1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Šā likuma termini un jēdzieni lietoti Padomes 1999.gada 22.marta regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 93.panta piemērošanai (turpmāk — Padomes regula Nr. 659/1999), Komisijas 2006.gada 24.oktobra regulas (EK) Nr. 1628/2006 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam (turpmāk — Komisijas regula Nr. 1628/2006) un citu uz Padomes 1998.gada 7.maija regulas (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93.pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (turpmāk — Padomes regula Nr. 994/98), pamata izdoto Komisijas regulu izpratnē.

(2) Likumā ir lietoti arī šādi termini:

1) atbalsta intensitāte — subsīdijas ekvivalents, reizināts ar simtu un dalīts ar kopējām atbalstāmā projekta izmaksām;

2) atbalsta sniedzējs — valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona, kas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai kas ir atbildīga par atbalsta programmas normu izstrādi vai atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta piemērošanu;

2¹) ekskluzīvas tiesības — tiesības, ko valsts ar normatīvo vai administratīvo aktu vai līgumu ir piešķīrusi komercsabiedrībai, pilnvarojot komercsabiedrību sniegt pakalpojumus vai veikt kādas darbības noteiktā administratīvajā teritorijā;

2²) īpašas tiesības — tiesības, ko valsts ar normatīvo vai administratīvo aktu vai līgumu ir piešķīrusi noteiktām komercsabiedrībām un kas konkrētā administratīvajā teritorijā:

a) ierobežo komercsabiedrību skaitu līdz divām vai vairāk komercsabiedrībām, kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, vai

b) izraugās, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, vairākas konkurējošas komercsabiedrības, kurām ir atļauts sniegt kādus pakalpojumus vai veikt kādas darbības, vai

c) piešķir vienai vai vairākām komercsabiedrībām, neievērojot objektivitātes, proporcionalitātes un diskriminācijas aizlieguma kritērijus, priekšrocības, kas ievērojami ietekmē kādas citas komercsabiedrības iespējas sniegt to pašu pakalpojumu vai veikt to pašu darbību tajā pašā administratīvajā teritorijā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem;

2³) inovāciju kopa - neatkarīgu komercsabiedrību (inovatīvu komercdarbības uzsācēju, mazu, vidēju un lielu komercsabiedrību, pētniecības organizāciju) grupa, kas strādā noteiktā nozarē vai reģionā un ir veidota tā, lai veicinātu inovatīvo darbību, stimulējot intensīvu mijiedarbību, veicot aprīkojuma, zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī sniedzot efektīvu ieguldījumu tehnoloģiju pārnesē, kontaktu veidošanā un informācijas izplatīšanā starp kopas komercsabiedrībām;

2⁴) pētniecības organizācija - institūcija (universitāte, zinātniskais institūts), kuras galvenais uzdevums neatkarīgi no tās īpašuma formas vai finansēšanas veida ir veikt fundamentālus pētījumus, rūpnieciskus pētījumus vai eksperimentālu izstrādni, izplatīt to rezultātus mācību, publikāciju vai tehnoloģiju nodošanas veidā un kura visu peļņu atkārtoti iegulda pētījumos, to rezultātu izplatīšanā vai mācībās;

3) subsīdijas ekvivalents — naudas izteiksmē aprēķināts atbalsta saņēmēja ieguvums no atbalsta, kura aprēķināšanai kārtējā gadā izmanto Eiropas Komisijas noteikto atsauces likmi;

4) valsts vai pašvaldības institūcija — atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai tiešās pārvaldes iestāde.

(01.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.10.2006., 11.10.2007. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.07.2008.)

2.pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir noteikt Latvijas nacionālās kompetences jautājumus komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Likums nosaka pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kā arī komercdarbībai sniegtā atbalsta nacionālās kontroles procedūras, lai mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurenci un nepieļautu iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības, saņemot nelikumīgu atbalstu.

(2) Likums negarantē tiesības saņemt atbalstu komercdarbībai.

(01.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likuma normas attiecas uz komercsabiedrībām, kā arī jebkuru juridisko vai fizisko personu, kura veic vai gatavojas veikt komercdarbību, neatkarīgi no tās īpašuma formas un darbības veida (turpmāk — komercsabiedrība).

(2) Likuma normas neattiecas uz gadījumiem, kad atbalsts plānots vai tiek sniegts darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 1.pielikumā, ar zivsaimniecības produktiem, kā arī mežsaimniecībai, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. un 19.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

4.pants. Aizliegums sniegt atbalstu

(1) Atbalsts komercdarbībai ir aizliegts, izņemot šajā likumā, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā vai citos Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktos gadījumus.

(2) Atbalstu komercdarbībai var sniegt, ja atbalsta programma vai individuālais atbalsta projekts atbilst šā likuma III¹, IV, V, VI, VII, VIII, IX un X nodaļas prasībām un saskaņā ar Padomes regulas Nr. 659/1999 prasībām ir pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par to, ka atbalsta programma vai individuālais atbalsta projekts atbilst izvirzītajām prasībām vai plānotā finansiālā palīdzība nav uzskatāma par atbalstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. un 11.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2007.)

5.pants. Atbalstu raksturojošās pazīmes

Lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par atbalstu, tai jāatbilst visām šādām pazīmēm:

1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem;

2) komercsabiedrība, kas saņēmusi finansiālo palīdzību, iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt, ja atbalsts netiktu sniegts;

3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;

4) finansiālā palīdzība ietekmē konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

6.pants. Finansiālā palīdzība, kas nav uzskatāma par atbalstu

(1) Komercdarbībai sniegtā finansiālā palīdzība no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem nav uzskatāma par atbalstu, ja šādu finansiālo palīdzību, ievērojot komerciālus principus, būtu sniedzis arī privātais ieguldītājs, bet finansiālās palīdzības saņēmējs nebūtu ieguvis ekonomiskas priekšrocības.

(2) Valsts vai pašvaldības līdzekļu ieguldījums infrastruktūrā nav uzskatāms par atbalstu, ja infrastruktūras objekti ir publiskajā lietošanā un ieguldījums infrastruktūrā nav veikts konkrētas komercsabiedrības interesēs.

(3) Valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma pirkšana vai pārdošana nav uzskatāma par atbalstu, ja atsavināmā nekustamā īpašuma cena noteikta pēc vienas no šādām metodēm:

1) izsolē;

2) pamatojoties uz neatkarīga eksperta vērtējumu;

3) pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktu vērtējumu.

(4) Galvojums nav uzskatāms par atbalstu, ja tiek ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) atbalsta saņēmējs nav krīzes situācijā;

2) atbalsta saņēmējs kredītu varētu saņemt arī bez valsts vai pašvaldības galvojuma;

3) galvojumu sniedz fiksētai kredīta summai uz noteiktu termiņu, un galvojuma apmērs nepārsniedz 80 procentus no kredīta summas vai citām finanšu saistībām;

4) komisijas maksājumus par galvojumu aprēķina, ievērojot komerciālus principus.

(5) Atlīdzības maksājums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāms par atbalstu, ja ievēro visus turpmāk minētos nosacījumus:

1) sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākums ir noteikts normatīvajā vai administratīvajā aktā vai līgumā;

2) atlīdzības maksājuma apmēra aprēķināšanas parametri noteikti iepriekš, ievērojot objektivitāti un pārskatāmību;

3) atlīdzības maksājuma apmērs nepārsniedz izmaksas, kas rodas, pildot ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu saistītos pienākumus;

4) komercsabiedrība, kurai uzdots sniegt sabiedrisko pakalpojumu, ir izraudzīta saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru. Ja nav veikta publiskā iepirkuma procedūra, atlīdzības maksājuma apmēru aprēķina, pamatojoties uz tādu izmaksu analīzi, kādas būtu radušās citai komercsabiedrībai, kas veic tādu pašu vai līdzīgu darbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. un 19.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

7.pants. Atbalsta sniegšanas veids

Atbalsts var izpausties kā tiešie maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta (subsīdijas), nodokļu vai sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jomā veiktie pasākumi, valsts vai pašvaldības galvojums, kredītu procentu likmju subsidēšana, valsts vai pašvaldības pilnīga vai daļēja atteikšanās no dividendēm tās kontrolē esošajās komercsabiedrībās, valsts vai pašvaldības ieguldījums komercsabiedrībā, parādu norakstīšana, preferenciālo likmju noteikšana valsts komercsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma pārdošana par cenu, kas ir zemāka par tā tirgus vērtību, vai pirkšana par cenu, kas ir augstāka par tā tirgus vērtību, kā arī cita finansiālā palīdzība, ko piešķir vai sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

8.pants. Kopējā pieļaujamā atbalsta apmēra noteikšana

(1) Ja individuālais atbalsta projekts pilnībā vai kādā tā daļā atbilst vairākiem šā likuma noteikumiem, tai projekta izmaksu daļai, kuru var atbalstīt saskaņā ar vairākiem šā likuma noteikumiem, piemēro attiecīgi paredzēto augstāko maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti.

(2) Ja plānotais atbalsts pilnībā vai kādā tā daļā atbilst vairākām Eiropas Komisijas apstiprinātām atbalsta programmām, tai projekta izmaksu daļai, kuru var atbalstīt saskaņā ar vairākām atbalsta programmām, piemēro šajās programmās noteikto augstāko maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti.

(3) Ja atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros atbalstu sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti attiecina uz kopējo projekta atbalsta summu.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi netiek piemēroti, ja atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1628/2006 un citu uz Padomes regulas Nr. 994/98 pamata izdoto Komisijas regulu nosacījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004.,19.10.2006., 11.10.2007. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.07.2008.)

