālā atļauja veterinārās aptiekas atvēršanai, ko izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests.

Lai veterinārā aptieka varētu izplatīt veterinārās zāles, personai, kura aptiekā atbildīga par zāļu izplatīšanu, jāsaņem atļauja veterināro zāļu izplatīšanai, ko izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams veterināro aptieku darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai veterināro aptieku darbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Veterināro zāļu aprite ir ļoti nozīmīgs pārtikas drošības posms. Zāļu uzglabāšanai nepieciešami īpaši apstākļi, kas norādīti zāļu lietošanas instrukcijā, recepšu zāļu lietošana dzīvniekiem jāveic veterinārārsta uzraudzībā. Tādēļ veterinārajā aptiekā zāles jāuzglabā atbilstoši prasībām, novēršot šo zāļu sajaukšanos ar citām vai kvalitātes pazemināšanos nepareizas uzglabāšanas rezultātā, kā arī jānodrošina, ka recepšu zāles tiek izsniegtas tikai personām, kuru dzīvnieku ārstēšana notiek veterinārārsts uzraudzībā

Veterinārajās aptiekās personai, kas atbildīga par zāļu izplatīšanu, jāpārzin veterinārijas un farmācijas pamati. Bieži par bezrecepšu zāļu lietošanu dzīvnieku ārstēšanai konsultācijas sniedz aptiekas personāls.

Nepareiza zāļu lietošana dzīvniekiem vai nekvalitatīvu zāļu lietošana apdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību, tādēļ prasības pēc īpašām telpām, uzglabāšanas apstākļiem un personāla izglītības ir samērīgas.

Prasības samērīgums:

Nepareiza zāļu lietošana dzīvniekiem vai nekvalitatīvu zāļu lietošana dzīvniekiem apdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību, tādēļ sākotnēji jānodrošina visas prasības, lai novērstu iespēju, ka dzīvnieki tiek ārstēti ar nepiemērotām vai nekvalitatīvām zālēm, kā arī izsekojamības nolūkos jānodrošina šo zāļu uzskaite

Secinājums:

- Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, kas nepieciešama sevišķi svarīgu iemeslu saistībā ar sabiedrības interesēm dēļ, tas ir uzskatāms par nepamatotu ierobežojumu pakalpojumu sniedzējam un neatbilst Direktīvas 2006/123/EK prasībām. Lai neatbilstību novērstu, nepieciešami grozījumi MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai", paredzot regulējumu speciālās atļaujas (licences) automātiskai pagarināšanai.

- Jāpārskata arī pašreizējā prakse attiecībā uz MK 01.04.2004. noteikumos Nr.229 "Kārtība, kādā izsniedz, aptur, pārreģistrē un anulē speciālās atļaujas (licences) veterinārfarmaceitiskajai darbībai" 6.1.punktā noteikto regulējumu, ka speciālā atļauja (licence) veterināro zāļu izplatīšanai nepieciešama fiziskai persona, kura strādā par aptiekas vadītāju. Ņemot vērā, ka aptiekas vadītājs pats var arī nepiedalīties veterināro zāļu izplatīšanā prasība iegūt speciālo atļauju (licenci) uzskatāma par nesamērīgu.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļaujas:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja:

Veterinārmedicīniskās prakses sertifikāts.

Veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu izsniedz Latvijas Veterinārārstu biedrība. Sertifikāta izsniegšana ir maksas pakalpojums. Biedrības izstrādāto maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina zemkopības ministrs.

Maksa par sertifikāta izsniegšanu bez pretendenta kvalifikācijas papildu pārbaudes ir Ls 150, maksa par sertifikāta izsniegšanu ar pretendenta kvalifikācijas papildus pārbaudi ir Ls 200.

Veterinārārsta profesija ir viena no reglamentētajām profesijām.

Sertifikāta izsniegšanas termiņš ir 5 gadi.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams veterinārās darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai veterinārās darbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Nepareiza zāļu lietošana dzīvniekiem vai nekvalitatīvu zāļu lietošana dzīvniekiem apdraud dzīvnieku vai cilvēku veselību, tādēļ jānodrošina visas prasības, lai novērstu iespēju, ka dzīvnieki tiek ārstēti ar nepiemērotām vai nekvalitatīvām zālēm, netiek veikta infekcijas slimību profilakse. Izsekojamības nolūkos jānodrošina šo zāļu uzskaite. Lai varētu sniegt kvalitatīvus veterināros pakalpojumus, personai jābūt ar veterinārmedicīnisko izglītību, kā arī regulāri jāpapildina zināšanas un iemaņas, jo zinātniski tehnisko sasniegumu rezultātā mainās dzīvnieku slimību ārstēšanas metodes un rīcība infekcijas slimību gadījumā. Veterinārārsts ir reglamentētā profesija (2006/123/EK 4.panta 11.punkts), kas saistīta ar īpaši svarīgām sabiedrības interesēm - dzīvnieku veselības aizsardzība- saskaņā ar direktīvas 2006/123/EK 4.panta 8.punktu, tādēļ saskaņā ar direktīvas 2006/123/EEK 11.pantu, un sevišķi ar 11.panta 1.punkta c) apakšpunktu ir pieļaujama un pat nepieciešama īpaša atļauja veterinārmedicīniskās prakses veikšanai, kurai ir noteikts darbības termiņš.

Prasības samērīgums:

Nepareiza zāļu lietošana dzīvniekiem vai nekvalitatīvu zāļu lietošana dzīvniekiem apdraud dzīvnieku un cilvēku veselību un apkārtējo vidi, tādēļ savlaicīgi jāpilda visas prasības, lai novērstu iespēju, ka dzīvnieki tiek ārstēti ar nepiemērotām vai nekvalitatīvām zālēm, dzīvnieku ārstēšana tiek veikta nekvalitatīvi-neievērojot labturības prasības un netiek veikta infekcijas slimību profilakse ņemot vērā nepieciešamību uzturēt augstu pakalpojuma kvalitāti saistībā ar īpaši svarīgām sabiedrības interesēm, nepieciešama regulāra veterinārārstu zināšanu un kvalifikācijas pārbaude, vai apliecinājums par regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu. Ministru kabineta 2003.gada 2.septembra

noteikumos nr.493 "Kārtība, kādā izsniedz un anulē veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu' ir noteikta sertifikāta izsniegšanas un sertifikāta derīguma terminā pagarināšanas (resertifikācijas) kārtība, paredzot arī resertifikāciju bez zināšanu pārbaudes, ja veterinārārsts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā LVB ir iesniedzis apliecinājumu par regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu. Ņemot vērā iepriekšminēto, ir nodrošināta iespēja saņemt veterinārmedicīniskās prakses sertifikātu (termiņa pagarinājumu vai resertifikāciju) bez lieka administratīvā apgrūtinājuma, tādēļ sertifikāta izsniegšanas process atbilst direktīvas 2006/123/EEK prasībām.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja:

Dzīvnieku patversmju vai viesnīcu reģistrācija apliecība.

Dzīvnieku patversmes un viesnīcas reģistrē PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā - publiski pieejams PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv. PVD reģistrētajam uzņēmumam izsniedz dzīvnieku patversmes vai viesnīcas reģistrācijas apliecību.

Šī apliecība ir beztermiņa un kalpo kā apliecinājums, ka uzņēmums ir reģistrēts un tam ir dota atļauja darbībai.

Maksa par dzīvnieku patversmes vai viesnīcas atbilstības novērtēšanu attiecībā uz dzīvnieku labturības standartu nodrošināšanu un atļaujas izsniegšanu ir Ls 16,00.

Reģistrācijas darbību secība:

1. Uzņēmums iesniedz pieteikumu PVD teritoriālajā struktūrvienībā (pieteikuma veidlapa PVD mājas lapā), uzrādot vai iesūtot elektroniski īpašuma tiesību, kurā atradīsies patversme vai viesnīca, apliecinošu dokumentu, vai īres līgumu, līgumu ar praktizējošu veterinārārstu par dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi, vietējās pašvaldības izziņu par patversmes vai viesnīcas atbilstību teritorijas plānojumam un objekta nodošanu ekspluatācijā;

2. PVD teritoriālās struktūrvienības inspektors apseko un novērtē objektu, rezultātus atspoguļo Dzīvnieku patversmes un dzīvnieku viesnīcas pārbaudes protokolā;

3. Reģistrācijas pieteikumu un protokola kopiju nogādā PVD Uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas daļai;

4. Uzņēmuma datus ievada PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un sagatavo reģistrācijas apliecību (apliecību apstiprina PVD ģenerāldirektors);

5. Reģistrācijas apliecību nogādā PVD teritoriālajai struktūrvienībai;

6. PVD teritoriālā struktūrvienība izsniedz reģistrācijas apliecību uzņēmumam.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu darbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Dzīvnieku patversmju un viesnīcu darbības rezultātā tiek mazināts sabiedrības un iedzīvotāju veselības risks, sekmēta apkārtējās vides sakārtošana, kā arī mazinās klaiņojošo suņu un kaķu skaitu, kas uzlabo sabiedrības dzīves vidi kopumā. Izsniedzot šo atļauju, dzīvnieku patversmes vai viesnīcas vieta tiek reģistrēta kā valsts veterinārās uzraudzības objekts, kura kontroli veic Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, pārbaudot vai tur tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, kā arī vai netiek pieļauta dzīvnieku saslimšana.

Prasības samērīgums:

Veterinārā uzraudzība ļauj sekot līdzi dzīvnieku veselības un labturības prasību ievērošanai, kas savukārt cieši saistīta ar iedzīvotāju un sabiedrības veselības nodrošinājumu un sabiedrības interešu ievērošanu. Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. Dzīvnieku patversmes vai viesnīcas reģistrācijas apliecība ir nepieciešama, lai nodrošinātu cilvēku veselību un dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Dzīvnieku kapsētas reģistrēšana Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Kapsētas reģistrē PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā - publiski pieejams PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv. PVD reģistrētajam uzņēmumam izsniedz reģistrācijas apliecību, kas kalpo kā apliecinājums, ka uzņēmums reģistrēts un tam ir dota atļauja darbībai.

Reģistrācijas darbību secība:

1. Uzņēmums iesniedz pieteikumu PVD teritoriālajā struktūrvienībā (pieteikuma veidlapa PVD mājas lapā);

2. PVD teritoriālās struktūrvienības inspektors apseko un novērtē objektu, rezultātus atspoguļo Pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzņēmumu pārbaudes protokolā;

3. PVD teritoriālās struktūrvienības inspektors reģistrācijas pieteikumu un protokola kopiju nogādā PVD Uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas daļai;

4. Uzņēmuma datus ievada PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un sagatavo reģistrācijas apliecību (apliecību apstiprina PVD ģenerāldirektors);

5. Reģistrācijas apliecību nogādā PVD teritoriālajai struktūrvienībai.

PVD teritoriālā struktūrvienība izsniedz reģistrācijas apliecību uzņēmumam.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot dzīvnieku kapsētu darbības pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai dzīvnieku kapsētu darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Ar regulu (EK) Nr. 1774/2002 noteiktas īpašas veselības aizsardzības noteikumu prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem t.sk. dzīvnieku līķiem, kas nav paredzēti cilvēku uzturam.

Lai novērstu jebkādu patogenu un/vai atlieku izkliedes risku, regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzēts, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā, jāuzglabā un jātur atsevišķi apstiprinātos un uzraudzītos uzņēmumos, ko izraudzījusi attiecīgā dalībvalsts, vai atbilstošā veidā jāiznīcina. Minētās regulas III un IV nodaļā ir izklāstītas prasības attiecībā uz šādu uzņēmumu apstiprināšanu.

Izmantojot regulas (EK) Nr. 1774/2002 24.pantā noteiktās atkāpes Latvijā ar MK 2004.gada 27.jūlija noteikumiem Nr.632 "Dzīvnieku kapsētu iekārtošanas un uzturēšanas kārtība" ir atļauta dzīvnieku līķu aprakšana dzīvnieku kapsētās.

Prasības samērīgums:

Tiesību aktu vienkāršošana vai samērīguma principa ievērošana nedrīkst izraisīt ierobežojumu atcelšanu cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības jomā. Dzīvnieku kapsētu reģistrācija PVD ir jāsaglabā sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības apsvērumu dēļ. 

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Dzīvnieku barības apritē iesaistīto objektu reģistrācija.

Pārtikas un veterinārais dienests veic barības apritē iesaistītā objekta reģistrāciju. Reģistru uztur valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs".

Pretendentam iesniegums par reģistrāciju jāiesniedz Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Iesniegumā norāda objekta nosaukumu, adresi, personas, kura veic darbību objektā vārdu vai nosaukumu, adresi un darbības veidu. PVD informē valsts aģentūru "Lauksaimniecības datu centrs", kura reģistrē objektu. PVD divu nedēļu laikā izsniedz reģistrācijas apliecību.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot dzīvnieku barības iepakošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai dzīvnieku barības iepakošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Dzīvnieku barība ir pārtikas aprites pirmais posms. Reģistrācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu nekaitīgumu dzīvnieku barības un pārtikas apritē.

Prasības samērīgums:

Lai nodrošinātu nekaitīgumu dzīvnieku barības un pārtikas apritē, mazāk ierobežojoši pasākumi nav iespējami. Prasības reģistrācijai nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 183/2005 ar ko nosaka dzīvnieku barības higiēnas prasības

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja:

Uzņēmumu, kuri nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju reģistrācija.

Reģistrācija ir beztermiņa.

Reģistrācija ir bezmaksas.

Ciltsdarba valsts inspekcijai iesniedz iesniegumu, kurā norāda komersanta uzņēmuma darbības veidu un vietas faktisko adresi, reģistrācijas apliecības kopija, kā arī izglītību apliecinošu dokumentu kopijas un sertifikātu kopiju. Pēc iesnieguma saņemšanas Ciltsdarba valsts inspekcija mēneša laikā izskata iesniegtos dokumentus, pārbauda uzņēmuma darbības vietu un izvērtē komersanta uzņēmuma atbilstību, un pieņem attiecīgu lēmumu.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja iesniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu darbības pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai dzīvnieku mākslīgās apsēklošanas staciju un embriju transplantācijas uzņēmumu darbības jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Reģistrācijas mērķis ir panākt kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu ganāmpulku īpašniekiem, iespējami mazinot risku izplatīt nesertificētu vaislinieku bioproduktu Darbība ir vērsta uz racionālas un efektīvas lopkopības nozares veidošanu, konkurētspējīgas tirgus produkcijas ražošanu.

Prasības samērīgums:

Specifikās darbības mērķi nevar sasniegt veicot mazāk ierobežojošus pasākumus, jo darbība ir vērsta uz sertificētu vaislinieku bioprodukta izplatīšanu un  valstī vienotas izsniegtā bioprodukta uzskaites sistēmas izveidošanu.

Secinājums:

- Noteikt, ka informācija, kas jau ir citu publiskās pārvaldes iestāžu rīcībā (piemēram, Uzņēmuma reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības kopija), komersantam netiek prasīta, ja komersants piekrīt tam, ka nepieciešamo informāciju komersanta vārdā iegūst pati valsts iestāde.

- Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja:

Sertifikāts dzīvnieku vērtēšanai un kontrolvērtēšanai, dzīvnieku pārraudzībai, mākslīgajai apsēklošanai, embriju pārstādīšanai un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācijai.

Sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

Par sertifikāta saņemšanu tiek maksāta valsts nodeva Ls 18.88.

Pakalpojuma sertifikāciju veic Zemkopības ministrijas apstiprināta sertifikācijas komisija, bet Ciltsdarba valsts inspekcija nodrošina šo personu kontroli un uzraudzību. 

Lai saņemtu attiecīgās kvalifikācijas sertifikātu, sertificējamā persona komisijai iesniedz sertifikācijas iesniegumu, kura paraugs ir atrodams Ciltsdarba valsts inspekcijas mājas lapā, nepieciešamo izglītību apliecinoša dokumenta kopiju, dokumenta kopiju, kas apliecina, ka sertificējamā persona ir nokārtojusi eksāmenu attiecīgajā sertificējamās darbības izglītības programmā, ko ir apstiprinājis zemkopības ministrs, dokumentu kopijas, kas apliecina profesionālo darbību, dokumenta kopiju, kas apliecina kvalifikāciju.

Iesniedzot dokumentus jāpievieno pases kopija.

Šobrīd nav nodrošināta iespēja kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams dzīvnieku vērtēšanas un kontrolvērtēšanas, dzīvnieku pārraudzības, mākslīgās apsēklošanas, embriju pārstādīšanas un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācijas, ko veic fiziska persona pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai dzīvnieku vērtēšanas un kontrolvērtēšanas, dzīvnieku pārraudzības, mākslīgās apsēklošanas, embriju pārstādīšanas un vaislinieku bioprodukta un embriju realizācijas, ko veic fiziska persona jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Sertifikācijas mērķis ir panākt kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu ganāmpulku īpašniekiem, iespējami mazinot risku izplatīt nesertificētu vaislinieku bioproduktu. Darbība ir vērsta uz racionālas un efektīvas lopkopības nozares veidošanu, konkurētspējīgas tirgus produkcijas ražošanu.

Prasības samērīgums:

Sertifikāta saņemšanai nepieciešamās  prasības ir samērīgas un tās neierobežo personu loku, jo darbība, kam tiek izsniegts šis sertifikāts, ir specifiska un tādēļ arī prasības ir noteiktas tai atbilstošas. Nosakot prasības sertifikāta saņemšanai, pakalpojuma ņēmējos tiek veidota uzticība un pārliecība, ka pakalpojums tiks sniegts kvalitatīvi un profesionāli.

Secinājums:

- Ņemot vērā, ka atļaujas termiņš pats par sevi nenodrošina pakalpojumu kvalitāti, tas ir uzskatāms par nepamatotu ierobežojumu pakalpojumu sniedzējam un neatbilst Direktīvas 2006/123/EK prasībām. Lai neatbilstību novērstu, nepieciešami grozījumi MK 21.11.2000. noteikumos Nr.400 "Kārtība, kādā sertificējamas fiziskās personas, kuras veic dzīvnieku vērtēšanu un kontrolvērtēšanu, dzīvnieku pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, embriju pārstādīšanu un vaislinieku bioprodukta un embriju realizāciju", nosakot maksimāli atvieglotu regulējumu resertifikācijai, kas atkarīga no noteikto prasību patstāvīgas izpildes.

- Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja:

Pārtikas uzņēmumi drīkst iesaistīties pārtikas apritē, ja to darbība katrā pārtikas aprites posmā un vietā ir atzīta un tiem ir piešķirts atzīšanas numurs vai arī, ja tie ir reģistrēti Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Pārtikas uzņēmumu atzīšanu un reģistrāciju Latvijā veic PVD. Lai pārtikas uzņēmums varētu iesaistīties pārtikas apritē, tas iesniedz PVD iesniegumu, kurā norāda šādu informāciju:

- uzņēmuma nosaukumu,

- juridisko adresi,

- atrašanās vietas adresi,

- kontaktinformāciju;

- uzņēmuma reģistrācijas numuru uzņēmuma reģistrā;

- pārtikas aprites posmu un

- pārtikas produktu grupas nosaukumu.

PVD pēc iesnieguma izskatīšanas vienojas ar iesniedzēju par pārtikas uzņēmuma darbības atzīšanas procedūras uzsākšanas datumu un veic uzņēmuma inspicēšanu. Par pieņemto lēmumu PVD rakstiski paziņo uzņēmumam un piešķir atzīšanas pagaidu numuru. Triju mēnešu laikā PVD veic atkārtotu uzņēmuma inspicēšanu un atbilstības gadījumā piešķir atzīšanas numuru, iekļauj speciālajā pārtikas uzņēmumu reģistrā un izsniedz atzīšanas apliecību.

Reģistrācijas gadījumā PVD 10 darbdienu laikā piešķir uzņēmuma reģistrācijas numuru un iekļauj to pārtikas uzņēmumu reģistrā un izsniedz reģistrācijas apliecību.

Minētās atļaujas ir beztermiņa, izņemot gadījumus, kad PVD ir pieņēmis lēmumu par atzīšanas vai reģistrācijas numura anulēšanu un uzņēmuma izslēgšanu no speciālā uzņēmuma reģistra vai uzņēmums pats ir pieņēmis lēmumu par darbības pārtraukšanu.

Pārtikas uzņēmums ar tā darbības atzīšanu vai reģistrāciju saistītos PVD izdevumus sedz saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu cenrādi. MK 18.12.2007. noteikumi Nr.901 "Noteikumi par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību samaksu" paredz samaksu par kontroles institūcijas apstiprināšanas apliecības un pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas apliecības izsniegšanu, kurā ir ietverti šādi maksas pakalpojumi:

- Atzīšanas, apstiprināšanas vai reģistrācijas apliecības noformēšana un izsniegšana - Ls 8;

- Izmaiņu veikšana pārtikas uzņēmumu reģistrā, pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas apliecībā un kontroles institūcijas apstiprināšanas apliecībā - Ls 5;

- Pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas apliecības un kontroles institūcijas apstiprināšanas apliecības dublikāta izsniegšana - Ls 5;

- Eksperta vienas darba stundas izmaksas par pārtikas uzņēmuma atzīšanu, reģistrāciju vai kontroles institūcijas apstiprināšanu - Ls 9,50;

- Transporta izmaksas, veicot pārtikas uzņēmuma atzīšanu vai apstiprināšanu un kontroles institūciju apstiprināšanu, - līdz kontroles vietai un atpakaļ līdz pastāvīgajai eksperta darba vietai (par kilometru) - Ls 0,20.

Šobrīd PVD ir apzinājis nodrošināt iespēju iesniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā un strādā pie risinājuma variantiem.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams pārtikas uzņēmumu (pārtikas aprites) pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai pārtikas uzņēmumu (pārtikas aprites) jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Lai nodrošinātu kvalitatīvas un cilvēka veselībai un dzīvībai nekaitīgas pārtikas apriti saskaņā ar pieeju "no lauka līdz galdam", īstenotu valsts uzraudzību un kontroli un aizsargātu patērētāju intereses.

Atļaujas nepieciešamību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 852/2004 (2004.gada 29.aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu 6.panta 2.punkts, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 853/2004 (2004.gada 29.aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, 4.pants.

Prasības samērīgums:

Pārtikas aprites tiesību akti, kā arī valsts realizētā pārtikas aprites uzraudzība un kontrole ir vērsta uz to, lai novērstu risku un iespējamos draudus cilvēka veselībai, kā arī veiktu patērētāju informēšanu un operatīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām institūcijām (Rapid Alert System).

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja:

Pirms pasākuma organizēšanas ir nepieciešams saņemt vietējās pašvaldības saskaņojumu par pasākuma norisi un rakstiski (arī elektroniski) informēt PVD par pasākuma norises vietu, datumu, bet cirkus izrādes gadījumā papildus tam paziņot par cirka nosaukumu, adresi, tālruņa numuru, maršrutu, izrādes laiku, cirka darbības veidu, dzīvnieku sugām un to skaitu. Vietējās pašvaldības saskaņojums un prasība informēt PVD par pasākumu ar dzīvnieku piedalīšanos ir nepieciešama pirms katra pasākuma. Maksu par vietējās pašvaldības saskaņojumu nosaka katra vietējā pašvaldība saskaņā ar tās apstiprinātu cenrādi. Informācijas sniegšana PVD ir bez maksas.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar dzīvnieku sacensībām, tirgiem u.c. saistītā pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai ar dzīvnieku sacensībām, tirgiem u.c. saistītā jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Iepriekšminētā paziņošana nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un pārbaudītu vai pasākuma vietā tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, kā arī netiek pieļauta dzīvnieku saslimšana.

Prasības samērīgums:

Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību.

Sabiedrības intereses:

Vietējās pašvaldības saskaņojums un prasība informēt PVD par pasākumu ar dzīvnieku piedalīšanos ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību, kā arī garantētu cilvēku drošību.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja:

Lai nodarbotos ar mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecību komerciālos nolūkos ir nepieciešama PVD atļauja.

Zooveikalus reģistrē PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā - publiski pieejams PVD mājas lapā www.pvd.gov.lv. Atļauja zooveikala darbībai ir jāatjauno reizi trijos gados. Tā kalpo kā apliecinājums, ka uzņēmums ir reģistrēts un tam ir dota atļauja darbībai.

Maksa par atļaujas izsniegšanu zooveikala darbībai un tā atbilstības novērtēšanu attiecībā uz dzīvnieku labturības standartu nodrošināšanu ir Ls 16,00.

Reģistrācijas darbību secība:

1. Uzņēmums iesniedz pieteikumu PVD teritoriālajā struktūrvienībā (pieteikuma veidlapa PVD mājas lapā), uzrādot vai iesūtot elektroniski kopijas no komersanta reģistrācijas apliecības, īpašuma tiesības apliecinošu dokumenta vai nomas līguma par īpašumu, kurā atradīsies zooveikals, apsaimniekotāja rakstiskas atļaujas kopiju, ja telpas vai teritorija nav zooveikala īpašnieka īpašums;

2. PVD teritoriālās struktūrvienības inspektors apseko un novērtē objektu, rezultātus atspoguļo zooveikala pārbaudes protokolā;

3. PVD teritoriālās struktūrvienības inspektors reģistrācijas pieteikumu un protokola kopiju nogādā PVD Uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas daļai;

4. Uzņēmuma datus ievada PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un sagatavo reģistrācijas apliecību (apliecību apstiprina PVD ģenerāldirektors);

5. Reģistrācijas apliecību nogādā PVD teritoriālajai struktūrvienībai;

6. PVD teritoriālā struktūrvienība izsniedz reģistrācijas apliecību uzņēmumam.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar dzīvnieku tirdzniecību komerciālos nolūkos saistītā pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai ar dzīvnieku tirdzniecību komerciālos nolūkos saistītā jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Izsniedzot šo atļauju, tirdzniecības vieta tiek reģistrēta kā valsts veterinārās uzraudzības objekts, kura kontroli veic Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, pārbaudot vai tirdzniecības vietā tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, kā arī netiek pieļauta dzīvnieku saslimšana.

Prasības samērīgums:

Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. It īpaši, lai nodrošinātu Padomes 1996.gada 9.decembra Regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot tirdzniecību ar tām prasību izpildi un 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām. Atļauja zooveikala darbībai ir nepieciešama, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Dzīvnieku apmācīt piedalīties sacensībās vai atrakcijās, kā arī tiem veikt darba funkcijas var persona, kurai ir Izglītības likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments, kurš apliecina personas zināšanas par apmācāmās dzīvnieku sugas fizioloģiju, zoopsiholoģiju, labturību un apmācību. Izglītības likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments ir beztermiņa un papildus maksa par tā izmantošanu Latvijas teritorijā nav nepieciešama.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar dzīvnieku apmācību saistītā pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai ar dzīvnieku apmācību saistītā jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Iepriekšminētais izglītību apliecinošais dokuments ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības un cilvēka labā veiktās darbības nekaitētu dzīvnieka veselībai.

Prasības samērīgums:

Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. Izglītības likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments ir nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešamas šāda atļauja:

Atļauja tirgot un nogalināt dzīvas zivis mazumtirdzniecības vietās.

Atļauja ir beztermiņa.

Atsevišķa maksa par atļauju tirgot un nogalināt dzīvas zivis mazumtirdzniecības vietās un tā atbilstības novērtēšanu attiecībā uz dzīvnieku labturības standartu nodrošināšanu nav noteikta, jo tā ir papildus prasība pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas procesam, ja uzņēmumā tiek tirgotas dzīvas zivis.

Reģistrācijas darbību secība:

1. Uzņēmums iesniedz pieteikumu PVD teritoriālajā struktūrvienībā (pieteikuma veidlapa PVD mājas lapā);

2. PVD teritoriālās struktūrvienības inspektors apseko un novērtē objektu, rezultātus atspoguļo mazumtirdzniecības vietas pārbaudes protokolā;

3. PVD teritoriālās struktūrvienības inspektors reģistrācijas pieteikumu un protokola kopiju nogādā PVD Uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas daļai;

4. Uzņēmuma datus ievada PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā un sagatavo reģistrācijas apliecību (apliecību apstiprina PVD ģenerāldirektors);

5. Reģistrācijas apliecību nogādā PVD teritoriālajai struktūrvienībai;

6. PVD teritoriālā struktūrvienība izsniedz uzņēmumam reģistrācijas apliecību ar atļauju tirgot un nogalināt dzīvas zivis mazumtirdzniecības vietās.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams sniedzot pakalpojumus ar dzīvu zivju turēšanu un tirdzniecību mazumtirdzniecības vietās saistītā pakalpojumu sniegšanas jomā, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu sniegšanai ar zivju turēšanu un tirdzniecību mazumtirdzniecības vietās saistītā jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Izsniedzot šo atļauju, tirdzniecības vieta tiek reģistrēta kā valsts veterinārās uzraudzības objekts, kura kontroli veic Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, pārbaudot vai tirdzniecības vietā tiek ievērotas dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, kā arī vai tiek ievērotas higiēnas prasības un netiek pieļauta dzīvnieku saslimšana.

Prasības samērīgums:

Ar mazākām prasībām Latvija nevar nodrošināt Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 33.protokolā minēto prasību, ka dalībvalstīm to likumdošanā ir jāparedz pasākumi, lai nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību un labturības prasību ievērošanas uzraudzību. Atļauja tirgot un nogalināt dzīvas zivis mazumtirdzniecības vietās ir nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvnieku veselības, labturības un dzīvības aizsardzību.

Secinājums: Atļauju sistēma atbilst direktīvas 2006/123/EK 9.-13.panta prasībām un grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.

Atļaujas sistēmas raksturojums:

Pakalpojumu sniedzējam nepieciešama šāda atļauja:

Atļauja dažādu sugu un šķirņu sēklu maisījumu pārdošanai.

Atļauja ir beztermiņa.

Persona, kas vēlas saņemt atļauju tādu maisījumu pārdošanai, kuri ir iekļauti Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) sastādītā un zemkopības ministra apstiprinātā to dažādu sugu un šķirņu sēklu maisījumu sarakstā, kuri ir izmantoti ražošanā ne mazāk kā trīs gadus un nav izraisījuši augu kaitēkļu vai slimību invāzijas un epifitotijas pieaugumu salīdzinājumā ar maisījumā izmantoto augu sugu un šķirņu audzēšanu tīrsējā sarakstā, iesniedz pieteikumu VAAD.

Persona, kas vēlas saņemt atļauju tādu maisījumu pārdošanai, kuri nav iekļauti minētajā sarakstā, iesniedz VAAD dienestā šādus dokumentus:

- pieteikumu uz noteikta parauga veidlapas (MK 09.05.2000. noteikumu Nr.173 2.pielikums);

- maisījuma sastāvdaļu kvalitāti apliecinošu dokumentu kopijas.

Ja maisījuma sastāvā esošās augu sugas un šķirnes nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā, persona, kas vēlas saņemt atļauju, papildus iesniedz VAAD šādu informāciju par attiecīgajām augu sugām un šķirnēm:

- īsu īpašību aprakstu (piemēram, ražība, veģetācijas periods, veldres izturība, ieteicamie izmantošanas veidi);

- ieņēmība pret slimībām un kaitēkļiem;

- audzēšanas apstākļi.

VAAD divu nedēļu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas paziņo attiecīgajai personai par lēmumu izsniegt atļauju, atlikt atļaujas izsniegšanu (ja ir nepieciešama sēklu kvalitātes novērtēšana) vai atteikt atļaujas izsniegšanu.

VAAD var ierosināt izsniegtās atļaujas anulēšanu, ja tiek atrastas slimības un kaitēkļi, kas nebija konstatēti atļaujas izsniegšanas laikā.

Šobrīd nav noteikts, ka personu atļaujas saņemšanai nepieciešamos dokumentus var iesniegt arī elektronisko dokumentu formā.

Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana:

Spēkā esošs procedūru regulējums, kas piemērojams izveidojot un realizējot pakalpojumus, nesatur noteikumus, kas ir vērsti uz citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskrimināciju vai labvēlīgāku nosacījumu radīšanu pašmāju pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz piekļuvi pakalpojumu darbībām vai pakalpojumu veikšanai pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī procedūru regulējums netiek piemērots diskriminējošā veidā vai arī tā piemērošanas rezultātā netiek radīta citu ES dalībvalstu un EEZ valstu pakalpojumu sniedzēju diskriminācija.

Atļaujas nepieciešamība:

Sabiedriskās intereses mērķis ir sakārtota un kontrolēta pakalpojumu sniegšana Dažādu šķirņu un sugu sēklu maisījumu tirdzniecības jomā.

Prasības samērīgums:

Atļaujai noteiktais regulējums ir proporcionāls sabiedrības noteiktā mērķa aizsardzībai.

Secinājums: Atbilstoši direktīvas 2006/123/EK prasībām noteikt normatīvajos aktos iespēju kompetentajai iestādei izsniegt dokumentus elektronisko dokumentu formā.