1. Noteikumi nosaka derīgo izrakteņu ieguves kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz šādu veidu derīgo izrakteņu ieguvi:

2.1. aleirīts;

2.2. dolomīts;

2.3. apdares dolomīts;

2.4. dziednieciskās dūņas;

2.5. ģipšakmens;

2.6. kaļķakmens;

2.7. krāsu zeme;

2.8. kūdra;

2.9. kvarca smilts (SiO₂ > 90 %);

2.10. laukakmeņi (Ø > 70 mm);

2.11. māls;

2.12. saldūdens kaļķieži;

2.13. sapropelis;

2.14. smilšakmens;

2.15. smilšmāls un mālsmilts;

2.16. smilts;

2.17. smilts–grants;

2.18. šūnakmens.

3. Ja derīgo izrakteņu ieguvei paredzētā teritorija iepriekš nav izpētīta, tad pirms derīgo izrakteņu ieguves uzsākšanas jāveic tās ģeoloģiskā izpēte.

4. Pirms ģeoloģiskās izpētes izstrādā un saskaņo ar Valsts vides dienestu (turpmāk — dienests) darba programmu. Darba programmā iekļaujama šāda informācija:

4.1. izpētāmā platība, tās atrašanās vieta un koordinātas, ģeomorfoloģiskais raksturojums;

4.2. potenciālais derīgo izrakteņu veids, apjoms vai daudzums, kvalitāte, paredzētais izpētes dziļums;

4.3. izpētes darbu metodika un tiem nepieciešamais aprīkojums atbilstoši derīgo izrakteņu veidam un pētāmās teritorijas īpatnībām;

4.4. hronoloģiskā secībā uzskaitītas darbības, kas tiks veiktas ģeoloģiskās izpētes laikā;

4.5. vēlamie ieguves inženierģeoloģiskie apstākļi;

4.6. urbumu seržu un paraugu uzglabāšana, apstrādāto un analizēto paraugu dublikātu saglabāšanas termiņi.

5. Ģeoloģiskajā izpētē noskaidrojami šādi jautājumi:

5.1. pētāmās teritorijas ģeoloģisko apstākļu novērtējums:

5.1.1. vieta rajona kopējā ģeoloģiskajā struktūrā;

5.1.2. slāņu griezums, kurā norādīta iežu stratigrāfiskā piederība;

5.1.3. litoloģiskie, tektoniskie un citi faktori, kas nosaka atradnes īpatnības;

5.1.4. derīgā izrakteņa iegulas morfoloģija, izmēri, slāņu saguluma apstākļi (plānā un griezumā);

5.1.5. segkārtas raksturojums (biezums, sastāvs, īpašības);

5.1.6. karsta, izskalojumu, dēdēšanas un citu ģeoloģisko procesu novērtējums;

5.2. izpētīto derīgo izrakteņu novērtējums:

5.2.1. derīgo izrakteņu sastāvs un īpašības;

5.2.2. dažādu derīgo izrakteņu veidu (ja nepieciešams, arī paveidu) izdalīšana, ja tiem ir nozīme derīgo izrakteņu izmantošanā vai pārstrādes tehnoloģijā;

5.2.3. derīgo izrakteņu paveidu vai dažādu derīgo izrakteņu izvietojuma īpatnības, kas ļauj noteikt to ieguves kārtību (kopēja vai selektīva ieguve);

5.2.4. derīgo izrakteņu blīvums, ja to ieguves uzskaitē vai pārstrādes procesā izmanto aprēķinus masas vienībās;

5.2.5. izmantošanas iespējas atbilstoši pasūtītāja prasībām;

5.2.6. derīgo izrakteņu un tos ietverošo iežu radiācijas novērtējums teritorijās, kurās ir iespēja konstatēt iežus ar paaugstinātu radioaktivitāti;

5.3. hidroģeoloģiskie apstākļi un to ietekme uz derīgo izrakteņu ieguves procesu, ūdens pieteces prognoze projektējamajā karjerā, kā arī iespējamie ūdens pieteces samazināšanas un novadīšanas pasākumi;

5.4. inženierģeoloģisko un derīgo izrakteņu ieguves ģeoloģisko apstākļu raksturojums;

5.5. citi izpētes laikā atklātie derīgie izrakteņi, to kvalitāte un iespējamā izmantošana;

5.6. derīgo izrakteņu krājumu aprēķins;

5.7. segkārtas apjoma aprēķins, atsevišķi aprēķinot augsnes apjomu.

6. Ģeoloģiskās izpētes darbu vajadzībām izmanto topogrāfiskās kartes vai plānus (mērogā 1:500–1:10000 atkarībā no atradnes platības, reljefa, ģeoloģiskajām īpatnībām) LKS-92 koordinātu un Baltijas augstumu sistēmā, kas nodrošina iespēju noteikt izpētītās teritorijas atrašanās vietu kopējā valsts topogrāfiskajā kartē.

7. Ģeoloģisko izpēti veic līdz darba programmā norādītajam dziļumam.

8. Veic izpētes un ekspluatācijas urbumu, skatrakumu un atsegumu instrumentālu piesaisti, kā arī nosaka to koordinātas.

9. Izpētes laikā kārto visu urbumu, skatrakumu, atsegumu un attīrījumu ģeoloģisko dokumentāciju. Urbumiem norāda iegūtās serdes apjomu procentos.

10. Ģeoloģiskajā dokumentācijā norāda iežu nosaukumu un visas īpatnības, kam ir nozīme ieguvei derīgā slāņa, segkārtas un paslāņa izdalīšanā, kā arī derīgo izrakteņu iedalīšanā paveidos.

11. Izpētē ar speciālajām metodēm (piemēram, ģeofizikālās, ģeoķīmiskās) iegūtos datus apstiprina ar kontroles urbumiem vai skatrakumiem un paraugu pārbaudēm vai analīzēm.

12. Izmanto ģeoloģiskās izpētes darbu tehnoloģiju, kas (arī urbuma diametrs) nodrošina datus par ģeoloģiskajiem apstākļiem un nepieciešamo materiāla daudzumu paraugiem.

13. Derīgo izrakteņu veidu raksturojumam izmanto vienmērīgi iegūtus paraugus visā derīgā slāņa biezumā un izpētes dziļumā.

14. Ja dažādus derīgo izrakteņu paveidus paredzēts izmantot atšķirīgi vai iegūt selektīvi, paraugus tiem ņem atsevišķi.

15. Derīgo izrakteņu īpašības un kvalitāti nosaka pēc paraugiem, kas ņemti nepārtraukti visa slāņa vai noteiktas slāņa daļas biezumā. Derīgo izrakteņu svarīgākās īpašības un kvalitātes rādītājus nedrīkst noteikt pēc atsevišķiem paraugiem.

16. Parauga intervāls nedrīkst pārsniegt iespējamo karjera izmantošanas kāples augstumu.

17. Paraugu apstrādi (piemēram, drupināšana, sasmalcināšana, kvartēšana) veic atbilstoši paraugu apstrādes shēmām, ievērojot derīgo izrakteņu īpašību neviendabīgumu.

18. Pārbaudēs un analīzēs nosakāmo derīgo izrakteņu īpašības un kvalitāti raksturojošos rādītājus izvēlas atbilstoši derīgo izrakteņu veidam un paredzamajai izmantošanai un saskaņo ar pasūtītāju. Pārbaudes un analīzes veic akreditētā laboratorijā.

19. Apvienotajiem un grupveida paraugiem saglabā vienādi apstrādātu paraugu dublikātus proporcionāli to ņemšanas intervālam.

20. Izpētes gaitā nodrošina krājumu aprēķinam izmantojamo parametru kontroli.

21. Derīgo izrakteņu krājumu aprēķinu veic, ņemot vērā pasūtītāja prasības attiecībā uz derīgo izrakteņu parametriem, kvalitāti, daudzumu, atradnes izmantošanas apstākļiem.

22. Krājumus aprēķina visiem derīgo izrakteņu veidiem, kas atrodas līdz darba programmā noteiktajam izpētes dziļumam. Derīgo izrakteņu veidu nosaukumiem izmanto šo noteikumu 2.punktā noteikto klasifikāciju.

23. Atsevišķi aprēķina dažādu derīgo izrakteņu paveidu krājumus, kurus paredzēts izmantot atšķirīgi vai iegūt selektīvi.

24. Derīgo izrakteņu krājumus aprēķina pēc stāvokļa noteiktā datumā.

25. Atbilstoši konkrētās atradnes īpatnībām, veiktās izpētes metodikai un paredzamajai derīgo izrakteņu izmantošanai izvēlas derīgo izrakteņu krājumu aprēķina metodi.

26. Derīgo izrakteņu krājumu robežas norāda plānā un ģeoloģiskajos griezumos.

27. Lieto ģeoloģiski pamatotus derīgo izrakteņu krājumu robežu noteikšanas principus un interpolācijas un ekstrapolācijas paņēmienus.

28. Veicot agrāk pētītas atradnes papildu ģeoloģisko izpēti, nepieciešama atradnes kopējo krājumu korekcija. Ja atradnē agrāk notikusi vai notiek derīgo izrakteņu ieguve, veic atlikušo krājumu revīziju.

29. Ģeoloģiskās izpētes rezultātus apkopo pārskatā par ģeoloģisko izpēti (turpmāk — pārskats). Pārskats satur visus datus, kas nodrošina iegūto rezultātu ticamības novērtēšanu, derīgo izrakteņu ieguves projekta sastādīšanu un derīgo izrakteņu izmantošanu. Pārskatā ietver:

29.1. informāciju par darbu mērķi, pasūtītāju, izpildītāju un izpildes termiņiem;

29.2. vispārīgas ziņas par izpētīto teritoriju:

29.2.1. administratīvā piederība;

29.2.2. ģeogrāfiskais novietojums (piesaiste);

29.2.3. robežas un platība;

29.2.4. zemes īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības;

29.2.5. ziņas par atradnes atklāšanu, agrākajiem izpētes darbiem (arī dati par izpētīto krājumu apjomu), atradnes izmantošanu (ja tāda notiek vai ir notikusi agrāk);

29.3. izpētes darbu metodikas aprakstu:

29.3.1. izpētes darbu sastāvs, to secība un raksturojums (izmantotās metodes, tehniskie līdzekļi, izpētes dziļums, izpētes tīkls un tā blīvums);

29.3.2. izmantotie topogrāfiskie materiāli, izpildītie topogrāfiskie darbi, koordinātu un augstumu sistēma;

29.3.3. ģeofizikālo un citu specializēto metožu lietojums (pamatojums, metodika, izpildes tehnika, rezultāti un to izmantošana);

29.3.4. izpētņu veidi (piemēram, urbumi, zondējumi, skatrakumi), to skaits, dziļums, diametrs vai šķērsgriezums, konstrukcijas, izpildes tehnoloģija, koordinātas un absolūtais augstums virs jūras līmeņa. Urbumiem norāda serdes ieguvumu procentos un tās stāvokli;

29.3.5. hidroģeoloģisko darbu veidi, metodika, apjomi, izpildes tehniskie līdzekļi, ziņas par urbumu tamponāžu;

29.3.6. paraugu ņemšanas veidi, metodika, apjomi, paraugu apstrādes shēmas, paraugu izvietojums, to intervāli;

29.3.7. derīgo izrakteņu sastāva un īpašību pētījumi, to raksturs, apjomi un kontrole;

29.4. izpētītās teritorijas ģeoloģisko apstākļu raksturojumu:

29.4.1. vieta kopējā rajona ģeoloģiskajā struktūrā;

29.4.2. slāņu griezums un ģeoloģiskais vecums;

29.4.3. slāņu saguluma apstākļi, derīgo izrakteņu iegulas izmēri, forma un sastāvs;

29.4.4. derīgās slāņkopas, segkārtas un paslāņa iežu raksturojums;

29.5. derīgo izrakteņu sastāva un tehnoloģisko īpašību raksturojumu:

29.5.1. derīgo izrakteņu veidi un paveidi;

29.5.2. sastāvs, tekstūras, struktūras un citas īpatnības;

29.5.3. selektīvas ieguves iespējas;

29.6. izpētītās teritorijas hidroģeoloģisko apstākļu raksturojums:

29.6.1. sagaidāmās ūdens pieteces aprēķins, ja to pieprasa pasūtītājs;

29.6.2. pazemes ūdeņu līmeņa pazemināšanas iespējas;

29.6.3. pazemes ūdeņu līmeņa pazemināšanas dēļ radušās depresijas piltuves potenciālā ietekme uz apkārtējo ekosistēmu un saimniecisko darbību;

29.7. atradnes izmantošanas inženierģeoloģisko apstākļu raksturojumu;

29.8. ziņas par atradnē konstatētajiem citiem derīgo izrakteņu veidiem;

29.9. derīgo izrakteņu krājumu aprēķinu:

29.9.1. pasūtītāja prasības krājumu aprēķinam;

29.9.2. krājumu aprēķina metodes apraksts;

29.9.3. krājumu kategoriju pamatojums, krājumu aprēķina bloku norobežošanas principi, interpolācijas un ekstrapolācijas paņēmiens, novirzes no pieņemtajām prasībām, veidojot krājumu aprēķina blokus;

29.9.4. dati par ģeofizikālo, tehnoloģisko, inženierģeoloģisko un citu pētījumu rezultātu izmantošanu krājumu aprēķina bloku veidošanā;

29.9.5. dati par izpētes urbumiem un skatrakumiem, kurus neietver krājumu aprēķina blokos (šo izstrādņu neiekļaušana krājumu aprēķinos ir jāpamato);

29.9.6. krājumu aprēķina parametru vidējo lielumu un krājumu apjomu noteikšanas metodika, kā arī ziņas par lietotajiem korekcijas koeficientiem un ekstremālu lielumu ietekmes mazināšanu uz vidējiem aprēķiniem;

29.9.7. krājumu iedalījums kategorijās, to daudzums atsevišķās iegulās un atradnē kopumā;

29.9.8. krājumu aprēķina rezultāti;

29.9.9. izpētītās teritorijas robežās citu iegūstamo derīgo izrakteņu krājumu aprēķina rezultāti;

29.9.10. segkārtas apjoma vai daudzuma aprēķina rezultāti.

30. Krājumu aprēķinu veic un noformē tā, lai būtu iespējams izdarīt aprēķinu pārbaudi bez aprēķina veicēja personīgas līdzdalības.

31. Specializēto pētījumu (piemēram, hidroģeoloģisko, ģeofizikālo, tehnoloģisko, inženierģeoloģisko) darbu aprakstus un rezultātus pievieno atsevišķos pielikumos, izpētes pārskatā sniedz tikai anotāciju un galarezultātu.

32. Pārskatā iekļauj šādus teksta pielikumus:

32.1. zemes dzīļu izmantošanas licences un tās pielikumu kopijas;

32.2. tehnoloģisko paraugu pases;

32.3. izstrādņu koordinātu sarakstu;

32.4. izstrādņu ģeoloģisko dokumentāciju;

32.5. paraugu laboratorijas pārbaužu un analīžu (piemēram, ķīmiskais sastāvs, fizikāli mehānisko īpašību parametri) rezultātus;

32.6. krājumu aprēķinam nepieciešamo vidējo parametru (piemēram, komponentu saturs, vidējais biezums, blīvums) aprēķinus;

32.7. krājumu bloku laukumu, derīgo izrakteņu un segkārtas apjomu vai daudzumu aprēķinu tabulas.

33. Pārskatā iekļauj šādus grafiskos pielikumus:

33.1. izpētītās teritorijas izvietojumu 1:10000 vai 1:25000 mēroga topogrāfiskajā kartē;

33.2. topogrāfisko plānu mērogā no 1:500–1:10000, kurā parādītas visas izstrādnes (arī atsegumi, kuros ņemti paraugi);

33.3. krājumu aprēķina plānu un griezumus ar krājumu bloku robežām un paraugu ņemšanas vietām (krājumu aprēķina plānu drīkst apvienot ar topogrāfisko plānu).

34. Krājumu aprēķina plānam jābūt tādā pašā mērogā kā atradnes topogrāfiskais plāns. Izpētītās teritorijas ģeoloģisko karti ar griezumiem apvieno ar izpētītās teritorijas vai krājumu aprēķina plānu.

35. Licences adresāts pārskatu iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā (turpmāk — aģentūra) derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanai.

36. Aģentūra mēneša laikā izvērtē iesniegto atradnes ģeoloģiskās izpētes pārskatu un veic vienu no šādām darbībām:

36.1. akceptē iesniegto krājumu aprēķinu un piešķir atradnes ģeoloģiskās izpētes detalitātei atbilstošu kategoriju;

36.2. šo noteikumu prasībām neatbilstošu ģeoloģisko pārskatu nosūta atpakaļ tā sagatavotājam nepieciešamo labojumu veikšanai.

37. Derīgos izrakteņus (izņemot pazemes ūdeņus) iedala šādās katego­rijās:

37.1. A kategorija — izpētītie derīgo izrakteņu krājumi. Izpētīto derīgo izrakteņu krājumu detalitāte (ģeoloģisko, hidroģeoloģisko un inženierģeoloģisko apstākļu izpētes ticamības pakāpe) nodrošina racionālu derīgā izrakteņa ieguvi un izmantošanu, kā arī maksimāli iespējamo apkārtējās vides un zemes dzīļu aizsardzību no ieguves darbu negatīvas ietekmes;

37.2. N kategorija — novērtētie derīgo izrakteņu krājumi. Šīs kategorijas derīgo izrakteņu krājumu robežas, iegulas apjoms un uzbūve noteikta, izmantojot nepilnīgus ģeoloģiskos un ģeofizikālos datus, kuri iegūti meklēšanas darbos vai nepietiekamā ģeoloģiskajā izpētē. Derīgo izrakteņu īpašības un kvalitāti, kā arī iegulas inženierģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus var raksturot pēc analoģijas ar tuvākajā apkārtnē esošajām izpētītajām atradnēm;

37.3. P kategorija — prognozētie derīgo izrakteņu resursi. Šo kategoriju piešķir derīgo izrakteņu resursiem, kuri aprēķināti, pamatojoties uz ģeoloģiskās kartēšanas, derīgo izrakteņu meklēšanas un citu ģeoloģisko pētījumu rezultātiem, kā arī teritorijās ar labvēlīgiem ģeoloģiskajiem priekšnoteikumiem attiecīgā derīgā izrakteņa ģenēzei apzinātie krājumi var būt novērtēti pēc analoģijas ar citām tās pašas ģenēzes izpētītām atradnēm.

38. A kategorijas derīgo izrakteņu krājumi atbilst šādām prasībām:

38.1. derīgo izrakteņu krājumu robežas noteiktas, pamatojoties uz regulārā izpētes tīklā izvietotās izstrādnēs iegūtajiem datiem par derīgās slāņkopas un segkārtas biezumu, sastāvu un kvalitāti vai uz datiem, kas iegūti, lietojot citas ģeoloģiskās izpētes metodes, ja tie sniedz minētajai informācijai pielīdzināmu informāciju. A kategorijas derīgo izrakteņu krājumu kontūrā var iekļaut laukumus, pamatojoties uz attiecīgajās izstrādnēs iegūto datu ekstrapolāciju;

38.2. ir noteikta derīgā izrakteņa slāņkopas morfoloģija un uzbūve, kā arī to izmaiņu likumsakarības;

38.3. derīgo izrakteņu sastāvs, īpašības un kvalitāte ir izpētīta tādā mērā, ka ir iespējams izveidot derīgo izrakteņu pārstrādes tehnoloģisko shēmu;

38.4. derīgo izrakteņu atradnes hidroģeoloģiskie un inženierģeoloģiskie apstākļi izzināti tādā mērā, ka ir iespējams izstrādāt ieguves projektu.

39. N kategorijas derīgo izrakteņu krājumi atbilst šādām prasībām:

39.1. derīgo izrakteņu krājumu robežas noteiktas, pamatojoties uz datiem, kas iegūti atsevišķās izstrādnēs, kā arī izmantojot citus ģeoloģiskos un ģeofizikālos datus;

39.2. derīgā izrakteņa iegulas izmēri, forma un uzbūve novērtēti, pamatojoties uz ģeoloģiskajiem un ģeofizikālajiem datiem, un derīgais izraktenis ir konstatēts atsevišķās izstrādnēs;

39.3. derīgā izrakteņa kvalitāte un īpašības noteiktas, pamatojoties uz atsevišķu paraugu analīžu rezultātiem, vai pēc analoģijas ar citām tā paša derīgā izrakteņa izpētītām atradnēm;

39.4. hidroģeoloģiskie, inženierģeoloģiskie un iegulas dabiskā saguluma apstākļi novērtēti pēc analoģijas ar tuvākajām izpētītajām to pašu derīgo izrakteņu atradnēm.

40. P kategorijas derīgo izrakteņu resursi atbilst šādām prasībām:

40.1. derīgo izrakteņu iegulas iespējamie izmēri, forma, krājumu daudzums un kvalitāte novērtēta, pamatojoties uz ģeoloģiskās kartēšanas, derīgo izrakteņu meklēšanas un citu ģeoloģisko pētījumu rezultātiem, kā arī ekstrapolējot izpētīto atradņu parametrus vai ņemot vērā apzinātos attiecīgā derīgā izrakteņa ģenēzei labvēlīgus ģeoloģiskos priekšnoteikumus;

40.2. derīgo izrakteņu resursi novērtēti pēc analoģijas ar citām tās pašas ģenēzes izpētītām atradnēm vai labāk izpētītām teritorijām.

41. Derīgo izrakteņu ieguves projektu (turpmāk — projekts) izstrādā visu veidu derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot gadījumus, ja kūdras ieguvei piešķirtais ieguves limits ir mazāks par 15000 tonnām, bet citu bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei piešķirtais ieguves limits ir mazāks par 50000 kubikmetriem.

42. Ja piešķirtais bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves limits kūdrai ir mazāks par 15000 tonnām, bet pārējiem bieži sastopamajiem derīgajiem izrakteņiem — mazāks par 50000 kubikmetriem, tad ieguves darbu veikšanai izstrādā derīgo izrakteņu ieguves shēmu (vienkāršotu projektu).

43. Projekta vai shēmas izstrādei nepieciešami šādi dokumenti un grafiskie materiāli:

43.1. projekta pasūtītāja projektēšanas uzdevums, kas ietver galvenos derīgo izrakteņu ieguves vietas raksturlielumus (arī ieguves dziļumu un platību), pašvaldības teritorijas plānojuma attiecīgo sadaļu apstiprinātu kopiju, kā arī informāciju, kādās stadijās derīgo izrakteņu ieguves vieta tiks izstrādāta. Ja nepieciešams, norāda īpašos nosacījumus (piemēram, ieguves tehnoloģijas, prasības rekultivācijai vai konservācijai);

43.2. projektējamās ieguves vietas zemes īpašuma vai lietošanas tiesības apliecinoši dokumenti un zemes robežu plāns ar robežpunktu koordinātām Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92;

43.3. zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja;

43.4. Valsts vides dienesta izdotie tehniskie noteikumi derīgo izrakteņu ieguvei vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu;

43.5. ģeoloģiskās izpētes pārskats;

43.6. ieguves vietas (visas atradnes vai atradnes daļas, kurā veic vai paredzēts veikt derīgo izrakteņu ieguvi) izvietojums kartē mērogā 1:10000–1:50000;

43.7. sākotnējais ieguves vietas topo­grāfiskais plāns mērogā 1:1000–1:5000 (kūdrai līdz 1:10000);

43.8. derīgo izrakteņu krājumu ģeoloģiskais plāns atradnē mērogā 1:1000–1:5000 (kūdrai līdz 1:10000);

43.9. ģeoloģisko griezumu shēmas vērsuma mērogā 1:500–1:5000 (kūdrai līdz 1:10000) un griezuma mērogā 1:100–1:200;

43.10. shematisks hidroģeoloģiskais plāns mērogā 1:1000–1:5000 (kūdrai līdz 1:10000).

44. Projektā iekļaujamas šādas sadaļas:

44.1. vispārīgā daļa, kurā ietver:

44.1.1. atradnes ģeoloģiskās uzbūves raksturojumu;

44.1.2. atradnes hidroloģisko, hidroģeoloģisko un inženierģeoloģisko apstākļu raksturojumu;

44.1.3. derīgo izrakteņu kvalitātes raksturojumu;

44.1.4. informāciju par derīgo izrakteņu krājumiem;

44.2. ieguves vietas sagatavošana ekspluatācijai, kurā ietver:

44.2.1. koku un krūmu ciršanu;

44.2.2. augsnes un segkārtas noņemšanas secību, novietošanu, uzgla­bāšanu un izmantošanu;

44.2.3. ieguves darbiem nepieciešamo būvju iespējamo novietojumu;

44.2.4. ieguves vietas sagatavošanas plānu, kur grafiski attēloti nepieciešamie darbi ieguves vietas sagatavošanai ekspluatācijai;

44.3. ieguves vietas ekspluatācija, kurā ietver:

44.3.1. izstrādes sistēmas izvēli un tās pamatojumu;

44.3.2. ekspluatācijas zudumu un rūpnieciski iegūstamo derīgo izrakteņu krājumu raksturojumu;

44.3.3. derīgo izrakteņu ieguves paņēmienu aprakstu, norādot izmanto­jamo tehniku un iekārtu veidus, kā arī ceļus, elektrolīnijas un citus aspektus;

44.3.4. iegūto derīgo izrakteņu iekraušanu, transportēšanu un novietošanu pagaidu uzglabāšanas vietās;

44.3.5. drupināšanas–šķirošanas un mazgāšanas iekārtu izvietojuma shēmu;

44.3.6. urbšanas–spridzināšanas darbu metodes;

44.3.7. kāpļu un izstrādes nogāžu aprakstu, ko vizualizē griezumos, kur parāda nepieciešamās atkāpes, nogāžu slīpumus, augstuma atzīmes un citus raksturīgos parametrus;

44.4. derīgo izrakteņu apstrādes tehnoloģiskā shēma, kā arī ieguves un apstrādes atlikumu novietošana, apsaimniekošana un, ja nepieciešams, to rekultivācija;

44.5. speciālās prasības, kur ietver:

44.5.1. pazemes ūdeņu monitoringa tīkla izveidi, nepieciešamo monito­ringa urbumu skaitu un to konstrukciju, kā arī novērojumu biežumu un ķīmiskā sastāva rādītājus;

44.5.2. ūdeņu novadīšanas shēmu un to apjomu vai ūdeņu atsūknēšanas shēmu un to apjomu. Kūdras ieguvei sagatavo atsevišķu meliorācijas sistēmas projektu;

44.5.3. nepieciešamos pasākumus piegulošo zemes īpašumu mājsaimnie­cību ūdensapgādes nodrošināšanai;

44.6. rekultivācija vai konservācija;

44.7. darba aizsardzības un ugunsdrošības pasākumi;

44.8. pielikumā pievieno šo noteikumu 43.1., 43.2., 43.5., 43.6., 43.7., 43.8., 43.9. un 43.10.apakšpunktā minēto dokumentu kopijas un grafiskos materiālus.

45. Šo noteikumu 44.3.5., 44.3.6., 44.3.7., 44.4., 44.5.1., 44.5.2. un 44.5.3.apakšpunktā noteiktās darbības iekļauj projektā, ja, veicot derīgo izrakteņu ieguvi, šīs darbības ir nepieciešamas.

46. Derīgo izrakteņu ieguves shēmā iekļauj:

46.1. ieguves vietas topogrāfisko plānu mērogā 1:500–1:1000 ar akceptētajiem derīgo izrakteņu krājumiem, zemes dzīļu izmantošanas atļaujā vai licencē norādītās robežas un paredzētās ieguves robežas;

46.2. ieguves vietas sagatavošanas darbu (krūmu un koku izciršana un augsnes un segkārtas noņemšana) secību un apjomus pirms ekspluatācijas uzsākšanas;

46.3. derīgo izrakteņu krājumu kvalitātes raksturojumu, kā arī ģeoloģisko un rūpnieciski iegūstamo krājumu apjomu;

46.4. ieguves darbu aprakstu.

47. Ja nepieciešams, projekta pasūtītājs var paplašināt šo noteikumu 44.punktā noteikto projekta saturu ar papildu nosacījumiem un savas prasības ietvert projektēšanas uzdevumā.

48. Projektu iesniedz aģentūrā saskaņošanai, ja paredzēts iegūt:

48.1. derīgos izrakteņus valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnē;

48.2. dolomītu, kaļķakmeni, ģipšakmeni, šūnakmeni, kūdru vai sapropeli;

48.3. pārējos derīgos izrakteņus vairāk par 100000 kubikmetriem.

49. Projektu divos eksemplāros iesniedz aģentūrā saskaņošanai. Aģentūra 30 dienu laikā pieņem lēmumu par projekta saskaņošanu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu. Viens saskaņotā projekta eksemplārs paliek glabāšanā Valsts ģeoloģijas fondā, otrs eksemplārs tiek glabāts pie derīgo izrakteņu ieguvēja.

50. Gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 48.punktā, projektu vai ieguves shēmu apstiprina derīgo izrakteņu ieguvējs un saskaņo ar dienestu. Dienests projektu saskaņo 15 dienu laikā vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu.

51. Ja projektā tiek izdarīti grozījumi, tos iesniedz saskaņošanai šo noteikumu 49. vai 50.punktā minētajā iestādē.

52. Šo noteikumu 49. un 50.punktā minētās iestādes 15 dienu laikā pieņem lēmumu par grozījumu saskaņošanu vai sniedz pamatotu rakstisku atteikumu.

53. Pirms ieguves darbu uzsākšanas ieguvējs nosaka par ieguves darbu norisi un iegūto derīgo izrakteņu apjoma vai daudzuma uzskaiti atbildīgo darbinieku.

54. Pirms derīgo izrakteņu ieguves vietas sagatavošanas normatīvajos aktos par meža zemes transformāciju vai meliorāciju noteiktajā kārtībā saņem:

54.1. zemes transformācijas atļauju, ja ieguves darbi paredzēti meža zemēs;

54.2. valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izdotus tehniskos noteikumus, ja ieguves darbi paredzēti meliorētajās zemēs.

(MK 09.03.2010. noteikumu Nr.235 redakcijā)

55. Ieguves vietas robežas apvidū nosprauž saskaņā ar:

55.1. licences vai atļaujas pielikumā noteiktajām robežām;

55.2. atradnes pasē noteiktajiem robežpunktiem, ja tiks iegūti bieži sastopamie derīgie izrakteņi savām vajadzībām.

56. Ja tiks iegūta kūdra, par ieguves vietas robežām uzskata novadgrāvjus. Robežas apvidū nosprauž tikai tad, ja ieguves vietas robežas nesakrīt ar izveidoto novadgrāvju sistēmu.

57. Ieguves vietas robežas apvidū nosprauž mērniecībā licencēta vai sertificēta persona derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvja klātbūtnē. Par robežu nospraušanu sastāda aktu (1.pielikums).

58. Robežzīmes nostiprina ar vienu metru garu sarkanu metāla cauruli vai stieni, kura diametrs ir līdz 50 mm. Augšgalā piestiprina baltu 200 x 150 mm lielu plāksnīti, kurā norādīts atļaujas vai licences numurs un robežzīmes numurs. Robežzīmes glabā līdz ieguves darbu beigām.

59. Ēkas un būves, meliorācijas sistēmas un pievedceļus projektē un nodod ekspluatācijā saskaņā ar minēto objektu būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

60. Derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina pazemes ūdeņu monitoringa urbumu tīkla izveidi, ja tas ir paredzēts projektā.

61. Ieguves vietas sagatavošanas darbus, kas nav minēti šo noteikumu trešajā nodaļā, veic saskaņā ar projektu.

62. Derīgos izrakteņus iegūst saskaņā ar projektu vai shēmu, ievērojot normatīvos aktus par darba aizsardzības prasībām derīgo izrakteņu ieguvē.

63. Dolomīta, ģipšakmens, kaļķakmens, kvarca smilts, māla, smilts un smilts–grants ieguvei papildus projektam sagatavo gada izstrādes plānu, kurā norāda ieguves apjomu un ieguves vietu izvietojumu izstrādes gadā.

64. Ja šo noteikumu 63.punktā noteikto derīgo izrakteņu ieguves vietu paredzēts izstrādāt viena gada laikā, gada izstrādes plāns nav nepieciešams.

65. Gada izstrādes plānu sagatavo, pamatojoties uz projektu vai shēmu un ģeoloģisko pārskatu.

66. Gada izstrādes plānā ietver šādu informāciju:

66.1. paskaidrojuma rakstu:

66.1.1. vispārīgo daļu (piemēram, atrašanās vieta, informācija par atļauju vai licenci);

66.1.2. ģeoloģisko, hidroģeoloģisko apstākļu un derīgo izrakteņu kvalitātes raksturojumu;

66.1.3. derīgo izrakteņu ieguves apjomu aprēķinu un piešķirtā limita atlikumu;

66.1.4. apjoma aprēķinu augsnei un segkārtai, kuru plānots noņemt;

66.1.5. rekultivācijas pasākumus ieguves gadā, ja tādi paredzēti;

66.2. grafiskos materiālus:

66.2.1. sagatavošanas darbu un derīgo izrakteņu ieguves plānu mērogā 1:1000–1:5000;

66.2.2. ieguves vietas ģeoloģiskos griezumus.

67. Ja viena kalendāra gada laikā plānots iegūt mazāk par 10000 kubikmetriem derīgo izrakteņu, var sagatavot vienu izstrādes plānu vairākiem, bet ne vairāk kā pieciem, gadiem.

68. Ieguves vietas ekspluatācijas laikā dienests pieprasa izveidot pazemes ūdeņu monitoringa urbumu tīklu, ja derīgo izrakteņu ieguve ietekmē apkārtējo vidi vai iedzīvotāju īpašumu, veselību vai drošību.

69. Mēneša laikā pēc kalendāra gada beigām derīgo izrakteņu ieguvējs monitoringa novērojumu rezultātus iesniedz aģentūrā.

70. Ja derīgo izrakteņu ieguvējs to ieguves laikā konstatē, ka krājumu daļa ir zaudējusi derīgo izrakteņu īpašības, tas iesniedz aģentūrā pamatotu iesniegumu par šo krājumu norakstīšanu no bilances. Iesniegumam pievieno aprēķinu par nederīgo krājumu apjomu. Aģentūra pieņem lēmumu un rakstiski informē par to dienestu.

71. Derīgo izrakteņu ieguvējs visā derīgo izrakteņu ieguves laikā nodrošina faktiski iegūto derīgo izrakteņu apjoma vai daudzuma uzskaiti.

72. Iegūto derīgo izrakteņu apjomu vai daudzumu un derīgo izrakteņu krājumu atlikumu nosaka tādās mērvienībās, kādās ir akceptēti krājumi un piešķirts limits.

73. Lai iegūtu datus par iegūto derīgo izrakteņu apjomu, derīgo izrakteņu ieguvējs uzskaita transportlīdzekļu kravas un datus reģistrē uzskaites žurnālā (2.pielikums) vai gada ceturkšņa beigās topogrāfiski uzmēra platību, kurā notikusi ieguve, aprēķina iegūto apjomu un par to sastāda derīgo izrakteņu ieguves apjoma aprēķina aktu (3.pielikums). Topogrāfisko uzmērīšanu veic mērniecībā licencēta vai sertificēta persona.

74. Neatkarīgi no uzskaites veida derīgo izrakteņu ieguvējs mēneša laikā pēc kalendāra gada beigām nodrošina topogrāfisko uzmērīšanu, ko veic mērniecībā licencēta vai sertificēta persona, un gada laikā iegūtā apjoma aprēķināšanu, ja iegūst:

74.1. dolomītu, kaļķakmeni vai ģipšakmeni;

74.2. vairāk par 10000 kubikmetriem pārējo derīgo izrakteņu (izņemot sapropeli) kalendāra gada laikā vienā ieguves vietā.

75. Pēc šo noteikumu 73. un 74.punktā minētās topogrāfiskās uzmērīšanas derīgo izrakteņu ieguvējs sastāda derīgo izrakteņu ieguves apjoma aprēķina aktu (3.pielikums).

76. Ja derīgo izrakteņu ieguvējs kalendāra gada laikā ieguves vietā iegūst mazāk par 10000 kubikmetriem derīgo izrakteņu, tad šo noteikumu 74.punktā minēto topogrāfisko uzmērīšanu un iegūto derīgo izrakteņu apjoma aprēķināšanu veic pēc šī ieguves apjoma sasniegšanas, bet ne retāk kā reizi piecos gados.

77. Topogrāfiskās uzmērīšanas rezultātus un iegūto derīgo izrakteņu apjoma aprēķina rezultātus derīgo izrakteņu ieguvējs iesniedz dienestā un aģentūrā.

78. Diennaktī iegūto derīgo izrakteņu apjomu šo noteikumu 73.punktā minētajā gadījumā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

V — iegūtais derīgā izrakteņa apjoms kubikmetros;

Q — transportlīdzekļa celtspēja;

n — piekrauto transportlīdzekļu skaits;

q — derīgo izrakteņu blīvums (t/m³);

k — irdenības koeficients.

79. Iegūto sapropeļa apjomu aprēķina atbilstoši nosacītajam mitrumam (W = 60 %), izmantojot šo noteikumu 82.punktā minētās formulas.

80. Ja, salīdzinot iegūto derīgo izrakteņu apjoma aprēķina rezultātus, kas iegūti, topo­grāfiski uzmērot ieguves vietu, ar uzskaites rezultātiem, kas iegūti, uzskaitot transportlīdzekļu kravas, starpība ir lielāka par 5 %, dienests ir tiesīgs rakstiski pieprasīt turpmāk uzskaiti veikt ar topogrāfisko uzmērīšanu. Ja derīgo izrakteņu ieguve veikta, neuzskaitot iegūto apjomu, dienests ir tiesīgs rakstiski pieprasīt, lai tiktu veikta ieguves vietas topogrāfiskā uzmērīšana un aprēķināts iegūtais apjoms.

81. Iegūtās kūdras daudzumu uzskaita katru ieguves dienu un iegūtos datus reģistrē uzskaites žurnālos (4. un 5.pielikums).

82. Iegūtās kūdras apjomu aprēķina atbilstoši nosacītajam mitrumam (W = 40 %), izmantojot šādu formulu:

P = VG_nos., kur

P — iegūtās kūdras daudzums (tonnās);

V — iegūtās kūdras tilpums (kubikmetros);

G_nos. — iegūtās kūdras nosacītais tilpumsvars.

Iegūtās kūdras nosacīto tilpumsvaru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

G_nos. — iegūtās kūdras nosacītais tilpumsvars;

G_d — tilpumsvars dabīgā mitrumā;

W_d — dabīgais mitrums procentos;

W_nos. — nosacītais mitrums — 40 %.

83. Derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina, lai ne retāk kā reizi septiņos gados tiktu veikta kūdras ieguves lauku inventarizācija. Inventarizācijas rezultātus apkopo kūdras ieguves vietas inventarizācijas lietā.

84. Kūdras ieguves lauku inventarizācijā veic:

84.1. kūdras lauku instrumentālo uzmērīšanu;

84.2. novadgrāvju, kartu grāvju, ugunsdzēsības baseinu un citu elementu uzmērīšanu un apsekošanu;

84.3. kūdras slāņa dziļuma, sastāva un krājumu noteikšanu.

85. Kūdras lauku inventarizāciju veic šādi speciālisti:

85.1. šo noteikumu 84.1. un 84.2.apakš­punktā minētos darbus — mērniecībā licencēta vai sertificēta persona;

85.2. šo noteikumu 84.3.apakšpunktā minētos darbus — persona, kam ir bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ģeoloģijā vai saistītā jomā un triju gadu pieredze kūdras izpētē vai ieguvē.

86. Kūdras ieguves vietas inventarizācijas lieta sastāv no šādām sadaļām:

86.1. ieguves vietas vispārīgais raksturojums:

86.1.1. kūdras krājumi (izdala atsevišķi kopējo krājumu un ekspluatācijas krājumu daudzumu) un to īpašību raksturojums;

86.1.2. inventarizācijā veikto darbu apjoms;

86.1.3. kūdras ieguves lauki (to platība un krājumi katrā no tiem);

86.1.4. kūdras ieguves lauku nosusināšanas sistēma;

86.1.5. infrastruktūras apraksts;

86.1.6. veikto ugunsdrošības pasākumu apraksts;

86.1.7. veikto vides aizsardzības pasākumu apraksts;

86.1.8. izmantoto kūdras ieguves tehnoloģiju uzskaitījums;

86.2. aprēķinu tabulas:

86.2.1. kūdras ģeoloģiskie krājumi;

86.2.2. ekspluatācijas krājumi, izdalot atsevišķi krājumus katrā ieguves laukā;

86.2.3. kūdras ieguves lauku platības;

86.2.4. kūdras sadalīšanās pakāpes vidējo rādītāju aprēķins pa slāņiem (pamatojas uz akreditētas laboratorijas veiktajām analīzēm);

86.2.5. kūdras relatīvā mitruma vidējo rādītāju aprēķins pa slāņiem (pamatojas uz akreditētas laboratorijas veiktajām analīzēm);

86.2.6. kūdras iegulas slāņu vidējā dziļuma aprēķins;

86.3. izmantoto reperu saraksts (repera numurs, absolūtā augstuma atzīme, atrašanās vieta);

86.4. kopsavilkums par kūdras ieguvi;

86.5. laboratorijas analīžu dati;

86.6. ieguves vietas plāns mērogā 1:2000–1:10000, kurā attēlo:

86.6.1. novadgrāvju izvietojumu;

86.6.2. ugunsdzēsības baseinus;

86.6.3. kūdras dziļuma izolīnijas (metros);

86.6.4. infrastruktūru (ceļus, dzelzceļus);

86.6.5. paraugu ņemšanas vietas.

87. Derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvis un inventarizācijas veicējs paraksta kūdras ieguves vietas inventarizācijas lietu un iesniedz to aģentūrā.

88. Konservācijas mērķis ir nodrošināt ieguves vietas un ar to saistīto urbumu un monitoringa tīkla saglabāšanu tādā stāvoklī, kas nerada draudus iedzīvotāju veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī nodrošināt iespējamo ieguves darbu atsākšanu.

89. Derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina derīgo izrakteņu ieguves vietas konservāciju, ja ieguves darbus pārtrauc uz laiku, ilgāku par vienu gadu. Derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina ar derīgo izrakteņu ieguvi saistīto dokumentu glabāšanu.

90. Rekultivācijas mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu ieguves vietas turpmāku izmantošanu pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas, novērst draudus iedzīvotāju veselībai un dzīvībai un apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā.

91. Rekultivāciju var veikt vienlaikus ar derīgo izrakteņu ieguvi. Rekultivācija jāuzsāk gada laikā pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas.

92. Rekultivāciju veic saskaņā ar projektu vai shēmu. Rekultivācijas veidu saskaņo ar pašvaldību.

93. Derīgo izrakteņu (izņemot kūdru un sapropeli) ieguves vietas rekultivē:

93.1. sagatavojot izmantošanai lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā;

93.2. izveidojot ūdenstilpes;

93.3. sagatavojot rekreācijai;

93.4. sagatavojot izmantošanai citā veidā.

94. Kūdras ieguves vietas rekultivē:

94.1. veicot renaturalizāciju (purvam raksturīgās vides atjaunošanu);

94.2. sagatavojot izmantošanai lauksaimniecībā, piemēram, izveidojot ogulāju vai mētrāju audzēšanas laukus;

94.3. sagatavojot izmantošanai mežsaimniecībā;

94.4. izveidojot ūdenstilpes;

94.5. sagatavojot rekreācijai;

94.6. sagatavojot izmantošanai citā veidā.

95. Pabeigtos konservācijas vai rekultivācijas darbus pieņem vietējās pašvaldības izveidota komisija, kuras sastāvā ir dienesta, attiecīgās pašvaldības, zemes īpašnieka un derīgo izrakteņu ieguvēja pārstāvji.

96. Ja konservācijas vai rekultivācijas darbi ir veikti saskaņā ar projektu un kvalitatīvi, komisija sastāda rekultivācijas vai konservācijas darbu pieņemšanas aktu (6.pielikums).

97. Ja rekultivācijas darbi ir veikti nekvalitatīvi, komisija piecu darbdienu laikā rakstiski informē par to dienestu. Dienests nosaka termiņu, līdz kuram jānovērš trūkumi.

98. Projekti un shēmas, kas izstrādāti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, ir spēkā līdz to īstenošanas beigām, ja:

98.1. tie nav pretrunā ar zemes dzīļu izmantošanas atļaujas vai saskaņā ar šiem noteikumiem izsniegtās licences nosacījumiem;

98.2. derīgo izrakteņu ieguves darbi, kas veikti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, atbilst projektam vai derīgo izrakteņu ieguves shēmai.

99. Derīgo izrakteņu ieguves vietās, kurās derīgo izrakteņu ieguves darbi notiek bez projekta vai shēmas, derīgo izrakteņu ieguvējs nodrošina projekta vai shēmas izstrādi līdz 2008.gada 1.jūlijam.

100. Līdz 2008.gada 1.jūlijam derīgo izrakteņu ieguves vietās, kurām nav izstrādāts projekts vai shēma, derīgo izrakteņu ieguvēji veic ieguves darbus saskaņā ar sagatavoto gada izstrādes plānu. Minētajā gadījumā gada izstrādes plānu sagatavo, pamatojoties uz ģeoloģiskās izpētes datiem, derīgo izrakteņu atradnes pasi un atļauju vai licenci.