Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likums

(Likuma nosaukums 14.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) baleta mākslinieks (baleta solists, baletdejotājs, dejotājs) — persona, kuras darba pienākums ir izpildīt solodejas, dejas divatā ar partneri, ansamblī vai deju grupā uzvedumos, koncertos;

2) cirka mākslinieks [cirka akrobāts, cirka izrādes vadītājs, klauns, iluzionists (burvju mākslinieks), žonglieris, vingrotājs, dresētājs, ekvilibrists, atlēts, faķīrs] — persona, kuras darba pienākums ir sniegt publisku priekšnesumu cirkā;

3) kora mākslinieks (kora dziedātājs, vokālists) — persona, kuras darba pienākums ir dziedāt ansamblī, korī, atskaņojot mūzikas darbus;

4) leļļu teātra aktieris (aktieris) — persona, kuras darba pienākums ir izpildīt lomas, vadot lelles (trostu lelli, partera lelli, marioneti), dramatiskajos uzvedumos teātrī;

5) orķestra mākslinieks (orķestra mūziķis, instrumentu mūziķis, pūšaminstrumentu mūziķis, sitaminstrumentu mūziķis, stīgu instrumentu mūziķis) — persona, kuras darba pienākums ir spēlēt vienu vai vairākus mūzikas instrumentus orķestrī, atskaņojot mūzikas darbus;

6) solists vokālists (dziedātājs) — persona, kuras darba pienākums ir dziedāt solopartijas vai lomas, dziedāt ansamblī, atskaņojot mūzikas darbus uzvedumos, koncertos;

7) teātra aktieris (aktieris, aktrise travestija) — persona, kuras darba pienākums ir izpildīt lomas dramatiskajos uzvedumos teātrī;

8) valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieks — baleta, cirka, kora vai orķestra mākslinieks, teātra vai leļļu teātra aktieris, solists vokālists.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku (turpmāk — persona) tiesības uz izdienas pensiju sakarā ar to, ka pēc noteikta laika nostrādāšanas šajās profesijās zūd profesionālās iemaņas pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas, noteikt izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, kā arī nodrošināt baleta mākslinieku tiesības uz pabalstu par radošo darbu un noteikt šā pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.

(14.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

3.pants. Tiesības uz izdienas pensiju

(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir:

1) baleta māksliniekiem — pēc nostrādātiem 18 gadiem;

2) solistiem vokālistiem un cirka māksliniekiem — pēc nostrādātiem 20 gadiem;

3) orķestru māksliniekiem — pēc nostrādātiem 25 gadiem;

4) koru māksliniekiem — pēc nostrādātiem 25 gadiem;

5) leļļu teātru aktieriem — pēc nostrādātiem 25 gadiem;

6) teātru aktieriem — pēc nostrādātiem 30 gadiem.

(2) Tiesības uz izdienas pensiju ir personām, kuras ne mazāk kā 10 gadus strādājušas attiecīgajā profesijā un ir darba attiecībās šajā profesijā, sasniedzot šādu vecumu:

1) baleta un cirka mākslinieki — 38 gadus;

2) solisti vokālisti — 45 gadus;

3) orķestru mākslinieki — 50 gadus;

4) koru mākslinieki — 50 gadus;

5) leļļu teātru aktieri — 50 gadus;

6) teātru aktieri — 55 gadus.

(3) Tiesības uz izdienas pensiju ir personām, kuras atbilst šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam un kuras atbrīvotas no darba pēc šā likuma spēkā stāšanās, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētās personas.

(4) Tiesības uz izdienas pensiju ir baleta māksliniekiem, cirka māksliniekiem, koru māksliniekiem, leļļu teātru aktieriem, orķestru māksliniekiem (pūšaminstrumentu mūziķiem), aktrisēm travestijām, solistiem vokālistiem, kuri atbrīvoti no darba laikā no 1999.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.janvārim un kuri atbilst šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam.

(5) Uz izdienas pensiju nav tiesību personai, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, izņemot šā likuma 7.panta sestajā daļā noteikto.

4.pants. Izdienas stāža aprēķināšana

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita valsts un pašvaldības profesionālajā orķestrī, korī, koncertorganizācijā, teātrī vai cirkā nostrādāto laiku.

(2) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita arī nostrādāto laiku profesionālajā orķestrī, korī, koncertorganizācijā, teātrī, cirkā, kas līdz 1990.gada 4.maijam darbojās Latvijas teritorijā.

(3) Personām, kuras strādājušas šā likuma 3.pantā minētajās profesijās, izdienas stāžu aprēķina, summējot katrā no profesijām nostrādāto laiku. Izdienas pensijas aprēķināšanai nepieciešamo nostrādāto gadu skaitu nosaka pēc pēdējās profesijas, kurā nostrādāti ne mazāk kā trīs gadi.

5.pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina izdienas pensiju

(1) Izdienas pensiju aprēķina no mēneša vidējās darba samaksas par pēdējiem 36 attiecīgajā profesijā nostrādātajiem mēnešiem. Ja pēdējo 36 mēnešu laikā ir bijis darba tiesisko attiecību pārtraukums attiecīgajā profesijā, aprēķinā ietver 36 mēnešus laikposmā pirms un pēc pārtraukuma, summējot tos.

(2) Mēneša vidējo darba samaksu aprēķina, 36 mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar 36. Darba samaksa ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas.

6.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi

Izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma personai, kura atbrīvota no darba profesijā, kas dod tiesības uz šādu pensiju, ievērojot šā likuma 3.pantā noteikto.

7.pants. Izdienas pensijas aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai

(1) Izdienas pensiju 55 procentu apmērā no personas mēneša vidējās darba samaksas piešķir atbilstoši šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktajiem nostrādātajiem gadiem attiecīgajā profesijā.

(2) Izdienas pensiju 45 procentu apmērā no personas mēneša vidējās darba samaksas piešķir atbilstoši šā likuma 3.panta otrajā daļā noteiktajam vecumam un noteiktajiem nostrādātajiem gadiem attiecīgajā profesijā.

(3) Izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

(4) Izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt desmitkārtīgu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

(5) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kuri Labklājības ministrijai tiek piešķirti saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.

(6) Izdienas pensijas saņēmējam vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". Kad izdienas pensijas saņēmējs sasniedz likumā "Par valsts pensijām" noteikto vecumu, viņam tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, samazinot to par piešķirtās vecuma pensijas apmēru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

8.pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana

Izdienas pensijas pārskata likumā "Par valsts pensijām" noteiktajos valsts pensiju pārskatīšanas termiņos un kārtībā.

(09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2013.)

9.pants. Izdienas pensijas pieprasīšanas un izmaksas kārtība

(1) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus pensijas pieprasītājs iesniedz vienai no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļām.

(2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersona izskata izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus un pieņem lēmumu par izdienas pensijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt izdienas pensiju.

(3) Kultūras ministrija pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasījuma sniedz informāciju par valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas stāžu un darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju.

(4) Personām, kurām ir tiesības uz vairākām izdienas pensijām, tiek piešķirta tikai viena pensija pēc attiecīgās personas izvēles.

(5) Izdienas pensiju piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Izdienas pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt viņa pensiju.

(7) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību pensijas pieprasītājs var apstrīdēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

9.1 pants. Izdienas pensijas saņēmēja apliecība

(1) Izdienas pensijas saņēmējam izsniedz izdienas pensijas saņēmēja apliecību.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību, kā arī izdienas pensijas saņēmēja apliecības paraugu nosaka Ministru kabinets.

(13.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

10.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana vai tās apmēra grozīšana

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza šajā likumā noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:

1) izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

2) izdienas pensijas saņēmējs no jauna stājas darba attiecībās profesionālajā orķestrī, korī, koncertorganizācijā, teātrī, cirkā tajā profesijā, kura dod tiesības uz izdienas pensiju.

(11) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc laikā, kad izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā apstākļa iestāšanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. un 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

11.pants. Izdienas pensijas izmaksa par pagājušo laiku

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, kuras pensijas saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(2) Ja aprēķinātās izdienas pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

12.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumu;

2) pamatojoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas amatpersonas lēmumu, lai piedzītu pārmaksātās pensijas summas, kas izdienas pensijas saņēmējam pārmaksātas viņa vainas dēļ. Šādā gadījumā ik mēnesi ieturami 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas līdz brīdim, kad pārmaksātās summas ir dzēstas.

(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.

(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.

(4) Ja izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta pirms parāda dzēšanas, atlikušo parāda summu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

13.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa

(1) Līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei izmaksai aprēķinātās, bet neizmaksātās izdienas pensijas summas ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai pirmās vai otrās pakāpes radiniekiem, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā. Apbedīšanas pabalsta saņemšanai tā pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona 12 mēnešu laikā no izdienas pensijas saņēmēja nāves dienas iesniedz rakstveida iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļai un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.

(21) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc 2010.gada 1.jūnija. Tiesības uz pabalstu ir tad, ja tas pieprasīts 12 mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves dienas.

(3) (Izslēgta ar 09.09.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010. un 09.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

14.pants. Pabalsts par radošo darbu

(1) Baleta māksliniekiem, kuri atbrīvoti no darba baleta mākslinieka profesijā līdz 1998.gada 31.decembrim, ir tiesības papildus valsts pensijai saņemt pabalstu par veikto radošo darbu. Nosakot tiesības uz pabalstu, ņem vērā pieprasītāja radošā darba izvērtējumu.

(2) Pabalstu izmaksā Kultūras ministrija no valsts budžetā kārtējam gadam paredzētajiem līdzekļiem.

(3) Radošo darbu izvērtē, ņemot vērā šādus kritērijus:

1) galvenā loma daudzcēlienu klasiskajā baletā — 10 punkti;

2) galvenā loma daudzcēlienu baletā — 8 punkti;

3) galvenā loma daudzcēlienu bērnu baletā — 5 punkti;

4) galvenā loma viencēliena baletā vai baleta izrādē — 6 punkti;

5) otrā plāna loma klasiskajā baletā — 4 punkti;

6) otrā plāna loma pārējos baletos — 3 punkti;

7) dalība baleta izpildītāju konkursos:

a) iegūta medaļa (godalgota vieta) — 10 punkti,

b) laureāts (diploms) — 5 punkti.

(4) Pabalsta pieprasītājam piešķir I kategoriju, ja viņa radošais darbs novērtēts ar 121 punktu un vairāk; pabalsta pieprasītājam piešķir II kategoriju, ja viņa radošais darbs novērtēts no 80 līdz 120 punktiem.

(5) Pabalsts tiek noteikts trīskāršā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, ja ir piešķirta I kategorija, un divkāršā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, ja ir piešķirta II kategorija.

(6) Pabalsta piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(14.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

15.pants. Izdienas pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm

Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, piešķirto izdienas pensiju izmaksā kārtībā, kāda saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” noteikta valsts pensiju izmaksai.

(09.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Pārejas noteikumi

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

1. Ja persona 2007.gada 31.decembrī vienlaikus ir gan izdienas pensijas, gan bezdarbnieka pabalsta saņēmēja, tad šai personai ar 2008.gada 1.februāri pārtrauc izdienas pensijas izmaksu uz atlikušo bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņu.

2. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

3. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

4. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

5. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

6. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

7. Personai, kurai bija noteikta invaliditāte un kura laikā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.oktobrim saskaņā ar šo pārejas noteikumu 2., 3. un 4.punktu saņēma izdienas pensiju ierobežotā apmērā, nesaņemto pensijas daļu izmaksā no 2009.gada 1.novembra.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2009.)

8. Personai, kurai piešķirts pabalsts par radošo darbu saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 28.februāra noteikumiem Nr.176 “Noteikumi par pabalsta piešķiršanu izciliem Latvijas baleta māksliniekiem”, Kultūras ministrija turpina pabalsta izmaksu no valsts budžetā kārtējam gadam paredzētajiem līdzekļiem.

(14.01.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

8.1 Personām, kuras laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam saskaņā ar šā likuma noteikumiem piešķirto izdienas pensiju saņēma ierobežotā 90 procentu vai 30 procentu apmērā no piešķirtās izdienas pensijas, ieturēto (nesaņemto) izdienas pensijas daļu Kultūras ministrija izmaksā 2010.gada jūlijā, vienlaikus ar jūlija izdienas pensiju.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

9. Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam viņam pienākošos (nesaņemto) izdienas pensijas daļu ir tiesības saņemt izdienas pensijas saņēmēja laulātajam, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

10. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēro atmaksājamai izdienas pensijas daļai par laiku no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim, ir 23 procenti.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

11. Ja personas algas nodokļa grāmatiņā, kas iesniegta Kultūras ministrijai, ir ieraksts par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem vai nodokļa papildu atvieglojumiem, šie atvieglojumi ņemami vērā, aprēķinot nodokli atmaksājamai izdienas pensijas daļai.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

12. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kuras brīvprātīgi vēlas iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu, Valsts ieņēmumu dienestam šo deklarāciju iesniedz pēc atmaksājamās izdienas pensijas daļas saņemšanas.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

13. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kurām saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlim, precizētu gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz 2010.gada 1.augustam un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 16.augustam iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 450 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs — līdz 16.augustam, 16.septembrim un 16.oktobrim, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 17.jūnijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2004.gada 7.jūlijā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 17.06.2004.Stājas spēkā: 01.01.2005. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 106 (3054), 07.07.2004., "Ziņotājs", 14, 29.07.2004.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
90806
{"selected":{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"18.07.2013","iso_value":"2013\/07\/18","content":"<font class='s-1'>18.07.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-17.07.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2010","iso_value":"2010\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2010","iso_value":"2010\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2010.-30.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2009","iso_value":"2009\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2009.-31.05.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2005","iso_value":"2005\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2005.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2014
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)