Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.39

Rīgā 2007.gada 9.janvārī (prot. Nr.3 4.§)
Eksporta kredītu garantiju izsniegšanas noteikumi
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. garantētāju;

1.2. valsts nodrošināto garantētāja saistību apjomu;

1.3. kopējo spēkā esošo garantiju limitu;

1.4. garantiju izsniegšanas kārtību;

1.5. garantiju spēkā stāšanās kārtību;

1.6. kārtību, kādā garantētājs sedz garantijas ņēmēja zaudējumus;

1.7. garantijas prēmijas aprēķināšanas kārtību;

1.8. kārtību, kādā risku seguma politika piemērojama trešajām valstīm.

2. Valsts eksporta kredītu garantijas izsniedz garantētājs - valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Garantiju aģentūra".

3. Kopējais spēkā esošo garantiju limits nedrīkst pārsniegt valsts nodrošināto garantētāja saistību apjomu. Valsts nodrošinātais garantētāja saistību apjoms nav lielāks par valsts ieguldījumu garantētāja pamatkapitālā.

4. Valsts ir atbildīga par garantētāja saistībām tādā apmērā, kas atbilst valsts ieguldījumam garantētāja pamatkapitālā.

II. Eksporta kredītu garantiju izsniegšanas kārtība

5. Valsts parādnieks ir pircējs, kurš pārstāv pircēja valsts varu un kuru nevar ne tiesas, ne administratīvā ceļā pasludināt par maksātnespējīgu, un kurš ir noslēdzis līgumu ar eksportētāju.

6. Privātais parādnieks ir pircējs, kurš neatbilst pircēja valsts parādnieka pazīmēm un ir noslēdzis līgumu ar eksportētāju.

7. Garantijas izsniegšanu garantijas ņēmējam izvērtē garantētājs, ņemot vērā garantijas ņēmēja iesniegumu un pievienotos dokumentus (pielikums).

8. Pirms lēmuma pieņemšanas par garantijas izsniegšanu garantētājs izvērtē garantijas ņēmēja valsts un eksporta līguma pušu riskus, kā arī nosaka, vai pircējs ir valsts parādnieks vai privātais parādnieks.

9. Novērtējot pircēju, garantētājs ņem vērā:

9.1. pircēja juridisko statusu;

9.2. iespējamās pret pircēju celtās prasības īstenošanas iespējas;

9.3. pircēja kredītspēju, finansējuma un ienākumu avotus, attiecībā uz valsts parādnieku izvērtē tā spēju dzēst parādus, izmantojot resursus, kas nav saistīti ar valsts parādniekam pieejamiem valsts budžeta līdzekļiem (piemēram, no ieņēmumiem, kas gūti no vietējiem nodokļiem vai gūti, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus);

9.4. pircēja ietekmēšanas vai kontroles pakāpi, kādu var īstenot pircēja valsts valdība.

10. Garantētājam ir tiesības atteikt garantijas izsniegšanu eksporta līgumam, rakstiski sniedzot pamatotus argumentus. Garantētājs atsaka garantijas izsniegšanu šādos gadījumos:

10.1. garantijas ņēmējs nav iesniedzis atbilstoši noteikumiem aizpildītu iesnieguma veidlapu, nepieciešamos pievienotos dokumentus vai garantētāja pieprasīto papildinformāciju;

10.2. iesniegumā, pievienotajos dokumentos vai papildinformācijā ir ietverta nepatiesa informācija.

11. Eksporta kredīta garantijas ņēmēja iesniegumam jābūt iesniegtam un reģistrētam garantētāja reģistrā līdz dienai, kad no eksporta līguma rodas prasījuma tiesības kā noteikums par piegādes dienu.

12. Kopējais vienam parādniekam izsniegto garantiju apjoms nedrīkst pārsniegt 10 procentus no kopējā spēkā esošo garantiju limita. Kopējais vairākiem parādniekiem izsniegto garantiju apjoms nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kopējā spēkā esošo garantiju limita, ja šie parādnieki ietilpst vienā koncernā. Kopējais vairākiem parādniekiem izsniegto garantiju apjoms nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kopējā spēkā esošo garantiju limita, ja visi parādnieki ir šo uzņēmumu līdzīpašnieki.

