Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.83

Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot. Nr.7 17.§)
Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 26.panta pirmo daļu un 27.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas pasākumus novietnē, kurā tiek turēti cūku sugas dzīvnieki, kā arī kautuvē, transportlīdzeklī un savvaļas cūku populācijā;

1.2. valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, kā arī rīkojumu izziņošanas un izpildes kārtību;

1.3. kārtību, kādā tiek medītas savvaļas cūkas.

(MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā)

2. Āfrikas cūku mēris (turpmāk – cūku mēris) ir epizootiska slimība, kura var parādīties ierobežotās Eiropas, Āzijas, Āfrikas un citās teritorijās un izraisīt visu cūku sugas dzīvnieku saslimšanu. Slimība nav ārstējama, un tai ir raksturīga ātra izplatība un dzīvnieku masveida saslimšana, kas rada lielus ekonomiskus zaudējumus.

2.1 Savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietās un novietnēs, kur āra apstākļos norobežotā vidē vai vietā pastāvīgi vai uz laiku tur savvaļas cūku sugas dzīvniekus un kur nav iespējams piemērot šo noteikumu III, IV, V vai XI nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz cūku mēra apkarošanu novietnēs un nodrošināt normatīvajos aktos par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām noteiktās normas, piemēro šajos noteikumos noteiktās prasības cūku mēra apkarošanai savvaļas cūku populācijā.

(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 631 redakcijā)

3. Ja konstatē cūku mēra uzliesmojumu vai atsevišķu inficēšanās gadījumu, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors par to informē Zemkopības ministriju. Ja cūku mēra uzliesmojums ir tuvu valsts robežai un karantīnas zona aptver divu vai vairāku valstu teritoriju, Pārtikas un veterinārais dienests sadarbojas ar kaimiņvalsts infekcijas slimību uzraudzības kompetento iestādi un vienojas par veicamajiem pasākumiem.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.546 redakcijā)

4. Cūka uzskatāma par inficētu ar cūku mēri (cūku mēra gadījums), ja:

4.1. cūku sugas dzīvniekam dzīves laikā konstatētie slimības klīniskie simptomi norāda uz inficēšanos ar cūku mēra ierosinātāju;

4.2. cūkas liemenim, tā iekšējiem orgāniem vai līķim pēcnāves patologanatomiskās izmeklēšanas laikā konstatēti audu bojājumi, kas raksturīgi saslimšanai ar cūku mēri;

4.3. saslimšana ar cūku mēri konstatēta laboratoriskajos izmeklējumos, kas tiek veikti saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādāto un apstiprināto slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteikto kārtību.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

5. Cūku mēra uzliesmojums ir viens vai vairāki cūku mēra gadījumi, kas tiek konstatēti novietnē.

6. Aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri ir šādos gadījumos:

6.1. cūku sugas dzīvniekam dzīves laikā konstatētie slimības simptomi ir līdzīgi cūku mēra simptomiem vai laboratoriskajos izmeklējumos, kas veikti saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteikto kārtību, rodas aizdomas par dzīvnieku inficēšanos ar cūku mēri;

6.2. cūkas liemeņa, tā iekšējo orgānu vai līķa audu bojājumi un patologanatomiskās izmeklēšanas rezultāti rada aizdomas par inficēšanos ar cūku mēri.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

6.1 Cūku mēra uzliesmojuma vai atsevišķā inficēšanās gadījumā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus:

6.1 1. pārstrādā, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1774/2002 (turpmāk – Regula Nr. 1069/2009), nosacījumus un Eiropas Komisijas 2011.gada 25.februāra Regulā (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (turpmāk – Regula Nr. 142/2011), noteiktās pārstrādes metodes un nosacījumus, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;

6.1 2. sadedzina vai aprok teritorijā, kurā iegūti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, atbilstoši Regulas Nr. 142/2011 VI pielikuma III nodaļas 1.iedaļā noteiktajām prasībām ar Valsts vides dienestu saskaņotās vietās, ievērojot vides aizsardzības nosacījumus;

6.1 3. aprok Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrētā kapsētā atbilstoši normatīvajos aktos par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām noteiktajām prasībām vai atļautā atkritumu poligonā, ievērojot Regulas Nr. 142/2011 VI pielikuma III nodaļas 1. iedaļas 1., 3. un 4. punktā minētos nosacījumus;

6.1 4. likvidē, sadedzinot Regulas Nr. 142/2011 6. pantā minētajās sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās atbilstoši Regulas Nr. 142/2011 III pielikumā noteiktajām prasībām.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr. 546 redakcijā, kas grozīta ar MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 474; MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 584)

6.2 Savvaļas cūku izcelsmes blakusprodukti ir pirmās kategorijas materiāls. Cūku izcelsmes blakusprodukti ir otrās kategorijas materiāls.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.546 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

7. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic:

7.1. Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu, ja cūku mēris ir konstatēts vai ir aizdomas par saslimšanu ar cūku mēri savvaļas cūku populācijā;

7.2. Pārtikas un veterinārais dienests, ja cūku mēris ir konstatēts vai ir aizdomas par mājas cūku un norobežotās teritorijās audzējamo cūku saslimšanu ar cūku mēri.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

7.1 Aizliegts veikt savvaļas cūku līķu eviscerāciju, ādas novilkšanu vai citas darbības, kas var radīt infekcijas slimības izplatīšanās draudus. Par atrastu savvaļas cūku līķi atradējs ziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam. Savvaļas cūku līķus, iekšējos orgānus un citus blakusproduktus iznīcina saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētajām prasībām.

(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 517 redakcijā)

II. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence

8. Lai nodrošinātu slimību diagnostiku un diferenciāldiagnostiku, Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) izstrādā un apstiprina slimību diagnostikas rokasgrāmatu. Rokasgrāmatā nosaka:

8.1. minimālās prasības cūku mēra diagnostikas laboratorijai un paraugu transportēšanai;

8.2. procedūras, kas veicamas pēc klīniskās vai patologanatomiskās izmeklēšanas, lai noteiktu cūku mēra ierosinātāju, ja tāds ir, un rezultātu novērtēšanas kritērijus;

8.3. procedūras, kas veicamas pēc laboratoriskajai diagnostikai paredzētu paraugu ņemšanas no dzīviem vai mirušiem dzīvniekiem, kā arī seroloģisko vai virusoloģisko izmeklējumu paraugu ņemšanas metodes un rezultātu novērtēšanas kritērijus. Paraugu ņemšanas metodikas izstrādē ņem vērā apstākļus, kādos iespējams aptuveni noteikt cūku mēra ierosinātāja klātbūtnes ilgumu novietnē - laikposmu no dzīvnieku inficēšanās dienas līdz diagnozes apstiprināšanai un attiecīga ziņojuma sniegšanai;

8.4. laboratorisko diagnostiku un metodes cūku mēra ierosinātāja noteikšanai, kā arī kritērijus rezultātu novērtēšanai.

9. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" (turpmāk – institūts "BIOR") nodrošina cūku mēra laboratorisko diagnostiku un ierosinātāja ģenētisko tipizāciju.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

10. Lai sekmētu cūku mēra apkarošanu, dienests izveido ekspertu grupu epizootoloģisko pētījumu rezultātu analizēšanai. Dienests epizootoloģiskajos pētījumos iegūto informāciju izmanto slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumu organizēšanai un noteikšanai. Epizootoloģiskajos pētījumos iegūst šādu informāciju:

10.1. iespējamais cūku mēra ierosinātāja klātbūtnes ilgums ganāmpulkā, līdz rodas aizdomas par saslimšanu ar cūku mēri vai tiek saņemts attiecīgs ziņojums;

10.2. iespējamie cūku mēra izcelsmes avoti un iespējami inficēto novietņu daudzums, kuras varētu apdraudēt viens izcelsmes avots;

10.3. personu, transportlīdzekļu, cūku, to līķu, spermas, gaļas vai jebkura cita materiāla, kas varētu būt infekcijas pārnesējs, pārvietošanās ceļi uz iespējami inficēto novietni vai no tās;

10.4. vektoru (slimības ierosinātāja saglabātājs un pārnesējs dabā. Cūku mēra vektors ir ērču suga Ornithodorus erraticus) vai savvaļas cūku esamība attiecīgajā teritorijā;

10.5. cūku mēra ierosinātāja pārnešanas iespējas uz citu valstu teritoriju. Ja šādi draudi pastāv, dienests nekavējoties par to informē Eiropas Komisiju, infekcijas slimības apdraudēto valsti un Eiropas Savienības dalībvalstis.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.315; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

11. Lai efektīvi apkarotu cūku mēri, dienests, ņemot vērā vides faktorus (piemēram, savvaļas cūku blīvums teritorijā, to migrācijas ceļi un iespējamie infekcijas izcelsmes iemesli), izstrādā un apstiprina rīcības plānu. Rīcības plānā:

11.1. paredz darbības, lai nodrošinātu normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu un iznīcināšanu, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu, dzīvnieku barības iegūšanu un izplatīšanu, kā arī tirdzniecības ar dzīviem dzīvniekiem, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem un dzīvnieku barību noteiktās kārtības ievērošanu;

11.2. izstrādā darbības posmus, nosakot kārtību, kādā saņem kompensāciju Lauku atbalsta dienestā un finansējumu cūku mēra apkarošanas pasākumu pilnīgai izpildei;

11.3. nosaka darbības, kas veicamas, lai garantētu pasākumu veiksmīgu izpildi cūku mēra uzliesmojuma epidēmiskajā un epizootiskajā situācijā;

11.4. izstrādā pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo resursu pieejamību ātrai un efektīvai cūku mēra apkarošanas kampaņai, piemēram, nodrošinājums ar laboratorijas personālu, ekipējumu un infrastruktūru;

11.5. izstrādā un apstiprina instrukciju, kurā atspoguļo pilnīgu un detalizētu praktisko darbību īstenošanas kārtību visos cūku mēra apkarošanas posmos;

11.6. paredz apkarošanas pasākumos iesaistīto personu izglītošanas pasākumus par cūku mēra klīniskajām pazīmēm, epizootoloģisko uzraudzību un kontroli un vismaz divas reizes gadā organizē cūku mēra uzliesmojuma simulācijas reģionālā vai vietējā līmenī, kā arī nodrošina komunikācijas procedūras mācības, lai kritiskā situācijā garantētu informācijas apmaiņu starp apkarošanas pasākumos iesaistītajām personām, novietņu īpašniekiem un veterinārārstiem.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686; MK 17.03.2015. noteikumiem Nr.128)

12. Ja novietnēs, kurās ir ar cūku mēri slimas cūkas vai ir aizdomas par to saslimšanu ar cūku mēri, konstatē ērču sugu Ornithodorus erraticus, dienests:

12.1. nodrošina vektoru pārbaudi par cūku mēra ierosinātāja klātbūtni;

12.2. nosaka kontroles un apkarošanas pasākumus cūku mēra ierosinātāja iznīcināšanai un izplatīšanās samazināšanai;

12.3. aizliedz cūku un, ja nepieciešams, arī citu lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku audzēšanu novietnē vismaz sešus gadus, ja vektoru iznīcināšana nav iespējama;

12.4. uzsāk vektoru noteikšanu cūku apdzīvotās teritorijās un novietnēs. Vektoru noteikšanu sāk vēlā pavasarī, vasarā vai agrā rudenī, kad ir piemēroti temperatūras un mitruma apstākļi, izmantojot vienu no šādām metodēm:

12.4.1. vektoru konstatēšana augsnē, smiltīs vai putekļos, kas iegūti no spraugām starp akmeņiem (ja novietnes ir celtas no akmeņiem) vai no spraugām vai plaisām sienās, zem flīzēm vai zem novietnes grīdas. Paraugus (nokasījumus) ņem ar atbilstošu inventāru, ja nepieciešams, izmanto palielināmo stiklu;

12.4.2. vektoru konstatēšana, izmantojot oglekļa dioksīda lamatas, kuras izvieto dažādās novietnes vietās uz dažām stundām naktī vai dienā ēnainā vietā. Lamatas konstruē tā, lai nodrošinātu, ka ērces piekļūst tuvu oglekļa dioksīda avotam, nonāk lamatās un tām nav iespēju izkļūt no tām.

13. Cūku sugas dzīvnieku vakcinācija pret cūku mēri ir aizliegta. Darbības ar cūku mēra vakcīnu, kā arī tās ražošana, uzglabāšana, patērēšana, izplatīšana vai pārdošana notiek tikai dienesta uzraudzībā.

14. Atbildīgās institūcijas cūku mēra uzliesmojuma laikā vai savvaļas cūku saslimšanas gadījumā ar cūku mēri veic Valsts civilās aizsardzības plānā un pašvaldību civilās aizsardzības plānos paredzētos pasākumus.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1115 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

14.1 Papildus šo noteikumu 14.punktā noteiktajam dienests cūku mēra uzliesmojuma laikā vai savvaļas cūku saslimšanas gadījumā ar cūku mēri:

14.1 1. (svītrots ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686);

14.1 2. nosūta pieprasīto informāciju Eiropas Komisijai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm;

14.1 3. sadarbojas ar diagnostikas laboratorijām, plašsaziņas līdzekļiem un elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, informējot par specifiskiem cūku mēra apkarošanas pasākumiem.

(MK 29.09.2009. noteikumu Nr.1115 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

15. Divdesmit četru stundu laikā pēc cūku mēra diagnozes apstiprināšanas dienests saskaņā ar šo noteikumu 17. un 18.punktu sagatavo un nosūta Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm informāciju par:

15.1. novietnēs konstatētajiem cūku mēra uzliesmojumiem;

15.2. transportlīdzekļos un kautuvēs konstatētajiem cūku mēra gadījumiem;

15.3. cūku mēra primāro gadījumu savvaļas cūku populācijā (slimības konstatēšana noteiktā savvaļas cūku teritorijā, kurā iepriekš nav novērota saslimšana un netiek piemēroti apkarošanas pasākumi);

15.4. epizootoloģisko pētījumu rezultātiem.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

16. Dienests Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm sniedz informāciju par sekundāriem cūku mēra gadījumiem karantīnas teritorijā savvaļas cūku populācijā. Informācijā iekļauj ziņas par šo noteikumu III nodaļā minēto prasību izpildes gaitu un rezultātiem, kā arī epizootoloģisko pētījumu rezultātiem, slimības kontroles gaitu un sniedz karantīnas teritorijas ģeogrāfisko raksturojumu.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

17. Ja primārais cūku mēra uzliesmojums ir novietnē (slimības uzliesmojums, kas epizootoloģiski nav saistīts ar iepriekšējiem slimības uzliesmojumiem noteiktā teritorijā, vai slimība pirmo reizi tiek reģistrēta noteiktā teritorijā) vai primārais cūku mēra gadījums ir konstatēts savvaļas cūku populācijā, transportlīdzeklī vai kautuvē, dienests saskaņā ar noteikto slimību izziņošanas kārtību 24 stundu laikā sagatavo un elektroniski nosūta šādu informāciju:

17.1. informācijas paziņošanas datums;

17.2. informācijas paziņošanas laiks;

17.3. dalībvalsts nosaukums;

17.4. slimības nosaukums;

17.5. slimības uzliesmojumu vai gadījumu skaits;

17.6. datums, kurā tika konstatētas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu;

17.7. datums, kurā slimības diagnoze ir oficiāli apstiprināta;

17.8. slimības oficiālās apstiprināšanas laboratoriskā metode;

17.9. dzīvnieku suga, kurai tika apstiprināta saslimšana, transportlīdzekļa veids, kautuves nosaukums, novietnes nosaukums;

17.10. slimības konstatēšanas vietas ģeogrāfiskais izvietojums un adrese;

17.11. veiktie slimības kontroles pasākumi.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

18. Ja primārais cūku mēra uzliesmojums ir novietnē vai primārais cūku mēra gadījums ir konstatēts transportlīdzeklī vai kautuvē, papildus šo noteikumu 17.punktā minētajai informācijai dienests sagatavo un Eiropas Komisijai nosūta šādu informāciju:

18.1. uzņēmīgo dzīvnieku skaits slimības skartajā novietnē, kautuvē vai transportlīdzeklī;

18.2. mirušo dzīvnieku skaits katrā kategorijā;

18.3. dzīvnieku skaits (pa kategorijām), kuriem ir konstatēta saslimšana, un mirstības pakāpe;

18.4. nogalināto dzīvnieku skaits slimības skartajā teritorijā;

18.5. pārstrādājamo līķu skaits;

18.6. attālums līdz tuvākajai cūku novietnei;

18.7. slimo vai beigto cūku izcelsmes novietnes lokalizācija, ja slimības uzliesmojums ir konstatēts kautuvē vai transportlīdzeklī.

19. Pēc sekundāra cūku mēra uzliesmojuma vai sekundāra cūku mēra gadījuma šo noteikumu 17. un 18.punktā minēto informāciju Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm nosūta katru nedēļu pirmajā darbdienā. Informācijā iekļauj ziņas par iepriekšējo nedēļu līdz svētdienas pusnaktij.

20. Par jebkuru cūku mēra uzliesmojumu vai saslimšanas gadījumu novietnē, transportlīdzeklī vai kautuvē dienests sagatavo un rakstiski nosūta Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm šādu informāciju:

20.1. datums, kad novietnē, transportlīdzeklī vai kautuvē esošās cūkas tika nogalinātas un pārstrādātas;

20.2. nogalināto cūku laboratorisko izmeklējumu rezultāti;

20.3. novietne, uz kuru attiecināmi šo noteikumu 31.punktā minētie nosacījumi, – nogalināto un pārstrādāto cūku skaits, kā arī nokauto cūku skaits un laikposms, kurā cūkas tika nokautas;

20.4. infekcijas slimības iespējamā izcelsmes vieta;

20.5. kontroles pasākumi aizsardzības un uzraudzības zonā, īpaši – cūku pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekļu kustība;

20.6. vīrusa ģenētiskās tipizācijas rezultāti, ja ir bijis primārs slimības uzliesmojums vai dzīvnieku saslimšana ir konstatēta kautuvē vai transportlīdzeklī;

20.7. ja cūkas nogalinātas kontaktnovietnēs vai novietnēs, kur ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri, papildus norāda:

20.7.1. cūku nogalināšanas datumu, nogalināto cūku skaitu (pa kategorijām) un novietni, kurā cūkas nogalinātas;

20.7.2. epizootoloģisko saikni starp slimības uzliesmojumu un katru kontaktnovietni vai citus aspektus, kas liecina par slimības izplatīšanos no slimības izcelsmes avota uz kontaktnovietnēm;

20.7.3. laboratorisko izmeklējumu rezultātus par novietnē esošām cūkām un nogalinātām cūkām. Ja cūkas kontaktnovietnēs netiek nogalinātas, min pamatotu iemeslu.

21. Primāra cūku mēra gadījuma apkarošanai savvaļas cūku populācijā dienests 90 dienu laikā Eiropas Komisijā iesniedz rakstisku pasākumu plānu. Plānā norāda karantīnas teritorijas novietnēs veicamos pasākumus, kā arī:

21.1. epizootoloģisko pētījumu rezultātus un kontroles rezultātus par šo noteikumu X nodaļā minētajiem pasākumiem, un slimības izplatības apgabala raksturojumu;

21.2. karantīnas teritorijas raksturojumu:

21.2.1. epizootoloģisko pētījumu rezultāti;

21.2.2. savvaļas cūku populācijas raksturojums;

21.2.3. lielu dabisko šķēršļu esamība savvaļas cūku pārvietošanās ceļā;

21.3. apkarošanas pasākumos iesaistīto personu un institūciju sadarbību, sevišķu uzmanību pievēršot sadarbībai starp biologiem, medniekiem, mednieku organizācijām, Valsts meža dienestu un veterinārārstiem;

21.4. informācijas kampaņas pasākumus, kas veicami, lai slimības apkarošanā ieinteresētu medniekus;

21.5. infekcijas izplatības intensitāti, pamatojoties uz nomedīto un atrasto mirušo dzīvnieku epizootoloģisko pētījumu un laboratorisko izmeklējumu rezultātiem;

21.6. pasākumu kopumu, kurus veic mednieki, lai samazinātu infekcijas slimības izplatības draudus;

21.7. metodes, kas izmantojamas atrasto mirušo cūku vai medījumu pārstrādei, un pārstrādes veidu, laboratorisko izmeklējumu metodes vai pilnvarota veterinārārsta apskates rezultātus;

21.8. epizootoloģisko pētījumu rezultātus par katru cūku mēra pozitīvo rezultātu. Informācijā iekļauj šādas ziņas:

21.8.1. tā ģeogrāfiskā rajona raksturojums, kurā tika nomedīta vai atrasta mirusi ar cūku mēri slima cūka;

21.8.2. slimās cūkas atrašanas vai nomedīšanas datums;

21.8.3. persona, kura nomedījusi vai atradusi slimās cūkas līķi;

21.8.4. slimās vai nomedītās cūkas vecums un dzimums;

21.8.5. ja cūka tika nomedīta, – slimības simptomi pirms nomedīšanas;

21.8.6. ja cūka tika atrasta mirusi, raksturo līķa stāvokli;

21.8.7. laboratorisko izmeklējumu rezultāti;

21.9. uzraudzības programmu un aizsardzības pasākumus, ko veic karantīnas teritorijas novietnēs, karantīnas teritorijas apkārtnē esošajās novietnēs, kā arī dzīvnieku pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekļu kustības kontroles kārtību attiecīgajā teritorijā un ārpus tās. Norāda cūku, to spermas, embriju un olšūnu pārvietošanas aizliegumu ārpus attiecīgās teritorijas un cūku audzēšanas aizliegumu;

21.10. citus kritērijus, ko piemēro pasākumu ieviešanā;

21.11. par apkarošanas pasākumu uzraudzību, koordināciju un plāna ieviešanu atbildīgās institūcijas;

21.12. informācijas apmaiņas kārtību, saskaņā ar kuru rezultātus regulāri nosūta ekspertu grupai un nodrošina to apstrādi;

21.13. slimības kontroles pasākumus, kas veicami 12 mēnešu laikā pēc pēdējās oficiāli apstiprinātās diagnozes noteikšanas karantīnas teritorijā (arī šo noteikumu 21.5., 21.7. un 21.8.apakšpunktā minētos pasākumus).

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

22. Ziņojumus par epizootoloģisko situāciju karantīnas teritorijā, kā arī apkarošanas plāna rezultātiem dienests Eiropas Komisijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs iesniedz ik pēc sešiem mēnešiem.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115)

III. Pasākumi, kas veicami, ja ir aizdomas par mājas cūku saslimšanu ar cūku mēri

23. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs vai jebkura cita persona, kuras rīcībā ir attiecīgā informācija, nekavējoties vienas dienas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, ziņo praktizējošam veterinārārstam vai pilnvarotajam veterinārārstam kautuvē, ja ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri. Praktizējošs veterinārārsts vai pilnvarots veterinārārsts kautuvē, ja tam ir radušās aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar cūku mēri, vai gadījumā, ja saņemta attiecīgā informācija, kas norāda, ka cūkas ir slimas ar cūku mēri, nekavējoties ziņo dienestam. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, vai jebkura cita persona, kā arī praktizējošs veterinārārsts un pilnvarots veterinārārsts kautuvē ziņo saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī šādos gadījumos:

23.1. ja ir konstatēta vismaz viena dzīvnieka saslimšana un ir aizdomas par cūku mēra uzliesmojumu;

23.2. ja ir konstatēti dzīvnieki, kas tiešā vai netiešā ceļā ir kontaktējušies ar slimiem dzīvniekiem vai tiem dzīvniekiem, par kuru saslimšanu ir aizdomas, un kuriem parādās slimības klīniskās pazīmes;

23.3. ja pēcnāves patologanatomiskajā izmeklēšanā cūkas liemenim, tā iekšējiem orgāniem vai līķim ir konstatēti cūku mērim raksturīgi audu bojājumi.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.315; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

24. Dienesta amatpersonas (turpmāk – amatpersona) saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām veic pārbaudes, lai noskaidrotu slimības esamību novietnē, ja:

24.1. dzīvām cūkām ir konstatētas slimībai raksturīgas klīniskās pazīmes;

24.2. līķu pēcnāves patologanatomiskajā sekcijā vai liemeņu, tā iekšējo orgānu veterinārās ekspertīzes laikā atklātie audu bojājumi liecina par inficēšanos ar slimības ierosinātāju;

24.3. laboratorisko izmeklējumu laikā rodas aizdomas par dzīvnieku inficēšanos ar cūku mēra ierosinātāju.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

25. Ja ir aizdomas par mājas cūku saslimšanu ar cūku mēri, novietni pakļauj uzraudzībai un amatpersona:

25.1. pārbauda cūku identifikāciju un reģistrāciju;

25.2. veic vizītes uz šīm novietnēm un pārbaudes protokolā norāda informāciju par novietnē esošām cūkām pa kategorijām – nobeigušās, slimās, ir aizdomas par to saslimšanu, dzimušie sivēni;

25.3. seko, lai visas novietnē esošās cūkas tiek ierobežotas to turēšanas vietās vai izolētas citā novietnes daļā;

25.4. kontrolē, lai neviena cūka netiktu izvesta no novietnes vai ievesta tajā. Amatpersonai atļauts attiecināt šo prasību arī uz citām novietnē esošajām dzīvnieku sugām. Amatpersona ir arī tiesīga pieprasīt, lai tiktu veikti pasākumi kukaiņu un grauzēju iznīcināšanai;

25.5. kontrolē, lai bez amatpersonas izsniegtas rakstiskas atļaujas blakusproduktus neizved no novietnes teritorijas;

25.6. kontrolē, lai no novietnes neizved cūkgaļu, cūkgaļu saturošus produktus, cūku spermu, olšūnas, embrijus, cūkām paredzētu barību, kā arī materiālus, instrumentus vai priekšmetus, kas var veicināt slimības tālāku izplatību. Minētos produktus un instrumentus atļauts izvest pēc amatpersonas izsniegtas rakstiskas atļaujas saņemšanas;

25.7. nodrošina, lai personu un transportlīdzekļu pārvietošanās uz novietni vai no tās notiktu saskaņā ar amatpersonas izsniegtām rakstiskām atļaujām;

25.8. kopīgi ar novietnes īpašnieku nodrošina, lai pie novietnes ieejām un izejām tiktu izlikti ar piemērotu dezinfekcijas šķīdumu piesūcināti dezinfekcijas pārklāji. Jebkura persona, kas ienāk novietnes telpās vai iziet no tām, veic atbilstošus higiēnas pasākumus (mazgā un dezinficē rokas, dezinficē apavus un veic citas procedūras, ko noteikusi amatpersona), lai samazinātu cūku mēra vīrusa izplatīšanās iespējas;

25.9. organizē to transportlīdzekļu dezinfekciju, kuri izbrauc no novietnes teritorijas;

25.10. saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu piedalās epizootoloģisko pētījumu veikšanā.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

26. Ja ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri, ņemot vērā epizootoloģisko situāciju, attiecīgajā novietnē atļauts:

26.1. piemērot pasākumus, kas noteikti tām novietnēm, kurās ir oficiāli apstiprināta slimības diagnoze;

26.2. piemērot daļu no šo noteikumu 25.punktā minētajiem pasākumiem, ja noskaidrots, ka ir aizdomas par dažu dzīvnieku saslimšanu. Šī novietnes teritorija tiek norobežota no pārējās daļas, kurā ir veselie dzīvnieki. Dzīvniekus, kuri ir norobežotajā teritorijā, baro atsevišķi no veselajiem dzīvniekiem;

26.3. ap iespējamo infekcijas izcelsmes vietu noteikt pagaidu kontroles teritoriju, kurā esošajās novietnēs piemēro visus šo noteikumu 25.punktā minētos pasākumus vai daļu no tiem.

27. Slimības diagnozes oficiālai apstiprināšanai amatpersona, ņemot vērā slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktās prasības, nodrošina paraugu ņemšanu un to nosūtīšanu uz laboratoriju.

28. Šajā nodaļā noteiktās prasības, kas attiecināmas uz novietnēm un ap tām esošajām teritorijām, ir spēkā, līdz saslimšana ar cūku mēri tiek atzīta par neesošu.

IV. Pasākumi, kas veicami, ja ir konstatēta mājas cūku saslimšana ar cūku mēri

29. Novietnē, kurā konstatēta cūku saslimšanu ar cūku mēri, papildus šo noteikumu 25.punktā minētajiem pasākumiem amatpersona:

29.1. seko, lai visas cūkas tiktu nekavējoties nogalinātas. Cūkas nogalina vai tās transportē uz nogalināšanas vietu tā, lai samazinātu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;

29.2. noskaidro iespējamos slimības izplatīšanās iemeslus un izcelsmi, kā arī iespējamo slimības ierosinātāja uzturēšanās laiku novietnē līdz brīdim, kad paziņo, ka radušās aizdomas par cūku saslimšanu;

29.3. kontrolē un uzrauga, lai cūku līķi tiek pārstrādāti vai iznīcināti saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktu;

29.4. kontrolē un uzrauga, lai cūkgaļa, kas iegūta laikposmā no iespējamā slimības ierosinātāja iekļūšanas novietnē līdz ierobežojumu noteikšanai, tiek pārstrādāta saskaņā ar šo noteikumu 6.1 1.apakšpunktu;

29.5. kontrolē un uzrauga, lai cūku sperma, olšūnas vai embriji, kuri iegūti laikposmā no iespējamā slimības ierosinātāja iekļūšanas novietnē līdz ierobežojumu noteikšanai, tiek iznīcināti tā, lai novērstu slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju;

29.6. kontrolē, lai visas substances, kas nav dzīvnieku izcelsmes un ir piesārņotas ar slimības ierosinātāju, tiek dezinficētas vai iznīcinātas saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem;

29.7. kontrolē, lai pēc cūku iznīcināšanas un līķu izvākšanas novietnes telpas, transportlīdzekļi, kuri izmantoti cūku, atkritumu un produktu pārvadāšanai, kā arī ekipējums tiek mazgāts un dezinficēts, bet pakaiši, mēsli un virca dezinficēta saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļā noteiktajām prasībām;

29.8. ievērojot slimības diagnostikas rokasgrāmatā noteikto kārtību, nodrošina paraugu ņemšanu un nosūtīšanu uz institūtu "BIOR" vīrusa ģenētiskai tipizācijai gadījumā, kad valstī pirmo reizi tiek konstatēts primārs cūku mēra uzliesmojums;

29.9. iesaistās epizootoloģisko pētījumu veikšanā saskaņā ar šo noteikumu 10.punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

30. Ja tiek oficiāli apstiprināta saslimšana ar cūku mēri zooloģiskajos dārzos, savvaļas dzīvnieku parkos vai norobežotās teritorijās, kur cūku sugas dzīvnieki tiek turēti zinātniskiem mērķiem vai paredzēti sugas saglabāšanai vai retu sugu pavairošanai, slimības apkarošanas laikā dienests attiecībā uz minētajiem dzīvniekiem var nepiemērot šo noteikumu 29.1. un 29.5.apakšpunktā noteiktās prasības. Dienests par to paziņo Eiropas Komisijai.

31. Novietnēs, kurās ir divas vai vairākas atsevišķas ražošanas vienības, bet visā kompleksā veic pilnīgu cūku nobarošanu, dienests var noteikt izņēmumu attiecībā uz visu cūku tūlītēju nogalināšanu, ja atsevišķā ražošanas vienībā ir veselas cūkas un novietnes struktūra, izmēri, distance starp atsevišķām ražošanas vienībām un veicamās darbības tajās nodrošina veselo cūku atsevišķu kopšanu, turēšanu un barošanu, kā arī kavē slimības ierosinātāja nonākšanu no vienas ražošanas vienības citā.

32. Šo noteikumu 31.punktā minētās prasības izpildei dienests katrā atsevišķā gadījumā izstrādā attiecīgo novietņu uzraudzības un slimības apkarošanas stratēģiju. Par noteiktajiem pasākumiem dienests informē Eiropas Komisiju.

V. Pasākumi kontaktnovietnēs

33. Novietne tiek uzskatīta par kontaktnovietni, ja amatpersonas, pamatojoties uz epizootoloģisko pētījumu rezultātiem, uzskata, ka cūku mēra ierosinātājs uz attiecīgo novietni tiek pārnests no novietnēm, kurās ir cūkas ar apstiprinātu cūku mēra diagnozi vai ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri un no kurām slimības ierosinātājs var tikt pārnēsāts.

34. Kontaktnovietnēs piemēro šo noteikumu 25.punktā noteiktās prasības, līdz saslimšana ar cūku mēri tiek atzīta par neesošu.

35. Ja epizootoloģiskā situācija ir nelabvēlīga un slimība draud izplatīties, kontaktnovietnēs var piemērot šo noteikumu 29.punktā minētos pasākumus.

36. Slimības diagnozes noskaidrošanai saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām ņem paraugus un nosūta uz laboratoriju. Paraugu ņemšanu un izmeklēšanu pārtrauc tikai tādā gadījumā, ja saslimšana ar cūku mēri tiek atzīta par neesošu.

VI. Aizsardzības un uzraudzības zonas noteikšana

37. Ja novietnē ir konstatētas ar cūku mēri slimas cūkas, kurām diagnoze ir apstiprināta references laboratorijā, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors ap infekcijas skarto novietni nosaka aizsardzības un uzraudzības zonu (karantīnu). Aizsardzības zonas rādiuss nav mazāks par trim kilometriem, un uzraudzības zonas rādiuss nav mazāks par desmit kilometriem.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.315; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115)

38. Nosakot aizsardzības un uzraudzības zonu, ņem vērā šādus apstākļus:

38.1. epizootoloģisko pētījumu rezultātus;

38.2. ģeogrāfisko situāciju novietnes izvietojumā, dabiskos un mākslīgos šķēršļus zonā;

38.3. infekcijas slimības skartās novietnes lokalizāciju un tās tuvumā esošās novietnes;

38.4. dzīvnieku kustības un tirdzniecības veidu, kā arī kautuvju izvietojumu un iespēju pārstrādāt dzīvnieku līķus un citus piesārņotos materiālus;

38.5. telpu un personāla nodrošinājuma iespējas, lai veiktu cūku vai to līķu pārvietošanas kontroli zonā.

39. Dienests ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību informē sabiedrību par cūku mēra uzliesmojumu, kā arī veiktajiem un veicamajiem slimības apkarošanas pasākumiem.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.546 redakcijā)

40. Ja aizsardzības vai uzraudzības zonas robežas atrodas citas valsts teritorijā, dienests sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetento iestādi robežu noteikšanā.

VII. Pasākumi aizsardzības zonā

41. Aizsardzības zonā:

41.1. amatpersona nekavējoties uzskaita visas novietnes, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki. Amatpersona vai pilnvarots veterinārārsts septiņu dienu laikā pēc aizsardzības zonas noteikšanas apmeklē attiecīgās novietnes, vizītes laikā veicot uzņēmīgo dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu, veselības kontroli, kā arī cūku identifikācijas un reģistrācijas pārbaudi;

41.2. cūku kustība un pārvietošana ar transportlīdzekļiem pa ceļiem ir aizliegta, izņemot cūku pārvietošanu:

41.2.1. saimniecības robežās;

41.2.2. tranzītā pa autoceļiem vai dzelzceļu bez transportlīdzekļa apstāšanās un kravas izlādēšanas;

41.2.3. no ārpus aizsardzības zonas esošas novietnes uz aizsardzības zonā esošu kautuvi tūlītējai nokaušanai;

41.3. transportlīdzekļus, ekipējumu, kuru izmanto cūku vai citu lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku pārvadāšanai, piesārņotus materiālus (dzīvnieku līķus, barību, mēslus, vircu, pakaišus) dezinficē, kā arī, ja nepieciešams, veic to dezinsekciju un pēc piesārņošanas nekavējoties apstrādā. Neviens transportlīdzeklis, kuru izmanto cūku pārvadāšanai, nedrīkst izbraukt no zonas, ja tas nav mazgāts, dezinficēts un pilnvarots veterinārārsts nav veicis tā apskati;

41.4. bez amatpersonas izsniegtas atļaujas uz citu novietnes teritoriju vai ārpus tās aizliegts pārvietot citu lauksaimniecības sugu dzīvniekus;

41.5. par visiem mirušajiem vai slimajiem dzīvniekiem īpašnieks ziņo dienesta teritoriālajai struktūrvienībai vai pilnvarotajam veterinārārstam. Pēc ziņojuma saņemšanas amatpersona veic procedūras, kas noteiktas slimību diagnostikas rokasgrāmatā;

41.6. cūkas no aizsardzības zonā esošas novietnes nav atļauts pārvietot vismaz 40 dienas pēc infekcijas slimības skartās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas. Pēc noteiktā laikposma, ievērojot šo noteikumu 42., 43., 44. un 45.punktā noteiktās prasības, amatpersona var atļaut pārvietot cūkas:

41.6.1. nokaušanai uz dienesta noteiktu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi;

41.6.2. pēc nogalināšanas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu vai citu dienesta noteiktu vietu, kurā cūku līķi tiek nekavējoties pārstrādāti vai likvidēti, ievērojot šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētās prasības;

41.6.3. uz citu aizsardzības zonā esošu vietu. Par šādu pārvietošanu dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju;

41.7. nav atļauts izvest no novietnes cūku spermu, olšūnas un embrijus;

41.8. jebkura persona, kura ienāk novietnē vai iznāk no tās, veic atbilstošus higiēnas pasākumus (mazgā un dezinficē rokas, dezinficē apavus un veic citas procedūras, kuras noteikusi amatpersona), lai samazinātu cūku mēra ierosinātāja izplatīšanos;

41.9. aizliegts rīkot uzņēmīgo dzīvnieku izstādes, skates un pārdošanu;

41.10. iegūtos svaigas gaļas un gaļas produktu, tai skaitā svaigu cūkgaļu, cūkgaļas produktus un cūkgaļas izstrādājumus, izvest ārpus aizsardzības zonas ir atļauts ar dienesta izsniegtu atļauju;

41.11. dienests nodrošina, ka no nomedītām savvaļas cūkām tiek paņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai attiecībā uz cūku mēri;

41.12. nomedītu savvaļas cūku ķermeņus, kuru laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi:

41.12.1. atļauts izmantot mednieka pašpatēriņam, neizvedot tos no aizsardzības zonas;

41.12.2. ar dienesta izsniegtu atļauju atļauts nosūtīt uz atzītu medījumu apstrādes uzņēmumu Latvijas teritorijā, kur liemeņus marķē saskaņā ar šo noteikumu 45.1 punktu. Iegūtos liemeņus ar dienesta atļauju atļauts nosūtīt cilvēku uzturā paredzētu termiski apstrādātu produktu ražošanai uz uzņēmumu, kas ir atzīts saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām. Termiskās apstrādes procesā ievēro režīmu, kas noteikts normatīvajos aktos par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei. Iegūtos produktus marķē saskaņā ar šo noteikumu 45.2 punktā minētajām prasībām, un tos atļauts izplatīt tikai Latvijas teritorijā;

41.13. savvaļas cūku medījumus, ja to laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir pozitīvi, kā arī citus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā, apstrādā vai likvidē saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1115; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr. 546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr. 686; MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 517)

42. Pilnvarots veterinārārsts pirms cūku pārvietošanas:

42.1. novietnē veic visu dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu un veselības kontroli, sevišķu uzmanību pievēršot izvedamajiem dzīvniekiem, kuriem papildus veic temperatūras kontroli, identifikācijas un reģistrācijas pārbaudi;

42.2. pārliecinās, ka cūkas nav slimas ar cūku mēri;

42.3. organizē cūku iekraušanu transportlīdzeklī un tā noplombēšanu.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

43. Transportlīdzekļus un ekipējumu, ko izmanto cūku pārvietošanai, pēc izmantošanas nekavējoties mazgā un dezinficē un par šīm darbībām izdara ierakstu žurnālā saskaņā ar šo noteikumu 74.1 punktā minētajām prasībām.

(MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā)

44. Ja pārvietojamās cūkas nokauj vai nogalina, amatpersonas saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām ņem paraugus laboratoriskai pārbaudei, lai pārliecinātos par infekcijas slimības neesamību novietnē.

45. Ja pārvietojamās cūkas ved uz kautuvi, amatpersona, kuras uzraudzībā atrodas novietne, par cūku kravas nosūtīšanu informē amatpersonu, kuras uzraudzībā atrodas kautuve. Par kautuves uzraudzību atbildīgā amatpersona:

45.1. ziņo par cūku kravas saņemšanu amatpersonai, kura ir nosūtījusi cūku kravu;

45.2. kontrolē, lai atvestās cūkas tiek turētas un nokautas atsevišķi no pārējām;

45.3. sevišķu uzmanību pievērš dzīvnieku pirmskaušanas un pēckaušanas apskates rezultātiem un informē dienesta teritoriālo struktūrvienību, kuras uzraudzībā esošajā teritorijā atrodas kautuve un novietne, ja ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri;

45.4. kontrolē no šīm cūkām iegūstamās svaigās gaļas ražošanas procesu. Mājas cūku liemeņus marķē atbilstoši šo noteikumu 45.1 punktā minētajām prasībām. Šīs darbības atļautas kautuvēs, kas ir atzītas saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktu.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1115; MK 12.08.2014. noteikumiem Nr. 474; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr. 686; MK 26.01.2016. noteikumiem Nr. 67)

45.1 Mājas cūku un savvaļas cūku liemeņus marķē ar rombveida veselības marķējumu, kam romba malu garums ir vismaz 4,5 centimetri. Informāciju veselības marķējumā izvieto šādi:

45.1 1. augšdaļā – valsts nosaukums vai tā saīsinājums;

45.1 2. lejasdaļā – pārtikas uzņēmuma atzīšanas numurs.

(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.474 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

45.2 Iepakotu mājas cūku un savvaļas cūku svaigo gaļu, subproduktus, gaļas izstrādājumus, gaļas produktus un produktus, kas satur cūkgaļu, marķē ar rombveida identifikācijas marķējumu saskaņā ar šo noteikumu 45.1 punktā minētajām prasībām. Rombveida identifikācijas marķējumam atļauts nepiemērot šo noteikumu 45.1 punktā noteiktās prasības attiecībā uz marķējuma lielumu.

(MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā)

45.3 Šo noteikumu 45. punktā minēto nokauto cūku liemeņus un subproduktus pārstrādā, apstrādā un izplata saskaņā ar šo noteikumu 71.9 3. apakšpunktā minētajām prasībām.

(MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā)

46. Ja šo noteikumu 41.punktā noteiktie ierobežojumi aizsardzības zonā ilgst vairāk par 40 dienām, jo tiek novēroti slimības uzliesmojumi citur un atklājas citas ar cūku labturību vai citu dzīvnieku turēšanu saistītas problēmas, amatpersona, ievērojot šo noteikumu 42., 43., 44. un 45.punktā noteiktās prasības un saskaņojot darbības ar īpašnieku, atļauj pārvietot cūkas no novietnes:

46.1. uz dienesta noteiktu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi nokaušanai;

46.2. uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu vai citu dienesta noteiktu vietu, kur cūkas tiek nekavējoties nokautas un to līķi pārstrādāti saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktu;

46.3. uz citu aizsardzības zonā esošu novietni citiem mērķiem. Par šādu pārvietošanu dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

47. Pasākumus aizsardzības zonā neatceļ:

47.1. inficētās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas laikā;

47.2. laikposmā, kad veic aizsardzības zonas novietnēs esošo cūku klīniskos un laboratoriskos izmeklējumus saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām. Laboratoriskos izmeklējumus uzsāk 45 dienas pēc inficētās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas.

48. Dienests aizsardzības zonā noteikto 40 un 45 dienas ilgo ierobežo­jumu var samazināt līdz 30 dienām, ja tiek nodrošināta ātra un efektīva paraugu ņemšana un laboratoriskā izmeklēšana.

VIII. Pasākumi uzraudzības zonā

49. Uzraudzības zonā:

49.1. pilnvarots veterinārārsts sadarbībā ar amatpersonu nekavējoties uzskaita visas cūku novietnes;

49.2. cūku kustība un pārvietošana ar transportlīdzekļiem pa privātiem un publiskiem ceļiem ir aizliegta, izņemot cūku pārvietošanu:

49.2.1. saimniecības robežās;

49.2.2. tranzītā pa autoceļiem vai dzelzceļu bez transportlīdzekļa apstāšanās un kravas izlādēšanas;

49.2.3. no ārpus uzraudzības zonas esošas novietnes uz uzraudzības zonā esošu kautuvi tūlītējai nokaušanai;

49.3. transportlīdzekļus, ekipējumu, kuru izmanto cūku vai citu lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku pārvadāšanai, piesārņotos materiālus (dzīvnieku līķus, barību, mēslus, vircu, pakaišus) dezinficē, kā arī, ja nepieciešams, veic to dezinsekciju un pēc piesārņošanas nekavējoties apstrādā. Neviens transportlīdzeklis, kuru izmanto cūku pārvadāšanai, nedrīkst izbraukt no zonas, ja tas nav mazgāts, dezinficēts un pilnvarots veterinārārsts nav veicis tā apskati;

49.4. septiņu dienu laikā pēc zonas noteikšanas nevienu citu lauksaimniecības sugu dzīvnieku nedrīkst pārvietot no novietnes teritorijas vai uz to bez amatpersonu izsniegtas atļaujas;

49.5. par visiem mirušajiem vai slimajiem dzīvniekiem īpašnieks ziņo dienesta teritoriālajai struktūrvienībai vai pilnvarotajam veterinārārstam. Pēc ziņojuma saņemšanas amatpersona veic procedūras, kas noteiktas slimību diagnostikas rokasgrāmatā;

49.6. cūkas nav atļauts pārvietot no uzraudzības zonā esošas novietnes vismaz 30 dienas pēc infekcijas slimības skartās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas. Pēc noteiktā laikposma, ievērojot šo noteikumu 50., 51., 52. un 53.punktā noteiktās prasības, amatpersona var atļaut pārvietot cūkas:

49.6.1. uz dienesta noteiktu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi tūlītējai nokaušanai;

49.6.2. pēc nogalināšanas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu vai citu dienesta noteiktu vietu, kurā cūku līķi tiek nekavējoties pārstrādāti vai likvidēti, ievērojot šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētās prasības;

49.6.3. uz citu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu vietu. Par šādu pārvietošanu dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju;

49.7. nav atļauts izvest no novietnes cūku spermu, olšūnas un embrijus;

49.8. jebkura persona, kura ienāk novietnē vai iznāk no tās, veic atbilstošus higiēnas pasākumus (mazgā un dezinficē rokas, dezinficē apavus un veic citas procedūras, kuras noteikusi amatpersona), lai samazinātu cūku mēra ierosinātāja izplatīšanās iespējas;

49.9. aizliegts rīkot uzņēmīgo dzīvnieku izstādes, skates un pārdošanu. Citu lauksaimniecības sugu dzīvniekus atļauts pārvietot vai pārdot pēc tam, kad ir pagājušas septiņas dienas kopš uzraudzības zonas noteikšanas;

49.10. iegūtos svaigas gaļas un gaļas produktus, tai skaitā svaigu cūkgaļu, cūkgaļas produktus un cūkgaļas izstrādājumus, izvest ārpus uzraudzības zonas ir atļauts ar dienesta izsniegtu atļauju;

49.11. dienests nodrošina, ka no nomedītām savvaļas cūkām tiek paņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai;

49.12. nomedītu savvaļas cūku ķermeņus, kuru laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi:

49.12.1. atļauts izmantot mednieka pašpatēriņam, neizvedot tos no uzraudzības zonas;

49.12.2. ar dienesta izsniegtu atļauju atļauts nosūtīt uz atzītu medījumu apstrādes uzņēmumu Latvijas teritorijā, kur liemeņus marķē saskaņā ar šo noteikumu 45.1 punktu. Iegūtos liemeņus ar dienesta atļauju atļauts nosūtīt cilvēku uzturā paredzētu termiski apstrādātu produktu ražošanai uz uzņēmumu, kas ir atzīts saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām. Termiskās apstrādes procesā ievēro režīmu, kas noteikts normatīvajos aktos par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei. Iegūtos produktus marķē saskaņā ar šo noteikumu 45.2 punktā minētajām prasībām, un tos atļauts izplatīt tikai Latvijas teritorijā;

49.13. savvaļas cūku medījumus, kuru laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir pozitīvi, kā arī citus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā, apstrādā vai likvidē saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētajām prasībām.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr. 315; MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1115; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr. 546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr. 686; MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 517)

50. Pilnvarots veterinārārsts pirms cūku pārvietošanas:

50.1. novietnē veic visu dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu un veselības kontroli, sevišķu uzmanību pievēršot izvedamajām cūkām, kurām papildus veic temperatūras kontroli un identifikācijas pārbaudi;

50.2. pārliecinās, ka cūkas nav slimas ar cūku mēri;

50.3. organizē cūku iekraušanu transportlīdzeklī un tā noplombēšanu.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

51. Transportlīdzekļus un ekipējumu, ko izmanto cūku pārvietošanai, pēc izmantošanas nekavējoties mazgā un dezinficē un par šīm darbībām izdara ierakstu žurnālā saskaņā ar šo noteikumu 74.1 punktā minētajām prasībām.

(MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā)

52. Ja pārvietojamās cūkas nokauj vai nogalina, amatpersona saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām ņem paraugus laboratoriskai pārbaudei, lai pārliecinātos par infekcijas slimības neesamību novietnē.

53. Ja pārvietojamās cūkas ved uz kautuvi, amatpersona, kuras uzraudzībā ir novietne, par cūku kravas nosūtīšanu informē amatpersonu, kuras uzraudzībā ir kautuve. Par kautuves uzraudzību atbildīgā amatpersona:

53.1. ziņo par cūku kravas saņemšanu amatpersonai, kura ir nosūtījusi cūku kravu;

53.2. kontrolē, lai atvestās cūkas tiktu turētas un nokautas atsevišķi no pārējām;

53.3. sevišķu uzmanību pievērš cūku pirmskaušanas un pēckaušanas apskates rezultātiem un informē dienesta teritoriālo struktūrvienību, ja ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri;

53.4. kontrolē no šīm cūkām iegūstamās svaigās gaļas ražošanas procesu. Mājas cūku liemeņus un neiepakotus subproduktus marķē atbilstoši šo noteikumu 45.1 punktā minētajām prasībām. Šīs darbības atļautas kautuvēs, kas ir atzītas saskaņā ar šo noteikumu 71.25 punktu.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

54. Ja šo noteikumu 49.punktā noteiktie ierobežojumi uzraudzības zonā ilgst vairāk par 40 dienām, jo tiek novēroti slimības uzliesmojumi citur un parādās citas ar cūku labturību vai citu dzīvnieku turēšanu saistītas problēmas, amatpersona, ievērojot šo noteikumu 50., 51., 52. un 53.punktā minētās prasības un saskaņojot darbības ar īpašnieku, atļauj pārvietot cūkas no novietnes:

54.1. uz dienesta noteiktu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi tūlītējai nokaušanai;

54.2. pēc nogalināšanas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu vai citu dienesta noteiktu vietu, kurā cūku līķi tiek nekavējoties pārstrādāti vai likvidēti, ievērojot šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētās prasības;

54.3. uz citu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu novietni. Par šādu pārvietošanu dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

55. Pasākumus uzraudzības zonā neatceļ:

55.1. inficētās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas laikā;

55.2. laikposmā, kad veic aizsardzības zonas novietnēs esošo cūku klīniskos un laboratoriskos izmeklējumus saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām. Laboratoriskos izmeklējumus uzsāk 40 dienas pēc inficētās novietnes mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas.

56. Dienests uzraudzības zonā noteikto 30 dienu ilgo ierobežojumu var samazināt līdz 21 dienai, bet 40 dienas garo ierobežojumu var samazināt līdz 30 vai 20 dienām, ja nodrošina ātru un efektīvu paraugu ņemšanu un laboratorisko izmeklēšanu.

57. Cūku mēra skartajā novietnē pēc cūku iznīcināšanas ganāmpulku atjauno:

57.1. ne agrāk kā pēc 40 dienām kopš novietnes pēdējās mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas;

57.2. izmantojot vienu no šo noteikumu 58.punktā minētajiem ganāmpulka atjaunošanas veidiem un ņemot vērā atbilstošo saimniekošanas sistēmu.

58. Ja infekcijas slimība nav pārnesta ar vektoru starpniecību, ievēro šādus nosacījumus:

58.1. brīvdabas novietnēs:

58.1.1. ganāmpulka atjaunošanu sāk, ievietojot nelielu skaitu dzīvnieku (izmēģinājuma dzīvnieki), kam ir veikti laboratoriskie izmeklējumi un nav atklātas antivielas pret cūku mēra ierosinātāju vai kas ir atvesti no novietnēm, kurās nav noteikti ar cūku mēri saistīti ierobežojumi;

58.1.2. izmēģinājuma dzīvnieki novietnē tiek ievesti un izvietoti saskaņā ar amatpersonas norādījumiem;

58.1.3. 45 dienas pēc ievietošanas izmēģinājuma dzīvniekiem ir veikti laboratoriskie izmeklējumi saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām;

58.1.4. nevienu izmēģinājuma dzīvnieku nedrīkst izvest no novietnes līdz negatīvu laboratorisku izmeklējumu iegūšanai;

58.1.5. pēc negatīvu laboratorisku izmeklējumu iegūšanas izmēģinājuma dzīvniekiem ir atļauta pārējo dzīvnieku ievietošana novietnē;

58.2. citās novietnēs izmanto šo noteikumu 58.1.apakšpunktā minēto ganāmpulka atjaunošanas veidu vai novietnē ievieto visus ganāmpulka atjaunošanai paredzētos dzīvniekus, kā arī nodrošina, lai:

58.2.1. visus ganāmpulka atjaunošanai paredzētos dzīvniekus atved 20 dienu laikā un lai tie ir iegūti novietnēs, kurām nav noteikti ar cūku mēri saistīti ierobežojumi;

58.2.2. atvestie dzīvnieki ne agrāk kā pēc 45 dienām no pēdējā dzīvnieka atvešanas ir laboratoriski izmeklēti saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām;

58.2.3. nevienu novietnē ievietoto dzīvnieku neizved no novietnes līdz negatīvu laboratorisko izmeklējumu iegūšanai.

59. Ja infekcijas slimība ir pārnesta ar vektoru starpniecību, ganāmpulku vismaz sešus gadus nedrīkst atjaunot. Uzsākt ganāmpulka atjaunošanu drīkst tikai pēc tam, kad amatpersonas ir pārliecinātas par infekcijas slimības pārnesēju neesamību. Šajā laikā novietnē un visā teritorijā, kur ir iespējas dzīvniekiem inficēties, dienesta uzraudzībā tiek veikti pasākumi, lai garantētu slimības pārnesēju iznīcināšanu.

60. Pēc šo noteikumu 59.punktā minēto pasākumu īstenošanas novietnē ganāmpulku atjauno šo noteikumu 58.punktā noteiktajā kārtībā. Pēc ganāmpulka atjaunošanas dzīvniekus nav atļauts izvest no novietnes līdz negatīvu laboratorisko izmeklējumu iegūšanai. Izmeklējumus veic ne agrāk kā 60 dienas pēc pēdējā dzīvnieka ievešanas novietnē.

IX. Pasākumi, kas veicami, ja ir cūku saslimšanas gadījumi vai aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku mēri kautuvēs un transportlīdzekļos

61. Ja ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar cūku mēri kautuvē vai transportēšanas laikā, amatpersona saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām veic izmeklēšanu diagnozes noskaidrošanai.

62. Ja diagnoze par cūku saslimšanu ar cūku mēri ir oficiāli apstiprināta:

62.1. visus kautuvē un transportlīdzeklī esošos pret slimību uzņēmīgos dzīvniekus nekavējoties nogalina amatpersonas uzraudzībā;

62.2. pret slimību uzņēmīgo dzīvnieku līķus, kautproduktus un citus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktu;

62.3. amatpersonas uzraudzībā veic ēku, instrumentu, aprīkojuma un transportlīdzekļu mazgāšanu, dezinfekciju un, ja nepieciešams – dezinsekciju;

62.4. saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu veic epizootoloģiskos pētījumus;

62.5. izolēto cūku mēra ierosinātāju pakļauj ģenētiskai tipizācijai;

62.6. slimo dzīvnieku vai piesārņoto produktu izcelsmes novietnēs un kontaktnovietnēs veic šo noteikumu V nodaļā minētos pasākumus. Atļauts nekavējoties nokaut visus uzņēmīgos dzīvniekus;

62.7. nevienu dzīvnieku cūku mēra skartajā teritorijā nedrīkst ievietot agrāk par 24 stundām pēc mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas pasākumu veikšanas.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

X. Pasākumi, kas veicami savvaļas cūku populācijā, ja ir aizdomas par saslimšanu vai ir konstatēta saslimšana ar cūku mēri, kā arī cūku medīšanas kārtība

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

63. Ja ir aizdomas par savvaļas cūku saslimšanu ar cūku mēri, praktizējošs veterinārārsts, mednieks vai jebkura cita persona nekavējoties vienas dienas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, par to ziņo dienestam. Dienests veic nepieciešamos pasākumus, lai noskaidrotu savvaļas cūku saslimšanas cēloņus, kā arī nodrošina, ka visos aizdomīgajos gadījumos cūku mēra noteikšanai tiek veikti izmeklējumi, tostarp laboratoriskie izmeklējumi.

(MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā)

64. Ja ir aizdomas par savvaļas cūku saslimšanu ar cūku mēri, amatpersona veic pasākumu kopumu, lai noteiktu diagnozi. Amatpersona informē par veicamajiem pasākumiem mājas cūku īpašniekus un medniekus, kā arī nodrošina, lai visas nomedītās vai atrastās beigtās savvaļas cūkas tiktu laboratoriski izmeklētas saskaņā ar slimību diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

65. Pēc oficiāli apstiprinātas diagnozes par savvaļas cūku saslimšanu ar cūku mēri valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors, ievērojot ekspertu grupas sniegto informāciju par savvaļas cūku migrāciju, kā arī klimatisko un ģeogrāfisko apstākļu īpatnības, cūku mēra izplatīšanās iespējamību un apdraudējumus, nosaka karantīnas teritoriju.

(MK 13.08.2013. noteikumu Nr.546 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

66. Dienests izveido ekspertu grupu epizootoloģisko pētījumu analizēšanai. Dienests epizootoloģiskajos pētījumos iegūto informāciju izmanto slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumu organizēšanai un noteikšanai. Epizootoloģiskajos pētījumos iegūst šādu informāciju:

66.1. visi beigtie, arī nomedītie uzņēmīgie dzīvnieki;

66.2. vieta, kurā tika nomedīti vai atrasti nobeigušies uzņēmīgie dzīvnieki;

66.3. datums, kad tika nomedīti vai tika atrasti nobeigušies uzņēmīgie dzīvnieki;

66.4. persona, kura nomedīja vai atrada nobeigušos uzņēmīgos dzīvniekus;

66.5. uzņēmīgo dzīvnieku dzimums un aptuvenais vecums;

66.6. slimības simptomi pirms uzņēmīgo dzīvnieku nomedīšanas;

66.7. līķa stāvoklis, ja tika atrasti nobeigušies dzīvnieki;

66.8. laboratorisko izmeklējumu rezultāti.

(Grozīts ar MK 07.04.2009. noteikumiem Nr.315; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

67. Amatpersona sadarbībā ar Valsts meža dienesta darbiniekiem karantīnas teritorijā:

67.1. pēta uzņēmīgo dzīvnieku populācijas izplatību;

67.2. konstatē lielus dabiskos vai cilvēku radītos šķēršļus uzņēmīgo dzīvnieku pārvietošanās ceļā;

67.3. konstatē aptuvenu uzņēmīgo dzīvnieku skaitu, to grupu lielumu un skaitu;

67.4. organizē nomedīto vai nobeigušos uzņēmīgo dzīvnieku patolog­anatomisko un laboratorisko izmeklēšanu;

67.5. organizē uzņēmīgo dzīvnieku populācijas samazināšanu;

67.6. veic izskaidrošanas darbu par slimību apkarošanas pasākumu nozīmīgumu;

67.7. nodrošina to novietņu uzraudzību, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki;

67.8. organizē epizootoloģiskos pētījumus saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

68. Pēc diagnozes oficiālas apstiprināšanas dienests:

68.1. ekspertu grupas darbības efektīvai nodrošināšanai pieaicina veterinārārstus, medniekus, savvaļas dzīvnieku pētniekus, biologus un epidemiologus, kuri:

68.1.1. veic epizootoloģiskās situācijas izpēti un sniedz priekšlikumus karantīnas teritorijas paplašināšanai vai samazināšanai;

68.1.2. izstrādā un sniedz priekšlikumus par karantīnas teritorijā veicamajiem pasākumiem;

68.1.3. nosaka nomedīšanai paredzēto dzīvnieku daudzumu un savvaļas cūku barošanas aizliegumus;

68.1.4. izstrādā slimības apkarošanas pasākumu kopumu karantīnas teritorijā;

68.1.5. izstrādā atbilstošu plānu slimības apkarošanas pasākumu uzraudzīšanai, efektīvai ieviešanai un īstenošanai;

68.2. pakļauj uzraudzībai karantīnas teritorijā esošās cūku novietnes, kurās:

68.2.1. uzskaita visus uzņēmīgos dzīvniekus. Amatpersona regulāri apseko šīs novietnes un veic uzņēmīgo dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu;

68.2.2. visus dzīvniekus atļauts turēt tikai to atrašanās vietās vai izolēt citā, savvaļas cūkām nepieejamā, vietā. Novietnē nodrošina apstākļus, lai ierobežotu savvaļas cūku piekļūšanu materiāliem vai priekšmetiem, kuri var nonākt saskarē ar mājas cūkām;

68.2.3. nevienu cūku nav atļauts izvest no novietnes bez amatpersonas atļaujas;

68.2.4. pie ieejām un izejām novietnē izvieto ar piemērotiem dezinfekcijas šķīdumiem piesūcinātus paklājus;

68.2.5. visas personas, kurām ir bijusi saskare ar savvaļas cūkām, veic higiēnas pasākumus ierosinātāja izplatīšanās samazināšanai;

68.2.6. cūkas, kas rada aizdomas par to saslimšanu ar cūku mēri, un visas ar cūku mēri slimās cūkas laboratoriski izmeklē;

68.2.7. novietnē nav atļauts ienest nomedītu savvaļas cūku daļas vai to līķus, vai jebkādu citu inficētu materiālu vai priekšmetu, kas var būt infekcijas slimības izplatītājs;

68.2.8. nav atļauts izvest uz citu Latvijas teritoriju, kas nav karantīnas teritorija, kā arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm dzīvas cūkas, to spermu, embrijus un olšūnas, kā arī cūku izcelsmes blakusproduktus, cūkgaļu, cūkgaļas produktus vai citus produktus, kas satur cūkgaļu, ja vien izvešana nenotiek šo noteikumu 71.9 punktā noteiktajā kārtībā;

68.2.9. blakusproduktu savākšanas un uzglabāšanas tvertnes, konteinerus vai citus šim nolūkam paredzētus priekšmetus ar blakusproduktiem pirms to savākšanas pārstrādei novieto novietnes teritorijas perifērijā, lai nodrošinātu, ka blakusproduktu savākšanas transports to savākšanas laikā neiebrauc novietnes teritorijā;

68.3. karantīnas teritorijā organizē nomedīto un atrasto mirušo savvaļas cūku laboratorisko izmeklēšanu;

68.4. ja valstī pirmo reizi tiek konstatēts primārs slimības uzliesmojuma gadījums, paraugus nosūta vīrusa ģenētiskai tipizācijai.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr. 1115; MK 13.08.2013. noteikumiem Nr. 546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr. 686; MK 17.03.2015. noteikumiem Nr. 128; MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 517)

69. Karantīnas teritorijā nomedītām savvaļas cūkām līdz laboratorisko analīžu rezultātu saņemšanai aizliegts novilkt ādu vai veikt citas darbības (izņemot kuņģa un zarnu trakta izņemšanu), kas var radīt infekcijas slimības izplatīšanās draudus. Savvaļas cūku iekšējos orgānus un citus blakusproduktus iznīcina saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētajām prasībām.

(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 517 redakcijā)

69.1 Nomedītu savvaļas cūku ķermeņus, kuru laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi:

69.1 1. atļauts izmantot mednieka pašpatēriņam, neizvedot tos no karantīnas teritorijas;

69.1 2. ar dienesta izsniegtu atļauju atļauts nosūtīt uz atzītu medījumu apstrādes uzņēmumu Latvijas teritorijā, kur liemeņus marķē saskaņā ar šo noteikumu 45.1 punktu. Iegūtos liemeņus ar dienesta atļauju atļauts nosūtīt cilvēku uzturā paredzētu termiski apstrādātu produktu ražošanai uz uzņēmumu, kas ir atzīts saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām. Termiskās apstrādes procesā ievēro režīmu, kas noteikts normatīvajos aktos par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei. Iegūtos produktus marķē saskaņā ar šo noteikumu 45.2 punktā minētajām prasībām, un tos atļauts izplatīt tikai Latvijas teritorijā.

(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 517 redakcijā)

69.2 Savvaļas cūku medījumus, kuru laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir pozitīvi, kā arī citus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā, apstrādā vai likvidē saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktā minētajām prasībām.

(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 517 redakcijā)

70. (Svītrots ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

71. Ja cūku mēra karantīnas teritorija skar kaimiņvalsts teritoriju, abu valstu kompetentās iestādes vienojas par sadarbību slimības apkarošanas pasākumu īstenošanā.

(Grozīts ar MK 29.09.2009. noteikumiem Nr.1115)

X1. Pasākumi, kas veicami, lai novērstu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos no Krievijas Federācijas, Baltkrievijas Republikas un Ukrainas Republikas

(Nodaļa MK 12.11.2013. noteikumu Nr. 1287 redakcijā; nodaļas nosaukums MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 631 redakcijā; sk. 76. punktu)

71.1 Ikviena dzīvu lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanai izmantota transportlīdzekļa (turpmāk – transportlīdzeklis) vadītājs vai operators, iebraucot Latvijā no Krievijas Federācijas, Baltkrievijas Republikas vai Ukrainas Republikas, uzrāda kontrolei transportlīdzekļa kravas nodalījumu, iekraušanas rampas, transportlīdzekļa aprīkojumu, kā arī transportlīdzekļa ritošo daļu, kabīni, darba apģērbu un apavus.

(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 631 redakcijā)

71.2 Šo noteikumu 71.1 punktā minētā transportlīdzekļa vadītājs vai operators uzrāda aizpildītu deklarāciju (1. pielikums) vai citu līdzvērtīgu dokumentu, kurā norādīta deklarācijā minētā informācija un kurš apliecina, ka dzīvnieku vai kravas nodalījums, iekraušanas rampas, transportlīdzekļa aprīkojums, kas bijis saskarē ar dzīvniekiem, transportlīdzekļa ritošā daļa un kabīne, darba apģērbs un apavi, kas izmantoti pēdējā dzīvnieku iekraušanā vai izkraušanā, ir iztīrīti un dezinficēti.

(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.474 redakcijā)

71.3 Amatpersona robežšķērsošanas vietā veic šo noteikumu 71.1 punktā minētā transportlīdzekļa un tā ritošās daļas, kabīnes, dzīvnieku vai kravas nodalījuma, transportlīdzekļa aprīkojuma, kas bijis saskarē ar dzīvniekiem, dzīvnieku izkraušanā izmantotā aizsargtērpa un apavu kontroli un pārliecinās par deklarācijā vai citā līdzvērtīgā dokumentā norādītās informācijas atbilstību esošajai situācijai. Deklarācijas vai cita līdzvērtīga dokumenta oriģinālu amatpersona glabā trīs gadus.

(Grozīts ar MK 12.08.2014. noteikumiem Nr.474)

71.4 Ja šo noteikumu 71.3 punktā minētās kontroles laikā, veicot darbības, lai vizuāli pārliecinātos par transportlīdzekļa tīrību, konstatē, ka mazgāšanas un dezinfekcijas procedūras ir veiktas apmierinoši (vizuālās inspekcijas laikā netiek konstatēti mazgājami traipi, atkritumi, dubļi, dzīvnieku atstāti izkārnījumi, dzīvnieku barība), kā arī ja dienests papildus šo noteikumu 71.3 punktā minētajiem pasākumiem noteicis, organizējis un veicis iepriekš tīrītu transportlīdzekļu papildu dezinfekciju, transportlīdzekļa vadītājam vai operatoram izsniedz sertifikātu (2.pielikums).

71.5 Ja šo noteikumu 71.3 punktā minētās kontroles laikā konstatē, ka mazgāšanas un dezinfekcijas procedūras ir veiktas neapmierinoši, amatpersona transportlīdzekli nosūta atpakaļ attiecīgi uz Krievijas Federāciju, Baltkrievijas Republiku vai Ukrainas Republiku.

(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 631 redakcijā)

71.6 Šo noteikumu 2.pielikumā minētā sertifikāta oriģinālu saņem transportlīdzekļa vadītājs vai operators un glabā to trīs gadus. Amatpersona trīs gadus glabā sertifikāta kopiju.

71.7 Lai mazinātu cūku mēra ievešanas risku Eiropas Savienības teritorijā, amatpersona, ja uzskata par nepieciešamu, var noteikt, ka robežkontroles punktā uz vietas veic transportlīdzekļa riteņu vai citas transportlīdzekļa (arī tāda transportlīdzekļa, kas pārvadā dzīvnieku barību, un transportlīdzekļa, kas nav minēts šo noteikumu 71.1 punktā) daļas mazgāšanu un dezinfekciju.

(MK 12.08.2014. noteikumu Nr.474 redakcijā)

X2. Cūku sugas dzīvnieku, dzīvnieku produktu un dzīvnieku izcelsmes produktu un blakusproduktu iegūšanas un izplatīšanas kārtība

(Nodaļa MK 26.01.2016. noteikumu Nr. 67 redakcijā, sk. 77. punktu)

71.8 Pēc cūku mēra uzliesmojuma Latvijā tiek noteikta karantīnas teritorija ar trijām riska zonām (3. pielikums):

71.8 1. III riska zona tiek noteikta pēc cūku mēra gadījumu konstatēšanas mājas cūku novietnēs un savvaļas cūku populācijā;

71.8 2. II riska zona tiek noteikta pēc cūku mēra gadījumu konstatēšanas tikai savvaļas cūku populācijā;

71.8 3. I riska zona tiek noteikta kā aizsardzības zona ap III vai II riska zonu.

71.9 Aizliegts pārvietot:

71.9 1. dzīvas cūkas no II vai III riska zonas (3. pielikums), izņemot gadījumu, ja cūkas pārvieto atbilstoši šo noteikumu 71.10, 71.11, 71.12, 71.13, 71.14, 71.15, 71.16 vai 71.20 punktā minētajām prasībām;

71.9 2. cūku spermu, olšūnas un embrijus no III riska zonas (3. pielikums);

71.9 3. svaigu cūkgaļu, cūkgaļas izstrādājumus, cūkgaļas produktus vai cūkgaļu saturošus produktus no III riska zonas (3. pielikums), izņemot gadījumu, ja šos produktus pārvieto atbilstoši šo noteikumu 71.21 punktā minētajām prasībām;

71.9 4. mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes blakusproduktu kravas no III riska zonas (3. pielikums), izņemot gadījumu, ja blakusproduktus pārvieto atbilstoši šo noteikumu 71.22, 71.23 vai 71.30 punktā minētajām prasībām.

71.10 Dzīvu cūku pārvietošana no novietnes II riska zonā (3. pielikums) uz citu novietni Latvijas teritorijā vai uz šo noteikumu 4. pielikumā minēto Eiropas Savienības dalībvalstu II un III riska zonā esošu novietni atļauta vienā no šādiem gadījumiem:

71.10 1. pārvietojamās cūkas atbilst šādām prasībām:

71.10 1.1. izcelsmes novietnē tās atrodas kopš dzimšanas vai ne mazāk kā 30 dienas līdz pārvietošanai, un 30 dienu laikā pirms plānotās pārvietošanas novietnē nav ievesta neviena cūka no II, III vai IV riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.10 1.2. 15 dienu laikā pirms plānotās pārvietošanas inspektors vai dienesta pilnvarots veterinārārsts ir paņēmis paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem un pārvietošanas dienā veicis cūku klīnisko izmeklēšanu attiecībā uz cūku mēri atbilstoši cūku mēra diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajai kārtībai. Pārvadāšana ir atļauta, ja klīniskajos un laboratoriskajos izmeklējumos nav konstatēta cūku saslimšana ar cūku mēri;

71.10 2. pārvietojamās cūkas atbilst šādām prasībām:

71.10 2.1. izcelsmes novietnē tās atrodas kopš dzimšanas vai ne mazāk kā 30 dienas līdz pārvietošanai, un 30 dienu laikā pirms plānotās pārvietošanas novietnē nav ievesta neviena cūka no II, III vai IV riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.10 2.2. inspektors vismaz divas reizes gadā ar vismaz četru mēnešu intervālu ir pārbaudījis cūkas atbilstoši cūku mēra diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajai kārtībai. Cūkām, kas vecākas par 60 dienām, tās klīniski izmeklējot vizīšu laikā, nav atklātas cūku mēra pazīmes un laboratoriskajos izmeklējumos nav atklāts cūku mēra ierosinātājs vai pierādījumi tā klātbūtnei;

71.10 2.3. tās ir turētas apstākļos, kuros dzīvnieku īpašnieks ir ieviesis šo noteikumu 68.2.2., 68.2.4. un 68.2.7. apakšpunktā minētos pasākumus;

71.10 2.4. tās ir turētas apstākļos, kuros dzīvnieku īpašnieks ir ieviesis biodrošības pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām.

71.11 Ja dzīvas cūkas tiek pārvietotas no novietnes II riska zonā (3. pielikums) uz šo noteikumu 4. pielikumā minēto Eiropas Savienības dalībvalstu II vai III riska zonā esošu novietni, papildus šo noteikumu 71.10 punktā minētajām prasībām nodrošina šādu prasību izpildi:

71.11 1. pirms dzīvnieku pārvietošanas dienests ir izvērtējis cūku mēra izplatīšanās iespējamības risku, dzīvnieku īpašnieks ir veicis visus biodrošības pasākumus pret infekcijas slimības izplatību, un ir pieņemts pozitīvs lēmums par dzīvnieku pārvietošanu, kas garantē atbilstošu dzīvnieku veselību (pirms plānotās pārvietošanas dzīvnieki ir klīniski veseli un tiem nav konstatētas saslimšanas pazīmes ar cūku mēri), kā arī šī pārvietošana ir saskaņota ar tranzītvalsts un saņēmējvalsts kompetento iestādi;

71.11 2. dienests informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis par dzīvnieku veselības garantijām un šādu dzīvnieku pārvietošanu;

71.11 3. ir izveidota informācijas apmaiņas sistēma dzīvnieku izcelsmes valstī, tranzītvalstī un saņēmējvalstī saskaņā ar šo noteikumu 71.42 punktā minētajām prasībām, un tās darbību uzrauga dzīvnieku izcelsmes valsts, tranzītvalsts un saņēmējvalsts kompetentās iestādes, kas atbildīgas par dzīvnieku veselības uzraudzību un kontroli (turpmāk – virzīšanas procedūra). Dienests uzrauga, lai šo noteikumu 71.111. apakšpunktā minētos dzīvniekus pārvieto drošos apstākļos. Pēc dzīvnieku atvešanas no citas Eiropas Savienības dalībvalsts tos nav atļauts pārvietot tālāk ne uz vienu citu Eiropas Savienības dalībvalsti;

71.11 4. dienests izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu dzīvu cūku pārvietošanai, tajā papildus pamattekstam iekļaujot norādi "Cūku krava atbilst Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmuma Nr. 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES, 3. pantā minētajām prasībām".

71.12 Dzīvu cūku pārvietošana no novietnes III riska zonā (3. pielikums) uz citu novietni III riska zonā (3. pielikums), šķērsojot I, II riska zonu vai cūku mēra neskarto Latvijas teritoriju, uz II riska zonā esošu novietni (3. pielikums) vai uz šo noteikumu 4. pielikumā minēto Eiropas Savienības dalībvalstu II vai III riska zonā esošu novietni atļauta, ja:

71.12 1. cūkas tiek turētas novietnē, kurā tiek ievērotas normatīvo aktu prasības par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām, novietne atrodas dienesta uzraudzībā un cūkas atbilst šo noteikumu 71.10 punktā minētajām prasībām;

71.12 2. novietne atrodas vietā, ap kuru triju kilometru rādiusā visas cūku sugas dzīvnieku novietnes atbilst šo noteikumu 71.10 punktā minētajām prasībām;

71.12 3. inspektors, kura uzraudzībā atrodas novietne, par cūku pārvietošanu informē tās dienesta struktūrvienības inspektoru, kuras uzraudzības teritorijā atrodas galamērķa novietne. Pēc cūku kravas saņemšanas inspektors informē tās dienesta struktūrvienības inspektoru, kas nosūtīja cūku kravu;

71.12 4. cūku pārvietošana no III riska zonas uz citām teritorijām notiek pa iepriekš apstiprinātu un ar dienestu saskaņotu maršrutu. Transportlīdzekļus pēc nokļūšanas galamērķa novietnē un cūku izkraušanas obligāti mazgā un, ja nepieciešams, arī dezinficē galamērķa novietnes teritorijā vai iespējami tuvu tās atrašanās vietai. Transportlīdzekli mazgā un dezinficē saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļā minētajām prasībām un pēc tam izdara ierakstu dezinfekcijas žurnālā atbilstoši šo noteikumu 74.1 punktā minētajām prasībām.

71.13 Ja dzīvas cūkas pārvieto no novietnes III riska zonā (3. pielikums) uz šo noteikumu 4. pielikumā minēto Eiropas Savienības dalībvalstu II vai III riska zonā esošu novietni, papildus šo noteikumu 71.12 punktā minētajām prasībām nodrošina šādu prasību izpildi:

71.13 1. pirms dzīvnieku pārvietošanas dienests ir izvērtējis cūku mēra izplatīšanās iespējamības risku, dzīvnieku īpašnieks ir veicis visus pasākumus pret infekcijas slimības izplatību, un ir pieņemts pozitīvs lēmums par dzīvnieku pārvietošanu, kas garantē atbilstošu dzīvnieku veselību (pirms plānotās pārvietošanas dzīvnieki ir klīniski veseli un tiem nav konstatētas saslimšanas pazīmes ar cūku mēri), kā arī šī pārvietošana ir saskaņota ar tranzītvalsts un saņēmējvalsts kompetento iestādi;

71.13 2. dienests informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis par dzīvnieku veselības garantijām un šādu dzīvnieku pārvietošanu, kā arī par novietnēm, kuras atbilst šo noteikumu 71.13 1. apakšpunktā minētajām prasībām;

71.13 3. ir izveidota virzīšanas procedūra saskaņā ar šo noteikumu 71.42 punktā minētajām prasībām. Dienests uzrauga, lai šo noteikumu 71.13 1. apakšpunktā minētos dzīvniekus pārvieto drošos apstākļos. Pēc dzīvnieku atvešanas no citas Eiropas Savienības dalībvalsts tos nav atļauts pārvietot tālāk ne uz vienu citu Eiropas Savienības dalībvalsti;

71.13 4. dienests izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu dzīvu cūku pārvietošanai, tajā papildus pamattekstam iekļaujot norādi "Cūku krava atbilst Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmuma Nr. 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES, 3.a pantā minētajām prasībām".

71.14 Dzīvas cūkas, kuru izcelsmes novietne atrodas III riska zonā (3. pielikums), atļauts pārvietot uz III riska zonā (3. pielikums) esošu kautuvi, bet cūkas, kuru izcelsmes novietne atrodas II riska zonā (3. pielikums), atļauts pārvietot uz II riska zonā (3. pielikums) esošu kautuvi un iegūto cūkgaļu izplatīt ārpus II vai III riska zonas (3. pielikums), ja pārvietojamās cūkas atbilst šādiem nosacījumiem:

71.14 1. pārvietojamās cūkas atbilst šādām prasībām:

71.14 1.1. izcelsmes novietnē tās atrodas kopš dzimšanas vai ne mazāk kā 30 dienas līdz pārvietošanai, un 30 dienu laikā pirms plānotās pārvietošanas novietnē nav ievesta neviena cūka no II, III vai IV riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.14 1.2. inspektors 15 dienu laikā pirms plānotās pārvietošanas ir paņēmis paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem un pārvietošanas dienā veicis cūku klīnisko izmeklēšanu atbilstoši cūku mēra diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajai kārtībai. Pārvietošana ir atļauta, ja klīniskajos un laboratoriskajos izmeklējumos nav konstatēta cūku saslimšana ar cūku mēri;

71.14 2. pārvietojamās cūkas atbilst šādām prasībām:

71.14 2.1. izcelsmes novietnē tās atrodas kopš dzimšanas vai ne mazāk kā 30 dienas līdz pārvietošanai, un 30 dienu laikā pirms plānotās pārvietošanas novietnē nav ievesta neviena cūka no II, III vai IV riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.14 2.2. inspektors vismaz divas reizes gadā ar vismaz četru mēnešu intervālu ir pārbaudījis cūkas un par 60 dienām vecāku cūku klīniskajā izmeklēšanā nav atklājis cūku mēra pazīmes, kā arī laboratoriskajos izmeklējumos nav atklāts cūku mēra ierosinātājs vai pierādījumi par tā klātbūtni;

71.14 2.3. cūkas tiek turētas novietnē, kurā ieviestas normatīvo aktu prasības par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām.

(Grozīts ar MK 19.04.2016. noteikumiem Nr. 242)

71.15 Dzīvas cūkas no III riska zonas (3. pielikums) tūlītējai nokaušanai var pārvietot uz kautuvi:

71.15 1. III riska zonā (3. pielikums), šķērsojot I, II riska zonu (3. pielikums) vai cūku mēra neskarto Latvijas teritoriju;

71.15 2. I vai II riska zonā (3. pielikums) vai cūku mēra neskartajā Latvijas teritorijā;

71.15 3. šo noteikumu 4. pielikumā minēto Eiropas Savienības dalībvalstu II vai III riska zonā.

71.16 Dzīvas cūkas no III riska zonas (3. pielikums) uz kautuvi tūlītējai nokaušanai atļauts pārvietot, saņemot inspektora atļauju, ja III riska zonas (3. pielikums) kautuvēs, kas atzītas saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām, nav pietiekamas jaudas šo cūku nokaušanai un:

71.16 1. cūkas novietnē atrodas kopš dzimšanas vai ne mazāk kā 30 dienas līdz pārvietošanai, un 30 dienu laikā pirms plānotās izvešanas novietnē nav ievesta neviena cūka no II, III vai IV riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.16 2. cūkas atbilst šo noteikumu 71.10 punktā minētajām prasībām;

71.16 3. cūkas no novietnes bez transportlīdzekļa apstāšanās un dzīvnieku pārkraušanas pārvieto tieši uz kautuvi, kas ir atzīta saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām;

71.16 4. inspektori, kas iesaistīti cūku pārvietošanā un kautuves uzraudzībā, ir informēti par cūku pārvietošanu. Informācija par cūku pārvietošanu tiek iegūta kautuvju elektroniskās paziņošanas sistēmā Lauksaimniecības datu centra datubāzē;

71.16 5. cūkas, kas kautuvē ievestas no III riska zonas, tur un kauj atsevišķi no citām cūkām. Kaušanas līniju pēc šo cūku kaušanas mazgā un dezinficē;

71.16 6. cūkas uz kautuvi transportē pa maršrutu, kas ir saskaņots ar inspektoru. Transportlīdzekli pēc cūku atvešanas uz kautuvi un cūku izkraušanas mazgā un dezinficē, un, ja nepieciešams, dezinsekcē kautuves teritorijā vai iespējami tuvu tās atrašanās vietai. Transportlīdzekli mazgā un dezinficē saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļā minētajām prasībām un pēc tam izdara ierakstu dezinfekcijas žurnālā atbilstoši šo noteikumu 74.1 punktā minētajām prasībām.

71.17 Svaigu cūkgaļu, cūkgaļas produktus, cūkgaļas izstrādājumus, kā arī produktus, kas satur no tādām cūkām iegūtu cūkgaļu, kuru izcelsmes novietne atrodas III riska zonā:

71.17 1. ražo, uzglabā un pārstrādā uzņēmumos, kas ir atzīti saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām;

71.17 2. marķē saskaņā ar šo noteikumu 45.1 vai 45.2 punktā minētajām prasībām;

71.17 3. izplata tikai Latvijas teritorijā.

71.18 Blakusproduktus, kas iegūti no cūkām, kuru izcelsmes vieta ir III riska zona, atbilstoši identificē un nošķir, lai nepieļautu to sajaukšanos ar citiem blakusproduktiem, un likvidē saskaņā ar šo noteikumu 6.1 punktā minētajām prasībām vai pakļauj apstrādei iekārtā, kas ir atzīta saskaņā ar Regulas Nr. 1069/2009 24. pantā minētajiem nosacījumiem un garantē iegūto atvasināto produktu drošumu tā, ka cūku mēra ierosinātājs ir iznīcināts un iegūtie atvasinātie produkti ir droši.

71.19 Dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju par šo noteikumu 71.16 1., 71.16 2., 71.16 3., 71.16 4., 71.16 5. un 71.16 6. apakšpunkta piemērošanu, kā arī sagatavo un nosūta kautuvju nosaukumus un adreses.

71.20 Ja dzīvas cūkas pārvieto no novietnes III riska zonā (3. pielikums) uz šo noteikumu 4. pielikumā minēto Eiropas Savienības dalībvalstu II vai III riska zonā esošu kautuvi tūlītējai nokaušanai, papildus šo noteikumu 71.16 punktā minētajām prasībām nodrošina šādu prasību izpildi:

71.20 1. pirms dzīvnieku pārvietošanas dienests ir izvērtējis cūku mēra izplatīšanās iespējamības risku, dzīvnieku īpašnieks ir veicis visus biodrošības pasākumus pret infekcijas slimības izplatību, un ir pieņemts pozitīvs lēmums par dzīvnieku pārvietošanu, kas garantē atbilstošu dzīvnieku veselību (pirms plānotās pārvietošanas dzīvnieki ir klīniski veseli un tiem nav konstatētas saslimšanas pazīmes ar cūku mēri), kā arī šī pārvietošana ir saskaņota ar tranzītvalsts un saņēmējvalsts kompetento iestādi;

71.20 2. dienests informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis par dzīvnieku veselības garantijām un šādu dzīvnieku pārvietošanu, kā arī par to novietņu sarakstu, kuras atbilst šo noteikumu 71.20 1. apakšpunktā minētajām prasībām;

71.20 3. ir izveidota virzīšanas procedūra saskaņā ar šo noteikumu 71.42 punktā minētajām prasībām. Dienests uzrauga, lai šo noteikumu 71.16 1. apakšpunktā minētos dzīvniekus pārvieto drošos apstākļos. Pēc dzīvnieku atvešanas no citas Eiropas Savienības dalībvalsts tos nav atļauts pārvietot tālāk ne uz vienu citu Eiropas Savienības dalībvalsti;

71.20 4. dienests izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu dzīvu cūku pārvietošanai, kurā papildus pamattekstam iekļauj norādi "Cūku krava atbilst Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmuma Nr. 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES, 4. pantā minētajām prasībām".

71.21 Cūkgaļu, cūkgaļas produktus, cūkgaļas izstrādājumus, kā arī produktus, kas satur cūkgaļu, no III riska zonas (3. pielikums) atļauts pārvietot, ja minētie produkti ir iegūti, pārstrādāti un uzglabāti uzņēmumos, kas ir atzīti saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām, un ir ievērota viena no šādām prasībām:

71.21 1. cūkgaļa, cūkgaļas produkti, cūkgaļas izstrādājumi, kā arī produkti, kas satur cūkgaļu, ir iegūti no cūkām, kuru izcelsmes novietne neatrodas II, III un IV riska zonā (3. un 4. pielikums);

71.21 2. cūkgaļa, cūkgaļas produkti, cūkgaļas izstrādājumi, kā arī produkti, kas satur cūkgaļu, ir iegūti no cūkām, kas atbilst šo noteikumu 71.10 punktā minētajām prasībām;

71.21 3. cūkgaļa, cūkgaļas produkti, cūkgaļas izstrādājumi, kā arī produkti, kas satur cūkgaļu, ir ražoti un pārstrādāti atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, kā arī vispārīgajām veterinārajām prasībām, kas noteiktas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei.

71.22 Ārpus šo noteikumu III riska zonas (3. pielikums) atļauts izvest atvasinātus mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes blakusproduktus, kas minēti Regulas Nr. 1069/2009 3. panta 2. punktā, ja šie blakusprodukti pēc atbilstoši šo noteikumu 6.1 1. apakšpunktam veiktās pārstrādes ir apstrādāti tādā veidā, ka iegūtie atvasinātie produkti nerada cūku mēra izplatīšanās risku.

71.23 Mājas cūku sugas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, tostarp neapstrādātus dzīvnieku līķus no novietnēm vai kautuvēm, kuras atzītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, ja šīs novietnes vai kautuves atrodas šo noteikumu 3. pielikumā noteiktajā III riska zonā, atļauts pārvietot uz pārstrādes, sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas uzņēmumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā, ārpus šo noteikumu 3. pielikumā noteiktās III riska zonas, ja:

71.23 1. blakusprodukti iegūti III riska zonas (3. pielikums) novietnēs vai kautuvēs, kurās vismaz 40 dienu līdz blakusproduktu savākšanai nav konstatēts cūku mēra uzliesmojums;

71.23 2. saimnieciskās darbības veicējs, kas saskaņā ar Regulas Nr. 1069/2009 23. panta prasībām ir reģistrēts blakusproduktu pārvadāšanai, dienestā reģistrē katru transportlīdzekli, kas ir iesaistīts blakusproduktu pārvadāšanā, un transportlīdzeklis atbilst šādām prasībām:

71.23 2.1. transportlīdzekļa kravas hermētiskā daļa ir konstruēta tā, lai nodrošinātu tās efektīvu mazgāšanu un dezinfekciju, bet grīda ar drenāžas palīdzību nodrošina šķidrumu savākšanu;

71.23 2.2. saimnieciskās darbības veicējs apliecina, ka regulāri tiek veikta transportlīdzekļa (arī tā kravas nodalījuma) tehniskā stāvokļa pārbaude, kuras laikā tiek izvērtēts transportlīdzekļa kravas nodalījuma hermētiskums;

71.23 2.3. transportlīdzeklis ir aprīkots ar satelīta navigācijas sistēmu, kas ļauj noteikt transportlīdzekļa atrašanās vietu konkrētā laikā, mērīt tā kustības ātrumu un noteikt kustības virzienu. Transportlīdzekļa operators nodrošina inspektoram piekļuvi informācijai satelīta navigācijas sistēmā, kas reģistrē transportlīdzekļa nobrauktos maršrutus, un šo informāciju elektroniskā veidā saglabā vismaz divus mēnešus;

71.23 3. transportlīdzekļa kravas nodalījumu pēc blakusproduktu iekraušanas inspektors noplombē. Plombu pēc tās uzlikšanas var noņemt un aizvietot ar citu tikai inspektors. Par katru blakusproduktu iekraušanu vai plombas aizvietošanu paziņo dienesta teritoriālajai struktūrvienībai;

71.23 4. blakusproduktu savākšanas laikā blakusproduktu savākšanas transportlīdzeklis neiebrauc novietnes teritorijā;

71.23 5. pēc blakusproduktu iekraušanas un kravas nodalījuma noplombēšanas transportlīdzekļu kravas nodalījuma ārējo daļu un riteņus inspektora uzraudzībā uzņēmuma teritorijā dezinficē pirms III riska zonas (3. pielikums) atstāšanas. Pēc izbraukšanas no III riska zonas transportlīdzekļa operators līdz galamērķim brauc bez apstāšanās pa noteiktu maršrutu, kas saskaņots ar inspektoru;

71.23 6. katrai blakusproduktu kravai atbilstoši normatīvajiem aktiem, kuri nosaka prasības tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apritei, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, ir izsniegts tirdzniecības dokuments vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un pārstrādātu produktu pavaddokuments. Inspektors, kas ir atbildīgs par blakusproduktu uzņēmuma uzraudzību, apstiprina katras kravas saņemšanu un informē par to inspektoru, kas ir atbildīgs par kravas nosūtīšanu;

71.23 7. pēc blakusproduktu izkraušanas transportlīdzekli un tā aprīkojumu, kas izmantots blakusproduktu pārvietošanai, inspektora uzraudzībā blakusproduktu uzņēmuma teritorijā mazgā un dezinficē, un, ja nepieciešams, dezinsekcē. Transportlīdzekli mazgā un dezinficē saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļā minētajām prasībām un pēc tam izdara ierakstu dezinfekcijas žurnālā atbilstoši šo noteikumu 74.1 punktā minētajām prasībām;

71.23 8. pēc izkraušanas blakusproduktus nekavējoties pārstrādā, tos neuzkrājot. Glabāt blakusproduktus uzņēmumā ir aizliegts;

71.23 9. nodrošina, ka blakusproduktu pārstrādes uzņēmumā nenokļūst vairāk blakusproduktu, nekā uzņēmums spēj pārstrādāt vienas dienas laikā;

71.23 10. pirms transportlīdzeklis ar blakusproduktiem pirmo reizi atstāj III riska zonu (3. pielikums), dienests izstrādā rīcības plānu. Rīcības plānā iekļauj veicamās darbības un informācijas apmaiņas kārtību starp dienestu un Valsts policiju, ja blakusproduktu pārvietošanas transportlīdzeklis cieš ceļu satiksmes negadījumā vai rodas citi neparedzami apstākļi, kuru dēļ kravas nodalījums tiek atvērts vai daļēji bojāts, izraisot blakusproduktu nonākšanu apkārtējā vidē. Saimnieciskās darbības veicējs, kas sniedz transportēšanas pakalpojumus, vai tā pilnvarota persona par negadījumu nekavējoties informē dienestu.

(Grozīts ar MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 584)

71.24 No Latvijas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti nav atļauts pārvietot dzīvas cūkas (nosacījumu neattiecina uz izņēmumiem, kas minēti šo noteikumu 71.10, 71.11, 71.12, 71.13, 71.16 un 71.20 punktā), izņemot gadījumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

71.24 1. cūku izcelsmes novietne atrodas ārpus I, II un III riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.24 2. cūku izcelsmes novietnē 30 dienu laikā pirms dzīvnieku izvešanas nav ievietotas cūkas, kuru izcelsmes novietne atrodas I, II, III vai IV riska zonā (3. un 4. pielikums).

71.25 No Latvijas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai tās teritoriju, kas ir brīva no cūku mēra, vai trešo valsti atļauts pārvietot dzīvas cūkas, kuru izcelsmes novietne atrodas I riska zonā, ja tās atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

71.25 1. pārvietojamās cūkas atbilst šādām prasībām:

71.25 1.1. izcelsmes novietnē atrodas kopš dzimšanas vai ne mazāk kā 30 dienas bez pārtraukuma pirms plānotās pārvietošanas, un 30 dienu laikā novietnē nav ievesta neviena cūka no I, II, III vai IV riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.25 1.2. ir turētas apstākļos, kuros dzīvnieku īpašnieks ir ieviesis biodrošības pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām;

71.25 1.3. 15 dienu laikā pirms plānotās pārvietošanas inspektors vai dienesta pilnvarots veterinārārsts ir paņēmis paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem un pārvietošanas dienā veicis cūku klīnisko izmeklēšanu attiecībā uz cūku mēri atbilstoši cūku mēra diagnostikas rokasgrāmatā noteiktajai kārtībai, kā arī klīniskajos un laboratoriskajos izmeklējumos nav konstatēta cūku saslimšana ar cūku mēri;

71.25 2. pārvietojamās cūkas atbilst šādām prasībām:

71.25 2.1. izcelsmes novietnē atrodas kopš dzimšanas vai ne mazāk kā 30 dienas bez pārtraukuma pirms plānotās pārvietošanas, un 30 dienu laikā novietnē nav ievesta neviena cūka no I, II, III vai IV riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.25 2.2. ir turētas apstākļos, kuros dzīvnieku īpašnieks ir ieviesis biodrošības pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām;

71.25 2.3. izcelsmes novietnē vismaz divas reizes gadā ar vismaz četru mēnešu intervālu tās saskaņā ar šo noteikumu 8. punktā minēto kārtību ir pārbaudījis inspektors un par 60 dienām vecāku cūku klīniskajā izmeklēšanā nav atklājis cūku mēra pazīmes, kā arī laboratoriskajos izmeklējumos nav atklāts cūku mēra ierosinātājs vai pierādījumi par tā klātbūtni;

71.25 2.4. ir turētas apstākļos, kuros dzīvnieku īpašnieks ir ieviesis šo noteikumu 68.2.2., 68.2.4. un 68.2.7. apakšpunktā minētos pasākumus.

71.26 Šo noteikumu 71.25 punktā minēto dzīvo cūku kravām, kas tiek pārvietotas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti, izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu, kurā papildus pamattekstam iekļauj norādi "Cūku krava atbilst Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmuma Nr. 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES, 8. panta 2. punktā minētajām prasībām".

71.27 No Latvijas nav atļauts pārvietot uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm:

71.27 1. kuiļu spermu, izņemot gadījumu, ja sperma savākta no donorkuiļiem, kuri turēti atzītā spermas sagatavošanas centrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām cūku sugas dzīvnieku spermas tirdzniecībai ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un tās ievešanai no trešajām valstīm, kā arī mājas cūku sugas dzīvnieku spermas sagatavošanas centra reģistrācijas kārtību, un šis centrs atrodas ārpus II, III un IV riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.27 2. cūku sugas dzīvnieku olšūnas un embrijus, izņemot gadījumu, ja olšūnas un embriji ir iegūti no donormātītes, izpildot šādas prasības:

71.27 2.1. donormātīte turēta novietnē, kas atbilst šo noteikumu 71.22 punktā minētajām prasībām un atrodas ārpus II, III un IV riska zonas (3. un 4. pielikums);

71.27 2.2. embrijs ir in vivo iegūts embrijs, kas ieņemts mākslīgajā apaugļošanā, vai in vitro radīts embrijs, kas ieņemts, apaugļošanā izmantojot šo noteikumu 71.27 1. apakšpunktā minētajām prasībām atbilstošu spermu.

71.28 Kuiļu spermu atļauts pārvietot, neievērojot šo noteikumu 71.9 2. un 71.27 1. apakšpunktā minēto aizliegumu, ja sperma savākta no donorkuiļiem, kuri turēti atzītā spermas sagatavošanas centrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām cūku sugas dzīvnieku spermas tirdzniecībai ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un tās ievešanai no trešajām valstīm, kā arī mājas cūku sugas dzīvnieku spermas sagatavošanas centra reģistrācijas kārtību. Spermas sagatavošanas centrā ir ieviestas normatīvo aktu prasības par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām, un tas atrodas II un III riska zonā (3. pielikums). No šiem spermas sagatavošanas centriem cūku spermu atļauts pārvietot uz šo noteikumu 4. pielikumā minēto Eiropas Savienības dalībvalstu II vai III riska zonu vai pārvietot uz šo noteikumu 3. pielikumā minēto II vai III riska zonu, ja izpildīti šādi nosacījumi:

71.28 1. cūku spermas sūtījumi atbilst visām citām attiecīgajām dzīvnieku veselības garantijām, kuru pamatā ir pozitīvs riska novērtējuma rezultāts attiecībā uz pasākumiem pret cūku mēra izplatību, kuras pieprasa izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde un kuras pirms spermas sūtījuma pārvietošanas ir apstiprinājusi galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde;

71.28 2. izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis par šo noteikumu 71.251. apakšpunktā minētajām dzīvnieku veselības garantijām;

71.28 3. donorkuilis atbilst šo noteikumu 71.10 punktā minētajām prasībām;

71.28 4. donorkuilim piecu dienu laikā pirms pārvietojamās spermas savākšanas ir veikts individuāls cūku mēra ierosinātāja identifikācijas tests, iegūstot negatīvus rezultātus, un testa rezultātu kopija ir pievienota spermas sūtījuma dzīvnieku veterinārajam (veselības) sertifikātam;

71.28 5. cūku spermas sūtījumam, ko pārvieto uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti, izsniedz veterināro (veselības) sertifikātu, kurā papildus pamattekstam iekļauj norādi "Cūku sperma savākta atbilstoši Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmuma Nr. 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES, 9. pantā minētajām prasībām".

71.29 No Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm atļauts izvest mājas cūku izcelsmes blakusproduktus, ja to izcelsmes novietne atrodas ārpus II un III riska zonas (3. pielikums).

71.30 No Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm atļauts izvest atvasinātus produktus, kas iegūti no II vai III riska zonas (3. pielikums) mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes blakusproduktiem ja:

71.30 1. blakusprodukti ir apstrādāti tā, ka iegūtie atvasinātie produkti ir droši un nerada cūku mēra izplatīšanās risku;

71.30 2. atvasināto produktu kravai ir izsniegts komerciālais dokuments saskaņā ar Regulas Nr. 142/2011 VIII pielikuma III nodaļā minētajām prasībām.

71.31 No Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm aizliegts izvest:

71.31 1. svaigu cūkgaļu, ja tā iegūta no cūkām, kuru izcelsmes novietne atrodas I, II un III riska zonā (3. pielikums);

71.31 2. cūkgaļas produktus un cūkgaļas izstrādājumus, kā arī produktus, kuru sastāvā ir cūkgaļa, ja tie iegūti no cūkām, kuru izcelsmes novietne atrodas II vai III riska zonā (3. pielikums).

71.32 No Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm atļauts izvest svaigu cūkgaļu, cūkgaļas izstrādājumus, cūkgaļas produktus, kā arī produktus, kas satur cūkgaļu, neievērojot šo noteikumu 71.31 punktā minēto aizliegumu, ja:

71.32 1. tie iegūti no cūkām, kuras to izcelsmes novietnē ir turētas kopš dzimšanas, un šī novietne atrodas ārpus II un III riska zonas (3. pielikums);

71.32 2. tie iegūti uzņēmumos, kas ir atzīti saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām.

71.33 No Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm atļauts izvest svaigu cūkgaļu, cūkgaļas izstrādājumus un cūkgaļas produktus, kā arī produktus, kas satur cūkgaļu, neievērojot šo noteikumu 71.31 punktā minēto aizliegumu, ja:

71.33 1. cūku izcelsmes novietne atrodas II riska zonā (3. pielikums);

71.33 2. cūkas atbilst šo noteikumu 71.10 punktā minētajām prasībām.

71.34 No Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm atļauts izvest cūkgaļas izstrādājumus, cūkgaļas produktus, kā arī produktus, kas satur cūkgaļu, neievērojot šo noteikumu 71.31 punktā minēto aizliegumu, ja šie izstrādājumi un produkti iegūti no cūkām, kuru izcelsmes novietne atrodas II vai III riska zonā (3. pielikums), un:

71.34 1. gaļas produkti ir ražoti, pārstrādāti un sertificēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā izsniedz dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu veterināros (veselības) sertifikātus, un vispārīgajām veterinārajām prasībām, kas noteiktas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu apritei;

71.34 2. gaļas produktu kravai ir izsniegts veterinārais (veselības) sertifikāts atbilstoši Komisijas 2004. gada 30. marta Regulas (EK) Nr. 599/2004 par vienota parauga sertifikāta un inspekcijas ziņojuma ieviešanu Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem pielikumam, un šī sertifikāta otrajā daļā ir norāde "Produkti atbilst Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmumā Nr. 2014/709/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs un ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES, noteiktajām prasībām".

71.35 Dienests atzīst kautuves, gaļas sadalīšanas un gaļas pārstrādes uzņēmumus, kuros svaigā cūkgaļa, cūkgaļas produkti, cūkgaļas izstrādājumi, cūkgaļu saturoši produkti tiek iegūti aizsardzības zonā esošās kautuvēs saskaņā ar šo noteikumu 45.4. apakšpunktā minētajām prasībām, kā arī saskaņā ar šo noteikumu 71.16, 71.20, 71.21 un 71.32 punktā minētajām prasībām sūtīšanai uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm vai izplatīšanai Latvijas teritorijā. Saimnieciskās darbības veicējs nodrošina, ka svaigu cūkgaļu, cūkgaļas produktus, cūkgaļas izstrādājumus, cūkgaļu saturošus produktus, ja tie iegūti no cūkām, kuru izcelsmes novietne atrodas I, II vai III riska zonā (3. pielikums), ražo, pārstrādā un uzglabā atsevišķi no tādas svaigas gaļas un gaļas produktiem, kas iegūti no cūkām, kuru izcelsmes novietne atrodas ārpus I, II vai III riska zonas (3. pielikums).

71.36 Dienests ik pēc sešiem mēnešiem informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis:

71.36 1. par uzņēmumiem, kas ir atzīti saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām;

71.36 2. sniedzot jebkuru svarīgu informāciju saistībā ar šo noteikumu 71.28, 71.29, 71.30 un 71.31 punktā minēto prasību piemērošanu.

71.37 No I, II un III riska zonas (3. pielikums) uz citu Latvijas teritoriju vai citu Eiropas Savienības dalībvalsti aizliegts izvest dzīvas savvaļas cūkas, svaigu savvaļas cūku gaļu, gaļas produktus, gaļas izstrādājumus vai produktus, kas satur savvaļas cūku gaļu.

71.38 No I riska zonas (3. pielikums) uz citu Latvijas teritoriju atļauts izvest svaigu savvaļas cūku gaļu, gaļas produktus, gaļas izstrādājumus vai produktus, kas satur savvaļas cūku gaļu, ja nomedītās savvaļas cūkas ir laboratoriski izmeklētas un iegūtie rezultāti ir negatīvi, bet no II un III riska zonas (3. pielikums) –, ievērojot šo noteikumu 69.1 punktā minētās prasības, ja nomedītās savvaļas cūkas ir laboratoriski izmeklētas un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 517 redakcijā)

71.39 Šo noteikumu 71.9 3. apakšpunktā un 71.31 un 71.34 punktā minēto gaļu un gaļas produktus, uz kuriem attiecas aizliegums vai izplatīšanas ierobežojumi, marķē ar speciālu veselības marķējumu vai identifikācijas marķējumu, kas nav ovāls:

71.39 1. saskaņā ar šo noteikumu 45.1 punktā minētajām prasībām, ja tie ir mājas cūku vai savvaļas cūku liemeņi;

71.39 2. saskaņā ar šo noteikumu 45.2 punktā minētajām prasībām, ja tā ir iepakota svaiga mājas cūku vai savvaļas cūku gaļa, subprodukti, cūkgaļas produkti, cūkgaļas izstrādājumi vai produkti, kas satur cūkgaļu.

71.40 Transportlīdzekļa īpašnieks, kas veic pārvadājumus I, II vai III riska zonā (3. pielikums) un nodarbojas ar dzīvu cūku un cūku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanu, nodrošina attiecīgā transportlīdzekļa atbilstošu tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju saskaņā ar šo noteikumu XI nodaļā noteiktajām prasībām. Transportlīdzekļus tīra, mazgā un dezinficē, pabeidzot katru darbību, pēc kuras vairs netiek iekrautas dzīvas cūkas vai blakusprodukti. Dezinfekcijas pasākumus saskaņā ar šo noteikumu 74.1 punktā minētajām prasībām dokumentē dezinfekcijas žurnālā.

71.41 Dienests informē Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis par karantīnas teritorijā veiktajiem pasākumiem, kā arī uzraudzības programmas īstenošanas rezultātiem saskaņā ar šo noteikumu 22. punktā minētajām prasībām.

71.42 Virzīšanas procedūra dzīvu cūku pārvietošanai atbilst šādiem nosacījumiem:

71.42 1. dzīvnieku īpašnieks, kas cūkas pārvieto atbilstoši virzīšanas procedūrai, iesniedz dienestā rakstisku iesniegumu, kurā norāda informāciju par cūku izcelsmes novietni (novietnes atrašanās vietu, novietnes reģistrācijas numuru), pārvietojamo cūku skaitu, kategoriju (audzēšanai vai kaušanai), pārvadāšanas maršrutu, transportlīdzekļa veidu un numuru, galamērķa valsti, galamērķa novietni vai kautuvi;

71.42 2. dzīvnieku īpašnieks pirms plānotās cūku pārvietošanas pēc iespējas agrāk informē inspektoru par tās datumu un laiku;

71.42 3. katru transportlīdzekli, kas iesaistīts dzīvu cūku pārvietošanā atbilstoši virzīšanas procedūrai, dienests individuāli reģistrē;

71.42 4. pēc cūku ievietošanas transportlīdzeklī inspektors kravas nodalījumu noplombē ar plombu. Plombu atļauts atvērt vai aizvietot ar citu atbilstošu plombu tikai inspektoram. Par katru plombas atvēršanu vai aizvietošanu ar citu plombu inspektors ziņo atbilstoši dienesta stāvoklim augstākam inspektoram;

71.42 5. cūkas no to ievietošanas brīža transportlīdzeklī pārvieto pa maršrutu, kas saskaņots ar inspektoru, tieši uz galamērķa vietu bez transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas;

71.42 6. kautuves īpašnieks vai tā pilnvarota persona pirms cūku kravas saņemšanas par to pēc iespējas agrāk informē dienesta struktūrvienību;

71.42 7. dienests izveido informācijas apmaiņas sistēmu starp nosūtītājvalsts un saņēmējvalsts kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu informācijas nodošanu cūku izcelsmes valsts – Eiropas Savienības dalībvalsts – kompetentās iestādes amatpersonai par katras cūku kravas saņemšanu;

71.42 8. pēc cūku izkraušanas no transportlīdzekļa visu šā transportlīdzekļa ekipējumu, kas bijis kontaktā ar dzīvniekiem vai to izkārnījumiem, un pašu transportlīdzekli inspektora uzraudzībā mazgā un dezinficē iespējami tuvu dzīvnieku nosūtīšanas galamērķa vietai. Transportlīdzekli dezinficē, ievērojot šo noteikumu XI nodaļā minētās prasības, un pēc tam izdara ierakstu dezinfekcijas žurnālā atbilstoši šo noteikumu 74.1 punktā minētajām prasībām;

71.42 9. pirms transportlīdzeklis ar cūkām pirmo reizi atstāj III riska zonu (3. pielikums), dienests izstrādā rīcības plānu. Rīcības plānā iekļauj veicamās darbības un informācijas apmaiņas kārtību starp dienestu un Valsts policiju gadījumā, ja cūku pārvietošanas transportlīdzeklis cieš ceļu satiksmes negadījumā vai rodas citi neparedzami apstākļi, kuru dēļ kravas nodalījums tiek atvērts vai daļēji bojāts. Saimnieciskās darbības veicējs, kas nodrošina transportēšanas pakalpojumu, vai tā pilnvarota persona par negadījumu nekavējoties informē dienestu.

71.43 Mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas pārstrādā svaigu cūkgaļu un atrodas šo noteikumu 3. pielikumā minētajā II un III riska zonā, atļauts izplatīt gaļas produktus un gaļas izstrādājumus ārpus šo noteikumu 3. pielikumā minētās II un III riska zonas, ja tas izpilda šādas prasības:

71.43 1. uzņēmums ir atzīts saskaņā ar šo noteikumu 71.35 punktā minētajām prasībām. Informāciju par mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuriem ir tiesības izplatīt gaļas produktus un gaļas izstrādājumus ārpus šo noteikumu 3. pielikumā minētās II un III riska zonas, norāda dienesta uzņēmumu reģistrā;

71.43 2. izplata gaļas produktus un gaļas izstrādājumus tikai Latvijas teritorijā.

(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 517 redakcijā)

71.44 Mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas pārstrādā svaigu cūkgaļu, un kautuves, kurās nokauto dzīvnieku gaļu mazā daudzumā realizē vietējā tirgū, ja tie atrodas šo noteikumu 3. pielikumā minētajā II un III riska zonā, neizmanto šo noteikumu 45.1 un 45.2 punktā norādīto marķējumu.

(MK 02.08.2016. noteikumu Nr. 517 redakcijā)

XI. Mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas kārtība

72. Mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas laikā ievēro šādu vispārīgu kārtību:

72.1. mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas pasākumus veic amatpersonu uzraudzībā, izmantojot Latvijā reģistrētos produktus;

72.2. dezinfekcijas līdzekļus lieto noteiktā koncentrācijā, lai iznīcinātu cūku mēra ierosinātāju;

72.3. dezinfekcijas līdzekļu iedarbīgumu pārbauda katru reizi pirms lietošanas, ja to efektivitāte zūd, līdzekļus ilgstoši glabājot;

72.4. dezinfekcijas un dezinsekcijas līdzekļus izvēlas, ņemot vērā dezinficējamo objektu virsmas un dezinsekcijai pakļautās platības īpašības;

72.5. dezinfekcijas un dezinsekcijas līdzekļus lieto saskaņā ar ražotāja ieteikumiem;

72.6. dezinfekcijas līdzekļu lietošanas laikā:

72.6.1. līdzekli izsmidzina uz dezinficējamā objekta tā, lai nodrošinātu dezinfekcijas līdzekļa caursūkšanos (īpaši, ja dezinficē pakaišus, mēslus un vircu);

72.6.2. pirms dezinfekcijas grīdu, rampas, pārejas, sienas un virsmas rūpīgi mazgā un tīra, izmantojot īpaši paredzētus līdzekļus;

72.6.3. pēc virsmu tīrīšanas un mazgāšanas saskaņā ar ražotāja ieteikumiem dezinfekcijas līdzekļus uzklāj un atstāj uz minimālās iedarbības laiku;

72.6.4. mazgāšanai izmantoto ūdeni apstrādā, lai nodrošinātu infekcijas slimības tālāku neizplatīšanos;

72.7. dezinfekcijas šķīdumus, kurus izsmidzina, izmantojot spiediena iekārtas, uzklāj uz virsmām, kas ir pasargātas no atkārtotas piesārņošanas, pēc to mazgāšanas;

72.8. mazgā un dezinficē dezinfekcijas ekipējumu un piesārņotos priekšmetus, bet vienreizējās lietošanas priekšmetus iznīcina;

72.9. pēc dezinfekcijas pasākumu veikšanas nodrošina apstākļus, lai dezinficētās virsmas netiktu atkārtoti piesārņotas ar infekcijas slimības ierosinātāju;

72.10. veiktos mazgāšanas, dezinfekcijas un dezinsekcijas pasākumus dokumentē novietņu vai transportlīdzekļu dezinfekcijas žurnālā. Dezinfekcijas žurnālu kontrolē amatpersona.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

73. Novietņu mazgāšanas un dezinfekcijas laikā ievēro šādu īpašu kārtību:

73.1. veicot primāro mazgāšanu un dezinfekciju:

73.1.1. pēc dzīvnieku nogalināšanas uzstāda pagaidu dezinficēšanas ierīces, apkalpojošo personālu apgādā ar speciālu aizsargapģērbu, mazgāšanas līdzekļiem, iespēju nomazgāties (dušu), nodrošina ar instrumentiem un materiāliem lietotā ekipējuma attīrīšanai no piesārņojuma, dezinficējamās telpas aprīko ar ventilāciju;

73.1.2. visus nogalināto dzīvnieku līķus dezinficē ar dezinfekcijas šķīdumu;

73.1.3. ja nogalināto dzīvnieku līķi tiek vesti uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu, izmanto noslēdzamus, ūdeni un taukus necaurlaidīgus, dezinficējamus konteinerus;

73.1.4. pēc nogalināto dzīvnieku līķu aizvešanas uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes uzņēmumu visas novietnes daļas un teritoriju, kas ir piesārņota, dezinficē;

73.1.5. visus audus, asinis, kas apkārtējā vidē nokļuvušas nogalināšanas vai pēcnāves patologanatomiskās izmeklēšanas laikā, un citus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus savāc un pārstrādā saskaņā ar šo noteikumu 6.1 un 6.2 punktu;

73.1.6. uz virsmām uzklātos dezinfekcijas līdzekļus atstāj ne mazāk kā uz 24 stundām;

73.2. veicot pēdējo mazgāšanu un dezinfekciju:

73.2.1. vircu, mēslus un pakaišus dezinficē saskaņā ar šo noteikumu 74. punktu;

73.2.2. netīrumus no visām dezinficējamām virsmām novāc, lietojot mazgāšanas līdzekļus, ko pēc tam noskalo ar ūdeni;

73.2.3. pēc virsmu mazgāšanas ar aukstu ūdeni lieto dezinficējošus šķīdumus;

73.2.4. pēc septiņām dienām visas dezinficētās virsmas atkārtoti mazgā ar attiecīgiem šķīdumiem, skalo ar ūdeni, dezinficē un vēlreiz skalo ar ūdeni.

(Grozīts ar MK 13.08.2013. noteikumiem Nr.546; MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

74. Pakaišu, mēslu un vircas dezinfekcijas kārtība ir šāda:

74.1. mēslus un pakaišus atļauts dezinficēt biotermiski, vispirms tos dezinficējot ar piemērotiem šķīdumiem un atstājot neskartus ne mazāk kā 42 dienas. Šos piesārņotos materiālus atļauts iznīcināt aprokot vai sadedzinot;

74.2. vircu glabā neskartu ne mazāk kā 60 dienas pēc pēdējās piesārņotās kravas atvešanas, izņemot gadījumus, ja virca saskaņā ar amatpersonu norādījumiem ir apstrādāta, nodrošinot vīrusa iznīcināšanu.

(Grozīts ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr.686)

74.1 Transportlīdzekļus tīra, mazgā un dezinficē dzīvnieku pārvadātājs, bet novietnes tīra, mazgā un dezinficē, kā arī pakaišus, mēslu un vircu dezinficē dzīvnieku īpašnieks vai turētājs. Transportlīdzekļu un novietņu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumus reģistrē speciāli iekārtotā transportlīdzekļu vai novietņu dezinfekcijas reģistrācijas žurnālā, kurā norāda pasākumu veikšanas datumu, laiku un vietu, pasākumā izmantoto līdzekli, kā arī par veiktajiem pasākumiem atbildīgo personu.

(MK 03.11.2014. noteikumu Nr.686 redakcijā)

XII. Noslēguma jautājumi

(Nodaļas nosaukums 12.08.2014. noteikumu Nr.474 redakcijā)

75. Šo noteikumu 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21. un 22.punkts, 30. un 32.punkta otrajā teikumā, kā arī 10.5., 41.6.3., 46.3., 49.6.3. un 54.3.apakš­punkta otrajā teikumā minētās normas stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

76. Šo noteikumu X1 nodaļā noteiktos pasākumus īsteno līdz 2019. gada 31. decembrim.

(MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 631 redakcijā)

77. Šo noteikumu X2 nodaļā noteiktos pasākumus veic līdz 2019. gada 31. decembrim.

(MK 12.08.2014. noteikumu Nr. 474 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.11.2014. noteikumiem Nr. 686; MK 26.01.2016. noteikumiem Nr. 67)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 2002/60/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra
noteikumiem Nr.83

(Pielikums MK 12.11.2013. noteikumu Nr. 1287 redakcijā; pielikuma nosaukums MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 631 redakcijā)

Transportlīdzekļa mazgāšanas un dezinfekcijas deklarācija iebraukšanai Latvijā no Krievijas Federācijas, Baltkrievijas Republikas vai Ukrainas Republikas
Es, transportlīdzekļa  
 

(transportlīdzekļa reģistrācijas numurs)

vadītājs, operators (vajadzīgo pasvītrot)   ,
 

(vārds, uzvārds)

 

deklarēju, ka dzīvnieku pēdējā iekraušana tika veikta:

Valsts, reģions, vieta

Datums (dd.mm.gggg.)

Laiks (hh.mm)

     

Pēc kravas nodalījuma izkraušanas transportlīdzeklis ir iztīrīts un dezinficēts.

Iztīrīts un dezinficēts (nevajadzīgo svītrot):

transportlīdzekļa kravas nodalījums (kravas transportlīdzekļa virsbūve);

iekraušanas rampa;

iekārta, kas bijusi saskarē ar dzīvniekiem;

transportlīdzekļa ritošā daļa (riteņi);

vadītāja kabīne;

izkraušanas laikā izmantotais aizsargapģērbs un aizsargapavi.

Tīrīšana un dezinfekcija tika veikta:

Valsts, reģions, vieta

Datums (dd.mm.gggg.)

Laiks (hh.mm)

     

Dezinfekcijas līdzeklis lietots ražotāja ieteiktajā koncentrācijā:

 

(norādīt vielu un koncentrāciju)

Nākamā dzīvnieku iekraušana paredzēta:

Valsts, reģions, vieta

Datums (dd.mm.gggg.)

Laiks (hh.mm)

     
                 

(datums)

 

(vieta)

 

(transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds)

 

(uzņēmuma adrese)

 

(transportlīdzekļa vadītāja paraksts)

 

Valsts, reģions, vieta

Datums (dd.mm.gggg.)

Laiks (hh.mm)

     
                 

(datums)

 

(vieta)

 

(transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds)

 

(uzņēmuma adrese)

 

(transportlīdzekļa vadītāja paraksts)

 

Valsts, reģions, vieta

Datums (dd.mm.gggg.)

Laiks (hh.mm)

     
                 

(datums)

 

(vieta)

 

(transportlīdzekļa vadītāja vārds, uzvārds)

 

(uzņēmuma adrese)

 

(transportlīdzekļa vadītāja paraksts)

2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra
noteikumiem Nr.83

(Pielikums MK 12.11.2013. noteikumu Nr. 1287 redakcijā; pielikuma nosaukums MK 03.11.2015. noteikumu Nr. 631 redakcijā)

Sertifikāts mazgātiem un dezinficētiem transportlīdzekļiem, kas Latvijā iebrauc no Krievijas Federācijas, Baltkrievijas Republikas vai Ukrainas Republikas
Es, Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors   ,
 

(vārds, uzvārds)

 
apliecinu, ka   esmu pārbaudījis transportlīdzekli(-ļus) ar reģistrācijas numuru(-iem):
 

(datums)

   
 

(ierakstīt reģistrācijas numuru(-us))

un, vizuāli pārbaudot, esmu konstatējis, ka ir iztīrīts un dezinficēts (nevajadzīgo svītrot):

transportlīdzekļa kravas nodalījums (kravas transportlīdzekļa virsbūve);

iekraušanas rampa;

aprīkojums, kas bijis saskarē ar dzīvniekiem;

transportlīdzekļa ritošā daļa (riteņi);

vadītāja kabīne;

aizsargapģērbs un aizsargapavi, kas izmantoti dzīvnieku izkraušanā.

Informācija sniegta saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.83 "Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" X1 nodaļas prasībām vai citā līdzvērtīgā veidā, iekļaujot visas minēto noteikumu X1 nodaļā norādītās pozīcijas.

Datums

Laiks

Vieta

Kompetentā iestāde

Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora paraksts

         
Zīmogs Vārds, uzvārds (drukātiem burtiem)

Zīmogam un parakstam jābūt tādā krāsā, kas atšķiras no dokumenta drukājuma krāsas.

3.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.83
Āfrikas cūku mēra riska zonas Latvijas Republikā

(Pielikums MK 03.11.2014. noteikumu Nr. 686 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.03.2015. noteikumiem Nr. 128; MK 30.06.2015. noteikumiem Nr. 355; MK 18.08.2015. noteikumiem Nr. 477; MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 631; MK 26.01.2016. noteikumiem Nr. 67; MK 19.04.2016. noteikumiem Nr. 242; MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 517; MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 584)

I riska zona

1. Novads un pagasts

1.1. Bauskas novada Īslīces, Gailīšu, Brunavas un Ceraukstes pagasts

1.2. Dobeles novada Bikstu, Zebrenes, Annenieku, Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu, Dobeles un Bērzes pagasts un Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 98

1.3. Jelgavas novada Glūdas, Svētes, Platones, Vircavas, Jaunsvirlaukas, Zaļenieku, Vilces, Lielplatones, Elejas un Sesavas pagasts

1.4. (svītrots ar MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 584)

1.5. (svītrots ar MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 584)

1.6. Rundāles novads

1.7. Stopiņu novads

1.8. Kandavas novada Vānes un Matkules pagasts

1.9. Talsu novada Abavas, Ārlavas, Īves, Ģibuļu, Laidzes, Lībagu, Lubes un Valdgales pagasts

1.10. Brocēnu novads

1.11. Dundagas novads

1.12. Jaunpils novads

1.13. Rojas novads

1.14. Tērvetes novads

2. Pilsētas

2.1. republikas pilsēta Jelgava

2.2. republikas pilsēta Jūrmala

2.3. Bauskas pilsēta

2.4. Dobeles pilsēta

2.5. Sabiles pilsēta

2.6. Stendes pilsēta

2.7. Talsu pilsēta

2.8. Valdemārpils pilsēta

II riska zona

3. Novads un pagasts

3.1. Bauskas novada Mežotnes, Codes, Dāviņu un Vecsaules pagasts

3.2. Jelgavas novada Kalnciema, Līvbērzes un Valgundes pagasts

3.3. Limbažu novada Skultes, Vidrižu, Limbažu un Umurgas pagasts

3.4. Salacgrīvas novada Liepupes pagasts

3.5. Ādažu novads

3.6. Aizkraukles novads

3.7. Aknīstes novads

3.8. Alūksnes novads

3.9. Amatas novads

3.10. Apes novads

3.11. Babītes novads

3.12. Baldones novads

3.13. Baltinavas novads

3.14. Balvu novada Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Lazdulejas, Tilžas, Vectilžas un Vīksnas pagasts

3.15. Carnikavas novads

3.16. Cēsu novads

3.17. Cesvaines novads

3.18. Ērgļu novads

3.19. Garkalnes novads

3.20. Gulbenes novada Druvienas, Lejasciema, Līgo, Lizuma, Rankas un Tirzas pagasts

3.21. Iecavas novads

3.22. Ikšķiles novads

3.23. Ilūkstes novads

3.24. Inčukalna novads

3.25. Jaunjelgavas novads

3.26. Jaunpiebalgas novads

3.27. Jēkabpils novads

3.28. Ķeguma novads

3.29. Ķekavas novads

3.30. Kocēnu novads

3.31. Kokneses novads

3.32. Krimuldas novads

3.33. Krustpils novads

3.34. Lielvārdes novads

3.35. Līgatnes novads

3.36. Līvānu novads

3.37. Lubānas novads

3.38. Madonas novads

3.39. Mālpils novads

3.40. Mārupes novads

3.41. Neretas novads

3.42. Ogres novads

3.43. Olaines novads

3.44. Ozolnieku novads

3.45. Pārgaujas novads

3.46. Pļaviņu novads

3.47. Priekuļu novads

3.48. Raunas novads

3.49. Ropažu novads

3.50. Rugāju novada Lazdukalna pagasts

3.51. Salas novads

3.52. Salaspils novads

3.53. Saulkrastu novads

3.54. Sējas novads

3.55. Siguldas novads

3.56. Skrīveru novads

3.57. Smiltenes novads

3.58. Varakļānu novads

3.59. Vecpiebalgas novads

3.60. Vecumnieku novads

3.61. Viesītes novads

3.62. Viļakas novads

3.63. Dobeles novada Jaunbērzes pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 98

3.64. Engures novads

3.65. Mērsraga novads

3.66. Kandavas novada Cēres, Kandavas, Zantes un Zemītes pagasts

3.67. Talsu novada Balgales, Ķūļciema, Laucienas, Strazdes, Vandzenes un Virbu pagasts

3.68. Tukuma novads

4. Pilsētas

4.1. Limbažu pilsēta

4.2. republikas pilsēta Jēkabpils

4.3. republikas pilsēta Valmiera

4.4. Kandavas pilsēta

III riska zona

5. Novads

5.1. Aglonas novads

5.2. Beverīnas novads

5.3. Burtnieku novads

5.4. Ciblas novads

5.5. Dagdas novads

5.6. Daugavpils novads

5.7. Kārsavas novads

5.8. Krāslavas novads

5.9. Ludzas novads

5.10. Naukšēnu novads

5.11. Preiļu novads

5.12. Rēzeknes novads

5.13. Riebiņu novads

5.14. Rūjienas novads

5.15. Strenču novads

5.16. Valkas novads

5.17. Vārkavas novads

5.18. Viļānu novads

5.19. Zilupes novads

5.20. Limbažu novada Viļķenes, Pāles un Katvaru pagasts

5.21. Salacgrīvas novada Ainažu un Salacgrīvas pagasts

5.22. Alojas novads

5.23. Mazsalacas novads

5.24. Balvu novada Balvu un Kubuļu pagasts

5.25. Gulbenes novada Beļavas, Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes, Litenes, Stāmerienas un Stradu pagasts

5.26. Rugāju novada Rugāju pagasts

6. Pilsētas

6.1. republikas pilsēta Daugavpils

6.2. republikas pilsēta Rēzekne

6.3. Ainažu pilsēta

6.4. Salacgrīvas pilsēta

4.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 17.februāra noteikumiem Nr.83
Āfrikas cūku mēra riska zonas Igaunijas Republikā, Lietuvas Republikā, Polijas Republikā un Itālijas Republikā

(Pielikums MK 03.11.2014. noteikumu Nr. 686 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.03.2015. noteikumiem Nr. 128; MK 30.06.2015. noteikumiem Nr. 355; MK 18.08.2015. noteikumiem Nr. 477; MK 03.11.2015. noteikumiem Nr. 631; MK 26.01.2016. noteikumiem Nr. 67; MK 19.04.2016. noteikumiem Nr. 242; MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 517; MK 30.08.2016. noteikumiem Nr. 584)

I riska zona

1. (Svītrots ar MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 517)

2. Lietuvas Republikas administratīvā teritorija

2.1. Jurbarkas rajona pašvaldības teritorijā − Raudones, Veļonas, Seredžus un Jodaiču pagasts

2.2. Pakrojas rajona pašvaldības teritorijā − Klovaiņu, Rozalimas un Pakrojas pagasts

2.3. Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā − Krekenavas pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no Nevēžas upes

2.4. Raseiņu rajona pašvaldības teritorijā – Arjogalas, Arjogalas pilsētas, Betīgalas, Pagojuku un Šiluvas pagasts

2.5. Šaķu rajona pašvaldības teritorijā − Plokšču, Kriūku, Leķēču, Lukšu, Griškabūdžas, Barzdu, Žvirgždaiču, Sintautu, Kudirkas Naumiestes, Slaviku un Šaķu pagasts

2.6. Pasvales rajona pašvaldība

2.7. Vilkavišķu rajona pašvaldība

2.8. Radvilišķu rajona pašvaldība

2.9. Kalvarijas pašvaldība

2.10. Kazlu Rūdas pašvaldība

2.11. Marijampoles pašvaldība

3. Polijas Republikas administratīvā teritorija

3.1. Podlases vojevodistē:

3.1.1. Augustovas apriņķa Augustovas pašvaldība un Augustovas, Novinkas, Plaskas, Štabinas un Barglova Koscelnu pilsēta

3.1.2. Bjalistokas apriņķa Horoščas, Juhnovecas Koscelni, Suražas, Turosņas, Koscelnas, Tikocinas, Lapu, Posventnes, Zavadu un Dobržiņevo Dužes pašvaldība

3.1.3. Hajnuvkas apriņķa Kleščeles un Čeremhas pašvaldības daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 66

3.1.4. Visoke Mazoveckes apriņķis

3.1.5. Sejnu apriņķis

3.1.6. Suvalsku apriņķa Rutka-Tartakas, Šipilišku, Suvalku un Račku pašvaldība

3.1.7. Zambrovas apriņķis

3.1.8. Sokulkas apriņķa Suhovolas un Koricinas pašvaldība

3.1.9. Belskas apriņķa Braņskas pašvaldības Braņskas, Bočku, Rudkas, Viškovas pilsēta, Belskas Podlaskas pašvaldības daļa, kas atrodas uz rietumiem no līnijas, kuru veido ceļš Nr. 19 (uz ziemeļiem no Belskas Podlaskas pilsētas), un stiepjas līdz Belskas Podlaskas pilsētas austrumu robežai un ceļam Nr. 66 (uz dienvidiem no Belskas Podlaskas pilsētas), Belskas Podlaskas pilsēta, Orlas pašvaldības daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 66

3.1.10. Ļomžas apriņķis

3.1.11. apriņķa pilsēta Bjalistoka

3.1.12. apriņķa pilsēta Ļomža

3.1.13. apriņķa pilsēta Suvalka

3.1.14. Moņķu apriņķis

3.1.15. Semjatičes apriņķa Drohičinas, Dzjadkovices, Grodziskas, Milejčices un Perlejevas pašvaldība

3.2. Mazoveckas vojevodistē:

3.2.1. Sokolovas apriņķa Ceranovas, Jablonnas Lackas, Sterdiņas un Repku pašvaldība

3.2.2. Sedlces apriņķa Korčevas, Pžesmikas, Paprotņas, Suhožebru, Mordu, Sedlces un Zbučinas pašvaldība

3.2.3. Ostrolenkas apriņķa Žekuņas, Trošinas, Červinas un Govorovas pašvaldība

3.2.4. Losices apriņķa Olšankas, Losices un Platerovas pašvaldība

3.2.5. Ostrovas pašvaldība

3.2.6. apriņķa pilsēta Sedlece

3.3. Lubeļskas vojevodistē:

3.3.1. Vlodavas apriņķa Hannas pašvaldība

3.3.2. Bjalas apriņķa Mendzižeca Podlaskas pašvaldības teritorija ar Mendzižeca Podlaskas pilsētu, Drelovas, Lomazu, Rosošas, Piščacas, Kodeņas, Tučnas, Višņices, Slavatičes un Sosnuvkas pašvaldība

3.3.3. Radziņas apriņķa Konkolevņica Vshodņas un Komaruvka Podlaskas pašvaldība

II riska zona

4. Igaunijas Republikas administratīvā teritorija

4.1. Harju apriņķis (izņemot Kūsalu pagasta daļu, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. 1 (E20), Aegvīdu pagastu un Anijas pagastu)

4.2. Austrumviru apriņķis

4.3. Lēnes apriņķis

4.4. Pērnavas apriņķis

4.5. Pelvas apriņķis

4.6. Raplas apriņķis

4.7. Kūsalu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa Nr. 1 (E20)

4.8. Persti pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 24126

4.9. Sūrejāni pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no ceļa Nr. 49

4.10. Tamsalu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa

4.11. Tartu pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa

4.12. Vīratsi pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no līnijas, ko veido ceļa Nr. 92 rietumu daļa līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 155, tad ceļš Nr. 155 līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 24156, tad ceļš Nr. 24156, līdz tas šķērso Verilaskes upi, tad pa Verilaskes upi līdz pagasta dienvidu robežai

4.13. Abjas pagasts

4.14. Alatskivi pagasts

4.15. Avanduses pagasts

4.16. Hāslavas pagasts

4.17. Haljalas pagasts

4.18. Hallistes pagasts

4.19. Kambjas pagasts

4.20. Karksi pagasts

4.21. Kongas pagasts

4.22. Kepu pagasts

4.23. Laekveres pagasts

4.24. Lūnjas pagasts

4.25. Meksas pagasts

4.26. Merjamas pagasts

4.27. Mēksi pagasts

4.28. Peipsiēres pagasts

4.29. Pīrisāres pagasts

4.30. Regaveres pagasts

4.31. Rakveres pagasts

4.32. Saksi pagasts

4.33. Semeru pagasts

4.34. Varas pagasts

4.35. Vihulas pagasts

4.36. Vennu pagasts

4.37. Kallastes pilsēta

4.38. Rakveres pilsēta

4.39. Tartu pilsēta

4.40. Vīlandes pilsēta

5. Lietuvas Republikas administratīvā teritorija

5.1. Anīkšču rajona pašvaldības teritorijā – Kavarskas un Kurkļu pagasts un Anīkšču daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. 121 un Nr. 119

5.2. Jonavas rajona pašvaldības teritorijā – Šilu un Bukoņu pagasts, Žeimju pagastā – Biļušķu, Drobišķu, Normaiņu II, Normainēļu, Juškoņu, Pauļuku, Mitnišķu, Zofijaukas un Naujoku ciems

5.3. Kauņas rajona pašvaldības teritorijā – Akademijas, Alšenu, Babtu, Batnavas, Čeķišķes, Domeikavas, Ežerēles, Garļavas ciems, Kačergines, Kulautavas, Linksmakalnes, Raudondvares, Ringaudu, Roku, Samīlu, Taurakiemu, Užliedžu, Vilkijas ciems un Zapišķu pagasts

5.4. Ķēdaiņu rajona pašvaldības teritorijā – Josvaiņu, Pernaravas, Kraķu, Dotnuvas, Gudžūnu, Survilišķu, Vilaiņu, Truskavas un Šētas pagasts, kā arī Ķēdaiņu pilsēta

5.5. Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Karsakišķu, Naujamiesta, Paīstres, Panevēžas, Ramīgalas, Smiļģu, Upītes, Vadokļu un Velžu pagasts un Krekenavas pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no Nevēžas upes

5.6. Prienu rajona pašvaldības teritorijā – Veiveru, Šilavotu, Naujosi Ūtu, Balbierišķu, Ašmintu, Išlaužu, Pakoņu pagasts

5.7. Šaļčininku rajona pašvaldības teritorijā – Jašūnu, Turģeļu, Akmenīnes, Šaļčininku, Ģervišku, Butrimoņu, Eišišķu, Poškones, Dievenišķes pagasts

5.8. Varēnas rajona pašvaldības teritorijā – Kaņavas, Marcinkones, Merķines pagasts

5.9. Viļņas rajona pašvaldības teritorijā – Suderves un Dūkštas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. 171, Maišagalas, Zujūnu, Avižieņu, Riešes, Paberžes, Nemenčines, Nemenčines pilsētas, Sužoņu, Buivīdžu, Bezdoņu, Lavorišķes, Mickūnu, Šatrininku, Kalveļu, Nemēžas, Rudaminas, Rūkaiņu, Medininku, Marijampoles, Paģiru un Jodšiļu pagasts

5.10. Alītas pilsētas pašvaldība

5.11. Utenas rajona pašvaldības teritorijā – Sudeiķu, Utenas pagasts, Utenas pilsēta, Kuktišķu, Daugaļu, Tauragnu, Saldutišķu pagasts

5.12. Alītas pilsētas pašvaldības teritorijā – Pivašūnu, Punes, Daugu, Aloves, Nemunaiču, Raitininku, Miroslavo, Krokjalauķu, Simno, Alītas pagasts

5.13. Kauņas pilsētas pašvaldība

5.14. Panevēžas pilsētas pašvaldība

5.15. Prienu pilsētas pašvaldība

5.16. Viļņas pilsētas pašvaldība

5.17. Biržu rajona pašvaldība

5.18. Druskininku rajona pašvaldība

5.19. Ignalinas rajona pašvaldība

5.20. Lazdiju rajona pašvaldība

5.21. Molētu rajona pašvaldība

5.22. Rokišķu rajona pašvaldība

5.23. Širvintas rajona pašvaldība

5.24. Švenčoņu rajona pašvaldība

5.25. Ukmerģes rajona pašvaldība

5.26. Zarasu rajona pašvaldība

5.27. Birštonas pašvaldība

5.28. Visaginas pašvaldība

6. Polijas Republikas administratīvā teritorija

6.1. Podlases vojevodistē:

6.1.1. Bjalistokas apriņķa Čarna Bjalistokas, Grodekas, Mihalovo, Supraslas, Vasilkovas un Zabludovas pašvaldība

6.1.2. Sokulkas apriņķa Dombrova Bjalistokas, Janovas, Krinku, Kužnicas, Novi Dvuras, Sidras, Sokulkas un Šudzjalovo pašvaldība

6.1.3. Augustovas apriņķa Lipskas pašvaldība

6.1.4. Hajnuvkas apriņķa Dubičes Cerkevnes pašvaldība, Kleščeles un Čeremhas pašvaldības daļas, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 66

6.1.5. Belskas apriņķa Belskas Podlaskas pašvaldības daļa, kas atrodas uz austrumiem no līnijas, kuru veido ceļš Nr. 19 (uz ziemeļiem no Belskas Podlaskas pilsētas) un stiepjas līdz Belskas Podlaskas pilsētas austrumu robežai un ceļam Nr. 66 (uz dienvidiem no Belskas Podlaskas pilsētas), un Orlas pašvaldības daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 66

III riska zona

7. Lietuvas Republikas administratīvā teritorija

7.1. Anīkšču rajona pašvaldības teritorijā – Debeiķu, Skiemoņu, Viešintas, Andrionišķu, Svēdasu, Troškūnu un Traupes pagasts un Anīkšču pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. 121 un Nr. 119

7.2. Alītas rajona pašvaldības teritorijā – Butrimoņu pagasts

7.3. Jonavas rajona pašvaldības teritorijā – Upninku, Ruklas, Dumšu, Užusaļu un Kulvas pagasts, bet Žeimju pagastā – Akļu, Akmeņu, Barsukines, Blauzdžu, Girēļu, Jagēlavas, Juljanavas, Kuigaļu, Liepkalņu, Martīnišļu, Milašišķu, Mimaļu, Naujasodes, Normaiņu I, Padobju, Palankešu, Pamelnītēles, Pēdžu, Skrīnes, Svalkeņu, Terespolas, Varpēņu, Žeimju dzelzsceļa stacija un Žievelišķu ciems, kā arī Žeimju ciemats

7.4. Kaišadores rajona pašvaldība

7.5. Kauņas rajona pašvaldības teritorijā – Vandžogalas, Lapju, Karmelavas un Neveroņu pagasts

7.6. Ķēdaiņu rajona pašvaldības teritorijā – Pelēdnaģu pagasts

7.7. Prienu rajona pašvaldības teritorijā – Jieznas un Staklišķes pagasts

7.8. Panevēžas rajona pašvaldības teritorijā – Miezišķu un Raguvas pagasts

7.9. Šaļčininku rajona pašvaldības teritorijā – Baltoji Voķes, Pabares, Dainavas, Kalesninku pagasts

7.10. Varenas rajona pašvaldības teritorijā – Valkininku, Jaķēnu, Matuizu, Varēnas, Vīdeņu pagasts

7.11. Viļņas rajona pašvaldības teritorijā – Suderves un Dūkštas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. 171

7.12. Utenas rajona pašvaldības teritorijā – Užpaļu, Vīžonas un Leļūnu pagasts

7.13. Elektrēnu pašvaldība

7.14. Jonavas pilsētas pašvaldība

7.15. Kaišadores pilsētas pašvaldība

7.16. Kupišķu rajona pašvaldība

7.17. Traķu rajona pašvaldība

7.1 (Svītrots ar MK 19.04.2016. noteikumiem Nr. 242)

7.2 Igaunijas Republikas administratīvā teritorija

7.2 1. Jegevas apriņķis

7.2 2. Jervas apriņķis

7.2 3. Valgas apriņķis

7.2 4. Veru apriņķis

7.2 5. Kūsalu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. 1 (E20)

7.2 6. Persti pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 24126

7.2 7. Sūrejāni pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no ceļa Nr. 49

7.2 8. Tamsalu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa

7.2 9. Tartu pagasta daļa, kas atrodas uz rietumiem no Tallinas–Tartu dzelzceļa

7.2 10. Vīratsi pagasta daļa, kas atrodas uz austrumiem no līnijas, ko veido ceļa Nr. 92 rietumu daļa līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 155, tad ceļš Nr. 155 līdz tā krustojumam ar ceļu Nr. 24156, tad ceļš Nr. 24156, līdz tas šķērso Verilaskes upi, tad pa Verilaskes upi līdz pagasta dienvidu robežai

7.2 11. Aegvīdu pagasts

7.2 12. Anijas pagasts

7.2 13. Kadrinas pagasts

7.2 14. Kolgajāni pagasts

7.2 15. Kongutas pagasts

7.2 16. Keo pagasts

7.2 17. Laevas pagasts

7.2 18. Neo pagasts

7.2 19. Paistu pagasts

7.2 20. Puhjas pagasts

7.2 21. Rakes pagasts

7.2 22. Rannu pagasts

7.2 23. Rengu pagasts

7.2 24. Sārepēdi pagasts

7.2 25. Tapas pagasts

7.2 26. Tehtveres pagasts

7.2 27. Tarvastu pagasts

7.2 28. Ilenurmes pagasts

7.2 29. Veikemārjas pagasts

7.2 30. Elvas pilsēta

7.2 31. Vehmas pilsēta

7.3 Polijas Republikas administratīvā teritorija

7.1. Hajnovkas apriņķa Čižes, Bialovežas, Hajnovakas pašvaldības teritorija ar Hajnovkas, Narevas un Narevkas pilsētu

7.2. Semjatičes apriņķa Meļņikas, Nurzecas-Stacjas pašvaldība un Semjatičes pašvaldības teritorija ar Semjatičes pilsētu

7.3. Mazovijas vojevodistē:

7.3.1. Losices apriņķa Sarnakas, Stara Kornicas un Hušlevas pašvaldība

7.4. Ļubļinas vojevodistē:

7.4.1. Bjalas apriņķa Konstantinovas, Janovas Podlaskas, Lesnas Podlaskas, Rokitnas, Bjalas Podlaskas, Zalesjes pašvaldība un Terespolas pašvaldības teritorija ar Terespolas pilsētu

7.4.2. apriņķa pilsēta Bjalas Podlaska

IV riska zona

8. Itālijas Republikas administratīvā teritorija

Sardīnija
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 83Pieņemts: 17.02.2004.Stājas spēkā: 21.02.2004. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 28 (2976), 20.02.2004.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
84573
{"selected":{"value":"02.09.2016","content":"<font class='s-1'>02.09.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"02.09.2016","iso_value":"2016\/09\/02","content":"<font class='s-1'>02.09.2016.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"10.08.2016","iso_value":"2016\/08\/10","content":"<font class='s-1'>10.08.2016.-01.09.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.04.2016","iso_value":"2016\/04\/22","content":"<font class='s-1'>22.04.2016.-09.08.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.02.2016","iso_value":"2016\/02\/05","content":"<font class='s-1'>05.02.2016.-21.04.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.11.2015","iso_value":"2015\/11\/11","content":"<font class='s-1'>11.11.2015.-04.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.08.2015","iso_value":"2015\/08\/28","content":"<font class='s-1'>28.08.2015.-10.11.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.07.2015","iso_value":"2015\/07\/04","content":"<font class='s-1'>04.07.2015.-27.08.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.03.2015","iso_value":"2015\/03\/25","content":"<font class='s-1'>25.03.2015.-03.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.11.2014","iso_value":"2014\/11\/06","content":"<font class='s-1'>06.11.2014.-24.03.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.08.2014","iso_value":"2014\/08\/27","content":"<font class='s-1'>27.08.2014.-05.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.11.2013","iso_value":"2013\/11\/15","content":"<font class='s-1'>15.11.2013.-26.08.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.08.2013","iso_value":"2013\/08\/16","content":"<font class='s-1'>16.08.2013.-14.11.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.10.2009","iso_value":"2009\/10\/03","content":"<font class='s-1'>03.10.2009.-15.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.04.2009","iso_value":"2009\/04\/16","content":"<font class='s-1'>16.04.2009.-02.10.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.02.2004","iso_value":"2004\/02\/21","content":"<font class='s-1'>21.02.2004.-15.04.2009.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
02.09.2016
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)