Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2004. gada 21. oktobra likumu: Par iepirkumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām.

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums - tāds uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas darbojas saskaņā ar likumā vai citos normatīvajos aktos piešķirtām izņēmuma tiesībām vai valsts institūcijas vai pašvaldības izsniegtu licenci, kura atļauj vienam vai vairākiem šādiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) noteiktā administratīvajā teritorijā darboties konkrētā jomā, vai kas noteiktā administratīvajā teritorijā atrodas dabīgā monopolstāvoklī kādā no šādām jomām:

a) energoapgāde,

b) dzeramā ūdens iegūšana un piegāde vai arī dzeramā ūdens iegūšana vai piegāde publiskās nozīmes dzeramā ūdens sadales tīkliem, tā transportēšana pa šiem tīkliem līdz patērētājam, šo tīklu apsaimniekošana,

c) kanalizācijas tīklu un attīrīšanas iekārtu ierīkošana un apsaimniekošana,

d) lidostas vai jūras ostas pārvalde,

e) naftas vai gāzes iegulu pētīšana, naftas vai gāzes ieguve Latvijā vai tās ekonomiskajā zonā,

f) publisko telekomunikāciju tīklu uzturēšana un pārvalde un telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšana,

g) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un pārvalde,

h) pasažieru pārvadājumi ar autobusiem, tramvajiem, trolejbusiem;

2) pakalpojumi - transporta pārvadājumi, apmācība, konsultāciju sniegšana, projektēšana un citi darbi, izņemot būvdarbus un piegādes;

3) pretendents - uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas izsaka vēlēšanos veikt būvdarbus, piegādāt preces, kā arī iznomāt vai sniegt pakalpojumus, pamatojoties uz līgumu ar sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir:

1) panākt atklātumu un publiskumu būvdarbu veicēju, preču piegādātāju, iznomātāju un pakalpojumu sniedzēju izvēles laikā;

2) nodrošināt konkurenci starp būvdarbu veicējiem, preču piegādātājiem, iznomātājiem un pakalpojumu sniedzējiem;

3) panākt sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu līdzekļu racionālu izmantošanu;

4) veicināt būvdarbu veicēju, preču piegādātāju, iznomātāju un pakalpojumu sniedzēju iesaistīšanu būvdarbos, piegādēs, nomā vai pakalpojumu sniegšanā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām.

3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

(1) Likumu nepiemēro, ja:

1) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums slēdz līgumu par būvdarbiem, piegādēm, nomu vai pakalpojumiem, kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma darbību ārvalstīs, un ja šai darbībai ārvalstīs netiek izmantoti piegāžu un infrastruktūras tīkli Latvijā;

2) energoapgādes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) slēdz līgumu par enerģijas vai kurināmā (energoresursu) iegādi energoapgādes veikšanai;

3) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums slēdz līgumu par būvdarbiem, piegādēm, nomu vai pakalpojumiem, kas daļēji vai pilnīgi tiek apmaksāti uz divpusējās sadarbības līgumu pamata, no Eiropas Savienības dāvinājumiem vai starptautisko finansu institūciju aizdevumiem un dāvinājumiem, ja starpvalstu līgumā ar attiecīgo starptautisko finansu institūciju vai konkrētajā aizdevuma vai dāvinājuma līgumā ir paredzēta būvdarbu veicēja, preču piegādātāja, iznomātāja vai pakalpojumu sniedzēja izvēles kārtība;

4) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums slēdz līgumu par nekustamā īpašuma nomu vai pirkšanu vai citu tiesību iegūšanu uz nekustamo īpašumu, par citu sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem, par šķīrējtiesu pakalpojumiem, par pakalpojumiem, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finansu līdzekļu emisiju, iegādi, pārdošanu vai nodošanu citām personām, par fizisko personu pakalpojumiem saskaņā ar darba līgumiem vai par zinātniskās pētniecības darbiem (izņemot tādus pētījumus, par kuriem pilnībā samaksā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums un kuru rezultātus saņem šis sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums savām vajadzībām);

5) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums slēdz pakalpojumu līgumu ar savu filiāli vai uzņēmumu, kuru tas kontrolē, vai kopuzņēmumu, kuru izveidojuši vairāki sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumi, lai tas darbotos kādā no šā likuma 1.panta 1.punktā minētajām jomām, ja vidēji 80 procenti no šīs filiāles vai kontrolētā uzņēmuma, vai kopuzņēmuma pēdējos trijos gados sniegtajiem pakalpojumiem ir sniegti tam sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam, kura filiāle ir vai kura kontrolē atrodas pakalpojumu sniedzējs;

6) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums slēdz līgumu, kurā ir informācija par valsts noslēpumu saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu".

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums nepiemēro šo likumu saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tas saglabā visas ziņas un dokumentus par attiecīgo līgumu, lai varētu pamatot savu lēmumu.

II nodaļa. Pretendentu atlase un piedāvājumu izvēle

4.pants. Pretendentu diskriminācijas novēršana

(1) Atlasot pretendentus un izvēloties piedāvājumus, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums nediskriminē nevienu būvdarbu veicēju, preču piegādātāju, iznomātāju vai pakalpojumu sniedzēju.

(2) Jebkuru līgumu par būvdarbiem, preču piegādi, nomu vai pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums slēdz tā, lai sasniegtu šā likuma 2.pantā minētos mērķus, un saskaņā ar šā likuma prasībām.

(3) Ja piegādes, nomas vai pakalpojumu sniegšanas līgumā paredzamā cena bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 250 tūkstošus latu vai būvdarbu līguma paredzamā cena bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 3 miljonus latu, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums piemēro pretendentu atlases un piedāvājumu izvēles metodes saskaņā ar šo likumu.

5.pants. Pretendentu atlases un piedāvājumu izvēles metodes

(1) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums piemēro vienu no šādām pretendentu atlases un piedāvājuma izvēles metodēm:

1) atklātu konkursu - kad sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums publiski uzaicina pretendentus iesniegt piedāvājumus;

2) slēgtu konkursu - kad sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums, pamatojoties uz tirgus izpēti, ielūdz pretendentus pēc savas izvēles;

3) sarunas - kad sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums rīko sarunas (konsultācijas) ar vienu vai vairākiem pretendentiem par līgumu nosacījumiem.

(2) Pretendentu atlases un piedāvājumu izvēles metožu piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Pretendentu atlase konkursā vai sarunās

(1) Ja sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums atlasa pretendentus, izmantojot konkursa vai sarunu metodi, tas izvirza visiem pretendentiem vienādas objektīvas prasības.

(2) Prasības sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums var pamatot ar objektīvu vajadzību samazināt iespējamo pretendentu skaitu līdz līmenim, kas pretendentu atlases procedūras un to raksturu ļauj sabalansēt ar šo procedūru izpildei nepieciešamajiem resursiem. Atlasīto pretendentu skaitam jānodrošina konkurence.

7.pants. Kvalifikācijas novērtēšanas sistēma

(1) Lai sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma rīcībā pastāvīgi būtu informācija par potenciāliem konkrētu būvdarbu veicējiem, preču piegādātājiem, iznomātājiem un pakalpojumu sniedzējiem, tas var izveidot un piemērot būvdarbu veicēju, preču piegādātāju, iznomātāju un pakalpojumu sniedzēju kvalifikācijas novērtēšanas sistēmu.

(2) Sistēmu, kurā ir dažādi kvalifikācijas novērtēšanas posmi, veido un piemēro saskaņā ar objektīvajām prasībām un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma noteikumiem. Ja nepieciešams, prasības var pārskatīt līdz pretendentu uzaicināšanai uz kvalifikācijas novērtēšanu.

(3) Kvalifikācijas prasībām jābūt pieejamām būvdarbu veicējiem, preču piegādātājiem, iznomātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Par prasību pārskatīšanu savlaicīgi jāpaziņo.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums lūdz ieinteresētos būvdarbu veicējus, preču piegādātājus, iznomātājus vai pakalpojumu sniedzējus iesniegt pieteikumus kvalifikācijas novērtēšanai saskaņā ar kvalifikācijas novērtēšanas sistēmu, publicējot paziņojumu par iepriekšēju kvalifikācijas novērtēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un jebkurā citā periodiskajā preses izdevumā.

(5) Pieņemot lēmumu par kvalifikāciju vai pārskatot kvalifikācijas prasības, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums nedrīkst:

1) ieinteresētajiem būvdarbu veicējiem, preču piegādātājiem, iznomātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem izvirzīt atšķirīgas administratīvas, tehniskas vai finansiālas prasības;

2) pieprasīt vispārpieejamu informāciju vai atkārtotas pārbaudes, vai pierādījumus, kas dublē šo informāciju.

(6) Sešu mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums pieņem un rakstveidā paziņo pretendentam lēmumu par pretendenta kvalifikācijas atbilstību. Ja lēmuma pieņemšanai nepieciešams ilgāks laiks, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums divu mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas paziņo pretendentam iemeslus, kuru dēļ lēmuma pieņemšanai nepieciešams ilgāks laiks, kā arī termiņu, līdz kuram tiks pieņemts attiecīgais lēmums.

(7) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums informē pieteikumu iesniedzējus, kuru kvalifikācija ir atzīta par nepietiekamu, par noraidīšanas iemesliem, pamatojoties uz pretendenta neatbilstību šā panta otrajā daļā minētajām prasībām.

(8) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums veic kvalifikācijas novērtēšanā atlasīto pretendentu uzskaiti. Uzskaite ir pieejama visiem potenciālajiem būvdarbu veicējiem, preču piegādātājiem, iznomātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

(9) Tiek uzskatīts, ka pretendents atbilst kvalifikācijas prasībām 12 mēnešus no dienas, kad pieņemts lēmums par tā kvalifikācijas atbilstību. Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums var pārtraukt pretendentu kvalifikācijas novērtēšanu, ja tie neatbilst kvalifikācijas prasībām. Par nodomu pārtraukt kvalifikācijas novērtēšanu sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums pretendentus informē rakstveidā, norādot iemeslus.

8.pants. Piedalīšanās ierobežojumi

Būvdarbu veicēju, preču piegādātāju, iznomātāju vai pakalpojumu sniedzēju izslēdz no piedalīšanās pretendentu atlasē un līguma slēgšanā, ja tā darbību raksturo viena vai vairākas šādas pazīmes:

1) tas ir maksātnespējīgs;

2) tas nav samaksājis nodokļus vai sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši Latvijas vai savas mītnes zemes normatīvo aktu prasībām;

3) tas ir sniedzis sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam nepatiesu vai maldinošu informāciju.

III nodaļa. Paredzamās līgumcenas noteikšana

9.pants. Paredzamā līgumcena piegādēm

Paredzamā līgumcena piegādēm nosakāma, vadoties pēc konkrētā darījuma summas. Nav atļauts paredzamo līgumcenu nepamatoti sadalīt daļās vai izmantot īpašas metodes tās noteikšanai, lai izvairītos no šā likuma piemērošanas.

10.pants. Paredzamā līgumcena pakalpojumiem

(1) Nosakot paredzamo līgumcenu pakalpojumiem, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums ņem vērā visu atlīdzību, ko saņems pakalpojumu sniedzējs, kā arī šajā pantā minētos nosacījumus.

(2) Nosakot paredzamo līgumcenu apdrošināšanas pakalpojumiem, ņem vērā maksājamo apdrošināšanas prēmiju summas.

(3) Nosakot paredzamo līgumcenu bankas pakalpojumiem, ņem vērā maksu par bankas pakalpojumiem, procentu maksājumus un cita veida atlīdzību par pakalpojumiem.

(4) Nosakot paredzamo līgumcenu projektēšanas (izņemot būvprojektēšanu) pakalpojumiem, ņem vērā kopējo atlīdzību par pakalpojumiem.

(5) Ja netiks noteikta pakalpojumu kopējā līgumcena, tad paredzamo līgumcenu nosaka, pamatojoties uz vienā mēnesī sniegto pakalpojumu līgumcenu, kas reizināta ar:

1) mēnešu skaitu periodā, uz kādu līgums tiks slēgts, ja līgums tiek slēgts uz noteiktu laika periodu, kas nav garāks par 48 mēnešiem;

2) 48, ja līgums tiek slēgts uz nenoteiktu laiku vai noteiktu laika periodu, kas ir garāks par 48 mēnešiem.

11.pants. Paredzamā līgumcena nomai vai pirkumam uz nomaksu

Ja preces tiek nomātas ar izpirkuma tiesībām (iegādātas ar līzinga noteikumiem) vai bez tām, pirktas vai iegādātas uz nomaksu, paredzamo līgumcenu nosaka, pamatojoties uz:

1) kopējo līgumcenu, ja līgums tiek slēgts uz 12 mēnešiem vai īsāku laiku, vai kopējo līgumcenu, ņemot vērā plānoto nomātā objekta atlikušo vērtību nomas vai nomas ar izpirkumu gadījumā, ja līgums tiek slēgts uz laika periodu, kas ir garāks par 12 mēnešiem;

2) paredzētajiem maksājumiem pirmajos četros gados, ja līgums tiek slēgts uz nenoteiktu laiku.

12.pants. Paredzamā līgumcena būvdarbiem

(1) Paredzamā būvdarbu līgumcena ir attiecīgo būvdarbu kopējā cena.

(2) Nosakot būvdarbu līgumcenu, tajā ietver arī visas attiecīgā būvdarbu līguma izpildei nepieciešamās preču piegādes vai pakalpojumus. Ja būvdarbu līgumā tiks ietvertas arī preču piegādes vai pakalpojumi, kas attiecīgo būvdarbu izpildei nav nepieciešami, nosakot būvdarbu līgumcenu, šo preču piegāžu vai pakalpojumu cenu var neņemt vērā.

13.pants. Paredzamā līgumcena līgumiem ar izvēles iespējām un jauktiem līgumiem

(1) Ja līgums par preču piegādēm, nomu vai pakalpojumiem paredz izvēles iespējas, tad paredzamo līgumcenu nosaka kā iespējamo augstāko cenu, kādu pieļauj šīs izvēles iespējas pirkšanai, nomai, nomai ar izpirkuma tiesībām, pirkšanai uz nomaksu.

(2) Ja līgums paredz gan piegādes, gan pakalpojumu sniegšanu, tas uzskatāms vai nu par preču piegādes, vai pakalpojumu līgumu - atkarībā no tā, kas veido lielāko paredzamo līgumcenu, bet paredzamā līgumcena nosakāma, pamatojoties uz preču piegāžu un pakalpojumu kopējo līgumcenu, neņemot vērā preču piegāžu vai pakalpojumu līgumcenu atsevišķi.

(3) Ja preču piegādes, pakalpojumi vai būvdarbi sastāv no atsevišķām preču piegādēm, atsevišķiem pakalpojumiem, to daļām vai grupām, atsevišķiem būvdarbiem, to daļām vai grupām, tad, nosakot paredzamo līgumcenu saskaņā ar šo pantu, jāņem vērā preču, pakalpojumu vai būvdarbu kopējā paredzamā līgumcena.

 

14.pants. Paredzamā līgumcena līguma pagarināšanas gadījumā vai ņemot vērā apakšlīgumus

(1) Ja viena un tā paša nosaukuma preces piegādā viens vai vairāki piegādātāji, izmantojot vairākus līgumus, vai ja līgums tiek pagarināts, paredzamo līgumcenu nosaka, pamatojoties uz vienu no šādiem rādītājiem:

1) iepriekšējā finansu gadā vai 12 mēnešu periodā viena un tā paša nosaukuma preču piegādes apjoms naudas izteiksmē, ja iespējams, ņemot vērā paredzamās līgumcenas vai apjomu izmaiņas turpmākajos 12 mēnešos;

2) viena un tā paša nosaukuma preču piegādes kopējais apjoms naudas izteiksmē līgumā, kas tiks noslēgts 12 mēnešu laikā pēc pirmā noslēgtā līguma, vai ņemot vērā visu līguma darbības laiku, ja tas ir garāks par 12 mēnešiem.

(2) Ja starp sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu un vienu vai vairākiem preču piegādātājiem, būvuzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem noslēgts tāds līgums, kurā iekļauti pamatnoteikumi par līguma priekšmetu un, ja iespējams, par vienas vienības cenām un apakšlīgumiem, kas tiks slēgti šajā līgumā noteiktajā periodā, līgumcena nosakāma kā aprēķinātā kopējā paredzamo apakšlīgumu līgumcenu summa laika periodā, uz kādu šo līgumu slēdz.

IV nodaļa. Piedāvājumi konkursam vai sarunām

15.pants. Piedāvājumu iesniegšana

(1) Pieteikumi par piedalīšanos pretendentu atlasē un piedāvājumi nosūtāmi rakstveidā, ievērojot šajā likumā noteiktos termiņus.

(2) Nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņus, ņem vērā līguma un tehnisko specifikāciju apjomu un nepieciešamību veikt vietas apskati vai pārbaudi.

(3) Juridiskajām personām var pieprasīt, lai tās iesniegtajos piedāvājumos vai pieteikumos norāda informāciju par personām, kas būs atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu.

(4) Ja līguma izpildē tiks iesaistītas trešās personas un slēgti apakšlīgumi, pretendentam tas jānorāda piedāvājuma dokumentos. Šis norādījums neietekmē līguma galvenā slēdzēja (ģenerāluzņēmēja) atbildību.

16.pants. Informācija par konkursu vai sarunām

(1) Ja pretendents rakstveidā to pieprasa, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums sešu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas nosūta varbūtējam būvdarbu veicējam, preču piegādātājam, iznomātājam vai pakalpojumu sniedzējam konkursa nolikumu, līguma projektu un citus nepieciešamos dokumentus.

(2) Ja pretendents savlaicīgi rakstveidā pieprasījis papildu informāciju, kas attiecas uz līguma dokumentāciju, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums to sniedz pretendentam ne vēlāk kā sešas dienas pirms noteiktā piedāvājumu iesniegšanas termiņa.

17.pants. Piedāvājumu izvēles kritēriji

(1) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums izvēlas vai nu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, izmaksas, to efektivitāte, piedāvājuma kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, tehniskā atbilstība, ekspluatācijas izmaksas, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi faktori, vai arī piedāvājumu ar viszemāko cenu.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums izvēlas ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, tas konkursa nolikumā norāda visus piedāvājuma izvēles kritērijus to nozīmīguma secībā un piedāvājumu izvēles algoritmu saskaņā ar minētajiem kritērijiem.

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums izvēlas ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, pretendenti var iesniegt dažādus piedāvājuma variantus, kas apmierina sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma izvirzītās tehniskās prasības. Variantu iesniegšanas kārtība tiek noteikta konkursa nolikumā. Ja variantu iesniegšana netiek pieļauta, tas jānorāda konkursa nolikumā.

18.pants. Nepamatoti lētu piedāvājumu noraidīšana

(1) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums var noraidīt nepamatoti lētus piedāvājumus, ja savlaicīgi pieprasīti rakstveida paskaidrojumi par tām piedāvājuma daļām, kuras padara attiecīgo piedāvājumu nepamatoti lētu.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums var noraidīt tos piedāvājumus, kuri ir nepamatoti lēti sakarā ar saņemto valsts atbalstu, vienīgi tad, ja tā rīcībā ir ziņas, ka valsts atbalstu nav apstiprinājusi Valsts atbalsta uzraudzības komisija.

V nodaļa. Paziņojumi un uzaicinājumi

19.pants. Uzaicinājums uz pretendentu atlasi, piedāvājumu iesniegšanu un paziņojums par līguma noslēgšanu

(1) Atklāta konkursa gadījumā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums nosūta Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai elektroniskā veidā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" uzaicinājumu uz pretendentu atlasi un piedāvājumu iesniegšanu.

(2) Slēgta konkursa vai sarunu gadījumā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums rakstveidā uzaicina izraudzītos pretendentus noteiktā termiņā iesniegt piedāvājumus un vienlaikus nosūta paziņojumu par to Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai elektroniskā veidā.

(3) Uzaicinājumam pievieno konkursa nolikumu un līguma projektu, kā arī norāda:

1) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma nosaukumu, adresi, tālruņa un telefaksa numurus;

2) tās kontaktpersonas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un adresi, no kuras saņemami papildu dokumenti, kā arī datumu, līdz kuram tos var pieprasīt, un attiecīgo samaksu, ja tāda ir noteikta;

3) piedāvājumu iesniegšanas vietu un datumu;

4) valodu, kādā iesniedzami piedāvājumi;

5) atsauci uz publicētu uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, ja tāds ir bijis;

6) norādi uz dokumentiem, kas pievienojami piedāvājumam;

7) pretendentu atlases un piedāvājumu izvēles kritērijus, ja tādi nav minēti uzaicinājumā;

8) citas ziņas.

(4) Atklāta vai slēgta konkursa un sarunu gadījumā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums 20 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas publicē paziņojumu par to.

(5) Paziņojumā par līguma noslēgšanu norāda:

1) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma nosaukumu un adresi;

2) noslēgtā līguma priekšmetu;

3) veicamos būvdarbus, preču piegādi, nomu vai sniedzamos pakalpojumus;

4) būvdarbu, preču piegādes, nomas vai pakalpojumu apjomu;

5) pretendentu atlases metodi;

6) uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), ar kuru līgums noslēgts;

7) piedalījušos pretendentu skaitu;

8) līguma noslēgšanas datumu;

9) līgumcenu.

20.pants. Uzaicinājuma saturs

(1) Presē publicētais uzaicinājums attiecināms uz tiem būvdarbiem, preču piegādēm, nomu vai pakalpojumiem, kas būs paredzamā līguma priekšmets.

(2) Uzaicinājumā uz pretendentu atlasi un piedāvājumu iesniegšanu minama pretendentu atlases metode.

(3) Uzaicinājumā uz pretendentu atlasi norāda:

1) sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma nosaukumu, adresi, tālruņa un telefaksa numurus;

2) kvalifikācijas novērtēšanas mērķi;

3) kvalifikācijas novērtēšanas laiku;

4) citas ziņas.

21.pants. Informatīvie paziņojumi

(1) Vismaz reizi gadā, publicējot informatīvos paziņojumus laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un jebkurā citā periodiskajā preses izdevumā, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums informē:

1) piegāžu līgumu gadījumā - par paredzamo kopējo līgumcenu attiecībā uz katru produkcijas veidu, ja kāds no līgumiem pārsniegs 400 000 latu un to paredzamā kopējā līgumcena pārsniegs 600 000 latu, un šos līgumus paredzēts slēgt turpmāko 12 mēnešu laikā;

2) būvdarbu līgumu gadījumā - par to būvdarbu līgumu būtiskām sastāvdaļām, kurus sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums ir paredzējis slēgt turpmāko 12 mēnešu laikā, ja konkrētā līgumcena nav mazāka par 4 000 000 latu.

(2) Ja sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums ir publicējis informatīvo paziņojumu, uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par konkrētiem būvdarbiem, preču piegādēm, nomu vai pakalpojumiem publicējams ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas.

(3) Publicējot papildu informāciju par lielākajiem projektiem, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums neatkārto informatīvajā paziņojumā sniegto informāciju.

22.pants. Paziņojuma un uzaicinājuma forma

(1) Visi šajā likumā minētie paziņojumi un uzaicinājumi tiek publicēti atbilstoši finansu ministra noteiktajai formai.

(2) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums ir tiesīgs paralēli publikācijai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un citos periodiskajos preses izdevumos nosūtīt tiešus uzaicinājumus pretendentiem. Termiņu sāk skaitīt no dienas, kad paziņojums vai uzaicinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

23.pants. Termiņi

(1) Atklāta konkursa gadījumā laikposms no dienas, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, līdz piedāvājumu iesniegšanai nedrīkst būt mazāks par:

1) 40 dienām, ja līgumcena nav mazāka par 4 000 000 latu būvdarbu līgumiem vai 400 000 latu preču piegādes, nomas vai pakalpojumu līgumiem;

2) 28 dienām, ja līgumcena nav mazāka par 4 000 000 latu būvdarbu līgumiem vai 400 000 latu preču piegādes, nomas vai pakalpojumu līgumiem un ja par to ir publicēts informatīvais paziņojums;

3) 28 dienām, ja līgumcena ir lielāka par 50 000 latu būvdarbu līgumiem vai 10 000 latu preču piegādes, nomas vai pakalpojumu līgumiem, bet mazāka par 4 000 000 latu būvdarbu līgumiem vai 400 000 latu preču piegādes, nomas vai pakalpojumu līgumiem.

(2) Slēgta konkursa un sarunu gadījumā termiņu var noteikt, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam un izraudzītajiem pretendentiem savstarpēji vienojoties, taču visiem pretendentiem piešķirams vienāds laiks piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai, tomēr laiks no dienas, kad pretendenti tiek uzaicināti iesniegt piedāvājumus, līdz piedāvājumu iesniegšanas dienai nedrīkst būt mazāks par 10 dienām.

(3) Ja sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums un pretendenti šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā nevar vienoties par termiņu, kādā iesniedzami piedāvājumi, to nosaka sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums. Nosakot termiņu, ņem vērā līguma un tehnisko specifikāciju apjomu, bet noteiktais termiņš nedrīkst būt mazāks par 10 dienām.

VI nodaļa. Tehniskās specifikācijas

24.pants. Tehniskās specifikācijas

(1) Tehniskās specifikācijas ir tehniskās prasības, kuras iekļauj līgumā un piedāvājuma dokumentācijā un kuras raksturo būvdarbus, piegādājamos materiālus, produktus un preces vai sniedzamos pakalpojumus.

(2) Tehniskās specifikācijas veido atbilstoši Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētiem un noteiktā kārtībā reģistrētiem Eiropas standartiem.

(3) Eiropas standarts ir standarts, ko apstiprinājusi Eiropas standartizācijas komiteja (CEN) vai Eiropas elektrotehniskās standartizācijas komiteja (CENELEC) kā Eiropas standartus (EN) vai Harmonizēšanas dokumentus (HD) saskaņā ar šo organizāciju noteikumiem.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums tehniskajās specifikācijās par līguma priekšmetu norāda tās prasības, kuras tehnisko specifikāciju padara atbilstošu attiecīgajiem standartiem, dodot priekšroku tām tehniskajām specifikācijām, kas vērstas uz līguma priekšmeta funkciju. Ja sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums uzskata, ka šādas tehniskās specifikācijas neatbilst līguma mērķim, var veidot arī līguma priekšmeta izskatu raksturojošas tehniskās specifikācijas.

(5) Tehniskajās specifikācijās nedrīkst minēt noteiktus izstrādājumus vai procesus, kā arī kādu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienību diskriminēt vai kādam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienībai dot priekšroku, ja vien šādas specifikācijas nav izšķirošas līguma priekšmeta pastāvēšanai. Ir aizliegta norāde uz tirdzniecības markām, patentiem un specifisku izcelsmi. Tomēr, ja tehniskajā specifikācijā līguma priekšmetu citādi nav iespējams raksturot, šādas norādes kopā ar vārdiem "vai ekvivalents" drīkst lietot.

(6) Šā panta otrā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad:

1) tehniski nav iespējams panākt produkta atbilstību attiecīgiem standartiem;

2) ieviešot attiecīgus standartus, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam būtu jāiegādājas iekārtas, kas nav savietojamas ar iekārtām, kuras ir tā rīcībā un ar kurām kopā tas paredzējis lietot iegādājamās iekārtas;

3) ieviešot attiecīgus standartus, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam rodas nesamērīgi lielas izmaksas vai tehniskas grūtības;

4) attiecīgajā standartā nav ņemti vērā tehniskie uzlabojumi, kādi radušies kopš tā pieņemšanas. Šajā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums informē attiecīgo institūciju, kas ir pilnvarota pārskatīt šos standartus;

5) projektam ir jaunatklājuma raksturs, tāpēc spēkā esošos standartus nevar piemērot.

(7) Visos uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus ietverama informācija par atkāpēm no attiecīgajiem standartiem, ja tādas ir.

(8) Šā panta piemērošana nevar būt par iemeslu obligāto tehnisko prasību neievērošanai.

(9) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums, kas nepiemēro Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētus un noteiktā kārtībā reģistrētus Eiropas standartus un citus Latvijas nacionālos standartus, rakstveidā definē stratēģiju to ieviešanai savā nozarē.

 

25.pants. Tehnisko specifikāciju pieejamība

(1) Pēc varbūtējo būvdarbu veicēju, preču piegādātāju, iznomātāju vai pakalpojumu sniedzēju pieprasījuma sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums izsniedz tiem tehniskās specifikācijas, kuras tas gatavojas izmantot līgumiem.

(2) Ja šādas tehniskās specifikācijas pamatojas uz dokumentiem, kas ir pieejami ieinteresētajiem būvdarbu veicējiem, preču piegādātājiem, iznomātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, tehniskajās specifikācijās jābūt atsaucēm uz minētajiem dokumentiem.

 

26.pants. Informācijas konfidencialitātes nodrošināšana

(1) Lai aizsargātu informācijas konfidencialitāti, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums ir tiesīgs noteikt būvdarbu veicējiem, preču piegādātājiem, iznomātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem prasības attiecībā uz tehnisko specifikāciju nosacījumiem, kvalifikācijas pārbaudēm, pretendentu atlasi un piedāvājumu izvēli.

(2) Šis likums neierobežo būvdarbu veicēju, preču piegādātāju, iznomātāju vai pakalpojumu sniedzēju tiesības pieprasīt sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam neizpaust informāciju tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.

VII nodaļa. Procedūru dokumentēšana un pārskati

 

27.pants. Pretendentu atlases un piedāvājumu izvēles dokumentēšana

Četrus gadus no piedāvājumu izvēles dienas sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums, kas atlasījis pretendentus un izvēlējies piedāvājumus saskaņā ar šo likumu, saglabā visas ziņas un dokumentus, uz kuru pamata pieņemti lēmumi par:

1) kvalifikāciju, pretendentu atlasi un piedāvājumu izvēli;

2) atkāpēm no Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētiem un noteiktā kārtībā reģistrētiem Eiropas standartiem un Latvijas nacionālajiem standartiem;

3) attiecīgās metodes izmantošanu bez iepriekšējas pretendentu uzaicināšanas iesniegt piedāvājumus.

 

28.pants. Pārskati

Katru gadu līdz 1.martam sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums Iepirkumu uzraudzības birojam iesniedz pārskatus par noslēgto līgumu skaitu, to summām, būvdarbu veicējiem, preču piegādātājiem, iznomātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem un izmantotajām pretendentu atlases un piedāvājumu izvēles metodēm.

VIII nodaļa. Iepirkumu uzraudzības birojs

 

29.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja statuss

(1) Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk arī - birojs) ir valsts iestāde, kas atrodas Finansu ministrijas pārraudzībā un darbojas saskaņā ar šo likumu, biroja nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Biroja darbību finansē no valsts budžeta.

 

30.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja uzdevumi

Iepirkumu uzraudzības birojs veic šādus uzdevumus:

1) pārrauga pretendentu atlases un piedāvājumu izvēles procedūru (turpmāk - iepirkumu procedūras) norises atbilstību likuma prasībām;

2) apkopo informāciju par iepirkumu procedūru skaitu, būvdarbu, iegādāto un nomāto preču, saņemto pakalpojumu apjomiem, analizē šo informāciju;

3) kā strīdu izšķiršanas instance izskata pretendentu sūdzības par piegādes procedūru neatbilstību likuma prasībām;

4) savas kompetences ietvaros sagatavo atzinumus par normatīvo aktu projektiem attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu piegādes procedūrām;

5) sniedz metodisku palīdzību un konsultācijas;

6) savas kompetences ietvaros sadarbojas ar attiecīgām ārvalstu institūcijām;

7) pārbauda un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un elektroniskā veidā sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu uzaicinājumus un paziņojumus par piegādēm saskaņā ar šā likuma 19.pantu.

 

31.pants. Iepirkumu uzraudzības biroja tiesības

Birojs ir tiesīgs:

1) pildot likumā noteiktos uzdevumus, pieprasīt un netraucēti saņemt no sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm savu uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju;

2) dot atzinumus par sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu un to amatpersonu darbības atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par iepirkumu procedūrām;

3) pieņemt lēmumus par šā likuma un ar to saistīto normatīvo aktu pārkāpumu izbeigšanu un tās nosacījumiem;

4) savas kompetences ietvaros izstrādāt normatīvo aktu projektus;

5) iesniegt tiesā prasības par atbildīgo amatpersonu saukšanu pie administratīvās atbildības;

6) publicēt biroja pieņemtos lēmumus, viedokli un ieteikumus;

7) veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu šajā likumā paredzētos uzdevumus;

8) pieprasīt un saņemt no sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem uzaicinājumus un paziņojumus par iepirkumiem, kā arī novērtēt to atbilstību likuma prasībām.

IX nodaļa. Sūdzību izskatīšanas kārtība

 

32.pants. Tiesības iesniegt sūdzības

(1) Pretendents var iesniegt birojam sūdzību par sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma darbību attiecībā uz pretendentu atlasi un piedāvājumu izvēli un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma lēmumu par šo procedūru rezultātiem un lūgt pārskatīt šo darbību un lēmumu, ja minētais pretendents uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums ir pārkāpis likumu un tiek aizskartas pretendenta intereses.

(2) Sūdzību saskaņā ar šā panta pirmo daļu pretendents var iesniegt, iekams nav noslēgts attiecīgais līgums.

(3) Pēc piedāvājumu izvēles pabeigšanas un līguma noslēgšanas pretendents noslēgto līgumu var apstrīdēt tiesas ceļā.

 

33.pants. Sūdzību izskatīšana un lēmuma pieņemšana

(1) Vienlaikus ar sūdzības iesniegšanu birojam pretendents rakstveidā informē par to sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu.

(2) Pretendents, kas iesniedzis sūdzību, birojs un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums kopīgi izskata sūdzību piecu darbdienu laikā pēc tās iesniegšanas.

(3) Ja jautājumu, par kuru iesniegta sūdzība, nevar atrisināt, pusēm vienojoties, birojs piecu darbdienu laikā pieņem par šo sūdzību lēmumu, kurš ir obligāts abām pusēm un kuru piecu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas nosūta sūdzības iesniedzējam un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam. Ja likuma pārkāpums ir pilnīgi vai daļēji novērsts, lēmumā nosakāmas visas darbības, kas nekavējoties jāveic, lai novērstu turpmākus likuma pārkāpumus.

(4) Sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumam ir pienākums piecu darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas novērst likuma pārkāpumus, ja tādi konstatēti.

 

34.pants. Procedūru pārtraukšana

(1) Ja pretendents iesniedzis birojam sūdzību, sabiedrisko pakalpojumu uzņēmums pārtrauc pretendentu atlases un piedāvājumu izvēles procedūras vai atliek attiecībā uz šo procedūru rezultātu pieņemtā lēmuma izpildi, līdz saņem biroja lēmumu par sūdzības izskatīšanas rezultātiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto procedūru pārtraukšana nav pārsūdzama.

 

35.pants. Atbildība par likuma normu neievērošanu

(1) Par šā likuma un no tā izrietošo normatīvo aktu ievērošanu ir atbildīgs sabiedrisko pakalpojumu uzņēmuma vadītājs vai struktūrvienības vadītājs, vai cita pilnvarota persona, kura uzņēmumā ir atbildīga par attiecīgo būvdarbu, preču piegādes, nomas vai pakalpojumu līgumu sagatavošanu vai noslēgšanu.

(2) Biroja lēmumus par sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu darbību, izņemot lēmumus par procedūras pārtraukšanu, var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 4.novembrī.

Rīgā 1999.gada 24.novembrī Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 04.11.1999.Stājas spēkā: 01.07.2000.Zaudē spēku: 01.05.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 388/389, 24.11.1999.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 24, 30.12.1999.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
15837
01.07.2000
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)