13. Ministru kabinets var atļaut garantētājam izsniegt garantiju, kas pārsniedz šo noteikumu 12.punktā minētos limitus ne vairāk kā divas reizes, ja šādas garantijas izsniegšana atbilst Eksporta kredītu garantēšanas likuma mērķim un zaudējumu atlīdzības procents nepārsniedz 70 procentus no eksporta līguma apjoma.

14. Garantētājs slēdz ar garantijas ņēmēju eksporta kredīta garantijas līgumu, kas ietver:

14.1. nosacījumu, ar kuru saskaņā garantētājs atlīdzina zaudējumus garan­tijas ņēmējam Eksporta kredītu garantēšanas likuma 15. un 16.pantā minētajos riska gadījumos;

14.2. summu, par kādu izsniegta garantija;

14.3. garantijas prēmijas summu un maksāšanas nosacījumus;

14.4. garantijas segtos zaudējumus;

14.5. garantijas ņēmēja pienākumu maksāt garantijas prēmiju;

14.6. garantijas spēkā stāšanās datumu;

14.7. garantijas ņēmēja zaudējumu segšanas kārtību;

14.8. atsauci, ka šo garantiju ir izdevis garantētājs saskaņā ar Eksporta kredītu garantēšanas likumu.

15. Garantijas summu izsaka latos vai ārvalstu valūtā, kuru var konvertēt Latvijas Republikā saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu. Garantiju summai ārvalstu valūtā jābūt izteiktai latos pēc Latvijas Bankas kursa noteiktā dienā.

III. Eksporta kredītu garantiju spēkā stāšanās kārtība

16. Pircēja kredīta gadījumā garantija stājas spēkā līdz ar aizdevuma līguma stāšanos spēkā, ja ir izpildīti eksporta kredīta garantēšanas polisē un aizdevuma līgumā minētie nosacījumi.

17. Eksportētāja kredīta gadījumā izgatavošanas zaudējumu segšanas garantija stājas spēkā līdz ar eksporta līguma stāšanos spēkā, ja ir izpildīti eksporta kredīta garantēšanas polisē minētie nosacījumi.

18. Šo noteikumu 16. un 17.punktā minēto kredītu garantija stājas spēkā dienā, kad garantijas ņēmēja līgumsaistību pilnīga izpilde tam dod tiesības uz samaksu. Eksporta kredīta garantija var stāties spēkā katras daļējās piegādes vai nosūtīšanas dienā, ja garantijas ņēmējs saskaņā ar eksporta līguma noteikumiem ir tiesīgs saņemt samaksu par piegādātajiem vai nosūtītajiem produktiem pa daļām.

19. Garantijas ņēmējam jāveic visi garantijas polisē pieprasītie pasākumi, lai nodrošinātu, ka garantija vai cits eksporta līguma vai eksporta kredīta nodrošinājums ir spēkā un īstenojams.

IV. Kārtība, kādā garantētājs sedz garantijas ņēmēja zaudējumus

20. Garantētājs maksā garantijas ņēmējam summu, kas nepārsniedz produkta izgatavošanas un piegādes izmaksu kopsummu vai summu, kādu garantijas ņēmējs tiesīgs saņemt no pircēja saskaņā ar aizdevuma līgumu.

21. Garantijas ņēmēja prasību par zaudējumu segšanu garantētājs apmierina mēneša laikā pēc prasības nogaidīšanas perioda beigām. Prasības nogaidīšanas periods ir laikposms, kas nepārsniedz 60 kalendāra dienu. Prasības nogaidīšanas periodā garantijas ņēmējam ir pienākums iesniegt garantētājam nepieciešamos pierādījumus, lai konstatētu prasījuma pamatotību. Prasības nogaidīšanas periodu nepiemēro, ja ar tiesas lēmumu ir atzīta pircēja maksātnespēja vai pieņemts divpusējs starpvaldību nolīgums par parādu pārstrukturēšanu.