9.pants. Subsīdijas ekvivalenta noteikšana

(1) Preferenciālā kredīta subsīdijas ekvivalentu aprēķina, faktiski samaksāto kredīta procentu summu atskaitot no procentu summas, kuru vajadzētu maksāt saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto atsauces likmi attiecīgajā laika posmā.

(2) Nodokļu atvieglojumu subsīdijas ekvivalents ir ietaupījums, kas rodas attiecīgajā laika posmā pēc maksājamās nodokļu summas samazināšanas.

(3) Valsts vai pašvaldības galvojuma subsīdijas ekvivalentu aprēķina pēc vienas no šādām metodēm:

1) kredīta atlikušo vērtību reizinot ar riska faktoru (kredīta neatmaksāšanas varbūtība) un atskaitot saņemto galvojuma prēmiju (komisijas maksu) summas;

2) tāpat kā preferenciālā kredīta subsīdijas ekvivalentu, atskaitot saņemto galvojuma prēmiju (komisijas maksu) summas.

(4) Citiem šā likuma 7.pantā noteiktajiem atbalsta veidiem subsīdijas ekvivalentu nosaka, ievērojot šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā noteikto kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

(Nodaļa 01.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

10.pants. Atbalsta uzraudzības institūcijas

(1) Eiropas Komisija veic komercdarbībai sniegtā un plānotā atbalsta uzraudzību saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88.panta nosacījumiem, kā arī citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(2) Finanšu ministrija:

1) veic plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu paziņojumu sākotnējo izvērtēšanu. Šis nosacījums attiecas arī uz plānotajiem grozījumiem esošajās atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos;

2) ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību nosūta Eiropas Komisijai ar atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta paziņojumu saistīto informāciju;

3) ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību nosūta Eiropas Komisijai kopsavilkuma informāciju par atbalstu, kuru sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1628/2006 un citu uz Padomes regulas Nr. 994/98 pamata izdoto Komisijas regulu nosacījumiem;

4) gatavo ikgadējo pārskatu par komercdarbībai sniegto atbalstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.10.2006., 11.10.2007. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.07.2008.)

11.pants. Plānotā atbalsta sākotnējā izvērtēšana

(1) Ikvienu plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu, kā arī ikvienu plānoto grozījumu esošajās atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos pirms tā īstenošanas uzsākšanas iesniedz sākotnējai izvērtēšanai Finanšu ministrijā.

(2) Iesniedzot atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta paziņojumu sākotnējai izvērtēšanai, tam pievieno dokumentus vai to kopijas, kas apliecina paziņojumā atspoguļotās informācijas patiesumu. Paziņojumu iesniedz papīra formātā.

(3) Ja paziņojumā nav sniegtas visas nepieciešamās ziņas, Finanšu ministrija atzinumā norāda paziņojumā konstatētās neprecizitātes un nepieciešamos papildinājumus.

(4) Finanšu ministrija 20 dienu laikā pēc precizēta paziņojuma saņemšanas informē atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta iesniedzēju par iesniegtās atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta atbilstību izvirzītajām prasībām.

(5) Finanšu ministrija ir tiesīga nepieņemt un neizskatīt sākotnējai izvērtēšanai iesniegto atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta paziņojumu, ja tas nav sagatavots noteiktā formā un neietver visu nepieciešamo informāciju.

(6) Projekti, kurus īsteno atbilstoši Eiropas Komisijas apstiprinātai atbalsta programmai, nav jāiesniedz sākotnējai izvērtēšanai Finanšu ministrijā, izņemot gadījumus, kad sākotnējās izvērtēšanas nepieciešamība izriet no Eiropas Savienības tiesību aktiem, šā likuma, atbalsta programmas vai Eiropas Komisijas lēmuma.

(7) Finanšu ministrija konkrētu atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu izvērtēšanai var pieaicināt nozaru speciālistus vai citus ekspertus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

14.pants. Informācijas sniegšanas ierobežojumi

Finanšu ministrijas darbiniekiem un pieaicinātajiem nozaru speciālistiem vai ekspertiem ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ziņas, kas iegūtas, izvērtējot atbalsta programmu vai individuālā atbalsta projektu, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.

(Izslēgta ar 01.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

(Nodaļa 19.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

21.² pants. No paziņošanas Eiropas Komisijai atbrīvotais atbalsts atlīdzības maksājumu veidā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu

No iepriekšējas paziņošanas Eiropas Komisijai ir atbrīvots atbalsts atlīdzības maksājumu veidā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ja ir ievēroti šā likuma 21.1 panta pirmās daļas nosacījumi, un to piešķir:

1) komercsabiedrībai, kuras gada apgrozījums pirms nodokļu samaksas visās darbības jomās kopumā divus pārskata gadus, pirms tai piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskos pakalpojumus, ir mazāks par 100 miljoniem euro un gada atlīdzība par minētajiem pakalpojumiem ir mazāka par 30 miljoniem euro;

2) kā atlīdzības maksājumu par sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu slimnīcās, sociālajās daudzdzīvokļu mājās vai mājās, kuras tiek izmantotas sociālās palīdzības sniegšanai;

3) lidostām un ostām, kurām piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskos pakalpojumus un kuru gada apgrozījums divus pārskata gadus pirms šādu tiesību piešķiršanas nepārsniedz vienu miljonu pasažieru lidostās un 300 000 pasažieru ostās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

23.pants. Atbalstāmās izmaksas sākotnējo ieguldījumu atbalstam

(1) Sākotnējie ieguldījumi ir ieguldījumi komercsabiedrības pamatlīdzekļos, kas saistīti ar jaunas komercsabiedrības dibināšanu, esošas komercsabiedrības paplašināšanu vai ražojamās produkcijas vai ražošanas procesa fundamentālu pārveidošanu, kā arī ieguldījumi pamatlīdzekļos, pārņemot bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus vai tādas komercsabiedrības aktīvus, kura sāktu bankrota procedūru, ja netiktu pārņemti tās aktīvi.

(2) Atbalstāmās izmaksas materiālajiem ieguldījumiem ir izmaksas, kas sais­tītas ar ieguldījumiem zemes, ēkas, ražošanas iekārtas vai aprīkojuma iegādei. Transporta nozarē ar transportlīdzekļu un to aprīkojuma iegādi saistītos izdevumus neiekļauj atbalstāmajās izmaksās.

(3) Pārņemot bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus vai tādas komercsabiedrības aktīvus, kura sāktu bankrota procedūru, ja netiktu pārņemti tās aktīvi, atbalstāmas ir tikai tās izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļu iegādi no trešajām personām saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(4) Iegādājamiem aktīviem jābūt jauniem, izņemot gadījumu, kad atbalstu sniedz mazām un vidējām komercsabiedrībām vai kad pārņem komercsabiedrību. Ja komercsabiedrību pārņem, atskaita to aktīvu vērtību, kuru iegādei atbalsts sniegts pirms komercsabiedrības pārņemšanas.

(5) Aktīvu nomas izmaksas, izņemot zemi un ēkas, sedz tikai tad, ja tas ir līzings un līgumā ir noteikts pienākums pēc nomas termiņa beigām aktīvus izpirkt. Ja nomā zemi un ēkas, nomas līgums ir spēkā vismaz piecus gadus pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas. Ja nomnieks ir maza vai vidēja komercsabiedrība, šo termiņu var samazināt līdz trim gadiem.

(6) Atbalstāmie nemateriālie ieguldījumi ir izmaksas tehnoloģijas nodošanai, iegādājoties patenttiesības, licences, zinātību vai nepatentētas tehnoloģiskas zināšanas.

(7) Atbalstāmie nemateriālie ieguldījumi atbilst šādiem nosacījumiem:

1) tos izmanto vienīgi ražotnē, kas saņem reģionālo atbalstu;

2) tos uzskata par amortizējamiem aktīviem;

3) tos iegādājas no trešajām personām saskaņā ar tirgus nosacījumiem;

4) tos iekļauj komercsabiedrības aktīvos un vismaz piecus gadus saglabā ražotnē, kas saņem reģionālo atbalstu. Attiecībā uz mazām un vidējām komercsabiedrībām šis termiņš ir vismaz trīs gadi.

(8) Nemateriālie ieguldījumi nedrīkst pārsniegt 50 procentus no kopējām atbalstāmajām izmaksām, bet mazām un vidējām komercsabiedrībām var segt izmaksas nemateriālajos ieguldījumos 100 procentu apmērā.

(19.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.07.2008.)

24.pants. Atbalstāmās izmaksas jaunu darba vietu radīšanai

(1) Atbalstāmās izmaksas, kas paredzētas tādu jaunu darba vietu radīšanai, kuras saistītas ar veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem, aprēķināmas kā turpmāko divu gadu bruto algas izmaksu reizinājums ar plānoto jaunradīto darba vietu skaitu.

(2) Atbalstu jaunu darba vietu radīšanai var apstiprināt, ja:

1) darba vietu radīšana saskaņā ar konkrēto atbalsta projektu uzsākta ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc atbalsta projekta pabeigšanas;

2) darba vietas tiek izveidotas ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc atbalsta projekta pabeigšanas;

3) pēc atbalsta projekta īstenošanas attiecīgajā komercsabiedrībā pieaugs vidējais darbinieku skaits salīdzinājumā ar vidējo darbinieku skaitu, kāds komercsabiedrībā bija pēdējo 12 mēnešu laikā pirms atbalsta projekta uzsākšanas.

25.pants. Pieļaujamā papildu intensitāte reģionālās attīstības atbalstam

(1) (Izslēgta ar 11.10.2007. likumu.)

(2) Ja komercsabiedrībai plāno sniegt atbalstu šā likuma VI nodaļā noteiktajiem pasākumiem vides aizsardzībai reģionos, kas atbalstāmi saskaņā ar Latvijas reģionālā atbalsta karti, komercsabiedrībai:

1) papildus šā likuma 32.panta pirmajā vai otrajā daļā, 33.panta pirmajā daļā, 34.pantā, kā arī 35.panta pirmajā daļā noteiktajai pieļaujamai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām;

2) papildus Latvijas reģionālā atbalsta kartē noteiktajai maksimāli pieļaujamai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. un 11.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2007.)

26.pants. Atbalsts reģionālās attīstības lielo ieguldījumu projektiem

(1) Ja kopējās projekta pieļaujamās izmaksas ir 50 miljoni euro vai vairāk, maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti konkrētajam projektam nosaka šādi:

1) ja kopējās projekta pieļaujamās izmaksas ir no 50 līdz 100 miljoniem euro, maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte šai projekta daļai ir 50 procenti no Latvijas reģionālā atbalsta kartē noteiktās maksimāli pieļaujamās atbalsta intensitātes konkrētajai teritorijai;

2) ja kopējās projekta pieļaujamās izmaksas pārsniedz 100 miljonu euro, maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte šai projekta daļai ir 34 procenti no Latvijas reģionālā atbalsta kartē noteiktās maksimāli pieļaujamās atbalsta intensitātes konkrētajai teritorijai.

(2) Ja kopējās projekta pieļaujamās izmaksas pārsniedz 50 miljonu euro projekta paziņojuma iesniegšanas dienā, pirms atbalsta sniegšanas katru projekta paziņojumu iesniedz Finanšu ministrijā izvērtēšanai, vai ir ievēroti šā panta pirmās daļas nosacījumi. Šis nosacījums attiecas arī uz projektiem, kurus īsteno atbilstoši Eiropas Komisijā apstiprinātai atbalsta programmai.

(01.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.10.2006. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

27.pants. Atbalsts komercsabiedrības kārtējo ražošanas izdevumu finansēšanai

(1) Atbalstu komercsabiedrības kārtējo izdevumu finansēšanai var apstiprināt tikai tad, ja atbalsts sākotnējiem ieguldījumiem un ieguldījumiem tādu jaunu darba vietu radīšanai, kuras saistītas ar veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem, ir nepietiekams konkrētās teritorijas attīstībai un ja šāds atbalsts:

1) atbilst konkrētās teritorijas attīstības problēmām, kuras plānots novērst;

2) netiek sniegts ilgāk par pieciem gadiem un tā intensitāte pakāpeniski samazinās;

3) neizraisa pārprodukciju kādā no nozarēm.

(2) Atbalstu nedrīkst sniegt komercsabiedrības kārtējo izdevumu finansēšanai finanšu pakalpojumu nozarē un darījumiem, kurus veic komercsabiedrību grupas ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

28.pants. Atbalsts pētījumiem

(1) Atbalstu sniedz:

1) fundamentāliem pētījumiem, tas ir, eksperimentāliem vai teorētiskiem darbiem, kurus sākotnēji veic, lai iegūtu jaunas zināšanas par esošām lietām un parādībām, neparedzot praktisku izmantošanu;

2) rūpnieciskiem pētījumiem, tas ir, plānotiem pētījumiem vai kritiskai izpētei, kuras mērķis ir iegūt jaunas zināšanas un paņēmienus, ko izmantot jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai būtiskai esošo produktu, procesu vai pakalpojumu uzlabošanai. Rūpnieciskie pētījumi ietver tiem nepieciešamo komplekso sistēmu komponenšu radīšanu, izņemot šīs daļas 3.punkta "b" apakš­punktā minēto prototipu radīšanu;

3) eksperimentālai izstrādnei, tas ir, zinātnisko atziņu, tehnoloģisko, komerciālo vai citu būtisku zināšanu vai prasmju apgūšanai, kombinēšanai, modelēšanai vai izmantošanai, lai radītu jaunus, pārveidotus vai uzlabotus produktus, procesus vai pakalpojumus, vai arī citām darbībām, kuru mērķis ir konceptuāli definēt, plānot un dokumentēt jaunus produktus, procesus vai pakalpojumus. Šajās darbībās var iekļaut:

a) projektu, rasējumu, plānu un citu dokumentu izstrādi, ja tie nav paredzēti komerciālām vajadzībām,

b) komerciāli izmantojamu prototipu un eksperimentālu projektu izstrādi, ja prototips ir gala komercprodukts un tā ražošanas izmaksas tikai demonstrēšanai un apstiprināšanai ir pārāk lielas,

c) produktu, procesu un pakalpojumu eksperimentālo ražošanu un testēšanu, ja tos nevar izmantot vai pārveidot tā, lai izmantotu rūpniecībā vai komercdarbībā.

(2) Atbalstu eksperimentālai izstrādnei nepiešķir attiecībā uz regulārām vai ierastām izmaiņām, ko ievieš produktos, ražošanas līnijās, ražošanas procesos, pakalpojumos vai citās operācijās darbības procesā, pat ja šādas izmaiņas nozīmē uzlabojumus.

(3) Pētījumu atbalstāmās izmaksas veido:

1) darbaspēka izmaksas (pētnieki, tehniskais personāls un cits palīgpersonāls, ciktāl tas nodarbināts pētniecības projektā);

2) instrumentu un iekārtu izmaksas, ciktāl tās izmanto pētniecības projektā. Ja laiks, kamēr instrumentus un iekārtas izmanto pētniecības projektā, neaptver visu šo instrumentu un iekārtu lietderīgās lietošanas laiku, par atbalstāmajām izmaksām uzskatāmas tikai tādas nolietojuma izmaksas, kas atbilst pētniecības projekta termiņam, un tās aprēķina saskaņā ar labu grāmatvedības praksi;

3) ēku un zemes izmaksas, ciktāl tās izmanto pētniecības projektā. Par atbalstāmajām ēku izmaksām uzskatāmas tikai tādas nolietojuma izmaksas, kas atbilst pētniecības projekta termiņam, un tās aprēķina saskaņā ar labu grāmatvedības praksi. Par atbalstāmajām zemes izmaksām uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski radušās kapitāla izmaksas;

4) no ārējiem avotiem iegādātu līgumpētījumu, tehnisko zināšanu un patentu vai to licenču tirgus izmaksas, ja darījums ir veikts konkurences apstākļos un nav bijis slepenu norunu, kā arī konsultantu pakalpojumu un līdzīgu pakalpojumu izmaksas, ja pakalpojumi izmantoti tikai pētniecības darbībai;

5) papildu pieskaitāmās izmaksas, kas radušās tieši pētniecības darbības rezultātā;

6) citi kārtējie izdevumi, tai skaitā materiālu un līdzīgu produktu izmaksas, kā arī piegādes izmaksas, kas radušās tieši pētniecības darbības rezultātā.

(4) Eksperimentālās izstrādnes gadījumā no atbalstāmajām izmaksām atskaita visus ienākumus, kas gūti, ja izstrādātos prototipus un eksperimentālos projektus vēlāk izmanto komerciāli.

(5) Atbalstu var apstiprināt:

1) fundamentāliem pētījumiem - līdz 100 procentiem no pētījumu atbalstāmajām izmaksām;

2) rūpnieciskiem pētījumiem - līdz 50 procentiem no pētījumu atbalstāmajām izmaksām;

3) eksperimentālai izstrādnei - līdz 25 procentiem no pētījumu atbalstāmajām izmaksām.

(6) Rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālai izstrādnei papildus šā panta piektās daļas 2. un 3.punktā noteiktajai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 15 procentu apmērā no pētījumu atbalstāmajām izmaksām, ja:

1) projekts paredz vismaz divu tādu neatkarīgu komercsabiedrību sadarbību, no kurām vismaz viena ir maza vai vidēja komercsabiedrība, vai ja sadarbības projekta ietvaros pētījumu veic komercsabiedrības divās dažādās valstīs un neviena no pētījumā iesaistītajām komercsabiedrībām nesedz vairāk par 70 procentiem no sadarbības projekta atbalstāmajām izmaksām;

2) projekts paredz komercsabiedrības un pētniecības organizācijas sadarbību, ja pētniecības organizācija sedz vismaz 10 procentus no projekta atbalstāmajām izmaksām un tai ir tiesības publicēt pašas gūtos pētījuma projekta rezultātus.

(7) Rūpnieciskiem pētījumiem papildus šā panta piektās daļas 2.punktā noteiktajai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 15 procentu apmērā no pētījumu atbalstāmajām izmaksām, ja projekta rezultātus izplata tehniskajās un zinātniskajās konferencēs vai publicē zinātnes vai tehnikas izdevumos, brīvi pieejamos repozitorijos (publiski pieejamās datubāzēs) vai bezmaksas programmatūras veidā.

(8) Atbalstu papildus šā panta piektās daļas 2. un 3.punktā noteiktajai atbalsta intensitātei saskaņā ar šā panta sesto un septīto daļu un 37.panta otrās daļas 1.punktu var apstiprināt, ja tā kopējais apmērs nepārsniedz 80 procentus no pētījumu pieļaujamām atbalstāmajām izmaksām.

(9) Atbalstu pirms rūpnieciskajiem pētījumiem vai eksperimentālās izstrādnes veicamajai tehniskās īstenošanas iespēju izpētei var piešķirt:

1) mazajām un vidējām komercsabiedrībām - līdz 75 procentiem no atbalstāmajām izmaksām izpētei, kuru veic pirms rūpnieciskajiem pētījumiem, un līdz 50 procentiem - izpētei, kuru veic pirms eksperimentālās izstrādnes;

2) lielajām komercsabiedrībām - līdz 65 procentiem no atbalstāmajām izmaksām izpētei, kuru veic pirms rūpnieciskajiem pētījumiem, un līdz 40 procentiem - izpētei, kuru veic pirms eksperimentālās izstrādnes.

(11.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2007)

28.¹ pants. Atbalsts procesa un organizatoriskajai inovācijai pakalpojumu jomā

(1) Atbalstu procesa un organizatoriskajai inovācijai var piešķirt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) organizatoriskā inovācija ir saistīta ar informācijas un elektronisko sakaru tehnoloģiju izmantošanu un ekspluatāciju un paredzēta pārmaiņu ieviešanai organizācijā;

2) ir izstrādāts inovācijas projekts, kurā norādītas projekta izmaksas, kā arī kvalificēts projekta vadītājs;

3) projekta rezultātā ir izstrādāts standarts, komercdarbības modelis, metodika vai koncepcija, ko var sistemātiski pavairot, sertificēt vai patentēt;

4) procesa vai organizatoriskā inovācija ir jauna vai būtiski uzlabota salīdzinājumā ar situāciju, kāda attiecīgajā nozarē pastāv Eiropas Savienībā, un to var pierādīt ar precīzu inovācijas aprakstu, attiecīgo procesu vai organizatorisko paņēmienu salīdzinot ar procesiem vai organizatoriskajiem paņēmieniem, ko izmanto citas šajā nozarē strādājošas komercsabiedrības;

5) procesa vai organizatoriskās inovācijas projekts ietver zināmu risku, un to var pierādīt ar projekta izmaksu attiecību pret komercsabiedrības apgrozījumu, jauna procesa izstrādei nepieciešamo laiku un prognozējamiem ieguvumiem no procesa inovācijas salīdzinājumā ar projekta izmaksām, kā arī neizdošanās varbūtību.

(2) Procesa inovācija ir jaunas vai ievērojami uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes ieviešana (tai skaitā būtiskas tehnisko paņēmienu, iekārtu vai programmatūras izmaiņas). Par inovāciju neuzskata nelielas izmaiņas vai uzlabojumus, kā arī ražošanas vai pakalpojumu jaudas pieaugumu, kas rodas, papildinot ražošanas un loģistikas sistēmas salīdzinājumā ar spēkā esošajām sistēmām, pārtraucot izmantot kādu procesu, gluži vienkārši aizstājot vai papildinot kapitālu, ieviešot izmaiņas, kas izriet no resursu cenu vai muitas maksājumu izmaiņām, sezonas vai citām cikliskām izmaiņām, vai arī pārdodot jaunus vai būtiski uzlabotus produktus.

(3) Organizatoriska inovācija ir jaunas organizatoriskas metodes ieviešana komercsabiedrības praksē, darba vietas organizēšanā vai ārējās attiecībās. Par ino­vāciju neuzskata komercdarbības praksē, darba vietas organizēšanā vai ārējās attiecībās ieviestas izmaiņas, kas pamatojas uz komercsabiedrībā jau izmantotām organizatoriskajām metodēm, izmaiņas vadības stratēģijā, komercsabiedrību saplūšanu vai pārņemšanu, procesu izmantošanas pārtraukšanu, gluži vienkāršu kapitāla aizstāšanu vai papildināšanu, izmaiņas, kas izriet no resursu cenu vai muitas maksājumu izmaiņām, sezonas vai citām cikliskām izmaiņām, kā arī jaunu vai būtiski uzlabotu produktu pārdošanu.

(4) Atbalstāmās izmaksas ir šā likuma 28.panta trešajā daļā minētās pētījumu atbalstāmās izmaksas, bet organizatorisko inovāciju gadījumā instrumentu un iekārtu izmaksās var iekļaut tikai informācijas un elektronisko sakaru tehnoloģiju izmaksas.

(5) Lielajām komercsabiedrībām atbalstu var apstiprināt līdz 15 procentiem, vidējām komercsabiedrībām - līdz 25 procentiem, bet mazajām komercsabiedrībām - līdz 35 procentiem no atbalstāmajām izmaksām.

(6) Lielās komercsabiedrības ir tiesīgas saņemt atbalstu procesa un organizatoriskajai inovācijai, ja tās sadarbojas ar mazām un vidējām komercsabiedrībām, kuras sedz vismaz 30 procentus no kopējām atbalstāmajām izmaksām.

(11.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2007.)

28.² pants. Ieguldījumu atbalsts ino­vāciju kopai

(1) Ieguldījumu atbalstu inovāciju kopas izveidošanai, paplašināšanai un darbības stimulēšanai var piešķirt tikai juridiskajai personai, kas pārvalda inovāciju kopu.

(2) Ieguldījumu atbalstu var piešķirt:

1) mācību un pētniecības centra aprīkojumam;

2) brīvi pieejamai pētniecības infrastruktūrai (laboratorijām, testēšanas iekārtām);

3) platjoslas tīkla infrastruktūrai.

(3) Atbalstāmās izmaksas ir zemē, ēkās, iekārtās un aprīkojumā izdarīto ieguldījumu izmaksas.

(4) Atbalstu var apstiprināt līdz 50 procentiem no šā panta trešajā daļā minētajām atbalstāmajām izmaksām.

(5) Inovāciju kopas pārvaldītājs vada tās darbību un nodrošina piekļuvi kopas telpām, aprīkojumam un pasākumiem. Piekļuvi inovāciju kopas telpām, aprīkojumam un pasākumiem nedrīkst ierobežot. Maksu par inovāciju kopas iekārtu izmantošanu un piedalīšanos inovāciju kopas darbībā nosaka atbilstoši faktiskajām izmaksām.

(11.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2007.)

28.³ pants. Atbalsts inovāciju kopas kārtējo izdevumu segšanai

(1) Atbalstu kārtējo izdevumu segšanai inovāciju kopas darbības stimulēšanas nolūkā var sniegt juridiskajai personai, kas pārvalda inovāciju kopu. Šādu atbalstu nedrīkst sniegt ilgāk par pieciem gadiem un var apstiprināt:

1) 100 procentu apmērā no šā panta trešajā daļā minētajām atbalstāmajām izmaksām pirmajā gadā, bet pēc tam lineāri samazināt līdz 0 procentiem piektajā gadā;

2) 50 procentu apmērā no šā panta trešajā daļā minētajām atbalstāmajām izmaksām un pēc tam nesamazināt atbalsta apmēru.

(2) Izņēmuma gadījumā atbalstu kārtējo izdevumu segšanai inovāciju kopas darbības stimulēšanas nolūkā var piešķirt ilgākam laikposmam, kas nepārsniedz 10 gadus.

(3) Atbalstāmās izmaksas ir personāla un administratīvās izmaksas, kas saistītas ar šādām darbībām:

1) inovāciju kopas popularizēšana tirgū, aicinot jaunas komercsabiedrības iesais­tīties kopā;

2) inovāciju kopas brīvi pieejamo iekārtu pārvaldīšana;

3) mācību programmu, sesiju un konferenču organizēšana, lai atbalstītu zināšanu apmaiņu un kontaktu veidošanu starp kopas dalībniekiem.

(11.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2007.)

29.pants. Atbalsts apmācībai

(Izslēgts ar 01.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

30.pants. Atbalsts nodarbinātības veicināšanai

(Izslēgts ar 01.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

31.pants. Eksporta atbalsta aizliegums

(1) Eksporta subsīdijas ir aizliegtas. Eksporta atbalsta aizliegums attiecas uz jebkuru atbalstu, kas saistīts ar komercsabiedrības eksporta apjomiem, preču izplatīšanas tīklu izveidošanu un darbību vai komercsabiedrības kārtējām izmaksām eksporta operācijām.

(2) Valsts garantētie eksporta kredīta īstermiņa (līdz diviem gadiem) tirgus riska apdrošināšanas darījumi Eiropas Savienības dalībvalstīs, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Islandē, Japānā, Jaunzēlandē, Kanādā, Norvēģijā un Šveicē ir aizliegti.

32.pants. Atbalsts vides aizsardzībai

(1) Lai palīdzētu komercsabiedrībai uzlabot tās darbību vides aizsardzībā lielākā apjomā, nekā paredzēts vides aizsardzībai noteiktajos normatīvos, atbalstu ieguldījumiem var apstiprināt līdz 50 procentiem no šā panta trešajā daļā noteiktajām izmaksām. Atbalstu piemēro tikai tai finanšu ieguldījumu daļai, kura nodrošina augstāku vides aizsardzības pakāpi, nekā paredzēts vides aizsardzībai noteiktajos normatīvos.

(2) Atbalstu ieguldījumiem jomās, kurās nav noteikti normatīvi vides aizsardzībai, var apstiprināt līdz 50 procentiem no šā panta trešajā daļā noteiktajām izmaksām, ja pēc atbalsta saņemšanas tiek samazināts vides piesārņojums. Atbalstāmās izmaksas veido ieguldījumu summa, kas nepieciešama, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni, nekā to varētu sasniegt, ja komercsabiedrība nesaņemtu atbalstu.

(3) Atbalstāmās izmaksas ir ieguldījumi zemes platībās, kas nepieciešami, lai sasniegtu vides aizsardzībai noteiktos mērķus, kā arī ieguldījumi ēkās un iekārtās, kas nepieciešami, lai samazinātu vai likvidētu piesārņojumu un trokšņus, un ieguldījumi, kas nepieciešami, lai ražošanas tehnoloģijas pielāgotu vides aizsardzības vajadzībām. Nosakot atbalstāmo izmaksu summu, no kopējām pieļaujamajām izmaksām atskaita ieguvumu (jaudas palielinājums, izmaksu samazinājums), kas izteikts naudas izteiksmē un komercsabiedrībai rodas atbalsta projekta īstenošanas rezultātā piecu gadu laikā no ieguldījumu veikšanas. Atbalsta projekta īstenošanā veiktos ieguldījumus komercsabiedrība saglabā vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas. Vispārējās ieguldījumu izmaksas nav atbalstāmas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

32.¹ pants. Atbalsts jaunu vides aizsardzības normatīvu savlaicīgai ieviešanai

(1) Atbalstu jaunu vides aizsardzības normatīvu savlaicīgai ieviešanai var sniegt, ja ieguldījumu projektu īsteno un pabeidz vismaz vienu gadu pirms jauno vides aizsardzības normatīvu spēkā stāšanās.

(2) Atbalstu jaunu vides aizsardzības normatīvu savlaicīgai ieviešanai var apstiprināt mazajām komercsabiedrībām 25 procentu apmērā, vidējām komercsabiedrībām — 20 procentu apmērā un lielajām komercsabiedrībām — 15 procentu apmērā no šā likuma 32.panta trešajā daļā noteiktajām izmaksām, ja ieguldījumu projekts ir īstenots un pabeigts ne mazāk kā trīs gadus pirms jauno vides aizsardzības normatīvu spēkā stāšanās.

(3) Atbalstu jaunu vides aizsardzības normatīvu savlaicīgai ieviešanai var apstiprināt mazajām komercsabiedrībām 20 procentu apmērā, vidējām komercsabiedrībām — 15 procentu apmērā un lielajām komercsabiedrībām — 10 procentu apmērā no šā likuma 32.panta trešajā daļā noteiktajām izmaksām, ja ieguldījumu projekts ir īstenots un pabeigts ne mazāk kā vienu gadu, bet ne vairāk kā trīs gadus pirms jauno vides aizsardzības normatīvu spēkā stāšanās.

(08.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

33.pants. Atbalsts enerģijas taupīšanai

(1) Ieguldījumus enerģijas taupīšanā, kas tiek nodrošināta, paaugstinot enerģijas izmantošanas efektivitāti, pielīdzina atbalstam vides aizsardzībai. Atbalstu šādiem ieguldījumiem var apstiprināt līdz 60 procentiem no šā likuma 32.panta trešajā daļā noteiktajām izmaksām.

(2) Atbalstu enerģijas taupīšanai, kas saistīts ar komercsabiedrības kārtējo izdevumu segšanu, var apstiprināt, lai kompensētu ražošanas papildu izdevumus, kas komercsabiedrībai rodas, ražojot tādu produkciju, kuras ražošanas process nodrošina enerģijas izmantošanas efektivitāti.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto atbalstu nedrīkst sniegt ilgāk par pieciem gadiem.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto atbalstu var apstiprināt:

1) 100 procentu apmērā no ražošanas papildu izdevumiem pirmajā gadā, tā intensitāti pakāpeniski samazinot līdz 0 procentiem piektajā gadā;

2) 50 procentu apmērā no ražošanas papildu izdevumiem, nesamazinot atbalsta intensitāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

34.pants. Atbalsts kombinētās enerģijas ražošanai

Ieguldījumus kombinētās enerģijas — elektroenerģijas un siltuma — ražošanai var apstiprināt līdz 60 procentiem no šā likuma 32.panta trešajā daļā noteiktajām izmaksām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

35.pants. Atbalsts reģeneratīvās enerģijas ražošanai

(1) Atbalstu ieguldījumiem tādas enerģijas ražošanā, kuras ieguvē izmanto reģeneratīvos resursus (energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi, — saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālā enerģija), var apstiprināt līdz 60 procentiem no šā likuma 32.panta trešajā daļā noteiktajām izmaksām.

(2) Atbalstu, kas saistīts ar komercsabiedrības kārtējo izdevumu finansēšanu tādas enerģijas ražošanai, kuras ieguvē izmanto reģeneratīvos resursus, var apstiprināt, lai kompensētu starpību starp reģeneratīvās enerģijas ražošanas izmaksām un elektroenerģijas tirgus cenu (elektroenerģijas realizācijas tarifu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

36.¹ pants. Atbalsts jaunizveidotām mazām komercsabiedrībām

(1) Atbalstu mazai komercsabiedrībai tās darbības sākumposmā var sniegt ne vairāk kā 2 miljonu euro, un ik gadus piešķirtais atbalsts nedrīkst pārsniegt 33 procentus no minētās kopējās maksimāli pieļaujamās atbalsta summas. Atbalstu mazai komercsabiedrībai tās darbības sākumposmā var sniegt tikai atbalsta programmas ietvaros.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atbalstu mazai komercsabiedrībai var piešķirt pirmajos piecos gados no tās izveidošanas dienas:

1) 40 procentu apmērā no kopējām atbalstāmajām izmaksām, kuras radušās pirmajos trijos gados pēc komercsabiedrības izveidošanas;

2) 30 procentu apmērā no kopējām atbalstāmajām izmaksām, kuras radušās divos turpmākajos komercsabiedrības darbības gados.

(3) Mazai komercsabiedrībai darbības sākumposmā atbalstāmās izmaksas veido:

1) ar komercdarbības izveidi tieši saistītu juridisko un citu konsultāciju pakalpojumu izmaksas un administratīvās izmaksas;

2) procentu maksājumi par piesaistītajiem finanšu līdzekļiem un dividendes par piesaistīto pašu kapitālu, nepārsniedzot Eiropas Komisijas noteikto atsauces likmi;

3) nomas maksa par ražošanas iekārtām un aprīkojumu;

4) maksa par elektroenerģiju, ūdeni, apkuri, nodokļu un nodevu maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli;

5) amortizācijas izmaksas, ražošanas iekārtu un aprīkojuma līzinga maksājumi, kā arī algu izmaksas un obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās izmaksas ir atbalstāmas, ja tām nav sniegts atbalsts citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros.

(19.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

36.² pants. Atbalsts jaunām inovatīvām komercsabiedrībām

(1) Jaunām inovatīvām komercsabiedrībām paredzēto atbalstu var piešķirt mazai komercsabiedrībai, kas izveidota ne vēlāk kā sešus gadus pirms atbalsta piešķiršanas dienas.

(2) Komercsabiedrība atzīstama par ino­vatīvu, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) neatkarīgs eksperts, pamatojoties uz biznesa plānu, var pierādīt, ka komercsabiedrība pārredzamā nākotnē izstrādās produktus, pakalpojumus vai procesus, kas ir tehnoloģiski jauni vai būtiski uzlaboti salīdzinājumā ar produktiem, pakalpojumiem vai procesiem, kādi attiecīgajā nozarē tiek ražoti vai praktizēti Eiropas Savienībā, un ka komercsabiedrība ir uzņēmusies tehnoloģiskās vai rūpnieciskās neizdošanās risku;

2) komercsabiedrības pētījumu izmaksas veido 15 procentus no tās kopējiem kārtējiem izdevumiem vismaz vienā no trim gadiem pirms atbalsta piešķiršanas. Jaun­izveidotas komercsabiedrības gadījumā, kad nav senāku finansiālo datu, revīzijā par kārtējo pārskata periodu ir konstatēts, ka šīs komercsabiedrības pētījumu izmaksas veido 15 procentus no tās kopējiem kārtējiem izdevumiem, un šo atzinumu ir apliecinājis neatkarīgs revidents.

(3) Atbalsts jaunai inovatīvai komercsabiedrībai nedrīkst pārsniegt vienu miljonu piecsimt tūkstošu euro. Šādu atbalstu vienai komercsabiedrībai var apstiprināt tikai vienu reizi.

(11.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

36.³ pants. Atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem

(1) Atbalstu inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem var piešķirt mazai vai vidējai komercsabiedrībai, un piešķirtā atbalsta summa triju gadu laikā nedrīkst pārsniegt divsimt tūkstošu euro.

(2) Inovācijas konsultāciju pakalpojumu un inovācijas atbalsta pakalpojumu atbalstāmās izmaksas ir šādas:

1) inovācijas konsultāciju pakalpojumiem - izmaksas, kas saistītas ar vadības konsultācijām, tehnoloģisko palīdzību un tehnoloģiju nodošanu, mācībām, konsultācijām par intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanu, aizsardzību un tirdzniecību, kā arī par licenču līgumiem un standartiem;

2) inovācijas atbalsta pakalpojumiem - biroja telpu, datu banku, tehnisko bibliotēku, tirgus pētījumu, laboratorijas izmantošanas, kvalitātes marķēšanas, testēšanas un sertificēšanas izmaksas.

(3) Atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem nedrīkst pārsniegt 75 procentus no šā panta otrajā daļā minētajām atbalstāmajām izmaksām.

(4) Komercsabiedrība saņemto atbalstu izmanto, lai pakalpojumus pirktu par tirgus cenām vai - ja pakalpojuma sniedzējs nav
komersants - par tādām cenām, kas atspoguļo visas ar pakalpojumu saistītās izmaksas, kā arī saprātīgu uzcenojumu (saprātīgu peļņu).

(11.10.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

36.⁴ pants. Atbalsts augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku

(1) Atbalstu augsti kvalificēta pētniecības organizācijas vai lielas komercsabiedrības deleģēta personāla nodarbināšanai uz laiku mazā vai vidējā komercsabiedrībā var piešķirt, ja:

1) šo personālu nodarbina jaunizveidotos amatos un tas neaizstāj citu komercsabiedrības personālu;

2) šis personāls vismaz divus gadus ir nodarbināts pētniecības organizācijā vai lielajā komercsabiedrībā, kura to deleģē;

3) šis personāls mazajā vai vidējā komercsabiedrībā nodarbojas ar pētījumiem vai inovācijām.

(2) Augsti kvalificēts personāls ir pētnieki, inženieri, projektētāji un tirdzniecības vadītāji ar augstāko izglītību un vismaz piecu gadu profesionālo pieredzi attiecīgajā jomā. Mācības doktorantūrā uzskatāmas par attiecīgo profesionālo pieredzi.

(3) Personāla deleģēšana ir personāla nodarbināšana uz laiku, pēc kura personālam ir tiesības atgriezties pie sava iepriek­šējā darba devēja.

(4) Atbalstāmās izmaksas ir visas darbaspēka izmaksas, kas saistītas ar augsti kvalificēta personāla aizņemšanos uz laiku un nodarbināšanu, tai skaitā darbā iekārtošanas aģentūras pakalpojumu izmantošanas izmaksas, kā arī deleģētā personāla pārcelšanās izmaksas.

(5) Atbalstu mazai un vidējai komercsabiedrībai sakarā ar deleģēto personālu var piešķirt ne ilgāk kā trīs gadus 50 procentu apmērā no atbalstāmajām izmaksām.

(11.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2007.)

37.pants. Pieļaujamā papildu intensitāte mazo un vidējo komercsabiedrību atbalstam

(1) Papildus Latvijas reģionālā atbalsta kartē noteiktajai maksimāli pieļaujamajai atbalsta intensitātei mazām komercsabiedrībām var apstiprināt atbalstu 20 procentu apmērā un vidējām komercsabiedrībām — 10 procentu apmērā no šā likuma 23.panta otrajā vai trešajā daļā, kā arī 24.panta pir­majā daļā noteiktajām izmaksām.

(2) Atbalstu rūpnieciskiem pētījumiem, eksperimentālai izstrādnei un ino­vāciju kopas izveidošanai, paplašināšanai un darbības stimulēšanai papildus šā likuma 28.panta piektās daļas 2. un 3.punktā un 28.² panta ceturtajā daļā noteiktajai atbalsta intensitātei var apstiprināt:

1) rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālai izstrādnei - vidējām komercsabiedrībām 10 procentu apmērā, bet mazajām komercsabiedrībām 20 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām;

2) inovāciju kopas izveidošanai, paplašināšanai un darbības stimulēšanai, ja kopas pārvaldītājs ir maza vai vidēja komercsabiedrība, - vidējām komercsabiedrībām 10 procentu apmērā, bet mazajām komercsabiedrībām 20 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām.

(3) (Izslēgta ar 01.04.2004. likumu.)

(4) Papildus šā likuma 32.panta pirmajā vai otrajā daļā, 33.panta pirmajā daļā, 34.pantā un 35.panta pirmajā daļā noteiktajai atbalsta intensitātei mazajām komercsabiedrībām var apstiprināt atbalstu 20 procentu apmērā un vidējām komercsabiedrībām — 10 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004., 19.10.2006., 11.10.2007. un 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

38.pants. Atbalsts komercsabiedrībai krīzes situācijā

(1) Atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem atbalstu komercsabiedrībai krīzes situācijā var apstiprināt, ja ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

1) komercsabiedrība atbilst likumā noteiktajām maksātnespējas pazīmēm;

2) komercsabiedrībai pēdējo divu gadu laikā palielinās zaudējumi, samazinās neto apgrozījums, palielinās krājumi, samazinās naudas plūsma, palielinās parādi kreditoriem, pieaug procentu maksājumi un samazinās bilances aktīvu kopsumma. Atbalstu komercsabiedrībai var apstiprināt, ja tā atbilst vismaz četriem šajā punktā noteiktajiem kritērijiem.

(2) Jaunizveidotai komercsabiedrībai nav tiesību saņemt atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem. Jaunizveidota komercsabiedrība ir ne vairāk kā pirms trim gadiem komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība vai komercsabiedrība, kas pārņēmusi bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus.

(3) Atbalstu komercsabiedrībai krīzes situācijā var apstiprināt, ja bez valsts vai pašvaldību institūciju iejaukšanās ar komercsabiedrības pašas vai tās kontrolpaketes turētāja līdzekļiem vai piesaistot privātos kredītresursus, kuriem valsts vai pašvaldība nav sniegusi galvojumu, komercsabiedrība nespētu novērst zaudējumu palielināšanos un īsā laikā tiktu uzsākta tās maksātnespējas vai bankrota procedūra.

(4) Atbalsts komercsabiedrībai krīzes situācijā var būt:

1) īslaicīgs finansiāls atbalsts komercsabiedrībai maksātnespējas gadījumā, lai radītu iespēju izpētīt komercsabiedrības stāvokli un izstrādāt biznesa plānu ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai;

2) pārstrukturēšanas atbalsts, kas tiek sniegts komercsabiedrības reorganizācijas un racionalizācijas pasākumu plāna ietvaros un ir paredzēts ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai.

39.pants. Īslaicīgs finansiāls atbalsts

(1) Īslaicīgu finansiālu atbalstu komercsabiedrībai var apstiprināt:

1) kā vienreizēju pasākumu, ja šāds atbalsts ir pamatots, ņemot vērā attiecīgās teritorijas sociālās un ekonomiskās prasības;

2) ja atbalstu sniedz kā kredīta galvojumu vai kredītu, kuram noteikta tirgus procentu likme. Nosakot tirgus procentu likmi, izmanto Komisijas apstiprināto atsauces likmi;

3) ar nosacījumu, ka visi kredīti atmaksājami un visu galvojumu saistības beidzas laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas komercsabiedrībai;

4) ierobežotā apmērā, kāds nepieciešams komercsabiedrības darbības saglabāšanai;

5) laika posmam, kāds nepieciešams reāla komercsabiedrības atveseļošanas pasākumu plāna izstrādei. Izņēmuma gadījumos pēc atbalsta sniedzēja motivēta pieprasījuma Komisija var pagarināt sākotnēji noteikto sešu mēnešu termiņu, kopā nepārsniedzot 12 mēnešus.

(2) Komercsabiedrība, kas saņem īslaicīgu finansiālu atbalstu, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šāda atbalsta apstiprināšanas iesniedz Komisijai vienu no šādiem dokumentiem:

1) komercsabiedrības pārstrukturēšanas pasākumu plānu;

2) komercsabiedrības likvidēšanas pasākumu plānu;

3) pasākumu plānu, kas paredz saņemtā kredīta atmaksāšanu pilnā apmērā.

(3) Īslaicīgu finansiālu atbalstu var apstiprināt tikai vienu reizi. Atkārtotu atbalstu var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu īslaicīgu finansiālu atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies minētais 10 gadu termiņš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

40.pants. Pārstrukturēšanas atbalsts

(1) Pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, ja:

1) komercsabiedrība ir izstrādājusi pārstrukturēšanas pasākumu plānu, kas paredz:

a) komercsabiedrības ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanu saprātīgā laikposmā, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem par komercsabiedrības turpmākās darbības nosacījumiem,

b) to komercsabiedrības struktūrvienību likvidēšanu, kuras rada zaudējumus,

c) to apstākļu aprakstu, kuru dēļ komercsabiedrība nokļuvusi krīzes situācijā, lai novērtētu piedāvāto pasākumu piemērotību,

d) tādu pasākumu veikšanu, pēc kuru izpildes komercsabiedrība bez papildu atbalsta spēs segt visas ar savu darbību sais­tītās izmaksas, to skaitā amortizācijas izmaksas un finanšu saistības;

2) komercsabiedrība veic kompensācijas pasākumus: atsavina pamatlīdzekļus, samazina jaudu vai tirgus daļas un šķēršļus citu komercsabiedrību ienākšanai attiecīgajos tirgos. Kompensācijas pasākumus atļauts nepiemērot mazām komercsabiedrībām;

3) atbalsta saņēmējs daļu no pārstrukturēšanas pasākumu plāna izmaksām finansē no pašu līdzekļiem vai privātiem kredītresursiem, kuri nav uzskatāmi par atbalstu šā likuma 5.panta izpratnē. Pārstrukturēšanas pasākumu plānu mazās komercsabiedrības līdzfinansē vismaz 25 procentu apmērā, vidējās komercsabiedrības - vismaz 40 procentu apmērā, lielās komercsabiedrības - vismaz 50 procentu apmērā. Atbalsta apmērs ir ierobežots līdz minimumam, kāds nepieciešams komercsabiedrības pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanai.

(2) Atbalstu komercsabiedrības pārstrukturēšanai var apstiprināt tikai vienu reizi. Atkārtotu atbalstu var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies minētais 10 gadu termiņš.

(19.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

41.pants. Vispārīgie noteikumi atbalstam atsevišķās nozarēs

(1) Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz komercsabiedrībām, kuras darbojas tērauda un ogļu rūpniecībā, mākslīgo šķiedru ražošanā, autotransporta līdzekļu ražošanā, kuģu būves un remonta, kā arī transporta nozarē.

(2) Ikvienu individuālo atbalstu šā panta pirmajā daļā noteiktajās nozarēs, izņemot atbalstu, kuru sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1628/2006 un citu uz Padomes regulas Nr. 994/98 pamata izdoto Komisijas regulu nosacījumiem, var sniegt, ja ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

1) ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums, ka plānotais atbalsts nav papildus piesakāms Eiropas Komisijā;

2) ir pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par individuālā atbalsta projekta atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87.panta otrās vai trešās daļas prasībām.

(01.04.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.10.2006., 11.10.2007. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.07.2008.)

42.pants. Atbalsts tērauda rūpniecībai

Atbalstu tērauda rūpniecībā var apstiprināt:

1) pētījumiem;

2) vides aizsardzībai;

3) apmācībai;

4) nodarbinātības veicināšanai;

5) komercsabiedrības vai atsevišķu tās struktūru likvidēšanai.

42.¹ pants. Atbalsts ogļu rūpniecībai

Atbalstu ogļu rūpniecībai var apstiprināt, ievērojot Padomes 2002.gada 23.jūlija regulas (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai nosacījumus.

(11.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2007.)

43.pants. Atbalsts mākslīgo šķiedru ražošanai

Atbalstu mākslīgo šķiedru ražošanā var apstiprināt:

1) vides aizsardzībai;

2) pētījumiem;

3) pārstrukturēšanai;

4) apmācībai;

5) nodarbinātības veicināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

44.pants. Atbalsts autotransporta līdzekļu ražošanai

Atbalstu autotransporta līdzekļu ražošanā var apstiprināt:

1) vides aizsardzībai;

2) pētījumiem;

3) pārstrukturēšanai;

4) reģionālajai attīstībai;

5) apmācībai;

6) nodarbinātības veicināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

45.pants. Atbalsts kuģu būvei un remontam

Atbalstu kuģu būvē un remontā var apstiprināt:

1) vides aizsardzībai;

2) pētījumiem;

3) pārstrukturēšanai;

4) reģionālajai attīstībai;

5) apmācībai;

6) nodarbinātības veicināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

46.pants. Atbalsts transporta nozarei

(1) Šā panta noteikumi attiecas uz autopārvadājumiem, dzelzceļa pārvadājumiem un pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem, kā arī uz gaisa pārvadājumiem un jūras pārvadājumiem.

(2) Atbalstu autopārvadājumiem, dzelzceļa pārvadājumiem un pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem var sniegt, ievērojot Padomes regulas Nr. 1191/69 (ar grozījumiem 1893/91), Nr.1192/69, Nr.1107/70 (ar grozījumiem 3578/92, 2255/96, 543/97 un papildinājumiem 1658/82) un Nr.1101/89 nosacījumus.

(3) Atbalstu gaisa pārvadājumiem var apstiprināt:

1) tādu papildu izdevumu segšanai, kas rodas, pārvadājot politiski represētās personas, invalīdus, bērnus un personas, kuras sasniegušas likumā noteikto valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu;

2) pārstrukturēšanai;

3) reģionālajai attīstībai.

(4) Atbalstu jūras pārvadājumiem var apstiprināt:

1) lai samazinātu sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas un ienākuma nodokļa summas, kuras būtu jāmaksā Latvijā reģistrētai jūras pārvadājumu komercsabiedrībai vai tajā nodarbinātajām personām atbilstoši nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas likumu prasībām;

2) pārstrukturēšanai;

3) reģionālajai attīstībai.

(5) (Izslēgta ar 01.04.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

(Nodaļa 11.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2007.)

47.pants. Nosacījumi de minimis atbalsta sniegšanai

(1) Atbalsta sniedzēji neiesniedz Finanšu ministrijai sākotnējai izvērtēšanai atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu, kas atbilst Komisijas 2006.gada 15.decembra regulas (EK) Nr. 1998/2006 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1998/2006) 2.panta un 3.panta 1.punkta nosacījumiem.

(2) De minimis atbalstu komercsabiedrībai nepiešķir Komisijas regulas Nr. 1998/2006 1.panta 1.punktā noteiktajos gadījumos.

(3) Atbalstu, kuru piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1998/2006, komercsabiedrība var saņemt papildus atbalstam, kas tai sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātu atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu vai saskaņā ar atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu, par kuru Eiropas Komisijai nosūtīta kopsavilkuma informācija, ja ir ievēroti Komisijas regulas Nr. 1998/2006 2.panta 5.punkta nosacījumi.

(Nodaļas nosaukums 01.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

49.pants. Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša komercsabiedrība

(1) Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša komercsabiedrība ir komercsabiedrība, kurā valstij vai pašvaldībai tieši vai netieši, katrai atsevišķi vai kopā pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla, ir balsstiesību vairākums vai ir tiesības iecelt vai atcelt komercsabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu.

(2) Uzņēmumu reģistrs katru gadu līdz 1.martam iesniedz Finanšu ministrijai informāciju par komercsabiedrībām, kas atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, un norāda šo komercsabiedrību neto apgrozījumu, bet kredītiestādēm — bilances kopsummu.

(3) Pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra sniegto informāciju, Finanšu ministrija katru gadu līdz 25.martam atjaunotu informāciju par šā panta pirmajā daļā minētajām komercsabiedrībām nosūta papīra formātā un elektroniski Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.04.2004. un 19.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

50.pants. Finanšu darījumu uzskaite

(1) Valsts vai pašvaldības kontrolē esošai komercsabiedrībai ir jānodrošina tāda grāmatvedības uzskaite, kas atspoguļo informāciju par veiktajiem valsts vai pašvaldību līdzekļu pārskaitījumiem, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas piešķir tieši valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām vai ar valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību vai finanšu iestāžu starpniecību, un šo līdzekļu izlietojumu.

(2) Atsevišķu grāmatvedības uzskaiti nodrošina komercsabiedrības, kurām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 1.punktu ir piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 2.punktu uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un kuras par šādu pakalpojumu sniegšanu saņem atlīdzības maksājumu (kompensāciju) jebkādā veidā, kā arī veic citas darbības.

(3) Komercsabiedrības, uz kurām attiecas prasība par atsevišķu grāmatvedības uzskaiti, izveido finansiālo un organizatorisko struktūru, kas nodrošina iespēju identificēt ar dažādām darbībām (no vienas puses - produkti vai pakalpojumi, attiecībā uz kuriem komercsabiedrībai piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai uzticēti sabiedriskas nozīmes pakalpojumi, no otras puses - citi komercsabiedrības ražotie produkti vai sniegtie pakalpojumi) saistītās izmaksas un ieņēmumus, kā arī metodes, pēc kādām izmaksas un ieņēmumi tiek piešķirti vai sadalīti dažādām darbībām.

(4) Šā panta pirmajā un trešajā daļā minēto informāciju komercsabiedrība glabā 10 gadus pēc pēdējā valsts vai pašvaldības veiktā līdzekļu pārskaitījuma un iesniedz to Finanšu ministrijai pēc tās pieprasījuma. Finanšu ministrija iesniegto informāciju nosūta Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.

(5) Šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības īpaši attiecas uz šādiem valsts vai pašvaldības institūciju un valsts un paš­valdību kontrolē esošu komercsabiedrību finansiālo attiecību aspektiem:

1) saimnieciskās darbības zaudējumu kompensēšana;

2) kapitāla nodrošinājums;

3) neatmaksājamie finansiālie piešķīrumi vai aizdevumi ar preferenciāliem nosacījumiem;

4) finansiālu priekšrocību piešķiršana par atteikšanos no peļņas vai parādu piedziņas;

5) atteikšanās no izmantoto valsts līdzekļu parastās atdeves;

6) kompensācijas par valsts vai pašvaldības institūciju uzliktu finansiālu apgrūtinājumu.

(6) Lai nodrošinātu šā panta trešajā daļā minēto prasību par atsevišķas grāmatvedības uzskaites ieviešanu, komercsabiedrībās tiek:

1) nodalīta iekšējā grāmatvedība par dažādām darbībām;

2) pareizi piešķirtas un sadalītas visas izmaksas un ieņēmumi, pamatojoties uz konsekventi ievērotiem un objektīvi pamatotiem izmaksu uzskaites principiem;

3) skaidri definēti izmaksu uzskaites principi, saskaņā ar kuriem kārto atsevišķo grāmatvedību.

(19.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2007. likumu, kas stājas spēkā 14.11.2007.)

51.pants. Prasības rūpniecības nozares komercsabiedrībām

(1) Rūpniecības nozares komercsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras galvenā darbības joma ir rūpniecība, kas veido vismaz 50 procentus no gada kopējā apgrozījuma. Šādas komercsabiedrības darbība iekļaujama Eiropas Kopienas saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 1.redakcija) D sadaļā - Apstrādes rūpniecība (apakšsadaļas no DA līdz DN ieskaitot).

(2) Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša rūpniecības nozares komercsabiedrība, kuras neto apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā pārsniedzis 250 miljonu euro, katru gadu ne vēlāk kā līdz 15.augustam Finanšu ministrijai iesniedz:

1) gada pārskatu;

2) akcionāru vai dalībnieku sapulču protokolus;

3) informāciju par piešķirtajām dotācijām, subsīdijām, priekšrocībām saistībā ar ieguldījumiem pamatkapitālā, kredītiem, overdraftiem un valsts vai pašvaldības institūciju piešķirtajiem galvojumiem, ietverot to piešķiršanas nosacījumus un norādot procentu likmes, kā arī garantijām, ko kredīta saņēmējs piedāvā aizdevējam;

4) informāciju par piešķirtajiem pamatkapitāla vai kvazikapitāla līdzekļiem, kas pielīdzināmi pašu kapitālam, ar to saprotot valsts vai pašvaldību ieguldījumu valsts vai pašvaldību komercsabiedrību pamatkapitālā, kā arī līdzekļus, kurus saņem vai piešķir ar valsts koncernu vai citu valsts vai pašvaldību komercsabiedrību (arī finanšu iestāžu) starp­niecību, neatkarīgi no tā, vai tā ir iekšēja līdzekļu piešķiršana koncernā vai piešķiršana no ārpuses, norādot, kādās attiecībās ir finansējuma piešķīrējs un saņēmējs. Informācijā norāda piešķiršanas nosacījumus (parastās akcijas, priekšrocības akcijas, akcijas ar atliktu dividenžu izmaksu vai konvertējamas akcijas, procentu likmes, līdz ar akcijām piešķirtās dividenžu vai konvertēšanas tiesības);

5) informāciju par izmaksātajām dividendēm un nesadalīto peļņu;

6) informāciju par citiem valsts intervences veidiem, to skaitā valsts vai pašvaldības kontrolē esošām komercsabiedrībām piemērotiem atbrīvojumiem no tiesību aktos noteikto maksājumu veikšanas, kā arī kredītu, dotāciju, uzņēmumu ienākumu nodokļu un citu līdzīgu maksājumu veikšanas.

(3) Finanšu ministrija katru gadu līdz 1.septembrim šā panta otrajā daļā minēto informāciju nosūta papīra formātā un elektroniski Eiropas Komisijai ar Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju sniedz par katru:

1) valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību atsevišķi, tai skaitā arī citās dalībvalstīs reģistrētām komercsabiedrībām, norādot informāciju par valsts vai pašvaldību kontrolē esošu komercsabiedrību iekšējiem vai savstarpējiem darījumiem, kā arī tiešiem darījumiem starp valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām un valsts vai pašvaldības institūcijām;

2) valsts vai pašvaldību koncernu, kurā ietilpst vairākas valsts vai pašvaldību kontrolē esošas komercsabiedrības, ja šo koncernu konsolidētais apgrozījums ļauj to klasificēt kā rūpniecības nozares komercsabiedrību.

(5) Valsts vai pašvaldību kontrolē esoši koncerni, kuros apvienotas vairākas juridiski patstāvīgas komercsabiedrības, iesniedz konsolidētos ziņojumus, kuros norāda informāciju par saimniecisko darbību komercsabiedrību grupā, kas darbojas vienā un tajā pašā nozarē vai cieši saistītās nozarēs. Konsolidētos ziņojumus neiesniedz valsts vai pašvaldību koncerni, kas ir finansiāli saistīti, taču darbojas dažādās nozarēs.

(19.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

52.pants. Izņēmumi

(1) Šā likuma 50.panta pirmajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz valsts vai pašvaldības institūciju finansiālajām attiecībām ar:

1) valsts vai pašvaldību kontrolē esošām komercsabiedrībām, ja šo komercsabiedrību iepriekšējo divu gadu vidējais apgrozījums pirms gada, kurā ir piešķirti vai lietoti šā likuma 50.panta pirmajā daļā minētie līdzekļi, ir mazāks par 40 miljoniem euro;

2) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām kredītiestādēm, ja šo komercsabiedrību iepriekšējo gadu vidējā bilances kopsumma pirms gada, kurā ir piešķirti vai lietoti šā likuma 50.panta pirmajā daļā minētie līdzekļi, ir mazāka par 800 miljoniem euro;

3) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām kredītiestādēm, ja valsts vai pašvaldības institūcijas tajās iegulda valsts vai pašvaldības līdzekļus ar komerciāliem nosacījumiem;

4) Latvijas Banku.

(2) Šā likuma 50.panta trešajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz:

1) komercsabiedrībām, ja šo komercsabiedrību iepriekšējo divu gadu vidējais apgrozījums, sākot no gada, kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 1.punktu ir piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 2.punktu ir uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir mazāks par 40 miljoniem euro;

2) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām kredītiestādēm, ja šo kredītiestāžu iepriekšējo gadu vidējā bilances kopsumma, sākot no gada, kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 1.punktu ir piešķirtas ekskluzīvas vai īpašas tiesības vai kurā tām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 2.punktu ir uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir mazāka par 800 miljoniem euro;

3) komercsabiedrībām, kurām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 86.panta 2.punktu ir uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ja atbalsts, ko tās saņēmušas jebkādā formā, ir paredzēts uz noteiktu laiku un piešķirts, ievērojot atklātu, pārskatāmu procedūru bez diskriminācijas.

(19.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

(Nodaļa 11.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2007.)

53.pants. Nelikumīga atbalsta atmaksas pienākums

(1) Saskaņā ar Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu atbalsta sniedzējam ir pienākums nodrošināt tāda atbalsta atmaksu un atbalsta saņēmējam - atmaksāt tādu atbalstu, kas komercsabiedrībai piešķirts, neievērojot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88.panta 3.punktu un Padomes regulas Nr. 659/1999 2. un 3.pantu, kā arī uz Padomes regulas Nr. 994/98 pamata izdoto Komisijas regulu nosacījumus par atbalsta iepriekšēju paziņošanu vai kopsavilkuma informācijas nosūtīšanu Eiropas Komisijai.

(2) Atbalsta sniedzējs nelikumīgu atbalstu atgūst, ņemot vērā Padomes regulas Nr. 659/1999 15.pantā noteikto noilgumu Eiropas Komisijas tiesībām prasīt nelikumīga atbalsta atgūšanu.

54.pants. Nelikumīga atbalsta atgūšanas procesuālā kārtība

(1) Pēc tam, kad saņemts Eiropas Komisijas lēmums par nelikumīga atbalsta atgūšanu, atbalsta sniedzējs veic Eiropas Komisijas lēmumā noteiktās darbības atbalsta apmēra noteikšanai, ievērojot Eiropas Komisijas lēmuma, Padomes regulas Nr. 659/1999 14.panta 2.punkta un Komisijas regulas Nr. 794/2004 11.panta nosacījumus.

(2) Atbalsta sniedzējs lēmumu par nelikumīga atbalsta atgūšanu pieņem un šādu atbalstu atgūst Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 230.panta ceturto daļu Eiropas Komisijas pieņemtais lēmums ir pārsūdzēts Eiropas Kopienu Tiesā un saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 242.pantu Eiropas Kopienu Tiesa ir apmierinājusi iesniegto prasību par Komisijas pieņemtā lēmuma izpildes atlikšanu.

(3) Ja atbalsts saņemts saskaņā ar civiltiesisku līgumu, šā panta otrajā daļā minēto lēmumu nepieņem, bet nelikumīgi saņemto atbalstu atgūst un citus ar šo līgumu saistītos strīdus risina Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 8.nr.; 1999, 7.nr.; 2001, 15.nr.).

2. Līdz 2005.gada 1.janvārim šā likuma normas attiecas arī uz uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām likuma "Par uzņēmējdarbību" izpratnē.

3. Šā likuma 38.panta otrā daļa:

1) līdz 2004.gada 31.decembrim attiecas arī uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām;

2) neattiecas uz tām komercsabiedrībām, kuras ir bijušas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā un pēc Komerclikuma spēkā stāšanās uz paziņojuma pamata ir ierakstītas komercreģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

4. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās Komisijā piesakāmas tās atbalsta programmas vai individuālie atbalsta projekti, kuri iepriekš nav bijuši pieteikti Komisijā.

5. Līdz šā likuma 13.panta ceturtajā daļā, 15.panta pirmajā daļā un 48.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi nr.200 "Valsts atbalsta uzraudzības komisijas nolikums", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.jūlijam izdod noteikumus:

1) par atbalsta programmas un individuālā atbalsta projekta paziņojuma izskatīšanas kārtību un termiņu, kā arī apstiprina atbalsta programmas un individuālā atbalsta projekta paziņojuma veidlapu paraugus;

2) par minimālā atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, kā arī apstiprina minimālā atbalsta uzskaites veidlapu paraugus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

7. Atbalstu autopārvadājumiem un dzelzceļa pārvadājumiem, kura īstenošana saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem uzsākta līdz 2004.gada 30.aprīlim, var turpināt sniegt ne ilgāk kā līdz 2007.gada 30.aprīlim, ja šāds atbalsts ir pieteikts Eiropas Komisijā līdz 2004.gada 31.augustam.

(01.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

8. Līdz laikam, kad tiks izdota Komisijas regula, kura nosaka Padomes regulas Nr. 659/1999 piemērošanas kārtību, piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumi Nr.315 "Noteikumi par atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu pieteikumu izskatīšanas kārtību, termiņu un pieteikuma veidlapu paraugiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(01.04.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

9. Šā likuma 22.panta otrās daļas jaunā redakcija un septītā daļa, 23.panta jaunā redakcija un 36.1 pants, kā arī 37.panta pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(19.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

10. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.aprīlim izdod šā likuma:

1) 12.panta otrajā daļā paredzētos noteikumus par kārtību, kādā Eiropas Komisijai elektroniski iesniedzami atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumi, un kārtību, kādā piešķir un anulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības;

2) 21.¹ panta otrajā daļā paredzētos noteikumus par kārtību, kādā atbalsta sniedzēji Finanšu ministrijai iesniedz informāciju par veiktajiem atlīdzības maksājumiem par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(19.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

11. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 10.punkta 1.apakšpunktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.473 "Kārtība, kādā Eiropas Komisijā elektroniski iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu pieteikumus un kādā piešķir un anulē atbalsta pieteikumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības".

(19.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.11.2006.)

12. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2008.gada 1.februārim izdod šā likuma 48.panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, kā arī apstiprina de minimis atbalsta uzskaites veidlapu parau­gus.

(11.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2007.)

13. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 12.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.februārim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumi Nr.314 "Minimālā atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtība un minimālā atbalsta uzskaites veidlapu paraugi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(11.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.11.2007.)

14. Līdz šā likuma 36.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 14.augusta noteikumi Nr.546 “Noteikumi par saimnieciskās darbības veicēju deklarēšanos atbilstoši sīko, mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.07.2008.)

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.07.2008.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Komisijas 2006.gada 16.novembra direktīvas 2006/111/EK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību.