Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr.569

Rīgā 2006.gada 28.jūlijā (prot. Nr.39 40.§)
Par Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmu 2007.–2013.gadam

1. Apstiprināt Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmu 2007.–2013.gadam (turpmāk – programma).

2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3. Lai sagatavotu priekšlikumus par garantiju sniegšanas mehānisma variantiem, Finanšu ministrijai izveidot darba grupu, iekļaujot tajā Valsts kases, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvjus. Darba grupai sagatavot un finanšu ministram līdz 2006.gada 1.decembrim iesniegt priekšlikumus noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā.

(MK 27.10.2006. rīkojuma Nr.832 redakcijā)

4. Pēc šī rīkojuma 3.punktā minēto priekšlikumu izskatīšanas Ministru kabinetā Zemkopības ministrijai izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par valsts garantijām lauku uzņēmējiem un saskaņot to ar Eiropas Komisiju.

(MK 27.10.2006. rīkojuma Nr.832 redakcijā)

5. Finanšu ministrijai, izstrādājot priekšlikumus 2007.gada valsts budžeta projektam, paredzēt valsts galvojumu programmas īstenošanai 32,75miljonu latu apmērā.

6. Zemkopības ministrijai, sniedzot pārskatu par programmas īstenošanu un tās rezultātiem, 2013.gadā iesniegt priekšlikumus par programmas turpmāko darbību.

Ministru prezidenta vietā –ekonomikas ministrs A.Štokenbergs

Zemkopības ministrs M.Roze
(Ministru kabineta
2006.gada28.jūlija rīkojums Nr.569)
Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programma 2007.–2013.gadam

(Programma grozīta ar MK 30.11.2009. rīkojumu Nr.818)

1. Esošās situācijas raksturojums

Kopš 1997.gada kredītu garantijas lauku uzņēmējiem sniedz valsts akciju sabiedrība “Lauku attīstības fonds” (turpmāk – fonds). Latvijā kredītus garantē arī SIA “Latvijas garantiju aģentūra”, kura negarantē lauksaimniecības attīstībai ņemtos kredītus, un tās sniegto garantiju apjoms, salīdzinot ar fonda izsniegto garantiju apjomu, ir neliels. Sākot ar 2006.gadu, galvojumus mājokļu iegādei sniedz Hipotēku banka.

Fonds kopš 1997.gada ir garantējis 2273 lauku uzņēmēju kredītus, kopējais garantiju apjoms – 51,15 milj. latu. Izmantojot fonda garantijas, lauku uzņēmēji ir saņēmuši kredītus kopsummā par 136,76 milj. latu. Visvairāk ir sniegtas garantijas tehnikas iegādei (43,4% no kopējā skaita), lauksaimniecības nozīmes ēku celtniecībai un iekārtu iegādei (19,4%), apgrozāmo līdzekļu papildināšanai (16,6%). Fonda garantijas ir radījušas iespēju lauku uzņēmējiem sekmīgi apgūt SAPARD un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.

Fonda garantētie kredīti kopumā tiek laikus atmaksāti, tādēļ uz 2006.gada 15.maiju spēkā bija 1268 kredītu garantijas par 21,68 milj. latu.

Kopš 1997.gada, kad fonds uzsāka kredītu garantēšanu, tas 17 reizes ir izpildījis savas garantiju saistības par 195,75 tūkst. latu. No kopējā izsniegto garantiju apjoma tas ir tikai 0,38% (kaimiņvalstī Lietuvā analoga fonda darbība sasniedz 2,9 % no kopējā izsniegto garantiju apjoma).

Fonda pašu kapitāls uz 2006.gada 1.janvāri bija 6,55 milj. latu, tai skaitā pamatkapitāls 3,85 milj. latu un rezerves kapitāls 2,7 milj. latu. Fonds līdz šim ir strādājis ar peļņu. Peļņa 931,77 tūkst. latu apmērā ir novirzīta fonda pašu kapitāla palielinā­šanai.