22. Izgatavošanas zaudējumu garantijas gadījumā prasību apmierina mēneša laikā pēc prasības nogaidīšanas perioda beigām vai pēc zaudējumu novērtēšanas ekspertīzes ziņojuma saņemšanas dienas, vai pēc dienas, kad garantijas ņēmējs ir vienojies ar garantētāju par prasības summu.

23. Ja zaudējumi, kurus garantijas ņēmējs var pieprasīt atlīdzināt, attiecas uz apstrīdētām tiesībām, garantētājs var atlikt prasības apmierināšanu līdz strīda atrisināšanai par labu garantijas ņēmējam tiesā vai šķīrējtiesā, kas paredzēta aizdevuma vai eksporta līgumā.

24. Ja uz garantētu aizdevuma vai eksporta līgumu attiecas divpusējs starpvaldību nolīgums par parāda pārstrukturēšanu, garantijas ņēmējs ievēro pār­strukturēšanas nolīguma noteikumus attiecībā uz attiecīgā aizdevuma vai eksporta līguma garantētajām un negarantētajām daļām. Garantijas ņēmējs garantētājam sniedz visu pārstrukturēšanas nolīguma izpildei nepieciešamo palīdzību.

25. Ja garantētā summa tiek iekļauta divpusējā starpvaldību nolīgumā par parāda pārstrukturēšanu, garantētājam līdz ar divpusējā nolīguma stāšanos spēkā ir tiesības atteikties no šo noteikumu 22.punktā minētā termiņa.

26. Papildu izdevumus, kas izriet no darbības, kas veikta, lai līdz minimu­mam samazinātu vai novērstu zaudējumus, sedz proporcionāli eksporta kredīta garantēšanas polises seguma procentam, ar noteikumu, ka tos apstiprinājis garan­tētājs. Papildu izdevumi ietver tiesvedības izdevumus un citus tiesas izdevumus, kas nepieciešami, lai līdz minimumam samazinātu vai novērstu zaudējumus, bet neietver izdevumus saistībā ar prasījuma pamatotības konstatēšanu. Tomēr, ja šādi izdevumi attiecas arī uz summām vai termiņiem, ko nesedz garantētājs, tie ir attiecināmi proporcionāli garantētajām un negarantētajām summām vai termiņiem.

27. Brīdī, kad garantētājs saskaņā ar garantijas līgumu izmaksā eksportē­tājam atlīdzību par zaudējumiem, eksportētājs nodod un garantētājs pārņem visas prasījumu tiesības pret pircēju saskaņā ar eksporta līgumu.

28. Ja garantētāja atbildība par garantiju izbeidzas, bet garantijas ņēmējs jau ir saņēmis kompensācijas summas (ieskaitot procentus no norēķinu dienas), šo kompensāciju atmaksā garantētājam, kā arī atlīdzina garantētājam visas izmaksas un izdevumus, kas saistīti ar kompensācijas izmaksu.

V. Garantijas prēmijas aprēķināšanas kārtība

29. Aprēķinot garantijas prēmiju, garantētājs ņem vērā iespējamo zaudē­jumu rašanās periodu, pircēja juridisko statusu, samaksas veidu un procentus.

30. Garantijas prēmiju maksā par garantēto summu un pamato ar minimālās garantijas prēmijas salīdzinošajiem datiem saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Vienošanos par pamatnostādnēm oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (turpmāk - ESAO Vienošanās par pamatnostād­nēm) (pieejama latviešu valodā Latvijas Garantiju aģentūras mājas lapā internetā). Salīdzinošos datus izsaka procentos no norādītās vērtības, lai garantijas prēmija tiktu saņemta pilnā apmērā garantijas spēkā stāšanās dienā. Attiecībā uz eksporta kredīta risku šī norādes vērtība ir vienāda ar aizdevuma pamatsummu vai eksporta līguma (re)finansēto daļu, un attiecībā uz izgatavošanas zaudējumiem - vienāda ar eksporta līguma kopsummu, no tās atskaitot priekšapmaksu.

31. Garantijas prēmijas kopsumma maksājama saskaņā ar garantijas līguma noteikumiem vienā no šādiem termiņiem:

31.1. garantijas līguma noslēgšanas dienā;

31.2. garantijas spēkā stāšanās dienā;

31.3. eksporta līguma spēkā stāšanās dienā;

31.4. aizdevuma līguma spēkā stāšanās dienā.

32. Maksājot garantijas prēmiju pa daļām vai pārskatot procentu likmi, garantētājs ņem vērā tās neto vērtību (attiecīgajā dienā), kas atbilst šo noteikumu 30.punktā minētajai garantijas prēmijas summai.

VI. Kārtība, kādā risku seguma politika piemērojama trešajām valstīm

33. Garantētājs, ņemot vērā valsts makroekonomiskos rādītājus un ekono­miskos ierobežojumus, pamato trešās valsts riska seguma politiku uz veikto riska novērtējumu attiecībā uz katru trešo valsti, nenokārtoto zaudējumu segšanas garantiju kopapjomu attiecībā uz katru trešo valsti un trešās valsts riska portfeļa sastāvu.

34. Nosakot trešās valsts riska seguma politiku, garantētājs ņem vērā katra parādnieka valsts klasifikāciju saskaņā ar ESAO Vienošanos par pamatnostād­nēm.

35. Garantētājam ir tiesības apturēt vai ierobežot eksporta līgumu garan­tēšanu attiecībā uz konkrētu trešo valsti (neskatoties uz šīs valsts klasifikāciju saskaņā ar ESAO Vienošanos par pamatnostādnēm), pamatojoties uz attiecīgās valsts:

35.1. nenokārtoto riska darījumu kopapjomu;

35.2. piedāvāto garantiju kopsummu;

35.3. jaunu garantējamo eksporta līgumu summu;

35.4. vienā darījumā garantējamo maksimālo summu.

36. Attiecībā uz zemākā riska trešo valstu grupu saskaņā ar ESAO Vieno­šanos par pamatnostādnēm garantētājs nenosaka nekādus ierobežojumus garanti­jas polisē. Attiecībā uz pārējām trešajām valstīm garantētājam ir tiesības noteikt ierobežojumus garantijas polisē saskaņā ar valsts garantiju politiku. Ja garantētājs nepiedāvā garantijas trešajai valstij vai valstu grupai, izņēmuma gadījumā tas var garantēt konkrētus eksporta līgumus, ja nepieciešams nodrošināt divpusējās politikas vai valsts intereses vai ja attiecīgā eksporta līguma izpildei tiek nodrošināta nepieciešamā summa brīvi konvertējamā ārvalstu valūtā.

37. Garantētājam attiecībā uz trešo valsti neatkarīgi no attiecīgās valsts klasifikācijas saskaņā ar ESAO Vienošanos par pamatnostādnēm ir tiesības piemērot vienu vai vairākus garantijas nosacījumus:

37.1. samaksas vai pārskaitījuma garantija, ko devusi trešās valsts centrālā banka vai Finanšu ministrija, vai cita līdzīga institūcija ar atbilstošām funkcijām un uzdevumiem;

37.2. neatsaucams akreditīvs vai bankas garantija;

37.3. prasījuma nogaidīšanas perioda pagarinājums;

37.4. garantijas procentu samazinājums;

37.5. garantijas ierobežojums attiecībā uz konkrētām darbības nozarēm vai konkrētiem projektu veidiem.

VII. Eksporta kredītu garantijas ņēmēja iesnieguma veidlapas aizpildīšanas nosacījumi

38. Iesniegumu aizpilda atbilstoši veidlapas saturam.

39. Iesnieguma veidlapā attiecībā uz maksāšanas pamatu un vērtspapīriem norāda:

39.1. dokumentus, kas ir maksāšanas pamats;

39.2. ja īpašumtiesības apliecinošs dokuments ir sūtīts ar citas personas starpniecību (piemēram, ar bankas starp­niecību, to ir pārsūtījis aģents) un minētais dokuments nav pieejams pirms samaksas veikšanas vai ja īpašumtiesības apliecinošs dokuments ir nosūtīts tieši pircējam;

39.3. ja samaksa jāveic pret neatsaucamu akreditīvu, banku, kas atvērusi akreditīvu, un informāciju par to, kad akreditīvs ir atvērts un kur samaksājams;

39.4. ja pircējs ir gatavs pieņemt pārvedu vekseli, informāciju par to, kad un pret kādiem dokumentiem vekselis ir pieejams.

40. Iesnieguma veidlapā attiecībā uz kredīta sākuma vērtību norāda eksporta līguma summas nesamaksāto daļu.

41. Ja pārvedu vekselis vai akreditīvs ir izdots un maksājams citur, nekā norādīts līgumā, iesnieguma veidlapā to norāda attiecībā uz samaksas vietu. Ja vien līgumā nav norādīts citādi, pircējs ir apņēmies pildīt maksājumu saistības par maksājuma veikšanas laiku pārvedu vekselī vai akreditīvā norādītajā vietā.

42. Iesnieguma veidlapā attiecībā uz preču vai pakalpojumu izcelsmi preces, kas ražotas kā "Pašu", attiecas uz precēm, kas ir eksportētāja ražotas (pat tad, ja dažādas izcelsmes sastāvdaļas ir izmantotas produkta ražošanas procesā). Dažādas izcelsmes sastāvdaļu izmantošanai produkta ražošanas procesā nav nepieciešams detalizēts apraksts par sastāvdaļu izcelsmi:

42.1. ja eksporta līgums bez eksportētāja paša produktiem satur arī citu Latvijas vai ārzemju sabiedrību ražotas preces, norāda izcelsmes valsti, ražotāju un šo preču pirkuma cenu;

42.2. ja eksporta līgumā ir daudzi apakšlīguma dalībnieki, norāda tikai galvenos (lielākos) no tiem.

43. Iesnieguma veidlapā attiecībā uz saistītām kapitālsabiedrībām norāda ekonomisko ieinteresētību. Kapitālsabiedrības nav uzskatāmas par saistītām, ja ekonomiskā ieinteresētība saistīta ar akcijām un veido 5 % vai mazāku akciju kapitālu. Kapitālsabiedrības uzskatāmas par saistītām šādos gadījumos:

43.1. vienai sabiedrībai ir ekonomiskās intereses otras sabiedrības komerc­darbībā vai īpašumā;

43.2. abām sabiedrībām ir ekonomiskās intereses trešās sabiedrības komercdarbībā vai īpašumā;

43.3. trešajai sabiedrībai ir ekonomiskās intereses abu pārējo sabiedrību komercdarbībā vai īpašumā.

44. Iesnieguma veidlapā attiecībā uz pircēja un galvotāja kredītspējas novērtējumu kredīta pārskatu (kredītspējas novērtējumu) sniedz kredītu informā­cijas aģentūra ar vismaz piecus gadus ilgu darba pieredzi. Ja pārskats nav valsts valodā, tam pievieno oficiāli apstiprinātu tulkojumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1998.gada 7.maija Direktīvas 98/29/EK par pamatnoteikumu saskaņošanu attiecībā uz eksporta kredītu apdrošināšanu vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumiem.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministrs J.Strods
Pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 9.janvāra noteikumiem Nr.39
Eksporta kredīta garantijas ņēmēja iesnieguma paraugs

Ekonomikas ministrs J.Strods
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Eksporta kredītu garantiju izsniegšanas noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 39Pieņemts: 09.01.2007.Stājas spēkā: 12.01.2007.Zaudē spēku: 04.05.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 7, 11.01.2007.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
151305
12.01.2007
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)