Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.825

Rīgā 2007.gada 4.decembrī (prot. Nr.68 15.§)
Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka palīdzību
Izdoti saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma 13.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests (turpmāk - dienests) organizē un vada izlīgumu ar starp­nieka palīdzību (turpmāk - izlīgums).

2. Dienests organizē un vada izlīgumu starp personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un cietušo:

2.1. pirms kriminālprocesa uzsākšanas;

2.2. visās kriminālprocesa stadijās;

2.3. pēc tiesas nolēmuma pieņemšanas;

2.4. pēc tam, kad stājies spēkā prokurora priekšraksts par sodu;

2.5. pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

2.6. ja tiesnesis lemj jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu bērnam.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.17)

3. Izlīgums starp personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un cietušo (turpmāk - iesaistītās puses) iespējams tikai tad, ja persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, atzīst, ka ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kā arī atzīst lietas faktus, un iesaistītās puses brīvprātīgi piekrīt piedalīties izlīgumā.

4. Izlīgumā var piedalīties:

4.1. likumiskais pārstāvis vai bāriņtiesa, ja iesaistītā puse ir nepilngadīga vai rīcībnespējīga pilngadīga persona;

4.2. trešās personas (ja iesaistītās puses tam piekrīt), lai ar savu klātbūtni sniegtu atbalstu iesaistītajām pusēm.

5. Izlīgumu organizē un vada starpnieks - dienesta apmācīta amatpersona vai dienesta sertificēts brīvprātīgais probācijas darbinieks (turpmāk - starp­nieks).

6. Izlīguma organizēšanu, vadīšanu un rezultātu starpnieks norāda probācijas klienta lietā un dienesta datubāzē, izdarot ierakstu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas, pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas kārtību, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka datubāzē iekļaujamās informācijas apjomu un informācijas iekļaušanas un izmantošanas kārtību.

II. Izlīguma organizēšana

7. Izlīgumu organizē, ja dienesta struktūrvienībā (turpmāk - struktūr­vienība) ir saņemts procesa virzītāja rakstisks pieprasījums, tiesneša ierosinājums vai iesaistītās puses rakstisks iesniegums.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.17)

8. Procesa virzītājs rakstiskā pieprasījumā struktūrvienībai norāda šādu informāciju:

8.1. par krimināllietu:

8.1.1. krimināllietas numuru;

8.1.2. Krimināllikuma pantu, daļu, punktu;

8.2. par cietušo:

8.2.1. ja cietušais ir fiziska persona:

8.2.1.1. vārdu, uzvārdu;

8.2.1.2. personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

8.2.1.3. adresi, kontakttālruni;

8.2.2. ja cietušais ir juridiska persona:

8.2.2.1. nosaukumu;

8.2.2.2. reģistrācijas numuru;

8.2.2.3. adresi, kontakttālruni;

8.2.2.4. personas vārdu un uzvārdu, kurai ir pārstāvības tiesības, kā arī citas ziņas, kas palīdz identificēt šo personu;

8.3. par personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu:

8.3.1. vārdu, uzvārdu;

8.3.2. personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

8.3.3. adresi, kontakttālruni;

8.3.4. procesuālo statusu;

8.4. noziedzīgā nodarījuma aprakstu;

8.5. datumu, līdz kuram ieteicams īstenot izlīgumu.

9. Ja iesaistītā puse ir nepilngadīga vai rīcībnespējīga pilngadīga persona, par tās likumisko pārstāvi norāda šo noteikumu 8.2.1.apakšpunktā minēto informāciju.

10. Ja izlīgumu organizē kriminālprocesa ietvaros, iesaistītās puses vai to likumiskie pārstāvji rakstiskā iesniegumā struktūrvienībai norāda šādu informāciju:

10.1. struktūrvienību, kurai adresēts iesniegums;

10.2. ja iesniegumu iesniedz fiziska persona:

10.2.1. iesniedzēja vārdu, uzvārdu;

10.2.2. personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

10.2.3. faktiskās dzīvesvietas adresi un kontakttālruni;

10.3. ja iesniegumu iesniedz juridiska persona:

10.3.1. nosaukumu;

10.3.2. reģistrācijas numuru;

10.3.3. adresi, kontakttālruni;

10.3.4. personas vārdu un uzvārdu, kurai ir pārstāvības tiesības, kā arī citas ziņas, kas palīdz identificēt šo personu;

10.4. procesa virzītāju;

10.5. visu iesaistīto pušu procesuālo statusu konkrētajā kriminālprocesā;

10.6. noziedzīgā nodarījuma aprakstu;

10.7. datumu, līdz kuram ieteicams īstenot izlīgumu;

10.8. ja ir zināms, krimināllietas numuru;

10.9. ja ir zināms, Krimināllikuma pantu, daļu, punktu.

