Ministru kabineta noteikumi Nr.630

Rīgā 2005.gada 23.augustā (prot. Nr.47 28.§)

Veterinārās un higiēnas prasības zvejas produktu apritei

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 42.panta 4.punktu un Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka veterinārās un higiēnas prasības zvejas produktu iegūšanai, ražošanai un piedāvāšanai tirgū patēriņam cilvēku uzturā.

2. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

2.1.akvakultūras produkti - jūras un saldūdens dzīvnieki, tai skaitā zivis (izņemot ūdens zīdītājdzīvniekus un abiniekus), kas piedzimuši un izaudzēti kontrolētos apstākļos pirms to piedāvāšanas tirgū pārtikai. Jūras vai saldūdens zivju vai vēžveidīgo mazuļus, kas iegūti to dabiskajā vidē un audzēti līdz tādam lielumam, kas derīgs cilvēka uzturā, arī uzskata par akvakultūras produktiem. Zivis un vēžveidīgos, kas iegūti to dabiskajā vidē un kurus uztur dzīvus, lai vēlāk pārdotu, neuzskata par akvakultūras produktiem, ja nemēģina palielināt to lielumu vai svaru;

2.2.apstrādes kuģis - ar zvejas produktu ieguvi un apstrādi vai tikai apstrādi saistīts kuģis - pārtikas uzņēmums, kur veic vienu vai vairākas zvejas produktu apstrādes darbības (filetēšanu, sagriešanu, ādas novilkšanu, sasmalcināšanu, saldēšanu vai cita veida apstrādi) un iepakošanu. Par apstrādes kuģiem neuzskata zvejas kuģus, uz kuriem veic tikai zvejas produktu ķidāšanu, atvēsināšanu, saldēšanu, garneļu un gliemeņu termisko apstrādi;

2.3.apstrādes uzņēmums - pārtikas uzņēmums, kas apstrādā zvejas produktus, tai skaitā atvēsina, saldē, iepako un uzglabā;

2.4.atvēsināšana - zvejas produktu atdzesēšana līdz ledus kušanas temperatūrai (no 0