Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) baleta mākslinieks (baleta solists, baletdejotājs, dejotājs) — persona, kuras darba pienākums ir izpildīt solodejas, dejas divatā ar partneri, ansamblī vai deju grupā uzvedumos, koncertos;

2) cirka mākslinieks [cirka akrobāts, cirka izrādes vadītājs, klauns, iluzionists (burvju mākslinieks), žonglieris, vingrotājs, dresētājs, ekvilibrists, atlēts, faķīrs] — persona, kuras darba pienākums ir sniegt publisku priekšnesumu cirkā;

3) kora mākslinieks (kora dziedātājs, vokālists) — persona, kuras darba pienākums ir dziedāt ansamblī, korī, atskaņojot mūzikas darbus;

4) leļļu teātra aktieris (aktieris) — persona, kuras darba pienākums ir izpildīt lomas, vadot lelles (trostu lelli, partera lelli, marioneti), dramatiskajos uzvedumos teātrī;

5) orķestra mākslinieks (orķestra mūziķis, instrumentu mūziķis, pūšaminstrumentu mūziķis, sitaminstrumentu mūziķis, stīgu instrumentu mūziķis) — persona, kuras darba pienākums ir spēlēt vienu vai vairākus mūzikas instrumentus orķestrī, atskaņojot mūzikas darbus;

6) solists vokālists (dziedātājs) — persona, kuras darba pienākums ir dziedāt solopartijas vai lomas, dziedāt ansamblī, atskaņojot mūzikas darbus uzvedumos, koncertos;

7) teātra aktieris (aktieris, aktrise travestija) — persona, kuras darba pienākums ir izpildīt lomas dramatiskajos uzvedumos teātrī;

8) valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieks — baleta, cirka, kora vai orķestra mākslinieks, teātra vai leļļu teātra aktieris, solists vokālists.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts vai pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku (turpmāk — persona) tiesības uz izdienas pensiju sakarā ar to, ka šajās profesijās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas, un noteikt izdienas pensijas piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību.

3.pants. Tiesības uz izdienas pensiju

(1) Tiesības uz izdienas pensiju ir:

1) baleta māksliniekiem — pēc nostrādātiem 18 gadiem;

2) solistiem vokālistiem un cirka māksliniekiem — pēc nostrādātiem 20 gadiem;

3) orķestru māksliniekiem — pēc nostrādātiem 25 gadiem;

4) koru māksliniekiem — pēc nostrādātiem 25 gadiem;

5) leļļu teātru aktieriem — pēc nostrādātiem 25 gadiem;

6) teātru aktieriem — pēc nostrādātiem 30 gadiem.

(2) Tiesības uz izdienas pensiju ir personām, kuras ne mazāk kā 10 gadus strādājušas attiecīgajā profesijā un ir darba attiecībās šajā profesijā, sasniedzot šādu vecumu:

1) baleta un cirka mākslinieki — 38 gadus;

2) solisti vokālisti — 45 gadus;

3) orķestru mākslinieki — 50 gadus;

4) koru mākslinieki — 50 gadus;

5) leļļu teātru aktieri — 50 gadus;

6) teātru aktieri — 55 gadus.

(3) Tiesības uz izdienas pensiju ir personām, kuras atbilst šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam un kuras atbrīvotas no darba pēc šā likuma spēkā stāšanās, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētās personas.

(4) Tiesības uz izdienas pensiju ir baleta māksliniekiem, cirka māksliniekiem, koru māksliniekiem, leļļu teātru aktieriem, orķestru māksliniekiem (pūšaminstrumentu mūziķiem), aktrisēm travestijām, solistiem vokālistiem, kuri atbrīvoti no darba laikā no 1999.gada 1.janvāra līdz 2005.gada 1.janvārim un kuri atbilst šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam.

(5) Uz izdienas pensiju nav tiesību personai, kura sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai noteikto vecumu, izņemot šā likuma 7.panta sestajā daļā noteikto.

4.pants. Izdienas stāža aprēķināšana

(1) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita valsts un pašvaldības profesionālajā orķestrī, korī, koncertorganizācijā, teātrī vai cirkā nostrādāto laiku.

(2) Izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita arī nostrādāto laiku profesionālajā orķestrī, korī, koncertorganizācijā, teātrī, cirkā, kas līdz 1990.gada 4.maijam darbojās Latvijas teritorijā.

(3) Personām, kuras strādājušas šā likuma 3.pantā minētajās profesijās, izdienas stāžu aprēķina, summējot katrā no profesijām nostrādāto laiku. Izdienas pensijas aprēķināšanai nepieciešamo nostrādāto gadu skaitu nosaka pēc pēdējās profesijas, kurā nostrādāti ne mazāk kā trīs gadi.

5.pants. Darba samaksa, no kuras aprēķina izdienas pensiju

(1) Izdienas pensiju aprēķina no mēneša vidējās darba samaksas par pēdējiem 36 attiecīgajā profesijā nostrādātajiem mēnešiem. Ja pēdējo 36 mēnešu laikā ir bijis darba tiesisko attiecību pārtraukums attiecīgajā profesijā, aprēķinā ietver 36 mēnešus laikposmā pirms un pēc pārtraukuma, summējot tos.

(2) Mēneša vidējo darba samaksu aprēķina, 36 mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar 36. Darba samaksa ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas.

6.pants. Izdienas pensijas piešķiršanas termiņi

Izdienas pensiju piešķir bez termiņa ierobežojuma personai, kura atbrīvota no darba profesijā, kas dod tiesības uz šādu pensiju, ievērojot šā likuma 3.pantā noteikto.

7.pants. Izdienas pensijas aprēķināšana un līdzekļi izdienas pensijas izmaksai

(1) Izdienas pensiju 55 procentu apmērā no personas mēneša vidējās darba samaksas piešķir atbilstoši šā likuma 3.panta pirmajā daļā noteiktajiem nostrādātajiem gadiem attiecīgajā profesijā.

(2) Izdienas pensiju 45 procentu apmērā no personas mēneša vidējās darba samaksas piešķir atbilstoši šā likuma 3.panta otrajā daļā noteiktajam vecumam un noteiktajiem nostrādātajiem gadiem attiecīgajā profesijā.

(3) Izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

(4) Izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt desmitkārtīgu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

(5) Izdienas pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kuri piešķirti saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.

(6) Izdienas pensijas saņēmējam vecuma pensija tiek piešķirta saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām". Kad izdienas pensijas saņēmējs sasniedz likumā "Par valsts pensijām" noteikto vecumu, viņam tiek pārtraukta izdienas pensijas izmaksa līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Pēc vecuma pensijas piešķiršanas izdienas pensijas izmaksu atjauno, samazinot to par piešķirtās vecuma pensijas apmēru.

8.pants. Izdienas pensijas apmēra palielināšana

(1) Izdienas pensijas apmērs pārskatāms katru gadu, ņemot vērā valstī noteiktā patēriņa cenu un apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņas.

(2) Izdienas pensijas apmēru pārskata tādā pašā kārtībā, kādā nosaka indeksāciju valsts pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

9.pants. Izdienas pensijas pieprasīšanas un izmaksas kārtība

(1) Izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā persona iesniedz Kultūras ministrijai.

(2) Kultūras ministrija izdienas pensijas pieprasījumu un tās piešķiršanai nepieciešamos dokumentus izskata 10 dienu laikā no to iesniegšanas dienas un par pieņemto lēmumu paziņo izdienas pensijas pieprasītājam.

(3) Izdienas pensiju piešķir Kultūras ministrija.

(4) Personām, kurām ir tiesības uz vairākām izdienas pensijām, tiek piešķirta tikai viena pensija pēc attiecīgās personas izvēles.

(5) Izdienas pensijas izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Izdienas pensijas saņēmējs var pilnvarot citu personu saņemt viņa pensiju. Pēc vienas pilnvaras pensija šai pilnvarotajai personai izmaksājama ne ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas.

(7) Strīdus par šajā likumā paredzēto tiesību nodrošināšanu izskata tiesa.

10.pants. Izdienas pensijas izmaksas pārtraukšana vai tās apmēra grozīšana

(1) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc vai tās apmēru groza šajā likumā noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:

1) izdienas pensijas saņēmējam tiek piešķirta vecuma pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām";

2) izdienas pensijas saņēmējs no jauna stājas darba attiecībās profesionālajā orķestrī, korī, koncertorganizācijā, teātrī, cirkā tajā profesijā, kura dod tiesības uz izdienas pensiju.

(11) Izdienas pensijas izmaksu pārtrauc laikā, kad izdienas pensijas saņēmējs saņem bezdarbnieka pabalstu.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja pienākums ir 10 dienu laikā paziņot Kultūras ministrijai par šā panta pirmajā un 1.1 daļā minēto apstākļu iestāšanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

11.pants. Izdienas pensijas izmaksa par pagājušo laiku

(1) Aprēķinātās izdienas pensijas summas, kuras pensijas saņēmējs nav laikā saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem.

(2) Ja aprēķinātās izdienas pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kura piešķir vai izmaksā izdienas pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku bez termiņa ierobežojuma.

12.pants. Ieturējumi no izdienas pensijas

(1) Ieturējumus no izdienas pensijas var izdarīt:

1) pamatojoties uz tiesas nolēmumu;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lai piedzītu tās pensijas summas, kuras pensijas saņēmējam pārmaksātas tādēļ, ka viņš nav ievērojis šā likuma 10.panta noteikumus. Šajā gadījumā ik mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās izdienas pensijas summas līdz brīdim, kad pārmaksātā summa ir dzēsta.

(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.

(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no izdienas pensijas apmēra.

(4) Ja izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta pirms parāda dzēšanas, atlikušo parāda summu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.

13.pants. Sakarā ar personas nāvi nesaņemtās izdienas pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksa

(1) Līdz izdienas pensijas saņēmēja nāvei izmaksai aprēķinātās, bet neizmaksātās izdienas pensijas summas ir tiesības saņemt pensijas saņēmēja laulātajam vai pirmās vai otrās pakāpes radiniekiem.

(2) Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā.

(21) Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir un izmaksā vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā. Tiesības uz vienreizējo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais ir vecuma, invaliditātes vai izdienas pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc 2010.gada 1.jūnija. Tiesības uz pabalstu ir tad, ja tas pieprasīts 12 mēnešu laikā no mirušā laulātā nāves dienas.

(3) Personām, kuras izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, saskaņā ar šo likumu piešķirtās izdienas pensijas izmaksa turpināma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

Pārejas noteikumi

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

1. Ja persona 2007.gada 31.decembrī vienlaikus ir gan izdienas pensijas, gan bezdarbnieka pabalsta saņēmēja, tad šai personai ar 2008.gada 1.februāri pārtrauc izdienas pensijas izmaksu uz atlikušo bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņu.

2. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

3. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

4. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

5. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

6. (Izslēgts ar 13.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

7. Personai, kurai bija noteikta invaliditāte un kura laikā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.oktobrim saskaņā ar šo pārejas noteikumu 2., 3. un 4.punktu saņēma izdienas pensiju ierobežotā apmērā, nesaņemto pensijas daļu izmaksā no 2009.gada 1.novembra.

(15.10.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.11.2009.)

8.1 Personām, kuras laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam saskaņā ar šā likuma noteikumiem piešķirto izdienas pensiju saņēma ierobežotā 90 procentu vai 30 procentu apmērā no piešķirtās izdienas pensijas, ieturēto (nesaņemto) izdienas pensijas daļu Kultūras ministrija izmaksā 2010.gada jūlijā, vienlaikus ar jūlija izdienas pensiju.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

9. Izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā laika posmā no 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 31.maijam viņam pienākošos (nesaņemto) izdienas pensijas daļu ir tiesības saņemt izdienas pensijas saņēmēja laulātajam, pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, bet citai personai — uz mantojuma apliecības vai tiesas nolēmuma pamata.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

10. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēro atmaksājamai izdienas pensijas daļai par laiku no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim, ir 23 procenti.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

11. Ja personas algas nodokļa grāmatiņā, kas iesniegta Kultūras ministrijai, ir ieraksts par tiesībām uz nodokļa atvieglojumiem vai nodokļa papildu atvieglojumiem, šie atvieglojumi ņemami vērā, aprēķinot nodokli atmaksājamai izdienas pensijas daļai.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

12. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kuras brīvprātīgi vēlas iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu, Valsts ieņēmumu dienestam šo deklarāciju iesniedz pēc atmaksājamās izdienas pensijas daļas saņemšanas.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

13. Personas, kurām ir izmaksāta atmaksājamā izdienas pensijas daļa par laika posmu no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim un kurām saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlim, precizētu gada ienākumu deklarāciju par 2009.gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz 2010.gada 1.augustam un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 16.augustam iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 450 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs — līdz 16.augustam, 16.septembrim un 16.oktobrim, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.

(13.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2010.)

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 17.jūnijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2004.gada 7.jūlijā
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 17.06.2004.Stājas spēkā: 01.01.2005.Tēma: Sociālā aizsardzība; Kultūra un mākslaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 106, 07.07.2004.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 14, 29.07.2004.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
90806
{"selected":{"value":"01.06.2010","content":"<font class='s-1'>01.06.2010.-30.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"18.07.2013","iso_value":"2013\/07\/18","content":"<font class='s-1'>18.07.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-17.07.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2010","iso_value":"2010\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2010","iso_value":"2010\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2010.-30.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2009","iso_value":"2009\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2009.-31.05.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2005","iso_value":"2005\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2005.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.06.2010
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva