1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) anonimizēti dati — individuālie statistiskie dati, kas ir pārveidoti, lai novērstu privātpersonu un valsts institūciju identifikāciju;

2) cita statistika — statistika, kuru apkopo privātpersona (fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība) vai valsts institūcija un kura nav iekļauta valsts statistiskās informācijas programmā;

3) individuālie statistiskie dati — informācija par privātpersonām vai valsts institūcijām, kuru Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts institūcija, kas nodarbojas ar valsts statistiku, statistiskiem nolūkiem saņem tieši no respondentiem vai reģistriem, datubāzēm vai citiem avotiem;

4) klasifikators — sistematizēts objektu saraksts, kodu sistēma vai nomenklatūra. Katram klasifikatora objektam piešķir noteiktu identifikācijas kodu, kas aizvieto objekta nosaukumu;

5) klasifikācija — sistematizēts objektu sadalījums noteiktās kategorijās, grupās, apakšgrupās vai citās vienībās atkarībā no to kritēriju līdzības vai atšķirības. Konkrētiem objektiem piešķirtie kodi dod iespēju grupēt attiecīgos objektus jebkurā klasifikācijas līmenī;

6) nacionālā klasifikācija vai klasifikators — valsts vajadzībām izstrādāta un apstiprināta klasifikācija vai klasifikators;

7) respondents — privātpersona vai valsts institūcija, kura pēc Centrālās statistikas pārvaldes vai kādas citas valsts institūcijas pieprasījuma sagatavo un iesniedz individuālos statistiskos datus;

8) statistiskā novērošana — sistemātiska informācijas vākšana par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi;

9) valsts institūcija — Ministru kabinetam padota tiešās pārvaldes iestāde, pārvaldes iestāde, kas nav padota Ministru kabinetam, plānošanas reģions, vietējā pašvaldība un tai padotā iestāde, cita atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, tai skaitā publiskais nodibinājums un tā iestāde, kā arī privātpersona, kurai deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi;

10) valsts statistika — statistika, kuru apkopo Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts institūcija valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros;

11) vienotā ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēma — klasifikāciju un klasifikatoru saraksts, kura lietošana nodrošina valsts līmeņa ekonomiskās informācijas standartizāciju un apriti starp valsts informācijas sistēmām.

(15.11.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2009. Grozījumi 9.punktā par vārdu “rajona un” izslēgšanu stājas spēkā 01.07.2009.)

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka valsts statistikas darba organizācijas kārtību Latvijas Republikā, valsts institūciju, kas nodarbojas ar valsts statistiku, respondentu un citu fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus valsts statistikas jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. un 15.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.12.2007.)

3.pants. Valsts statistikas uzdevumi

(1) Valsts statistikas galvenie uzdevumi ir šādi:

1) veidot vienotu, uz starptautiski atzītiem metodoloģijas principiem pamatotu statistiskās informācijas sistēmu par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi;

2) apkopot un analizēt savākto statistisko informāciju;

3) publicēt šo informāciju, darot to pieejamu visai sabiedrībai;

4) sniegt Saeimai, valsts institūcijām un plašākai sabiedrībai statistisko informāciju, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai, kā arī pētījumu un domu apmaiņas veicināšanai.

(2) Valsts statistikai ir jābūt objektīvai, ticamai, lietderīgai, efektīvai, tai jābalstās uz statistiskās konfidencialitātes un atklātības principiem.

(3) Pētāmās parādības un procesi valsts statistikai jāatspoguļo patiesi. Datu iegūšanas un apstrādes metodēm un procedūrām ir jābūt zinātniski pamatotām. Statistikas lietotāji jāinformē par tām, kā arī par datu avotiem.

(4) Valsts statistikā izmantojamai metodoloģijai un sagatavotajai informācijai ir jābūt objektīvai un neatkarīgai no politiskajiem procesiem un interešu grupām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. un 15.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.12.2007.)

6.pants. Centrālās statistikas pārvaldes finansēšana

Centrālās statistikas pārvaldes darbība tiek finansēta no:

1) dotācijas no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem;

2) pašu ieņēmumiem, kas gūti no maksājumiem par papildu darbiem, kuri neietilpst valsts statistiskās informācijas programmā, un citiem pakalpojumiem;

3) ārvalstu piešķirtiem finanšu līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

8.pants. Statistisko novērojumu veidi

(1) Ir šādi statistisko novērojumu veidi:

1) valsts statistiskie novērojumi;

2) citi statistiskie novērojumi.

(2) Valsts statistiskie novērojumi ir tie novērojumi, kuri tiek veikti valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros.

(3) Citi statistiskie novērojumi ir tie novērojumi, kurus pēc savas iniciatīvas organizē un finansē atsevišķas privātpersonas vai valsts institūcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004., 16.03.2006. un 15.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.12.2007.)

9.pants. Statistiskās novērošanas paņēmieni

(1) Statistisko informāciju var iegūt, apkopojot statistikas pārskatus un anketas, izmantojot reģistru un citu informācijas sistēmu datus, kā arī veicot vienreizējas vai periodiskas skaitīšanas un apsekojumus.

(2) (Izslēgta ar 15.11.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004., 16.03.2006. un 15.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.12.2007.)

10.pants. Valsts statistiskās informācijas iesniegšana

(1) Respondentam ir pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes vai citas valsts institūcijas, kas nodarbojas ar valsts statistiku, pieprasījuma noteiktā termiņā un pilnā apjomā sagatavot un sniegt individuālos statistiskos datus par respondenta darbību raksturojošām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī par vides stāvokli un dabas resursu izmantošanu, lai nodrošinātu valsts statistiskās informācijas programmā, likumos, Ministru kabineta noteikumos un Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktās informācijas sagatavošanu.

(2) Informācijas iesniegšana valsts statistisko novērojumu vajadzībām ir uzskatāma par obligātu pienākumu, kas pildāms bez maksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004., 16.03.2006. un 15.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.12.2007.)

11.pants. Respondentu sniegtā valsts statistiskā informācija

(Izslēgts ar 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

12.pants. Statistiskā informācija par budžeta iestāžu un organizāciju darbību

Iestādes un organizācijas, kas tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, sniedz Centrālajai statistikas pārvaldei informāciju par īpašumu, zemes un ēku platību un to izmantošanu, sniegtajiem pakalpojumiem vai veikto darbu apjomu, darbinieku skaitu, to sastāvu, darba samaksu un darba apstākļiem, investīcijām, saņemtajiem budžeta līdzekļiem, kā arī citiem ieņēmumiem un to izmantošanu, bilances aktīviem un pasīviem un to kustību.

13.pants. Statistiskā informācija par pašvaldību darbību

(1) Pašvaldības sniedz informāciju par pašvaldību budžetu izpildi un šā likuma 12.pantā paredzēto informāciju.

(2) Pašvaldības piedalās Centrālās statistikas pārvaldes rīkotajos apsekojumos un to organizēšanā, kā arī ik gadus precizē mājsaimniecību uzskaites datus. Pašvaldību komersanti un no pašvaldību budžetiem finansējamās iestādes un organizācijas, kas ir juridiskās personas, sniedz informāciju patstāvīgi atbilstoši šā likuma 11.un 12.panta prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2004.)

14.pants. Statistiskā informācija par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām

(Izslēgts ar 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

15.pants. Informācija, ko sniedz valsts institūcijas, kas nodarbojas ar valsts statistiku

Valsts institūcijas, kas nodarbojas ar valsts statistiku atbilstoši šā likuma 4.panta 3.punktam, pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma sniedz valsts statistiskās informācijas programmā noteikto informāciju.

(16.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.12.2007.)

16.pants. Respondentu tiesības

(1) Respondentiem ir tiesības iegūt informāciju par apsekojuma tiesisko pamatu, mērķiem, kādiem dati ir nepieciešami, un veiktajiem datu aizsardzības pasākumiem.

(2) Jebkuram respondentam ir tiesības iepazīties ar informāciju, kas savākta par to un tiek glabāta informācijas sistēmā vai reģistros, kā arī precizēt to.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2006.)

17.pants. Centrālās statistikas pārvaldes tiesības valsts statistiskās informācijas jautājumos

Centrālajai statistikas pārvaldei ir tiesības:

1) saņemt bez maksas no visiem respondentiem aizpildītus valsts statistikas pārskatus un nepieciešamos paskaidrojumus, kā arī informāciju par visiem uzskaites un statistikas darbiem jebkurā to veikšanas stadijā;

2) saņemt bez maksas no valsts reģistriem vai datubāzēm valsts statistiskās informācijas programmas izpildei nepieciešamo informāciju, ieskaitot individuālos statistiskos datus par privātpersonām;

3) saņemt bez maksas no valsts institūcijām, kas nodarbojas ar valsts statistiku atbilstoši šā likuma 4.panta pirmās daļas 2. un 3.punktam un ar citu statistiku atbilstoši šā likuma 7.pantam, savākto un apkopoto statistisko informāciju par atsevišķām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi;

4) organizēt mājsaimniecību statistisko novērošanu, kā arī iedzīvotāju aptaujas;

5) veikt patēriņa preču un pakalpojumu cenu statistisko novērošanu un iegūt no komersantiem patiesu un pilnīgu informāciju par cenām.

(16.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.12.2007.)

18.pants. Valsts statistiskās informācijas izmantošana un statistiskā konfidencialitāte

(1) Statistiskie dati uzskatāmi par konfidenciāliem, ja tie tieši vai netieši ļauj identificēt privātpersonas vai valsts institūcijas, par kurām sniegti individuālie statistiskie dati.

(2) Konfidenciālos datus, kas vākti vienīgi statistiskiem nolūkiem, drīkst izmantot tikai kopsavilkumu izdarīšanai un datu grupēšanai, ekonomisko un sociālo parādību un procesu analīzei.

(3) Centrālā statistikas pārvalde un citas valsts institūcijas, kas nodarbojas ar valsts statistiku, veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus individuālo statistisko datu konfidencialitātes nodrošināšanai, lai novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, tās sagrozīšanu vai izplatīšanu, nejaušu vai neatļautu iznīcināšanu.

(4) Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī citu valsts institūciju personām, kuras nodarbojas ar valsts statistiku, aizliegts izpaust par respondentiem jebkuru informāciju, kas kļuvusi tām zināma, pildot dienesta vai darba pienākumus. Šis noteikums attiecas arī uz personām, kuras uz laiku ir iesaistītas valsts statistiskās informācijas vākšanā un apkopošanā.

(15.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.12.2007.)

19.pants. Izņēmumi valsts statistiskās informācijas izmantošanas kārtībā

(1) Šā likuma 18.panta prasības par individuālo statistisko datu neizpaušanu neattiecas uz šādu informāciju par respondentiem:

1) informācija par privātpersonu, izņemot fizisko personu, kas nav komersants, un publisko personu adresēm, tālruņu numuriem un darbības veidu;

2) informācija par respondentu nodarbināto algoto darbinieku skaitu un sastāvu, izņemot ziņas par konkrētām fiziskajām personām;

3) informācija par izstrādājumu veidiem, ko respondenti iegūst, apstrādā, transportē, uzkrāj, pērk un pārdod, kā arī par pakalpojumu veidiem, ko tie sniedz;

4) informācija par emisijām vidē, vides kvalitāti, vides aizsardzības pasākumiem un dabas resursu lietošanu;

5) informācija, kuras publicēšanai ir saņemta respondenta rakstveida atļauja.

(2) Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības apmainīties ar konfidenciāliem datiem par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību.

(16.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.12.2007.)

20.pants. Valsts statistiskās informācijas izplatīšana

(1) Centrālā statistikas pārvalde un citas valsts institūcijas, kas nodarbojas ar valsts statistiku, atbilstoši savai kompetencei ar publikāciju un plašsaziņas līdzekļu starpniecību sistemātiski informē sabiedrību par valstī notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi. Valsts statistiskās informācijas programmā iekļautās informācijas publicēšanas autortiesības ir valsts institūcijai, kas atbild par konkrētās informācijas nodrošināšanu.

(2) Izplatot statistisko informāciju, ir jāievēro šā likuma, kā arī citu statistiskās informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

(2¹) Anonimizētus datus drīkst izmantot zinātniskiem un pētnieciskiem mērķiem.

(3) Valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros apkopotā kopsavilkuma informācija ir pieejama bez maksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004., 16.03.2006. un 15.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.12.2007.)

21.pants. Respondentu atbildība

Par noteiktās statistiskās informācijas sagatavošanas kārtības neievērošanu, par šīs informācijas savlaicīgu nesniegšanu vai atteikšanos to sniegt fiziskās personas vai komersanta vai citas iestādes amatpersonas var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 29.10.2004.)

22.pants. Atbildība par statistiskās informācijas izpaušanu

Par statistiskās informācijas konfidencialitātes noteikumu neievērošanu to valsts institūciju darbinieki, kuras nodarbojas ar valsts statistiku, kā arī statistiskās informācijas vākšanā un apkopošanā uz laiku iesaistītās personas tiek sauktas pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.10.2004. un 15.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.12.2007.)

2. Šā likuma normas, kurās lietots termins "komersants", piemērojamas arī attiecībā uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī uz citiem Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

(07.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2004.)

3. Grozījums likuma 4.panta 1.punktā stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

(07.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.10.2004.)

4. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.jūnijam izdod šā likuma 7.¹ pantā (jaunajā redakcijā) minētos noteikumus par nacionālo klasifikāciju un klasifikatoru apstiprināšanu. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.jūnijam spēkā ir Ministru kabineta 2007.gada 2.janvāra noteikumi Nr.21 "Kārtība, kādā izstrādājama (adaptējama), ieviešama un lietojama vienotā ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēma" un Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.267 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Šā likuma 7.¹ pantā minētos noteikumus attiecībā uz Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikatoru Ministru kabinets izdod līdz 2009.gada 1.martam, bet noteikumus attiecībā uz Ūdenstilpju klasifikatoru un Ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru — līdz 2009.gada 30.decembrim.

(15.11.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2009.)

5. Grozījumi likuma 1.panta 9.punktā par vārdu “rajona un” izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(29.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2009.)