Fonds kredītus šobrīd garantē, pamatojoties uz tā statūtiem un akcionāru pilnsapulces apstiprinātiem garantēšanas noteikumiem.

Saskaņā ar vienošanos ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (turpmāk – FKTK) fonds varēja izsniegt kredītu garantijas pieckāršā apjomā pret pašu kapitālu. Aprēķinot banku pašu kapitāla pietiekamību, fonda garantijas šādā apjomā tika pielīdzinātas valsts galvojumiem.

Līdz ar Eiropas Savienības normatīvo dokumentu ieviešanu banku uzraudzības jomā, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, fonda garantijas vairs netiks pielīdzinātas valsts galvojumiem. Lai fonds varētu turpināt kredītu garantēšanu un lai saglabātu pašreiz spēkā esošo garantiju pielīdzināšanu valsts galvoju­miem, nepieciešams valsts budžetā iekļaut valsts galvojumu par fonda izsniegtajām un spēkā esošajām garantijām.

Atbilstoši likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 37.panta 5.punktam galvojumus valsts vārdā sniedz tikai studiju un studējošo kreditēšanas, valsts investīciju programmas projektu un komercdarbības atbalsta programmu īstenošanai.

Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programma ir nepieciešama, lai nodrošinātu atbalstu lauku uzņēmējiem kredītu garantiju veidā.

Attiecībā uz citu valstu pieredzi garantiju sniegšanā jāuzsver, ka Eiropas Komisija Eiropas Savienības dalībvalstīs veic pētījumus par kredītresursu pieejamību uzņēmējiem. Pieredze katrā no dalībvalstīm ir atšķirīga. Viens no galvenajiem finansiālajiem instrumentiem, kas atvieglo kredītu resursu pieejamību, ir kredītu garantijas.

Organizācijas, kas garantē kredītus, ir visās Eiropas Savienības dalīb­valstīs. Daļa no tām pilnībā pieder valstij (Igaunija, Lietuva, Somija), daļa ir ar privātā kapitāla līdzdalību (Vācija), bet Francijā tā ir pilnīgi privāta.

Ir izveidota Eiropas kopējā garantiju asociācija, kurā patlaban ir trīsdesmit divas 18 Eiropas Savienības dalībvalstu garantiju organizācijas.

Eiropas Savienības prakse liecina, ka kredītu garantēšana visās valstīs ir augsta riska darbības joma, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Bāzeles IIkonvencija nosaka, lai no 2007.gada 1.janvāra kredītu garantijas bankām būtu ar augstāku – valsts – galvojumu.

2. Programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un atbalstītajiem politikas dokumentiem

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmu, kura atbilst 2004.gada 1.decembrī apstipri­nātās Deklarācijas par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļas “Uzņēmējdarbības vide” 2.punktam (“Skaidri noteiksim prioritātes un kārtību, kādā valsts atbalsta uzņēmējdarbību. Veicināsim MVU konkurētspēju un attīstību, konsekventi īstenojot MVU attīstības programmu un pasākumus, kas vērsti uz MVU konkurētspējas nodrošināšanu un skaita palielināšanos”) un sadaļas “Zemkopība” 3.punktam (“Nodrošināsim tādu valsts un ES atbalstu laukiem un lauksaimniecībai, kas garantētu nozares konkurētspējas paaugsti­nāšanu un lauku ekonomiskās vides dzīvotspēju”).

Programma atbilstoši Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta 5.punktam atbalsta Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmas un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmas īstenošanu.

Programma būs viens no instrumentiem, kas nodrošinās Eiropas Savie­nības fondu finansējuma lauku attīstībai nākamajam programmēšanas periodam (2007.–2013.g.) sekmīgu apgūšanu.

3. Programmas mērķi

1.Nodrošināt nepārtrauktu un pieprasījumam atbilstošu iespēju lauku uzņēmējiem saņemt kredītu garantijas nepietiekama kredīta nodrošinājuma gadījumā.

