Zaudējis spēku - Administratīvi teritoriālās reformas likums

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2008. gada 18. decembra likumu: Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Administratīvi teritoriālās reformas likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) administratīvā teritorija — Latvijas teritorijas iedalījuma vienība, kurā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi;

2) novads — administratīvā teritorija, kura izveidota, apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un pilsētām, un kurā ir viena vietējā pašvaldība;

3) apriņķis — administratīvā teritorija, kas sastāv no vietējo pašvaldību administratīvajām teritorijām. Apriņķu pašvaldību izveidošanu nosaka īpašs likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

2.pants. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

3.pants. Šis likums nosaka kārtību, kādā tiek veikta vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, un to, kādas administratīvās teritorijas izveidojamas, realizējot reformu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

4.pants.

(Izslēgts ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

5.pants. (1) Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas administratīvās teritorijas: apriņķi, novadi, republikas pilsētas.

(2) Izveidojot novadu, tajā apvienotās administratīvās teritorijas (pilsētas un pagasti) iegūst novada teritoriālās vienības statusu un saglabā savu nosaukumu.

(3) Pagastu vai pilsētu ar lauku teritoriju var pārveidot par novadu, ja tas atbilst šā likuma 6.¹ panta pirmajā daļā minētajam projektam.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

II nodaļa
Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma

6.pants. Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma tiek realizēta līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

6.¹ pants. (1) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija konsultējas ar vietējām pašvaldībām un izstrādā vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu (turpmāk — administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts), kuru apstiprina Ministru kabinets.

(2) Līdz administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta apstiprināšanai novada administratīvo teritoriju nosaka Ministru kabinets, pamatojoties uz vietējo pašvaldību lēmumiem un pozitīvu Administratīvi teritoriālās reformas padomes atzinumu.

(3) Pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta apstiprināšanas, pamatojoties uz vietējo pašvaldību lēmumiem, Ministru kabinets nosaka tādas novada administratīvās teritorijas, kur apvienotās vietējās pašvaldības iekļaujas administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā noteiktajās attiecīgā novada robežās.

(4) Ministru kabinets, pamatojoties uz administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, izdod noteikumus par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu (turpmāk — administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumi), kuros nosaka:

1) novadu administratīvās teritorijas, norādot, kuri novada pagasti un kuras novada pilsētas veido katra novada administratīvo teritoriju;

2) republikas pilsētu administratīvās teritorijas.

(5) Stājoties spēkā administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumiem, Valsts zemes dienests ikgadējā valsts budžeta likumā noteiktā finansējuma apjomā sagatavo administratīvo teritoriju robežu aprakstus.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

6.² pants. Stājoties spēkā administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumiem, vietējā pašvaldība var pieņemt lēmumu par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim saskaņā ar administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos noteikto novadu teritoriālo dalījumu, turklāt šajā gadījumā:

1) lēmumu par novada izveidošanu nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai;

2) novada domes pirmo sēdi saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" sasauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 10 dienu laikā pēc tam, kad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir saņēmusi visu attiecīgo vietējo pašvaldību lēmumus.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

7.pants.

(Izslēgts ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

8.pants. (1) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros vietējās pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sagatavo apvienošanās projektu.

(2) Vietējo pašvaldību apvienošanās projekta sagatavošana saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas padomes apstiprināto metodiku ietver šādus uzdevumus:

1) sagatavot novada attīstības stratēģiju;

2) sagatavot veidojamās novada pašvaldības administratīvās struktūras projektu;

3) organizēt pašvaldību apvienošanās projekta publisku apspriešanu.

(3) Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros par valsts piešķirtajiem finanšu līdzekļiem tiek sagatavoti vietējo pašvaldību apvienošanās projekti, izvērtējot publiskās apspriešanas rezultātus.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

9.pants. (1) Novadam, kas izveidojies, vietējām pašvaldībām apvienojoties šā likuma 6.¹ panta otrajā un trešajā daļā minētajā gadījumā, tiek piešķirta vienreizēja dotācija no valsts budžeta 1 — 5 procentu apmērā no apvienojušos pašvaldību gada budžetu kopapjoma.

(2) Ja pēc novada pašvaldības izveidošanas tās budžeta ieņēmumi ir mazāki nekā novadu veidojošo pašvaldību budžetu summa novada izveidošanas gadā, novada pašvaldībai turpmākos piecus gadus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta piešķir dotāciju šīs starpības izlīdzināšanai.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās dotācijas apmērus, piešķiršanas kārtību un nosacījumus reglamentē Ministru kabinets.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

9.¹ pants. (1) No valsts budžeta finanšu līdzekļus maksājuma veidā 200 000 latu apmērā novada infrastruktūras attīstībai piešķir:

1) par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (pilsētu un pagastu) novada pašvaldībai, kura vietējo pašvaldību apvienošanās rezultātā ir izveidota līdz 2009.gada 31.janvārim;

2) katrai no tām pilsētas, pagasta un novada pašvaldībām, kuras 2007.gadā pieņēmušas lēmumu par jauna novada izveidi un novada darbības uzsākšanu pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Novadu pašvaldībām finanšu līdzekļus piešķir par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību (pilsētu un pagastu).

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto finanšu līdzekļu piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja finansējums infrastruktūras attīstībai jau ir piešķirts administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pilsētas vai pagasta pašvaldībai vai novada pašvaldībai par attiecīgajām teritoriālajām vienībām, tad saskaņā ar šo pantu piešķiramo un izmaksājamo finanšu līdzekļu apjomu samazina par jau izmaksāto summu.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2007.)

10.pants. Izstrādājot administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, ņem vērā šādus vērtēšanas kritērijus:

1) ir nodrošināta novada teritorijas ilglaicīga un līdzsvarota attīstība;

2) ir novada pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra;

3) novada teritorijas lielums;

4) pastāvīgo iedzīvotāju skaits novada teritorijā;

5) pastāvīgo iedzīvotāju blīvums novada teritorijā;

6) novada pašvaldības sniegto pakalpojumu sasniedzamība;

7) novadu veidojošo vietējo pašvaldību ekonomiskā, ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotība;

8) ir nodrošināta optimāla novada pašvaldības teritorijas izveidošana, ņemot vērā blakusesošo novadu pašvaldību intereses.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

11.pants. Pēc divu vai vairāku administratīvo teritoriju apvienošanās līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām novada domes sastāvā ir visi attiecīgajā administratīvajā teritorijā ievēlētie deputāti. Novada lēmējinstitūcija ir dome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

12.pants. Šā likuma 6.¹panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos novada domes pirmo sēdi saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" sasauc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 10 dienu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi par attiecīgās administratīvās teritorijas izveidošanu.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

12.¹pants. Ja izveidotā novada domes pirmā sēde notiek līdz 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanu dienai, tad ar tā domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras, un šajā gadījumā:

1) līdz novada domes priekšsēdētāja ievēlēšanai pirmo domes sēdi vada un lēmumu par domes priekšsēdētāja ievēlēšanu saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" paraksta reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs vai viņa pilnvarota amatpersona;

2) novada domes priekšsēdētāju ievēlē no attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošajiem deputātiem likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

13.pants. Veicot administratīvi teritoriālo reformu, attiecīgās vietējās pašvaldības noskaidro iedzīvotāju viedokli par novada izveidošanu un informē viņus par reformas uzdevumiem un realizācijas gaitu.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

III nodaļa
Valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma izveidošana

(Nodaļa izslēgta ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

IV nodaļa
Administratīvi teritoriālās reformas koordinācija

17.pants. (1) Administratīvi teritoriālās reformas koordinācijai Ministru kabinets izveido Administratīvi teritoriālās reformas padomi. Padomes sastāvā vienādā skaitā ietilpst Latvijas Pašvaldību savienības un valsts pārvaldes institūciju pilnvaroti pārstāvji. Padomes darbu vada reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

(2) Administratīvi teritoriālās reformas padome:

1) dod atzinumus par:

a) administratīvo teritoriju izpēti un apvienošanās projektiem,

b) normatīvo aktu projektiem administratīvi teritoriālās reformas jautājumos,

c) administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu;

2) apstiprina administratīvo teritoriju izpētes un apvienošanās projektu sagatavošanas metodiku;

3) sagatavo priekšlikumus administratīvo teritoriju izpētei un apvienošanās projektiem.

(3) Administratīvi teritoriālās reformas padomes darbu nodrošina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

18.pants.

(Izslēgts ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

Pārejas noteikumi

1. Uz novadiem, kas izveidojušies administratīvo teritoriju apvienošanās rezultātā, attiecināmi visi noteikumi, ko likums "Par pašvaldībām" paredz vietējām pašvaldībām, ja tie nav pretrunā ar šo likumu.

2. Administratīvi teritoriālās reformas laikā veidojot novadus, grozot pilsētu un pagastu administratīvās teritorijas, Ministru kabinets lemj:

1) pēc attiecīgās pašvaldības lēmuma saņemšanas — par republikas pilsētas statusa piešķiršanu;

2) pēc konsultācijām ar attiecīgajām pašvaldībām — par rajonu robežu grozīšanu.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

3. Ministru kabinets:

1) līdz 2005.gada 31.decembrim izdod šā likuma 9.panta otrajā un trešajā daļā paredzētos noteikumus;

2) līdz 2006.gada 1.jūlijam apstiprina šā likuma 6.¹panta pirmajā daļā paredzēto administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu;

3) līdz 2008.gada 1.janvārim izdod šā likuma 6.¹panta ceturtajā daļā paredzētos administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumus;

4) līdz 2006.gada 1.maijam sagatavo priekšlikumus par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu apriņķos.

(22.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2007.)

4. Līdz šā likuma 9.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumi Nr.305 "Noteikumi par vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu".

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

5. Stājoties spēkā šā likuma 6.¹panta ceturtajā daļā paredzētajiem administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumiem, vietējā pašvaldība turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās attiecīgās novada domes pirmajai sēdei. Šajā punktā noteiktais nav attiecināms uz tām novadu pašvaldībām, kuras izveidotas šā likuma 6.²pantā noteiktajā kārtībā.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

6. Centrālā vēlēšanu komisija izsludina 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas tajās administratīvajās teritorijās, kuras norādītas administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

7. Lai nodrošinātu 2009.gada pašvaldību vēlēšanas, tajos novados, kuros nav pabeigta novada pašvaldības izveidošana saskaņā ar administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos paredzētajām administratīvajām teritorijām, pēc 2008.gada 1.septembra vietējo pašvaldību domes (padomes) divu mēnešu laikā sasauc visu attiecīgo vietējo pašvaldību deputātu kopsapulci, kas ievēlē novada vēlēšanu komisiju. Šajā gadījumā:

1) novada vēlēšanu komisija tiek izveidota un darbojas saskaņā ar likumu "Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un iecirkņu komisijām", ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu;

2) komisijas pirmo sēdi sasauc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona;

3) novada vēlēšanu komisijas darbu no saviem budžetiem finansē visas attiecīgo vietējo pašvaldību domes (padomes) proporcionāli balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam tajās.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

8. Ja deputātu kopsapulce divu mēnešu laikā pēc 2008.gada 1.septembra neizveido novada vēlēšanu komisiju, to saskaņā ar likumu "Par Centrālo velēšanu komisiju" ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

9. Ar jaunievēlētās novada domes pirmo sēdi izbeidzas visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību domju (padomju) pilnvaras.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

10. Novada teritorijā bijušo vietējo pašvaldību institūciju darba nepārtrauktību atbilstoši to apstiprinātajiem nolikumiem nodrošina tie izpilddirektori, kuri veica izpilddirektora pienākumus attiecīgajā teritorijā 2009.gada pašvaldību vēlēšanu dienā.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

11. Novada pašvaldība ir attiecīgajā novadā iekļauto vietējo pašvaldību tiesību un saistību pārņēmēja.

(22.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2005.)

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 21.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 30.oktobrī

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

zaudējis spēku Izdevējs: Saeima Veids: Pieņemts: 21.10.1998.Stājas spēkā: Zaudē spēku: Tēma: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 322/325, 30.10.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 03.12.1998.

Dokumenta valoda:

Saistītie dokumenti

Zaudējis spēku ar
Grozījumi
Uz tiesību akta pamata izdotie
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids