(Koncepcija grozīta ar MK 30.07.2008. rīkojumu Nr.460)

1. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts

Atbilstoši ES direktīvām 68/414/EEK un 98/93/EK par dalībvalstu pienākumiem uzturēt jēlnaftas un /vai naftas produktu rezerves, 2001 gada 14.augustā valdībā tika akceptēta Ekonomikas ministrijas izstrādātā “Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepcija”. Darba gaitā tika izstrādāti 9 iespējamie naftas produktu rezervju izveides varianti, kas atšķīrās gan pēc rezervju izveides laika grafika, gan pēc rezervju izveides pienākumu sadalījuma starp valsti un uzņēmējiem. Ministru kabinets par optimālāko atzina variantu, kurā valsts veido naftas produktu rezerves 30 dienām un uzņēmēji — 60 dienām. Latvijas Republika pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) sarunās panāca atkāpi un tika saskaņots rezervju izveides grafiks, kas ir iekļauts ”Līgumā starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības Dalībvalstis) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai”, ko Latvija parakstīja 2004. gada 16. aprīlī Atēnās. Pievienošanās līguma VIII pielikumā (Pievienošanās akta 24. pantā minētais saraksts) 9. Enerģētika: Atkāpjoties no direktīvas 68/414/EEK 1. panta 1. punkta, līdz 2009. gada 31. decembrim uz Latviju neattiecas naftas produktu obligātās rezerves apjoms. Latvija nodrošina, ka tās naftas produktu obligātās rezerves apjoms katrai 2. pantā uzskaitītajai naftas produktu kategorijai ir 1. panta 1. punktā definētais dienas vidējais patēriņš valstī vismaz šādam dienu skaitam:

— līdz pievienošanās dienai — 40 dienām attiecībā uz produktu kategoriju “šķidrais kurināmais” un 23 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

— līdz 2004. gada 31. decembrim — 50 dienām attiecībā uz produktu kategoriju “šķidrais kurināmais” un 30 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

— līdz 2005. gada 31. decembrim — 55 dienām attiecībā uz produktu kategoriju “šķidrais kurināmais” un 35,5 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

— līdz 2006. gada 31. decembrim — 60 dienām attiecībā uz produktu kategoriju “šķidrais kurināmais” un 41 dienai attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

— līdz 2007. gada 31. decembrim — 70 dienām attiecībā uz produktu kategoriju “šķidrais kurināmais” un 49 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

— līdz 2008. gada 31. decembrim — 80 dienām attiecībā uz produktu kategoriju “šķidrais kurināmais” un 67 dienām attiecībā uz pārējām produktu kategorijām;

— no 2009. gada 31. decembrim — 90 dienām attiecībā uz visām produktu kategorijām.

Pamatojoties uz minēto koncepciju Ekonomikas ministrija izstrādāja sekojošus noteikumus:

2002.gada 26.marta Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.138 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība” (turpmāk tekstā MK noteikumi Nr.138);

2002.gada 12.marta MK noteikumi Nr.106. “Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā”;

2002.gada 28.maija MK noteikumi Nr.218 “Noteikumi par enerģētikas informācijas sistēmu”;

2002.gada 29.janvāra MK noteikumi Nr.40 “Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums”.

2005.gada 18.novembra MK noteikumi Nr.853 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība” (turpmāk tekstā MK noteikumi Nr.853), ar kuru pieņemšanu spēku zaudēju 2002.gada 26.marta Ministru kabineta noteikumi Nr.138 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība”

Ņemot vērā, ka Latvijai kā jaunajai dalībvalstij tika noteikts pārejas periods rezervju izveidei līdz 2009.gadam, MK noteikumos Nr.138 naftas produktu izveides laika grafiks uzņēmējiem tika sastādīts tā, lai 60 dienu rezerves tiktu izveidotas līdz 2009.gada 1.jūlijam, kas ir iekļauts arī 2005.gada 18.novembra MK noteikumos Nr.853 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība”

MK noteikumos Nr.853 noteiktais rezervju izveides grafiks komersantiem ir sekojošs:

— līdz 2005.gada 31.decembrim — 27;

— no 2006.gada 1.janvāra — 33;

— no 2006.gada 1.jūlija — 36;

— no 2007.gada 1.jūlija — 39;

— no 2008.gada 1.jūlija — 47;

— no 2009.gada 1.jūlija — 60.

Naftas produktu rezerves MK noteikumos Nr. 853 noteiktajā apjomā un termiņos līdz 2006.gada 1.jūlijam izveido un uzglabā:

— komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, — par naftas produktu apjomu, kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izved no akcīzes preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā) iekļaujot naftas produktu apjomu, kuru patērē akcīzes preču noliktavā”;

— komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprināta tirgotāja darbībai, — par naftas produktu apjomu, kuru realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

— komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai, — par naftas produktu apjomu, kuru tie normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts un realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

— komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai, — par naftas produktu apjomu, kuru tie normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts un realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

— citi komersanti — par naftas produktu apjomu, kuru tie Latvijas Republikas teritorijā ieved savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts;

— komersanti, kuri ir uzņēmušies sniegt naftas produktu izveides un uzglabāšanas pakalpojumus iepriekšminētajiem komersantiem.

Naftas produktu rezerves MK noteikumos Nr. 853 noteiktajā apjomā un termiņos no 2006.gada 1.jūlija izveido un uzglabā:

— komersanti, kuri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai, — par naftas produktu apjomu, kuru tie realizē mazumtirdzniecībā un patērē savām vajadzībām;

— komersanti, kuri nav minēti šo noteikumu 4.1.apakšpunktā un naftas produktus savam patēriņam ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — trešā valsts), tajā skaitā tādi komersanti, kuri naftas produktus patērē brīvajās zonās, — par naftas produktu apjomu, kuru tie ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts;

— komersanti, kuri ir uzņēmušies sniegt naftas produktu izveides un uzglabāšanas pakalpojumus iepriekšminētajiem komersantiem.

Attiecīgi pēc spēkā esošās koncepcijas grafiks valsts veidojamajām rezervēm pēc dienas vidējā patēriņā valstī vismaz šādam dienu skaitam ir sekojošs:

— līdz 2005.gada 31.decembrim — 2,5;

no 2006.gada 31.decembra — 5;

2007.gada 31.decembra — 10;

2008.gada 31.decembra — 20;

2009.gada 31.decembra — 30.

2005.gadā piešķirtā budžeta ietvaros Ekonomikas ministrijas uzdevumā Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūra veica iepirkumu, lai uzsāktu valsts līdzdalību naftas produktu rezervju pienākuma izpildē. 2006.gada laikā Ekonomikas ministrijai ir jāizstrādā MK noteikuma projekts, kas reglamentētu naftas produktu rezerves valsts daļas iepirkumu. Būtiski ir izvērtēt ieguvumus un šķēršļus, kas rastos valstij iepērkot un uzglabājot naftas produktu rezervju valsts daļu ievērojot Publisko iepirkumu likumu, kurš stājies spēkā no 2006.gada 1.maija. Atkāpes no Publisko iepirkumu likuma būtu jāizvērtē naftas produktu dinamiskā tirgus dēļ, jo plānojot naftas produktu iepirkumu būtu sarežģīti ierobežota laika termiņā prognozēt pasaules naftas tirgus cenu svārstības un sekojoši veikt darbības naftas produktu iegādi. Līdz ar to ievērojot Publisko iepirkumu likumu būtu problemātiski prognozēt nepieciešamos finanšu līdzekļus naftas produktu iegādei. Ekonomikas ministrijai izvērtēt Publisko iepirkumu likumu ietekmi uz valsts naftas produktu rezervju valsts daļas izveidi un nepieciešamības gadījumā sagatavot informatīvo ziņojumu par Publisko iepirkumu likuma ietekmi uz valsts naftas produktu rezervju izveidi un uzglabāšanu un grozījumus Publisko iepirkumu likumā paredzot valsts naftas produktu rezervju valsts daļas veidošanai nepiemērot Publisko iepirkumu likumu.

Pārsvarā ES dalībvalstīs, kurās par naftas produktu rezervju izveidi un uzglabāšanu ir atbildīgas valsts izveidotas aģentūras, neievēro publisko iepirkumu likumdošanu vai gadījumā, ja tā ir jāievēro, saskaras ar grūtībām.

Papildus tam Valsts Aģentūra “Materiālās rezerves” uzglabā 8.32 tūkstoši tonnu dīzeļdegvielas, kuras 2007.gada laikā ir jāpārņem par valsts naftas produktu rezervju valsts daļu atbildīgajai institūcijai.

Jēlnaftas un naftas produktu ciklā izejviela vai produkti var tikt uzkrāti šādos cikla posmos:

1) jēlnaftas krājumi pārstrādes rūpnīcās;

2) gatavās produkcijas krājumi pārstrādes rūpnīcās;

3) krājumi vairumtirgotāju/importētāju noliktavās;

4) krājumi mazumtirdzniecībā degvielas uzpildes stacijās.

Pašreizējās tendences naftas produktu biznesā ir tādas, ka nevienā no šiem ķēdes posmiem netiek veidoti lieli uzkrājumi (ņemot vērā ar to veidošanu saistītās izmaksas).

Latvijā nav naftas pārstrādes uzņēmumu un tāpēc nav iespējams piemērot tos risinājumus, kuri pastāv Eiropas valstīs naftas produktu rezervju glabāšanā, jo iztrūkst divi krājumu glabāšanas posmi: jēlnaftas krājumi pirms pārstrādes un gatavā produkcija, kas parasti sastāda apmēram 60 –70 % no 90 patēriņa dienu glabāšanas apjomiem.

Izstrādājot koncepcijas projektu, Ekonomikas ministrija (EM) veica aprēķinus un analīzi par rezervju veidošanas modeļiem. Zemāk ir uzskaitītas svarīgākās pamatnostādnes, kuras izriet no ES normatīvajiem dokumentiem un naftas produktu tirgus specifikas un tika ņemtas vērā izstrādājot rezervju veidošanas modeļus:

- ES direktīva nepieļauj ieskaitīt rezervē tranzītā esošus produktus un mazumtirdzniecības uzkrājumus degvielas stacijās;

- Naftas produktus ilgi uzglabājot, tie zaudē kvalitāti. Līdz ar to ir nepieciešama naftas produktu rezervju atjaunošana;

- Dabas gāze nevar tikt ieskaitīta rezervēs, lai aizvietotu nepieciešamās naftas produktu rezerves direktīvas EC 68/414/EEC un 98/93/EEC kontekstā;

- ES dalībvalstīs naftas produktu rezervju veidošanas praksē pastāv atšķirīgi modeļi, un tie ir atkarīgi no šo valstu nostājas attiecībā pret valsts/privātā sektora līdzdalību naftas produktu rezervju veidošanā un tirgus specifikas un infrastruktūras konkrētajā valstī.

- Rezervju veidošanai ir nepieciešami ievērojami finansu līdzekļi (skatīt koncepcijas pielikumus 1-3);

- 90 dienu rezerves apjoms ir atkarīgs no naftas produktu iekšzemes patēriņa iepriekšējā gadā, bet komersantu veidotajām rezervēm ir pielietots elastīgāks mehānisms, kur rezerves tiek veidotas pēc iepriekšējo 12 mēnešu komersanta naftas produktu apgrozījuma. (skatīt 1.tabulu);

1.tabula Naftas produktu patēriņš un nepieciešamās rezerves tonnās

Balstoties uz Valsts Ieņēmumu dienesta sniegto informāciju par 2005.gada naftas produktu patēriņu, lai uzglabātu 90 dienu naftas produktu rezerves, Latvijā nav nepieciešams veidot papildus tvertnes, pie nemainīgām vides prasībām attiecībā uz glabāšanas tvertnēm. (skatīt 2. un 3. tabulu)

2.tabula Nepieciešamais tvertņu apjoms tonnās

3.tabula. Latvijā esošo naftas produktu tvertņu apjomi uz 2006.gadu

Attiecībā uz 3.tabulā norādītajām Valsts aģentūras tvertņu apjomiem un to tehnisko stāvokli ir sekojoša informācija:

- Kopumā ir 60 rezervuāri, katrs ar tilpumu 5000 M^{3 (}celtniecības tilpums)

- Uz šo brīdi sertificēti un iereģistrēti ir 9 rezervuāri, no kuriem 4 tiek izmantoti dīzeļdegvielas uzglabāšanai

- Visas ēkas, būves un rezervuāri ir reģistrēti zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā

- Nekustamā īpašuma filiāle “Rēznas” Rēzeknē, noliktavu ielā 1 kopējā zemes platība ir 311 175m² sadalījums pēc īpašuma tiesībām: Rēzeknes pilsētas dome — 149 085m² Fiziskas personas 149 081 m² Valsts 12 999m²

- Benzīna uzglabāšana rezervuāros nav ekonomiski izdevīga, jo ilgstošas uzglabāšanas rezultātā rodas lieli iztvaikošanas zudumi

Lai noteiktu nepieciešamos papildus veidojamos naftas produktu apjomus, Ekonomikas ministrija apkopoja informāciju par esošajiem krājumiem. Pēc Iekšlietu ministrijas, Akcīzes preču pārvaldes, muitas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem 2006.gada janvāra mēneša naftas produktu krājumu apjomi ir apkopti 4.tabulā.

4. tabula. Naftas produktu rezerves 2006.gada janvārī.

Kā redzams tabulā, izveidotās un uzturētās rezerves atbilst Latvijas saistību izpildei pret Eiropa s Savienību. Ievērojamie mazuta atlikumi izskaidrojami ar izmaiņām mazuta kvalitātes prasībām, kas sadārdzina mazuta izmantošanu kā kurināmo, un attiecīgi tā patēriņš ir ievērojami samazinājies.

Pieaugot patēriņam, samazināsies esošie krājumi attiecībā pret patēriņu. Tā rezultātā būs jāpalielina nepieciešamo naftas produktu apjomu nākamajā gadā. Tāpēc, pieņemot lēmumu par pienākumu uzņēmējiem glabāt konkrētu naftas produktu rezervju apjomu, noteikti jāņem vērā šie aspekti.

2. Politikas dokumenti un tiesību akti, kas saistīti ar Valsts naftas produktu rezervju izveidošanu

2.1. Tiesību akti

Padomes 1998.gada 14.decembra direktīva 98/93/EK, kas groza direktīvu 68/414/EEK, kas uzliek EEK dalībvalstīm par pienākumu glabāt jēlnaftas un/vai naftas produktu minimālus uzkrājumus;

Padomes 1968.gada 20.decembra direktīva 68/414/EEK, ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves.

2001 gada 14.augustā apstiprinātā “Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepcija”.

2005.gada 18.novembra MK noteikumi Nr.853 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība”

2002.gada 12.marta MK noteikumi Nr.106. “Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā”;

2002.gada 28.maija MK noteikumi Nr.218 “Noteikumi par enerģētikas informācijas sistēmu”;

2002.gada 29.janvāra MK noteikumi Nr.40 “Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums”.

3. Problēmas risinājums, kas ietver prognozi par sekām, kuras radīsies, ja netiks risināta problēma

Gadījumā, ja netiks uzturētas naftas produktu rezerves, tad netiks nodrošināts apgādes ar naftas produktiem drošums un netiks izpildītas saistības, kas noteiktas Padomes 1998.gada 14.decembra direktīvas 98/93/EK, kas groza direktīvu 68/414/EEK, kas uzliek EEK dalībvalstīm par pienākumu glabāt jēlnaftas un/vai naftas produktu minimālus uzkrājumus un Padomes 1968.gada 20.decembra direktīvas 68/414/EEK, ar ko EEK dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves, kā rezultātā pret Latvijas Republiku var tik ierosināta pārkāpuma procedūra.

4. Problēmas risinājuma varianti

Koncepcijā tiek izskatīti divi piedāvātie varianti, kuri var tikt pārskatīti ar Ministru kabineta lēmumu gadījumā, ja tas var pozitīvi ietekmēt valsts kopējos makroekonomiskos rādītājus:

4.1. 1.variantā paredzēts sadalījums, kur valsts atbildīga par 30 dienu rezervēm un komersanti par 60 dienu rezervēm, sasniedzot 90 dienu rezerves pēc iepriekšējā gada vidējā patēriņa dienā 2009.gadā un turpmākajos gados nodrošinot uzlikto pienākumu izpildi. Naftas produktu rezervju pienākuma sadalījuma grafiks ir noteikts 6.tabulā. Attiecībā uz atbildīgajiem komersantiem par naftas produktu rezervju veidošanu tiks izskatīti divi apakšavarianti.

6.tabula. Naftas produktu rezervju pienākuma sadalījuma grafiks

4.2. 2.variantā paredzēts sadalījums, kur valsts atbildīga par 54 dienu rezervēm un komersanti par 36 dienu rezervēm, sasniedzot 90 dienu rezerves pēc iepriekšējā gada vidējā patēriņa dienā 2009.gadā un turpmākajos gados nodrošinot uzlikto pienākumu izpildi. Naftas produktu rezervju pienākuma sadalījuma grafiks ir noteikts 7.tabulā. Komersantiem veidojot un uzglabājot naftas produktu rezerves 36 dienām, praktiski ir jāiegulda papildus finanšu līdzekļi aptuveni 10—20 dienu rezervju nodrošināšanai, jo komersantu rezerves savas darbības nodrošināšanai parasti ir no 15 līdz 25 dienu robežās.

7.tabula. Naftas produktu rezervju pienākuma sadalījuma grafiks

4.3. Attiecībā uz atbildīgajiem komersantiem par naftas produktu rezervju veidošanu tiek piedāvāti divi apakšvarianti:

4.3.1. a) apakšvariantā par atbildīgajiem komersantiem paredzēts noteikt:

— komersanti, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, — par naftas produktu apjomu, kuru akcīzes preču aprites jomas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izved no akcīzes preču noliktavas (izņemot pārvietošanu atliktajā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā) iekļaujot naftas produktu apjomu, kuru patērē akcīzes preču noliktavā;

— komersantus, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) apstiprināta tirgotāja darbībai, — par naftas produktu apjomu, kuru realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

— komersantus, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas vairumtirdzniecībai, — par naftas produktu apjomu, kuru tie akcīzes preču aprites normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts un realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

— komersantus, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai, — par naftas produktu apjomu, kuru tie akcīzes preču aprites normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts un realizē vai patērē Latvijas Republikas teritorijā;

— citi komersantus — par naftas produktu apjomu, kuru tie Latvijas Republikas teritorijā ieved savam patēriņam no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts;

— komersantus, kuri ir uzņēmušies sniegt naftas produktu izveides un uzglabāšanas pakalpojumus iepriekšminētajiem komersantiem.

4.3.2. b) apakšvariantā par atbildīgajiem komersantiem paredzēts noteikt:

— komersantus, kuri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir saņēmuši speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai, — par naftas produktu apjomu, kuru tie realizē mazumtirdzniecībā un patērē savām vajadzībām;

— komersantus, kuri neiegādājas naftas produktus no komersanta ar speciālu atļauju (licenci) degvielas mazumtirdzniecībai un naftas produktus savam patēriņam iegādājas Latvijas teritorijā vai ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — trešā valsts), tajā skaitā tādi komersanti, kuri naftas produktus patērē brīvajās zonās, — par naftas produktu apjomu, kuru tie ieved no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts;

— komersantus, kuri ir uzņēmušies sniegt naftas produktu izveides un uzglabāšanas pakalpojumus iepriekšminētajiem komersantiem.

4.4. Attiecībā uz naftas produktu uzglabāšanu par valsts naftas produktu rezervju uzglabāšanu komersantiem un par valsts daļas naftas produktu rezervju izveidi atbildīgajai institūcijai tiek piedāvāti sekojoši varianti:

4.4.1. visa valsts naftas produktu rezervju apjoma uzturēšana Latvijas teritorijā. Šī varianta priekšrocība ir rezervju pieejamība un vienkāršāka rezervju izmantošana, jo viss 90 dienu rezervju apjoms atrodas Latvijas teritorijā. Varianta nepilnība slēpjas apstāklī, kas atteicas uz naftas bāzu vides aizsardzības prasībām, kas noteiktas 2006.gada 16.maija Ministru kabineta noteikumos Nr.400 “Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām”, kuru stingrākās prasības stājas spēkā ar 2009.gada 31.decembri attiecībā uz degvielas tvaiku savākšanu un pārstrādi. Attiecīgi būs nepieciešamas papildus investīcijas esošajās tvertnēs vai arī jaunu būvniecībā, kas var būtiski sadārdzināt rezervju uzglabāšanu un attiecīgi paaugstināt degvielas cenas. Šinī sakarā jāizvērtē samērīgums no iegūtā apgādes drošuma, jo tik ilgstošu un apjomīgu traucējumu naftas tirgū, lai būtu nepieciešams Latvijā uzglabāt trīs mēnešu naftas produktu patēriņa apjoma rezerves, iestāšanās varbūtība ir ļoti maza.

4.4.2. visa valsts naftas produktu rezervju apjoma uzturēšana Eiropas Savienības teritorijā. Varianta galvenā priekšrocība ir ekonomiskais ieguvums un mazākā ietekme uz naftas produktu cenu, jo naftas produktu rezerves tiks uzglabātas vietā, kur būs ekonomiski izdevīgākais piedāvājums. Varianta nepilnība ir apstāklī, ka Latvijas teritorijā sliktākajā gadījumā var tikt uzglabātas tikai komersantu rezerves savas darbības nodrošināšanai, kas sastāda no 15-25 dienām un krīzes gadījumā var tikt apgrūtināta rezervju operatīva izmantošanas uzsākšana.

4.4.3. valsts naftas produktu rezervju apjoma uzturēšana attiecībā uz komersantiem 25 % Latvijas teritorijā un 75 % Eiropas Savienības teritorijā, attiecībā uz valsts daļas naftas produktu rezervēm 25 % Latvijas teritorijā un 75% Eiropas Savienības teritorijā. Kompromisa variants, kas nodrošinātu gan ekonomisko izdevīgumu, gan apgādes drošumu, ja naftas produktu apgādē iestājas krīze.

Lai veidotu naftas produktu rezervju valsts daļu, atbildīgajai valsts institūcijai jāveic naftas produktu iepirkumi, naftas produktu uzglabāšanas pakalpojumu iepirkumi un rezervju pakalpojuma iepirkumi. Minēto iepirkumu priekšmetus var piedāvāt tikai dinamiskajā un krasām izmaiņām pakļautajā naftas produktu tirgū strādājošie komersanti. Pašlaik visi minētie iepirkumi valsts rezervju veidotājiem jāveic atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Tomēr līdz šim veikto iepirkumu pieredze liecina, ka Publisko iepirkumu likuma procedūru piemērošana darījumiem naftas tirgū rada šādas problēmas:

1) veicot iepirkumu Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā, iepirkuma procedūra aizņem aptuveni sešus mēnešus. Šajā periodā naftas produktu cenas parasti piedzīvo vairākus kāpumus un kritumus. Tādēļ, lai maksimāli izvairītos no cenu riskiem, komersanti piedāvā augstākas cenas, kas faktiskajā iepirkuma veikšanas brīdī ievērojami pārsniedz reālo tirgus cenu;

2) piegādes valsts rezervju veidošanai komersantiem nav prioritāte, un komersantu aktivitāte ir zema. Ilgā un sarežģītā procedūra, kas saistīta ar piegādi, kura notiks pēc aptuveni pusgada, komersantos nerada pietiekamu interesi. Rezultātā iepirkumam nav konkurences, un tādējādi valstij ir jāpieņem neizdevīgi piedāvājumi (iepriekšējos iepirkumos ir saņemts tikai viens piedāvājums);

3) par rezervju izveidi atbildīgajai institūcijai nav iespēju iepirkuma veikšanas laiku pieskaņot procesiem pasaules naftas tirgū, t.i., iepirkumu uzsākt brīdī, kad sāk kristies naftas cenas.

Rezultātā valsts rezervju iepirkumos, pretēji Publisko iepirkumu likuma mērķim, ir niecīga iespēja iegūt izdevīgus cenu piedāvājumus ne tikai no komersantiem Latvijas teritorijā, bet arī no komersantiem citā Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru izvērtējusi valsts naftas produktu iepirkumu rezultātus un konstatējusi, ka 2006. un 2007.gadā uz valsts daļu naftas produktu piegādē un uzglabāšanas pakalpojumos pieteicies tikai viens komersants. Tas saistīts ar naftas produktu rezervju augstajām izmaksām Latvijas teritorijā, kā arī nepietiekamo naftas uzglabāšanas rezervju kapacitāti – citā Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā naftas produktu rezervju izmaksas ir zemākas nekā Latvijas teritorijā. Pēc publiski pieejamās informācijas datiem 2008.gada 31.martā Igaunijas Naftas krājumu veidošanas aģentūra (OSPA) izsludināja konkursu, kurā bija paredzēts atrast kompāniju, kas Zviedrijas, Somijas vai Dānijas teritorijā varētu uzglabāt 19 200 kubikmetru benzīna un 25 175 kubikmetru dīzeļdegvielas. Konkursam noslēdzoties, par benzīna uzglabāšanu tika noteikta cena – 7,97 lati par kubikmetru gadā, savukārt par dīzeļdegvielas uzglabāšanu – 2,8 lati par kubikmetru gadā. Par degvielas uzglabāšanu noslēgto līgumu termiņš ir vidēji pieci gadi. 2008.gada 28.janvārī tika izsludināts konkurss par naftas produktu piegādi un naftas produktu uzglabāšanu. Konkursā par 14 300 tonnu benzīna piegādi uzvarēja Mažeiķu naftas tirdzniecības nams. Mažeiķu naftas tirdzniecības nama piedāvājums – PLATTS vidējā indeksa 2008.gada marta cena plus prēmija 10,0 ASV dolāru par tonnu. Konkurss par 1300 tonnu dīzeļdegvielas piegādi noslēdzās bez rezultāta, jo piedāvātā cena bija pārāk augsta, un piedāvājumi tika noraidīti. Savukārt konkursa uzvarētāja par 3000 kubikmetru benzīna uzglabāšanu uz pieciem gadiem Igaunijā akcīzes preču noliktavā piedāvātā cena ir 15,39 lati par kubikmetru gadā. Turpretī degvielas uzglabāšana Latvijā izmaksā 60,51 latu par kubikmetru gadā.

Valsts naftas produktu rezervju valsts daļas izveidi un uzglabāšanu nodrošina valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra”.

2005., 2006. un 2007.gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra valsts naftas produktu rezerves iegādājās par valsts piešķirto finansējumu (8.tabula).

8.tabula. Naftas produktu rezervju uzkrājumi

9.tabula. Piešķirtais un nepieciešamais finansējums naftas produktu rezervju iegādei

2007.gadā tiesības veikt naftas produktu rezervju valsts daļas uzglabāšanas pakalpojumus turpmākajos trīs gados iegādājās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 2007.gadā valsts budžeta piešķirtā finansējuma apmērā. Uzglabāšanas pakalpojumā ietilpst naftas produktu uzglabāšana atliktajā akcīzes nodokļa maksājuma statusā produktiem. Uzglabāšanas pakalpojums ietver naftas produktu uzglabāšanu, dabīgo zudumu kompensāciju, iekraušanu/izkraušanu atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība”. Ar 2008.gadu šīs rezerves ir pārņēmusi valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūra”. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2008.gadam” valsts daļas naftas produktu rezervju iegādei tika piešķirti 5,563 milj. latu, bet Ministru kabinets veica grozījumus likumā “Par valsts budžetu”, kas paredz iepriekš minētā finansējuma samazināšanu par 2,565 milj. latu. Aktā par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (turpmāk – Akts), noteikts, ka valstij 2008.gadā jānodrošina apgāde ar naftas produktiem 22 patēriņa dienām, taču piešķirtais finansējums 2008.gadam naftas rezervju iegādei ir nepietiekams, lai nodrošinātu naftas produktu apgādi 22 patēriņa dienām. Ja netiek nodrošināta naftas produktu apgāde 22 patēriņa dienām, tiek pārkāpti Aktā noteiktie termiņi, un tas var būt par pamatu pārkāpuma procedūras ierosināšanai pret Latviju. Bez tam netiks nodrošināta apgāde ar naftas produktiem enerģētiskās krīzes posmos. Tādēļ valsts aģentūrai “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” būtu jāiegādājas naftas produktu rezervju pakalpojums citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī 2008.gadā piešķirtā finansējuma apmērā.

Finansējumu valsts daļas naftas produktu rezervju izveidei nodrošina no 2008.gadā un turpmākajos gados piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Par valsts naftas produktu rezervju valsts daļas izveidi un uzturēšanu atbildīgā institūcija izveido naftas produktu rezervju valsts daļu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību.

5. Nepieciešamie grozījumi tiesību aktos

Lai nodrošinātu pieņemtā konceptuālā risinājuma izpildi ir nepieciešami grozījumi 2005.gada 18.novembra Ministru kabineta noteikumos Nr.853 “Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība”. Nepieciešami grozījumi 2002.gada 12.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.106 “Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā”, lai tie nodrošinātu apgādes drošumu ar naftas produktiem krīzes laikā. Lai samazinātu finansiālo slogu valsts naftas produktu rezervju veidotājiem, Finanšu ministrijai līdz 2006.gada 31.decembrim veikt grozījumus 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” un 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.638 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem”. Ar grozījumiem minētajos Ministru kabineta noteikumos jāparedz iespēja atlaidēm akcīzes nodokļa nodrošinājumam naftas produktiem, kas tiek uzglabāta valsts naftas produktu rezervju vajadzībām.

6. Izmaksas.

Katra koncepcijā izskatītā varianta aptuvenās izmaksas skatīt pielikumos 1-3. Izmaksu sadalījumā izmantota fiksēta glabāšanas cena, kas ir noteikta 21Ls par tonnu gadā. Ar katru nākošo gadu tiek prognozēts 5% cenu pieaugums. Attiecībā uz produktu cenu aprēķinos tiek noteikta sākumcena 360Ls par tonnu un ar katru nākošo gadu tiek prognozēts 5% cenas pieaugums. Produktu cenā netiek iekļauts akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Aprēķinos tiek pielietoti apjomi, par pamatu ņemot 2005.gada vidējo dienas naftas produktu patēriņu, un ar katru nākošo gadu tiek pielietots 5% apjomu pieaugums.

Pielikums Nr.1 parāda izmaksas Komersantiem variantā 1.a) un 1.b), kad komersanti atbildīgi par 60 dienu naftas produktu rezervju izveidi un to ietekmi uz naftas produktu cenu par 1litru.

Pielikums Nr.2 parāda valsts izmaksas 1.variantā, kad valsts ir atbildīga par 30 dienu naftas produktu rezervju izveidi.

Pielikums Nr.3 parāda valsts izmaksas 2.variantā, kad valsts ir atbildīga par 54 dienu naftas produktu rezervju izveidi.

Pielikums Nr.4 parāda izmaksas Komersantiem variantā 1.a) un 1.b), kad komersanti atbildīgi par 36 dienu naftas produktu rezervju izveidi un to ietekmi uz naftas produktu cenu par 1litru.

Komersantu veidojamo rezervju aprēķins 60 dienām

Valsts veidojamo rezervju aprēķins 30 dienām

(Pielikums MK 30.07.2008. rīkojuma Nr.460 redakcijā)

3. Pielikums Valsts naftas produktu rezervju izveides koncepcijai Valsts veidojamo rezervju aprēķins 54 dienām

Piezīme. * Rezerves tiek uzglabātas līdz 29.12.2010.

Komersantu veidojamo rezervju aprēķins 36 dienām