11. Ja iesaistītā puse vēlas, lai starp­nieks organizē izlīgumu pirms kriminālprocesa uzsākšanas, tā rakstiskā iesniegumā struktūrvienībai norāda šādu informāciju:

11.1. struktūrvienību, kurai adresēts iesniegums;

11.2. ja iesniegumu iesniedz fiziska persona:

11.2.1. iesniedzēja vārdu, uzvārdu;

11.2.2. iesniedzēja personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

11.2.3. iesniedzēja adresi, kontakttālruni;

11.3. ja iesniegumu iesniedz juridiska persona:

11.3.1. nosaukumu;

11.3.2. reģistrācijas numuru;

11.3.3. adresi, kontakttālruni;

11.3.4. personas vārdu un uzvārdu, kurai ir pārstāvības tiesības, kā arī citas ziņas, kas palīdz identificēt šo personu;

11.4. noziedzīgā nodarījuma aprakstu;

11.5. otras iesaistītās puses vārdu, uzvārdu;

11.6. otras iesaistītās puses adresi vai kontakttālruni.

12. Ja iesaistītā puse vēlas, lai starp­nieks organizē izlīgumu pēc tiesas nolēmuma pieņemšanas, vai pēc tam, kad stājies spēkā prokurora priekšraksts par sodu vai lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, tā rakstiskā iesniegumā struktūrvienībai norāda šādu informāciju:

12.1. struktūrvienību, kurai adresēts iesniegums;

12.2. ja iesniegumu iesniedz fiziska persona:

12.2.1. iesniedzēja vārdu, uzvārdu;

12.2.2. personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

12.2.3. faktiskās dzīvesvietas adresi un kontakttālruni;

12.3. ja iesniegumu iesniedz juridiska persona:

12.3.1. nosaukumu;

12.3.2. reģistrācijas numuru;

12.3.3. adresi, kontakttālruni;

12.3.4. personas vārdu un uzvārdu, kurai ir pārstāvības tiesības, kā arī citas ziņas, kas palīdz identificēt šo personu;

12.4. informāciju par procesa virzītāju;

12.5. krimināllietas numuru;

12.6. Krimināllikuma pantu, daļu, punktu.

13. Ja izlīgumu organizē, pamatojoties uz iesaistītās puses rakstisku iesniegumu, struktūrvienība piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas par to rakstiski informē procesa virzītāju, pievienojot iesaistītās puses iesnieguma kopiju. Ja iesaistītās puses iesniegumā nav norādīta visa šo noteikumu 8.punktā minētā informācija, struktūrvienība papildus nosūta procesa virzītājam lūgumu sniegt nepieciešamo informāciju.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.17 redakcijā)

14. Ja iesaistītā puse atrodas pirmstiesas apcietinājumā, starpnieks, organizējot izlīgumu ieslodzījuma vietā, rakstiski lūdz:

14.1. procesa virzītāja atļauju organizēt izlīguma sēdi;

14.2. ieslodzījuma vietai nodrošināt starpnieka, iesaistīto pušu un trešo personu tikšanos, kā arī telpas izlīguma sēdes vadīšanai konkrētajā iestādē.

15. Ja izlīgumu organizē pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās un iesaistītā puse atrodas brīvības atņemšanas iestādē, starpnieks brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam rakstiski lūdz atļauju nodrošināt starpnieka, iesaistīto pušu un trešo personu tikšanos, kā arī telpas izlīguma sēdes vadīšanai konkrētajā iestādē.

16. Ja iesaistītā puse atrodas brīvības atņemšanas iestādē, starpnieks uzsāk izlīguma organizēšanu 15 darbdienu laikā pēc brīvības atņemšanas iestādes atļaujas saņemšanas dienas.

17. Ja starpnieks organizē izlīgumu, pamatojoties uz tās iesaistītās puses iesniegumu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, starpnieks ar cietušo sazinās pa tālruni vai nosūta elektroniski vai ierakstītā vēstulē cietušajam (ja ir zināma cietušā kontaktinformācija) uzaicinājumu piedalīties izlīgumā un lūdz sniegt rakstisku piekrišanu.

(MK 04.08.2009. noteikumu Nr.878 redakcijā)

17.1 Ja starpnieks organizē izlīgumu uz tiesneša ierosinājuma pamata, viņš ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc ierosinājuma saņemšanas sazinās ar iesaistītajām pusēm un noskaidro viņu vēlēšanos iesaistīties izlīgumā.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.17 redakcijā)

18. Ja cietušais nesniedz atbildi 15 darbdienu laikā pēc uzaicinājuma nosūtī­šanas, uzskatāms, ka cietušais atsakās no dalības izlīgumā, un izlīgums netiek īstenots.

19. Starpnieks, organizējot izlīgumu, ņem vērā procesa virzītāja un iesaistīto pušu iesniegumā minēto termiņu.

20. Ja izlīguma sēde nevar notikt līdz procesa virzītāja un iesaistīto pušu iesniegumā minētā termiņa beigām, starpnieks telefoniski (vismaz vienu darbdienu pirms termiņa beigām) vai rakstiski (vismaz septiņas darbdienas pirms termiņa beigām) par to informē procesa virzītāju un iesaistītās puses.

21. Starpnieks sāk organizēt izlīgumu tajā dienā, kad iesaistītās puses izteikušas piekrišanu dalībai izlīgumā. Izlīguma organizēšana un vadīšana nepārsniedz sešus mēnešus. Ja izlīgumu organizē uz tiesneša ierosinājuma pamata, izlīguma organizēšanas laiks nevar būt ilgāks par diviem mēnešiem no ierosinājuma saņemšanas dienas un izlīguma nosacījumu izpildes termiņš nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem. Par izlīguma rezultātiem starpnieks ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc izlīguma sēdes rakstiski informē tiesnesi.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.17 redakcijā)

22. Ja iesaistītās puses neizlīgst sešu mēnešu laikā pēc izlīguma uzsāk­šanas dienas, starpnieks par to rakstiski informē procesa virzītāju.

23. Starpnieks vienojas ar iesaistītajām pusēm par izlīguma sēdes vietu un laiku.

24. Ja izlīguma sēdē ir nepieciešami tulka pakalpojumi un iesaistītās puses par to ir vienojušās, dienests pieaicina tulku. Izdevumus par tulka pakalpoju­miem sedz dienests.

25. Ja starpnieks nav dienesta amatpersona, tas viena gada laikā drīkst organizēt un vadīt ne vairāk kā 20 izlīgumus.

25.1 Ja pēc izlīguma organizēšanas uzsākšanas iestājas iesaistītās puses nāve, izlīguma organizēšana tiek izbeigta. Par izlīguma organizēšanas izbeigšanu starpnieks rakstiski informē procesa virzītāju un otru iesaistīto pusi.

(MK 04.08.2009. noteikumu Nr.878 redakcijā)

III. Starpnieka tiesības un pienākumi

26. Starpniekam ir šādas tiesības:

26.1. pieprasīt iesaistītajām pusēm uzrādīt personu apliecinošus dokumen­tus;

26.2. tulkot izlīguma sēdes norisi vai pieaicināt tulku, ja par to vienojušās iesais­tītās puses;

26.3. atlikt izlīguma sēdi;

26.4. atteikties organizēt un vadīt izlīgumu, ja:

26.4.1. nav iespējams uzzināt kādas iesaistītās puses kontaktinformāciju;

26.4.2. iesaistītā puse atsakās piedalīties izlīgumā;

26.4.3. iesaistītās puses nespēj vienoties par noziedzīga nodarījuma faktiem;

26.4.4. iesaistītās puses vai trešās personas ar savu uzvedību vai rīcību ap­draud vai aizskar izlīguma sēdē klātesošo personu cieņu;

26.5. neparakstīt izlīgumu, ja ir pamats uzskatīt, ka tas panākts, izman­tojot draudus, vardarbību vai citas prettiesiskas darbības.

