1. Noteikumi nosaka vienotu pilsētu (arī novadu pilsētu) zemes (turpmāk — zeme) kadastrālās vērtēšanas kārtību un zemes vērtēšanas procesa organizāciju.

(MK 18.02.2003. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

2. Zemes kadastrālās vērtības noteikšanu, zemes kadastrālās vērtības aktualizāciju, kā arī zemes masveidīgu pārvērtēšanu — zemes kadastrālās vērtības pārvērtēšanu uz Ministru kabineta noteikto datumu — veic Valsts zemes dienests.

3. Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai zemes kadastrālā vērtība tiek fiksēta uz nekustamā īpašuma nodokļa taksācijas perioda sākumu — 1.janvāri, norādot to ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo objektu sarakstā.

4. Zemes kadastrālā vērtība aktualizējama atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.343 “Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas kārtība”.

(MK 23.10.2001. noteikumu Nr. 452 redakcijā)

5. Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības pieprasīt noteiktās zemes kadastrālās vērtības pārvērtēšanu. Ar pārvērtēšanu saistītos izdevumus sedz nekustamā īpašuma īpašnieks. Valsts zemes dienests pārvērtē zemes kadastrālo vērtību, pamatojoties uz personas iesniegumu un aktuāliem datiem par nekustamo īpašumu un to veidojošajām daļām (turpmāk — zemes vienība) atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai zemes kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtībai.

6. Zemes kadastrālās vērtēšanas process ir patstāvīga un mērķtiecīga tās dalībnieku darbība, lai nodrošinātu zemes kadastrālās vērtības noteikšanu, zemes kadastrālās vērtības aktualizāciju un zemes masveidīgu pārvērtēšanu.

7. Zemes kadastrālās vērtības noteikšanai izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra (turpmāk — kadastrs) datu bāzē uzkrāto informāciju par zemes vienībām (turpmāk — zemes vienības dati).

8. Zemes kadastrālajā vērtēšanā izmanto šādus zemes vienības datus:

8.1. zemes vienības apzīmējums kadastrā;

8.2. platība;

8.3. noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis (mērķi) un tam piekrītošās zemes platības;

8.4. noteiktie zemes izmantošanas ierobežojumi un to aizņemtās zemes platības.

9. Zemes vienības dati kadastrālās vērtēšanas vajadzībām ir aktuāli līdz brīdim, kad kadastrā tiek reģistrētas zemes vienības platības izmaiņas, kā arī nekustamā īpašuma lietošanas mērķa (mērķu) vai tam piekrītošo zemes platību izmaiņas, vai zemes izmantošanas ierobežojumu un to aizņemto zemes platību izmaiņas.

10. Zemes kadastrālās vērtēšanas process nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai sastāv no šādām daļām:

10.1. zemes vienību pirmreizējā kadastrālā vērtēšana (turpmāk — zemes masveida vērtēšana) — kadastrāli vērtējamām zemes vienībām pirmo reizi nosaka kadastrālo vērtību;

10.2. zemes vienību kadastrālo vērtību aktualizācija (turpmāk — zemes vērtību aktualizācija) — konkrētai zemes vienībai atkārtoti nosaka kadastrālo vērtību atkarībā no zemes tirgus cenu līmeņa, kā arī no zemes platības izmaiņām, nekustamā īpašuma lietošanas mērķa (mērķu) vai tam piekrītošo zemes platību izmaiņām, vai zemes izmantošanas ierobežojumu izmaiņām, kas uzkrātas kadastra datu bāzē;

10.3. zemes masveidīga pārvērtēšana.

11. Lai nodrošinātu zemes masveida vērtēšanu, Valsts zemes dienests:

11.1. apzina, atlasa un ievada kadastra datu bāzē ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo zemes vienību aktuālos datus;

11.2. apzina un analizē nekustamā īpašuma tirgus datus un nosaka zemes tirgus cenu līmeni;

11.3. izstrādā zemes vērtību zonējumu, nosakot:

11.3.1. zonu zemes bāzes vērtības;

11.3.2. zemes bāzes modeļu standartplatību;

11.4. nosaka zemes bāzes modeļa standartplatības korekciju koeficientu;

11.5. nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķu savstarpējā īpatsvara ietekmes koeficientu;

11.6. nosaka zemes izmantošanas ierobežojumu koeficientu;

11.7. sagatavo kadastrāli vērtējamo zemes vienību sarakstu par katras pilsētas (novada) domes teritorijā esošajām ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamajām zemes vienībām;

11.8. sagatavo zemes kadastrālo vērtību kopsummas un to vajadzībām nosaka nepieciešamo zemes kadastrālo vērtību izmaiņu tendences rādītājus;

11.9. saņem no Valsts meža dienesta informāciju par ieaudzēto vai atjaunoto mežaudžu (jaunaudžu) platībām pilsētas teritorijā.

(Grozīts ar MK 18.02.2003. noteikumiem Nr. 83; MK 31.05.2005. noteikumiem Nr. 392)

12. Lai nodrošinātu zemes kadastrālo vērtību aktualizāciju, Valsts zemes dienests:

12.1. analizē zemes tirgus cenas un nosaka zemes tirgus cenu līmeņu rādītājus nākamajam nekustamā īpašuma nodokļa taksācijas periodam;

12.2. pārrēķina zemes kadastrālo vērtību šādos gadījumos:

12.2.1. ja mainījušies šo noteikumu 8.punktā minētie dati;

12.2.2. ja zemes kadastrālā vērtība neatbilst zemes tirgus cenu līmenim;

12.3. iekļauj aktualizēto zemes kadastrālo vērtību ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo objektu sarakstā atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.343 “Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas kārtība”.

(Grozīts ar MK 23.10.2001. noteikumiem Nr. 452)

13. Lai nodrošinātu zemes masveidīgu pārvērtēšanu, Valsts zemes dienests:

13.1. precizē zemes vienību datus kadastrā uz noteikto pārvērtēšanas datumu;

13.2. analizē zemes tirgus datus par iepriekšējiem pirmstaksācijas periodiem, kā arī nosaka nākamā taksācijas perioda zemes tirgus cenu līmeņus visu pilsētu administratīvajās teritorijās;

13.3. precizē zemes kadastrālo vērtību korekciju koeficientu atbilstoši nākamā taksācijas perioda zemes tirgus cenu līmeņiem;

13.4. pārrēķina zemes kadastrālās vērtības;

13.5. sagatavo masveidīgi pārvērtējamo zemes vienību sarakstu.

14. Lai veiktu zemes kadastrālo vērtēšanu, Valsts zemes dienests apzina un analizē nekustamo īpašumu pirkuma cenas, nomas maksas un citu ar nekustamā īpašuma tirgu saistīto informāciju, kā arī veido un uztur nekustamā īpašuma tirgus datu bāzi. Lai izveidotu vai aktualizētu nekustamā īpašuma tirgus datu bāzi, zemesgrāmatu nodaļas ne retāk kā reizi mēnesī sniedz Valsts zemes dienesta attiecīgajām teritoriālajām nodaļām šādu informāciju:

14.1. par pirkuma līgumiem:

14.1.1. nekustamā īpašuma apzīmējums kadastrā;

14.1.2. nekustamā īpašuma agrākais un tagadējais īpašnieks;

14.1.3. darījuma objekta sastāvs;

14.1.4. darījuma cena latos;

14.1.5. darījuma datums;

14.2. par nomas līgumiem:

14.2.1. nekustamā īpašuma apzīmējums kadastrā;

14.2.2. nomas objekta sastāvs;

14.2.3. nomas maksa mēnesī vai gadā latos;

14.2.4. nomas līguma datums;

14.2.5. nomas ilgums mēnešos vai gados.

(MK 18.02.2003. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

15. Personas, kas pēc šo noteikumu stāšanās spēkā ir veikušas darījumus ar nekustamajiem īpašumiem un nav šos darījumus nostiprinājušas zemesgrāmatā, reģistrējoties attiecīgās pilsētas (novada) domē kā nekustamā īpašuma nodokļa maksātājas, aizpilda nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja paziņojumu (pielikums) un iesniedz to attiecīgās pilsētas (novada) domē.

(MK 18.02.2003. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

16. Pilsētas (novada) dome šo noteikumu 15.punktā minētos paziņojumus ne retāk kā reizi ceturksnī iesniedz attiecīgajā Valsts zemes dienesta teritoriālajā nodaļā.

(MK 18.02.2003. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

17. Šo noteikumu 11., 12., 13. un 14.punktā noteikto darbību nodrošināšanai Valsts zemes dienests izstrādā un apstiprina nepieciešamās instrukcijas, metodiskos norādījumus un vērtēšanas programmu nodrošinājumu.

18. Zemes kadastrālās vērtēšanas dokumentu noformēšanas un arhivēšanas kārtību, kā arī glabāšanas termiņus nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši likumam "Par arhīviem".

19. Zemes kadastrālās vērtēšanas atbilstību metodiskajām prasībām un kadastrālās vērtēšanas prakses pārraudzību savas kompetences ietvaros nodrošina Valsts zemes dienests.

20. Zemes kadastrālās vērtēšanas process organizējams, ievērojot šādus pamatprincipus:

20.1. metodiski pamatota, vienkārša un automatizēta kadastrālās vērtības aprēķināšana;

20.2. ekonomiski pamatotas un zemas kadastrālās vērtēšanas izmaksas;

20.3. zemes kadastrālo vērtību atbilstība nekustamo īpašumu tirgus cenu līmeņiem;

20.4. zemes kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajam stāvoklim uz nekustamā īpašuma taksācijas perioda sākumu vai pārvērtēšanas datumu;

20.5. zemes vienību kā patstāvīgu nekustamo īpašumu objektu reģistrācija kadastrā.

21. Zemes kadastrālajā vērtēšanā atbilstoši šo noteikumu 20.punktā minētajiem pamatprincipiem izmantojama nekustamo īpašumu kadastrālās vērtēšanas praksē lietojamā masveida vērtēšanas metode.

22. Lai nodrošinātu zemes kadastrālo vērtību atbilstību zemes tirgus cenu līmeņiem, ņem vērā šādus zemes vērtību ietekmējošos galvenos faktorus:

22.1. zemes vienības atrašanās (novietojums) attiecīgās pilsētas teritorijā;

22.2. zemes vienībai noteiktais vai atļautais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis (mērķi) ar tam piederīgiem zemes uzlabojumiem vai bez tiem;

22.3. zemes vienības platība;

22.4. zemes izmantošanas ierobežojumu esamība vai neesamība.

23. Zemes vērtību ietekmējošo galveno faktoru apzināšanai un zemes kadastrālo vērtību aprēķinam nepieciešamo rādītāju noteikšanai izstrādā pilsētu teritoriju zemes vērtību zonējumus.

24. Zemes vērtību zonējums ir pilsētas teritorijas sadalījums vērtību zonās, kurās zemes vērtība attiecīgajai nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupai (mērķim) ir savstarpēji salīdzināma vai nemainīga tai piederīgo zemes vienību platību ietvaros.

25. Vienlaikus ar zemes vērtību zonējuma izstrādi konkrētām nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupām (mērķim) zemes vērtību zonu robežās nosakāmi zemes bāzes modeļi ar tiem piederīgām zemes bāzes vērtībām un standartplatībām. Zemes bāzes modeļi, zemes bāzes vērtības un standartplatības norādāmas zemes vērtību zonējumā.

26. Zemes bāzes modelis ir nosacīta zemes vienība, kas noteikta, analizējot nekustamā īpašuma tirgu, zemes kadastrālās vērtības aprēķina vajadzībām konkrētai nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupai (mērķim) un kuras dati un vērtību ietekmējošie galvenie faktori norāda kopsakarību ar visbiežāk pirkto zemes vienību cenu līmeni konkrētajā teritorijā atbilstošai nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupai (mērķim).

27. Zemes bāzes vērtība ir konkrētai nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupai (mērķim) noteiktā zemes bāzes modeļa vienas zemes platības vienības vērtība latos, kas lietojama konkrētas zemes vērtību zonas robežās.

28. Zemes bāzes modeļa standartplatība ir konkrētai nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupai (mērķim) noteiktā zemes bāzes modeļa zemes kopplatība kvadrātmetros, kas lietojama konkrētas zemes vērtību zonas robežās.

29. Zemes vērtību zonējumus izstrādā Valsts zemes dienests.

30. Zemes vērtību zonējumus izstrādā šādos gadījumos:

30.1. visai pilsētas teritorijai ir stājies spēkā jauns teritorijas plānojums;

30.2. ir veiktas pilsētas teritorijas plānojuma korekcijas vai ir stājušies spēkā konkrētu teritoriju detālie plānojumi, kas ietekmē zemes vērtību;

30.3. ir mainījušās pilsētas teritorijas robežas;

30.4. ir mainījušies pirmstaksācijas perioda zemes tirgus cenu līmeņi, ko apstiprina nekustamā īpašuma tirgus analīze;

30.5. Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par visu nekustamo īpašumu masveidīgu pārvērtēšanu;

30.6. Ministru kabinets ir izdarījis grozījumus Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikatorā.

(Grozīts ar MK 31.05.2005. noteikumiem Nr. 392)

31. Zemes vērtību zonējumu izstrādes vajadzībām izmanto:

31.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemto un apzināto informāciju par nekustamā īpašuma tirgus darījumiem un zemes nomas maksām, kura uzkrāta tirgus datu bāzē;

31.2. informāciju par zemes vērtību un to ietekmējošajiem galvenajiem rādītājiem, kas iegūta, analizējot nekustamo īpašumu tirgus cenas;

31.3. pilsētās noteiktos zemes tirgus cenu līmeņus;

31.4. informāciju, kas iegūta, analizējot nekustamā īpašuma tirgus piedāvājumu un pieprasījumu;

31.5. pilsētu teritorijas plānojumus un atsevišķu teritoriju detālos plānojumus;

31.6. pilsētu sociālekonomiskās attīstības rādītāju analīzes datus (Centrālās statistikas pārvaldes apkopoto informāciju, piemēram, par iedzīvotāju skaitu, bezdarba līmeni, vidējo darba algu, investīciju apjomu).

32. Zemes vērtību zonējuma izstrādi ierosina:

32.1. pilsētas (novada) dome šo noteikumu 30.1., 30.2. un 30.3.apakšpunktā norādītajos gadījumos un par to rakstiski informē Valsts zemes dienestu līdz kārtējā taksācijas perioda 1.septembrim;

32.2. Valsts zemes dienests šo noteikumu 30.3., 30.4., 30.5. un 30.6.apakšpunktā norādītajos gadījumos un par to rakstiski informē attiecīgās pilsētas (novada) domi līdz kārtējā taksācijas perioda 15.septembrim.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

32.¹ Pilsētas (novada) dome norīko atbildīgo pārstāvi (konsultantu) Valsts zemes dienesta zemes vērtību zonējuma projekta (turpmāk — zonējuma projekts) izstrādes darba grupā, lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apmaiņu zonējuma izstrādē. Par pārstāvja norīkošanu pilsētas (novada) dome rakstiski informē Valsts zemes dienestu līdz kārtējā taksācijas perioda 1.oktobrim.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

32.² Zonējuma projektu izstrādā līdz nākamā taksācijas perioda 1.martam, Rīgas pilsētai — līdz 1.februārim.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

32.³ Valsts zemes dienests šo noteikumu 30.3. un 30.6.apakšpunktā minētajos gadījumos veic korekcijas zonējumā, precizējot:

32.³ 1.zemes vērtību zonu robežas atbilstoši administratīvo robežu izmaiņām, — šo noteikumu 30.3.apakšpunktā minētajā gadījumā;

32.³ 2.zemes bāzes vērtību tabulu, — šo noteikumu 30.6.apakšpunktā minētajā gadījumā.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

33. Valsts zemes dienests zonējuma projektu, izņemot šo noteikumu 32.³ punktā minētos gadījumus, līdz nākamā taksācijas perioda 1.martam (Rīgas pilsētas zonējuma projektu — līdz 1.februārim) iesniedz attiecīgajā pilsētas (novada) domē vai tās noteiktajā institūcijā. Pilsētas (novada) dome vai tās noteiktā institūcija zonējuma projektu nodod sabiedriskajai apspriešanai ne vēlāk kā līdz taksācijas perioda 10.martam (Rīgas pilsētai — līdz 1.martam).

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

34. Sabiedriskās apspriešanas laiks ir trīs nedēļas. Fizisko un juridisko personu iesniegtos priekšlikumus un atsauksmes sabiedriskās apspriešanas gaitā izskata attiecīgās pilsētas (novada) domes un Valsts zemes dienesta pārstāvju darba grupa. Minētā darba grupa:

34.1. apkopo iesniegtos priekšlikumus;

34.2. lemj par nepieciešamajiem grozījumiem zonējuma projektā;

34.3. nedēļas laikā pēc sabiedriskajai apspriešanai paredzētā termiņa beigām sagatavo atzinumu par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un nepie­ciešamajiem grozījumiem zonējuma projektā. Atzinumu paraksta visi darba grupas locekļi, pievienojot atšķirīgos viedokļus, ja tādi ir.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

34.¹ Precizēto zonējuma projektu, atzinumu par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un veikto grozījumu apkopojumu, kā arī informāciju par prognozētajām nekustamā īpašuma nodokļa apmēra izmaiņām Valsts zemes dienests iesniedz izskatīšanai pilsētas (novada) domē vai tās noteiktā institūcijā ne vēlāk kā līdz nākamā taksācijas perioda 10.aprīlim (Rīgas pilsētai — līdz 1.aprīlim). Pēc zonējuma projekta sabiedriskās apspriešanas rezultātu izskatīšanas, bet ne vēlāk kā līdz 1.maijam pilsētas (novada) dome vai tās noteiktā institūcija pieņem lēmumu par zonējuma saskaņošanu.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

35. Pilsētas (novada) dome vai tās noteiktā institūcija var pieņemt lēmumu nesaskaņot zonējuma projektu, ja Valsts zemes dienests nav ņēmis vērā sabiedriskās apspriešanas laikā rakstiski iesniegtos argumentus:

35.1.  par zonējuma projekta neatbilstību normatīvajiem aktiem vai teritoriju plānojumiem;

35.2. par zonu zemes bāzes vērtības neatbilstību dokumentēti pamatotai nekustamo īpašumu tirgus informācijai.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

36. Zonējuma projekta korekcijas ir pieļaujamas tikai līdz domes lēmuma pieņemšanai par zonējuma projekta saskaņošanu.

37. Zonējuma projekts sastāv no zemes vērtību zonējumu kartes, zonu zemes bāzes vērtību tabulas, zonējuma apraksta un zemes kadastrālo vērtību kopsummas izmaiņu prognozes.

(MK 18.02.2003. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

38. Pēc saskaņošanas pilsētas (novada) domē vai tās noteiktā institūcijā Valsts zemes dienests sagatavo zonējumu divos eksemplāros un to apstiprina līdz nākamā taksācijas perioda 15.maijam. Apstiprinātais zonējums stājas spēkā ar aiznākamā taksācijas perioda 1.janvāri. Viens zonējuma eksemplārs nododams attiecīgajai pilsētas (novada) domei, kur tas ir publiski pieejams, otrs — Valsts zemes dienestam.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

38.¹ Ja pilsētas (novada) dome vai tās noteiktā institūcija noteiktajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu par zonējuma projekta saskaņošanu, tas uzskatāms par saskaņotu. Ja pieņemts lēmums par zonējuma nesaskaņošanu, bet Valsts zemes dienests nepiekrīt lēmumā minētajiem argumentiem, Valsts zemes dienests iesniedz zonējuma projektu un atzinumu par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrija 10 dienu laikā sasauc attiecīgu komisiju, kurā iekļauj Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjus. Uz komisijas sēdi tiek uzaicināti Valsts zemes dienesta un attiecīgās pilsētas (novada) domes pilnvarotie pārstāvji.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

38.² Komisija izvērtē zonējuma projekta atbilstību normatīvajiem aktiem un pieņem lēmumu par tā turpmāko virzību.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

38.³ Ja komisija pieņem lēmumu zonējuma projektu virzīt apstiprināšanai, Valsts zemes dienests sagatavo zonējumu divos eksemplāros un to apstiprina līdz nākamā taksācijas perioda 1.jūnijam. Apstiprinātais zonējums stājas spēkā ar aiznākamā taksācijas perioda 1.janvāri. Viens zonējuma eksemplārs nododams attiecīgajai pilsētas (novada) domei, kur tas ir publiski pieejams, otrs — Valsts zemes dienestam.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

38.⁴ Ja komisija pieņem lēmumu zonējuma projektu nevirzīt apstiprināšanai, Valsts zemes dienests atkārtoti izstrādā zonējuma projektu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

38.⁵ Ja zonējuma projekta korekcija veikta šo noteikumu 32.³ punktā noteiktajā kārtībā, Valsts zemes dienests pēc tā izstrādes apstiprina zonējumu un par to divu nedēļu laikā informē attiecīgās pilsētas (novada) domi.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

39. Zemes kadastrālo vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

KV — zemes vienības kadastrālā vērtība latos;

P — zonas zemes bāzes vērtība vienam kvadrātmetram zemes;

L — zemes vienības platība kvadrātmetros;

K — kopējais kadastrālās vērtības korekcijas koeficients.

40. Zemes vienības kadastrālo vērtību koriģē ar kopējo kadastrālās vērtības korekcijas koeficientu, ko nosaka, analizējot nekustamā īpašuma tirgu un izvērtējot savstarpējo sakarību:

40.1. starp zemes bāzes modeļa viena kvadrātmetra vērtību un viena kvadrātmetra vērtību zemes vienībai, kas pārsniedz zemes bāzes modeļa standartplatību attiecīgajā zemes vērtību zonā;

40.2. starp vērtību zemes vienībai ar diviem vai vairākiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem un vērtību zemes vienībai ar vienu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi attiecīgajā zemes vērtību zonā;

40.3. starp vērtību zemes vienībai ar noteiktiem izmantošanas ierobežojumiem un vērtību zemes vienībai bez izmantošanas ierobežojumiem konkrētajai nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupai (mērķim).

41. Kopējo kadastrālās vērtības korekcijas koeficientu noteikšanai Valsts zemes dienests izmanto šo noteikumu 40.1., 40.2. un 40.3.apakšpunktā minētās sakarības, kas izteiktas atsevišķu korekcijas koeficientu veidā. Atsevišķus korekcijas koeficientus konkrētām pilsētām aprēķina un apstiprina Valsts zemes dienests līdz pirmstaksācijas gada 15.maijam, un par to informē attiecīgo pašvaldību.

(MK 18.02.2003. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

42. Zemes kadastrālās vērtības aprēķināšanai par zemes vienību izmantošanas ierobežojumiem nav uzskatāma citu personu īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā apbūve.

43. Zemes vienības platībai, kuras apgūšanu noteiktajam vai atļautajam nekustamā īpašuma lietošanas mērķim nepieļauj tās ķīmiskais vai cita veida piesārņojums, līdz nelabvēlīgas ietekmes uz vidi pārtraukšanai vai šīs ietekmes seku likvidēšanai piemērojams kopējais kadastrālās vērtības korekcijas koeficients K = 0.

44. Piesārņojuma novērtējumu un attiecīgu atzinumu par to, ka zemes vienības platību nav iespējams izmantot noteiktajam lietošanas mērķim, sagatavo un izsniedz Valsts vides dienesta attiecīgā reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz personas iesniegumu. Atzinumā norāda zemes vienības platību, uz kuru attiecināma nelabvēlīgo faktoru iedarbība, kā arī termiņu, kādā ir likvidējamas šīs iedarbības sekas.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

45. Šo noteikumu 44.punktā minēto atzinumu persona iesniedz attiecīgās pilsētas (novada) domē. Pilsētas (novada) dome 10 dienu laikā par to informē Valsts zemes dienesta attiecīgo teritoriālo nodaļu.

(MK 31.05.2005. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

46. Fizisko un juridisko personu rakstiskos iesniegumus par pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas jautājumiem izskata attiecīgās Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas, kuru atbildes uz personu iesniegumiem ir pārsūdzamas Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoram. Strīdu gadījumā attiecīgos jautājumus izskata tiesā.

47. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.janvāri.

48. Attiecībā uz Rīgas pilsētu līdz 2003.gada 1.janvārim, kad stāsies spēkā jauns zemes vērtību zonējums, ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.342 “Rīgas pilsētas zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi”.

(MK 23.10.2001. noteikumu Nr. 452 redakcijā)