Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Noguldījumu garantiju likums

(Likuma nosaukums 11.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. (1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) garantētais noguldījums — kredīta atlikums, kurš radies no naudas līdzekļu ieskaitīšanas noguldītāja kontā vai no parastiem bankas darījumiem un kuru noguldījumu piesaistītājam ir pienākums atmaksāt saskaņā ar likuma vai līguma noteikumiem, kā arī jebkuras saistības, kas izriet no noguldījumu piesaistītāja emitētiem parāda vērtspapīriem, izņemot no Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66.panta ceturtajā daļā noteiktajiem parāda vērtspapīriem izrietošās saistības;

2) garantētā atlīdzība — naudas summa, ko noguldījumu nepieejamības gadījumā izmaksā šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, ietverot tajā arī par veikto garantēto noguldījumu uzkrātos procentus, izņemot noguldītāja naudas līdzekļus, kas nepieciešami prasījumu izpildei, tai skaitā nodokļu (nodevu) administrācijas prasījumu izpildei un zvērināta tiesu izpildītāja piedziņas veikšanai;

3) kopīgais noguldījums — garantētais noguldījums, kuru kopīgi izdarījušas divas vai vairākas personas vai tiesības uz kura izmantošanu divām vai vairākām personām ir nostiprinātas ar noguldījumu piesaistītāju rakstveidā noslēgtajā līgumā, izņemot noguldījumu, kuru izdarījušas fiziskās personas kā personālsabiedrības biedri vai tādas līdzīgas personu apvienības biedri (dalībnieki), kurai nav juridiskās personas statusa;

4) noguldījumu piesaistītājs — Latvijā reģistrēta banka, krājaizdevu sabiedrība, ārvalstu bankas filiāle Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — dalībvalsts) bankas filiāle Latvijā, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās noguldījumu garantiju fondā;

5) noguldījumu nepieejamība — noguldījumu piesaistītāja nespēja izmaksāt noguldījumus, ja ir iestājies vismaz viens šajā punktā minētais apstāklis vai vairāki šādi apstākļi neatkarīgi no šo apstākļu iestāšanās secības:

a) tiesa pasludinājusi noguldījumu piesaistītāju par maksātnespējīgu,

b) Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija) ir anulējusi atļauju (licenci) kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības darbībai,

c) cits gadījums, kad Komisija ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājs nespēj izmaksāt noguldītājam garantēto noguldījumu, un pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos;

6) noguldītājs — persona, kam ir garantētais noguldījums noguldījumu piesaistītājā;

7) noguldījumu garantiju fonds — mantas kopums, kuru veido šā likuma 7.pantā minēto subjektu iemaksas un kura pārvaldīšanu nodrošina Komisija.

(2) Likumā lietotie termini atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulā (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) lietotajiem terminiem.

(11.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009., 04.06.2009. un 15.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 14.06.2014.)

2.pants. (1) Šā likuma mērķis ir noteikt garantiju vispārīgos principus attiecībā uz noguldījumiem noguldījumu piesaistītājos, kā arī noguldījumu garantiju fonda veidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

(2) Šā likuma noteikumi ir attiecināmi uz:

1) Latvijā reģistrētām bankām un to filiālēm, krājaizdevu sabiedrībām, kā arī ārvalstu banku filiālēm Latvijā;

2) dalībvalstīs reģistrētu banku filiālēm Latvijā, ja šo valstu normatīvie akti paredz noguldījumu garantēšanu banku filiālēs citās valstīs, ieskaitot Latviju, taču neaptver visus šajā likumā paredzētos garantētos noguldījumus vai garantētā atlīdzība ir mazāka par šajā likumā noteikto un attiecīgā banka ir informējusi Komisiju par vēlmi piedalīties Latvijas noguldījumu garantiju fondā.

(3) (Izslēgta ar 04.06.2009. likumu.)

(31) Ja šā likuma noteikumi attiecināmi uz dalībvalstī reģistrētu banku filiālēm Latvijā, noguldījumu nepieejamība iestājas ar brīdi, kad šāda nepieejamība ir iestājusies atbilstoši attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem aktiem.

(4) Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz:

1) Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētu banku filiālēm Latvijā, ja šo valstu normatīvie akti paredz noguldījumu garantēšanu banku filiālēs ārvalstīs, ieskaitot Latviju, un aptver visus šajā likumā paredzētos noguldījumus, turklāt garantētā atlīdzība nav mazāka par šajā likumā noteikto garantēto atlīdzību;

2) (izslēgts ar 04.06.2009. likumu).

(41) Komisijai ir tiesības noslēgt sadarbības līgumu ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par noguldījumu garantiju sistēmu šajā valstī. Līgumā var paredzēt ar noguldījumu garantiju sistēmas darbību saistītas informācijas apmaiņas kārtību, garantētās atlīdzības apmēru, kas noguldītājam izmaksājams saskaņā ar šā likuma un attiecīgās dalībvalsts tiesību normām, kā arī garantētās atlīdzības izmaksas kārtību. Līgumā paredzētās garantētās atlīdzības apmērs un izmaksas kārtība nedrīkst pasliktināt noteikumus, kas garantētās atlīdzības izmaksai noteikti šajā likumā.

(5) Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz bankām vai krājaizdevu sabiedrībām, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai atzītas par likvidējamām, maksātnespējīgām vai bankrotējušām.

(6) Lēmumu par noguldījumu nepieejamības iestāšanos šā likuma 1.panta 5.punkta “c” apakšpunktā paredzētajā gadījumā Komisija var pieņemt piecu darbdienu laikā no dienas, kad tā konstatējusi noguldījumu piesaistītāja nespēju izmaksāt garantēto noguldījumu.

(11.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009. un 04.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2009.)

3.pants. (1) Neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu piesaistītājā izdarīto noguldījumu ir garantētā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 euro.

(2) Ja noguldītājam vienā noguldījumu piesaistītājā ir vairāki garantētie noguldījumi, visus viena noguldītāja garantētos noguldījumus summē un uzskata par vienu garantēto noguldījumu.

(3) Noguldītāja tiesības uz garantēto atlīdzību un tās viņa saistības pret noguldījumu piesaistītāju, kuru izpildes termiņš iestājas līdz dienai, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, tiek savstarpēji dzēstas ar ieskaitu, un to ņem vērā, aprēķinot garantēto atlīdzību.

(4) Garantētā atlīdzība par kopīgo noguldījumu tiek izmaksāta katrai kopīgo noguldījumu izdarījušai personai atbilstoši tās noguldījuma daļai, kas noteikta ar noguldījumu piesaistītāju noslēgtajā līgumā. Ja katras personas daļa kopīgajā noguldījumā nav noteikta, kopīgais noguldījums sadalāms vienlīdzīgās daļās.

(5) Garantēto atlīdzību izmaksā euro.

(6) Noguldītājs zaudē prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu par garantētās atlīdzības izmaksu dienā, kad pabeigts noguldījumu piesaistītāja likvidācijas process, bet ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2001., 15.03.2007., 16.10.2008., 12.02.2009., 16.12.2010., 19.09.2013. un 15.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 14.06.2014.)

II nodaļa
Noguldījumu garantiju fonds

(Nodaļas nosaukums 11.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

4.pants. Komisija nodrošina līdzekļu uzkrāšanu noguldījumu garantiju fondā, noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanu un garantētās atlīdzības izmaksu, kā arī īsteno kreditoru prasījuma tiesības pret noguldījumu piesaistītāju izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

(11.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

5.pants. Noguldījumu garantiju fonda līdzekļu uzkrāšanu un garantētās atlīdzības izmaksu uzrauga Komisijas konsultatīvā finansu un kapitāla tirgus padome.

(11.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

6.pants.

(Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

7.pants. Noguldījumu garantiju fondu veido:

1) noguldījumu piesaistītāja maksājumi šajā likumā noteiktajā apjomā un kārtībā;

2) vienreizēja iemaksa no valsts budžeta;

3) vienreizēja Latvijas Bankas iemaksa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

8.pants. (1) Banka mēneša laikā pēc tam, kad saņēmusi atļauju (licenci) kredītiestādes darbībai, izdara noguldījumu garantiju fondā vienreizēju sākotnējo iemaksu euro 1,5 procentu apmērā no sākotnējā kapitāla, ārvalsts bankas filiāle mēneša laikā pēc tam, kad saņēmusi atļauju (licenci) kredītiestādes darbībai, izdara noguldījumu garantiju fondā vienreizēju sākotnējo iemaksu 142 300 euro apmērā, bet krājaizdevu sabiedrība mēneša laikā pēc tam, kad saņēmusi atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai, izdara noguldījumu garantiju fondā vienreizēju sākotnējo iemaksu 142 euro apmērā.

(2) Noguldījumu piesaistītājs reizi ceturksnī veic noguldījumu garantiju fondā maksājumu, kura apmērs ir 0,05 procenti no garantēto noguldījumu vidējā atlikuma noguldījumu piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī. Komisija nosaka konkrēta noguldījumu piesaistītāja maksājumam piemērojamo korekcijas koeficientu. Nosakot maksājumam piemērojamo korekcijas koeficientu, Komisija ņem vērā noguldījumu piesaistītāja kapitāla pietiekamības, likviditātes un lielo riska darījumu rādītājus, kā arī noguldījumu piesaistītāja kredītportfeļa kvalitāti iepriekšējā kalendārajā gadā. Maksājumu noguldījumu garantiju fondā, piemērojot tam korekcijas koeficientu, nedrīkst samazināt vairāk par 25 procentiem un nedrīkst palielināt vairāk par 40 procentiem. Noguldījumu piesaistītājs maksājumus veic euro.

(21) Komisija nosaka kārtību, kādā aprēķināmi noguldījumu piesaistītāja maksājumi noguldījumu garantiju fondā, kā arī līdz katra gada 1.martam informē noguldījumu piesaistītāju par tā maksājumam piemēroto korekcijas koeficientu. Ja noguldījumu piesaistītājs pārsūdz Komisijas lēmumu par tā maksājumam piemēroto korekcijas koeficientu, līdz galīgā lēmuma pieņemšanai tiesā noguldījumu piesaistītājs veic maksājumu 0,05 procentu apmērā no garantēto noguldījumu vidējā atlikuma noguldījumu piesaistītājā iepriekšējā ceturksnī.

(22) Dalībvalsts bankas filiālei, kas piedalās noguldījumu garantiju fondā šā likuma 2.panta otrās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, maksājums noguldījumu garantiju fondā nosakāms 0,05 procentu apmērā no tiem noguldījumiem, kurus šī filiāle ir piesaistījusi un par kuriem būtu izmaksājama garantētā atlīdzība.

(3) Maksājumi noguldījumu garantiju fondā netiek veikti par:

1) centrālo banku, kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību noguldījumiem;

2) finansu iestāžu noguldījumiem;

3) pašvaldību un tiešās pārvaldes iestāžu noguldījumiem;

4) tranzītfondiem (saistības pret Latvijas Republikas valdību, kuras izriet no kredītiestādei piešķirtajiem speciālajiem fondiem tranzītkredītu izsniegšanai);

5) apdrošināšanas sabiedrību noguldījumiem;

6) ieguldījumu brokeru sabiedrību noguldījumiem;

7) ieguldījumu pārvaldes sabiedrību noguldījumiem;

8) privāto pensiju fondu noguldījumiem;

9) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku ieguldījumiem;

10) noguldījumu piesaistītāja emitētiem parāda vērtspapīriem, kuru sākotnējais dzēšanas termiņš pārsniedz vienu gadu.

(4) Noguldījumu piesaistītājs veic maksājumus noguldījumu garantiju fondā līdz brīdim, kad iemaksātā summa sasniedz apmēru, kas nodrošina likumā garantētās atlīdzības izmaksu tiem šā noguldījumu piesaistītāja noguldītājiem, kuriem saskaņā ar likumu ir tiesības uz šādu atlīdzību. Ja noguldījumu piesaistītājam garantētās atlīdzības izmaksām ir nepieciešami lielāki līdzekļi, tas atjauno maksājumus noguldījumu garantiju fondā.

(5) Noguldījumu piesaistītāja maksājumi noguldījumu garantiju fondā ir iekļaujami noguldījumu piesaistītāja izdevumos.

(6) Pēc tam, kad noguldītājiem izmaksāta garantētā atlīdzība, Komisijai nolūkā nodrošināt pietiekamu līdzekļu uzkrāšanu noguldījumu garantiju fondā ir tiesības palielināt uz termiņu līdz vienam gadam noguldījumu piesaistītājiem saskaņā ar šā panta otro, 2.1 vai 2.2 daļu piemēroto maksājumu apmēru. Maksājumu noguldījumu garantiju fondā nedrīkst palielināt vairāk kā divas reizes.

(11.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.06.2009., 16.12.2010., 19.09.2013. un 15.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 14.06.2014.)

8.1 pants. Noguldījumu piesaistītājs nodrošina to, ka zvērināts revidents reizi gadā pārbauda, vai noguldījumu piesaistītājs izpilda šā likuma 8., 9., 10., 11. un 12.pantā noteiktās prasības. Zvērināts revidents pārbaudi veic saskaņā ar likumu "Par zvērinātiem revidentiem" un Starptautiskās grāmatvežu federācijas izdoto Starptautisko radniecīgo pakalpojumu standartu (Nr.4400), kas piemērojams iepriekš saskaņotu procedūru uzdevumiem, un iesniedz Komisijai rakstveida ziņojumu par šajā pantā minēto pārbaudi.

(15.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.06.2014.)

9.pants. Garantēto noguldījumu vidējo atlikumu iepriekšējā ceturksnī aprēķina kā attiecīgā ceturkšņa triju mēnešu pārskatos par garantētajiem noguldījumiem uzrādīto garantēto noguldījumu atlikumu vidējo aritmētisko lielumu, ievērojot šā likuma 8.panta trešajā daļā noteikto.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

10.pants. (1) Noguldījumu piesaistītājs līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša 20.datumam veic maksājumus noguldījumu garantiju fondā šā likuma 8.pantā noteiktajā apmērā, ieskaitot līdzekļus kontā Latvijas Bankā.

(2) Noguldījumu piesaistītāja maksājumi noguldījumu garantiju fondā nav uzskatāmi par Komisijas saistībām pret noguldījumu piesaistītāju un nav atmaksājami.

(11.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2009.)

11.pants. Noguldījumu piesaistītājam ir pienākums Komisijas padomes noteiktajā kārtībā un termiņā iesniegt Komisijai ceturkšņa pārskatu par garantētajiem noguldījumiem.

(11.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

12.pants. (1) Noguldījumu piesaistītājam ir pienākums aprēķināt un samaksāt soda naudu par summām, kas noteiktajā termiņā nav iemaksātas noguldījumu garantiju fondā. Šī soda nauda iemaksājama kontā Latvijas Bankā.

(2) Soda nauda par summām, kas noteiktajā termiņā nav iemaksātas noguldījumu garantiju fondā, ir 0,05 procenti no termiņā nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Soda nauda aprēķināma par laiku, par kuru noguldījumu piesaistītājs nav veicis aprēķināto katra ceturkšņa maksājumu.

(3) Ja dalībvalstī reģistrētas bankas filiāle Latvijā vai ārvalstī reģistrētas bankas filiāle Latvijā nokavējusi noteikto maksājuma termiņu vairāk par 30 dienām, Komisija nekavējoties par to informē attiecīgā noguldījumu piesaistītāja uzraudzības institūciju.

(4) Ja noguldījumu piesaistītājs 30 dienu laikā pēc likumā noteiktā termiņa nav pilnā apmērā veicis maksājumu noguldījumu garantiju fondā, Komisija brīdina noguldījumu piesaistītāju par izslēgšanu no dalības noguldījumu garantiju fondā.

(5) Ja noguldījumu piesaistītājs 12 mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija izteikusi brīdinājumu par izslēgšanu no dalības noguldījumu garantiju fondā, nav pilnā apmērā veicis maksājumu noguldījumu garantiju fondā, Komisija izslēdz noguldījumu piesaistītāju no dalības noguldījumu garantiju fondā.

(11.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2009.)

13.pants. (1) Noguldījumu garantiju fondu izlieto garantēto atlīdzību izmaksām, ar garantēto atlīdzību izmaksu organizēšanu no valsts budžeta likumā noteikto garantēto atlīdzību izmaksai aizdoto līdzekļu atmaksai, kā arī samaksai pārvaldītājam, ja saskaņā ar šā panta otro daļu noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšana nodota citam pārvaldītājam. Noguldījumu garantiju fondu pārvalda saskaņā ar Komisijas padomes apstiprinātajiem noteikumiem. Noguldījumu garantiju fonda līdzekļus glabā kontā Latvijas Bankā.

(2) Saskaņā ar Komisijas padomes lēmumu noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanu, noslēdzot attiecīgu līgumu, var nodot citam pārvaldītājam.

(3) Ienākumus (augļus), kas iegūti, pārvaldot noguldījumu garantiju fondu, ieskaita šajā fondā.

(4) Noguldījumu garantiju fonda līdzekļus aizliegts izmantot šajā likumā neparedzētiem mērķiem. Citus Komisijas līdzekļus, kas nav noguldījumu garantiju fonda līdzekļi, aizliegts izmantot garantētās atlīdzības izmaksām.

(11.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.)

13.1 pants. (1) Noguldījumu piesaistītājs savos grāmatvedības reģistros pastāvīgi nodrošina informāciju par visiem noguldītājiem, kuriem ir tiesības uz garantēto atlīdzību saskaņā ar šā likuma noteikumiem, un garantētās atlīdzības apmēru. Informāciju atjauno vismaz reizi dienā tā, lai grāmatvedības reģistri atspoguļotu aktuālo garantētās atlīdzības apmēru.

(2) Komisija izdod normatīvos noteikumus, kuros nosaka par garantēto atlīdzību tai sniedzamās informācijas apjomu, prasības attiecībā uz šīs informācijas apkopošanu un tās iesniegšanas kārtību.

(04.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2009. Pants stājas spēkā 01.01.2010. Sk. Pārejas noteikumus.)

III nodaļa
Garantētās atlīdzības izmaksas

(Nodaļas numerācija grozīta ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2001.)

14.pants. (1) Garantēto atlīdzību izmaksā noguldītājam, kuram atbilstoši šā likuma noteikumiem ir tiesības uz garantētās atlīdzības saņemšanu. Garantētās atlīdzības izmaksas nosakāmas atbilstoši informācijai, kāda ir noguldījumu piesaistītāja grāmatvedības reģistros noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā. Noguldītājam nav nepieciešams iesniegt noguldījumu piesaistītājam iesniegumu un citus dokumentus, kas pamato noguldītāja tiesības uz garantēto atlīdzību.

(2) Noguldījumu piesaistītājs sagatavo to noguldītāju sarakstu, kuriem izmaksājama garantētā atlīdzība. Sarakstā iekļauj noguldītājus, kuriem atbilstoši šā likuma noteikumiem ir tiesības uz garantēto atlīdzību, un ietver informāciju, kāda tā ir dienā, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība. Noguldījumu piesaistītājs sarakstu iesniedz Komisijai ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc noguldījuma nepieejamības iestāšanās.

(3) Komisija vai tās pilnvarota persona garantētās atlīdzības izmaksas noguldītājiem veic saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto sarakstu.

(4) Komisija aptur garantētās atlīdzības izmaksu noguldītājam, ja Valsts ieņēmumu dienests tai uzdevis veikt ar noguldījumu saistīto operāciju pilnīgu vai daļēju apturēšanu. Garantētās atlīdzības izmaksu aptur līdz brīdim, kad tiek atcelts Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums par noguldītāja norēķinu operāciju pilnīgu vai daļēju apturēšanu. Šādā gadījumā Komisija uzdod noguldījumu piesaistītājam veikt attiecīgas izmaiņas šā panta otrajā daļā minētajā sarakstā.

(5) Ja zvērināts tiesu izpildītājs vai nodokļu (nodevu) administrācija pret noguldītāja naudas līdzekļiem ir vērsusi piedziņu, banka, kura veic garantēto atlīdzību izmaksu, piedzenamās summas izmaksā attiecīgi zvērinātam tiesu izpildītājam vai nodokļu (nodevu) administrācijai.

(12.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 14.06.2014.)

14.1 pants. (1) Ja Komisija, noguldījumu piesaistītājs, tā pilnvarnieks, administrators vai likvidators konstatē, ka garantētā atlīdzība izmaksāta personai, kurai saskaņā ar šā likuma noteikumiem nebija tiesību uz garantēto atlīdzību vai arī tā izmaksāta lielākā apmērā, personai ir pienākums atmaksāt nepamatoti izmaksāto garantēto atlīdzību atbilstoši Komisijas, noguldījumu piesaistītāja, tā pilnvarnieka, administratora vai likvidatora pieprasījumam.

(2) Ja persona šā panta pirmajā daļā paredzēto izmaksāto atlīdzību brīvprātīgi neatmaksā, administratoram vai likvidatoram ir pienākums celt prasību par minēto līdzekļu atmaksu noguldījumu garantiju fondam.

(12.02.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 14.06.2014.)

15.pants. (1) Ja noguldījumu garantiju fondā nepietiek līdzekļu garantētās atlīdzības izmaksām saskaņā ar šo likumu, Komisija var noslēgt aizdevuma līgumu par trūkstošās summas aizņemšanos no Latvijā reģistrētas bankas vai ārvalsts bankas filiāles Latvijā. Ja trūkstošo summu nav iespējams aizņemties no vienas bankas vai ārvalsts bankas filiāles Latvijā, Komisija ir tiesīga noslēgt aizdevuma līgumu ar vairākām bankām vai ārvalstu banku filiālēm Latvijā.

(2) Latvijā reģistrēta banka vai ārvalsts bankas filiāle Latvijā var piedāvāt Komisijai aizņemties no tās nepieciešamo trūkstošo summu garantētās atlīdzības izmaksām tikai tādā gadījumā, ja aizdevuma līguma noslēgšana ar Komisiju neietekmēs attiecīgās bankas vai ārvalsts bankas filiāles Latvijā spēju ievērot normatīvajos aktos noteiktās banku darbību regulējošās prasības.

(3) Izraugoties Latvijā reģistrētu banku vai ārvalsts bankas filiāli Latvijā, ar kuru tiks noslēgts aizdevuma līgums par nepieciešamo trūkstošo summu garantētās atlīdzības izmaksām, nav piemērojami Publisko iepirkumu likuma noteikumi. Komisija izraugās to banku vai ārvalsts bankas filiāli Latvijā, kura Komisijai piedāvā zemāko aizdevuma procentu likmi.

(4) Ja triju darbdienu laikā, skaitot no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas, Komisija nesaņem no Latvijā reģistrētām bankām vai ārvalstu banku filiālēm Latvijā piedāvājumus par trūkstošās summas aizdošanu garantētās atlīdzības izmaksām vai konstatē, ka izteiktie piedāvājumi neatbilst šā panta otrās daļas nosacījumiem vai nenodrošina labvēlīgāko un ekonomiskāko risinājumu noguldītāju vai noguldījumu garantiju fonda interesēm, vai nenoslēdz aizdevuma līgumu citu pamatotu apstākļu dēļ ne ar vienu no Latvijā reģistrētām bankām vai ārvalstu banku filiālēm Latvijā, Komisija nekavējoties informē Finanšu ministriju par noguldījumu garantiju fondā esošo līdzekļu nepietiekamību. Valsts budžeta līdzekļi likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksai tiek piešķirti apropriācijas kārtībā vai aizdevuma veidā, ievērojot Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto kārtību. Finanšu ministrija nodrošina likumā noteiktās garantētās atlīdzības izmaksai piešķirto valsts budžeta līdzekļu pieejamību noguldījumu garantiju fondam tā, lai garantētās atlīdzības izmaksas tiktu veiktas šā likuma 20.1 pantā noteiktajā termiņā.

(5) Naudas līdzekļus, kurus garantētās atlīdzības izmaksām ir aizdevusi Latvijā reģistrēta banka vai ārvalsts bankas filiāle Latvijā, kā arī valsts budžeta aizdevumu Komisija atmaksā no noguldījumu garantiju fonda.

(15.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.06.2014.)

16.pants. Pēc tam, kad noguldītājiem izmaksāta garantētā atlīdzība, Komisija izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā iegūst prasījuma tiesības pret noguldījumu piesaistītāju. Noguldījumu piesaistītājs sedz prasījumu saskaņā ar Komisijas iesniegto aprēķinu. Regresa kārtībā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi Noguldījumu garantiju fondā.

(12.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.2009.)

17.pants. Garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par:

1) centrālo banku, kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību noguldījumiem;

2) finansu iestāžu noguldījumiem;

3) pašvaldību un tiešās pārvaldes iestāžu noguldījumiem;

4) noguldījumiem, ko izdarījuši noguldījumu piesaistītāja akcionāri, kuriem noguldījumu piesaistītājā ir līdzdalība, kas aptver piecus un vairāk procentus no noguldījumu piesaistītāja pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, padomes un valdes priekšsēdētājs un locekļi, iekšējā audita dienesta vadītājs, risku direktors, par darbības atbilstības kontroli atbildīgā persona un sabiedrības kontrolieris;

5) trešo personu noguldījumiem, kas izdarīti šā panta 7.punktā minēto personu vārdā vai uzdevumā (pilnvarojumā);

6) noguldījumiem, kuri noguldītājiem piešķirti ar individuāli noteiktām procentu likmēm vai citiem noteikumiem, ja to izpilde veicinājusi noguldījumu piesaistītāja finansiālā stāvokļa pasliktināšanos;

7) garantētajiem noguldījumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, ja stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums;

8) (izslēgts ar 15.03.2007. likumu);

9) garantētajiem noguldījumiem, kuri izriet no prasījuma, kas pret noguldījumu piesaistītāju ir radies vai varētu rasties sakarā ar to, ka noguldījumu piesaistītājs veicis darījumus ar uzrādītāja noguldījumu (depozītu) sertifikātiem vai uzrādītāja obligācijām;

10) noguldījumiem, kas saskaņā ar likumu veido noguldījumu piesaistītāja pašu kapitālu;

11) (izslēgts ar 15.03.2007. likumu);

12) apdrošināšanas sabiedrību noguldījumiem;

13) ieguldījumu brokeru sabiedrību noguldījumiem;

14) ieguldījumu pārvaldes sabiedrību noguldījumiem;

15) privāto pensiju fondu noguldījumiem;

16) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku ieguldījumiem;

17) noguldījumu piesaistītāja emitētiem parāda vērtspapīriem, kuru sākotnējais dzēšanas termiņš pārsniedz vienu gadu.

(11.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2007., 04.06.2009. un 15.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 14.06.2014.)

18.pants. Garantēto atlīdzību nosaka atbilstoši garantētā noguldījuma apmēram noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā.

(11.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.)

19.pants. Garantētie noguldījumi ārvalstu valūtā tiek aprēķināti euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalsts valūtas kursu noguldījuma nepieejamības iestāšanās dienā.

(19.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

20.pants. (1) Garantētās atlīdzības izmaksu šā likuma 20.1 pantā noteiktajā termiņā nodrošina vienā no šādiem veidiem:

1) garantēto atlīdzību izmaksā no noguldījumu garantiju fonda ar vienas vai vairāku Komisijas izraudzītu banku starpniecību;

2) garantēto atlīdzību izmaksā ar tās personas (garantēto noguldījumu ieguvēja) starpniecību, kurai noguldījumu piesaistītājs garantētos noguldījumus garantētās atlīdzības apmērā nodevis kā kredītiestādes uzņēmumu saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 59.3 un 59.4 pantu.

(2) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai noguldījumu piesaistītāja nodotie garantētie noguldījumi nav segti ar ekvivalentā apmērā nodotiem noguldījumu piesaistītāja aktīviem, Komisija var lemt par garantēto atlīdzību izmaksai trūkstošo līdzekļu piešķiršanu garantēto noguldījumu ieguvējam no noguldījumu garantiju fonda.

(3) Komisijai, izraugoties banku, ar kuras starpniecību izmaksājama garantētā atlīdzība, nav piemērojami Publisko iepirkumu likuma noteikumi. Nolūkā nodrošināt noguldītāju intereses Komisija izraugās banku, kura paredz noguldītājiem labvēlīgākos garantētās atlīdzības saņemšanas nosacījumus.

(4) Garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanai saskaņā ar šā panta pirmo daļu Komisija var noslēgt līgumu ar banku. Līgumā var paredzēt maksājumu par garantētās atlīdzības izmaksas nodrošināšanas rezultātā šai bankai piesaistītajiem klientiem, un šo maksājumu ieskaita noguldījumu garantiju fondā. Šāda maksājuma apmērs nosakāms atkarībā no to noguldītāju skaita, kuri, saņemot garantēto atlīdzību, ir izteikuši vēlēšanos kļūt un kļuvuši par konkrētās bankas klientiem, vai arī to nosaka, pamatojoties uz citiem finansiāliem faktoriem.

(5) Komisijas padome lemj par garantētās atlīdzības izmaksas kārtību, tai skaitā par to, ka noguldījumu piesaistītājs, kuram iestājusies noguldījumu nepieejamība, var veikt daļēju vai pilnīgu garantētās atlīdzības izmaksu, ja Komisija ir konstatējusi, ka noguldījumu piesaistītājam ir pietiekami finanšu līdzekļi, kā arī par garantētās atlīdzības izmaksas laiku un vietu un šo informāciju publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievieto Komisijas izveidotajā tīmekļa vietnē.

(6) Ja Komisijas izdotais administratīvais akts par šā panta trešajā daļā minētās bankas izraudzīšanu tiek pārsūdzēts, tas neaptur šā akta darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 11.10.2001., 04.06.2009. un 15.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 14.06.2014.)

20.1 pants. (1) Garantēto atlīdzību izmaksā ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā no dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība.

(2) Komisijai saskaņā ar Komisijas padomes lēmumu ir tiesības noteikt garantētās atlīdzības izmaksas termiņa pagarinājumu uz laiku, kas nepārsniedz desmit darbdienas.

(3) (Izslēgta ar 12.02.2009. likumu.)

(11.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2009. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2009.)

20.2 pants. (1) Noguldījumu piesaistītājam pirms noguldījuma izdarīšanas ir pienākums sniegt noguldītājam informāciju par garantētās atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību.

(2) Noguldījumu piesaistītājam reklāmas nolūkos atļauts izmantot tikai vispārīgu atsauci uz savu dalību noguldījumu garantiju sistēmā, bet aizliegts izmantot jebkādu skaitlisku informāciju par noguldījumu garantijām.

(11.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

21.pants. Sūdzības saistībā ar personas atzīšanu par noguldītāju, kuram izmaksājama garantētā atlīdzība, kā arī garantētās atlīdzības apmēru un izmaksāšanas termiņiem izskata Komisija. Tā savā lēmumā ietver faktu konstatējumu, piemēroto tiesību normu uzskaitījumu un informāciju par sūdzības iesniedzēja tiesībām saņemt garantēto atlīdzību.

(15.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.06.2014.)

22.pants. Komisijas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(04.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2009.)

V nodaļa
Fonda pārvaldes grāmatvedība, darbības kontrole un gada pārskats

(Izslēgta ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.07.2001.)

Pārejas noteikumi

1. Maksājumus Noguldījumu garantiju fondā par 1998.gada ceturto ceturksni bankas veic, sākot ar 1999.gada 1.janvāri.

2. Noguldījumu garantiju fonda nodrošināšanai un Fonda pārvaldes darbības uzsākšanai:

1) Finansu ministrija veic vienreizēju iemaksu 500 000 latu apmērā saskaņā ar 1999.gada valsts budžetu;

2) Latvijas Banka veic vienreizēju iemaksu 500 000 latu apmērā.

3. Šā likuma 9.pantā noteiktais fizisko personu noguldījumu atlikums tiek samazināts par Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992.gada 1.oktobra lēmumā nr.411 atzītā valsts parāda apjomu, par kuru 1994.gada 15.aprīlī emitētas valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa parādzīmes. Šie noteikumi ir spēkā līdz laikam, kad valsts pilnā apmērā būs dzēsusi ilgtermiņa parādzīmes.

4. Likuma 8.panta pirmās daļas noteikumi netiek piemēroti attiecībā uz:

1) noguldījumu piesaistītājiem, kuri atļauju (licenci) kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības darbībai saņēmuši pirms šīs tiesību normas stāšanās spēkā;

2) noguldījumu piesaistītājiem, kuri izveidojušies, apvienojoties vienam vai vairākiem noguldījumu piesaistītājiem, kuriem apvienošanās dienā bija spēkā esoša atļauja (licence) kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības darbībai;

3) ārvalstu bankas filiāli Latvijā, kura tiek izveidota, reorganizējot attiecīgās ārvalstu bankas meitasuzņēmumu — Latvijas Republikā reģistrētu banku, vai attiecībā uz ārvalstu bankas meitasuzņēmumu — Latvijas Republikā reģistrētu banku, kas tiek izveidota, reorganizējot attiecīgās ārvalstu bankas filiāli Latvijā.

(11.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

5. Grozījumi likuma 3.panta pirmajā daļā (attiecībā uz garantētās atlīdzības paaugstināšanu līdz 50 000 euro) nav attiecināmi uz bankām un krājaizdevu sabiedrībām, kas līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai atzītas par likvidējamām, maksātnespējīgām vai bankrotējušām.

(16.10.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

6. Ja noguldījumu nepieejamības gadījums ir iestājies laikā no 1998.gada 1.oktobra līdz šā likuma 3.panta pirmās daļas grozījumu (attiecībā uz garantētās atlīdzības paaugstināšanu līdz 50 000 euro) spēkā stāšanās dienai, garantētā atlīdzība ir tāda, kādu to likums noteica noguldījumu nepieejamības gadījuma iestāšanās dienā līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

(16.10.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

7. Grozījumi šā likuma 8.panta otrajā daļā attiecībā uz to, kā aprēķināmi maksājumi noguldījumu garantiju fondā, piemērojot korekcijas koeficientu, stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(04.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2009.)

8. Šā likuma 13.1 pants stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(04.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2009.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(04.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2009.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.maija direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 11.marta direktīvas 2009/14/EK, ar ko direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu.

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.oktobrī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 21.maijā.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 3.jūnijā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 21.05.1998.Stājas spēkā: 01.10.1998.Zaudē spēku: 01.07.2015. Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 162 (1223), 03.06.1998., "Ziņotājs", 13, 02.07.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
48457
{"selected":{"value":"14.06.2014","content":"<font class='s-1'>14.06.2014.-30.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"14.06.2014","iso_value":"2014\/06\/14","content":"<font class='s-1'>14.06.2014.-30.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-13.06.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.06.2009","iso_value":"2009\/06\/20","content":"<font class='s-1'>20.06.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.02.2009","iso_value":"2009\/02\/19","content":"<font class='s-1'>19.02.2009.-19.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.10.2008","iso_value":"2008\/10\/18","content":"<font class='s-1'>18.10.2008.-18.02.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.04.2007","iso_value":"2007\/04\/10","content":"<font class='s-1'>10.04.2007.-17.10.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-09.04.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2001","iso_value":"2001\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2001.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2000","iso_value":"2000\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2000.-30.06.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.1998","iso_value":"1998\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.1998.-30.06.2000.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
14.06.2014
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)