27. Starpniekam ir šādi pienākumi:

27.1. iepazīties ar iesaistīto pušu izlīguma lietas būtību;

27.2. pieaicināt likumisko pārstāvi, ja iesaistītā puse ir nepilngadīga vai rīcībnespējīga pilngadīga persona;

27.3. rakstiski saskaņot ar likumisko pārstāvi nepilngadīgas vai rīcībne­spējīgas pilngadīgas personas piedalīšanos izlīgumā;

27.4. saskaņot ar iesaistītajām pusēm trešo personu piedalīšanos izlīguma sēdē;

27.5. ievērot godīgumu, taisnīgumu, objektivitāti, neitralitāti un vienādu attieksmi pret iesaistītajām pusēm;

27.6. informēt iesaistītās puses par starpnieka tiesībām un pienākumiem, izlīguma mērķi, izlīguma sēdes noteikumiem un kriminālprocesuālajām sekām;

27.7. rūpēties par iesaistīto pušu savstarpēji pieklājīgu attieksmi vienam pret otru;

27.8. pieaicināt tulku pēc iesaistīto pušu pieprasījuma;

27.9. ievērot personas datu aizsar­dzību un neizpaust iegūto informāciju par esošajām, bijušajām un potenciālajām izlīgumā iesaistītajām pusēm;

27.10. ja atklājas, ka iesaistītā puse ir bīstama apkārtējiem, ziņot par to kompetentai iestādei;

27.11. neizpaust izlīgumā iegūto informāciju, izņemot gadījumu, ja atklājas, ka iesaistītā puse ir bīstama apkārtējiem;

27.12. atteikties no izlīguma organizēšanas un vadīšanas, ja:

27.12.1. iesaistītā puse to pieprasa;

27.12.2. starpnieks ar kādu no iesaistītajām pusēm atrodas vai atradies personiskās, darījuma vai profesionālās attiecībās;

27.13. ja panākts izlīgums, sastādīt izlīgumu rakstiski un iepazīs­tināt ar tā saturu iesaistītās puses;

27.14. rakstiski informēt procesa virzītāju par izlīguma rezultātiem;

27.15. pārtraukt vai atlikt izlīguma sēdes vadīšanu, ja iesaistītā puse neievēro izvirzītās prasības;

27.16. ja izlīgums noslēgts uz tiesneša ierosinājuma pamata un tuvojas izlīguma nosacījumu izpildes termiņa beigas - sazināties ar cietušo, noskaidrot, vai izlīguma nosacījumi ir izpildīti, un lūgt cietušo to apliecināt rakstiski. Par izlīguma nosacījumu izpildi rakstiski informēt tiesnesi.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.17)

IV. Iesaistīto pušu tiesības un pienākumi

28. Iesaistītajām pusēm ir šādas tiesības:

28.1. atteikties no dalības izlīgumā;

28.2. pieprasīt īslaicīgu pārtraukumu;

28.3. lūgt atlikt izlīguma sēdi uz citu datumu;

28.4. pieprasīt citu starpnieku;

28.5. iesaistīt izlīgumā trešās personas;

28.6. savstarpēji vienoties par izlīguma sēdes valodu, ja iesaistītā puse nepārzina valsts valodu;

28.7. pieprasīt tulku.

29. Ja iesaistītā puse, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, nepilda izlīguma nosacījumus, cietušajam kā izlīgumā iesais­tītai pusei ir tiesības celt prasību tiesā saskaņā ar Civilprocesa likumu.

30. Iesaistītajām pusēm ir tiesības vērsties dienestā ar iesniegumu par starpnieka neētisku rīcību vai pienākumu nepildīšanu.

31. Ja izlīgums notiek brīvības atņemšanas iestādē vai ieslodzījuma vietā un cietušais atrodas citā administratīvajā teritorijā, tad cietušajam ir tiesības saņemt samaksu, kas saistīta ar ierašanos uz izlīguma sēdi brīvības atņemšanas iestādē vai ieslodzījuma vietā:

31.1. par izdevumiem, kas saistīti ar sabiedriskā transporta izmantošanu;

31.2. par izdevumiem, kas saistīti ar personīgā transportlīdzekļa izmanto­šanu.

32. Cietušais triju darbdienu laikā pēc izlīguma sēdes iesniedz struktūr­vienībā rakstisku iesniegumu ar lūgumu atlīdzināt:

32.1. izdevumus, kas saistīti ar sabiedriskā transporta izmantošanu. Iesnie­gumam pievieno braukšanas dokumentus, kas apstiprina izdevumu rašanos (piemēram, sabiedriskā transporta biļetes, braukšanas karti, mēnešbiļeti);

32.2. izdevumus, kas saistīti ar personīgā transportlīdzekļa izmantošanu. Iesniegumam pievieno kvīti (čeku) par patērēto degvielu un struktūrvienībā iepriekš saskaņotu maršruta lapu.

33. Izdevumus, kas saistīti ar personīgā transportlīdzekļa izmantošanu, cietušajam atlīdzina 0,10 euro apmērā par katru nobraukto kilometru.

(Grozīts ar MK 06.08.2013. noteikumiem Nr.503)

34. Ja cietušā iesniegtie dokumenti par izdevumu rašanos ir pamatoti, dienests atlīdzību pārskaita uz iesniegumā norādīto bankas kontu 10 darbdienu laikā no minētā iesnieguma saņemšanas dienas.

35. Iesaistītajām pusēm ir pienākums piedalīties izlīguma sēdē personīgi, izņemot šo noteikumu 39.punktā minētos gadījumus.

V. Nepilngadīgas vai rīcībnespējīgas pilngadīgas personas iesaistīšana izlīgumā

36. Ja iesaistītā puse ir nepilngadīga vai rīcīb­nespējīga pilngadīga persona, starp­niekam ir pienākums saņemt likumiskā pārstāvja rakstisku piekrišanu izlīguma organizēšanai un vadīšanai.

37. Ja nepilngadīgās personas likumiskais pārstāvis atsakās piedalīties izlīguma sēdē, rakstiski iesniedzot struktūrvienībā motivētu atteikumu, šo nepilngadīgo personu pārstāv bāriņtiesa, kuras administratīvajā teritorijā deklarēta nepilngadīgās personas dzīvesvieta. Bāriņtiesa nodrošina nepilngadīgās personas tiesību aizsardzību un nepieļauj iespējamos pārkāpumus.

38. (Svītrots ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.17)

39. Ja cietušās nepilngadīgās personas likumiskais pārstāvis, starpnieks vai bāriņtiesa uzskata, ka cietušā nepilngadīgās personas piedalīšanās izlīgumā noziedzīga nodarījuma veida vai nepilngadīgās personas vecuma dēļ var kaitēt nepilngadīgās personas psiholoģiskajai attīstībai, izlīgumā piedalās tikai nepilngadīgās personas likumiskais pārstāvis.

VI. Izlīguma sēdes vadīšana

40. Izlīguma sēdi vada viens vai vairāki starpnieki.

41. Iesaistītās puses, trešās personas vai tulks, ierodoties uz izlīguma sēdi, uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Juridiskās personas pārstāvis uzrāda personu apliecinošu dokumentu un pārstāvības tiesību apliecinošu dokumentu. Likumiskais pārstāvis uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā.

42. Uzsākot izlīguma sēdi, starpnieks izskaidro iesaistītajām pusēm viņu tiesības, pienākumus un sēdes norises kārtību.

43. Trešās personas (izņemot likumiskos pārstāvjus un bāriņtiesu) izlīguma sēdes sarunās iesaistās tikai pēc starpnieka uzaicinājuma.

44. Ja izlīguma sēdē piedalās nepilngadīgas personas likumiskais pārstāvis, bāriņtiesa vai trešās personas, starpnieks tās informē par tiesībām iesaistīties izlīguma sarunās. Likumiskais pārstāvis, bāriņtiesa vai trešās personas iesaistās izlīguma sēdes sarunās:

44.1. pēc nepilngadīgas personas lūguma;

44.2. ja noteikti izlīguma nosacījumi;

44.3. ja tiek pārkāptas nepilngadīgas personas tiesības;

44.4. pēc starpnieka uzaicinājuma.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.17 redakcijā)

45. Izlīguma sēde notiek valsts valodā. Izlīguma sēde var notikt citā valodā, ja iesaistītās puses par to savstarpēji vienojas.

46. Ja izlīguma sēdē piedalās tulks, tas ar parakstu apliecina sarunu un noslēgtā izlīguma tulkojuma atbilstību, kā arī konfidencialitātes ievērošanu.

47. Ja iesaistītās puses izlīguma sēdē nespēj vienoties vai atsakās piedalīties izlīgumā, starpnieks izlīgumu izbeidz. Ja par noziedzīgo nodarījumu ir uzsākts kriminālprocess, starpnieks par izlīguma izbeigšanu rakstiski informē procesa virzītāju.

VII. Izlīguma noformēšana

48. Ja iesaistītās puses izlīguma sēdes laikā izlīgst, starpnieks noformē izlīgumu rakstiski. Izlīgumā norāda šādu informāciju:

48.1. par cietušo:

48.1.1. vārdu, uzvārdu;

48.1.2. personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

48.2. par krimināllietu (ja ir uzsākts kriminālprocess):

48.2.1. krimināllietas numuru;

48.2.2. Krimināllikuma pantu, daļu, punktu;

48.3. par personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu:

48.3.1. vārdu, uzvārdu;

48.3.2. personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

48.4. par likumisko pārstāvi (ja tas piedalījās izlīgumā):

48.4.1. vārdu, uzvārdu;

48.4.2. personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

48.5. par bāriņtiesas pārstāvi (ja tas piedalījās izlīgumā):

48.5.1. vārdu, uzvārdu;

48.5.2. amatu;

48.6. par juridisko personu:

48.6.1. nosaukumu;

48.6.2. reģistrācijas numuru;

48.6.3. tās personas, kurai ir pārstāvības tiesības, vārdu, uzvārdu un citas ziņas, kas palīdz identificēt personu;

48.7. par tulku (ja tas piedalījās izlīgumā):

48.7.1. vārdu, uzvārdu;

48.7.2. personas kodu;

48.8. par starpnieku, ja tas izlīgumā pilda tulka funkcijas:

48.8.1. vārdu, uzvārdu;

48.8.2. amatu;

48.9. izlīguma valodu, ja izlīguma sēde nav notikusi valsts valodā;

48.10. izlīgums noslēgts labprātīgi;

48.11. izlīguma priekšmetu;

48.12. izlīguma nosacījumus;

48.13. izlīguma iespējamās sekas.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.17)

49. Izlīgumu noformē četros eksemplāros, un to paraksta izlīgumā iesaistītās puses un starpnieks. Katrai iesaistītajai pusei, procesa virzītājam un struktūrvienībai izsniedz vienu eksemplāru. Ja izlīguma nosacījumu izpildē iesaistās trešā persona, pēc šīs personas lūguma starpnieks tai izsniedz izlīguma kopiju.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.17)

50. Ja par konkrēto noziedzīgo nodarījumu vēl nav uzsākts krimināl­process, izlīgumu noformē trijos eksemplāros, un to paraksta izlīgumā iesaistītās puses un starp­nieks. Katrai iesaistītajai pusei un struktūrvienībai izsniedz vienu eksemplāru.

51. Ja izlīgums ir noslēgts pēc tiesas nolēmuma pieņemšanas vai pēc tam, kad stājies spēkā proku­rora priekšraksts par sodu vai lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no krimināl­atbildības, izlīgumu noformē trijos eksemplāros, un to paraksta izlīgumā iesaistītās puses un starpnieks. Katrai iesaistītajai pusei un struktūrvienībai izsniedz vienu eksemplāru.

52. Ja izlīgumā piedalās nepilngadīga persona, izlīgumu paraksta nepiln­gadīgās personas likumiskais pārstāvis vai bāriņtiesa un nepilngadīgā persona, ja tā ir sasniegusi 14 gadu vecumu.

53. Ja saskaņā ar šo noteikumu 37.punktu izlīgumā nepilngadīgo pārstāv bāriņtiesas pārstāvis, tas ar parakstu apliecina, ka izlīgumā ir nodrošināta nepilngadīgās personas tiesību aizsardzība un nav pieļauti pārkāpumi.

54. Ja izlīgumā piedalās bāriņtiesa, iesaistītajai pusei, procesa virzītājam, likumiskajam pārstāvim, bāriņtiesai un struktūrvienībai izsniedz vienu izlīguma eksemplāru.

55. Ja izlīgumā piedalās tulks, tas ar parakstu apliecina tulkojuma pareizību, izņemot gadījumu, ja tulks ir starpnieks.

56. Noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

VIII. Noslēguma jautājumi

(Nodaļa MK 04.08.2009. noteikumu Nr.878 redakcijā)

57. Šo noteikumu 2.punktā minēto izlīgumu dienests no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim organizē un vada pirmstiesas kriminālprocesa laikā, kā arī tad, ja tiesnesis lemj jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu bērnam.

(MK 11.01.2011. noteikumu Nr.17 redakcijā)

58. Izlīgumus, kas uzsākti līdz 2009.gada 1.jūlijam šo noteikumu 2.punktā minētajos gadījumos, izņemot gadījumu, ja izlīgums uzsākts pirmstiesas kriminālprocesa laikā, dienests organizē un vada līdz Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 26.punktā noteiktajam termiņam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 825Pieņemts: 04.12.2007.Stājas spēkā: 01.01.2008.Zaudē spēku: 13.10.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 197, 07.12.2007.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
167543
{"selected":{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-12.10.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-12.10.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.01.2011","iso_value":"2011\/01\/15","content":"<font class='s-1'>15.01.2011.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.08.2009","iso_value":"2009\/08\/15","content":"<font class='s-1'>15.08.2009.-14.01.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-14.08.2009.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2014
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva