Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumus Nr. 918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību".
Ministru kabineta noteikumi Nr.433

Rīgā 2000.gada 12.decembrī (prot. Nr.58 16.§)
Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 5.panta ceturto daļu,
7.panta piekto daļu, 13.panta otrās daļas 1.punktu un 25.panta otro daļu
I. Vispārīgais jautājums

1. Šie noteikumi nosaka:

1.1. publisko ūdenstilpju (ezeru, upju un ūdenskrātuvju) nomas kārtību, kā arī to upju nomas kārtību, kurās zvejas tiesības pieder valstij;

1.2. (svītrots ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055);

1.3. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību izmantošanas un izsoles kārtību ūdenstilpēs un Latvijas Republikas teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī (turpmāk - Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis), kā arī starptautiskajos ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota;

1.4. maksu un tai piemērojamos atvieglojumus par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu.

II. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas galvenie principi

2. Ūdenstilpes iznomā fiziskām un juridiskām personām (arī ārvalstu fiziskām un juridiskām personām) šādiem ūdenstilpju zivsaimnieciskās izmantošanas veidiem:

2.1. rūpnieciskajai zvejai;

2.2. amatierzvejai - makšķerēšanai (turpmāk - makšķerēšana);

2.3. zivkopībai.

3. Pēc saskaņošanas ar valsts aģentūru “Latvijas Zivju resursu aģentūra” (turpmāk – Latvijas Zivju resursu aģentūra) un Vides ministrijas Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm (turpmāk - reģionālā vides pārvalde) ūdenstilpes iznomā arī šādiem ūdenstilpju izmantošanas veidiem:

3.1. kultūrvēsturisko un dabas objektu aizsardzībai;

3.2. dzeramā ūdens apgādei un ūdens ņemšanai īpašām vajadzībām;

3.3. zinātniskās pētniecības darbiem;

3.4. rekreācijai (atpūtas uz ūdeņiem un peldvietu organizēšanai);

3.5. ūdenssportam;

3.6. ūdensspēka izmantošanai;

3.7. ūdensceļu izmantošanai;

3.8. sapropeļa un minerālo resursu ieguvei;

3.9. hidrotehnisko būvju celtniecībai un ekspluatācijai.

(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.15; MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.726; MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

4. Pēc saskaņošanas ar Latvijas Zivju resursu aģentūru un reģionālajām vides pārvaldēm ūdenstilpes noma var būt dalīta - vairākiem nomniekiem, katram paredzot atsevišķus ūdenstilpes izmantošanas veidus, kuri no vides aizsardzības, ekonomiskā vai sociālā viedokļa nav pretrunā viens otram, bet, iznomājot ūdenstilpes, kuras atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, jāievēro šo teritoriju vispārējie un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāni.

(Grozīts ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

5. Ja ūdenstilpes nomā ir paredzēta rūpnieciskā zveja, papildus ūdenstilpes nomas līgumam noslēdz atsevišķu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu.

6. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņi netiek iznomāti, bet zvejas vietas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē (turpmāk - jūras piekraste), ja nepieciešams, nosaka rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā.

7. Iznomāto ūdenstilpju izmantošanas tiesību un rūpnieciskās zvejas tiesību nodošana citām fiziskām un juridiskām personām ir aizliegta.

8. Ūdenstilpes nomas līguma neatņemama sastāvdaļa ir ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi.

9. Ja tiek iznomātas publiskās ūdenstilpes, saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu jāsaglabā brīva pieeja šīm ūdenstilpēm.

10. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem jāievēro Zvejniecības likuma 9.pantā minētie noteikumi par tauvas joslu.

11. Slēdzot jaunu nomas līgumu vai pagarinot ūdenstilpes nomas līguma vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma termiņu, priekšroka dodama iepriekšējam ūdenstilpes vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā pildījis visus līguma nosacījumus un veicinājis ūdenstilpes hidroekoloģiskā stāvokļa uzlabošanos, kā arī nav pārkāpis rūpniecisko zveju regulējošos normatīvos aktus.

12. Šajos noteikumos ietvertos rūpnieciskās zvejas nomas principus var piemērot arī privāto ūdeņu īpašniekam piederošo rūpnieciskās zvejas tiesību nomā saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu.

III. Ūdenstilpju iznomātājs un nomas objekts

13. (Svītrots ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055.)

14. Publiskās ūdenstilpes šo noteikumu 2.punktā minētajiem zivsaimnieciskajiem izmantošanas veidiem un citiem ūdenstilpju izmantošanas veidiem pēc saskaņošanas ar Latvijas Zivju resursu aģentūru, pildot valsts izpildvaras funkcijas, iznomā vietējā pašvaldība.

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1055 redakcijā)

15. Upes vai tās posmu iznomāšana ir pieļaujama tikai noteiktiem izmantošanas veidiem, ievērojot upes hidroekoloģisko nozīmi, bet nav pieļaujama upes iznomāšana vienlaikus vairākiem izmantošanas veidiem, ja tie ir pretrunā viens otram.

16. Ūdenstilpes, kas atrodas vairāku pašvaldību teritorijās vai robežojas ar tām, iznomā saskaņā ar šo pašvaldību vienošanos.

IV. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājs un nomas objekts

17. Rūpnieciskās zvejas tiesības publiskajos ūdeņos (arī jūras piekrastē) un iekšējos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, atbilstoši Zvejniecības likumam, pildot valsts izpildvaras funkcijas, iznomā vietējā pašvaldība, ievērojot Zvejniecības likuma 6. un 7.pantā minētos nosacījumus par zvejas tiesībām.

(Grozīts ar MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.726; MK16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

18. (Svītrots ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055.)

19. (Svītrots ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055.)

20. (Svītrots ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055.)

21. (Svītrots ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055.)

22. (Svītrots ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055.)

23. Zivju resursus ūdenstilpēs, kas atrodas vairāku pašvaldību teritorijās vai robežojas ar tām, pašvaldības pārvalda saskaņā ar savstarpēju vienošanos, izveidojot kopīgu konsultatīvo komisiju, kurā izskata jautājumus par minēto ūdenstilpju zivju resursu pārvaldīšanu un vienojas par:

23.1. ūdenstilpes (tai skaitā nomātas ūdenstilpes) izmantošanu zvejas un makšķerēšanas vajadzībām;

23.2. pieejamo zvejas limitu sadali;

23.3. licencētās makšķerēšanas nosacījumiem, ja tāda ir paredzēta ūdenstilpē;

23.4. līdzdalību zivju resursu aizsardzības (zvejas un makšķerēšanas kontroles) un zivju krājumu papildināšanas pasākumos.

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1055 redakcijā)

24. Rūpnieciskās zvejas tiesības šo noteikumu 17.punktā minētajos ūdeņos iznomā fiziskajām un juridiskajām personām, nosakot zvejas rīku veidus un skaitu vai nozvejas apjomus, bet, ja nepieciešams, arī zvejas vietas, ievērojot attiecīgās pašvaldības teritorijas ūdeņiem iedalītos zvejas limitus.

(Grozīts ar MK 06.12.2005. noteikumiem Nr.921)

25. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem aiz jūras piekrastes joslas Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā, kā arī starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos atbilstoši Zvejniecības likumam, pildot valsts izpildvaras funkcijas, iznomā Latvijas Zivju resursu aģentūra.

(Grozīts ar MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.726; MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

26. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem šo noteikumu 25.punktā minētajos ūdeņos fiziskajām un juridiskajām personām iznomā, nosakot attiecīgus zvejas limitus katrai zivju sugai un, ja nepieciešams, - katram zvejas rajonam.

27. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības fiziskajām un juridiskajām personām, jāievēro Zvejniecības likuma 7.panta sestajā daļā noteiktās prasības par priekšrocībām zvejas tiesību nomā.

28. To vērtīgo zivju sugu rūpnieciskajā zvejā, kurām ir ierobežots kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms (zvejas rīku skaits), var noteikt zivju zveju bez rūpnieciskās zvejas tiesību nomas, organizējot zveju ar rūpnieciskās zvejas licencēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka licencētās rūpnieciskās zvejas kārtību.

V. Makšķerēšanas tiesību iegūšana

29. Makšķerēšanas tiesības Zvejniecības likuma 10.pantā noteiktajos ūdeņos var izmantot jebkura fiziskā persona vecumā no 16 līdz 65 gadiem, nopērkot gada vai īstermiņa (trīs mēnešu) makšķerēšanas karti. Makšķerēšanas karšu izplatīšanu un realizāciju organizē Latvijas Zivju resursu aģentūra.

(Grozīts ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

30. Bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 16 gadiem, kā arī personām, kuras ir vecākas par 65 gadiem, un invalīdiem ir tiesības makšķerēt, neiegādājoties makšķerēšanas kartes.

31. Ja attiecīgās ūdenstilpes nomas līgums paredz šo noteikumu 29. un 30.punktā noteikto makšķerēšanas tiesību izmantošanas ierobežojumus, tiem jābūt minētiem ūdenstilpes nomas līgumā un ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos. Šie ierobežojumi jāatspoguļo ar attiecīgām norādes zīmēm pie ceļiem, kas ved uz ūdenstilpi, un ūdenstilpes piekrastē.

32. Īstermiņa un gada makšķerēšanas tiesību izmantošana netiek pilnībā attiecināta uz saskaņā ar Zvejniecības likuma 10.panta otrajā daļā noteikto makšķerēšanu ar īpašām maksas zvejas atļaujām (licencēm), kuras jāiegādājas papildus makšķerēšanas kartei, pamatojoties uz konkrētiem licencētās makšķerēšanas noteikumiem, kas izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri regulē licencētās amatierzvejas - makšķerēšanas kārtību Latvijas Republikas ūdeņos.

VI. Brīva pieeja iznomātajām publiskajām ūdenstilpēm

33. Ja tiek iznomāta publiskā ūdenstilpe, jānodrošina brīva pieeja ūdenstilpei, lai to varētu izmantot:

33.1. kultūrvēsturiskās ainavas un dabas objektu apskatei;

33.2. dzeramā ūdens apgādei;

33.3. rekreācijai;

33.4. makšķerēšanai;

33.5. rūpnieciskajai zvejai. Rūpnieciskā zveja publiskajās ūdenstilpēs notiek, ja šādu ūdenstilpes izmantošanas veidu paredz ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi un to pieļauj Zvejniecības likuma 6.panta sestās daļas nosacījumi.

34. Šo noteikumu 33.punktā minētie nosacījumi, kas saistīti ar brīvas pieejas principa ievērošanu, jānorāda publiskās ūdenstilpes nomas līgumā un ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos.

35. Publiskās ūdenstilpes nomniekam nav tiesību iekasēt maksu par šo noteikumu 33.punktā minētajiem publiskās ūdenstilpes izmantošanas veidiem. Nomnieks ir tiesīgs iekasēt maksu par papildu pakalpojumiem, kuri nodrošina publisko ūdenstilpju izmantošanas iespējas atbilstoši šo noteikumu 33.punktā minētajiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem. Paredzētie maksas pakalpojumi jānorāda ūdenstilpes nomas līgumā.

VII. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu termiņi

36. Ūdenstilpes var tikt iznomātas uz laiku no 5 līdz 30 gadiem.

37. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības nav saistītas ar ūdenstilpes nomu, tās iznomā uz laiku no viena gada līdz 15 gadiem. Ja nomas līgums tiek slēgts pēc kalendāra gada sākuma, tas jāslēdz uz laiku, ne mazāku kā līdz kalendāra gada beigām.

38. Ja rūpnieciskajai zvejai vienlaikus tiek nomātas rūpnieciskās zvejas tiesības un ūdenstilpe, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas termiņu atbilstīgi ūdenstilpes nomas līguma termiņam var pagarināt līdz 30 gadiem.

39. Pēc saskaņošanas ar pašvaldību (pašvaldībām), Latvijas Zivju resursu aģentūru un Vides ministriju ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomai iespējams noteikt citus nomas līguma termiņus.

(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.15; MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

VIII. Nomas iesniegumu iesniegšana un izskatīšana

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 06.12.2005. noteikumiem Nr.921)

40. Ūdenstilpes nomas iesniegums un ar ūdenstilpes nomu saistītās saimnieciskās darbības plāns jāiesniedz attiecīgajā pašvaldībā (pašvaldībās).

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1055 redakcijā)

41. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegums jāiesniedz Latvijas Zivju resursu aģentūrā vai attiecīgajā pašvaldībā, ievērojot šo noteikumu 17. un 25.punktā noteiktos nosacījumus.

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1055 redakcijā)

42. Nomas iesniegumu izskata mēneša laikā. Pieteicējam sniedz rakstisku atbildi par ūdenstilpes vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespēju.

(Grozīts ar MK 06.12.2005. noteikumiem Nr.921)

43. Ja nomas iesniegumu skaits pārsniedz ūdenstilpju nomas vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas, tiek rīkots ūdenstilpju nomas konkurss vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsole. Nomas iesnieguma iesniedzējam rakstiski paziņo par konkursa vai izsoles norises vietu un laiku.

(Grozīts ar MK 06.12.2005. noteikumiem Nr.921)

IX. Ūdenstilpes nomas konkurss

44. Ja uz ūdenstilpes nomu ar vienādiem vai dažādiem, savstarpēji pretrunīgiem izmantošanas veidiem, kas paredzēti šo noteikumu 2. un 3.punktā, ir pieteikušies divi vai vairāki pretendenti, rīko ūdenstilpes nomas konkursu.

45. Iesniegumus ūdenstilpes nomas konkursam un ar ūdenstilpes nomu saistītās saimnieciskās darbības plānus iesniedz attiecīgajai pašvaldībai (pašvaldībām).

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1055 redakcijā)

46. Ja ūdenstilpes nomas konkursu organizē vairākas pašvaldības, tās savstarpēji vienojas par konkursa kārtību, pašvaldību pārstāvju līdzdalību konkursa komisijā un konkursa norises vietu un laiku.

47. Attiecīgā pašvaldība (pašvaldības) mēnesi pirms paredzētā ūdenstilpes nomas konkursa termiņa beigām nosūta konkursa noteikumus un citus materiālus Latvijas Zivju resursu aģentūrai, reģionālajai vides pārvaldei un pretendentiem un paziņo konkursa norises vietu un laiku.

(Grozīts ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

48. (Svītrots ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055.)

49. Ūdenstilpes nomas konkurss, piedaloties pretendentiem, notiek pašvaldības (pašvaldību) noteiktajā vietā un laikā.

(Grozīts ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

50. Konkursa komisija, kuras sastāvā ir Latvijas Zivju resursu aģentūras, reģionālās vides pārvaldes un pašvaldību pārstāvji, izskata un novērtē pretendentu iesniegumus, ņemot vērā Latvijas Zivju resursu aģentūras un reģionālās vides pārvaldes, kā arī zinātnisko un konsultatīvo organizāciju atzinumus.

(Grozīts ar MK 06.12.2005. noteikumiem Nr.921; MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

51. Konkursa komisijai ir tiesības pieprasīt no pretendenta papildu informāciju vai materiālus, kuros sniegta detalizēta informācija par ūdenstilpes izmantošanas veidiem.

52. Konkursa uzvarētāju nosaka ar balsu vairākumu, un konkursa komisija lēmumu paziņo visiem pretendentiem.

53. Konkursa komisijas lēmuma kopija tiek pievienota ūdenstilpes nomas līgumam, kuru noslēdz ar konkursa uzvarētāju.

X. Rūpnieciskās zvejas tiesību izsole

54. Ja rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumu skaits pārsniedz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas, iespējams rīkot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli.

(Grozīts ar MK 06.12.2005. noteikumiem Nr.921)

55. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli rīko šo tiesību iznomātājs Latvijas Zivju resursu aģentūras vai attiecīgās pašvaldības (pašvaldību) personā saskaņā ar šo noteikumu 17. un 25.punktu.

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1055 redakcijā)

56. Latvijas Zivju resursu aģentūra vai attiecīgā pašvaldība (pašvaldības) paziņo izsoles dalībniekiem par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoles noteikumiem, izsoles norises vietu un laiku.

(Grozīts ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

57. Zvejniecības likuma 11.panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos notiek slēgtā izsole, kurā piedalās tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kuras iesniegušas rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iesniegumus un kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu.

(Grozīts ar MK 06.12.2005. noteikumiem Nr.921)

58. Ja tiek pilnīgi apmierināti to fizisko un juridisko personu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pieprasījumi, kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu, atlikušās rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas piedāvā atklātā izsolē.

59. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoles sākuma cenu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 88. un 89.punktu.

60. Ja saskaņā ar šo noteikumu 28.punktā minētajiem nosacījumiem rīko rūpnieciskās zvejas licenču izsoli, jāievēro šajā nodaļā noteiktās prasības.

XI. Nomas līguma veids, saturs un sastāvdaļas

61. Ūdenstilpes nomas līgumu par šo noteikumu 2.punktā minētajiem zivsaimnieciskās izmantošanas veidiem slēdz attiecīgā pašvaldība (pašvaldības) un nomas līgumā norāda, ka:

61.1. iznomātājs nomniekam dabā parāda ūdenstilpes robežas saskaņā ar ūdenstilpes plānu un nodod iznomāto ūdenstilpi tādā stāvoklī, kādā tā ir novērtēta ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos līguma slēgšanas brīdī;

61.2. nomnieks nodrošina iznomātās ūdenstilpes uzraudzību un nepieļauj tajā trešo personu nelikumīgu darbību, kā arī informē iznomātāju par zemes īpašnieku (lietotāju) vai citu ūdenstilpes nomnieku nelikumīgu rīcību, kas kaitē vai varētu kaitēt iznomātās ūdenstilpes hidrobioloģiskajam stāvoklim un videi;

61.3. nomnieks netraucē iznomātajā ūdenstilpē veikt izpētes darbus, kas saskaņoti ar iznomātāju;

61.4. nomas maksā ir iekļaujama maksa par līgumā paredzētajiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem, kā arī valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai pārskaitāmā nomas maksas daļa;

61.5. līguma darbību vienpusēji var izbeigt pirms termiņa, ja:

61.5.1. nomnieks sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas nav uzsācis līgumā paredzēto darbību, nepilda vai pārkāpj līguma nosacījumus;

61.5.2. nomnieks vairāk par mēnesi aizkavējis nomas maksas maksājumus un tie netiek samaksāti divu nedēļu laikā pēc iznomātāja atgādinājuma saņemšanas;

61.5.3. saskaņā ar vides aizsardzības institūcijas atzinumu vai zinātniskajām rekomendācijām veiktie valsts institūciju zivju resursu aizsardzības pasākumi padara neiespējamu līguma izpildi.

(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.15; MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

62. Ūdenstilpes nomas līgumu par šo noteikumu 3.punktā minētajiem izmantošanas veidiem pašvaldības slēdz saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

63. Pašvaldības un Latvijas Zivju resursu aģentūra rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu slēdz, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto parauglīgumu.

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1055 redakcijā)

64. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātāji ir tiesīgi ietvert nomas līgumā papildu nosacījumus nomniekam, ņemot vērā vides un zivju resursu aizsardzības vajadzības, kā arī vietējos sociālekonomiskos faktorus. Atkarībā no attiecīgās ūdenstilpes platības un zivsaimnieciskās izmantošanas veida šajos nosacījumos saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumu Nr.388 "Zivju fonda nolikums" 6.5.apakšpunktu norāda valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai ieskaitāmo daļu no maksas par publisko ūdenstilpju nomu un to ūdenstilpju nomu, kuras nav privātajā īpašumā (turpmāk - valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai pārskaitāmā nomas maksas daļa), ja ūdenstilpe tiek nomāta šo noteikumu 2.punktā minētajiem zivsaimnieciskās izmantošanas veidiem.

(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.15)

65. Ūdenstilpes nomas līguma sastāvdaļa ir ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi, kurus pēc ūdenstilpes iznomātāja pasūtījuma uz visu ūdenstilpes nomas termiņā norādīto laiku konkursa kārtībā izstrādā Latvijas Zivju resursu aģentūra vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts zinātniskās pētniecības darbs un kuru izstrādātos ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumus saskaņo Latvijas Zivju resursu aģentūra.

(Grozīts ar MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.726)

66. Ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos jāatspoguļo nomas līgumā norādītajā termiņā paredzētā saimnieciskā darbība, nepieciešamie vides aizsardzības un ekoloģiskā līdzsvara saglabāšanas un zivju resursu atjaunošanas pasākumi un citi vietējiem apstākļiem atbilstīgi pasākumi pēc iznomātāja pieprasījuma vai paša nomnieka priekšlikumiem, kā arī, iznomājot ūdenstilpi 2.punktā minētajiem zivsaimnieciskās izmantošanas veidiem, jānorāda:

66.1. zivju resursu un to barības bāzes novērtējums;

66.2. iepriekšējās zivsaimnieciskās izmantošanas raksturojums;

66.3. atzinums par iespējamiem ūdenstilpes zivsaimnieciskās izmantošanas veidiem;

66.4. rūpnieciskās zvejas limiti;

66.5. rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas nosacījumi vai ierobežojumi;

66.6. makšķerēšanas organizatoriskie pasākumi;

66.7. zivkopības pasākumi (ielaižamās zivju sugas, vecums un skaits);

66.8. zivju aizsardzības pasākumi;

66.9. prasības tauvas joslas izmantošanai.

67. Ūdenstilpes nomas līgumam pievienotos ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumus apstiprina pasūtītājs - ūdenstilpes iznomātājs, un tiem jābūt saskaņotiem ar Latvijas Zivju resursu aģentūru un reģionālo vides pārvaldi.

(Grozīts ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

68. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumam katru gadu sastāda protokolu, kurā norāda nomniekam kārtējam nomas gadam iedalīto zvejas rīku skaitu vai zvejas limitu, kā arī nomas maksas apmēru.

69. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā gada laikā var izdarīt grozījumus (limita palielināšana vai samazināšana) saskaņā ar abpusēju vienošanos, izņemot šo noteikumu 70.punktā minētos gadījumus.

70. Iznomātājs gada laikā vienpusējā kārtā izdara grozījumus rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā, samazinot zvejas limitu, ja:

70.1. nomnieks kārtējā gada trīs ceturkšņos nav nozvejojis pusi no viņam paredzētā nozvejas apjoma. Pēc nozvejas apjoma samazināšanas atlikusī daļa nedrīkst būt mazāka par trešdaļu no nomas gada trīs ceturkšņos izmantotās nozvejas apjoma daļas, pievienojot pieaugumu 10 % apmērā;

70.2. nomnieks pusgada laikā nav sācis izmantot viņam noteikto zvejas rīku skaita limitu vai izmanto mazāk nekā trīs ceturtdaļas no noteiktā zvejas rīku skaita;

70.3. saskaņā ar Vides ministrijas atzinumu vai zinātniskajām rekomendācijām veiktie zivju resursu aizsardzības pasākumi ir par pamatu zvejas limita samazinājumam.

(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.15)

XII. Nomnieka un iznomātāja tiesības un pienākumi

71. Ūdenstilpes nomniekam ir tiesības un pienākums izmantot ūdenstilpi nomas līgumā paredzētajiem mērķiem līgumā noteiktajā laikā.

72. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam ir tiesības un pienākums zvejot, izmantojot nomas līgumā noteikto zvejas rīku veidus un skaitu, ievērojot attiecīgajās ūdenstilpēs vai zvejas vietās (zvejas rajonos) paredzētos nozvejas apjomus, nomas līgumā noteikto termiņu un kārtību, kādā samaksājama nomas maksa.

73. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir pienākums sniegt nomniekam atbalstu nomas līguma īstenošanā un ar savu rīcību vai cita nomas līguma noslēgšanu nepieļaut tādu trešās personas darbību, kas varētu kaitēt nomniekam.

74. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir pienākums nomas līguma darbības laikā nomniekam dot maksimālu iespēju izmantot zivju resursus, ievērojot nomnieka zvejas iespējas un prioritāti papildu zvejas limita saņemšanai saskaņā ar šo noteikumu XIII nodaļu.

XIII. Iznomāto rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošana un rūpnieciskās zvejas licencēšana

75. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības, jāievēro kopējie pieļaujamie limiti un pašvaldības teritorijas ūdeņiem noteiktie zvejas limiti.

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1055 redakcijā)

76. Iznomātās rūpnieciskās zvejas tiesības var izmantot saskaņā ar Latvijas Zivju resursu aģentūras vai attiecīgo pašvaldību rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam noteiktajiem zvejas limitiem, kas norādīti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā. Zivju nozvejas apjomu vai zvejas rīku skaitu nomniekam nosaka, ņemot vērā komerciālās zvejas vai pašpatēriņa zvejas veidu, nomnieka zvejas iespējas un efektivitāti iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā, kā arī kopējo zvejas limita lielumu, zvejas tiesību nomnieku kopējo skaitu, vietējo pašvaldību zvejnieku priekšrocības un citus zivsaimnieciskus un reģionālus faktorus.

(Grozīts ar MK 06.12.2005. noteikumiem Nr.921; MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

77. Zvejas limitus, kas atbilstīgi šo noteikumu 76.punktā noteiktajai kārtībai paliek neiedalīti rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, gada laikā ir iespējams papildus iedalīt esošajiem nomniekiem, ņemot vērā nomnieku zvejas iespējas un efektivitāti, vai piedāvāt tos citiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem.

78. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē zvejo ar zvejas rīkiem, kuru skaits ir noteikts nomas līguma protokolā, vai izmanto iedalīto nozvejas apjomu, ja tāds ir noteikts, pēc tam, kad samaksāta kārtējā gada nomas maksa zvejas tiesību iznomātājam un zvejai iekšējos ūdeņos vai jūras piekrastes ūdeņos saņemta zvejas licence Vides ministrijas Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē (turpmāk — Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde). Rūpnieciskās zvejas licenci izsniedz, pamatojoties uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā noteikto zvejas rīku skaitu (nozvejas apjomu), pēc tam, kad nokārtota kārtējā gada nomas maksa.

(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.15; MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.726)

79. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zveju ar kuģiem Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz jūras piekrastes joslas, kā arī starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos uzsāk pēc licences saņemšanas Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē. Zvejas licenci izsniedz, pamatojoties uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā noteikto nozvejas apjomu.

(Grozīts ar MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.726)

80. Ja nākamajā kalendāra gadā no līgumslēdzējām pusēm neatkarīgu iemeslu dēļ tiek mainīts (palielināts vai samazināts) pieļaujamās nozvejas apjoms atsevišķām zivju sugām, kā arī mainīts pieļaujamais zvejas rīku skaits vai zvejas veidi, rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam attiecībā pret nomniekiem jāievēro proporcionalitāte šo lielumu izmaiņā (palielināšanā vai samazināšanā), sastādot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu protokolus kārtējam nomas gadam.

81. Nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita palielināšana pieļaujama tikai pēc nomnieka un iznomātāja vienošanās. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības iznomā pašpatēriņa zvejai, ievēro arī attiecīgajos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteiktos ierobežojumus.

(MK 06.12.2005. noteikumu Nr.921 redakcijā)

82. Nozvejas apjomu vai zvejas rīku skaitu samazina pēc pušu vienošanās, vai šo noteikumu 70.punktā un 80.punktā noteiktajos gadījumos to vienpusēji nosaka iznomātājs.

83. Ja būtiski mainās pieļaujamie zvejas veidi, rūpnieciskās zvejas nomas līgums tiek pārskatīts vai pēc pušu vienošanās tā darbība tiek pārtraukta pirms termiņa.

84. Pēc nomnieka ierosinājuma rūpnieciskās zvejas nomas līguma darbību šo noteikumu 83.punktā minētajā gadījumā aptur uz noteiktu laiku. Nomas līguma darbības apturēšana neietekmē nomas līguma beigu termiņu.

85. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības saskaņā ar Zvejniecības likuma 6.panta ceturto un piekto daļu vai šo noteikumu 28.punktā noteiktajos gadījumos netiek nomātas vai tiek nomātas saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu, tās izmanto, saņemot rūpnieciskās zvejas licenci Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē pirms zvejas licences saņemšanas veic tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot, bet maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu aiz jūras piekrastes joslas - Latvijas Zivju resursu aģentūrā.

(Grozīts ar MK 29.08.2006. noteikumiem Nr.726; MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

XIV. Nomas maksas apmēri un samaksas kārtība

86. Ūdenstilpju nomas maksa nosakāma, ņemot vērā ūdenstilpes platību, tās izmantošanas veidu un citus sociālekonomiskos faktorus, kā arī valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai pārskaitāmo nomas maksas daļu. Nomas maksu iznomātājam maksā katru gadu vai par visu nomas laiku normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā vai saskaņā ar nomnieka un iznomātāja vienošanos, ja normatīvajos aktos maksāšanas kārtība nav noteikta.

(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.15)

87. Ja ūdenstilpi un rūpnieciskās zvejas tiesības nomā vienlaikus, nomas maksu attiecīgi sadala šādi:

87.1. ūdenstilpes nomas maksa;

87.2. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksa.

88. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu nosaka pamatmaksu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu, ņemot vērā iznomājamo zvejas rīku veidu, zvejas vietu (zvejas rajonu), zvejojamās zivju sugas un nozvejas apjomu.

89. Ja tiek rīkota rūpnieciskās zvejas tiesību izsole, pamatmaksa ir izsoles sākuma cena.

90. Rūpnieciskās zvejas nomas maksu katru gadu norāda nomas līguma protokolā.

91. Zemkopības ministrija ir tiesīga noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem šo noteikumu pielikumā, ņemot vērā zivju resursu stāvokli, izmantojamo zvejas rīku veidu, jaunu zvejas rīku ieviešanu, finansiālo stāvokli un zivju cenu līmeni, kā arī citus ekonomiskos faktorus.

92. Grozījumus šo noteikumu pielikumā var izdarīt ne biežāk kā reizi pusgadā, turklāt tie neietekmē rūpnieciskās zvejas nomas līguma protokolos norādīto nomas maksu, kura noteikta pirms grozījumu izdarīšanas.

93. Ja saskaņā ar Zvejniecības likuma 6.panta ceturto un piekto daļu rūpnieciskās zvejas tiesības netiek nomātas vai tiek nomātas saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu, maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu tiek veikta pirms zvejas licences saņemšanas un ievērojot šo noteikumu pielikumā noteiktos pamatmaksas apmērus.

94. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, kuriem noteikti zvejas rīku (nozvejas apjomu) limiti iekšējās ūdenstilpēs vai jūras piekrastē, līdz zvejas uzsākšanai un pirms licences saņemšanas jānokārto kārtējā gada nomas maksa saskaņā ar rūpnieciskās zvejas nomas līguma protokolā noteiktajiem maksas apmēriem līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē iekasē tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot.

(Grozīts ar 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

95. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, kuriem noteikti nozvejas apjomi Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas, kā arī starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos, gada nomas maksa jāveic līdz kārtējā gada 30.septembrim katru mēnesi proporcionālās daļās saskaņā ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā vai tā protokolā noteiktajiem maksas apmēriem un kārtību, izņemot gadījumus, ja starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos nozvejas apjoms netiek noteikts, un maksa par zvejas tiesību nomu jāveic atbilstoši iepriekšējā mēneša faktiskajai nozvejai līdz šim mēnesim sekojošā mēneša divdesmit piektajam datumam vai arī to aizstāj ar maksu, kāda paredzēta Eiropas Savienības līgumos ar trešajām valstīm noteiktajos zvejas tiesību iegūšanas nosacījumos. Ja gada vai mēneša nomas maksa noteiktajā termiņā netiek samaksāta, zvejas licences darbība tiek apturēta vai licence tiek anulēta un rūpnieciskās zvejas tiesību turpmāka izmantošana tiek atlikta līdz parāda dzēšanai, kā arī tiek aprēķināta kavējuma nauda 0,5 % apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu aiz jūras piekrastes joslas iekasē Latvijas Zivju resursu aģentūra.

(Grozīts ar 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

96. Ja tiek noteikts zvejas papildlimits, nomnieks desmit dienu laikā pēc papildlimita noformēšanas rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā samaksā par noteikto papildlimitu.

97. Makšķerēšanas tiesības tiek apstiprinātas, veicot šo noteikumu pielikumā norādīto iemaksu un saņemot makšķerēšanas karti.

(Grozīts ar MK 12.10.2004. noteikumiem Nr.855)

98. Līdzekļus no kopējās summas, kas tiek iekasēta par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu vai to izsoli un rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanu, sadala šādi:

98.1. 70 % līdzekļu no kopējās summas katru mēnesi ieskaitāmi valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai;

98.2. 30 % līdzekļu, ko iekasējušas pašvaldības, ieskaitāmi pašvaldību speciālā budžeta kontā zvejas organizēšanai un tās pārvaldes nodrošināšanai pašvaldībās;

98.3. 30 % līdzekļu no kopējās summas, ko iekasējusi Latvijas Zivju resursu aģentūra, ieskaitāmi minēto institūciju pamatbudžeta kontā zvejas organizēšanai, kā arī izmantojami makšķerēšanas karšu izplatīšanas organizēšanai saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu.

(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.15; 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

99. Valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai veicamo pārskaitījumu apmēri par šo noteikumu 28.punktā minētajām rūpnieciskās zvejas licencēm un šo noteikumu 32.punktā minētajām īpašajām maksas zvejas atļaujām (licencēm) šajos noteikumos netiek noteikti, un tie jāparedz citos normatīvajos aktos.

(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.15)

XV. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas atvieglojumi

100. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem piemēro maksas atvieglojumus, samazinot paredzēto nomas maksu par 25 %, ja:

100.1. ūdenstilpes iznomātas tāda veida izmantošanai, kas saistīta ar vides un dabas aizsardzību, dzeramā ūdens apgādi, zinātniskās pētniecības darbiem un nozīmīgu valsts un vietēju pasākumu veikšanu;

100.2. nomnieks pasākumiem, kuri saistīti ar vides un zivju aizsardzību, kā arī zivju resursu ataudzēšanu, izmanto nomas līgumā paredzētos līdzekļus, kā arī papildu līdzekļus;

100.3. rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zvejo zivis, kuru krājumi pēc zinātniskā novērtējuma ir stabilā stāvoklī, nav nepieciešama to pastiprināta aizsardzība un valsts ir ieinteresēta šo krājumu izmantošanā, kā arī lai veicinātu melioratīvo zveju;

100.4. rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam iepriekšējā nomas gadā stihiskas nelaimes gadījumā gājuši bojā zvejas rīki vai peldošie līdzekļi, kas radījuši viņam ievērojamus zaudējumus;

100.5. rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zvejo pašpatēriņam un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas gada laikā tam ir piešķirtas tiesības zvejā izmantot vairāk nekā viena veida zvejas rīkus (bet ne vienlaikus).

(Grozīts ar MK 06.12.2005. noteikumiem Nr.921)

101. Nomas maksas atvieglojumi, kuru apmērs pārsniedz 25 % no paredzētās nomas maksas, ir pieļaujami tikai ar Latvijas Zivju resursu aģentūras un Vides ministrijas piekrišanu, pēc tam, kad ir izskatīti attiecīgie pieprasījumi par nomas maksas atvieglojumiem un to pamatojumi.

(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.15; MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

102. Maksas atvieglojumus piemēro arī makšķerēšanas tiesību izmantošanai, ja makšķerēšanas kartes tiek realizētas organizētām makšķernieku biedrībām vai klubiem.

XVI. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas un rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanas maksas uzskaite

103. Pašvaldības katru ceturksni apkopo to rīcībā esošās ziņas par izmantotajām vai iznomātajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, saņemto nomas maksu, kā arī līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanu, un valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai pārskaitītajiem līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.15; MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

104. Šo noteikumu 103.punktā minētās ziņas tiek iesniegtas Latvijas Zivju resursu aģentūrā līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša desmitajam datumam.

(Grozīts ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

105. Latvijas Zivju resursu aģentūra apkopo no pašvaldībām saņemtās ziņas, kā arī savus datus par pārskaitījumiem valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai, līdz nākamā mēneša beigām pēc pārskata ceturkšņa sagatavo attiecīgā ceturkšņa pārskatu un iesniedz to Zivju fonda padomē.

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1055 redakcijā)

106. Šo noteikumu 103.punktā minētās ziņas iesniedzamas Latvijas Zivju resursu aģentūrā un 105.punktā minētais pārskats par kopējiem gada rezultātiem iesniedzams Zivju fonda padomē attiecīgi līdz nākamā gada februāra beigām un pirmā ceturkšņa beigām pēc pārskata gada.

(Grozīts ar MK 16.12.2008. noteikumiem Nr.1055)

107. Iesniedzamo ziņu un pārskatu veidu un apjomu nosaka Zivju fonda padome.

XVII. Noslēguma jautājumi

108. Atzīt par spēku zaudējušiem:

108.1. Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra noteikumus Nr.21 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 14., 177.nr.; 1997, 314.nr.; 1998, 375./380.nr.; 1999, 237./238.nr.);

108.2. Ministru kabineta 1996.gada 15.oktobra noteikumus Nr.383 "Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra noteikumos Nr.21 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 177.nr.);

108.3. Ministru kabineta 1997.gada 2.decembra noteikumus Nr.403 "Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra noteikumos Nr.21 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 314.nr.);

108.4. Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumus Nr.454 "Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra noteikumos Nr.21 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 375./380.nr.);

108.5. Ministru kabineta 1999.gada 20.jūlija noteikumus Nr.259 "Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra noteikumos Nr.21 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 237./238.nr.).

109. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgtie rūpnieciskās zvejas tiesību un ūdenstilpju nomas līgumi ir spēkā līdz to pagarināšanas vai pārslēgšanas brīdim.

110. Maksa par 2008.gada makšķerēšanas īstermiņa karti (trim mēne­šiem) ir divi lati (ar pievienotās vērtības nodokli) un par makšķerēšanas īster­miņa karti (trim mēnešiem), ja to iegādājas makšķerēšanas vietā, – trīs lati (ar pievienotās vērtības nodokli).

(MK 25.11.2008. noteikumu Nr.979 redakcijā)

111. No 2009.gada 1.janvāra Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldes saistības rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumos pārņem Latvijas Zivju resursu aģentūra, bet publisko ūdenstilpju nomas līgumos par šo ūdenstilpju zivsaimniecisko izmantošanu – attiecīgā pašvaldība (pašvaldības). Latvijas Zivju resursu aģentūra un attiecīgā pašvaldība (pašvaldības) līdz 2009.gada 31.decembrim šajos nomas līgumos izdara grozījumus, kas saistīti ar līgumslēdzējas puses maiņu.

(MK 16.12.2008. noteikumu Nr.1055 redakcijā)

Ministru prezidenta vietā - satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Zemkopības ministra vietā - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
Pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 12.decembra noteikumiem Nr.433
Pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu

(Pielikums MK 29.08.2006. noteikumu Nr.726 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.11.2008. noteikumiem Nr.979; grozījumi I nodaļas 5.punktā stājas spēkā 01.01.2009., sk. MK 25.11.2008. noteikumu Nr.979 2. punktu)

I. Zveja Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, arī citu valstu ūdeņos

Nr. p.k.

Zivju sugas nosaukums

Maksa par nozvejas limita vienu tonnu (latos)*

Baltijas jūrā

Rīgas jūras līcī

1.

Reņģe

1,00

1,00

2.

Brētliņa

0,75

0,75

3.

Menca

10,00

-

4.

Lasis (par 200 gab.)

20,00

-

5.

Plekste

2,00

2,00

6.

Akmeņplekste

25,00

-

Piezīme.

* Pamatojoties uz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 2.panta divdesmit otro daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

II. Zveja Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un iekšējās ūdenstilpēs

Nr. p.k.

Zvejas rīka nosaukums

Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību (latos)*

Baltijas jūras piekrastē

Rīgas jūras līča piekrastē

iekšējās ūdenstilpēs

upēs

ezeros un ūdenskrātuvēs

1.

Reņģu stāvvads

80,00

100

-

-

2.

Zivju murds ar sētu (piekrastes ūdeņos)

50,00

60,00

-

-

3.

Zivju murds ar sētu līdz 30 m (iekšējās ūdenstilpēs)

-

-

10,00

7,00

4.

Zivju murds ar sētu virs 30 m (iekšējās ūdenstilpēs)

-

-

25,00

20,00

5.

Zivju murds bez sētas

-

-

7,00

5,00

6.

Zušu murds

30,00

40,00

-

-

7.

Zušu murds ar sētu līdz 30 m

-

-

15,00

10,00

8.

Zušu murds ar sētu virs 30 m

-

-

-

75,00

9.

Lucīšu murds

-

15,00

-

-

10.

Stagaru murds ar sētu

-

-

25,00

10,00

11.

Stagaru murds bez sētas

-

-

10,00

-

12.

Plekstu vads (atvērums** līdz 40 m)

25,00

40,00

-

-

13.

Plekstu vads (atvērums** virs 40 m)

50,00

80,00

-

-

14.

Zivju vads (atvērums** virs 200 m)

20,00

-

-

-

15.

Zivju tīkls, līdz 100 m (piekrastes ūdeņos)

5,00

15,00

-

-

16.

Zivju tīkls, par katriem 5 m (iekšējās ūdenstilpēs)

-

-

-

1,00

17.

Reņģu, brētliņu un salaku tīkls, līdz 100 m

5,00

5,00

-

-

18.

Zivju āķi, 100 gab.

7,00

10,00

-

-

19.

Zušķērājs

-

-

200,00

200,00

20.

Salaku murds (stāv­vads)

-

-

-

50,00

21.

Trīsuļodu kāpuru rāmis

-

-

-

50,00

22.

Akmeņplekstu tīkli, līdz 70 m

7,00

-

-

-

23.

Vēžu murds

-

-

2,00

2,00

Piezīmes.

1. * Pamatojoties uz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 2.panta divdesmit otro daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

2. ** Vada atvērums — attālums starp spārnu galiem izstieptā veidā.

3. Maksu par zvejas rīku limita vienu vienību var divkāršot saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu, ņemot vērā vietējās zvejas priekšrocības, tirgus pieejamību un vērtīgo zivju sugu sastāvu nozvejā.

III. Nēģu zveja upēs

Nr. p.k.

Zvejas rīka nosaukums

Upes vai to posmi

Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību (latos)*

1.

Murds, venteris, tīkls

Roja, Saka, Venta (no Zlēkām līdz Vārvei)

120,00

2.

Murds, venteris, tīkls

Brasla, Daugava (pie Salaspils), Gauja, Grīva, Irbe, Ķekava, Rīva, Užava, Venta (pie Kuldīgas)

60,00

3.

Murds, venteris, tīkls

Daugava (pie Rīgas), Lielupe, Vitrupe, citas upes

30,00

4.

Tacis (tacis Nr.1 vai tacis Nr.3)

Salaca

700,00

5.

Tacis (tacis Nr.2)

Salaca

3000,00

6.

Tacis

Svētupe

80,00

Piezīmes.

1. * Pamatojoties uz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 2.panta divdesmit otro daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

2. Maksu par zvejas rīku limita vienu vienību var divkāršot saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu, ņemot vērā vietējās zvejas priekšrocības, tirgus pieejamību un vērtīgo zivju sugu sastāvu nozvejā.

IV. Zveja starptautiskajos ūdeņos ārpus Baltijas jūras

Nr. p.k.

Zivju vai citu jūras produktu nosaukums

Maksa par nozvejas limitu (latos)*

par vienu tonnu

par vienu zvejas kuģa dienu

1.

Paltusi

20,00

-

2.

Garneles

15,00

70,00

3.

Kalmāri

12,00

-

4.

Jūras sarkanasari

8,00

-

5.

Citu sugu zivis

6,00

-

Piezīme.

* Pamatojoties uz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 2.panta divdesmit otro daļu, pievienotās vērtības nodokli nepiemēro.

V. Amatierzveja – makšķerēšana

Nr. p.k.

Vispārējas makšķerēšanas tiesības saskaņā ar makšķerēšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem

Maksa (latos)

bez PVN

PVN 18 %

ar PVN

1.

Makšķerēšanas gada karte

8,47

1,53

10,00

2.

Makšķerēšanas īstermiņa karte (trim mēnešiem)

4,24

0,76

5,00

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 433Pieņemts: 12.12.2000.Stājas spēkā: 16.12.2000.Zaudē spēku: 01.07.2009.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 454/457, 15.12.2000.
Dokumenta valoda:
EN
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
13630
{"selected":{"value":"01.01.2009","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.12.2008","iso_value":"2008\/12\/03","content":"<font class='s-1'>03.12.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-02.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.09.2006","iso_value":"2006\/09\/08","content":"<font class='s-1'>08.09.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.12.2005","iso_value":"2005\/12\/09","content":"<font class='s-1'>09.12.2005.-07.09.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.10.2004","iso_value":"2004\/10\/16","content":"<font class='s-1'>16.10.2004.-08.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.01.2004","iso_value":"2004\/01\/10","content":"<font class='s-1'>10.01.2004.-15.10.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.12.2000","iso_value":"2000\/12\/16","content":"<font class='s-1'>16.12.2000.-09.01.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2009
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)