Ministru kabineta rīkojums Nr.271

Rīgā 2008.gada 20.maijā (prot. Nr.31 16.§)

Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sociālo tehnoloģiju augstskola" Satversmes apstiprināšanu

 

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt sabied­rības ar ierobežotu atbildību "Sociālo tehnoloģiju augstskola" Satversmes sapulces 2006.gada 13.novembrī pieņemto sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sociālo tehnoloģiju augstskola" Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2003.gada 13.marta rīko­jumu Nr.158 "Par Sociālo tehnoloģiju augstskolas Satversmes apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 42.nr.).

Ministru prezidents I.Godmanis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

 

 

Apstiprināta ar

Ministru kabineta

2008.gada 20.maija rīkojumu Nr.271

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sociālo tehnoloģiju augstskola"
Satversme

Preambula

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Sociālo tehnoloģiju augstskola", (turpmāk - Augstskola) būdama "Sociālo tehnoloģiju augstskolas" tiesību un saistību pārņēmēja, ir dibināta 1996.gada 7.oktobrī, akreditēta 2000.gada 17.maijā. Augstskola starptautiski atzīta 2006. gada 31.janvārī (saņemts Starptautiskās Izglītības sabiedrības (International Education Society LTD - IES) sertifikāts Nr.00411e/2006.) Augstskolas iepriekšējā Satversme ir apstiprināta ar Ministru kabineta 2003. gada 13.marta rīkojumu Nr.158 (Latvijas Vēstnesis 18.03.2003). Augstskola ir reģistrēta Augstskolu reģistrā 2000.gada 19.janvārī ar Nr.3343800154.

I. Vispārīgie noteikumi

1. Augstskola ir juridisku personu dibināta Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūcija.

Augstskolas dibinātāji ir:

SIA "Mācību servisa centrs" (LR Vienotais reģistrācijas Nr.40003135607), juridiskā adrese: Baltā iela 7, Rīga, LV- 1055, Latvija;

SIA "VBA" (LR Vienotais reģistrācijas Nr.40003029455), juridiskā adrese : Kleistu iela 26c, Rīga, LV- 1067, Latvija.

Augstskolas dibinātāji kā sabiedrības ar ierobežoto atbildību "Sociālo tehnoloģiju augstskola" dalībnieki saskaņā ar statūtiem un šo satversmi ievēro un realizē savas tiesības un pienākumus Augstskolā ar Valdes starpniecību (turpmāk - Valde).

2. Augstskolas pilns nosaukums ir:

latviešu valodā - sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Sociālo tehnoloģiju augstskola";

angļu valodā - Limited company Higher School of Social Technologies

vācu valodā - Gesellschaft mit beschränkter Haftung Hochschule für Sozialtehnologien

krievu valodā - Общество с ограни­ченной ответственностью Высшая школа Социальных технологий.

Augstskolas saīsinātais nosaukums ir:

latviešu valodā - SIA "Sociālo tehnoloģiju augstskola";

angļu valodā - Higher School of Social Technologies;

vācu valodā - Hochschule für Sozialtehnologien;

krievu valodā -Высшая школа Социаль­ных технологий.

Augstskolas juridiskā adrese: Bezdelīgu iela 12, Rīga, LV-1048, Latvija.

3. Augstskola darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, Darba likumu, Komerclikumu un citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem, kā arī Augstskolas Satversmi un Augstskolas iekšējās kārtības noteikumiem.

Augstskolas saimnieciskā darbība notiek, pamatojoties uz Komerclikumu. To nosaka un regulē Valde, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sociālo tehnoloģiju augstskola" statūtiem.

4. Augstskola ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Augstskola, atbilstoši Augstskolu likuma prasībām, garantē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību.

5. Augstskola piešķir kvalifikāciju un izsniedz Ministru kabineta noteikta parauga diplomus par akreditētu studiju programmu apguvi.

6. Augstskolai ir komercsabiedrības statuss, tai ir zīmogs ar Augstskolas pilnu nosaukumu. Zīmoga centrā ar lieliem burtiem 3 rindās izvietots nosaukums: SOCIĀLO
TEHNOLOĢIJU AUGSTSKOLA, bet gar malām lokveidīgi "sabiedrība ar ierobežotu atbildību", LATVIJAS REPUBLIKA. Augstskolai ir arī savs karogs un cita atribūtika.

II. Darbības mērķi, uzdevumi un tiesības

7. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir sniegt topošajiem speciālistiem akadēmisku un profesionālu, uz zinātniskiem pamatiem balstītu, mūsdienīgu augstāko izglītību.

8. Augstskolas pamatuzdevums - nodrošināt studiju un pētnieciskā darba vienotību, dot iespēju iegūt augstāko profesionālo kvalifikāciju, profesionālos un akadēmiskos grādus.

9. Augstskolas studiju programmas nodrošina absolventiem iespēju studiju turpināšanai nākošā līmeņa studiju programmās.

10. Atbilstoši savas darbības mērķiem un uzdevumiem, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto kompetenci un dibinātāju noteiktās finansiālās un saimnieciskās darbības kompetences, Augstskola ir tiesīga:

10.1. izstrādāt un pieņemt savu Satversmi;

10.2. noteikt studiju saturu, formas, izstrādāt un apstiprināt studiju programmas;

10.3. izstrādāt normatīvajiem aktiem atbilstošus studējošo uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību, iepriekš tos saskaņojot ar Augstākās izglītības padomi;

10.4. veidot Augstskolas personālsastāvu;

10.5. noteikt darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktām;

10.6. noteikt zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus;

10.7. noteikt savu organizatorisko un pārvaldes struktūru;

10.8. organizēt publiskus kursus un lekcijas, zinātniskās konferences un sanāksmes.

11. Ar Valdes atļauju augstskola ir tiesīga:

11.1. slēgt līgumus ar citām izglītības un zinātniskajām institūcijām gan Latvijā, gan ārvalstīs;

11.2. veikt augstskolas profilam atbilstošu saimniecisko darbību;

11.3. atbilstoši apstiprināto nolikumu prasībām, dibināt un likvidēt filiāles un citas struktūrvienības;

11.4. veikt citu darbību, kas atļauta normatīvajos aktos.

III. Pārstāvības un vadības institūcijas, lēmējinstitūcijas

12. Augstskolas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir:

12.1. satversmes sapulce;

12.2. senāts;

12.3. rektors;

12.4. revīzijas komisija;

12.5. akadēmiskā šķīrējtiesa.

13. Augstskolā augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās dibinātāji.

IV. Satversmes sapulce

14. Satversmes sapulce ir Augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos.

Satversmes sapulcē piedalās trīsdesmit trīs pārstāvji, kurus ievēl uz diviem gadiem, aizklāti balsojot. No akadēmiskā personāla tiek ievēlēti divdesmit pārstāvji, no studējošiem - septiņi pārstāvji un no vispārējā personāla - seši pārstāvji. Satversmes sapulces vēlēšanās piedalās augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki, vispārējais personāls un pilnā laika studējošie. Katra no augstskolas personāla grupām var atsaukt pašu ievēlētos Satversmes sapulces locekļus un nomainīt tos ar citiem.

Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Satversmes sapulces priekšsēdētājs organizē un vada satversmes sapulces darbu.

15. Satversmes sapulce:

15.1. pieņem un groza Augstskolas satversmi;

15.2. konkursa kārtībā ievēlē un atceļ rektoru;

15.3. noklausās un apstiprina rektora pārskatu;

15.4. ievēlē senātu;

15.5. ievēlē revīzijas komisiju;

15.6. ievēlē akadēmisko šķīrējtiesu;

15.7. apstiprina senāta, revīzijas komisijas, akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus.

16. Satversmes sapulci sasauc rektors vai senāts ne retāk kā reizi gadā. Ārkārtas satversmes sapulci sasauc, ja to pieprasa senāts, rektors, vai arī ne mazāk kā viena trešdaļa no satversmes sapulces akadēmiskā personāla vai puse no studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem. Ārkārtas satversmes sapulci pēc dibinātāju ierosinājuma sasauc rektors.

17. Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no tās dalībniekiem. Satversmes sapulces lēmumi tiek pieņemti, atklāti balsojot, izņemot amatpersonu vēlēšanas, kurām jānotiek, aizklāti balsojot.

Ja izrādās, ka sasauktā satversmes sapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, tad piecpadsmit dienu laikā satversmes sapulce tiek sasaukta atkārtoti ar to pašu dienas kārtību, par kuru satversmes sapulces pārstāvjiem ir jāpaziņo vismaz desmit dienas pirms atkārtoti sasauktās satversmes sapulces. Atkārtoti sasauktā satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no tās dalībniekiem.

Satversmes sapulces lēmumus pieņem ar klātesošo sapulces dalībnieku balsu vairākumu. Divas trešdaļas klātesošo sapulces dalībnieku balsu nepieciešams satversmes un senāta nolikuma apstiprināšanai, grozīšanai un atcelšanai.

Satversmes sapulces lēmumu izpildi organizē rektors un senāts.

V. Senāts

18. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas Augstskolas akadēmiskās darbības sfēras. Stratēģiskos, finanšu un saimnieciskos jautājumus senāts risina, saskaņojot tos ar dibinātāju noteiktiem uzdevumiem.

19. Senātā ir trīspadsmit senatori, kurus ievēl satversmes sapulce: desmit akadēmiskā personāla pārstāvji, kuru kandidātus izvirza satversmes sapulce, un trīs studējošo pašpārvaldes ievēlēti pārstāvji. Senatorus ievēlē uz diviem gadiem. Senatoru atsaukšanu satversmes sapulcē var ierosināt to izvirzītāji. Senāts ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vismaz septiņi senatori.

20. Senāts lēmumus pieņem ar klātesošo senatoru vienkāršu balsu vairākumu. Senāts:

20.1. ievēl:

20.1.1.senāta priekšsēdētāju;

20.1.2. senāta sekretāru;

20.1.3. docentus, vadošos pētniekus;

20.1.4. lektorus, pētniekus;

20.1.5. asistentus;

20.2. apstiprina:

20.2.1. studiju programmas,

20.2.2. filiāļu un citu struktūrvienību nolikumus;

20.2.3. studējošo pašpārvaldes nolikumu;

20.2.4. studējošo uzņemšanas papildu noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

20.2.5. nozares profesoru padomes, kas var tikt izveidotas atbilstoši Augstskolu likuma prasībām;

20.2.6. konkursa izsludināšanu uz brīvo asociētā profesora amatu;

20.2.7. akadēmiskā personāla darba samaksas principus Augstskolā;

20.2.8. studējošo kreditēšanas komisijas sastāvu un nolikumu;

20.2.9. akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus;

20.3. sagatavo priekšlikumus dibinātājiem par:

20.3.1. Augstskolas budžetu un tā līdzekļu izmantošanu;

20.3.2. profesoru un asociēto profesoru skaitu augstskolā;

20.3.3. biedrību izveidošanu;

20.4. pieņem izskatīšanai studējošo ape­lācijas, apstiprina studējošo pašpārvaldes lēmumus;

20.5. lemj par Padomnieku konventa izveidošanu, ievēlē tā locekļus un apstiprina nolikumu.

21. Senāta darbību un kompetenci reglamentē Augstskolas satversme un satversmes sapulces apstiprināts nolikums.

VI. Padomnieku konvents

22. Augstskolas Padomnieku konvents konsultē senātu un rektoru Augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventa locekļus 9 cilvēku sastāvā ievēlē senāts uz 5 gadiem saskaņā ar senāta apstiprinātu nolikumu. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu senātā un satversmes sapulcē. Konventa locekļus pirms termiņa var atsaukt
senāts ar vienkāršu balsu vairākumu.

VII. Rektors

23. Rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību akadēmiskās un zinātniskās darbības jomās un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolu.

24. Augstskolas rektoru pēc dibinātāju ieteikuma ievēlē satversmes sapulce, balsojot slēgti, ar klātesošo balsu vairākumu uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā un pēc darba līguma noslēgšanas ar dibinātājiem.

25. Rektors:

25.1. atbild par Augstskolas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī augstskolas satversmei;

25.2. atbild par Augstskolā iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

25.3. nodrošina Augstskolai piešķirto līdzekļu, kā arī Augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu;

25.4. veicina augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

25.5. savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus;

25.6. izskata personāla un studējošo iesniegumus un sūdzības Augstskolu likumā un augstskolas iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā;

25.7. veic citus Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī augstskolas satversmē noteiktos rektora pienākumus.

VIII. Revīzijas komisija

26. Revīzijas komisija pārbauda augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības sfēras atbilstību spēkā esošajiem normatīviem aktiem, Augstskolas satversmei un vadības institūciju lēmumiem, kā arī iepazīstas ar Augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atzinumu, ko atbilstoši Komerclikuma prasībām veic zvērināts revidents. Revīzijas komisija sastāv no trim cilvēkiem, kurus aizklātā balsošanā Augstskolas satversmes sapulce ievēl uz diviem gadiem no Augstskolas akadēmiskā personāla vidus. Revīzijas komisijas locekļus pirms termiņa var atsaukt satversmes sapulce.

27. Revīzijas komisijas darbību un kompetenci reglamentē Augstskolas satversme un satversmes sapulces apstiprināts nolikums. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem Augstskolas senātam.

Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus.

28. Revīzijas komisijas darbu vada priekšsēdētājs, kuru atklātā balsošanā ar balsu vairākumu ievēl revīzijas komisijas locekļi no sava vidus.

Revīzijas notiek saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Par revīzijas rezultātiem sastāda aktu, kuru paraksta visi revīzijas komisijas locekļi, kas piedalījušies revīzijā.

IX. Akadēmiskā šķīrējtiesa

29. Augstskolas akadēmiskā šķīrējtiesa sastāv no trim akadēmiskā personāla pārstāvjiem, kurus uz diviem gadiem aizklātā balsošanā ievēlē satversmes sapulce, un viena studējošo pārstāvja, kuru akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina senāts, izpilda Augstskolas administrācija.
Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild satversmes sapulcei. Pēc darba devēja iniciatīvas akadēmiskās šķīrējtiesas locekli var atlaist no darba tikai ar satversmes sapulces piekrišanu. Šajā gadījumā satversmes sapulce ievēl jaunu akadēmiskās šķīrējtiesas locekli.

30. Akadēmiskā šķīrējtiesa 7 dienu laikā izskata:

30.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

30.2. strīdus starp Augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

31. Akadēmiskā šķīrējtiesa no sava sastāva ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

32. Augstskolas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību Augstskolas personāls var apstrīdēt akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

X. Struktūra

33. Augstskolas struktūrvienības ir nodaļas, katedras, laboratorijas, filiāles. Lēmumu par jaunas struktūrvienības izveidošanu pieņem senāts. Augstskolas struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa. Katrai Augstskolas struktūrvienībai ir nolikums, ko apstiprina senāts. Struktūrvienības vadītāju pieņem darbā un atlaiž no darba rektors.

34. Augstskolas pamatvienība, kas nodrošina studiju un pētniecības darba vienotību, ir katedra. Katedra piedāvā studiju programmas un veic zinātniskus pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

35. Katedra ir tiesīga patstāvīgi izlemt visas akadēmiskās un pētnieciskās darbības jautājumus, kas nav nodoti Augstskolas senāta pārziņā.

36. Laboratorija ir Augstskolas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

37. Katedras un laboratorijas var tikt apvienotas nodaļās. Katedra administratīvi ir pakļauta attiecīgās nodaļas vadītājam. Nodaļu vadītāji administratīvi ir pakļauti Augstskolas mācību un zinātniskā darba prorektoriem.

XI. Personāls

38. Augstskolas personālu veido:

38.1. Augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

38.2. vispārējais personāls;

38.3. pilnā laika studējošie, arī maģistranti.

39. Augstskolas personālam ir:

39.1. tiesības un pienākums sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Augstskolas pārvaldē un tās lietu kārtošanā;

39.2. darba pienākumi jāpilda tā, lai Augstskola spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde;

39.3. tiesības piedalīties Augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un Augstskolas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar Augstskolas personāla intereses, piedalīties Augstskolas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam;

39.4. tiesības piedalīties Augstskolas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

40. Augstskolas vadības pienākums ir rūpēties par Augstskolas personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

41. Augstskolas akadēmiskais personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Augstskolas iekšējās kārtības noteikumi, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem.

42. Augstskolas akadēmisko personālu pieņem darbā rektors. Pēc senāta lēmuma pieņemšanas par darbinieka ievēlēšanu amatā noslēgtais darba līgums ir spēkā uz visu ievēlēšanas laiku. Augstskolas akadēmisko personālu atlaist no darba var, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Augstskolas iekšējās kārtības noteikumiem.

43. Augstskolas akadēmisko personālu veido:

43.1. profesori, asociētie profesori;

43.2. docenti, vadošie pētnieki;

43.3. lektori, pētnieki;

43.4. asistenti.

44. Augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskus pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu katrā no pamatdarbības veidiem nosaka Augstskola.

Darba samaksas principus Augstskolā nosaka senāts.

45. Augstskolas profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes apakš­nozarē. Profesora amatā var ievēlēt personu ar doktora grādu un ne mazāk kā triju gadu darba pieredzi asociētā profesora vai profesora amatā.

46. Profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās nozares profesoru padome. Rektors slēdz ar ievēlēto profesoru darba līgumu uz visu viņa ievēlēšanas laiku. Profesoru ievēlēšanu un uzdevumus Augstskola nosaka saskaņā ar Augstskolu likumu, Augstskolas iekšējās kārtības noteikumiem un darba līgumu.

47. Asociēto profesoru, kuram ir doktora grāds, atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās nozares profesoru padome. Rektors slēdz ar ievēlēto profesoru darba līgumu. Profesionālo studiju programmu īstenošanai augstskolā asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Asociēto profesoru amatu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansēšanas iespējām nosaka Augstskola.

48. Docentu atklātā konkursā pēc Augstskolas iekšējās kārtības noteikumos noteikto dokumentu iesniegšanas ievēlē senāts uz sešiem gadiem pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes ieteikuma. Rektors slēdz ar ievēlēto docentu darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku.

Augstskolas docents veic pētniecības darbu kādā zinātnes apakšnozarē un vada mācību nodarbības. Par docentu var ievēlēt personu ar doktora grādu.

49. Augstskolas lektora amatā pēc Augstskolas iekšējās kārtības noteikumos noteikto dokumentu iesniegšanas var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Lektorus ievēlē uz sešiem gadiem pēc katedras (laboratorijas) akadēmiskās sēdes ieteikuma. Lektora galvenie uzdevumi ir: kursa programmu sastādīšana, lekciju lasīšana, nodarbību vadīšana, eksāmenu un ieskaišu pieņemšana attiecīgajos kursos.

50. Augstskolas asistenta amatā pēc Augstskolas iekšējās kārtības noteikumos noteikto dokumentu iesniegšanas var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Asistentus ievēl uz sešiem gadiem pēc katedras akadēmiskās sēdes ieteikuma, un, ja viņiem nav doktora grāda, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Augstskolas asistenta galvenie uzdevumi ir praktisko nodarbību vadīšana un prakses organizēšana profesora vai docenta vadībā.

51. Vadošos pētniekus un pētniekus amatā ievēl senāts zinātniskās pētniecības darba veikšanai Augstskolas laboratorijā saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu.

52. Atbilstoši Augstskolu likumam Augstskolas docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt arī persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda. Lai ievēlētu docenta amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešams vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs pasniedzamajā priekšmetā. Lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešams piecu gadu praktiskā darba stāžs pasniedzamajā priekšmetā.

53. Augstskolas akadēmiskā personāla darba pienākumi un tiesības tiek noteikti darba līgumā, kā arī citos darba tiesiskās attiecības regulējošos dokumentos - iekšējās kārtības noteikumos, amata aprakstos.

54. Vispārējais Augstskolas personāls ir: administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu. Vispārējo Augstskolas personālu pieņem darbā, noslēdzot darba līgumu starp darbinieku un rektoru atbilstoši Darba likuma un Augstskolas iekšējās kārtības noteikumu prasībām.

XII. Studējošie

55. Augstskolas studējošie ir:

55.1. bakalauru studiju programmu studenti;

55.2. profesionālo studiju programmu studenti;

55.3. maģistra studiju programmu studenti (maģistranti).

56. Tiesības studēt Augstskolā ir katram Latvijas pilsonim, Eiropas Savienības dalībvalstu pilsonim un viņa ģimenes locekļiem, personām, kurām ir izdota Latvijas Republikas nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Ārvalstniekus Augstskolā uzņem atbilstoši Augstskolu likuma prasībām un starptautiskajos līgumos noteiktajai kārtībai.

57. Uzņemšana Augstskolā notiek saskaņā ar Augstskolu likuma, Izglītības likuma un Augstskolas uzņemšanas noteikumu prasībām.

58. Valodu lietojumu Augstskolas studiju programmu apgūšanā nosaka Valsts valodas likums un Izglītības likums.

59. Studiju maksu un studējošo skaitu nosaka senāts, saskaņojot tos ar dibinātājiem. Studijas apmaksā studējošie atbilstoši studiju līguma nosacījumiem.

60. Augstskolas studējošie īsteno savas tiesības uz pašpārvaldi, organizē pašpārvaldes Padomi. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Augstskolas senāts.

61. Pašpārvaldes Padome:

61.1. pārstāv un aizstāv studējošo intereses Augstskolā, valsts institūcijās un nevalstiskās organizācijās;

61.2. pārstāv Augstskolas studējošos Latvijā un aiz tās robežām;

61.3. ievēl savus pārstāvjus Augstskolas pašpārvaldes koleģiālās institūcijās. Šiem studējošo pārstāvjiem ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata Augstskolu likumā paredzētajā kārtībā.

61.4. pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Augstskolas struktūrvienības pilnvarotā pārstāvja jautājumos, kuri skar studējošo intereses.

62. Augstskolas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.

63. Pašpārvaldes Padomes lēmumi pēc to apstiprināšanas Augstskolas senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

64. Sekmīgiem akreditēto programmu studējošajiem ir tiesības pretendēt uz studējošo un studiju kredītiem.

XIII. Studijas

65. Studijas notiek saskaņā ar Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām.

66. Augstskolas studiju programmu apgūšana notiek atbilstoši senātā apstiprinātiem studiju plāniem. Pilna un nepilna laika studiju apjoms, saturs un prasības pārbaudījumos ir vienādas.

67. Studiju programmas izstrādā katedras un iesniedz apstiprināšanai Augstskolas senātā. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze. Ar senāta lēmumu tiek apstiprināts atbildīgais par attiecīgās programmas īstenošanu, kā arī noteikts šīs programmas finanšu un tehniskais nodrošinājums. Studiju programmas slēgšanas gadījumā Augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju līdz apmaksātā termiņa beigām turpināt izglītību citā Augstskolas studiju programmā vai citas augstskolas attiecīgā studiju programmā.

XIV. Zinātniskais un metodiskais darbs

68. Zinātniskais un metodiskais darbs Augstskolā tiek organizēts saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu, Augstskolu likumu, Augstskolas satversmi un senāta lēmumiem.

69. Augstskolas akadēmiskā personāla pienākums ir piedalīties zinātniskajā un metodiskajā darbā un regulāri publicēt savus pētījumus Augstskolas un citos izdevumos.

70. Augstskolas zinātniskā un metodiskā darba plānus izskata katedru sēdēs, pētījumu rezultātus apspriež un analizē Augstskolas konferencēs.

XV. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

71. Augstskolas īpašums ir Augstskolas lietošanā esošais kustamais un nekustamais īpašums, tās intelektuālais īpašums (augstskolā izstrādātās studiju programmas, mācību kursi, zinātniski pētnieciskie darbi, metodiskie līdzekļi u.c.), kā arī finanšu līdzekļi. Augstskola šo īpašumu pārvalda Augstskolas satversmē un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un dibinātāju noteiktajās robežās un kārtībā.

72. Augstskolas nepārtrauktai darbībai nepieciešamo finansiālo līdzekļu apjomu un budžeta sadalījuma struktūru izstrādā senāts. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu senātam, izglītības un zinātnes ministram un dibinātājiem.

73. Augstskolas ieņēmumi var būt:

73.1. Augstskolas dibinātāju finanšu līdzekļi un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņemts valsts finansējums;

73.2. fizisko un juridisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

73.3. mācību maksa par studijām;

73.4. mācību maksa par tālākizglītību, ko Augstskola organizē kursu un semināru veidā;

73.5. ienākumi no zinātniskajiem un citiem līgumdarbiem;

73.6. citi normatīvajos aktos paredzētie ienākumu avoti.

XVI. Augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas kārtība

74. Augstskolu reorganizē vai likvidē ar tās dibinātāju lēmumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmumam tiek pievienots reorganizācijas vai likvidācijas plāns.

75. Augstskolas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā studējošajiem tiek piedāvāta iespēja turpināt studijas citā augstskolā saskaņā ar Augstskolas noslēgtajiem līgumiem ar citām augstākās izglītības institūcijām.

XVII. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

76. Augstskolas satversmi pieņem un groza satversmes sapulce. Lēmuma pieņemšanai nepieciešamas divas trešdaļas klātesošo satversmes sapulces dalībnieku balsu. Grozīt satversmi var ierosināt katrs satversmes sapulces dalībnieks, rektors vai dibinātāji, iesniedzot grozījuma projektu rakstveidā satversmes sapulces sekretāram.

77. Augstskolas satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.