2. Saglabāt iepriekš piešķirto garantiju līgumu juridisko spēku, nodrošinot to atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta Direktīvas Nr.2000/12/EK un FKTK normatīvo dokumentu prasībām.

4. Plānotie programmas politikas rezultāti un darbības rezultāti

Programmas īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta iespēja lauku uzņēmē­jiem saņemt kredītus Latvijas bankās, ja kredīta ņēmējam nav pietiekama paša nodrošinājuma.

Tiks dota iespēja arī nelielajām lauku saimniecībām un uzņēmumiem to modernizācijai un attīstībai izmantot Eiropas Savienības līdzekļus, kas paredzēti turpmākajam programmēšanas periodam (2007.–2013.g.).

Līdz ar to tiks veicināta Latvijas lauku līdzsvarota un ilgspējīga attīstība, atbalstīta lauksaimniecības ražošanas efektivitātes palielināšana, lauku dzīves labklājības paaugstināšana, nodarbinātības dažādošana, kā arī lauksaimniecības produkcijas kvalitātes paaugstināšana un eksports, apkārtējās vides saglabāšana un sakopšana.

Programmas īstenošanas pirmā posma laikā (2007.–2013.g.) Latvijas lauku attīstībai kopumā tiks piesaistīti kredītresursi apmēram 160 milj. latu apmērā.

Programmas īstenošanas rādītāji*

(2007.–2013.g.)

Rādītāji

Lielums

Piešķirto kredīta garantiju skaits

1790

Garantētā summa (milj. Ls)

51

Kredītu apjoms, kas saņemts ar garantijām (milj. Ls)

160

*Programmas īstenošanas rādītāji nākamajam plānošanas periodam tiks precizēti 2013.gadā.

5. Uzdevumi, laika plānojums, par uzdevuma izpildi atbildīgās institūcijas programmas darbības uzsākšanai

Nr.
p.k.

Uzdevums

Izpildes laiks

Atbildīgā institūcija

Rezultāta apraksts

1.

Izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par valsts garantijām lauku uzņēmējiem un saskaņot to ar Eiropas Komisiju

01.10.2006.

Zemkopības ministrija

Noteikumu projekts tiek iesniegts Ministru kabinetā

2.

Izstrādāt grozījumu projektu Ministru kabineta 2005.gada 12.jūlija noteikumos Nr.513 “Galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtība”, kas reglamentētu valsts galvojuma piešķiršanas kārtību fondam

01.10.2006.

Finanšu ministrija

Noteikumu grozījumu projekts tiek iesniegts Ministru kabinetā

3.

Pārslēgt fonda un banku sadarbības līgumus

30.12.2006.

Fonds

Noslēgti sadarbības līgumi, kas reglamentē fonda un banku darbības kredītu garantēšanā

4.

Iesniegt FKTK iesniegumu par fonda kā valstij pielīdzināma galvojumu devēja atzīšanu

15.12.2006.

FKTK, fonds

FKTK padomes lēmums par fonda garantiju kā valsts garantiju atzīšanu

6. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai

Nodrošināt atbalstu kredītu garantiju veidā lauku uzņēmējiem un to apvienībām.

6.1. Atbalstāmie darbības veidi

1. Lauku saimniecību modernizācija.

2. Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana.

3. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem.

4. Arodapmācības un informācijas pakalpojumi.

5. Lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstība un pielāgošana.

6. Zvejas, zivsaimniecības un akvakultūras pasākumi.

7. Citi pasākumi lauku un lauksaimniecības attīstībai.

8. Garantijas galvinieka sniegtam galvojumam par komersantiem, kas Lauku atbalsta dienestā pieteikušies atbalstam Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas pasākumos.

6.2. Mērķa teritorija

Mērķa teritorija ir visa Latvijas teritorija.

6.3. Atbalsta saņēmēji

Uz atbalsta saņemšanu var pretendēt komersanti, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības un fiziskas personas, kas īsteno savus komercdarbības attīstības projektus mērķa teritorijā, un Latvijā reģistrētas biedrības vai nodibinājumi, kuri darbojas pārtikas un lauksaimniecības nozarē, kuru lauksaimniecības produktu informatīvās vai veicināšanas programmas ir apstiprinājusi Zemkopības ministrija un Eiropas Komisija un kuri īsteno citus Eiropas Savienības līdzfinansētus projektus.

Atbalsta saņēmēji var būt gan juridiskas, gan fiziskas personas – saimnieciskās darbības veicēji, Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji.

Atbalsta saņēmējs atbilst šādiem kritērijiem:

1) atbalsta saņēmējs ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs;

2) atbalsta saņēmējam nav nodokļu parādu;

3) kredīts netiek ņemts patēriņa vajadzībām;

4) kredīta vai galvojuma ņēmējam nav noteikts grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statuss.

6.4. Atbalsta apmērs

Kredītu garantijas var piešķirt līdz 70 % apmērā no kredīta apjoma.

Minimālais kredīta garantijas apmērs – 1000 latu.

Garantiju apmērs nepārsniedz:

1) 500 000 latu – vienam kredīta vai galvojuma ņēmējam;

2) 600 000 latu – savstarpēji saistītu kredīta vai galvojuma ņēmēju grupai Kredītiestāžu likuma 1.panta 18.punkta izpratnē vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai;

3) 1 054 206 latus – apgrozāmo līdzekļu papildināšanai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai, kuru fonds atzīst par atbilstošu atbalsta saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu atbalsta saņemšanai un kuras neto apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 5 000 000 latu, bet biedru skaits lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā iesnieguma iesniegšanas dienā nav mazāks par 70 lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem saskaņā ar Komisijas 2006.gada 15.decembra Regulu (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2006.gada 28.septembris, L379);

4) 3 500 000 latu – garantijas galvinieka sniegtam galvojumam par komersantu, kas Lauku atbalsta dienestā pieteicies atbalstam Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas pasākumā "Eiropas Komisijas programma – pārtikas produktu piegāde vistrūcīgākajām personām".

6.5. Garantiju shēma

Fonds garantē kredītus, ja kredīta ņēmējam trūkst kredīta nodrošinājuma. Garantijas izsniedz uz laiku, kāds nepieciešams, lai kredīta ņēmēja nodrošinā­jums būtu pietiekams kredīta atlikuma nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā uz 10gadiem. Fonds sniedz garantijas bankām, ar kurām noslēgts līgums par sadarbību kredītu garantēšanā.

Sadarbības banka izvērtē iesniegto kredītpieteikumu. Ja kredītņēmējam trūkst kredīta nodrošinājuma, bet citādi finansēšanai piedāvātais projekts atbilst bankas noteiktajiem kritērijiem un kredīts varētu tikt izsniegts, banka informē kredītņēmēju par iespēju saņemt fonda galvojumu. Lauku attīstības fondā ar lūgumu piešķirt galvojumu vēršas banka. Banka sagatavo un iesniedz fonda lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu paketi par attiecīgo kredītu.

Fonds izvērtē iesniegto projektu un lemj par kredītu garantijas piešķir­šanu. Izvērtējot projektu, fonds ņem vērā tā iekšējās risku novērtēšanas un kredītgarantiju piešķiršanas procedūras. Par pieņemto lēmumu fonds informē banku. Ja lēmums ir pozitīvs, tiek slēgts līgums par kredīta garantēšanu.

6.6. Garantiju risks un uzdevumiem atbilstošs finansējums

Kredītu garantēšana ir paaugstināta riska uzņēmējdarbība. Kredīta garantiju risks ir augstāks par banku kreditēšanas risku, kuru fonda garantijas samazina līdz minimumam. Fonds savu uzņēmējdarbības risku samazina, izmantojot garantēšanas noteikumos noteiktās risku vadīšanas procedūras un rūpīgi izvērtējot banku pieprasījumus pēc kredītu garantijām. Ja nepieciešams, no bankām tiek pieprasīta papildu informācija, kā arī tiek apsekoti lauku uzņēmēji, kuri pretendē uz fonda garantijām.

Fonda uzņēmējdarbības risku var samazināt, bet nevar pilnībā izslēgt, jo pastāv virkne no fonda darbības neatkarīgu faktoru, kuri ne vienmēr ir pietiekami prognozējami (piemēram, klimatiskie apstākļi, resursu pieejamība un tā izmaksas, produkcijas un pakalpojumu pieprasījuma izmaiņas).

Galvenie riski, kas varētu būtiski ietekmēt fonda finanšu situāciju, ir kāda “lielā” klienta vai klientu grupas bankrots un banku sistēmas (īpaši Hipotēku bankas) problēmas. Pirmo risku daļēji iespējams novērst, nodrošinot garantiju risku vadīšanas procedūru ievērošanu. Savukārt otru risku var samazināt, diversificējot fonda līdzekļu izvietošanu.

Valsts, uzņemoties saistības (valsts galvojums) par fonda izsniegtajām garantijām, praktiski neriskē, jo fonda rīcībā esošais kapitāls (6,5 milj. latu) un līdzšinējā darbības pieredze pierāda, ka fonds, ja nepieciešams, spēs izpildīt savas garantiju saistības bez valsts palīdzības.

Līdz ar to programmas īstenošanai papildu valsts finansējums nav nepie­ciešams. Ja fonds zaudē rezerves kapitālu, Zemkopības ministrija kā fonda akciju turētāja vēršas Ministru kabinetā ar priekšlikumu par programmas darbības pārtraukšanu vai atbalstāmo darbības veidu samazināšanu.

Programmas pirmā posma īstenošanai nepieciešamais valsts galvojuma apjoms – 32,75 milj. latu – tiek iekļauts 2007.gada budžetā, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 37.panta 5.punktu.

Programmas izpildes gaitā šī summa var tikt precizēta.

7. Uzdevumu izpildes laika plānojums

Programmas īstenošanas pirmais posms:

Programmas īstenošanas sākums

Programmas īstenošanas beigu termiņš

garantiju piešķir-šana

garantiju beigu termiņš

01.01.2007.

30.12.2013.

30.12.2023.

Nākamajam plānošanas periodam programmas īstenošanas laiks tiek noteikts 2013.gadā.

8. Par programmas īstenošanu atbildīgās institūcijas

Par programmas īstenošanu atbildīgā institūcija ir Zemkopības ministrija.

Programmas administrēšanas un īstenošanas shēma ir iespējami vienkārša, un tā nodrošina šādu prasību izpildi:

1. programmas īstenošanas laikā atbalsta tikai tos projektus, kas atbilst programmas nosacījumiem;

2. fonds uzņemas risku tikai par garantēto kredīta pamatsummas atlikuma daļu, pārējo riska daļu uzņemas sadarbības bankas.

9. Pārskatu sniegšanas un izsniegto garantiju uzraudzības kārtība

Fonda izsniegto garantiju uzraudzību un nepieciešamo valsts saistību plānošanu likumā par valsts budžetu kārtējam gadam īsteno Zemkopības ministrija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek paredzētas valsts saistības par garantijām, kas sniegtas atbilstoši lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmām, kā arī izsniegto garantiju uzraudzības kārtību.

Zemkopības ministrs M.Roze
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 569Pieņemts: 28.07.2006.Stājas spēkā: 28.07.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 121, 02.08.2006.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Politikas plānošanas dokuments
140979
{"selected":{"value":"30.11.2009","content":"<font class='s-1'>30.11.2009.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"30.11.2009","iso_value":"2009\/11\/30","content":"<font class='s-1'>30.11.2009.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"27.10.2006","iso_value":"2006\/10\/27","content":"<font class='s-1'>27.10.2006.-29.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.07.2006","iso_value":"2006\/07\/28","content":"<font class='s-1'>28.07.2006.-26.10.2006.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
30.11.2009
85
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva