Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.571

Rīgā 2004.gada 29.jūnijā (prot. Nr.39, 33.§)
Ceļu satiksmes noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 3.panta otro daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. apbraukšana — braukšana garām vienam vai vairākiem pilnīgi vai daļēji uz brauktuves apturētiem transportlīdzekļiem, kā arī citiem šķēršļiem (kavēkļiem), kas saistīta ar braukšanas virziena maiņu;

1.2. apdzīšana — braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē);

1.3. apdzīvota vieta — apbūvēta teritorija, kurā iebraukšana apzīmēta ar 518. vai 520.ceļa zīmi, bet izbraukšana — ar 519. vai 521.ceļa zīmi;

1.4. apstāšanās — transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā;

1.5. apsteigšana — braukšana garām vienam vai vairākiem braucošiem transportlīdzekļiem, neiebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē);

1.6. bīstama krava — krava, kas pārvadāšanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai citus postījumus, kā arī apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;

1.7. braukšanas josla — jebkura brauktuves garenvirziena josla (var būt apzīmēta ar ceļa apzīmējumiem), kura ir pietiekami plata, lai pa to vienā rindā varētu braukt automobiļi;

1.8. brauktuve — ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām;

1.9. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.10. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.11. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.12. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.13. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.14. dot ceļu — prasība, kas nosaka, ka ceļu satiksmes dalībnieks nedrīkst sākt braukt (iet), turpināt braukt (iet) vai izdarīt jebkādu manevru, ja tādējādi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem tiek radīti traucējumi braukšanai (iešanai) vai viņi ir spiesti mainīt braukšanas (iešanas) virzienu vai ātrumu;

1.15. dzelzceļa pārbrauktuve — ceļa krustošanās ar dzelzceļa sliežu ceļa klātni vienā līmenī. Dzelzceļa pārbrauktuves robeža ir iedomāta līnija, kas perpendikulāri ceļa asij šķērso brauktuvi, sākot no dzelzceļa pārbrauktuves barjeras, bet, ja šādas barjeras nav, — no 134. vai 135.ceļa zīmes;

1.16. dzīvojamā zona — apbūvēta teritorija (dzīvojamais masīvs, atpūtas vieta) vai tās daļa, kurā iebraukšana apzīmēta ar 528.ceļa zīmi, bet izbraukšana — ar 529.ceļa zīmi;

1.17. faktiskā masa — transportlīdzekļa masa kopā ar transportlīdzekļa vadītāju, pasažieriem un kravu. Vilcējam ar piekabi (puspiekabi) faktiskā masa ir vilcēja un piekabes (puspiekabes) faktisko masu summa;

1.18. galvenais ceļš — ceļš, kas apzīmēts ar 201., 203., 204. vai 205.ceļa zīmi, vai ceļš, uz kura nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes attiecībā pret ceļu, uz kura uzstādīta 206. vai 207.ceļa zīme, vai ceļš ar asfalta, asfaltbetona, bruģa u.tml. segumu attiecībā pret ceļu ar grants vai šķembu segumu vai ceļš ar jebkādu segumu attiecībā pret ceļu bez seguma, vai jebkurš ceļš attiecībā pret vietu, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.). Šī termina izpratnē mazāk svarīga ceļa posma segums tieši pirms krustojuma nenozīmē, ka attiecīgais ceļš ir vienādas nozīmes ar krustojamo ceļu;

1.19. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.20. gājēju ceļš — ceļš, kas paredzēts gājējiem (var būt apzīmēts ar 414.ceļa zīmi);

1.21. gājēju pāreja — brauktuves daļa, kas apzīmēta ar 530. un 531.ceļa zīmi un (vai) 931.ceļa apzīmējumu un paredzēta gājēju pāriešanai pāri brauktuvei;

1.22. gājēju un velosipēdu ceļš — ceļš, kas apzīmēts ar 415., 416. vai 417.ceļa zīmi un paredzēts gājējiem un braukšanai ar velosipēdu;

1.23. ietve — ceļa daļa, kas paredzēta gājējiem. Ietve piekļaujas brauktuvei vai ir atdalīta no tās;

1.24. krustojums — vieta, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī, kā arī vieta, kur ceļu satiksme organizēta ar 409.ceļa zīmi. Krustojums ir norobežots ar iedomātām līnijām, kas savieno brauktuves pretējo malu noapaļojuma sākumu. Šis termins neattiecas uz vietu, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.);

1.25. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.26. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.27. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.28. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.29. nomale — ceļa daļa, kas piekļaujas brauktuvei un nav paredzēta mehānisko transportlīdzekļu braukšanai;

1.30. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.31. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.32. pasažieru sabiedriskais transportlīdzeklis — autobuss, trolejbuss vai tramvajs, kas brauc pa noteiktu maršrutu. Šis termins attiecas arī uz maršruta taksometriem;

1.33. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.34. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.35. piespiedu apstāšanās — transportlīdzekļa apturēšana tehniska bojājuma dēļ vai bīstamības dēļ, ko rada transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera veselības stāvoklis, vedamā krava vai ceļu satiksmei bīstams šķērslis uz ceļa;

1.36. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.37. priekšroka — tiesības braukt (iet) iecerētajā virzienā pirmajam attiecībā pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem;

1.38. sadalošā josla — ceļa daļa, kas norobežo blakus brauktuves vienu no otras un nav paredzēta transportlīdzekļu braukšanai vai apturēšanai;

1.39. satiksmes regulētājs — persona, kas regulē ceļu satiksmi un ir pilnvarota to darīt;

1.40. stāvēšana — transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā;

1.41. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.42. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.43. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.44. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.45. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.46. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.47. transportlīdzekļu sastāvs — mehāniskais transportlīdzeklis savienots ar piekabi (puspiekabi), kā arī savienots velkošais un velkamais transportlīdzeklis;

1.48. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.49. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.50. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

1.51. velosipēdu ceļš — ceļš, kas paredzēts braukšanai ar velosipēdiem un mopēdiem (var būt apzīmēts ar 413.ceļa zīmi vai 932. vai 941.ceļa apzīmējumu);

1.52. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75).

(Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

2. Noteikumi nosaka ceļu satiksmes kārtību Latvijā.

3. Transportlīdzekļu braukšana Latvijā ir noteikta pa ceļa labo pusi.

4. Ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

5. Katra ceļu satiksmes dalībnieka pienākums ir darīt visu iespējamo, lai sniegtu pirmo palīdzību ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem.

6. Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.

7. Ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas personas, kuras saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir tam pilnvarotas.

8. Satiksmes regulētājiem un personām, kuras uzrauga ceļu satiksmi, uz ceļa jebkurā diennakts laikā jābūt labi saredzamā attiecīgā formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un ar atšķirības zīmi, jābūt klāt dienesta apliecībai.

9. Transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības uzzināt viņa vadītā transportlīdzekļa apturēšanas iemeslu, kā arī tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura to apstādinājusi.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.75 redakcijā)

10. Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

11. Šajos noteikumos neparedzētus ceļu satiksmes ierobežojumus, kad tiek noteiktas un ir pieļaujamas atkāpes no šo noteikumu prasībām (ceļu darbi, sporta sacensības, publiski pasākumi u.tml.), drīkst izdarīt tikai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, izmantojot ceļa zīmes, ceļa apzīmējumus, luksoforus, kā arī informējošās, norobežojošās, brīdinājuma u.tml. ierīces.

12. Nacionālo bruņoto spēku speciālās militārās tehnikas pārvietošanās pa ceļu atļauta tikai tad, ja attiecīgie ceļa posmi tiek slēgti normatīvajos aktos par satiksmes aizliegumiem vai ierobežojumiem noteiktajā kārtībā vai ja attiecīgie transportlīdzekļi tiek pavadīti aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

12.1 Īslaicīgi braukt pa ceļu ārpus apdzīvotām vietām, ja tas nepieciešams ceļa vai tilta šķērsošanai, atļauts mopēdiem, tricikliem, kvadricikliem un motocikliem, kuru izmantošanu ceļu satiksmē izgatavotājs nav paredzējis, kā arī sniega motocikliem, kas reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par transportlīdzekļu reģistrāciju, bet kurus to ražotājs nav paredzējis izmantošanai ceļu satiksmē. Braucot pa ceļu, kā arī ārpus tā vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu nodrošināta satiksmes drošība.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.75 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

13. Šie noteikumi un citi normatīvie akti, kas regulē attiecības ceļu satiksmes drošības jomā, attiecas arī uz ārvalstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kā arī to īpašniekiem, transportlīdzekļu vadītājiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tiem atrodoties Latvijas teritorijā, ja starptautiskajos līgumos, kuru dalībvalsts ir Latvija, nav noteikts citādi.

14. Ceļu satiksmes dalībniekiem aizliegts:

14.1. bojāt, patvaļīgi noņemt vai uzstādīt ceļa zīmes, luksoforus vai citus ceļu satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus;

14.2. bojāt, piesārņot vai piegružot ceļu.

15. Ja ceļu satiksmes dalībnieks piesārņojis vai piegružojis brauktuvi (izkritusi krava, izlijusi eļļa u.tml.), viņam tā nekavējoties jānotīra, bet, ja tas nav iespējams, par to jābrīdina citi ceļu satiksmes dalībnieki un jāpaziņo policijai.

2. Gājēju un pasažieru pienākumi

16. Gājējiem jāpārvietojas pa ietvi, gājēju ceļu vai gājēju un velosipēdu ceļu, bet, ja to nav, - pa nomali. Ja ietves, gājēju ceļa, gājēju un velosipēdu ceļa, nomales nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, gājējiem ir atļauts pārvietoties pa brauktuves malu vienā rindā (pa ceļiem, kur ir sadalošā josla, - pa ārmalu).

17. Pārvietoties pa ietvi, gājēju ceļu, gājēju un velosipēdu ceļu vai nomali, izmantojot skrituļslidas, skrituļdēļus u.tml. sporta vai atpūtas inventāru, atļauts, ja tas netraucē pārējos gājējus. Šķērsot brauktuvi ar minēto inventāru atļauts ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu.

(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1017)

18. Ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās gājējiem, kuri iet pa brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas pretim transportlīdzekļu braukšanas virzienam, bet personām, kuras brauc invalīdu ratiņos vai stumj motociklu, mopēdu, velosipēdu u.tml. pa brauktuves malu vai nomali, jāpārvietojas transportlīdzekļu braukšanas virzienā.

(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1017)

19. Diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, kā arī apdzīvotās vietās, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi vai nomali, jābūt tērptiem atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

(MK 19.08.2014. noteikumu Nr.498 redakcijā)

20. Organizētas cilvēku grupas pa ceļu drīkst virzīties tikai pa brauktuves labo pusi transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par četriem cilvēkiem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas personām, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem, bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos - ar iedegtiem lukturiem: priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē ar sarkanas gaismas lukturi.

21. Bērnu grupas atļauts vest tikai diennakts gaišajā laikā pa ietvēm, gājēju ceļiem vai gājēju un velosipēdu ceļiem, bet, ja to nav, - pa nomali transportlīdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par diviem bērniem rindā. Kolonnas priekšā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajiem, kas to pavada, ar sarkaniem karodziņiem.

22. Gājējiem brauktuve jāšķērso pa gājēju pārejām (pazemes vai virszemes), bet, ja to nav, - krustojumos pa ietvju vai nomaļu iedomāto turpinājumu. Ja redzamības zonā gājēju pārejas vai krustojuma nav, brauktuvi atļauts šķērsot taisnā leņķī attiecībā pret brauktuves malu vietās, kur ceļš labi pārredzams uz abām pusēm.

23. Vietās, kur ceļu satiksme tiek regulēta, gājējiem jāievēro satiksmes regulētāja vai gājēju luksofora signāli, bet, ja tādu nav, - transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofora (turpmāk - luksofors) signāli.

24. Pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.

25. Ārpus gājēju pārejas, kur satiksme netiek regulēta, gājēji drīkst iziet uz brauktuves tikai pēc tam, kad ir novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārliecinājušies, ka brauktuves šķērsošana nav bīstama un ka netiks traucēta transportlīdzekļu satiksme.

26. Gājēji uz brauktuves nedrīkst kavēties vai bez vajadzības apstāties. Gājējiem, kuri nav paguvuši šķērsot brauktuvi, jāapstājas uz "drošības saliņas". Gājēji drīkst turpināt šķērsot brauktuvi tikai pēc tam, kad ir pārliecinājušies, ka tas nav bīstami.

27. Gājējiem aizliegts:

27.1. šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam ir sadalošā josla, vai vietās, kur uzstādīti nožogojumi gājējiem vai ceļu nožogojumi;

27.2. šķērsot brauktuvi ārpus gājēju pārejas, ja ceļam, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos, ir četras vai vairākas braukšanas joslas;

27.3. pārvietoties pa ceļu, kas apzīmēts ar 548.ceļa zīmi;

27.4. iziet uz brauktuves, nepārliecinoties par to, vai netuvojas transportlīdzekļi, aiz stāvoša transportlīdzekļa vai cita šķēršļa, kas ierobežo redzamību.

28. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis, gājējiem aizliegts iziet uz brauktuves, bet gājējiem, kuri atrodas uz brauktuves, jādod ceļš minētajam transportlīdzeklim.

29. Gaidīt pasažieru sabiedrisko transportlīdzekli atļauts tikai uz iekāpšanas laukumiem, bet, ja to nav, — uz ietves vai nomales.

30. Tramvaja pieturās, kur nav iekāpšanas laukumu, uziet uz brauktuves, lai iekāptu tramvajā, drīkst tikai tad, kad tramvajs pilnīgi apstājies. Pēc izkāpšanas no tramvaja gājējiem brauktuve jāatbrīvo.

31. Pasažieriem atļauts iekāpt transportlīdzeklī un izkāpt no tā tikai pēc tam, kad transportlīdzeklis pilnīgi apstājies. Tas jādara no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses. Ja no ietves, iekāpšanas laukuma vai nomales puses iekāpt bezsliežu transportlīdzeklī vai izkāpt no tā nav iespējams, to drīkst izdarīt no brauktuves puses, ja tas nav bīstami un nerada traucējumus citu transportlīdzekļu braukšanai.

32. Pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, braukšanas laikā jābūt piesprādzētiem. Motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu pasažieriem braukšanas laikā galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.

33. Pasažieriem aizliegts:

33.1. braukšanas laikā traucēt transportlīdzekļa vadītāju vai novērst viņa uzmanību;

33.2. atvērt braucoša transportlīdzekļa durvis;

33.3. atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus;

33.4. atstāt sēdvietu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga pieprasījuma.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.208; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.270)

3. Transportlīdzekļu vadītāju vispārīgie pienākumi

34. Transportlīdzekļa vadītājam, braucot pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana, jāievēro šo noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības.

35. Mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam jābūt klāt šādiem dokumen­tiem, kas jāiedod pārbaudei pēc policijas darbinieku, robežsargu vai muitas darbinieku (muitas zonā) pieprasījuma:

35.1. vadītāja apliecība;

35.2. transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti;

35.3. (svītrots ar MK 11.11.2008. noteikumiem Nr.929);

35.4. dokumenti, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem ceļu satiksmi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešami, lai vadītu attiecīgu transportlīdzekli (operatīvo transportlīdzekli vai tamlīdzīgu transportlīdzekli), pārvadātu attiecīgu kravu (bīstamu, liel­gabarīta, smagsvara un tamlīdzīgu kravu) vai pasažierus;

35.5. dokuments par veikto valsts tehnisko apskati vai tehnisko kontroli uz ceļiem, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgās vizuālās informācijas (uzlīmes), vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegta vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai veiktu valsts tehnisko apskati.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.75 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.208; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.270)

36. Mopēda vadītājam jābūt klāt šo noteikumu 35.1. un 35.2.apakš­punktā minētajiem dokumentiem un jāiedod tie pārbaudei. Tramvaja un trolejbusa vadītājam jābūt klāt šo noteikumu 35.1.apakšpunktā minētajam dokumentam un pēc policijas darbinieku pieprasījuma jāiedod tas pārbaudei.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.270)

37. Transportlīdzekļa vadītājam, kas ierodas Latvijā no ārvalstīm, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņam ir klāt Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts izsniegta transportlīdzekļa vadītāja apliecība vai transportlīdzekļa vadītāja apliecība, kurā norādītas 1968.gada Konvencijā par ceļu satiksmi noteiktās transportlīdzekļu kategorijas.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75)

38. Transportlīdzekļa vadītājam ir šādi pienākumi:

38.1. pirms izbraukšanas pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā un vai tas ir aprīkots saskaņā ar šo noteikumu 242., 243. un 244.punktā minētajām prasībām. Pēc policijas darbinieka pieprasījuma jāļauj veikt šī aprīkojuma apskati;

38.2. ceļā uzraudzīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli;

38.3. pakļauties policijas darbinieka prasībai nogādāt transportlīdzekli tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kontrolei vai gabarītu, faktiskās masas vai ass slodzes kontrolei, kā arī nodot transportlīdzekli minēto kontroļu veikšanai;

38.4. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un velosipēdu vadītāji);

38.5. braucot ar mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas, būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām);

38.6. braucot ar motociklu, triciklu, kvadriciklu vai mopēdu, lietot aizsprādzētu aizsargķiveri, kā arī nevest pasažierus, kuriem galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres;

38.7. pakļauties muitas amatpersonas prasībai veikt muitas kontroli;

38.8. piespiedu apstāšanās gadījumā nepietiekamas redzamības apstākļos un diennakts tumšajā laikā, izejot uz brauktuves vai atrodoties uz nomales, jābūt tērptam apģērbā ar iestrādātiem gaismu atstarojošiem elementiem.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028; MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.208)

39. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:

39.1. vadīt transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz:

39.1.1. 0,2 promiles - transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs nepārsniedz divus gadus;

39.1.2. 0,5 promiles - transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, kā arī mopēdu un velosipēdu vadītājiem;

39.2. vadīt transportlīdzekli narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā;

39.3. vadīt transportlīdzekli, esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt transportlīdzekļa vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību;

39.4. vadīt transportlīdzekli, ja nav atbilstošas kategorijas (1.pielikums) transportlīdzekļu vadīšanas tiesību;

39.5. vadīt transportlīdzekli, ja ir stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums;

39.6. lietot alkoholiskus dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas pēc ceļu satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga pieprasījuma, līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes, kā arī atteikties no šādas pārbaudes;

39.7. nodot transportlīdzekli vadīt personai, kurai nav klāt atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecības, izņemot mācību braucienus saskaņā ar šo noteikumu 215.punktu un vadīšanas iemaņu pārbaudei normatīvajos aktos par transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanu noteiktajā kārtībā;

39.8. bez uzaicinājuma atstāt transportlīdzekļa vadītāja vietu, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga pieprasījuma;

39.9. lietot tālruni, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā (izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa vadītājam, lai to lietotu, nav jāņem rokā tālruņa klausule);

39.10. atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028; MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.208; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.270)

39.1 Aizliegts mācīties vadīt transportlīdzekli:

39.1 1. ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles;

39.1 2. atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai arī reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā;

39.1 3. esot slimam vai arī tādā mērā nogurušam, ka tas var ietekmēt darbspējas un ceļu satiksmes drošību.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.75 redakcijā)

4. Transportlīdzekļa vadītāja pienākumi īpašos gadījumos

40. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem ceļu satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš.

41. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu, citiem tajā pašā virzienā braucošo transportlīdzekļu vadītājiem un pretim braucošo transportlīdzekļu vadītājiem (ja nav konstruktīvi izveidota ceļa elementa, kas atdala brauktuvi, piemēram, barjeras, sadalošās joslas) jādod tam ceļš, apturot transportlīdzekli pie ietves vai uz nomales, vai, ja tā aizņemta, - iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Transportlīdzekļu vadītājiem, kas tuvojas krustojumam (ceļam) no cita virziena ceļiem, jāaptur transportlīdzeklis pirms šķērsojamās brauktuves. Uzsākt (turpināt) braukt drīkst tikai pēc tam, kad ir pabraucis garām transportlīdzeklis ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni, kurš brauc aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas).

42. Operatīvie transportlīdzekļi drīkst piedalīties ceļu satiksmē, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai:

42.1. glābtu cilvēka dzīvību, materiālās vērtības vai novērstu personai smagus veselības traucējumus un kaitējumu videi;

42.2. novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai (arī braucot uz noziedzīga nodarījuma (notikuma) vietu);

42.3. sekotu no operatīvā transportlīdzekļa bēgošai personai;

42.4. pārvadātu materiālās vērtības sevišķi lielos apmēros;

42.5. pavadītu citus transportlīdzekļus (kolonnas);

42.6. nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos.

(Grozīts ar MK 11.11.2008. noteikumiem Nr.929)

43. Noteikumu 42.punktā minētajos gadījumos operatīvo transportlīdzekļu vadītāji drīkst neievērot šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 35.punktā, 39.1., 39.2., 39.3., 39.4., 39.5., 39.6. un 39.7. apakšpunktā un 50.punktā minētās prasības un prasības, kas tiek noteiktas ar satiksmes regulētāja signāliem. Operatīvā transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Minētās tiesības un pienākumi ir arī tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuru transportlīdzekļus pavada operatīvie transportlīdzekļi.

(Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441)

44. Pirms pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam operatīvajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu un sarkanu bākuguni un ieslēgtu speciālu skaņas signālu. Aiz pavadāmā transportlīdzekļa (kolonnas) braucošajam transportlīdzeklim jābrauc ar iedegtu mirgojošu zilu bākuguni.

44.1 Lai nodrošinātu aizsargājamās amatpersonas drošu un netraucētu pārvietošanos, operatīvajam transportlīdzeklim, kas veic aizsargājamo amatpersonu aizsardzību (apsardzi), ir tiesības, izbraucot no kolonnas, aizšķērsot ceļu transportlīdzeklim, kurš, pārkāpjot ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības, rada draudus aizsargājamās amatpersonas dzīvībai vai veselībai.

(MK 11.11.2008. noteikumu Nr.929 redakcijā)

45. Pavadot transportlīdzekli (kolonnu), braukšanas ātrums apdzīvotās vietās nedrīkst pārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu vairāk par 10 km/h, bet ārpus apdzīvotām vietām - vairāk par 20 km/h.

46. Iedegtai mirgojošai zilai bākugunij bez ieslēgta speciāla skaņas signāla ir tikai brīdinoša nozīme. To var izmantot, brīdinot par nelaimes gadījumu (piemēram, ceļu satiksmes negadījumu), kā arī pavadot transportlīdzekli (kolonnu). Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir iedegta mirgojoša zila bākuguns bez ieslēgta speciāla skaņas signāla, nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus, kā arī šo noteikumu 111.punktā minēto aizliegumu mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, kā arī gājēju un velosipēdu ceļiem. Transportlīdzekļu vadītāji, kuru transportlīdzekļiem ir speciāls krāsojums un piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, bez iedegtas mirgojošas zilas bākuguns un bez ieslēgta speciāla skaņas signāla nedrīkst pārkāpt šo noteikumu prasības, izņemot šo noteikumu 135.4., 135.6., 135.7., 135.9., 135.10., 135.11., 135.12., 136.2., 136.3. un 136.4.apakšpunktā minētos aizliegumus, un tiem ir atļauts braukt pa pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem paredzētajām joslām.

(MK 01.11.2010. noteikumu Nr.1028 redakcijā)

47. Iedegta mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns nedod priekšroku. To lieto, lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību un brīdinātu tos par iespējamām briesmām. Mirgojoša oranža (dzeltena) bākuguns obligāti jāiededz transportlīdzekļu vadītājiem, kas:

47.1. pavada transportlīdzekļus, kuri pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas;

47.2. pavada tādu transportlīdzekļu kolonnas, kuri pārvadā sprāgstvielas, radioaktīvas vielas vai spēcīgas iedarbības indīgas vielas;

47.3. uz ceļa veic ceļa uzturēšanas, kā arī citus remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus;

47.4. vada traktortehniku ar divām piekabēm.

(Grozīts ar MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.921)

48. Ja, veicot ceļa uzturēšanas, remonta, avārijas vai ceļu satiksmes negadījuma seku likvidēšanas darbus, transportlīdzekļu vadītāji iedeguši mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni, viņi drīkst neņemt vērā ar ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem noteiktās prasības un atkāpties no šo noteikumu 98., 99., 100., 101., 105., 106., 108. un 110.punktā minētajām prasībām, bet, veicot ceļa uzturēšanas darbus, arī atrasties tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība. Citi transportlīdzekļu vadītāji nedrīkst traucēt minēto transportlīdzekļu vadītāju darbu, un viņiem jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

49. Mirgojošu oranžu (dzeltenu) bākuguni ceļu satiksmē atļauts iedegt arī tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri vada transportlīdzekļus, kas pēc savas konstrukcijas ir paredzēti specifiskiem uzdevumiem (lielgabarīta automobiļi, traktortehnika u.tml.), transportlīdzekļus, kas tiek izmantoti specifiskiem uzdevumiem (tehniskās palīdzības, ceļu uzraudzības automobiļi u.tml.), kā arī komunālo dienestu (elektroapgādes, siltumapgādes u.tml.) transportlīdzekļus, ja šādu transportlīdzekļu atrašanās uz ceļa var radīt traucējumus vai bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

5. Transportlīdzekļa vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma

50. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav transportlīdzekļa vadītājs), kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs:

50.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;

50.2. dara visu iespējamo, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai glābšanas dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo tuvākajā ārstniecības iestādē un pats atgriežas negadījuma vietā;

50.3. dara visu iespējamo, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, pieraksta aculiecinieku vārdu, uzvārdu un adresi;

50.4. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.

51. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs:

51.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;

51.2. vienojas ar otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāju par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, aizpilda saskaņoto paziņojumu un, neziņojot policijai par negadījumu, atstāj negadījuma vietu.

52. Ja šo noteikumu 51.punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai ja transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji:

52.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu;

52.2. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.

53. Ja šo noteikumu 50., 51. vai 52.punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi neļauj vai traucē citiem transportlīdzekļiem pabraukt garām ceļu satiksmes negadījuma vietai un tas nav pretrunā ar policijas norādījumiem, transportlīdzekļu vadītāji atbrīvo brauktuvi, pirms tam fiksējot ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu un citu priekšmetu stāvokli.

54. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis, nav cietuši cilvēki un nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, transportlīdzekļa vadītājs drīkst atstāt negadījuma vietu, neziņojot policijai par negadījumu.

6. Ceļu satiksmes regulēšana

55. Satiksmi regulē:

55.1. ar luksoforiem (2.pielikums), kuriem ir zaļas, dzeltenas, sarkanas un baltas gaismas signāli. Luksoforus izgatavo un uzstāda atbilstoši valsts standartu LVS EN 12368:2000 "Ceļu satiksmes regulēšanas tehniskie līdzekļi. Luksofori" un LVS 370:2004 "Ceļu satiksmes regulēšanas luksofori" prasībām;

55.2. satiksmes regulētāji.

(Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441)

56. Luksoforu signāliem ir šāda nozīme:

56.1. zaļš signāls atļauj kustību. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par to, ka zaļā signāla darbības laiks beidzas un drīz iedegsies aizlieguma signāls, var lietot zaļu mirgojošu signālu. Lai ceļu satiksmes dalībniekus informētu par laiku (sekundēs), kas atlicis līdz zaļā signāla darbības laika beigām, var lietot informācijas tablo;

56.2. dzeltens signāls aizliedz kustību, izņemot šo noteikumu 65.punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signālu maiņu;

56.3. dzeltens mirgojošs signāls vai divi pārmaiņus mirgojoši dzelteni signāli atļauj kustību un informē par neregulējamu krustojumu, gājēju pāreju, ceļu darbu vietu vai citu bīstamu ceļa posmu. Lai informētu par neregulējamu gājēju pāreju vai vietu, kur satiksme netiek regulēta un brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš vai gājēju un velosipēdu ceļš, var lietot dzeltenu mirgojošu signālu vai divus pārmaiņus mirgojošus dzeltenus signālus ar attiecīgi cilvēka siluetu, velosipēda simbolu vai cilvēka siluetu un velosipēda simbolu;

56.4. sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani signāli aizliedz kustību. Lai informētu par sarkanā signāla degšanas ilgumu, zem luksofora vai tā sekcijas var uzstādīt paskaidrojoša satura plāksnīti;

56.5. sarkans signāls vienlaikus ar dzeltenu signālu aizliedz kustību un informē, ka iedegsies zaļais signāls;

56.6. zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona atļauj braukt norādītajā virzienā (virzienos). Tāda pati nozīme ir zaļai bultai luksofora papildsekcijā, turklāt bulta, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Ja zaļās bultas signāls luksofora papildsekcijā ir izslēgts, transportlīdzekļu braukšana attiecīgajā virzienā ir aizliegta;

56.7. melna bulta (bultas) uz sarkana un dzeltena signāla fona nemaina šo signālu nozīmi. Tās informē par atļautajiem braukšanas virzieniem, kad iedegsies zaļas bultas (bultu) signāls uz melna fona;

56.8. melna bulta (bultas) uz zaļa signāla fona norāda, ka luksoforam ir papildsekcija, kā arī atļauj braukt bultas (bultu) norādītajos virzienos;

56.9. sarkana krusta signāls uz melna fona informē par to, ka pretim braucošo transportlīdzekļu vadītājiem luksoforā deg aizliedzošais signāls.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

57. Luksofora signāls ar cilvēka siluetu, velosipēda simbolu vai cilvēka siluetu un velosipēda simbolu attiecas tikai uz gājējiem un velosipēdu vadītājiem. Šo noteikumu 224.punktā minētajā gadījumā, kad velosipēda vadītājs šķērso brauktuvi pa regulējamu gājēju pāreju, viņam jāievēro gājējiem paredzētā luksofora signāls. Zaļais signāls atļauj kustību, bet sarkanais – aizliedz.

(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1017 redakcijā)

58. Lai informētu neredzīgos gājējus par luksoforu gaismas maiņas signālu pogas atrašanās vietu, kā arī lai informētu gājējus un velosipēdu vadītājus par luksofora gaismas signālu, kas atļauj šķērsot brauktuvi, gājēju vai gājēju un velosipēdu luksofora gaismas signālus var papildināt ar skaņas signāliem.

(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

59. Transportlīdzekļu satiksmes regulēšanai joslā var lietot luksoforus ar sarkanu "X" veida signālu, zaļu lejup vērstas bultas signālu un dzeltenu lejup slīpi vērstas bultas signālu (luksoforus ar ilgstošu signāla degšanas periodu satiksmes regulēšanai joslā). Šiem signāliem ir šāda nozīme:

59.1. sarkans "X" veida signāls aizliedz braukt pa joslu, virs kuras tas novietots;

59.2. zaļš lejup vērstas bultas signāls atļauj braukt pa joslu, virs kuras tas novietots;

59.3. dzeltens lejup slīpi vērstas bultas signāls norāda, ka nekavējoties jāpārkārtojas uz bultas norādīto braukšanas joslu.

60. Ja šo noteikumu 59.punktā minētie luksofora signāli ir izslēgti, joslā, virs kuras luksofors novietots, iebraukt aizliegts.

61. Tramvaju satiksmes regulēšanai var lietot luksoforus ar četriem baltiem gaismas signāliem, kas izvietoti T burta veidā. Braukt atļauts tikai tad, ja vienlaikus ar apakšējo signālu iedegts arī viens vai vairāki augšējie signāli, no kuriem kreisais signāls atļauj braukt pa kreisi, vidējais - taisni, labais - pa labi. Ja iedegti tikai trīs augšējie signāli, braukt aizliegts.

62. Satiksmes regulētāju signāliem ir šāda nozīme:

62.1. rokas paceltas sānis vai nolaistas lejā:

62.1.1. no kreisā un labā sāna puses tramvajiem atļauts braukt taisni, bezsliežu transportlīdzekļiem - taisni un pa labi, gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi;

62.1.2. no priekšpuses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts;

62.2. labā roka iztaisnota priekšā:

62.2.1. no kreisā sāna puses tramvajam atļauts braukt pa kreisi, bezsliežu transportlīdzekļiem - visos virzienos;

62.2.2. no priekšpuses visiem transportlīdzekļiem atļauts braukt tikai pa labi;

62.2.3. no labā sāna puses un no mugurpuses visiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts;

62.2.4. gājējiem atļauts šķērsot brauktuvi aiz satiksmes regulētāja muguras;

62.3. roka pacelta augšā - transportlīdzekļiem braukt un gājējiem brauktuvi šķērsot aizliegts, izņemot šo noteikumu 65.punktā minētos gadījumus.

63. Satiksmes regulētājs var dot arī citus transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem saprotamus signālus. Labākai redzamībai satiksmes regulētājs var lietot zizli (disku ar sarkanu gaismas atstarotāju). Lai pievērstu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, satiksmes regulētājs var dot svilpes signālu.

64. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, izņemot šo noteikumu 59.punktā minēto luksoforu, braukt aizliedz, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes. Ja nav stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums) vai 541.ceļa zīmes, transportlīdzeklis jāaptur šādās vietās:

64.1. pirms krustojumiem un citos ceļa posmos - pirms gājēju pārejas, bet vietās, kur tās nav, - pirms luksofora (ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja signāls, - pirms brauktuvju krustošanās vietas) tā, lai netraucētu citus transportlīdzekļus un gājējus, kuru kustība ir atļauta;

64.2. pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm - saskaņā ar šo noteikumu 169.punktu.

(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

65. Ja, iedegoties dzeltenajam signālam vai brīdī, kad satiksmes regulētājs paceļ roku augšā, transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli šo noteikumu 64.punktā noteiktajās vietās var apturēt, tikai strauji bremzējot, šī transportlīdzekļa vadītājs drīkst ceļu turpināt, neapturot transportlīdzekli. Gājējiem, kuri šajā brīdī atrodas uz brauktuves, jāpabeidz to šķērsot vai jāapstājas uz "drošības saliņas".

66. Transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem jāpakļaujas satiksmes regulētāja signāliem un norādījumiem arī tad, ja tie ir pretrunā ar luksofora signālu, ceļa zīmju vai ceļa apzīmējumu prasībām.

67. Tuvojoties stāvošam transportlīdzeklim, kuram ir iedegta mirgojoša zila bākuguns, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu nekavējoties apturēt transportlīdzekli.

68. Transportlīdzekļa vadītājs aptur transportlīdzekli, ja policijas darbinieks, robežsargs vai muitas amatpersona (muitas zonā) dod norādījumu apturēt transportlīdzekli:

68.1. ar skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērstas rokas vai zižļa svārstveida kustību no policijas, Valsts robežsardzes vai Valsts ieņēmumu dienesta automobiļa vai motocikla, kam ir valsts standartā LVS 63:2009 "Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums un aprīkojums" noteiktais operatīvā transportlīdzekļa krāsojums vai tā nav;

68.2. ar horizontāli vērstu roku vai zizli, atrodoties uz (pie) brauktuves. Vienlaikus ar otru roku var dot norādījumus, kuram konkrēti transportlīdzekļa vadītājam un kur jāaptur transportlīdzeklis.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028; MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.208; MK 17.04.2012. noteikumiem Nr.270)

69. Amatpersonai, kas dod norādījumu apstādināt transportlīdzekli, jābūt tērptai formas tērpā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem un atšķirības zīmi. Ja apstādināšana notiek no šo noteikumu 68.1.apakšpunktā minētajiem transportlīdzekļiem, gaismu atstarojoša materiāla elementi nav obligāti.

7. Braukšanas sākšana un braukšanas virziena maiņa

70. Pirms jebkura manevra — braukšanas sākšanas, pārkārtošanās, nogriešanās, apgriešanās braukšanai pretējā virzienā, apdzīšanas, transportlīdzekļa apturēšanas u.tml. — transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par ceļu satiksmes drošību un par to, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, un laikus jādod brīdinājuma signāls ar gaismas virzienrādītājiem. Ja gaismas virzienrādītāju nav vai tie nedarbojas, brīdinājuma signāls jādod ar roku atbilstoši manevram.

(Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1017)

71. Kreisā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota kreisā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta labā roka.

72. Labā pagrieziena signālam atbilst plecu līmenī sānis pacelta iztaisnota labā roka vai arī sānis pacelta un elkonī taisnā leņķī augšup saliekta kreisā roka.

73. Bremzēšanas signālam atbilst augšup pacelta kreisā vai labā roka.

74. Signāls ar roku jārāda nepārprotami, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu skaidri redzēt.

75. Signāls ar gaismas virzienrādītāju vai ar roku jārāda laikus pirms manevra sākuma un jāpārtrauc tūlīt pēc tā pabeigšanas (signāla rādīšanu ar roku var pārtraukt tieši pirms manevra). Signāls nav jārāda, ja tas var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

76. Pirms nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā brīdinājuma signāls jārāda tikai pēc tam, kad transportlīdzekļa vadītājs pārliecinājies, ka viņš netraucēs nevienu aiz viņa braucošu transportlīdzekļa vadītāju, kas uzsācis apdzīšanu.

77. Signāla lietošana nedod transportlīdzekļa vadītājam priekšroku un neatbrīvo viņu no pienākuma ievērot piesardzību.

78. Izbraucot uz ceļa no blakusteritorijām (pagalmiem, stāvvietām, degvielas uzpildes stacijām, uzņēmumiem u.tml.), transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas virzās pa ceļu.

79. Nobraucot no ceļa uz blakusteritoriju, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kuru ceļu viņš šķērso.

80. Apdzīvotās vietās transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš trolejbusiem un autobusiem, kuri sāk braukt no apzīmētas pieturas. Trolejbusu un autobusu vadītāji drīkst sākt braukt no pieturas tikai tad, kad ir pārliecinājušies, ka viņiem tiek dots ceļš.

81. Pārkārtojoties transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas, nemainot braukšanas virzienu, brauc blakus. Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi.

82. Ārpus krustojumiem, kur tramvaja sliežu ceļa klātne šķērso bezsliežu transportlīdzekļu brauktuvi, tramvajam ir priekšroka.

83. Pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot gadījumus, kad jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409.ceļa zīme).

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75)

84. Ja brauktuves vidū vienā līmenī atrodas tramvaja sliežu ceļa klātne, jāno­griežas pa kreisi vai jāapgriežas braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, kas ieņemts uz tā paša virziena tramvaja sliežu ceļa klātnes.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.75 redakcijā)

85. Ja krustojumā joslu skaitu un braukšanas virzienu tajās nosaka 512., 515. vai 517.ceļa zīme, nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā no tramvaja sliežu ceļa klātnes aizliegts.

86. Jānogriežas tā, lai, izbraucot no brauktuvju krustošanās vietas, transportlīdzeklis neatrastos pretējā braukšanas virziena pusē.

87. Ja tramvaja sliežu ceļa klātne ir atdalīta no pārējās brauktuves vai neatrodas vienā līmenī ar to, šķērsot tramvaja sliežu ceļa klātni atļauts tikai šim nolūkam paredzētās vietās.

88. Ja transportlīdzekļa gabarītu vai citu iemeslu dēļ nav iespējams nogriezties no attiecīgā malējā stāvokļa, ir atļauta atkāpe no šīs prasības, ja tas netraucē citu transportlīdzekļu kustību.

89. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojuma, bezsliežu transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem transportlīdzekļiem, kas uzsākuši apdzīšanu.

(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

90. Ja brauktuve nav pietiekami plata, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā no kreisā malējā stāvokļa, to atļauts darīt no brauktuves labās malas vai labās nomales, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam, kas apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš tajā pašā virzienā braucošajiem un pretim braucošajiem transportlīdzekļiem.

91. Ja transportlīdzekļu braukšanas trajektorijas krustojas, bet braukšanas secība šajos noteikumos nav reglamentēta, ceļu dod transportlīdzekļa vadītājs, kuram transportlīdzeklis tuvojas no labās puses.

92. Ja ir iekārtota bremzēšanas josla, transportlīdzekļa vadītājam, kurš paredzējis nogriezties, laikus jāpārkārtojas braukšanai minētajā joslā, un transportlīdzekļa vadītājs drīkst samazināt braukšanas ātrumu, tikai atrodoties uz tās.

93. Ja izbraukšanai uz ceļa iekārtota ieskrējiena josla, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc pa to un jāiekļaujas transportlīdzekļu plūsmā, dodot ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šo ceļu.

94. Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts šādās vietās:

94.1. uz gājēju pārejām;

94.2. tuneļos;

94.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;

94.4. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm;

94.5. vietās, kur ceļa redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m.

95. Braucot atpakaļgaitā, transportlīdzekļa vadītājs nedrīkst traucēt citus ceļu satiksmes dalībniekus. Ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, transportlīdzekļa vadītājam minētā manevra veikšanā jālūdz citu personu palīdzība. Aizliegts braukt atpakaļgaitā pa ceļu, kas apzīmēts ar 548.ceļa zīmi.

8. Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuves

96. Bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda attiecīgie ceļa apzīmējumi vai ceļa zīmes, bet, ja to nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši transportlīdzekļu vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un nepieciešamos intervālus starp transportlīdzekļiem.

97. Uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, kā arī uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū ir tramvaja sliežu ceļa klātne, tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, atļauts iebraukt, tikai nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75)

98. Ārpus apdzīvotām vietām jābrauc iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Ja braukšanai vienā virzienā ir divas vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai tad, ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas, kā arī lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

99. Apdzīvotās vietās, ja bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai šādos gadījumos:

99.1. ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas;

99.2. lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā;

99.3. lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa.

100. Kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, apdzīvotās vietās, kur braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt, tikai lai nogrieztos pa kreisi, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā vai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa kravas iekraušanai vai izkraušanai.

101. Transportlīdzekļiem, kuriem aizliegts pārsniegt vai kuri tehnisku iemeslu dēļ nespēj pārsniegt braukšanas ātrumu 40 km/h, un traktortehnikai jābrauc tikai pa labo malējo joslu. Minētajiem transportlīdzekļiem un traktortehnikai citā joslā atļauts iebraukt, tikai lai apdzītu, apsteigtu, apbrauktu vai pārkārtotos pirms nogriešanās pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

102. Ja braukšanas joslās ceļu satiksme ir intensīva, apbraucot vai apsteidzot atļauts braukt pa tramvaja sliežu ceļa klātni tajā pašā virzienā vietās, kur sliežu ceļa klātne atrodas pa kreisi vienā līmenī ar brauktuvi. Šādā gadījumā nedrīkst traucēt tramvaja braukšanu.

103. Ja joslu skaitu un braukšanas virzienus krustojumā nosaka 512., 513., 514., 515., 516. vai 517.ceļa zīme, braukt pa tramvaja sliedēm krustojumā aizliegts.

104. Braukt pa tramvaja pretējā virziena sliežu ceļa klātni aizliegts.

105. Ja ceļš apzīmēts ar 505., 506., 508. vai 509.ceļa zīmi, pa joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, pārējo transportlīdzekļu vadītājiem, izņemot taksometrus, aizliegts braukt, kā arī aizliegts apturēt transportlīdzekli šajā joslā.

106. Ja josla pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem apzīmēta ar 505.ceļa zīmi un 940.ceļa apzīmējumu un iekārtota brauktuves labajā pusē, un nav atdalīta no pārējās brauktuves ar nepārtrauktu ceļa apzīmējuma līniju, transportlīdzekļa vadītājam jānogriežas pa labi no šīs joslas. Šajā joslā atļauts iebraukt arī, lai pasažieri iekāptu transportlīdzeklī vai izkāptu no tā, ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi, kā arī lai izbrauktu pa labi uz ceļa ar šādu joslu.

107. Ja uz brauktuves ierīkots ar 413.ceļa zīmi un 941.ceļa apzīmējumu apzīmēts velosipēdu ceļš, kas no pārējās brauktuves atdalīts ar platu 920.ceļa apzīmējumu, pārējo transportlīdzekļu vadītājiem velosipēdu ceļu šķērsot atļauts tikai nepārtrauktā ceļa apzīmējuma pārtraukuma vietās.

108. Ja brauktuve sadalīta joslās ar ceļa apzīmējuma līnijām, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc tikai pa joslām. Uzbraukt uz pārtrauktajām ceļa apzīmējuma līnijām atļauts tikai pārkārtojoties.

109. Transportlīdzekļa vadītājam, nogriežoties uz ceļa, kas apzīmēts ar 745.ceļa zīmi, aizliegts iebraukt joslā, kas no abām pusēm apzīmēta ar 927.ceļa apzīmējumu. Iebraukt šajā joslā atļauts tikai pēc pabraukšanas garām pirmajam pēc krustojuma uzstādītajam šo noteikumu 59.punktā minētajam luksoforam.

110. Intensīvas ceļu satiksmes apstākļos, kad visas braukšanas joslas aizņemtas, mainīt joslu atļauts, tikai lai nogrieztos, apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, apbrauktu vai apturētu transportlīdzekli.

111. Pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem, kā arī gājēju un velosipēdu ceļiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts, izņemot ceļu uzturēšanas un komunālo dienestu (piemēram, elektroapgādes, siltumapgādes) transportlīdzekļus, ja tie veic ceļu uzturēšanas, remonta vai avārijas seku likvidēšanas darbus un specializētos tūristu transportlīdzekļus (izņemot pa ietvēm). Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad pa šiem ceļiem atļauts braukt un stāvēt (tai skaitā stāvēšanas ilgumu) transportlīdzekļiem, kas apkalpo tirdzniecības vai citus uzņēmumus, veic ar īpašumu apsaimniekošanu saistītus darbus (piemēram, pieved preces, būvmateriālus) objektos, kas atrodas tieši pie šiem ceļiem, ja nav citu piebraukšanas iespēju, netiek traucēta gājēju pārvietošanās un attiecīgo transportlīdzekļu pilna masa nepārsniedz 5 t. Novietojot transportlīdzekli stāvēšanai, tā salonā pie priekšējā stikla novieto informāciju par laiku, kad transportlīdzeklis novietots.

(MK 01.11.2010. noteikumu Nr.1028 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1017)

9. Braukšanas ātrums, distance un intervāls

112. Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

113. Ja izveidojas ceļu satiksmei bīstami šķēršļi vai citas briesmas, kuras transportlīdzekļa vadītājs spēj pamanīt, viņam jāsamazina braukšanas ātrums vai pilnīgi jāaptur transportlīdzeklis, vai, neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, šķērslis jāapbrauc.

114. Apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās - 20 km/h.

115. Ārpus apdzīvotām vietām transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:

115.1. motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem - 90 km/h;

115.2. automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, - 80 km/h.

116. Ceļa posmos, kur uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, transportlīdzekļi drīkst braukt ar ātrumu, kas nepārsniedz ceļa zīmē norādīto.

117. Citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 115. un 116.punktā, transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt:

117.1. pārvadājot pasažierus ārpus kabīnes speciāliem darbiem paredzētos kravas automobiļos, kuru furgona tipa kravas telpā ir ierīkotas pasažieru sēdvietas, - 60 km/h;

117.2. velkot mehāniskos transportlīdzekļus, - 50 km/h;

117.3. velkot šo noteikumu 249.punktā minētos tehnoloģiskos agregātus - piekabes, - 40 km/h;

117.4. braucot pa ceļu, kas apzīmēts ar 548.ceļa zīmi, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 t, un autobusiem - 110 km/h, automobiļiem un autobusiem, velkot piekabi, un kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 t, - 90 km/h, bet laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam attiecīgi - 90 km/h un 80 km/h;

117.5. mopēdiem - 45 km/h.

118. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:

118.1. pārsniegt transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto maksimālo braukšanas ātrumu;

118.2. pārsniegt braukšanas ātrumu, kāds saskaņā ar šo noteikumu 263.punktā minētajām prasībām norādīts pazīšanas zīmē uz transportlīdzekļa;

118.3. traucēt ceļu satiksmi, bez vajadzības braucot ar pārāk mazu ātrumu;

118.4. strauji bremzēt, ja tas nav nepieciešams ceļu satiksmes drošībai.

119. Transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību.

120. Ārpus apdzīvotām vietām šo noteikumu 266. un 268.punktā minēto transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) vadītājiem starp savu un priekšā braucošo transportlīdzekli jāietur tāda distance, lai apdzenošie transportlīdzekļi varētu netraucēti pārkārtoties ceļa labajā pusē. Šī prasība nav spēkā, ja transportlīdzekļa vadītājs gatavojas apdzīt, kā arī intensīvas ceļu satiksmes apstākļos.

10. Apdzīšana, samainīšanās ar pretim braucošu transportlīdzekli un apsteigšana

121. Pirms apdzīšanas sākuma transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās par to, vai:

121.1. neviens aiz viņa braucošo transportlīdzekļu vadītājs, kuram viņš varētu traucēt, nav sācis apdzīšanu;

121.2. pa to pašu joslu priekšā braucošā transportlīdzekļa vadītājs nerāda kreisā pagrieziena signālu;

121.3. apdzīšanas laikā netiks traucēti pretim braucošie transportlīdzekļi;

121.4. pēc apdzīšanas viņš varēs atgriezties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē), netraucējot apdzenamo transportlīdzekli.

122. Apdzenamā transportlīdzekļa vadītājam aizliegts traucēt apdzīšanu (palielināt braukšanas ātrumu u.tml.).

123. Aizliegts apdzīt šādās vietās:

123.1. regulējamos krustojumos;

123.2. neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu;

123.3. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuvāk par 100 m pirms tām;

123.4. augšupceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi u.tml.;

123.5. uz gājēju pārejām un tuneļos.

124. Netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, lai palaistu garām ar lielāku ātrumu braucošu transportlīdzekli, drīkst pārkārtoties un īslaicīgi braukt pa ceļa nomali, ja tā ir ar asfalta vai asfaltbetona segumu. Ja ārpus apdzīvotām vietām ceļa platums vai brauktuves stāvoklis, ņemot vērā pretim braucošo transportlīdzekļu satiksmes intensitāti, neļauj apdzīt lēni braucošu, lielgabarīta vai ar noteiktu ierobežotu ātrumu braucošu transportlīdzekli, tā vadītājam, netraucējot citus ceļu satiksmes dalībniekus, jābrauc iespējami tuvāk ceļa (nomales) labajai malai, kā arī, ja nepieciešams, jāaptur transportlīdzeklis un jāpalaiž garām transportlīdzekļi, kas aiz tā izveidojuši sastrēgumu.

(Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441)

125. Ja samainīšanās ar pretim braucošo transportlīdzekli ir apgrūtināta, transportlīdzekļa vadītājam, kura pusē atrodas šķērslis (kavēklis), jādod ceļš pretim braucošajam transportlīdzeklim. Ja stāvos augšupceļos vai lejupceļos, kas apzīmēti ar 110. un 111.ceļa zīmi, ir šķēršļi, ceļu dod lejup braucošā transportlīdzekļa vadītājs.

126. Lai pievērstu apdzenamā transportlīdzekļa vadītāja uzmanību, atļauts signalizēt ar lukturu gaismu pārslēgšanu saskaņā ar šo noteikumu 185.punktā noteiktajām prasībām.

127. Ārpus apdzīvotām vietām uz ceļiem ar divām vai vairākām braukšanas joslām vienā virzienā aizliegts apsteigt tajā pašā joslā priekšā braucošo transportlīdzekli pa labo pusi, izņemot gadījumu, kad tas rāda kreisā pagrieziena signālu un ir uzsācis manevru.

11. Apstāšanās un stāvēšana

128. Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav, - brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja brauktuves malā izveidoti šim nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos paplašinājumos.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75)

129. Apdzīvotās vietās atļauts apstāties un stāvēt arī ceļa kreisajā pusē iespējami vairāk pa kreisi uz nomales, bet, ja tās nav, - brauktuves malā vai tās paplašinājumos uz šādiem ceļiem:

129.1. uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū nav tramvaja sliežu ceļa klātnes;

129.2. uz vienvirziena ceļiem (kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, - tikai kravas iekraušanai vai izkraušanai).

130. Transportlīdzekļus atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai. Motociklus bez blakusvāģa, mopēdus un velosipēdus atļauts novietot stāvēšanai divās rindās.

131. Stāvvietās pie ietves vai, uzbraucot uz ietves, ja stāvvieta apzīmēta ar 532. vai 533.ceļa zīmi un 827., 828., 829., 830., 831. vai 832.papildzīmi, atļauts stāvēt motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un vieglajiem automobiļiem bez piekabēm, bet, ja stāvvieta apzīmēta ar 825. vai 826.papildzīmi, - arī vieglajiem automobiļiem ar piekabēm, kā norādīts ar attiecīgo papildzīmi un ceļa apzīmējumiem. Stāvvietās uz ietves transportlīdzekļi jānovieto vienā rindā iespējami tuvu brauktuvei. Uz ietves atļauts stāvēt velosipēdiem, mopēdiem un motocikliem bez blakusvāģa, ja tas netraucē gājēju pārvietošanos.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75)

132. Ilgstoša stāvēšana (atpūta, nakšņošana u.tml.) ārpus apdzīvotām vietām atļauta tikai stāvlaukumos vai ārpus ceļa robežām. Ilgstoši atstāt transportlīdzekli uz ceļa ir aizliegts.

133. Transportlīdzekļa vadītājs drīkst atstāt transportlīdzekļa vadītāja vietu tikai tad, ja ir veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, bet atstāt transportlīdzekli -, ja novērsta arī iespēja to lietot bez transportlīdzekļa vadītāja ziņas.

134. Aizliegts atvērt apturēta transportlīdzekļa durvis, ja tas apdraud ceļu satiksmes drošību vai traucē citus ceļu satiksmes dalībniekus.

135. Aizliegts apstāties un stāvēt:

135.1. uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja braukšanai;

135.2. uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un tuneļos;

135.3. uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem un zem tiem;

135.4. vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par 3 m;

135.5. uz gājēju pārejām, vietās, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš un tuvāk par 5 m no tām;

135.6. brauktuvju krustošanās vietā un tuvāk par 5 m no šķērsojamās vai šķērsotās brauktuves malas, izņemot apstāšanos un stāvēšanu pretim sānceļam trīsvirzienu krustojumā, kur ir nepārtraukta 920. vai 921.ceļa apzīmējuma līnija vai sadalošā josla. Šajā apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz vietām, kur uz brauktuves izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.);

135.7. tuvāk par 25 m pirms un 10 m aiz 534. vai 535.ceļa zīmes. Atļauts apstāties, ja tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā un ja tas netraucē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu vai taksometru satiksmi;

135.8. vietās, kur transportlīdzeklis citiem transportlīdzekļu vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

135.9. uz ietvēm, izņemot šo noteikumu 131.punktā minētos gadījumus;

135.10. uz ieskrējiena un bremzēšanas joslām;

135.11. 326.ceļa zīmes darbības zonā;

135.12. vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943. vai 947.ceļa apzīmējumu;

135.13. ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu un ceļa garenprofila lūzuma vietas tuvumā, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 m.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

136. Aizliegts stāvēt:

136.1. ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 m no dzelzceļa pārbrauktuves, bet apdzīvotās vietās - tuvāk par 50 m no tās;

136.2. citās vietās, kur stāvošs transportlīdzeklis var neļaut braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem transportlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos;

136.3. 327.ceļa zīmes darbības zonā un - attiecīgi nepāra vai pāra datumos - 328. vai 329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi;

136.4. vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 944.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kas apzīmētas ar 945.ceļa apzīmējumu.

(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

137. Piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāšanās vai stāvēšana aizliegta, transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu brauktuvi un nogādātu transportlīdzekli vietā, kur apstāšanās un stāvēšana nav aizliegta.

12. Braukšana krustojumos

138. Nogriežoties pa labi vai pa kreisi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kas šķērso to brauktuvi, kurā viņš nogriežas, un velosipēdu vadītājiem, kuru ceļu viņš šķērso.

139. Aizliegts iebraukt krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā, ja izveidojies sastrēgums, kas transportlīdzekļa vadītāju var piespiest apturēt transportlīdzekli krustojumā vai brauktuvju krustošanās vietā un traucēt braukt citiem transportlīdzekļiem.

12.1. Regulējami krustojumi

140. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, kad to atļauj luksofora signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc no pretējā virziena taisni vai nogriežas pa labi.

141. Ja satiksmes regulētāja vai luksofora signāli atļauj braukt vienlaikus tramvajam un bezsliežu transportlīdzekļiem, priekšroka ir tramvajam neatkarīgi no tā braukšanas virziena.

142. Braucot bultas norādītajā virzienā, kas iedegta papildsekcijā kopā ar luksofora sarkano vai dzelteno signālu, transportlīdzekļa vadītājam (arī tramvaja vadītājam) jādod ceļš no citiem virzieniem braucošo transportlīdzekļu vadītājiem.

143. Transportlīdzekļa vadītājam, kas iebraucis krustojumā, kad to atļāva luksofora signāls, no krustojuma iecerētajā virzienā jāizbrauc neatkarīgi no tā luksofora signāla, kas uzstādīts pirms izbraukšanas no krustojuma. Ja krustojumā pirms luksoforiem, kas atrodas transportlīdzekļa vadītāja braukšanas ceļā, ir 541.ceļa zīme, transportlīdzekļa vadītājam jāņem vērā katra luksofora signāli.

144. Kad luksoforā iedegas atļaujošais signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas iebraukuši krustojumā, kad viņiem to atļāva luksofora signāls, kā arī gājējiem, kas nav paguvuši šķērsot brauktuvi.

145. Ja luksofors izslēgts vai darbojas mirgojošas dzeltenās gaismas režīmā, transportlīdzekļa vadītājam jāievēro neregulējamu krustojumu šķērsošanas noteikumi un pirms krustojuma uzstādīto priekšrocības ceļa zīmju prasības.

12.2. Neregulējami krustojumi

146. Nevienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam, kurš brauc pa mazāk svarīgu ceļu, jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas krustojumam tuvojas pa galveno ceļu.

147. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš tā transportlīdzekļa vadītājam, kas tuvojas no labās puses.

148. Vienādas nozīmes ceļu krustojumā, kā arī nevienādas nozīmes ceļu krustojumā, ja transportlīdzekļi tam tuvojas no viena virziena, tramvaja vadītājam neatkarīgi no tā braukšanas virziena ir priekšroka attiecībā pret bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem.

(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

149. Ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu, transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa galveno ceļu, savstarpēji jāievēro vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas noteikumi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa mazāk svarīgu ceļu.

150. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, bezsliežu transportlīdzekļu vadītājiem jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc pa vienādas nozīmes ceļu pretējā virzienā taisni vai nogriežas pa labi. Šie noteikumi savstarpēji jāievēro arī tramvaju vadītājiem.

151. Transportlīdzekļa vadītājam, kas uz galvenā ceļa nogriežas pa kreisi vai apgriežas braukšanai pretējā virzienā, jādod ceļš transportlīdzekļu vadītājiem, kas uzsākuši apdzīšanu.

152. Ja pirms krustojuma nav uzstādītas priekšrocības ceļa zīmes, kā arī ja uz šķērsojamā ceļa pirms krustojuma nav uzstādīta 206. vai 207.ceļa zīme un vadītājs nevar noteikt, vai ceļam ir segums (diennakts tumšajā laikā vai ja ceļu klāj dubļi, sniegs u.tml.), transportlīdzekļa vadītājam jāuzskata, ka viņš atrodas uz mazāk svarīga ceļa.

13. Ceļu satiksme dzīvojamās zonās

153. Dzīvojamā zonā gājējiem un velosipēdu vadītājiem atļauts pārvietoties pa ietvēm un pa brauktuvi visā tās platumā.

154. Dzīvojamā zonā, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijā gājējiem un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, taču viņiem aizliegts nepamatoti traucēt citu transportlīdzekļu braukšanu.

155. Transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, - transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu.

156. Dzīvojamā zonā aizliegts:

156.1. mācīt vadīt transportlīdzekli;

156.2. stāvēt transportlīdzekļiem ar iedarbinātu motoru ilgāk par piecām minūtēm;

156.3. iebraukt kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 5 t, kā arī traktortehnikai, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams kravas iekraušanai, izkraušanai vai darbu veikšanai, autobusiem, kuru garums pārsniedz 6 m, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams pasažieru iekāpšanai vai izkāpšanai no tā.

157. Izbraucot no dzīvojamās zonas, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

158. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem.

14. Gājēju pārejas un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturas

159. Transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti.

160. Ja pirms neregulējamas gājēju pārejas apturēts transportlīdzeklis vai citi transportlīdzekļi, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, samazina braukšanas ātrumu, transportlīdzekļa vadītājs var turpināt braukt tikai tad, kad ir pārliecinājies, ka transportlīdzekļu priekšā neatrodas gājēji.

161. Jebkurā gadījumā (arī ārpus gājēju pārejām) transportlīdzekļa vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar baltu spieķi.

162. Uz regulējamas gājēju pārejas un krustojumos, kad ir iedegts atļaujošais luksofora signāls vai tiek parādīts satiksmes regulētāja atļaujošais signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod iespēja gājējiem pabeigt brauktuves šķērsošanu.

163. Aizliegts uzbraukt uz gājēju pārejas, ja aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest transportlīdzekļa vadītāju uz tās apturēt transportlīdzekli un traucēt gājēju pārvietošanos.

164. Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš gājējiem, kuri iet uz tajā pašā braukšanas virzienā pieturā (ceļa vidū) apturētu tramvaju vai nāk no tā.

165. Tuvojoties apturētam transportlīdzeklim, kuram uzstādīta bērnu grupas pārvadāšanas pazīšanas zīme, transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar tādu ātrumu, lai, ja nepieciešams, varētu apturēt transportlīdzekli un palaist garām bērnus, kas šķērso brauktuvi.

15. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana

166. Šķērsojot dzelzceļa pārbrauktuvi, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš vilcienam (lokomotīvei, drezīnai), kas tuvojas.

167. Pirms pārbrauktuves transportlīdzekļa vadītājam jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens, un jāņem vērā barjeras stāvoklis, gaismas signalizācija, ceļa zīmes un ceļa apzīmējumi, kā arī pārbrauktuves dežuranta norādījumi un signāli. Aizliegts braukt, ja pārbrauktuves dežurants, nostājoties ar krūtīm vai muguru pret vadītāju, signalizē ar virs galvas paceltu zizli vai sānis paceltām rokām.

168. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja barjera ir aizvērta vai sāk aizvērties vai ja luksoforā deg aizlieguma signāls (neatkarīgi no barjeras stāvokļa, kā arī ja tās nav). Ja luksofors nedarbojas vai deg tikai balts mirgojošs signāls, bet barjera atvērta vai tās nav, transportlīdzekļa vadītājs drīkst braukt pāri pārbrauktuvei tikai pēc tam, kad ir pārliecinājies, vai netuvojas vilciens.

169. Lai palaistu garām tuvojošos vilcienu, kā arī citos gadījumos, kad pārbrauktuvi šķērsot aizliegts, transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929.ceļa apzīmējums), bet, ja tās nav, – pirms 541. vai 207.ceļa zīmes; ja to nav, – ne tuvāk par 5 m pirms barjeras; ja tās nav, – ne tuvāk par 10 m no dzelzceļa tuvākās sliedes; ja dzelzceļa pārbrauktuve aprīkota tikai ar luksoforu, – pirms luksofora. Sākot braukt pēc transportlīdzekļa apturēšanas, transportlīdzekļa vadītājam vēlreiz jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens.

(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

170. Aizliegts uzbraukt uz pārbrauktuves, ja:

170.1. aiz tās izveidojies sastrēgums, kas var piespiest transportlīdzekļa vadītāju apturēt transportlīdzekli uz pārbrauktuves;

170.2. uz tās atrodas transportlīdzeklis. Ja uz pārbrauktuves atrodas avarējis transportlīdzeklis, pārējiem vadītājiem jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi no tā.

171. Piespiedu apstāšanās gadījumā uz pārbrauktuves transportlīdzekļa vadītājam jāizsēdina pasažieri un jādara viss iespējamais, lai atbrīvotu pārbrauktuvi. Ja transportlīdzekli no pārbrauktuves nobraukt neizdodas, vadītājam, ja iespējams, jāinformē glābšanas dienests un jārīkojas šādi:

171.1. ja iespējams, jānosūta cilvēki virzienā gar sliežu ceļu uz abām pusēm (katrs — 1000 m attālumā no pārbrauktuves), ja ir tikai viens cilvēks, — tajā virzienā, kur sliežu ceļš sliktāk pārredzams, un jāpaskaidro, kā jārāda apstāšanās signāls vilciena mašīnistam, lai apturētu tuvojošos vilcienu;

171.2. jāpaliek transportlīdzekļa tuvumā un jādod vispārējas trauksmes signāls;

171.3. kad parādās vilciens, jāskrien tam pretī, rādot apstāšanās signālu. Apstāšanās signālu rāda ar rokas apļošanu, dienā — turot rokā spilgtas krāsas drānu vai citu labi saskatāmu priekšmetu, naktī — iedegtu lāpu vai lukturi. Vispārējās trauksmes signāls ir skaņu signālu sērija, kas sastāv no viena gara un trijiem īsiem signāliem.

(Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441)

172. Transportlīdzekļa vadītājam aizliegts:

172.1. vest pāri pārbrauktuvei transportēšanai nesagatavotas iekārtas un mašīnas (lauksaimniecības mašīnas, ceļu būves mašīnas, celtniecības mašīnas u.tml.);

172.2. šķērsot dzelzceļa sliežu ceļus šim nolūkam neparedzētās vietās;

172.3. apbraukt transportlīdzekļus, kuri apturēti pirms pārbrauktuves, ja kustība pāri dzelzceļa pārbrauktuvei aizliegta un apbraukšana saistīta ar iebraukšanu tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā;

172.4. patvaļīgi atvērt barjeru vai apbraukt to.

173. Ar dzelzceļa ceļa distances priekšnieka atļauju pārbrauktuvi drīkst šķērsot šādi transportlīdzekļi:

173.1. transportlīdzekļi, kuru gabarīti ar kravu vai bez tās platumā pārsniedz 5 m vai augstumā no brauktuves virsmas - 4,5 m;

173.2. transportlīdzekļi vai to sastāvi, kuru faktiskā masa pārsniedz 52 t.

16. Ārējās apgaismes ierīču lietošana

174. Diennakts gaišajā laikā mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā arī tramvajiem un trolejbusiem jābrauc ar iedegtiem dienas gaitas, tuvās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem.

175. Braucot diennakts tumšajā laikā, transportlīdzekļiem jābūt iedegtām šādām ārējās apgaismes ierīcēm:

175.1. mehāniskajiem transportlīdzekļiem - tuvās vai tālās gaismas lukturiem, kā arī gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam;

175.2. piekabēm - gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam.

176. Braucot nepietiekamas redzamības apstākļos, transportlīdzekļiem jābūt iedegtām šādām ārējās apgaismes ierīcēm:

176.1. mehāniskajiem transportlīdzekļiem - tuvās gaismas, tālās gaismas vai priekšējiem miglas lukturiem, kā arī gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam;

176.2. piekabēm - gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumam.

177. Transportlīdzekļa vadītājam tālās gaismas lukturi jāpārslēdz uz tuvās gaismas lukturiem:

177.1. apdzīvotās vietās, ja ceļš ir pietiekami un vienmērīgi apgaismots;

177.2. vismaz 150 m attālumā no pretim braucošā transportlīdzekļa vai arī lielākā attālumā, ja pretim braucošā transportlīdzekļa vadītājs par lukturu pārslēgšanas nepieciešamību signalizē, periodiski pārslēdzot lukturu gaismu;

177.3. ja var apžilbināt citus vadītājus (arī tos, kuri brauc tajā pašā virzienā). Ja transportlīdzekļa vadītāju apžilbina, viņam jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija un, nemainot braukšanas joslu, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis.

178. Apstājoties un stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem. Ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u.tml., atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus.

179. Apstājoties un stāvot apdzīvotās vietās neapgaismotos ceļa posmos diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm jābūt iedegtiem gabarītlukturiem, bet mehāniskajiem transportlīdzekļiem bez piekabēm gabarītlukturu vietā atļauts iedegt stāvgaismas lukturus brauktuves pusē. Ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u.tml., atļauts iedegt arī tuvās gaismas lukturus vai priekšējos un pakaļējos miglas lukturus.

180. Apstājoties un stāvot apdzīvotās vietās diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, gabarītlukturus vai stāvgaismas lukturus atļauts neiedegt ceļa posmos, kur apturētais transportlīdzeklis citiem vadītājiem labi saredzams pietiekamā attālumā.

181. Braucot priekšējos miglas lukturus atļauts iedegt:

181.1. nepietiekamas redzamības apstākļos - atsevišķi vai kopā ar tuvās gaismas lukturiem;

181.2. diennakts tumšajā laikā neapgaismotos ceļa posmos - kopā ar tuvās gaismas lukturiem.

182. Pakaļējos miglas lukturus atļauts iedegt tikai tad, ja ir bieza migla, intensīvi līst vai snieg u.tml.

183. Priekšējiem un pakaļējiem miglas lukturiem jāieslēdzas kopā ar gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumu.

184. Prožektorus un grozāmlukturus atļauts iedegt tikai tiem transportlīdzekļiem, kuriem piešķirts operatīvo transportlīdzekļu statuss, ja netiek apžilbināti citi transportlīdzekļu vadītāji.

(Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441)

185. Lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, ar lukturu gaismām drīkst signalizēt šādi:

185.1. diennakts gaišajā laikā - ar īslaicīgu tālās gaismas lukturu ieslēgšanu;

185.2. diennakts tumšajā laikā - ar vairākkārtēju īslaicīgu (tuvā gaisma - tālā gaisma) lukturu pārslēgšanu, ja netiek apžilbināti citi transportlīdzekļu vadītāji.

186. Velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim jebkurā diennakts laikā jābūt iedegtai avārijas gaismas signalizācijai. Ja avārijas gaismas signalizācijas nav vai tā nedarbojas, transportlīdzekļa aizmugurē jāpiestiprina avārijas zīme.

17. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana

187. Skaņas signālu atļauts lietot, tikai lai novērstu ceļu satiksmei bīstamas situācijas, bet ārpus apdzīvotām vietām - arī lai pievērstu citu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību.

188. Avārijas gaismas signalizācija jāiededz (izņemot gadījumus, ja mehāniskais transportlīdzeklis ar tādu nav aprīkots vai tā nedarbojas) un avārijas zīme uz ceļa jāizliek šādos gadījumos:

188.1. piespiedu apstāšanās gadījumā vietās, kur apstāties vai stāvēt aizliegts, vai vietās, kur redzamības, meteoroloģisko apstākļu, citu transportlīdzekļu braukšanas ātruma, ceļa seguma stāvokļa u.tml. iemeslu dēļ apturētais transportlīdzeklis var radīt draudus satiksmes drošībai;

188.2. ja noticis ceļu satiksmes negadījums vai uz brauktuves izkritusi vai izlijusi krava;

188.3. apstājoties un stāvot uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, ja nedeg kāds no priekšējiem vai pakaļējiem gabarītlukturiem.

189. Braucot avārijas gaismas signalizācija jāiededz arī šādos gadījumos:

189.1. ja vadītājs tiek apžilbināts;

189.2. velkamajam mehāniskajam transportlīdzeklim;

189.3. ja transportlīdzeklim ir kāds no šo noteikumu 239.punktā minētajiem bojājumiem.

(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

190. Avārijas zīme uz ceļa jāizliek tādā attālumā no transportlīdzekļa, lai laikus brīdinātu citu transportlīdzekļu vadītājus par briesmām. Jebkurā gadījumā attālumam no avārijas zīmes līdz transportlīdzeklim jābūt šādam:

190.1. apdzīvotās vietās - ne mazākam par 15 m;

190.2. ārpus apdzīvotām vietām - ne mazākam par 100 m.

191. Transportlīdzekļa vadītājs, kurš pārvadā bīstamas kravas, piespiedu apstāšanās gadījumā uz ceļa papildus šo noteikumu 190.punktā noteiktajai avārijas zīmei izliek divus mirgojošus oranžus (dzeltenus) lukturus.

18. Transportlīdzekļu vilkšana

192. Mehāniskos transportlīdzekļus atļauts vilkt:

192.1. izmantojot lokano vai cieto sakabi;

192.2. daļēji novietojot velkamo mehānisko transportlīdzekli uz velkošā transportlīdzekļa (kravas kastē vai uz speciālas atbalstierīces).

193. Velkot ar cieto vai lokano sakabi, pie velkamā mehāniskā transportlīdzekļa stūres jābūt transportlīdzekļa vadītājam, izņemot gadījumu, kad cietās sakabes konstrukcija nodrošina velkamā mehāniskā transportlīdzekļa vadāmību.

194. Cietajai sakabei starp velkošo un velkamo mehānisko transportlīdzekli jānodrošina attālums, kas nepārsniedz 4 m, bet lokanajai sakabei šim attālumam jābūt no 4 līdz 6 m. Lokanajai sakabei jābūt apzīmētai tā, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki to varētu laikus pamanīt.

194.1 Traktortehnikai ar pilnu masu virs 4000 kg atļauts vilkt divas ar darba bremzēm aprīkotas divasu vai trīsasu piekabes laikposmā no 1.aprīļa līdz 1.oktobrim, bet laikposmā no 1.oktobra līdz 1.novembrim – tikai diennakts gaišajā laikā.

(MK 07.06.2011. noteikumu Nr.437 redakcijā)

195. Aizliegts vilkt:

195.1. vairāk par vienu mehānisko transportlīdzekli;

195.2. mehānisko transportlīdzekli, kuram ir bojāta stūres iekārta (atļauts vilkt, to daļēji novietojot uz velkošā transportlīdzekļa);

195.3. ja mehāniskajam transportlīdzeklim, kuram ir bojātas darba bremzes, faktiskā masa ir lielāka par pusi no velkošā mehāniskā transportlīdzekļa faktiskās masas;

195.4. ar lokano sakabi, ja ir bojāta vai nedarbojas velkamā mehāniskā transportlīdzekļa darba bremžu sistēma;

195.5. ar lokano sakabi atkalas laikā;

195.6. ar motociklu bez blakusvāģa, izņemot gadījumu, kad to paredzējis motocikla izgatavotājs un kad motocikls bez blakusvāģa velk speciāli šim nolūkam paredzētu piekabi;

195.7. velosipēdu vai mopēdu, kā arī motociklu bez blakusvāģa;

195.8. (svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75);

195.9. vairāk par vienu piekabi, izņemot šo noteikumu 194.1 punktā minēto gadījumu;

195.10. piekabi, kuras masa pārsniedz vilcēja izgatavotāja noteikto vilkšanai paredzētās piekabes masu;

195.11. diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos - šo noteikumu 249.punktā minēto tehnoloģisko agregātu - piekabi;

195.12. traktortehnikas piekabi ar automobili.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.921; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

196. Velkot ar lokano vai cieto sakabi, aizliegts vest pasažierus ārpus kabīnes velkamajā speciāliem darbiem paredzētajā kravas automobilī, kura furgona tipa kravas telpā ir ierīkotas pasažieru sēdvietas, kā arī velkamajā autobusā vai trolejbusā. Ja velkamais automobilis ir daļēji novietots uz velkošā mehāniskā transportlīdzekļa, pasažieriem atļauts atrasties tikai velkošā mehāniskā transportlīdzekļa kabīnē.

19. Pasažieru pārvadāšana

197. Transportlīdzeklī nedrīkst pārvadāt lielāku pasažieru skaitu, kā norādīts transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā vai norādījis (paredzējis) transportlīdzekļa izgatavotājs. Pasažieri jāpārvadā tā, lai tie netraucētu transportlīdzekļa vadītāju un neierobežotu viņa redzamību. Pasažierus vieglajos automobiļos un kravas automobiļos atļauts pārvadāt tikai šim nolūkam paredzētajās sēdvietās, bet autobusos - arī šim nolūkam paredzētajās stāvvietās.

198. (Svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75)

199. Pārvadājot bērnu grupas, kas dodas ekskursijās, uz sporta pasākumiem u.tml., autobusā jāatrodas vismaz vienam pieaugušajam pavadonim. Šādam transportlīdzeklim priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei atbilstoši šo noteikumu 257.punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75)

200. Ja automobilī, kura sēdvietas aprīkotas ar drošības jostām, pārvadā bērnu, kura augums nepārsniedz 150 cm, bērnam jāatrodas viņa vecumam un svaram piemērotā bērnu sēdeklītī vai uz paliktņa, kas uzstādīts atbilstoši tā izgatavotāja norādījumiem, un jābūt piesprādzētam ar drošības jostu.

(MK 19.08.2014. noteikumu Nr.498 redakcijā)

200.1 Pārvadājot personu invalīdu ratiņkrēslā, invalīdam jābūt ar drošības jostu piesprādzētam pie transportlīdzeklī nostiprināta ratiņkrēsla.

(MK 01.11.2010. noteikumu Nr.1028 redakcijā)

201. Aizliegts pārvadāt pasažierus kravas automobilī ārpus tā kabīnes, izņemot:

201.1. Iekšlietu ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienību transportlīdzekļus (pasažieru pārvadāšanas kārtību šādos gadījumos nosaka attiecīgās institūcijas iekšējie normatīvie akti);

201.2. speciāliem darbiem paredzētus kravas automobiļus, kuru furgona tipa kravas telpās ir ierīkotas pasažieru sēdvietas un kuri ir noteiktā kārtībā reģistrēti.

202. Noteikumu 201.punktā minētajos gadījumos pārvadāt pasažierus atļauts transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, bet, ja pasažieru skaits (neskaitot transportlīdzekļa vadītāju) pārsniedz astoņus cilvēkus, — transportlīdzekļu vadītājiem, kuriem ir tiesības vadīt C un attiecīgi D1 vai D kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus.

203. Aizliegts pārvadāt:

203.1. pasažierus ārpus traktortehnikas kabīnes, piekabē (puspiekabē) un motocikla kravas nodalījumā;

203.2. bērnus, kas jaunāki par trim gadiem, automobilī, kura sēdvietas nav aprīkotas ar drošības jostām;

203.3. bērnus, kuru augums nepārsniedz 150 cm, priekšējā sēdeklī automobilī, kura sēdvietas nav aprīkotas ar drošības jostām, kā arī ar mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu vai sniega motociklu, izņemot gadījumu, ja bērns var noturēt līdzsvaru un aizsniegt kāju atbalstus vai sēž uz viņa vecumam un svaram atbilstoša sēdeklīša.

(MK 19.08.2014. noteikumu Nr.498 redakcijā)

20. Kravas pārvadāšana

204. Pārvadājamās kravas masa un slodzes sadalījums uz asīm nedrīkst pārsniegt attiecīgā transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktos lielumus.

205. Kravu transportlīdzeklī novieto un, ja nepieciešams, nostiprina atbilstoši normatīvajos aktos par kravu nostiprināšanu noteiktajām prasībām tā, lai krava:

205.1. neapdraudētu ceļu satiksmes dalībniekus, nenokristu un nevilktos pa ceļu;

205.2. transportlīdzekļa vadītājam neierobežotu pārredzamību;

205.3. neietekmētu transportlīdzekļa stabilitāti un neapgrūtinātu tā vadīšanu;

205.4. neaizsegtu ārējās apgaismošanas ierīces, gaismas atstarotājus, numura zīmes un pazīšanas zīmes, kā arī netraucētu uztvert signālus, ko rāda ar roku;

205.5. neradītu troksni, nesaceltu putekļus un nepiesārņotu vai nepiegružotu apkārtējo vidi.

206. Pārvadāt kravu ar vieglo automobili tā aizmugurē, izmantojot speciāli šim nolūkam paredzētu statīvu, kas kopā ar kravu vai bez tās daļēji vai pilnīgi aizsedz ārējās apgaismošanas ierīces, gaismas atstarotājus, valsts numura vai pazīšanas zīmes, atļauts, ja statīvs aprīkots ar dublējošām ārējās apgaismošanas ierīcēm, gaismas atstarotājiem un valsts numura stiprināšanas vietu ar atbilstošu numura zīmes apgaismojumu.

207. Krava jāapzīmē atbilstoši šo noteikumu 264.punktā minētajām prasībām, ja:

207.1. priekšpusē vai aizmugurē tā izvirzīta ārpus transportlīdzekļa gabarītiem tālāk par 1 m;

207.2. platumā tā izvirzīta tālāk par 0,4 m no priekšējo vai pakaļējo gabarītlukturu ārējās malas.

208. Ja kravas automobiļu, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, autobusu un to piekabju, kā arī transportlīdzekļu sastāvu gabarīti ar kravu vai bez tās, ar noņemamo aprīkojumu (piemēram, iekrāvēju) vai bez tā, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Atļaujas netiek izsniegtas dalāmu kravu pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus.

209. Policijas darbinieki vai robežsargi (uz valsts robežas un pierobežā) var pieprasīt kravas automobiļu, to piekabju (puspiekabju) un autobusu gabarītu, faktiskās masas un ass slodžu pārbaudi.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 22.03.2011. noteikumiem Nr.208)

21. Mācību braukšana

210. Mācību iestāžu braukšanas mācību instruktoram jābūt atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja un instruktora apliecībai. Individuāli mācīt vadīt atļauts transportlīdzekļa vadītājam, kura atbilstošās kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz trīs gadi.

211. Personai, kura mācās braukt ar motociklu, triciklu, kvadriciklu, auto­mobili vai autobusu, jābūt klāt braukšanas mācību atļaujai vai dokumentam par tiesībām vadīt mehāniskos transportlīdzekļus. Pēc policijas darbinieku pieprasījuma viens no šiem dokumentiem jāiedod pārbaudei.

(Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441)

212. (Svītrots ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

213. (Svītrots ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

214. (Svītrots ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

215. Mācību braucieni pa ceļiem drīkst notikt tikai apmācītāja (transportlīdzekļa vadītāja) klātbūtnē un tikai tad, kad mācāmā persona ir pietiekami labi apguvusi vadīšanas iemaņas. Mācāmajai personai jāzina un jāievēro šo noteikumu prasības. Pašvaldības savā administratīvajā teritorijā ir tiesīgas noteikt laikposmus un ceļus, pa kuriem laikā no plkst.7.00 līdz 10.00 un no plkst.16.00 līdz 20.00 aizliegti mācību braucieni.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

216. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus lieto mācību braukšanai, jābūt pazīšanas zīmei atbilstoši šo noteikumu 260., 261. un 262.punktā minētajām prasībām.

22. Papildu prasības velosipēdu un mopēdu vadītājiem

217. Braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai nomali atļauts personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem, ar mopēdu - personām, kas nav jaunākas par 14 gadiem. Šādā gadījumā velosipēda vadītājam jābūt klāt velosipēda, mopēda vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai (mopēda vadītājam - mopēda vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai), kas pēc šo noteikumu 35.punktā minētās amatpersonas pieprasījuma jāiedod pārbaudei.

218. Braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai nomali pilngadīgas personas pavadībā atļauts bērniem, kas nav jaunāki par septiņiem gadiem. Dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos bērniem neatkarīgi no to vecuma braukt ar velosipēdu atļauts patstāvīgi.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.75 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.08.2014. noteikumiem Nr.498)

218.1 Bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, braucot ar velosipēdu, galvā jābūt aizsprādzētai aizsargķiverei.

(MK 19.08.2014. noteikumu Nr.498 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.10.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

219. Velosipēdam un mopēdam jābūt tehniskā kārtībā. Velosipēdam jābūt aprīkotam ar bremzēm.

(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

220. Mopēdam jābūt uzstādītām izgatavotāja paredzētajām iekārtām, mehānismiem un ierīcēm, tām jādarbojas visos paredzētajos režīmos. Mopēdam jābūt aprīkotam ar divām savstarpēji nesaistītām bremzēm, priekšā ar baltas gaismas lukturi, bet aizmugurē - sarkanas gaismas lukturi un sarkanu gaismas atstarotāju, skaņas signālu, stāvbalstu un trokšņu slāpētāju. Mopēdam, kas izgatavots pēc 2001.gada 1.janvāra, papildus jābūt aprīkotam ar pakaļējo bremžu signāllukturi, gaismas virzienrādītājiem, numura apgaismojuma lukturi, atpakaļskata spoguļiem un ātruma mērīšanas ierīci (spidometru).

(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

221. Velosipēdu un mopēdu piekabēm aizmugurē jābūt sarkanam gaismas atstarotājam.

222. Braucot ar mopēdu, jebkurā diennakts laikā priekšpusē jābūt iedegtam baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē - sarkanas gaismas lukturim.

223. Braucot diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, velosipēdam abos tā sānos, riteņu abās pusēs, jābūt aprīkotam ar diviem oranžiem (dzelteniem) gaismas atstarotājiem, kā arī priekšpusē jādeg baltas gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanas gaismas lukturim. Ja lukturu nav vai tie nedarbojas, velosipēdam priekšpusē jābūt aprīkotam ar baltu atstarotāju, bet aizmugurē ar sarkanu atstarotāju un velosipēda vadītājam jābūt tērptam atstarojošā vestē vai apģērbā ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

(MK 19.08.2014. noteikumu Nr.498 redakcijā)

224. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai. Tālāk uz brauktuves atļauts izbraukt, tikai lai apbrauktu, apsteigtu vai apdzītu vai, ja braukšanai attiecīgajā virzienā ir iekārtota atsevišķa braukšanas josla, kā arī šo noteikumu 229.punktā minētajos gadījumos, lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā. Netraucējot gājējus un citus ceļu satiksmes dalībniekus, atļauts braukt pa nomali, bet velosipēdu vadītājiem – arī pa ietvi, kā arī šķērsot brauktuvi pa regulējamām gājēju pārejām. Braucot pa ietvi, velosipēda vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību, bet, šķērsojot brauktuvi pa regulējamu gājēju pāreju, – ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Velosipēda vadītājam pirms gājēju pārejas šķērsošanas laikus jāsamazina braukšanas ātrums.

(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1017 redakcijā)

225. Velosipēdu vadītāji treniņnodarbību laikā vai organizētu sacensību laikā, ja tos noteiktā kārtībā pavada speciāli aprīkoti automobiļi, drīkst neievērot šo noteikumu 224.punktā, kā arī 219., 221. un 223.punktā minētās prasības, ja tiek nodrošināta ceļu satiksmes drošība.

(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

226. Vietās, kur ārpus krustojumiem velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi un ceļu satiksme netiek regulēta, velosipēdu un mopēdu vadītājiem jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

227. Vietās, kur velosipēdu vadītāju braukšanas trajektorijas krustojas ar pārējo transportlīdzekļu braukšanas trajektorijām un velosipēdu vadītājiem ir priekšroka, velosipēdu vadītāji drīkst turpināt braukt tad, kad tie novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī novērtējuši to braukšanas ātrumu un pārliecinājušies par drošību.

228. Nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā ārpus apdzīvotām vietām velosipēdu un mopēdu vadītājiem atļauts tikai no brauktuves labās malas (labās nomales), dodot ceļu tajā pašā virzienā un pretim braucošajiem transportlīdzekļiem.

229. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā krustojumos apdzīvotās vietās, kur nav iekārtots velosipēdu ceļš, velosipēdu vadītājiem brauktuvju krustošanās vieta jāšķērso pa brauktuvju labo malu, iepriekš pārliecinoties par ceļu satiksmes drošību un dodot ceļu tajā pašā virzienā braucošajiem transportlīdzekļiem un tiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kam saskaņā ar braukšanas noteikumiem krustojumos ir priekšroka. Ja braukšanai pa kreisi iekārtota atsevišķa braukšanas josla, nogriezties atļauts no šīs joslas labās malas. Nogriezties pa kreisi vai apgriezties braukšanai pretējā virzienā ārpus krustojumiem atļauts no brauktuves labās malas.

230. Velosipēdu vai mopēdu vadītājiem aizliegts:

230.1. braukt, neturot stūri;

230.2. braukt, turoties pie cita braucoša transportlīdzekļa;

230.3. pārvadāt kravu, kas traucē vadīšanu vai apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus;

230.4. vest ar velosipēdu pasažierus, ja tas nav speciāli izgatavots šim nolūkam. Ar velosipēdu atļauts vest bērnus ar aizsprādzētu aizsargķiveri vecumā līdz septiņiem gadiem, ja ir iekārtoti papildu sēdekļi un droši kāpšļi kāju atbalstam;

230.5. vest ar mopēdu pasažierus, ja tas nav paredzēts pasažieru pārvadāšanai;

230.6. braukt ar velosipēdu pa ceļu, ja tam blakus atrodas velosipēdu ceļš;

230.7. vilkt velosipēdus vai mopēdus, kā arī citus transportlīdzekļus, izņemot piekabes, kas izgatavotas speciāli šim nolūkam;

230.8. braukt ar mopēdu bez aizsargķiveres vai ar neaizsprādzētu galvā uzliktās aizsargķiveres siksnu, kā arī vest ar mopēdu pasažierus, kas nav uzlikuši galvā aizsargķiveri vai nav aizsprādzējuši galvā uzliktās aizsargķiveres siksnu. Bērnus vecumā līdz septiņiem gadiem atļauts pārvadāt tikai pilngadīgām personām;

230.9. braukt pa ceļu, kas apzīmēts ar 548. ceļa zīmi.

(Grozīts ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1017)

230.1 Speciāli pasažieru pārvadāšanai izgatavotiem velosipēdiem, kas paredzēti komercpakalpojumu sniegšanai, izmantošanas nosacījumus un kustības maršrutu, izvērtējot tā sabiedriskās nepieciešamības un drošības kritērijus, nosaka attiecīgā pašvaldība.

(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1017 redakcijā)

23. Papildu prasības pajūgu vadītājiem, jātniekiem un dzīvnieku dzinējiem

231. Vadīt pajūgu, jāt vai dzīt dzīvniekus pa ceļiem atļauts personām, kas nav jaunākas par 12 gadiem.

232. Vadīt pajūgu, jāt un dzīt dzīvniekus atļauts pa nomali, bet, ja nomales nav vai pa to pārvietoties nav iespējams, - pa brauktuvi iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Dzīvniekus pa ceļiem atļauts dzīt tikai diennakts gaišajā laikā.

233. Braucot pa ceļiem diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos, pajūga priekšpusē jābūt baltiem, bet aizmugurē - sarkaniem gaismas atstarotājiem, kas novietoti labi saredzamās vietās un apzīmē pajūga (ar kravu vai bez tās) gabarītus platumā. Aizliegts aizsegt gaismas atstarotājus.

234. Pajūgu vadītājiem, izbraucot no mazāk svarīga ceļa uz galvenā ceļa, vietās, kur ceļš nav pietiekami labi pārredzams vai redzamība ir ierobežota (spēji ceļa pagriezieni, koki, ēkas u.tml.), dzīvnieki jāved pavadā.

235. Pajūgu vadītājiem un personām, kas dzen dzīvniekus vai to ganāmpulkus, aizliegts:

235.1. dzīt dzīvniekus pāri dzelzceļa sliežu ceļa klātnei un pāri ceļam ārpus speciāli norādītajām vietām;

235.2. atstāt dzīvniekus uz ceļa bez uzraudzības;

235.3. dzīt dzīvniekus pa asfaltbetona un cementbetona seguma ceļiem, izņemot gadījumus, kad nepieciešams tos šķērsot;

235.4. vadīt pajūgu un dzīt ganāmpulku, atrodoties tādā alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, citu apreibinošo vielu vai medikamentu iespaidā, esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas ietekmē spējas droši vadīt pajūgu vai dzīt ganāmpulku, veikt noteiktos ceļu satiksmes dalībnieka pienākumus un var apdraudēt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75)

24. Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un aprīkojums

236. (Svītrots ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

237. (Svītrots ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

238. Aizliegts braukt ar transportlīdzekli, ja tam ir kāds no šādiem bojājumiem:

238.1. diennakts tumšajā laikā nedeg abi tuvās gaismas lukturi;

238.2. nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg abi tuvās gaismas lukturi un vienlaikus abi priekšējie miglas lukturi;

238.3. lietus vai snigšanas laikā transportlīdzekļa vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs;

238.4. stūres iekārtas bojājumi neļauj transportlīdzekļa vadītājam izdarīt manevru;

238.5. darba bremžu sistēma transportlīdzekļa vadītājam nedod iespēju apturēt transportlīdzekli;

238.6. vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu;

238.7. transportlīdzeklim valsts tehniskajā apskatē vai tehniskā stāvokļa pārbaudē uz ceļa ir konstatēti bīstami bojājumi, kas apdraud satiksmes drošību.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.75 redakcijā)

239. Ja transportlīdzeklim ir kāds no šādiem ārējās apgaismes ierīču bojājumiem, ar to atļauts braukt uz stāvvietu vai remontvietu ar iedegtu avārijas gaismas signalizāciju vai ar transportlīdzekļa aizmugurē piestiprinātu avārijas zīmi (tikai pakaļējo ārējās apgaismes ierīču bojājuma gadījumā):

239.1. nedeg neviens no bremzēšanas signāllukturiem;

239.2. diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem vai neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem;

239.3. diennakts tumšajā laikā nedeg kāds no tuvās gaismas lukturiem;

239.4. nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg kāds no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus kāds no priekšējiem miglas lukturiem.

(MK 05.02.2008. noteikumu Nr.75 redakcijā)

240. (Svītrots ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75.)

241. Ja uz ceļa ārpus apdzīvotām vietām apturētam mehāniskajam transportlīdzeklim vai tā piekabei diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos nedeg kāds no priekšējiem vai pakaļējiem gabarītlukturiem, transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai transportlīdzekli nobrauktu no ceļa, bet, ja to izdarīt nav iespējams, tas jāapzīmē atbilstoši šo noteikumu 190.punktā minētajām prasībām.

242. Autobusiem, vieglajiem un kravas automobiļiem jābūt aprīkotiem ar:

242.1. avārijas zīmi;

242.2. medicīnisko aptieciņu (autobusiem, kuros ir vairāk nekā 25 sēdvietas, - ar divām aptieciņām);

242.3. ugunsdzēšamo aparātu (autobusiem, kuros ir vairāk nekā 9 sēdvietas, - ar diviem aparātiem).

243. Motocikliem ar blakusvāģi jābūt aprīkotiem ar avārijas zīmi un medicīnisko aptieciņu.

244. Laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam visiem automobiļiem un autobusiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, kā arī to piekabēm jābūt aprīkotām ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. Laikposmā no 1.maija līdz 1.oktobrim aizliegts braukt ar transport­līdzekļiem, kuriem ir riepas ar radzēm.

(Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441)

245. Aizliegts braukt ar transportlīdzekli, kas aprīkots ar:

245.1. priekšmetiem, stiklu pārklājumiem, aizkariem, žalūzijām u.tml., kas būtiski ierobežo redzamību transportlīdzekļa vadītājam tā tiešās redzamības zonā. Attiecībā uz stiklu pārklājumiem par būtisku redzamības ierobežojumu transportlīdzekļa vadītāja redzamības zonā tiek uzskatīti stiklu pārklājumi, kas padara priekšējā stikla (vējstikla) gaismas caurlaidību mazāku par 75% vai priekšējo sānstiklu (priekšējo durvju stiklu) gaismas caurlaidību mazāku par 70%;

245.2. ierīcēm (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībai;

245.3. ierīcēm (speciālo zilo vai sarkano bākuguni, skaņas signālu, plafonu, gaismas kontrolsignālu u.tml.) un speciālo krāsojumu, kas saskaņā ar šo noteikumu un Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām ir paredzēti noteiktiem transportlīdzekļiem (operatīvajiem transportlīdzekļiem, taksometriem u.tml.) un var maldināt pārējos ceļu satiksmes dalībniekus;

245.4. (svītrots ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441);

245.5. normatīvo aktu prasībām neatbilstošām apgaismes ierīcēm.

25. Transportlīdzekļu reģistrācija un numura zīmes

246. (Svītrots ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

247. (Svītrots ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

248. (Svītrots ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

249. Tehnoloģiskā agregāta – piekabes (piemēram, kompresori, ģeneratori, celtnieku dzīvojamie vagoniņi) īslaicīga pārvietošana pa ceļiem nozīmē tā pārvietošanu no viena objekta uz citu (neatkarīgi no attāluma), kur tas tiks izmantots paredzētajiem darbiem.

(MK 01.11.2010. noteikumu Nr.1028 redakcijā)

250. (Svītrots ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

250.1 Numura zīmes atbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem. Numura zīmēm jābūt tīrām, stāvoša transportlīdzekļa numura zīmes simboliem skaidrā diennakts gaišajā laikā jābūt salasāmiem vismaz no 40 m attāluma, bet skaidrā diennakts tumšajā laikā, kad iedegtas transportlīdzekļa ārējās apgaismes ierīces, – vismaz no 20 m attāluma.

(MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1017 redakcijā)

251. Aizliegts braukt, ja kaut viena no numura zīmēm nav piestiprināta paredzētajā vietā. Aizliegts numura zīmes aizsegt vai pārklāt ar aizsargmateriāliem.

252. (Svītrots ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

26. Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces un apzīmējumi

253. Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes (turpmāk - pazīšanas zīme), brīdināšanas ierīces un apzīmējumi izgatavojami saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuru dalībvalsts ir Latvija, vai šo noteikumu 4.pielikumu.

254. Pazīšanas zīmēm jābūt tīrām, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki tās varētu laikus pamanīt.

255. Transportlīdzekļiem aizliegts piestiprināt jebkādu citu informāciju vai zīmes, kurās izmantotas ar valsts standartu noteiktās ceļa zīmju formas, krāsu kombinācijas un simbolika un kuras var maldināt citus ceļu satiksmes dalībniekus.

256. Latvijā pastāvīgi reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kas šķērso valsts robežu, aizmugurē jābūt piestiprinātai valsts atšķirības zīmei — 175 mm platai un 115 mm augstai baltai elipsei ar 4 mm platu melnu apmali 2 mm attālumā no ārējās malas. Uz zīmes ir melni burti "LV", kuru augstums ir 60 mm (4.pielikuma 1.punkts). Valsts atšķirības zīmi atļauts neuzstādīt, izbraucot uz Eiropas Savienības valstīm, ja transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes atbilst valsts standarta LVS20:2003 "Transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmes" prasībām.

(Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441)

257. Pārvadājot bērnu grupas, autobusa priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai dzeltenai kvadrātveida pazīšanas zīmei (malas garums no 250 līdz 300 mm) ar sarkanu apmali (apmales platums - 1/10 no malas garuma) un 121.ceļa zīmes simbolu melnā krāsā (4.pielikuma 2.punkts).

258. Automobiļiem, kurus vada kurlmēmi vai nedzirdīgi vadītāji, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai dzeltenai apļveida pazīšanas zīmei (diametrs 160 mm), uz kuras attēloti trīs melni apļi (diametrs 40 mm), kas veido vienādmalu trijstūri ar lejup vērstu virsotni (4.pielikuma 3.punkts).

259. (Zaudējis spēku ar 31.12.2005.; skat. 330. punktu.)

260. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem (arī to piekabēm), kurus lieto mācību braukšanai, jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei - baltam vienādmalu trijstūrim (malas garums no 200 līdz 300 mm - atkarībā no transportlīdzekļa veida) ar sarkanu apmali (apmales platums - 1/10 no malas garuma), uz kura ir melns "M" burts (4.pielikuma 5.punkts).

261. Izgaismota 260.punktā minētā pazīšanas zīme jānovieto uz kabīnes vai salona jumta (autobusiem apgaismotu pazīšanas zīmi atļauts novietot aiz priekšējā stikla vai maršruta plāksnes vietā). Autobusiem, kravas automobiļiem un to piekabēm aizmugurē jābūt piestiprinātai papildu pazīšanas zīmei, kas izgatavota no gaismu atstarojoša materiāla.

262. Automobiļiem, kurus izmanto individuālai mācību braukšanai, šo noteikumu 260.punktā minētās pazīšanas zīmes atļauts piestiprināt tikai iekšpusē pie priekšējā un aizmugures stikla. Motocikliem priekšā un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei, kas izgatavota no gaismu atstarojoša materiāla.

263. Transportlīdzekļiem, ar kuriem pārvadā sevišķi smagas vai lielgabarīta kravas, kā arī transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums ir mazāks, nekā norādīts šo noteikumu 114. un 115.punktā (izņemot šo noteikumu 269.punktā minētos transportlīdzekļus), transportlīdzekļa aizmugurē kreisajā pusē jābūt piestiprinātai (uzkrāsotai) braukšanas ātruma ierobežojuma pazīšanas zīmei - 323.ceļa zīmes krāsainam attēlam ar norādītu atļauto braukšanas ātrumu (diametrs no 160 līdz 250 mm - atkarībā no transportlīdzekļa veida, apmales platums - 1/10 no diametra garuma) (4.pielikuma 6.punkts).

264. Ārpus transportlīdzekļa gabarītiem izvirzīta krava vai transportlīdzekļa daļas šo noteikumu 207.punktā minētajos gadījumos diennakts gaišajā laikā jāapzīmē ar gaismu atstarojošām signālplāksnītēm vai karodziņiem (malas garums 400 mm), kuriem abās pusēs pa diagonāli novilktas baltas un sarkanas 50 mm platas svītras (4.pielikuma 7.punkts), bet diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos - ar iepriekšminētajām gaismu atstarojošām signālplāksnītēm vai iedegtiem lukturiem: priekšpusē - baltiem, aizmugurē - sarkaniem, sānos - oranžiem (dzelteniem).

265. Transportlīdzeklim, ar kuru pārvadā bīstamas kravas, priekšpusē un aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei - oranžam taisnstūrim, kas atbilst Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) prasībām (4.pielikuma 8.punkts).

266. Kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 12 t (izņemot kravas automobiļus - seglu vilcējus), un posmainajiem tūristu autobusiem aizmugurē jābūt piestiprinātai vienai (horizontālai) vai divām (horizontālām vai vertikālām), vai četrām (divām vertikālām un divām horizontālām) pazīšanas zīmēm - taisnstūriem ar slīpām sarkanām fluorescējošām paralēlām svītrām (45° leņķī ar kāpumu transportlīdzekļa ass virzienā) (4.pielikuma 9.punkts).

267. Noteikumu 266.punktā minētās pazīšanas zīmes jāpiestiprina tā, lai to apakšējā mala atrastos ne zemāk par 250 mm, bet augšējā mala - ne augstāk par 2100 mm no ceļa virsmas. Pazīšanas zīmju kopējam garumam jābūt no 1130 līdz 2300 mm, platumam - no 130 līdz 150 mm, starpsvītru platums nedrīkst būt lielāks par 100 mm, un starpsvītru materiālam jābūt izgatavotam no dzeltena gaismu atstarojoša materiāla.

268. Piekabēm (puspiekabēm), kuru garums, ieskaitot jūgierīci, pārsniedz 8 m, kā arī piekabēm (puspiekabēm), kuru pilna masa pārsniedz 10 t, aizmugurē jābūt piestiprinātām pazīšanas zīmēm - dzelteniem gaismu atstarojošiem taisnstūriem ar sarkanu fluorescējošu apmali (taisnstūra malas platums no 195 līdz 230 mm, apmales platums 40 mm), kuru skaits, novietojums un kopējais garums atbilst šo noteikumu 267.punktā minētajām prasībām (4.pielikuma 10.punkts).

269. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru izgatavotāja noteiktais maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h, kā arī to piekabēm aizmugurē jābūt piestiprinātai pazīšanas zīmei - sarkanam fluorescējošam vienādmalu trijstūrim ar gaismu atstarojošu dzeltenu vai sarkanu apmali (trijstūra malas garums no 350 līdz 365 mm, apmales platums no 45 līdz 48 mm) (4.pielikuma 11.punkts).

270. Avārijas zīme (4.pielikuma 12.punkts) — sarkans gaismu atstarojoša materiāla vienādmalu trijstūris ar malas garumu no 450 līdz 550 mm un apmales platumu vismaz 50 mm, kas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas 1958.gada Ženēvas nolīgumam pievienoto noteikumu Nr.27 prasībām.

(Grozīts ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441)

270.1 Automobiļiem, kurus vada invalīdi ar pārvietošanās traucējumiem (invalīdi, kuriem ir tiesības uz valsts sociālo pabalstu – pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās), un automobiļiem, kuru pasažieri ir invalīdi ar pārvietošanās traucējumiem vai 1.grupas redzes invalīdi, automobiļa salonā pie priekšējā stikla atļauts novietot invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, kuru izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas sniegto informāciju. Maksu par invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes izsniegšanu sedz pakalpojuma saņēmējs. Invalīdu stāvvietu izmantošanas karte (4.pielikuma 13.punkts) ir tumši zils taisnstūris (garums 148 mm, augstums 106 mm). Kartes aversa kreisajā pusē norādīts kartes derīguma termiņš, izdevējs, kartes sērijas numurs, zem tā attēlota invalīda pazīšanas zīme baltā krāsā, labajā pusē — Latvijas atšķirības zīme "LV", zem tās uzraksts latviešu valodā "Eiropas Kopienas modelis", zem tā ar atstarpi uzraksts latviešu valodā "Invalīdu stāvvietu izmantošanas karte", zem tā ar atstarpi analogs uzraksts citās Eiropas Savienības valodās. Kartes reversa kreisajā pusē — kartes īpašnieka fotogrāfija, zem tās norādīts personas vārds, uzvārds un paraksts, labajā pusē — informācija latviešu valodā "Šī karte pilnvaro tās īpašnieku izmantot speciāli apzīmētu stāvvietu pakalpojumus Eiropas Savienības dalībvalstīs".

(MK 28.06.2005. noteikumu Nr.482 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2009. noteikumiem Nr.1264)

27. Ceļa zīmes un to raksturojums

271. Ceļa zīmēm (turpmāk - zīmes) (5.pielikums) jāatbilst valsts standarta LVS 77 prasībām.

272. Ja pagaidu zīmēm, kas novietotas, piemēram, uz pārvietojama statīva, transportlīdzekļa, kas veic ceļa darbus, vai citā veidā, kas norāda šo zīmju uzstādīšanas pagaidu raksturu, ir cita nozīme nekā stacionārām zīmēm, transportlīdzekļa vadītājiem jāievēro pagaidu zīmju prasības.

27.1. Brīdinājuma zīmes

273. Brīdinājuma zīmes brīdina vadītājus par tuvošanos bīstamam ceļa posmam. Braucot pa šo posmu, transportlīdzekļa vadītājam jārīkojas atbilstoši apstākļiem. Brīdinājuma zīmes ir šādas:

273.1. 101.zīme "Vienādas nozīmes ceļu krustojums";

273.2. 102.zīme "Krustojums, kur brauc pa loku";

273.3. 103. un 104.zīme "Bīstams pagrieziens". Ceļa pagrieziens (103.zīme - pa labi; 104.zīme - pa kreisi) ar mazu rādiusu vai pagrieziens, kura redzamību ierobežo ēkas, apstādījumi u.tml.;

273.4. 105. un 106.zīme "Bīstami pagriezieni". Ceļa posms ar bīstamiem pagriezieniem (105.zīme - pirmais pagrieziens pa labi; 106.zīme - pirmais pagrieziens pa kreisi);

273.5. 107., 108. un 109.zīme "Ceļa sašaurinājums" (107.zīme - no abām pusēm; 108.zīme - no labās puses; 109.zīme - no kreisās puses);

273.6. 110.zīme "Stāvs lejupceļš";

273.7. 111.zīme "Stāvs augšupceļš";

273.8. 112.zīme "Nelīdzens ceļš". Ceļa posms, kur uz brauktuves ir nelīdzenumi (viļņi, bedres, nelīdzenas ceļa un tilta salaiduma vietas u.tml.);

273.9. 113.zīme "Nelīdzens ceļš (slieksnis)". Ceļa posms, kur uz brauktuves izveidoti mākslīgi paaugstinājumi braukšanas ātruma samazināšanai;

273.10. 114.zīme "Ceļa seguma maiņa". Ceļa posms, kur asfaltbetona vai cementbetona segums mainās uz grants segumu un otrādi;

273.11. 115.zīme "Slidens ceļš";

273.12. 116.zīme "Uzbērta grants vai šķembas". Ceļa posms, kurā no riteņu apakšas var tikt izsviesta grants, šķembas u.tml. materiāli;

273.13. 117.zīme "Akmeņu nogruvumi". Ceļa posms, kur iespējami nogruvumi, noslīdeņi, krītoši akmeņi;

273.14. 118.zīme "Uz ceļa strādā". Ceļa posms, kur uz ceļa, blakus tam vai virs tā tiek veikti jebkādi darbi, kas aizņem ceļu vai ietekmē satiksmes apstākļus;

273.15. 119.zīme "Ceļš ar bīstamām nomalēm";

273.16. 120.zīme "Gājēju pāreja". Tuvošanās ar 530. un 531.zīmi apzīmētai gājēju pārejai, kur jādod ceļš gājējiem;

273.17. 121.zīme "Bērni". Ceļa posms bērnu iestādes tuvumā, kur uz brauktuves pēkšņi var uziet bērni;

273.18. 122.zīme "Divvirzienu satiksme". Ceļa (brauktuves) posma sākums, kur ceļu satiksme notiek abos virzienos;

273.19. 123.zīme "Satiksmi regulē luksofors". Krustojums, gājēju pāreja vai ceļa posms, kur ceļu satiksmi regulē luksofors;

273.20. 124.zīme "Mājdzīvnieki";

273.21. 125.zīme "Savvaļas dzīvnieki";

273.22. 126.zīme "Paceļams tilts". Paceļams tilts vai prāmja pārceltuve;

273.23. 127.zīme "Krastmala". Vieta, kur ceļš iziet uz krastmalu vai kādas ūdenstilpes krastu;

273.24. 128.zīme "Sānvējš";

273.25. 129.zīme "Zemu lidojošas lidmašīnas";

273.26. 130.zīme "Krustojums ar velosipēdu ceļu". Vieta, kur ceļu šķērso velosipēdu ceļš, velosipēdiem paredzēta josla vai uz ceļa bieži izbrauc velosipēdi;

273.27. 131.zīme "Tramvaja sliežu šķērsošana";

273.28. 132.zīme "Dzelzceļa pārbrauktuve ar barjeru";

273.29. 133.zīme "Dzelzceļa pārbrauktuve bez barjeras";

273.30. 134.zīme "Viensliežu dzelzceļa pārbrauktuve". Dzelzceļa pārbrauktuve ar vienu sliežu ceļu, kur nav ierīkota barjera;

273.31. 135.zīme "Daudzsliežu dzelzceļa pārbrauktuve". Dzelzceļa pārbrauktuve ar diviem vai vairākiem sliežu ceļiem, kur nav ierīkota barjera;

273.32. 136., 137., 138., 139., 140. un 141.zīme "Tuvojas dzelzceļa pārbrauktuve". Papildu brīdinājums par tuvošanos dzelzceļa pārbrauktuvei ārpus apdzīvotām vietām;

273.33. 142.zīme "Bīstami". Bīstams ceļa posms, kura bīstamību nevar apzīmēt ar citām brīdinājuma zīmēm.

274. Ārpus apdzīvotām vietām 101., 102., 103., 104., 105., 106., 107., 108., 109., 110., 111., 112., 113., 114., 115., 116., 117., 118., 119., 120., 121., 122., 123., 124., 125., 126., 127., 128., 129., 130., 131., 132., 133. un 142.zīmi uzstāda 150-200 m pirms bīstamā ceļa posma, bet apdzīvotās vietās - 50-60 m pirms tā. Ja nepieciešams, zīmes uzstāda citā attālumā, ko norāda ar 801.zīmi.

275. Ārpus apdzīvotām vietām 118., 121., 126., 127., 132. un 133.zīmi uzstāda atkārtoti. Otru zīmi uzstāda vismaz 50 m pirms bīstamā posma sākuma.

276. Ierobežotos apstākļos un apdzīvotā vietā otru 118.zīmi var uzstādīt tieši ceļa darbu vietas sākumā. Ja ceļa darbi ir īslaicīgi, 118.zīmi (bez 801.zīmes) var uzstādīt 10-15 m pirms ceļa darbu vietas.

277. 113.zīme var nebūt uzstādīta dzīvojamās zonās, kā arī vietās, kur maksimālais atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 30 km/h.

278. 134. un 135.zīmi uzstāda tieši pirms dzelzceļa pārbrauktuves.

279. Ja stāvs lejupceļš vai augšupceļš seko viens aiz otra, tad 110. vai 111.zīme var tikt uzstādītas pirms otrā vai tam sekojošā lejupceļa vai augšupceļa sākuma attālumā, ko norāda ar 801.papildzīmi.

280. 136., 138. un 140.zīmi uzstāda ceļa labajā pusē, bet 137., 139. un 141.zīmi - kreisajā pusē. 136. un 137.zīmi uzstāda kopā ar braukšanas virzienā pirmo 132. vai 133.zīmi; 140. un 141.zīmi - ar otro 132. vai 133.zīmi. 138. un 139.zīmi uzstāda atsevišķi vienādā attālumā starp pirmo un otro 132.zīmi vai pirmo un otro 133.zīmi.

27.2. Priekšrocības zīmes

281. Priekšrocības zīmes norāda braukšanas secību neregulējamos krustojumos, brauktuvju krustošanās vietās vai šauros ceļa posmos. Priekšrocības zīmes ir šādas:

281.1. 201.zīme "Galvenais ceļš". Ceļš, pa kuru braucot ir priekšroka šķērsot neregulējamus krustojumus;

281.2. 202.zīme "Galvenā ceļa beigas";

281.3. 203., 204. un 205.zīme "Krustojums ar mazāk svarīgu ceļu" (203.zīme - no abām pusēm; 204.zīme - no labās puses; 205.zīme - no kreisās puses). Uz vienas zīmes var būt attēloti divi savstarpēji tuvu esoši krustojumi, un attālumu starp tiem nenorāda. Šīs zīmes uzstāda ārpus apdzīvotām vietām 150-200 m attālumā no krustojuma;

281.4. 206.zīme "Dodiet ceļu". Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa šķērsojamo ceļu, bet, ja papildus uzstādīta 840.zīme, - jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa galveno ceļu, kā arī transportlīdzekļiem, kas tuvojas pa vienādas nozīmes ceļu no labās puses, izņemot tramvaju vadītājus, kuriem saskaņā ar šo noteikumu 148.punktu šajā gadījumā ir priekšroka;

281.5. 207.zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts". Aizliegts braukt tālāk, neapturot transportlīdzekli tieši pirms stoplīnijas (929.apzīmējums), bet, ja tās nav, - tieši pirms šķērsojamās brauktuves malas. Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa šķērsojamo ceļu, bet, ja papildus uzstādīta 840.zīme, - jādod ceļš transportlīdzekļiem, kuri brauc pa galveno ceļu, kā arī transportlīdzekļiem, kas tuvojas pa vienādas nozīmes ceļu no labās puses, izņemot tramvaja vadītājus, kuriem saskaņā ar šo noteikumu 148.punktu šajā gadījumā ir priekšroka. 207.zīmi var uzstādīt arī pirms neapsargājamas dzelzceļa pārbrauktuves, kā arī speciāla karantīnas posteņa, robežas šķērsošanas vietas un citām vietām, kur ceļu satiksmi apstādina ar barjeru vai citādi. Šajā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam jāaptur transportlīdzeklis tieši pirms stoplīnijas (929.apzīmējums), bet, ja tās nav, - tieši pirms zīmes;

281.6. 208.zīme "Priekšroka pretim braucošajiem". Aizliegts iebraukt ceļa sašaurinātajā posmā, ja tas var apgrūtināt pretim braukšanu. Transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš pretim braucošajiem transportlīdzekļiem, kuri atrodas ceļa sašaurinātajā posmā vai šā posma pretējā galā;

281.7. 209.zīme "Priekšroka attiecībā pret pretim braucošajiem". Šaurs ceļa posms, pa kuru braucot transportlīdzekļa vadītājam ir priekšroka attiecībā pret pretim braucošajiem transportlīdzekļiem.

27.3. Aizlieguma zīmes

282. Aizlieguma zīmes nosaka vai atceļ noteiktus ceļu satiksmes ierobežojumus. Aizlieguma zīmes ir šādas:

282.1. 301.zīme "Iebraukt aizliegts". Aizliegts iebraukt jebkādiem transportlīdzekļiem;

282.2. 302.zīme "Braukt aizliegts". Aizliegts braukt jebkādiem transportlīdzekļiem;

282.3. 303.zīme "Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts";

282.4. 304.zīme "Motocikliem braukt aizliegts". Aizliegts braukt motocikliem, tricikliem un kvadricikliem;

282.5. 305.zīme "Velosipēdiem braukt aizliegts". Aizliegts braukt velosipēdiem un mopēdiem;

282.6. 306.zīme "Kravas automobiļiem braukt aizliegts". Aizliegts braukt kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 t (ja zīmē pilna masa nav norādīta) vai kuru pilna masa ir lielāka par zīmē norādīto, kā arī traktortehnikai;

282.7. 307.zīme "Ar piekabi braukt aizliegts". Aizliegts braukt kravas automobiļiem un traktortehnikai ar jebkura tipa piekabi, kā arī vilkt mehānisko transportlīdzekli;

282.8. 308.zīme "Traktoriem braukt aizliegts". Aizliegts braukt traktortehnikai;

282.9. 309.zīme "Gājējiem iet aizliegts";

282.10. 310.zīme "Platuma ierobežojums". Aizliegts braukt transportlīdzekļiem, kuru gabarīts (ar kravu vai bez tās) platumā pārsniedz zīmē norādīto;

282.11. 311.zīme "Augstuma ierobežojums". Aizliegts braukt transportlīdzekļiem, kuru gabarīts (ar kravu vai bez tās) augstumā no brauktuves virsmas pārsniedz zīmē norādīto;

282.12. 312.zīme "Masas ierobežojums". Aizliegts braukt transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu sastāviem), kuru kopējā faktiskā masa pārsniedz zīmē norādīto;

282.13. 313.zīme "Ass slodzes ierobežojums". Aizliegts braukt transportlīdzekļiem, kuriem faktiskā slodze uz jebkuru asi pārsniedz zīmē norādīto;

282.14. 314.zīme "Garuma ierobežojums". Aizliegts braukt transportlīdzekļiem (transportlīdzekļu sastāviem), kuru gabarīts (ar kravu vai bez tās) garumā pārsniedz zīmē norādīto;

282.15. 315.zīme "Nogriezties pa labi aizliegts";

282.16. 316.zīme "Nogriezties pa kreisi aizliegts";

282.17. 317.zīme "Apgriezties braukšanai pretējā virzienā aizliegts";

282.18. 318.zīme "Minimālās distances ierobežojums". Distance starp braucošiem transportlīdzekļiem nedrīkst būt mazāka par zīmē norādīto;

282.19. 319.zīme "Apdzīt aizliegts". Aizliegts apdzīt jebkurus transportlīdzekļus, izņemot atsevišķi braucošos transportlīdzekļus un to sastāvus, kuri brauc ar ātrumu, mazāku par 30 km/h;

282.20. 320.zīme "Apdzīšanas aizliegums beidzas";

282.21. 321.zīme "Kravas automobiļiem apdzīt aizliegts". Kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, aizliegts apdzīt jebkurus transportlīdzekļus, izņemot atsevišķi braucošos transportlīdzekļus un to sastāvus, kuri brauc ar ātrumu, kas mazāks par 30 km/h. Traktortehnikai aizliegts apdzīt jebkurus transportlīdzekļus, izņemot pajūgus un velosipēdus;

282.22. 322.zīme "Kravas automobiļiem apdzīšanas aizliegums beidzas";

282.23. 323.zīme "Maksimālā ātruma ierobežojums". Aizliegts braukt ar ātrumu (km/h), kas pārsniedz zīmē norādīto;

282.24. 324.zīme "Maksimālā ātruma ierobežojums beidzas";

282.25. 325.zīme "Skaņas signālu lietot aizliegts";

282.26. 326.zīme "Apstāties aizliegts". Transportlīdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt;

282.27. 327.zīme "Stāvēt aizliegts". Transportlīdzekļiem aizliegts stāvēt;

282.28. 328.zīme "Nepāra datumos stāvēt aizliegts";

282.29. 329.zīme "Pāra datumos stāvēt aizliegts";

282.30. 330.zīme "Visi ierobežojumi beidzas". Vienlaikus apzīmē 318., 319., 321., 323., 325., 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonas beigas;

282.31. 331.zīme "Muita". Neapturot transportlīdzekli tieši pirms zīmes, tālāk braukt aizliegts. Atļauju braukt tālāk dod muitas (kontroles punkta) amatpersona;

282.32. 332.zīme "Policija". Neapturot transportlīdzekli tieši pirms zīmes, tālāk braukt aizliegts. Atļauju braukt tālāk dod policijas darbinieks vai robežsargs (uz valsts robežas);

282.33. 333.zīme "Tālāk braukt bīstami". Aizliegts tālāk braukt visiem (bez izņēmuma) transportlīdzekļiem ceļu satiksmes negadījuma, avārijas u.tml. iemeslu dēļ;

282.34. 334.zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt aizliegts".

283. Ja 328. un 329.zīmes attiecīgi uzstādītas vienā un otrā ceļa pusē, tad laikposmā no plkst.21.00 līdz 24.00 transportlīdzekļi, kam nākamajā dienā būs aizliegts stāvēt attiecīgajā ceļa pusē, jāpārvieto uz ceļa otru pusi.

284. 301., 302., 303., 315., 316. un 317.zīmes darbība neattiecas uz pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem.

285. 302., 303., 304., 306., 307. un 308.zīmes darbība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kuri nogādā vai brauc saņemt kravu, un speciālajiem transportlīdzekļiem (piemēram, autoceltņiem), kas brauc veikt darbus zonā, kas apzīmēta ar kādu no šīm ceļa zīmēm. 302. un 303.zīmes darbība neattiecas arī uz vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t un kuru īpašnieks (turētājs) dzīvo vai strādā šajā zonā, un uz taksometriem, kuri brauc pēc pasažiera vai ar pasažieri, bet 304. un 305.zīmes darbība neattiecas arī uz to transportlīdzekļu īpašniekiem (turētājiem), kuri šajā zonā dzīvo vai strādā. 306.zīmes darbība neattiecas arī uz transportlīdzekļiem, ar kuriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā notiek vadīšanas iemaņu pārbaude.

(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

286. 302. un 327.zīmes darbība neattiecas uz automobiļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75)

286.1 312. un 313.zīmes darbība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kuriem, izvērtējot sabiedrisko drošību un bīstamību, lai veiktu speciālus pārvadājumus (piemēram, pārvadātu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus, kas nav paredzēti cilvēka patēriņam), izsniegta valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" atļauja.

(MK 01.11.2010. noteikumu Nr.1028 redakcijā)

287. 315. un 316.zīmes darbība attiecas uz to brauktuvju krustošanās vietu, pirms kuras zīmes uzstādītas.

288. 326.zīmes darbības zonā atļauta:

288.1. pasažieru iekāpšana taksometros - vieglajos automobiļos - vai izkāpšana no tiem;

288.2. taksometru - vieglo automobiļu - ar ieslēgtu skaitītāju apstāšanās, taksometra vadītājam paliekot transportlīdzeklī;

288.3. invalīdu iekāpšana transportlīdzekļos, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, vai izkāpšana no tiem;

288.4. pasažieru iekāpšana un izkāpšana pasažieru sabiedriskajos transportlīdzekļos to pieturās;

288.5. taksometru - vieglo automobiļu, kravas taksometru vai maršruta taksometru - stāvēšana attiecīgi ar 536., 537. vai 538.zīmi apzīmētā stāvvietā;

288.6. pasažieru iekāpšana un izkāpšana maršruta taksometros laikā no plkst.20.00 līdz 7.00;

288.7. dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu, kas nav paredzēti cilvēka patēriņam, iekraušana transportlīdzekļos.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

289. Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad transportlīdzekļos drīkst iekraut vai izkraut kravu 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonā.

290. 309., 326., 327., 328. un 329.zīmes darbība attiecas tikai uz to brauktuves pusi, kurā tā uzstādīta.

(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

291. 318., 319., 321., 323., 325., 326., 327., 328. un 329.zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, - līdz 519.zīmei. Ja 323.zīme uzstādīta pirms apdzīvotās vietas, minētās zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz 518.zīmei. Zīmju darbības zona nebeidzas vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.), un vietās, kur ceļu šķērso vai no tā atzarojas lauku ceļš, meža ceļš vai cits tamlīdzīgs ceļš, pirms kura nav uzstādītas attiecīgas priekšrocības zīmes, kā arī krustojumos, kuriem nav tieša pieslēguma attiecīgajai brauktuvei.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75)

292. Zīmju darbības zonu var samazināt:

292.1. 318., 319., 321., 323., 325., 326., 327., 328. un 329.zīmei - uzstādot 330. vai 803.zīmi;

292.2. 319., 321. un 323.zīmei - uzstādot attiecīgi 320., 322. vai 324.zīmi;

292.3. 323.zīmei - uzstādot 323.zīmi ar citu maksimālā braukšanas ātruma ierobežojumu;

292.4. 326., 327., 328. un 329.zīmei - darbības zonā atkārtoti uzstādot 326., 327., 328. vai 329.zīmi kopā ar 808.zīmi. 326.zīmi var lietot kopā ar 943.ceļa apzīmējumu, bet 327.zīmi - ar 944.ceļa apzīmējumu. Šādos gadījumos zīmju darbības zonu nosaka ceļa apzīmējuma līnijas garums. 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zona beidzas vietā, kur sākas uz brauktuves un ietves ierīkota un ar 532. vai 533.zīmi apzīmēta stāvvieta.

27.4. Rīkojuma zīmes

293. Rīkojuma zīmes ir šādas:

293.1. 401.zīme "Braukt taisni";

293.2. 402.zīme "Braukt pa labi";

293.3. 403.zīme "Braukt pa kreisi";

293.4. 404.zīme "Braukt taisni vai pa labi";

293.5. 405.zīme "Braukt taisni vai pa kreisi";

293.6. 406.zīme "Braukt pa labi vai pa kreisi";

293.7. 407.zīme "Braukt pa labi";

293.8. 408.zīme "Braukt pa kreisi";

293.9. 409.zīme "Braukt pa loku";

293.10. 410.zīme "Šķērsli apbraukt pa labo pusi";

293.11. 411.zīme "Šķērsli apbraukt pa kreiso pusi";

293.12. 412.zīme "Šķērsli apbraukt pa labo vai pa kreiso pusi";

293.13. 413.zīme "Velosipēdu ceļš". Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, kā arī pārvietoties gājējiem, netraucējot velosipēdu braukšanai;

293.14. 413.A zīme "Velosipēdu ceļa beigas";

293.15. 414.zīme "Gājēju ceļš". Atļauts pārvietoties tikai gājējiem;

293.16. 414.A zīme "Gājēju ceļa beigas";

293.17. 415.zīme "Gājēju un velosipēdu ceļš". Atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, kā arī pārvietoties gājējiem;

293.18. 415.A zīme "Gājēju un velosipēdu ceļa beigas";

293.19. 416. un 417.zīme "Gājēju un velosipēdu ceļš". Pa ceļa vienu pusi atļauts braukt tikai ar velosipēdiem, bet pa otru pusi - pārvietoties gājējiem (atbilstoši zīmē norādītajam);

293.20. 418.zīme "Minimālā ātruma ierobežojums". Atļauts braukt ar ātrumu (km/h), kas nav mazāks par zīmē norādīto;

293.21. 419.zīme "Minimālā ātruma ierobežojums beidzas";

293.22. 420.zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt taisni";

293.23. 421.zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa labi";

293.24. 422.zīme "Transportlīdzekļiem ar bīstamu kravu braukt pa kreisi".

(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

294. 401., 402., 403., 404., 405., 406., 407., 408. un 409.zīme norāda, ka atļauts braukt tikai zīmē norādītajos virzienos. Zīmes, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī apgriezties braukšanai pretējā virzienā (var tikt lietota 401., 402., 403., 404., 405., 406., 407. un 408.zīme ar bultu konfigurāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā).

295. 401., 402., 403., 404., 405. un 406.zīmes darbība neattiecas uz pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem. 401., 402., 403., 404., 405., 406., 420., 421. un 422.zīmes darbība attiecas uz brauktuvju krustošanās vietu, pirms kuras zīme uzstādīta.

296. Ja 401.zīme uzstādīta ceļa posma sākumā, tās darbības zona ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes. Zīme neaizliedz nogriezties pa labi, lai iebrauktu pagalmos un citās blakusteritorijās.

(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

297. 407. un 408.zīme norāda, ka jānogriežas pirms šīs zīmes.

27.5. Norādījuma zīmes

298. Norādījuma zīmes ievieš vai atceļ noteiktu ceļu satiksmes režīmu. Norādījuma zīmes ir šādas:

298.1. 501.zīme "Vienvirziena ceļš". Ceļš vai brauktuve, pa kuru visā platumā atļauts braukt transportlīdzekļiem vienā virzienā;

298.2. 502.zīme "Vienvirziena ceļa beigas";

298.3. 503. un 504.zīme "Izbraukšana uz vienvirziena ceļa". Izbraukšana uz ceļa vai brauktuves, pa kuru atļauts braukt vienā - zīmē norādītajā - virzienā;

298.4. 505.zīme "Josla pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem". Josla, kas paredzēta tikai pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem un taksometriem, kuri brauc vienā virzienā ar pārējo transportlīdzekļu plūsmu. Zīmes darbība attiecas uz joslu, virs kuras zīme uzstādīta. Ja zīme uzstādīta ceļa labajā pusē, tās darbība attiecas uz labo braukšanas joslu. Zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, – līdz 505.A zīmei;

298.4.1 505.A zīme "Joslas pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem beigas";

298.5. 506.zīme "Ceļš ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem". Ceļš, pa kuru pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu un taksometru satiksme notiek pa atsevišķu joslu pretim pārējo transportlīdzekļu plūsmai;

298.6. 507.zīme "Ceļa ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem beigas";

298.7. 508. un 509.zīme "Izbraukšana uz ceļa ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem";

298.8. 510.zīme "Minimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās". Joslu skaits un minimālā braukšanas ātruma ierobežojums katrā joslā;

298.9. 511.zīme "Maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums joslās". Joslu skaits un maksimālā braukšanas ātruma ierobežojums katrā joslā;

298.10. 512.zīme "Braukšanas virzieni joslās". Joslu skaits un no tām noteiktie braukšanas virzieni krustojumā;

298.11. 513., 514., 515., 516. un 517.zīme "Braukšanas virzieni joslā". No joslas noteiktie braukšanas virzieni krustojumā. Uz 512., 513., 514., 515., 516. un 517.zīmes var būt norādīta informācija par ceļu satiksmes ierobežojumiem krustojumā. 512., 515. un 517.zīme, kas atļauj nogriezties pa kreisi no kreisās malējās braukšanas joslas, atļauj no šīs joslas apgriezties arī braukšanai pretējā virzienā (var tikt lietota 513., 514., 515., 516. un 517.zīme ar bultu konfigurāciju, kas atbilst noteiktajiem braukšanas virzieniem krustojumā). 512., 513., 514., 515., 516. un 517.zīmes darbība attiecas uz visu krustojumu, pirms kura zīme uzstādīta, ja cita 512., 513., 514., 515., 516. un 517.zīme, kas uzstādīta krustojumā, nedod citus norādījumus;

298.12. 518.zīme "Apdzīvotas vietas sākums". Nosaukums un sākums apdzīvotai vietai, kurā ir spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību apdzīvotās vietās;

298.13. 519.zīme "Apdzīvotas vietas beigas". Ar 518.zīmi apzīmētas apdzīvotas vietas beigas;

298.14. 520.zīme "Apdzīvotas vietas sākums". Nosaukums un sākums apdzīvotai vietai, kurā nav spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību apdzīvotās vietās;

298.15. 521.zīme "Apdzīvotas vietas beigas". Ar 520.zīmi apzīmētas apdzīvotas vietas beigas;

298.16. 522.zīme "Stāvēšanas aizlieguma zona". Stāvēt aizliegts uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.zīmi;

298.17. 523.zīme "Stāvēšanas aizlieguma zonas beigas";

298.18. 524.zīme "Maksimālā ātruma ierobežojuma zona". Maksimālā ātruma ierobežojums uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 524.zīmi;

298.19. 525.zīme "Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas";

298.20. 526.zīme "Muitas zona". Vieta, no kuras sākot ir spēkā noteikumi, kas nosaka kārtību muitas zonās;

298.21. 527.zīme "Muitas zonas beigas";

298.22. 528.zīme "Dzīvojamā zona". Vieta, no kuras sākot ir spēkā šo noteikumu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību dzīvojamās zonās;

298.23. 529.zīme "Dzīvojamās zonas beigas";

298.24. 530.zīme "Gājēju pāreja". Zīmi uzstāda ceļa labajā pusē uz pārejas tuvākās robežas;

298.25. 531.zīme "Gājēju pāreja". Zīmi uzstāda ceļa kreisajā pusē uz pārejas tālākās robežas;

298.26. 532.zīme "Stāvvieta". Zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, – līdz 532.A, 519., 326., 327., 328. vai 329.zīmei. Zīmes apakšdaļā var tikt norādīts virziens, kādā jābrauc uz stāvvietu, kas atrodas ceļa tiešā tuvumā. Ēkas jumta simbols apzīmē pazemes vai virszemes daudzstāvu stāvvietu. Stāvvietā nav spēkā šo noteikumu 135.6. un 136.1.apakšpunktā noteiktie aizliegumi;

298.27. 532.A zīme "Stāvvietas beigas";

298.28. 533.zīme "Maksas stāvvieta". Zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, – līdz 533.A, 519., 326., 327., 328. vai 329.zīmei. Uz zīmes var būt norādīts stāvēšanas maksimālais ilgums, par kuru tūlīt var samaksāt. Zīmes apakšdaļā var tikt norādīts virziens, kādā jābrauc uz stāvvietu, kas atrodas ceļa tiešā tuvumā. Stāvvietā nav spēkā šo noteikumu 135.6. un 136.1.apakšpunktā noteiktie aizliegumi;

298.29. 533.A zīme "Maksas stāvvietas beigas";

298.30. 534.zīme "Autobusa un trolejbusa pietura";

298.31. 535.zīme "Tramvaja pietura";

298.32. 536.zīme "Vieglo taksometru stāvvieta";

298.33. 537.zīme "Kravas taksometru stāvvieta";

298.34. 538.zīme "Maršruta taksometru stāvvieta". Apzīmē maršruta taksometru stāvvietu to galapunktos;

298.35. 539.zīme "Tunelis";

298.36. 540.zīme "Tuneļa beigas";

298.37. 541.zīme "Apstāšanās vieta". Vieta, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja braukšanu aizliedz luksofora vai satiksmes regulētāja signāls;

298.38. 542.zīme "Pierobežas sākums";

298.39. 543.zīme "Pierobežas beigas";

298.40. 544.zīme "Pierobežas joslas sākums";

298.41. 545.zīme "Pierobežas joslas beigas";

298.42. 546.zīme "Robežkontroles punkts";

298.43. 547.zīme "Robežpārejas punkts";

298.44. 548.zīme "Ātrgaitas ceļš". Izbraukšana uz ceļa, pa kuru atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem;

298.45. 549.zīme "Ātrgaitas ceļa beigas";

298.46. 550.zīme "Piespiedu apstāšanās vieta". Norāda vietu tunelī, kas paredzēta transportlīdzekļa novietošanai piespiedu apstāšanās gadījumā.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

299. 536. un 537.zīmes apakšdaļā ar ciparu var tikt norādīts taksometru skaits, kādam vienlaikus atļauts atrasties stāvvietā.

300. 542. un 544.zīme norāda vietu, no kuras sākot stājas spēkā noteikumi, kas nosaka pierobežas un pierobežas joslas režīmu.

301. Pašvaldības ar attiecīgu lēmumu ir tiesīgas noteikt laikposmu, kad transportlīdzekļos drīkst iekraut vai izkraut kravu ar 522.zīmi apzīmētajā teritorijā.

27.6. Servisa zīmes

302. Servisa zīmes informē par attiecīgo objektu atrašanās vietu. Servisa zīmes ir šādas:

302.1. 601.zīme "Medicīniskās palīdzības punkts";

302.2. 602.zīme "Slimnīca";

302.3. 603. un 604.zīme "Degvielas uzpildes stacija". 604.zīme norāda, ka stacijā var iegādāties arī benzīnu (neetilēto), kurš nesatur indīgus savienojumus;

302.4. 605.zīme "Tehniskās apkopes punkts";

302.5. 606.zīme "Automobiļu mazgātava";

302.6. 607.zīme "Telefons";

302.7. 608.zīme "Restorāns";

302.8. 609.zīme "Kafejnīca";

302.9. 610.zīme "Viesnīca vai motelis";

302.10. 611.zīme "Jauniešu tūristu mītne";

302.11. 612.zīme "Kempings";

302.12. 613.zīme "Kempingpiekabju stāvvieta";

302.13. 614.zīme "Kempings un kempingpiekabju stāvvieta";

302.14. 615.zīme "Atpūtas vieta";

302.15. 616.zīme "Gājēju maršruta sākums";

302.16. 617.zīme "Tualete";

302.17. 618.zīme "Peldvieta vai peldbaseins";

302.18. 619.zīme "Informācijas punkts";

302.19. 620.zīme "Policija";

302.20. 621.zīme "Ceļu policija";

302.21. 622.zīme "Pasts";

302.22. 623.zīme "Radiokanāls ceļu satiksmes informācijas sniegšanai";

302.23. 624.zīme "Lidosta";

302.24. 625.zīme "Autoosta";

302.25. 626.zīme "Dzelzceļa stacija";

302.26. 627.zīme "Jūras pasažieru stacija";

302.27. 628.zīme "Prāmis";

302.28. 629.zīme "Kravas osta";

302.29. 630.zīme "Informācijas bloks". Zīme norāda, ka vairāki zīmē attēlotie objekti atrodas vienuviet;

302.30. 631.zīme "Ievērojama vieta". Norāda vietu, kur pie ceļa atrodas tūrisma objekts;

302.31. 632.zīme "Ugunsdzēšamais aparāts". Norāda vietu tunelī, kur atrodas ugunsdzēšamais aparāts;

302.32. 633.zīme "Avārijas tālrunis". Norāda vietu tunelī, kur atrodas tālrunis, pa kuru var izsaukt glābšanas dienestu.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75)

303. Ar 613. vai 614.zīmi apzīmētajās vietās var novietot arī automobiļus vasarnīcas.

304. Servisa zīmju apakšdaļā var būt norādīti attālumi un virzieni no zīmes uzstādīšanas vietas līdz attiecīgajam objektam, kā arī attiecīgo objektu nosaukumi.

27.7. Virzienu rādītāji un informācijas zīmes

305. Virzienu rādītāji un informācijas zīmes ir šādas:

305.1. 701. un 702.zīme "Iepriekšējs virzienu rādītājs". Uz zīmes norādīti braukšanas virzieni uz apdzīvotām vietām un citiem objektiem. Uz 701. un 702.zīmes var būt attēloti simboli, piktogrammas un citas zīmes, kas informē par ceļu satiksmes īpatnībām. Zīmes apakšdaļā norādīts attālums no zīmes uzstādīšanas vietas līdz krustojumam vai bremzēšanas joslas sākumam;

305.2. 703.zīme "Virzienu rādītājs". Braukšanas virzieni un attālumi (km) līdz apdzīvotām vietām un citiem objektiem;

305.3. 704. un 705.zīme "Virziena rādītājs". Braukšanas virziens un attālums (km) līdz apdzīvotai vietai vai citam objektam;

305.4. 706.zīme "Virziena rādītājs". Braukšanas virziens un attālums (km) līdz lidostai (zīme ar zilu fonu), tūrisma objektam (zīme ar brūnu fonu) vai braukšanas virziens uz viensētu (zīme ar pelēku fonu);

305.5. 707.zīme "Attālumu rādītājs". Attālumi (km) līdz maršrutā esošo apdzīvoto vietu centriem;

305.6. 708.zīme "Ūdensšķēršļa nosaukums". Tās upes, kanāla, ezera u.tml. ūdensšķēršļa nosaukums, kuru šķērso ceļš;

305.7. 709.zīme "Braukšanas shēma". Braukšanas maršruts, ja krustojumā aizliegti atsevišķi manevri vai atļautie braukšanas virzieni sarežģītā krustojumā;

305.8. 710.zīme "Strupceļš". Ceļš, pa kuru nav iespējams caurbraukt;

305.9. 711. un 712.zīme "Iepriekšējs virziena rādītājs strupceļam";

305.10. 713. un 714.zīme "Joslas sākums". Bremzēšanas, augšupceļa u.tml. joslas sākums;

305.11. 715. un 716.zīme "Joslas beigas". Ieskrējiena, augšupceļa u.tml. joslas beigas;

305.12. 717., 718. un 719.zīme "Braukšanas virzieni joslās". Joslu skaits katrā virzienā ceļa posmā un braukšanas virzieni katrā joslā;

305.13. 720. un 721.zīme "Joslas piekļaušanās pamatjoslām". Vienas vai vairāku joslu piekļaušanās pamatjoslām ceļa pārvadu tuvumā;

305.14. 722.zīme "Apgriešanās vieta". Ceļa posmā starp krustojumiem norāda vietu vai pārtraukumu sadalošajā joslā, kur atļauta apgriešanās braukšanai pretējā virzienā. Nogriezties pa kreisi aizliegts;

305.15. 723.zīme "Satiksmes ierobežojumi Latvijā". Informē Latvijā iebraucošos par braukšanas ātruma vispārējiem ierobežojumiem un dienas gaitas vai tuvās gaismas lukturu lietošanu;

305.16. 724.zīme "Ieteicamais ātrums". Ātrums, ar kādu ieteicams braukt turpmākajā ceļa posmā. Zīme ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja 724.zīme lietota kopā ar brīdinājuma zīmi, tās darbības zonu nosaka bīstamā posma garums;

305.17. 725., 726. un 727.zīme "Kravas automobiļu braukšanas virziens". Ieteicamais braukšanas virziens kravas automobiļiem, to sastāviem un traktortehnikai, ja krustojumā tiem aizliegts braukt vienā no iespējamiem virzieniem;

305.18. 728.zīme "Gājēju apakšzemes vai virszemes pāreja";

305.19. 729.zīme "Apbraukšanas ceļa shēma". Uz laiku ceļu satiksmei slēgta ceļa posma apbraukšanas maršruts;

305.20. 730., 731. un 732.zīme "Apbraukšanas ceļa virziens". Apbraukšanas virziens ceļa posmam, kurā ceļu satiksme uz laiku slēgta vai ierobežota;

305.21. 733.zīme "Apbraukšanas ceļa beigas";

305.22. 734., 734.A un 735.zīme "Iepriekšējs norādītājs pārkārtoties". Uz laiku ceļu satiksmei slēgta brauktuves posma vai braukšanas joslas apbraukšanas virziens;

305.23. 736.zīme "Kilometru rādītājs". Attālums (km) no ceļa sākuma;

305.24. 737.zīme "Ceļa numurs". Zīme ar zaļu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Eiropas autoceļu (maģistrāļu) sistēmas ceļam (maršrutam);

305.25. 738.zīme "Ceļa numurs". Zīme ar sarkanu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Latvijas galvenajam valsts autoceļam;

305.26. 739.zīme "Ceļa numurs". Zīme ar zilu fonu un numurs, kas piešķirts attiecīgajam Latvijas 1.šķiras valsts autoceļam;

305.27. 740., 741. un 742.zīme "Ceļa numurs un virziens". Zīmes fons norāda ceļa piederību pie attiecīgas šķiras autoceļa;

305.28. 743.zīme "Maiņvirziena satiksme". Tāda ceļa posma sākums, uz kura vienā vai vairākās joslās ceļu satiksmes virziens var mainīties uz pretējo;

305.29. 744.zīme "Maiņvirziena satiksmes beigas". Tāda ceļa posma beigas, uz kura vienā vai vairākās joslās ceļu satiksmes virziens var mainīties uz pretējo;

305.30. 745.zīme "Izbraukšana uz ceļa, kur organizēta maiņvirziena satiksme". Izbraukšana uz ceļa, uz kura vienā vai vairākās joslās ceļu satiksmes virziens var mainīties uz pretējo;

305.31. 746.zīme "Valsts nosaukums";

305.32. 747.zīme "Administratīvi teritoriālās vienības nosaukums";

305.33. 748.zīme "Tūrisma objektu teritorija". Iebraukšana teritorijā, kur atrodas daudzi savstarpēji tuvu esoši tūrisma objekti;

305.34. 749.zīme "Avārijas izeja". Norāda vietu tunelī, kur atrodas avārijas izeja;

305.35. 750.zīme "Avārijas izejas virziens". Norāda virzienu tunelī, kādā jādodas uz avārijas izeju, kā arī attālumu līdz tai.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

306. 701., 702., 703., 704. un 705.zīmes (ja tā uzstādīta apdzīvotā vietā) zilais fons nozīmē, ka norādītais objekts atrodas ārpus attiecīgās apdzīvotās vietas, bet baltais fons -, ka norādītais objekts atrodas attiecīgajā apdzīvotajā vietā.

27.8. Papildzīmes

307. Papildzīmes tiek lietotas kopā ar citām zīmēm un precizē vai ierobežo attiecīgo zīmju darbību. Papildzīmes ir šādas:

307.1. 801.papildzīme "Attālums līdz objektam". Norāda attālumu no zīmes līdz ceļa bīstamā posma sākumam vai attiecīgā ceļu satiksmes ierobežojuma ieviešanas vietai;

307.2. 802.papildzīme "Attālums līdz objektam". Norāda attālumu no 206.zīmes līdz krustojumam, ja tieši pirms krustojuma uzstādīta 207.zīme;

307.3. 803.papildzīme "Darbības zona". Norāda garumu ceļa bīstamajam posmam, kas apzīmēts ar brīdinājuma zīmēm, vai aizlieguma zīmes darbības zonu, kā arī 532., 533. un 724.zīmes darbības zonu;

307.4. 804., 805. un 806.papildzīme "Darbības zona". Norāda 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības virzienu un zonu, ja apstāšanās vai stāvēšana gar laukuma vienu pusi, ēkas fasādi u.tml. ir aizliegta. Ar 804. un 806.papildzīmi norāda arī attālumu līdz objektam, kas ir apzīmēts ar 532. vai 533.zīmi, bet ar 805.papildzīmi – 532. un 533.zīmes darbības zonu, ja tās ir uzstādītas paralēli stāvvietas malai;

307.5. 807.papildzīme "Darbības zona". Informē vadītāju, ka viņš atrodas 326., 327., 328. vai 329.zīmes darbības zonā;

307.6. 808.papildzīme "Darbības zona". Norāda 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonas beigas;

307.7. 809.papildzīme "Darbības virziens";

307.8. 810.papildzīme "Darbības virzieni";

307.9. 811.papildzīme "Darbības virziens";

307.10. 812.papildzīme “Braukšanas josla”. Norāda braukšanas joslu vai tramvaja sliežu ceļa klātni, uz kuru attiecas zīmes darbība. Ja 812.papildzīme uzstādīta kopā ar aizlieguma zīmi, tad noteiktais aizliegums ir spēkā līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes;

307.11. 813., 814., 815., 816., 817., 818. un 819.papildzīme "Transportlīdzekļa veids". Norāda transportlīdzekļa veidu, uz kuru attiecas zīmes darbība. 813.papildzīme attiecas uz kravas automobiļiem (arī uz kravas automobiļiem ar piekabēm (puspiekabēm)), kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t. 815.papildzīme attiecas uz vieglajiem automobiļiem (arī uz vieglajiem automobiļiem ar piekabēm), kā arī uz kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t. 818.papildzīme attiecas uz motocikliem, tricikliem un kvadricikliem. 819.papildzīme attiecas uz velosipēdiem un mopēdiem;

307.12. 820.papildzīme "Darbdienās";

307.13. 821.papildzīme "Sestdienās, svētdienās un svētku dienās";

307.14. 822.papildzīme "Darbības laiks". Norāda diennakts laiku, kurā zīme darbojas;

307.15. 823. un 824.papildzīme "Darbības laiks". Norāda dienas un diennakts laiku, kurā zīme darbojas;

307.16. 825., 826., 827., 828., 829., 830., 831. un 832.papildzīme "Transportlīdzekļa novietojuma veids stāvvietā". 827., 828., 829., 830., 831. un 832.papildzīme norāda vieglo automobiļu bez piekabēm, motociklu, triciklu un kvadriciklu novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai uzbraucot uz tās, bet 825. un 826.papildzīme - arī vieglo automobiļu ar piekabēm novietojuma veidu stāvvietā pie ietves vai uzbraucot uz tās;

307.17. 833.papildzīme "Stāvēšanas ilgums". Šo papildzīmi lieto kopā ar 532.zīmi. Vadītājam, kurš novietojis automobili ar šīm zīmēm apzīmētajā stāvvietā, automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto informācija par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā;

307.18. 834.papildzīme "Automobiļu apskates vieta". Norāda, ka ir ierīkota estakāde vai remontbedre automobiļu apskatei;

307.19. 835.papildzīme "Pilnas masas ierobežojums". Norāda, ka zīme attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par papildzīmē norādīto;

307.20. 836.papildzīme "Neredzīgi gājēji". Norāda, ka gājēju pāreju izmanto arī neredzīgi gājēji;

307.21. 837.papildzīme "Invalīdiem". Norāda, ka 532.zīme attiecas tikai uz automobiļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti;

307.22. 838.papildzīme "Mitrs segums". Norāda, ka zīme attiecas uz laikposmu, kad brauktuves segums ir mitrs;

307.23. 839.papildzīme "Slidens segums". Norāda, ka priekšā ir slidens ceļa posms, kurš klāts ar sniegu vai ledu;

307.24. 840.papildzīme "Galvenā ceļa virziens". Norāda galvenā ceļa virzienu krustojumā;

307.25. 841.papildzīme "Strādā autoevakuators". Papildzīmi uzstāda kopā ar 326., 327., 328. un 329.zīmi, kā arī bez tās vietās, kur stāvošie automobiļi traucē iebraukt vai izbraukt no pagalmiem u.tml. vietām;

307.26. 842.papildzīme "Pārējā papildinformācija". Norāda informāciju, ko nesatur pārējās papildzīmes (atceļ apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonā transportlīdzekļiem ar speciālām atļaujām (vadītājam automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto atļauja), norāda laikposmu, kurā atļauts iekraut un izkraut kravu), norāda informāciju par velosipēdu satiksmes organizācijas īpatnībām (vienvirziena, divvirzienu satiksme, satiksme uz vienvirziena ceļa pretēji kopējai transportlīdzekļu plūsmai u.c.) vai velosipēdu braukšanas maršrutus (uz zaļa vai zila fona) u.tml.);

307.27. 843.papildzīme "Nelīdzens ceļš (slieksnis)". Norāda, ka gājēju pāreja ierīkota uz mākslīga paaugstinājuma braukšanas ātruma samazināšanai;

307.28. 844.papildzīme "Maksas stāvvietas darbības laiks". Norāda, ka ar 532.zīmi apzīmēta stāvvieta noteiktu laiku tiek lietota kā maksas stāvvieta, bet pārējā laikā tā ir bezmaksas;

307.29. 845.papildzīme "Izslēgt motoru". Norāda, ka stāvvietā aizliegts stāvēt ar ieslēgtu motoru;

307.30. 846.papildzīme "Fotoradars". Norāda, ka uz ceļa var būt uzstādīts fotoradars vai videoradars.

(Grozīts ar MK 28.06.2005. noteikumiem Nr.482; MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

308. 809., 810. un 811.papildzīme norāda pirms krustojuma uzstādīto zīmju darbības virzienus vai braukšanas virzienu uz stāvvietu, kas apzīmēta ar 532. vai 533.zīmi un atrodas ceļa tiešā tuvumā.

309. 820. un 821.papildzīme norāda dienas, kurās zīme ir spēkā.

310. Papildzīmes piestiprina tieši zem zīmes, uz kuru tās attiecas, izņemot 841. vai 846.papildzīmi, ja tā uzstādīta bez pamatzīmes. Ja zīmes novietotas virs brauktuves, nomales vai ietves, 807., 808. un 840.papildzīme var būt piestiprināta blakus zīmei.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75)

28. Ceļa apzīmējumi un to raksturojums

311. Ceļa apzīmējumiem (6.pielikums) jāatbilst valsts standartu LVS 85 un LVS 93 prasībām. Gājēju pārejas tiek projektētas atbilstoši valsts standartam LVS 190-10:2007 "Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi".

(Grozīts ar MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

28.1. Vertikālie apzīmējumi

312. Vertikālie apzīmējumi uz ceļa būvēm, aprīkojuma elementiem un ceļa darbu vietās norāda objekta gabarītus un kalpo arī par orientēšanās līdzekļiem. Vertikālie apzīmējumi ir šādi:

312.1. 901., 902., 903. un 904.ceļa apzīmējums apzīmē braukšanas virzienu pagriezienos, kur redzamību ierobežo ēkas, apstādījumi u.tml., braukšanas virzienu trīsvirzienu krustojumos un ceļa darbu vietas apbraukšanas virzienu;

312.2. 905.ceļa apzīmējums apzīmē pa labo vai pa kreiso pusi apbraucamus paaugstinājumus (sadalošās joslas, drošības saliņas u.tml.);

312.3. 906. un 907.ceļa apzīmējums apzīmē pa kreiso pusi (906.ceļa apzīmējums) un pa labo pusi (907.ceļa apzīmējums) apbraucamus paaugstinājumus (sadalošās joslas, drošības saliņas u.tml.), kā arī šķēršļus (barjeru un nožogojumu galus u.tml.), kas atrodas tiešā brauktuves tuvumā un var būt bīstami braucošiem transportlīdzekļiem;

312.4. 908., 909., 910., 911., 912. un 913.ceļa apzīmējums apzīmē ceļa darbu vietas (908. un 910.ceļa apzīmējums - pa kreiso pusi apbraucamas ceļa darbu vietas; 909. un 911.ceļa apzīmējums - pa labo pusi apbraucamas ceļa darbu vietas; 912.ceļa apzīmējums - tālākā braukšana aizliegta; 913.ceļa apzīmējums - īslaicīgu ceļa darbu vietas);

312.5. 914. un 915.ceļa apzīmējums apzīmē ceļa būvju elementus (tiltu, ceļa pārvadu balstus u.tml.), kas var būt bīstami braucošiem transportlīdzekļiem un kas apbraucami pa kreiso pusi (914.ceļa apzīmējums) vai pa labo pusi (915.ceļa apzīmējums);

312.6. 916.ceļa apzīmējums apzīmē tuneļu, tiltu un ceļu pārvadu laiduma konstrukciju apakšējo malu;

312.7. 917. un 918.ceļa apzīmējums apzīmē signālstabiņus (917.ceļa apzīmējums - ceļa labajā pusē; 918.ceļa apzīmējums - ceļa kreisajā pusē);

312.8. 919.ceļa apzīmējums apzīmē ceļa darbu vietu.

313. Lai pievērstu uzmanību bīstamiem ceļu posmiem (vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakusteritorijas u.tml.), 917. un 918.ceļa apzīmējuma - signālstabiņa - apzīmējums var būt dzeltenā krāsā uz melna fona.

28.2. Horizontālie apzīmējumi

314. Horizontālie apzīmējumi (līnijas, bultas, simboli un citas norādes uz ceļa) nosaka noteiktus satiksmes režīmus un kārtību. Horizontālie apzīmējumi ir baltā krāsā, izņemot 943., 944., 945., 946., 947. un 948.ceļa apzīmējumu, kas ir dzeltenā krāsā. Horizontālie apzīmējumi ir šādi:

314.1. 920.ceļa apzīmējums - nepārtraukta līnija - sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, apzīmē braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves posmus, kuros aizliegts iebraukt, transportlīdzekļu stāvvietu un stāvlaukumu robežas, brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transportlīdzekļu braukšanai. Plata līnija apzīmē mehānisko transportlīdzekļu brauktuves malu vietās, kur uz ceļa vienā līmenī ar tā segumu ierīkots velosipēdu ceļš;

314.2. 921.ceļa apzīmējums - dubulta nepārtraukta līnija - sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar četrām vai vairāk braukšanas joslām;

314.3. 922.ceļa apzīmējums - pārtraukta līnija, kurai svītru garums ir trīs reizes mazāks par atstarpēm starp tām, - sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar divām vai trim braukšanas joslām, kā arī apzīmē braukšanas joslu robežas uz ceļiem ar divām vai vairāk braukšanas joslām vienā virzienā;

314.4. 923.ceļa apzīmējums - pārtraukta līnija, kurai svītru garums trīs reizes pārsniedz atstarpes starp tām, - sadala pretējā vai tajā pašā virzienā braucošu transportlīdzekļu plūsmas un brīdina par tuvošanos 920., 921. vai 928.ceļa apzīmējuma līnijai;

314.5. 924.ceļa apzīmējums - pārtraukta līnija, kurai svītru garums divas reizes pārsniedz atstarpes starp tām, - apzīmē brauktuves malu ceļa posmos, kuros atļauts apstāties un stāvēt;

314.6. 925.ceļa apzīmējums - pārtraukta līnija, kurai svītru garums ir vienāds ar atstarpēm starp tām, - apzīmē braukšanas joslas krustojuma robežās;

314.7. 926.ceļa apzīmējums - plata pārtraukta līnija - apzīmē robežu starp ieskrējiena joslu un pamatjoslu vai bremzēšanas joslu un pamatjoslu, vai pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturu un pamatjoslu;

314.8. 927.ceļa apzīmējums - dubulta pārtraukta līnija - apzīmē robežas braukšanas joslai, kurā braukšanas virziens var mainīties uz pretējo. Iebraukt šajā joslā atļauts tikai tad, ja virs tās uzstādītajam šo noteikumu 59.punktā minētajam luksoforam iedegts signāls ar zaļu lejup vērstu bultu. Izbraukt no šīs joslas atļauts, tikai pārkārtojoties pa labi;

314.9. 928.ceļa apzīmējums - nepārtraukta līnija kopā ar 923.ceļa apzīmējumu - sadala pretējā virzienā braucošu transportlīdzekļu plūsmas augšupceļos vai lejupceļos, sadala tajā pašā virzienā braucošu transportlīdzekļu plūsmas uz ceļiem ar vairākām braukšanas joslām vienā virzienā, kā arī apzīmē vietas, kas paredzētas, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā, iebrauktu vai izbrauktu no stāvvietām u.tml. Šīs ceļa apzīmējuma līnijas atļauts šķērsot tikai no pārtrauktās līnijas puses;

314.10. 929.ceļa apzīmējums - plata nepārtraukta šķērslīnija - stoplīnija - norāda vietu, pirms kuras vadītājam jāaptur transportlīdzeklis, ja uzstādīta 207.zīme vai braukšanu aizliedz luksofora vai satiksmes regulētāja signāls;

314.11. 930.ceļa apzīmējums - plata pārtraukta šķērslīnija, kam svītru garums divreiz pārsniedz atstarpes starp tām, - norāda vietu, kur vadītājam, ja tas nepieciešams, jāaptur transportlīdzeklis, lai dotu ceļu transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu;

314.12. 931.ceļa apzīmējums - vairākas viena no otras atdalītas platas paralēlas garenlīnijas - apzīmē gājēju pāreju;

314.13. 932.ceļa apzīmējums - divas viena no otras atdalītas platas pārtrauktas šķērslīnijas - apzīmē vietu, kur brauktuvi šķērso velosipēdu ceļš;

314.14. 933.ceļa apzīmējums - divas viena no otras atdalītas šahveida šķērslīnijas - apzīmē robežas uz brauktuves izveidotam mākslīgam paaugstinājumam - slieksnim, kas paredzēts braukšanas ātruma samazināšanai;

314.15. 934., 935. un 936.ceļa apzīmējums apzīmē virzienu saliņas transportlīdzekļu plūsmu sadalīšanās vai sakļaušanās vietās, kā arī sadalošo joslu un drošības saliņu sākumu un beigas. Šiem ceļa apzīmējumiem uzbraukt aizliegts;

314.16. 937.ceļa apzīmējums norāda no braukšanas joslām atļautos braukšanas virzienus krustojumā. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 512., 513., 514., 515., 516. vai 517.zīmi. Apzīmējums, kas atļauj nogriezties pa kreisi, atļauj arī no kreisās malējās braukšanas joslas apgriezties braukšanai pretējā virzienā;

314.17. 938.ceļa apzīmējums brīdina par tuvošanos brauktuves sašaurinājumam (vietai, kur samazinās braukšanas joslu skaits braukšanas virzienā). Var lietot patstāvīgi vai kopā ar 107., 108., 109., 715. vai 716.zīmi;

314.18. 939.ceļa apzīmējums brīdina par tuvošanos 920. vai 928.ceļa apzīmējuma līnijai, kas sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas;

314.19. 940.ceļa apzīmējums apzīmē braukšanas joslu, kas paredzēta pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem un taksometriem;

314.20. 941.ceļa apzīmējums apzīmē velosipēdu ceļu;

314.21. 942.ceļa apzīmējums apzīmē stāvvietu, kura paredzēta transportlīdzekļiem, kas apzīmēti ar invalīdu stāvvietu izmantošanas karti;

314.22. 943.ceļa apzīmējums - nepārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales - apzīmē ceļa posmus, kur transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 326.zīmi;

314.23. 944.ceļa apzīmējums - pārtraukta dzeltena līnija uz brauktuves malas vai apmales - apzīmē ceļa posmu, kur transportlīdzekļiem stāvēt aizliegts. Lieto patstāvīgi vai kopā ar 327.zīmi;

314.24. 945.ceļa apzīmējums apzīmē vietas, kur transportlīdzekļiem stāvēt aizliegts;

314.25. 946.ceļa apzīmējums apzīmē pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturas vai taksometru stāvvietas zonu;

314.26. 947.ceļa apzīmējums - nepārtraukta dzeltena līnija - pagaidu ceļa apzīmējums ceļa darbu u.tml. vietās. Sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, apzīmē braukšanas joslu robežas, ja vienā virzienā ir vismaz divas braukšanas joslas, apzīmē brauktuves posmus (piemēram, virzienu un drošības saliņas), kuros aizliegts iebraukt, kā arī apzīmē brauktuves malas, kur transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt aizliegts. Šo ceļa apzīmējuma līniju šķērsot ir aizliegts;

314.27. 948.ceļa apzīmējums - pārtraukta dzeltena līnija - pagaidu ceļa apzīmējums ceļa darbu u.tml. vietās. Apzīmē braukšanas joslu robežas, ja vienā virzienā ir vismaz divas braukšanas joslas;

314.28. 949.ceļa apzīmējums brīdina par tuvošanos 930.ceļa apzīmējumam;

314.29. 950.ceļa apzīmējums apzīmē vietu tunelī, kas paredzēta transportlīdzekļa novietošanai piespiedu apstāšanās gadījumā.

(Grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75)

315. Transportlīdzekļa vadītājs ievēro ar 947. vai 948.ceļa apzīmējumiem noteiktās prasības arī tad, ja minētās prasības ir pretrunā ar citu ceļu horizontālo apzīmējumu prasībām.

316. Ja, braucot pa joslu, kas apzīmēta ar 927.ceļa apzīmējumu, vadītāja priekšā vairs nav šo noteikumu 59.punktā minētā luksofora vai tas ir izslēgts, vadītājs nekavējoties pārkārtojas pa labi.

317. 920. un 921.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsot aizliegts, izņemot 920.ceļa apzīmējuma līniju gadījumos, kad tā lietota, lai apzīmētu stāvvietas robežas, vai sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, lai atgrieztos savā braukšanas virziena pusē.

318. Ja pagaidu zīmēm, kas novietotas, piemēram, uz pārvietojama statīva, transportlīdzekļa, kas veic ceļa darbus, vai citā veidā, kas norāda šo zīmju uzstādīšanas pagaidu raksturu, ir cita nozīme nekā ceļa apzīmējuma līnijām, vadītājs ievēro pagaidu zīmju prasības.

29. Noslēguma jautājumi

319. Noteikumu 208.punkts attiecībā uz to, ka atļaujas netiek izsniegtas dalāmu kravu pārvadājumiem ar kokvedējiem, kuru gabarīti pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus, un 248.3.apakšpunkts stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

320. Noteikumu 245.1.apakšpunkts stājas spēka ar 2005.gada 1.janvāri.

321. (Svītrots ar MK 21.06.2005. noteikumiem Nr.441.)

322. Noteikumu 270.1 punkts stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri. Līdz 2005.gada 31.decembrim 532.zīme attiecas arī uz automobiļiem, kas apzīmēti ar vadītāja invalīda pazīšanas zīmi.

(MK 28.06.2005. noteikumu Nr.482 redakcijā)

323. Noteikumu 288.6.apakšpunkts stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri. Līdz 2005.gada 31.decembrim maršruta taksometru vadītājiem 326.zīmes darbības zonā atļauts izlaist un uzņemt pasažierus.

324. Līdz 2004.gada 1.jūlijam Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtās velosipēda (mopēda) vadītāja apliecības mopēdu vadīšanai ir derīgas līdz 2005.gada 1.jūlijam.

325. Ceļa īpašnieki (valdītāji) līdz 2006.gada 1.janvārim nomaina ceļa zīmes atbilstoši valsts standarta LVS 77:2002 prasībām.

326. Līdz pilnīgai ceļa zīmju ieviešanai atbilstoši valsts standarta LVS77:2002 "Ceļa zīmes" prasībām un ceļa apzīmējumu ieviešanai atbilstoši šo noteikumu prasībām ir spēkā arī ceļa zīmes, kas atbilst valsts standarta LVS77:1996 "Ceļa zīmes" prasībām, un ceļa apzīmējumi, kas atbilst valsts standarta LVS85:1997 "Ceļa apzīmējumi" prasībām.

(MK 21.06.2005. noteikumu Nr.441 redakcijā)

327. Normatīvie akti, kas izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumiem Nr.15 "Ceļu satiksmes noteikumi", piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam.

328. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumus Nr.15 "Ceļu satiksmes noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 19.nr.; 2001, 93., 162.nr.; 2002, 107.nr.).

329. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.jūliju.

330. Noteikumu 259.punkts zaudē spēku ar 2005.gada 31.decembri.

(MK 28.06.2005. noteikumu Nr.482 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 19.08.2014. noteikumu Nr.498 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1996. gada 25. jūlija Direktīvas 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos izmērus iekšzemes un starptautiskajos pārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos pārvadājumos;

2) Komisijas 2014. gada 27. februāra īstenošanas Direktīvas 2014/37/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/671/EEK par drošības jostu un bērnu ierobežotājsistēmu obligātu lietošanu transportlīdzekļos.

Ministru prezidents I.Emsis

Satiksmes ministra vietas izpildītājs - Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.571
Transportlīdzekļu vadītāja apliecību kategorijas, kuras dod tiesības vadīt attiecīgus transportlīdzekļus

(Pielikums grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.607)

1. Vadītāja apliecību kategorijām atbilstošie transportlīdzekļi:

1.1. A1 - motocikli bez blakusvāģa, kuru motora darba tilpums nepārsniedz 125 cm3 un jauda nepārsniedz 11 kW (15 ZS);

1.2. A - motocikli;

1.3. B1 - tricikli un kvadricikli;

1.4. B - mehāniskie transportlīdzekļi, izņemot A kategorijas motociklus, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kg un sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kg, kā arī B kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, ja šī savienojuma pilna masa nepārsniedz 3500 kg un piekabes pilna masa nepārsniedz vilcēja pašmasu;

1.5. C1 - mehāniskie transportlīdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kg, bet nepārsniedz 7500 kg un kuri neietilpst D kategorijā, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kg;

1.6. C - mehāniskie transportlīdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 3500 kg un kuri neietilpst D kategorijā, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kg;

1.7. D1 - mehāniskie transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai, kuros sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, pārsniedz astoņas vietas, bet nepārsniedz 16 vietas, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kg;

1.8. D - mehāniskie transportlīdzekļi pasažieru pārvadāšanai, kuros sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, pārsniedz astoņas vietas, kā arī šādas kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa nepārsniedz 750 kg;

1.9. BE - B kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, ja šāds savienojums neietilpst B kategorijā;

1.10. C1E - C1 kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kg, ja šāda savienojuma pilna masa nepārsniedz 12000 kg un piekabes pilna masa nepārsniedz vilcēja pašmasu;

1.11. CE - C kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kg;

1.12. D1E - D1 kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kg, ja šāda savienojuma pilna masa nepārsniedz 12000 kg un piekabes pilna masa nepārsniedz vilcēja pašmasu;

1.13. DE - D kategorijas vilcēja savienojums ar piekabi, kuras pilna masa pārsniedz 750 kg;

1.14. TRAM - tramvaji;

1.15. TROL - trolejbusi;

1.16. M - mopēdi.

2. Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt vismaz vienas kategorijas mehānisko transportlīdzekli vai tramvaju, atļauts vadīt arī M kategorijas transportlīdzekļus.

3. Transportlīdzekļa vadītājam, kuram ir tiesības vadīt A, B, C1, D1, C vai D kategorijas transportlīdzekļus, atļauts vadīt arī A1 un B1 kategorijas transportlīdzekļus.

4. Traktortehnikas vadītāja apliecību kategorijām atbilstoša traktortehnika:

4.1. A – traktori, komunālā pašgājēja traktortehnika un universālās pašgājējmašīnas ar pilnu masu līdz 7500 kilogramiem;

4.2. B – visi traktori, komunālā pašgājēja traktortehnika, buldozeri un universālās pašgājējmašīnas;

4.3. C – ekskavatori un pašgājēji iekrāvēji;

4.4. D – lauksaimniecības pašgājējmašīnas;

4.5. E – autogreideri;

4.6. F – meža izstrādes un kopšanas mašīnas;

4.7. G – ceļu būves mašīnas;

4.8. H – cita speciālā pašgājējtehnika.

5. (Svītrots ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr.607).

Satiksmes ministra vietas izpildītājs - Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.571
Ceļu satiksmes regulēšanas luksofori

(Pielikums grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

Satiksmes ministra vietas izpildītājs - Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.571
Pieļaujamie transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarīti (ar kravu vai bez tās), faktiskā masa un ass slodze

(Pielikums grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 11.08.2009. noteikumiem Nr.921)

1.

Garums:

1.1.

mehāniskajiem transportlīdzekļiem (izņemot autobusus)

12 m

1.2.

piekabēm

12 m

1.3.

transportlīdzekļu sastāviem, kas sastāv no automobiļa ar puspiekabi

16,50 m

1.4.

transportlīdzekļu sastāviem, kas sastāv no automobiļa ar piekabi

18,75 m

1.5.

posmainajiem autobusiem

18,75 m

1.6.

divasu autobusiem

13,50 m

1.7.

autobusiem, kam ir vairāk nekā divas asis

15,00 m

1.8. transportlīdzekļu sastāviem, kas sastāv no autobusa ar piekabi 18,75 m

1.9.

transportlīdzekļu sastāviem, kas sastāv no traktortehnikas un divām piekabēm

18,75 m

2.

Platums:

2.1.

visiem transportlīdzekļiem

2,55 m

2.2.

transportlīdzekļiem ar izotermisko virsbūvi

2,60 m

3.

Augstums

4 m

4.

Transportlīdzeklim vai transportlīdzekļu sastāvam jāapgriežas riņķveida joslas robežās, kuras ārējais rādiuss ir 12,50 m, bet iekšējais rādiuss - 5,30 m.

5.

Attālums horizontālā plaknē no puspiekabes atbalsta - sakabes ierīces ass līdz puspiekabes aizmugurei

12 m

6.

Attālums paralēli transportlīdzekļu sastāva ar piekabi garenasij no automobiļa kravas telpas vistālāk uz priekšu izvirzītā punkta līdz piekabes vistālāk uz aizmuguri izvirzītajam punktam, atņemot attālumu no automobiļa aizmugures līdz piekabes priekšai

15,65 m

7.

Attālums paralēli transportlīdzekļu sastāva ar piekabi garenasij no automobiļa kravas telpas vistālāk uz priekšu izvirzītā punkta līdz piekabes vistālāk uz aizmuguri izvirzītajam punktam

16,40 m

8.

Faktiskā masa:

8.1.

divasu piekabēm

18 t

8.2.

trīsasu piekabēm

24 t

8.3.

transportlīdzekļu sastāviem ar piekabi, kas sastāv no divasu automobiļa un divasu piekabes

36 t

8.4.

transportlīdzekļu sastāviem ar piekabi, kas sastāv no divasu automobiļa un trīsasu vai vairākasu piekabes vai trīsasu automobiļa un divasu vai vairākasu piekabes

40 t

8.5.

transportlīdzekļu sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no divasu vilcēja un trīsasu puspiekabes vai trīsasu vilcēja un divasu vai trīsasu puspiekabes

40 t

8.5.1 transportlīdzekļu sastāviem, kas sastāv no traktortehnikas un divām divasu vai trīsasu piekabēm 40 t

8.6.

transportlīdzekļu sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no trīsasu vilcēja un divasu vai trīsasu puspiekabes, kuri ved 40 pēdu (12,2 m) ISO konteineru

44 t

8.7.

transportlīdzekļu sastāviem ar puspiekabi, kas sastāv no divasu vilcēja un divasu puspiekabes:

8.7.1.

ja puspiekabes starpasu attālums ir 1,3 m un lielāks, bet nepārsniedz 1,8 m

36 t

8.7.2.

ja puspiekabes starpasu attālums ir lielāks par 1,8 m

36 t

8.7.3.

ja vilcēja faktiskā masa ir 18 t un puspiekabes, kuras starpasu attālums ir lielāks par 1,8 m, faktiskā masa ir 20 t, un ja dzenošajam tiltam ir dubultriteņi un pneimatisks vai tam pielīdzināms atsperojums

38 t

8.8.

divasu automobiļiem

18 t

8.9.

trīsasu automobiļiem

25 t

ja trīsasu automobiļa dzenošajam tiltam ir dubultriteņi un pneimatisks vai tam pielīdzināms atsperojums vai katram no dzenošajiem tiltiem ir dubultriteņi un ass slodze nepārsniedz 9,5 t

26 t

8.10.

četrasu automobiļiem ar diviem stūrējamiem tiltiem, ja tā dzenošajam tiltam ir dubultriteņi un pneimatisks vai tam pielīdzināms atsperojums vai katram no dzenošajiem tiltiem ir dubultriteņi un ass slodze nepārsniedz 9,5 t

32 t

8.11.

trīsasu posmainajiem autobusiem

28 t

9.

Vienass tilta slodze:

9.1.

dzītajam tiltam bez dubultriteņiem

10 t

9.2.

dzītajam tiltam ar dubultriteņiem

10 t

9.3.

dzenošajam tiltam

11,5 t

10.

Divasu tilta asu slodzes summa:

10.1.

mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ja starpasu attālums ir:

10.1.1.

mazāks par 1 m

11,5 t

10.1.2.

1 m un lielāks, bet mazāks par 1,3 m

16 t

10.1.3.

1,3 m un lielāks, bet mazāks par 1,8 m

18 t

10.1.4.

1,3 m un lielāks, bet mazāks par 1,8 m un ja dzenošajai asij ir dubultriteņi un pneimatisks vai tam pielīdzināms atsperojums vai ja abām dzenošajām asīm ir dubultriteņi un katras ass slodze nepārsniedz 9,5 t

19 t

10.2.

piekabēm (puspiekabēm), ja starpasu attālums ir:

10.2.1.

mazāks par 1 m

11 t

10.2.2.

1 m un lielāks, bet mazāks par 1,3 m

16 t

10.2.3.

1,3 m un lielāks, bet mazāks par 1,8 m

18 t

10.2.4.

1,8 m un lielāks

20 t

11.

Trīsasu tilta asu slodzes summa piekabēm (puspiekabēm), ja starpasu attālums:

11.1.

nepārsniedz 1,3 m

21 t

11.2.

lielāks par 1,3 m, bet nepārsniedz 1,4 m

24 t

12.

Transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) dzenošās (-o) ass (-u) slodze nedrīkst būt mazāka par 25 % no kopējās transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) faktiskās masas.

13.

Transportlīdzekļu sastāviem ar piekabi attālums starp vilcēja pakaļējo asi un piekabes priekšējo asi nedrīkst būt mazāks par 3,00 m.

14.

Četrasu mehāniskā transportlīdzekļa maksimāli pieļaujamā masa tonnās nedrīkst būt lielāka par pieciem attālumiem metros starp tā priekšējo un pakaļējo asi.

15.

Attālums horizontālā plaknē starp puspiekabes atbalsta - sakabes ierīces asi un jebkuru punktu puspiekabes priekšpusē nedrīkst pārsniegt 2,04 m.

16.

Stāvošam autobusam uz zemes ar svītru atzīmē horizontālu sāna vertikālās pieskarplaknes projekciju, kas atrodas šī pielikuma 4.punkta minētā riņķa ārmalas pusē (posmaina autobusa gadījumā abām tā daļām jālīdzinās pēc šīs svītras). Kad autobuss, kas sācis braukt taisnā virzienā, iebrauc šī pielikuma 4.punktā minētajā riņķa joslā, neviena tā daļa nedrīkst izvirzīties ārpus minētās vertikālās plaknes projekcijas vairāk nekā par 0,6 m.

17.

Šī pielikuma 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4.apakšpunktā, kā arī 3.punktā minētās prasības uz autovedējiem attiecas, tiem ceļu satiksmē piedaloties bez kravas.

Satiksmes ministra vietas izpildītājs - Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
4.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.571
Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes

(Pielikums grozīts ar MK 28.06.2005. noteikumiem Nr.482; MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75)

SAMNOTP4_100604_2-UZLAB.PNG (174271 bytes)

SAMNOTP4_100604_3.PNG (38760 bytes)

P482.PNG (403552 bytes)

Satiksmes ministra vietas izpildītājs - Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
5.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.571
Ceļa zīmes

(Pielikums grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)

08.PNG (106737 bytes)

16.PNG (103159 bytes)

17.PNG (102201 bytes)

18.PNG (111794 bytes)

19.PNG (116242 bytes)

26.PNG (89207 bytes)

27.PNG (80981 bytes)

31.PNG (91466 bytes)

34.PNG (81309 bytes)

35.PNG (98903 bytes)

39.PNG (92543 bytes)

40.PNG (95531 bytes)

41.PNG (118418 bytes)

Satiksmes ministra vietas izpildītājs - Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
6.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.571
Ceļa apzīmējumi

(Pielikums grozīts ar MK 05.02.2008. noteikumiem Nr.75; MK 01.11.2010. noteikumiem Nr.1028)


Satiksmes ministra vietas izpildītājs - Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 571Pieņemts: 29.06.2004.Stājas spēkā: 01.07.2004.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 103 (3051), 01.07.2004.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
90585
{"selected":{"value":"01.10.2014","content":"<font class='s-1'>01.10.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.10.2014","content":"<font class='s-1'>01.10.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"12.09.2014","content":"<font class='s-1'>12.09.2014.-30.09.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.04.2012","content":"<font class='s-1'>21.04.2012.-11.09.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.12.2011","content":"<font class='s-1'>31.12.2011.-20.04.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.06.2011","content":"<font class='s-1'>11.06.2011.-30.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2011","content":"<font class='s-1'>01.04.2011.-10.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.11.2010","content":"<font class='s-1'>10.11.2010.-31.03.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.11.2009","content":"<font class='s-1'>07.11.2009.-09.11.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.08.2009","content":"<font class='s-1'>21.08.2009.-06.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-20.08.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.11.2008","content":"<font class='s-1'>15.11.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.02.2008","content":"<font class='s-1'>16.02.2008.-14.11.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-15.02.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.12.2005","content":"<font class='s-1'>31.12.2005.-31.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.07.2005","content":"<font class='s-1'>06.07.2005.-30.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.06.2005","content":"<font class='s-1'>30.06.2005.-05.07.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2004","content":"<font class='s-1'>01.07.2004.-29.06.2005.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.10.2014
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)