1. Noteikumi nosaka komersanta, kooperatīvās sabiedrības, ārvalsts komersanta filiāles un nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvnie­cības, biedrības un nodibinājuma, politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības, reliģiskās organizācijas, arodbiedrības, iestādes, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta, valsts vai pašval­dību aģentūras, citas juridiskās un fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību (turpmāk - uzņēmums), saņemto un izdarīto skaidrās naudas maksājumu (turpmāk - kases operācijas) uzskaites kārtību.

(MK 14.11.2006. noteikumu Nr.927 redakcijā)

2. Uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, kases grāmatu nekārto un kases operācijas reģistrē saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā vai ieņēmumu uzskaites reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

(MK 02.08.2011. noteikumu Nr.602 redakcijā)

3. Uzņēmuma kases operācijas, kā arī skaidrās naudas atlikumus uzņēmuma kasē reģistrē atsevišķi kases operācijām euro un kases operācijām ārvalstu valūtās (pa to veidiem) iekārtotās kases grāmatās (turpmāk — kases grāmata), ja kases grāmata sagatavota papīra reģistra veidā. Ja kases grāmatu kārto elektroniski, izmantojot datorprogrammu, tad uzņēmuma kases operācijas, kā arī skaidrās naudas atlikumus uzņēmuma kasē reģistrē vienā kases grāmatā, atsevišķi uzskaitot kases operācijas euro un kases operācijas ārvalstu valūtās (pa to veidiem).

(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.983)

4. Kases grāmatu kārto katru dienu, bet šo noteikumu 5.punktā minētajā gadījumā — katru nedēļu (turpmāk — attiecīgais periods), kad uzņēmumam bijušas kases operācijas, izdarot šādus ierakstus:

4.1. skaidrās naudas atlikums kasē (ja tāds ir) attiecīgā perioda sākumā;

4.2. visas kases operācijas attiecīgajā periodā, nodalot skaidrās naudas saņemšanu un izsniegšanu;

4.3. skaidrās naudas atlikums kasē (ja tāds ir) attiecīgā perioda beigās.

5. Ja uzņēmuma vidējie dienas skaidrās naudas ieņēmumi kasē nav lielāki par 150 euro, uzņēmums kases grāmatu kārto reizi nedēļā. Vidējos dienas skaidrās naudas ieņēmumus kasē aprēķina, saskaitot katrā iepriekšējā kalendāra mēneša darbdienā saņemtos skaidrās naudas maksājumus kasē un iegūto kopsummu dalot ar minētā kalendāra mēneša darbdienu skaitu.

(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.983)

6. Uzņēmums, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu, no personas skaidrā naudā saņemto samaksu reģistrē kases aparātā, kases sistēmā vai specializētajā ierīcē vai iekārtā (turpmāk - kases aparāts), par darbdienas laikā saņemto un iemaksāšanai uzņēmuma kasē paredzēto skaidrās naudas summu sagatavo vienu kases ieņēmumu orderi, ar kuru saskaņā iemaksā naudu kasē un izdara ierakstu kases grāmatā. Šo kases ieņēmumu orderi sagatavo, pamatojoties uz kases aparāta žurnāla datiem.

(MK 14.11.2006. noteikumu Nr.927 redakcijā)

6.¹ Ja saskaņā ar uzņēmuma vadītāja noteikto kārtību kasieris operators darbdienas laikā saņemto skaidro naudu nodod inkasatoram iemaksāšanai uzņēmuma kontā kredītiestādē vai krājaizdevu sabiedrībā vai šo naudu pats iemaksā uzņēmuma kontā kredītiestādē vai krājaizdevu sabiedrībā, kases grāmatu nekārto un kases operācijas reģistrē kases aparāta žurnālā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību.

(MK 20.11.2007. noteikumu Nr.784 redakcijā)

7. Uzņēmums, kurš saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu, var nelietot kases aparātu, par darbdienas laikā saņemto un iemaksāšanai uzņēmuma kasē paredzēto skaidrās naudas summu sagatavo vienu kases ieņēmumu orderi, ar kuru saskaņā iemaksā naudu uzņēmuma kasē un izdara ierakstu kases grāmatā. Šo kases ieņēmumu orderi sagatavo, pamatojoties uz minētajos nor­matīvajos aktos noteikto izsniegto darījumu apliecinošo dokumentu (piemēram, kvīts, biļete) datiem vai par darbdienas laikā saņemtās skaidrās naudas ieņēmumu kopsummu. Šis punkts neattiecas uz šo noteikumu 36.punktā minētajiem darījumu apliecino­šajiem dokumentiem.

(MK 14.11.2006. noteikumu Nr.927 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.11.2007. noteikumiem Nr.784; MK 16.03.2010. noteikumiem Nr.265)

8. Ja uzņēmums saņem no personas tādu skaidrās naudas maksājumu, uz kuru neattiecas normatīvajos aktos, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu, minētās prasības (piemēram, darbinieks iemaksā uzņēmuma kasē skaidro naudu kā saņemtā avansa pārpa­likumu), katram šādam maksājumam sagatavo atsevišķu kases ieņēmumu orderi (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā - kases iemaksu attaisnojuma dokumentu), ar kuru saskaņā iemaksā naudu kasē un izdara ierakstu kases grāmatā.

(MK 14.11.2006. noteikumu Nr.927 redakcijā)

8.¹ Iestāde, kura tiek finansēta no pašvaldības budžeta, var nepiemērot šo noteikumu 8. punktā minēto prasību par atsevišķa kases ieņēmumu ordera sagatavošanu, ja, saņemot skaidrās naudas maksājumu par attiecīgās iestādes administrētu nodokli, nodevu vai maksas pakalpojumu, ievēro šādus nosacījumus:

8.¹ 1. kases ieņēmumu ordera vietā sagatavo citu attiecīgās iestādes vadītāja izvēlētu dokumentu, kas apliecina skaidrās naudas maksājumu un kurā norādīti šo noteikumu 14. punktā (izņemot 14.8. apakšpunktu) minētie rekvizīti. Fiziskai personai, kura neveic saimniecisko darbību, šo noteikumu 14.3. apakšpunktā minētos rekvizītus dokumentā norāda pēc tās pieprasījuma;

8.¹ 2. pamatojoties uz šo noteikumu 8.¹ 1. apakšpunktā minēto dokumentu kopsavilkuma datiem, par darbdienas laikā attiecīgajā iestādē saņemto un iemaksāšanai kasē paredzēto skaidrās naudas summu sagatavo vienu kases ieņēmumu orderi, saskaņā ar kuru izdara ierakstu kases grāmatā.

(MK 07.08.2018. noteikumu Nr. 490 redakcijā)

9. Kases grāmatu kārto saskaņā ar šādām prasībām:

9.1. katram pārskata gadam iekārto jaunu kases grāmatu. Pārskata gada sākumā kases grāmatā norādītajam skaidrās naudas atlikumam kasē jābūt vienādam ar iepriekšējā pārskata gada beigās aprēķināto un kases grāmatā norādīto skaidrās naudas atlikumu;

9.2. ieraksti par katru attiecīgo periodu izdarāmi atsevišķā kases grāmatas lapā, norādot attiecīgā perioda sākuma un beigu datumu;

9.3. kases operācijas reģistrē, pamatojoties uz kases ieņēmumu vai izdevumu orderiem (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā — kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentiem) un norādot kases grāmatā attiecīgā ordera (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā — kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumenta) numuru, maksājuma mērķi un kases operācijas summu;

9.4. kases grāmatā ierakstītajam kases atlikumam attiecīgā perioda sākumā jāatbilst kases atlikumam iepriekšējā attiecīgā perioda beigās;

9.5. ārkārtas gadījumos (piemēram, ja konstatēta zādzība) inventarizācijā konstatēto skaidrās naudas iztrūkumu kases grāmatā reģistrē inventarizācijas dienā, pamatojoties uz šim nolūkam īpaši sagatavotu kases izdevumu orderi, bet skaidrās naudas pārpalikumu —, pamatojoties uz kases ieņēmumu orderi. Kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām un Latvijas Bankai atļauts inventarizācijā konstatēto skaidrās naudas iztrūkumu vai pārpalikumu reģistrēt kases grāmatā, pamatojoties arī uz citu šim nolūkam īpaši sagatavotu kases izmaksu vai iemaksu attaisnojuma dokumentu;

9.6. kases grāmatu obligāti noslēdz mēneša pēdējā darbdienā.

(Grozīts ar MK 14.11.2006. noteikumiem Nr.927)

9.¹ Ja Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajā latu un euro vienlaicīgas apgrozības periodā vai latu skaidras naudas nomaiņas periodā pret euro, vai pēc šī perioda beigām uzņēmumam ir kases operācijas vai skaidrās naudas atlikumi latos, ievēro šādus nosacījumus:

9.¹ 1. uzņēmums iekārto atsevišķu kases grāmatu kases operācijām latos, ja kases grāmata sagatavota papīra reģistra veidā;

9.¹ 2. kases grāmatā atsevišķi uzskaita kases operācijas latos, ja kases grāmatu kārto elektroniski, izmantojot datorprogrammu, un kases operācijas, kā arī skaidrās naudas atlikumus uzņēmuma kasē reģistrē pa valūtu veidiem vienā kases grāmatā.

(MK 24.09.2013. noteikumu Nr.983 redakcijā)

9.² Kases grāmatā norādīto 2014.gada 1.janvārī kasē esošo skaidrās naudas atlikumu latos pārrēķina uz to ekvivalentu euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

(MK 24.09.2013. noteikumu Nr.983 redakcijā)

10. Kases grāmatu sagatavo un ierakstus izdara tā, lai tajā ietvertā informācija saglabātos likumā "Par grāmatvedību" grāmatvedības reģistriem paredzētajā glabāšanas laikā (10 gadu).

11. Ja kases grāmatu kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu (datorprogrammu), tad nodrošina izdrukas — attiecīgā perioda kases ieņēmumu un izdevumu pārskatus. Pārskatiem jābūt numurētiem no pārskata gada sākuma augošā secībā. Pārskata gada beigās vai, ja nepieciešams, agrāk izdrukas brošē hronoloģiskā secībā.

(Grozīts ar MK 14.11.2006. noteikumiem Nr.927)

12. Papīra reģistra veidā sagatavotai kases grāmatai jābūt ar noplēšamām ielikuma lapām, kuras paredzētas kases ieņēmumu un izdevumu pārskatu sagatavošanai. Kases grāmatas lapas numurē no pārskata gada sākuma augošā secībā, caurauklo, pēdējā lapā norāda lapu skaitu un apliecina ar uzņēmuma vadītāja un atbildīgā grāmatveža parakstu un zīmogu, ja tāds ir. Kases grāmatas lapai un noplēšamai ielikuma lapai ir viens un tas pats numurs.

13. Ierakstiem papīra reģistra veidā sagatavotā kases grāmatā nedrīkst izmantot zīmuli. Ja šādā kases grāmatā izdara labojumu, to atrunā, norādot, kas, kad un kāpēc labojis. Labojumu ar parakstu apliecina uzņēmuma kasieris un atbildīgais grāmatvedis.

(Nodaļas nosaukums MK 14.11.2006. noteikumu Nr.927 redakcijā)

14. Kases ieņēmumu orderim ir obligāti šādi rekvizīti (identifikācijas dati):

14.1. uzņēmuma — skaidrās naudas saņēmēja — nosaukums (komersanta firma) un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (vai nodokļu maksātāja reģistra kods);

14.2. dokumenta nosaukums, numurs un sagatavošanas datums;

14.3. fiziskās personas — skaidrās naudas maksātāja — vārds, uzvārds un personas kods (rezidentiem), personu apliecinoša dokumenta dati (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums un vieta) vai personas identifikācijas kods un valsts nosaukums (nerezidentiem), ievērojot šo noteikumu 26.punktā noteikto kārtību attiecībā uz ārvalsts valūtas pirkšanas darījumiem;

14.4. saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums (norāda arī pievienotā attaisnojuma dokumenta (ja tāds ir) nosaukumu, numuru un sagatavošanas datumu);

14.5. valūtas kods;

14.6. saņemamā skaidrās naudas summa, izteikta ar cipariem;

14.7. saņemamā skaidrās naudas summa, izteikta ar vārdiem un cipariem (šo summu veidojošās valūtas vienības – euro, ASV dolāri un citas – ar vārdiem, bet to daļas – centi un citas – ar cipariem);

14.8. uzņēmuma vadītāja vai atbildīgā grāmatveža paraksts;

14.9. kasiera paraksts.

(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.983)

15. Kases izdevumu orderim ir obligāti šādi rekvizīti (identifikācijas dati):

15.1. uzņēmuma — skaidrās naudas izsniedzēja — nosaukums (komersanta firma) un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (vai nodokļu maksātāja reģistra kods);

15.2. dokumenta nosaukums, numurs un sagatavošanas datums;

15.3. fiziskās personas — skaidrās naudas saņēmēja — vārds, uzvārds un personas kods (rezidentiem), personu apliecinoša dokumenta dati (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums un vieta) vai personas identifikācijas kods un valsts nosaukums (nerezidentiem), ievērojot šo noteikumu 26.punktā noteikto kārtību attiecībā uz ārvalsts valūtas pārdošanas darījumiem;

15.4. saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums (norāda arī pievienotā attaisnojuma dokumenta (ja tāds ir) nosaukumu, numuru un sagatavošanas datumu);

15.5. valūtas kods;

15.6. izsniedzamā skaidrās naudas summa, izteikta ar cipariem;

15.7. izsniedzamā skaidrās naudas summa, izteikta ar vārdiem un cipariem (šo summu veidojošās valūtas vienības – euro, ASV dolāri un citas – ar vārdiem, bet to daļas – centi un citas – ar cipariem);

15.8. skaidrās naudas saņēmēja paraksts;

15.9. uzņēmuma vadītāja un/vai atbildīgā grāmatveža paraksts;

15.10. kasiera paraksts.

(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.983)

16. Ja kases ieņēmumu vai izdevumu orderos norāda skaidro naudu ārvalsts valūtā, papildus šo noteikumu 14. un 15.punktā minētajiem rekvizītiem (identifikācijas datiem) norāda arī grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā darījuma dienas sākumā.

(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.983)

16.¹ Ja Euro ieviešanas kārtības likumā noteiktajā latu un euro vienlaicīgas apgrozības periodā vai latu skaidras naudas nomaiņas periodā pret euro, vai pēc šī perioda beigām attiecīgi kases ieņēmumu vai izdevumu orderos norāda skaidro naudu latos, papildus šo noteikumu 14. un 15.punktā minētajiem rekvizītiem (informācijai) norāda arī Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu.

(MK 24.09.2013. noteikumu Nr.983 redakcijā)

17. Ja konkrētu skaidrās naudas maksājumu skaidrās naudas saņēmēja vietā saņem cita (pilnvarotā) fiziskā persona, papildus šo noteikumu 15.punktā minētajiem rekvizītiem (identifikācijas datiem) norāda arī tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kura ir pilnvarota naudu saņemt un parakstīties kā faktiskais naudas saņēmējs.

18. Ja uz attaisnojuma dokumenta (piemēram, izmaksu saraksta, iesnieguma, rēķina), kas kases izdevumu orderī norādīts kā maksājuma pamatojums un pievienots kases izdevumu orderim, ir uzņēmuma vadītāja parakstīts rīkojums (atļauja) skaidrās naudas izsniegšanai, uzņēmuma vadītāja paraksts uz kases izdevumu ordera nav obligāts.

19. Kases ieņēmumu un izdevumu orderus, kā arī kredītiestāžu, krājaizdevu sabiedrību un Latvijas Bankas kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentus uzņēmuma vadītāja un/vai atbildīgā grāmatveža vietā viņu pilnvarotās personas/pilnvarotā persona drīkst parakstīt tikai tad, ja uzņēmuma vadītājs to nosaka ar rakstisku rīkojumu. Rīkojuma kopijai un pilnvaroto personu paraksta paraugiem jāatrodas kasē.

(Grozīts ar MK 14.11.2006. noteikumiem Nr.927)

20. Kases operāciju veikšanai sagatavotos kases ieņēmumu un izdevumu orderus pirms to iesniegšanas kasē reģistrē kases ieņēmumu un izdevumu orderu reģistrācijas žurnālā. Kases ieņēmumu un izdevumu orderus numurē atsevišķi. Kases ieņēmumu un izdevumu orderus drīkst reģistrēt elektroniski, izmantojot datorprogrammu. Ja kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentus reģistrē elektroniski, atsevišķa šo dokumentu reģistrācija nav nepieciešama (ar nosacījumu, ka katram skaidrās naudas darījumam tiek piešķirts unikāls identifikācijas numurs, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā un kurš norādīts kases iemaksu vai izmaksu attaisnojuma dokumentā).

(Grozīts ar MK 14.11.2006. noteikumiem Nr.927)

21. Ja saskaņā ar uzņēmuma vadītāja noteikto kārtību skaidrās naudas maksājumu izdarīšanai tiek sagatavots izmaksu saraksts, papildus likuma "Par grāmatvedību" 7.panta pirmajā daļā minētajiem obligātajiem rekvizītiem (identifikācijas datiem) šim sarakstam ir obligāti arī šādi saraksta sākumā izvietoti rekvizīti (identifikācijas dati):

21.1. uzņēmuma vadītāja un atbildīgā grāmatveža parakstīta atļauja izmaksāt skaidro naudu;

21.2. izsniedzamā skaidrās naudas kopsumma, izteikta ar vārdiem un cipariem (euro – ar vārdiem, bet centi – ar cipariem);

21.3. izmaksāšanas termiņš.

(Grozīts ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.983)

22. Saskaņā ar izmaksu sarakstu drīkst izmaksāt tikai darba algas vai cita veida atlīdzību saistībā ar darbu (darba samaksu, atalgojumus), kompensācijas un citas normatīvajos aktos paredzētās izmaksas uzņēmuma darbiniekiem, avansu (euro) darbinieku komandējuma vai darba brauciena izdevumiem, regulāri izmaksājamās stipendijas un kompensācijas studentiem vai citām personām to mācību laikā, kā arī pensijas un regulāri izmaksājamos valsts sociālos vai sociālās apdrošināšanas pabalstus un pašvaldības sociālos pabalstus.

(Grozīts ar MK 25.03.2004. noteikumiem Nr.172; MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.983)

23. Kases ieņēmumu vai izdevumu orderos un izmaksu sarakstos ierakstus izdara precīzi un skaidri. Aizliegts izdarīt ierakstus tehniski viegli pārlabojamā vai fiziski nenoturīgā veidā (rakstiskiem ierakstiem nedrīkst izmantot zīmuli). Šajos orderos un sarakstos nav pieļaujami nekādi labojumi.

24. Kredītiestāžu, krājaizdevu sabiedrību un Latvijas Bankas kases iemaksu attaisnojuma dokumentiem ir obligāti šo noteikumu 14.punktā minētie rekvizīti (identifikācijas dati), kā arī, ja skaidrās naudas maksātājs ir juridiskā persona, — uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs vai nodokļu maksātāja reģistra kods. Ja kredītiestāžu, krājaizdevu sabiedrību un Latvijas Bankas kases iemaksu attaisnojuma dokumenti tiek sagatavoti elektroniski, tajos saņemamās skaidrās naudas summu var norādīt tikai ar cipariem.

(MK 25.03.2004. noteikumu Nr.172 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.11.2006. noteikumiem Nr.927)

25. Kredītiestāžu, krājaizdevu sabiedrību un Latvijas Bankas kases izmaksu attaisnojuma dokumentiem ir obligāti šo noteikumu 15.punktā minētie rekvizīti (identifikācijas dati). Ja kredītiestāžu, krājaizdevu sabiedrību un Latvijas Bankas kases izmaksu attaisnojuma dokumenti tiek sagatavoti elektroniski, tajos izsniedzamās skaidrās naudas summu var norādīt tikai ar cipariem.

(MK 25.03.2004. noteikumu Nr.172 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.11.2006. noteikumiem Nr.927)

26. Pārdodot ārvalsts valūtu fiziskajai personai vai pērkot ārvalsts valūtu no fiziskās personas (ārvalsts valūtas pārdošanas vai pirkšanas darījums), kases ieņēmumu vai izdevumu orderī (kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā un Latvijas Bankā — kases iemaksu vai izmaksu attaisnojuma dokumentā) attiecīgās fiziskās personas identifikācijas datus norāda tikai tad, ja darījuma summa un veids atbilst kādai no Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumos Nr.127 "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību" minētajām pazīmēm.

(Grozīts ar MK 14.11.2006. noteikumiem Nr.927)

27. Kases operācijas veic tā persona, kura saskaņā ar līgumu, uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu vai izdotu pilnvaru pilda kasiera pienākumus (turpmāk — kasieris).

28. Atbildīgā grāmatveža pienākumus veic tā persona, kura saskaņā ar līgumu, uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu vai izdotu pilnvaru paraksta kases ieņēmumu un/vai izdevumu orderus un izmaksu sarakstus (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā — kases iemaksu un/vai izmaksu attaisnojuma dokumentus), kā arī veic citus šajos noteikumos paredzētos uzdevumus (turpmāk — atbildīgais grāmatvedis).

(Grozīts ar MK 14.11.2006. noteikumiem Nr.927)

29. Lai nodrošinātu kases operāciju pilnīgu uzskaiti (reģistrāciju un iekšējo kontroli), uzņēmuma vadītājs nedrīkst uzdot kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus pildīt vienai un tai pašai personai, izņemot šo noteikumu 30.punktā minētos gadījumus.

30. Uzņēmuma vadītājs, kas grāmatvedību kārto pats (individuālais komersants, cita fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, individuālā uzņēmuma īpašnieks, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks, kapitālsabiedrības vienīgais īpašnieks – vienīgais valdes loceklis), kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus drīkst veikt pats.Kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un Latvijas Banka drīkst apvienot kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus, ja tiek nodrošinātas atbilstošas iekšējās kontroles procedūras pilnīgai un pareizai saimniecisko darījumu iegrāmatošanai.

(MK 14.11.2006. noteikumu Nr.927 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.07.2009. noteikumiem Nr.738; MK 02.08.2011. noteikumiem Nr.602)

31. Kasieris pienākumu pildīšanu uzsāk, pieņemot glabāšanā ar pieņemšanas un nodošanas aktu uzņēmuma skaidrās naudas atlikumu kasē un kases grāmatu, saņemot lietošanā uzņēmuma vadītāja norādīto skaidrās naudas glabāšanas vietu un — attiecīgos gadījumos — kases aparātu.

32. Par uzņēmuma skaidrās naudas glabāšanas vietas drošību atbild uzņēmuma vadītājs.

33. Kasieris izsniedz no kases skaidro naudu tikai fiziskajai personai, kura kases izdevumu orderī vai izmaksu sarakstā (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā — kases izmaksu attaisnojuma dokumentā) norādīta kā skaidrās naudas saņēmējs vai kurai ir attiecīga normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavota pilnvara (turpmāk — pilnvarotā persona). Skaidrā nauda tiek izsniegta tikai tad, kad fiziskā persona ir parakstījusies kases izdevumu orderī vai izmaksu sarakstā (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā — kases izmaksu attaisnojuma dokumentā). Pilnvaru vai tās kopiju, ja pilnvara nav vienreizēja, pievieno kases izdevumu orderim vai izmaksu sarakstam (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā — kases izmaksu attaisnojuma dokumentam).

(Grozīts ar MK 14.11.2006. noteikumiem Nr.927)

34. Saņemot kases ieņēmumu vai izdevumu orderi vai izmaksu sarakstu (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā — kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentu), kasierim ir pienākums pārbaudīt, vai norādīti visi paredzētie obligātie rekvizīti (identifikācijas dati), īpaši — vai ir uzņēmuma vadītāja un/vai atbildīgā grāmatveža parakstīta atļauja saņemt vai izdarīt skaidrās naudas maksājumu.

(Grozīts ar MK 14.11.2006. noteikumiem Nr.927)

35. Ja kasierim dots uzdevums izdarīt skaidrās naudas maksājumus pēc izmaksu saraksta, ir spēkā šādi nosacījumi:

35.1. skaidrās naudas maksājumus pēc konkrēta izmaksu saraksta drīkst izdarīt tikai viens un tas pats kasieris. Ja skaidro naudu izmaksā vairāki kasieri, tie naudu izmaksā pēc atsevišķiem izmaksu sarakstiem;

35.2. izsniedzot skaidro naudu pilnvarotajai personai, izmaksu sarakstā kasieris naudas saņēmēja paraksta priekšā ieraksta vārdus "Ar pilnvaru";

35.3. pēc izmaksu sarakstā noteiktā izmaksāšanas termiņa beigām (iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta, — triju darbdienu laikā) kasieris sarakstu slēdz šādā kārtībā:

35.3.1. sarakstā pretim tās personas datiem, kurai nav izsniegta sarakstā norādītā skaidrās naudas summa, ieraksta vārdu "Neizmaksāts" (atļauts izmantot attiecīgu spiedogu);

35.3.2. sagatavo neizmaksāto skaidrās naudas summu sarakstu;

35.3.3. izmaksu saraksta beigās uzraksta, cik liela skaidrās naudas summa pēc šī saraksta izsniegta un cik liela ir neizmaksātā summa. Minētos ierakstus apliecina ar savu parakstu;

35.4. izmaksu sarakstu kopā ar neizmaksāto skaidrās naudas summu sarakstu iesniedz atbildīgajam grāmatvedim sarakstos norādīto datu pārbaudei un kases izdevumu ordera sagatavošanai pēc noslēgtā izmaksu saraksta (atsevišķa papīra dokumenta vietā par kases izdevumu orderi atļauts izmantot attiecīgu spiedogu uz izmaksu saraksta).

36. Šo noteikumu 8. punktā un 8.¹ 1. apakšpunktā minētajā gadījumā par saņemto skaidrās naudas maksājumu kasieris maksātājam izsniedz kases ieņēmumu ordera (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā – kases iemaksu attaisnojuma dokumenta; iestādē, kura tiek finansēta no pašvaldības budžeta, – kases ieņēmumu ordera vietā sagatavota cita dokumenta, kas apliecina skaidrās naudas maksājumu) kopiju, norakstu vai kvīti, kurā norādīti attiecīgi šo noteikumu 14. punktā vai 8.¹ 1. apakšpunktā minētie rekvizīti un kuru apliecina ar zīmogu (spiedogu, kurā norādīts uzņēmuma vai iestādes nosaukums).

(MK 07.08.2018. noteikumu Nr. 490 redakcijā)

37. Kasieris kases grāmatu kārto šādā secībā:

37.1. tūlīt pēc tam, kad ir saņemts vai izdarīts kases ieņēmumu vai izdevumu orderī (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā — kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentā) norādītais skaidrās naudas maksājums, vai tad, kad saņemts kases ieņēmumu orderis, kas sagatavots saskaņā ar kases aparāta žurnāla un/vai kvīšu kopsavilkuma datiem, vai kases izdevumu orderis pēc noslēgtā izmaksu saraksta, izdara kases grāmatā ierakstus par kases operācijām;

37.2. attiecīgā perioda beigās aprēķina skaidrās naudas atlikumu kasē, kā arī saņemto un izdarīto skaidrās naudas maksājumu kopsummas un sastāda kases ieņēmumu un izdevumu pārskatu.

(Grozīts ar MK 14.11.2006. noteikumiem Nr.927)

38. Kasieris kases ieņēmumu un izdevumu pārskatu kopā ar kases ieņēmumu un izdevumu orderiem (kredītiestādēs, krājaizdevu sabiedrībās un Latvijas Bankā — kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentiem) un tiem pievienotajiem attaisnojuma dokumentiem, ja tādi ir (piemēram, izmaksu saraksts, uzņēmuma vadītāja rakstisks rīkojums vai atļauja izsniegt skaidro naudu avansā uzņēmuma darbiniekam saimniecisku uzdevumu veikšanai, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reģistrēta kvīts vai šādu kvīšu, biļešu vai kases aparāta žurnāla datu kopsavilkums), uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā pret parakstu iesniedz atbildīgajam grāmatvedim.

(Grozīts ar MK 14.11.2006. noteikumiem Nr.927)

39. Skaidrās naudas atlikumu kasē regulāri pārbauda, veicot inventarizāciju. Inventarizācijas komisija, kuras sastāvā obligāti ir iekļauts atbildīgais grāmatvedis, bet kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā un Latvijas Bankā — atbildīgais grāmatvedis vai cits atbildīgais darbinieks, kasiera klātbūtnē (ārkārtas gadījumos — saskaņā ar uzņēmuma vadītāja rīkojumu bez kasiera klātbūtnes) pārskaita visas banknotes un monētas un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām sastāda inventarizācijas sarakstu. Šajā sarakstā norāda inventarizācijā konstatēto skaidrās naudas kopsummu, kā arī banknošu skaitu sadalījumā pa nomināliem. Kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un Latvijas Bankas inventarizācijas sarakstā var nenorādīt banknošu skaitu sadalījumā pa nomināliem.

(Grozīts ar MK 14.11.2006. noteikumiem Nr.927)

40. (Svītrots ar MK 14.11.2006. noteikumiem Nr.927.)

41. Sniedzot Pasta likumā paredzētos pasta pakalpojumus, kas saistīti ar norēķiniem, kases operācijās var izmantot arī citus kases iemaksu un izmaksu attaisnojuma dokumentus, ja to sagatavošanā, reģistrēšanā un rīcībā ar tiem attiecīgi piemēro šajos noteikumos kases ieņēmumu un kases izdevumu orderiem paredzētās prasības.

42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumus Nr.244 "Kases operāciju uzskaites noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 272./274.nr.).

43. Noteikt kredītiestādēm pārejas periodu datorprogrammu pielāgošanai šo noteikumu 11., 14. un 15.punktā minētajām prasībām līdz 2004.gada 31.decembrim.

(MK 25.03.2004. noteikumu Nr.172 redakcijā)