1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) zivis — visu sugu zivis, šā likuma izpratnē — arī vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī nēģi;

2) ūdensaugi — ūdens bioloģisko resursu daļa, kura ir tieši saistīta ar zivju barības resursiem, zivju dabīgo nārstu un ūdens dabiskās attīrīšanās procesu. Šajā likumā uz ūdensaugiem attiecinātas tādas pašas normas kā uz zivīm;

3) zivju resursi — visas zivis, kuras sastopamas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos jūras ūdeņos, kā arī visas zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kur Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības tās iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot. Šādas tiesības Latvijas Republikai citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos nosaka Eiropas Savienības tiesību akti un Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi;

4) zveja — darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot zvejas rīkus un paņēmienus;

5) zvejnieks — fiziskā persona, kas tieši veic zveju, tas ir, rīkojas ar zvejas rīkiem, vai juridiskā persona, kuras vārdā un uzdevumā tiek veikta zveja;

6) tauvas josla — sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem;

7) makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības — zvejas tiesību izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiziskajai personai paredzēto makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību tiesību izmantošana atpūtas, sporta vai citā nolūkā zivju vai vēžu ieguvei savam patēriņam ar attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajiem rīkiem bez tiesībām iegūtās zivis vai vēžus piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām labuma gūšanai;

8) rūpnieciskā zveja — darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus;

9) komerciālā zveja — zvejas tiesību izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā komersantam noteikto zvejas tiesību izmantošana nolūkā iegūt, piedāvāt tirgū vai pārdot zivis, lai gūtu peļņu, izmantojot zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteikto zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu);

10) pašpatēriņa zveja — zvejas tiesību izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiziskajai personai noteikto zvejas tiesību izmantošana nolūkā iegūt zivis savam patēriņam bez tiesībām tās piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām labuma gūšanai, izmantojot zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteikto ierobežota apjoma zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 30.09.2004. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Šā likuma mērķis ir tāda Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu (turpmāk — teritoriālie ūdeņi) un ekonomiskās zonas ūdeņu apsaimniekošana, kas, ievērojot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību, nodrošina zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību, pavairošanu un pētīšanu valsts zivsaimniecības nozares ilgtermiņa attīstībai.

(2) Šis likums regulē Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu, pavairošanu un uzraudzīšanu.

(3) Zivju resursu iegūšanu citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Latvijai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, regulē attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2000., 30.09.2004. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

3. pants. Zivju resursu pārvaldīšana

(1) Zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts.

(2) Zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām.

(18.10.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.09.2004., 26.05.2005., 09.10.2008. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

4. pants. Zivju resursu izmantošana

(1) Zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos izmanto saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un ūdeņos, kurus šķērso valsts robeža, zivju resursus izmanto saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Īpašuma tiesības uz zivīm, kas iegūtas, izmantojot zivju resursus, nosakāmas saskaņā ar Civillikumu, kā arī ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos Eiropas Savienības dalībvalstīm noteiktās zvejas tiesības.

(3) Ja zivis izaudzētas un iegūtas specializētās zivkopības un mākslīgās pavairošanas rezultātā, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotos privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, tad šīs zivis pieder attiecīgajām juridiskajām vai fiziskajām personām.

(30.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

(Nodaļas nosaukums 18.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2001.)

8. pants. Iznomāto zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšana

(1) Iznomāto zvejas tiesību izmantošanu var pārtraukt, ja:

1) zvejas tiesību nomnieks nepilda līguma noteikumus;

2) zvejas tiesību nomnieks pārkāpj spēkā esošos zveju regulējošos normatīvos aktus;

3) zvejas tiesību nomnieks pārkāpj šā likuma 7.panta septītās daļas noteikumus;

4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums vai institūta rekomendācijas paredz zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanu.

(2) Ja iznomātājs un nomnieks nevar vienoties par nomas līguma pārtraukšanas nosacījumiem, zvejas tiesību izmantošana šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos tiek pārtraukta, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(3) Zvejas tiesību izmantošana šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos tiek pārtraukta ar Zemkopības ministrijas vai attiecīgās pašvaldības vienpusēju lēmumu pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts vides dienesta ierosinājuma, un šis lēmums stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 17.02.2000., 19.06.2003., 30.09.2004., 26.05.2005., 09.10.2008., 01.12.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

9. pants. Tauvas josla

(1) Ar zvejas tiesību izmantošanu vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem ir nosakāma tauvas josla. Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.

(2) Tauvas josla gar jūras piekrasti ir norobežojama ar speciālām zīmēm, zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.

(3) Gar upēm un ezeriem tauvas josla nav jānorobežo ar speciālām zīmēm; zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.

(4) Tauvas josla gar mākslīgi izbūvētiem kanāliem, hidrotehniskām būvēm un citām būvēm uz ūdens (mākslīgi izbūvēta tauvas josla) nosakāma saskaņā ar šo būvju plāniem. To uztur un apsaimnieko attiecīgie īpašnieki (lietotāji).

(5) Piekrastes zemes īpašniekiem ir tiesības lietot tauvas joslu, ciktāl šīs tiesības neierobežo šis likums, citi likumi un normatīvie akti.

(6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:

1) kājāmgājējiem;

2) zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei;

3) robežapsardzībai;

4) vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:

1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;

2) laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;

3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;

4) ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

(8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētās darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas, bet pie robežas ūdenstilpēm — arī valsts robežas režīma prasības. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, kā arī zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošana atļauta, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu.

(9) Dabiskās tauvas joslas platums ir:

1) gar privāto ūdeņu krastiem — 4 metri;

2) gar pārējo ūdeņu krastiem — 10 metru;

3) gar jūras piekrasti — 20 metru.

(10) Zemkopības ministrija tauvas joslas platumu zvejas vajadzībām un Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments — kuģošanas vajadzībām var noteikt arī šaurāku vai platāku, tomēr tas nedrīkst pārsniegt 40 metrus.

(11) Mākslīgi izbūvētās tauvas joslas platums tiek noteikts attiecīgās būves plānā.

(12) Tauvas joslas platums tiek skaitīts:

1) gar upju un ezeru lēzeniem krastiem — no normālās ūdenslīnijas;

2) gar upju un ezeru kraujiem krastiem — no krasta nogāžu augšmalas, turklāt tauvas joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati nogāze;

3) jūras piekrastē — no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.

(13) Piekrastes pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās zvejas tiesību izmantošanai un kuģošanai (ja tāda tur atļauta) tauvas joslu lieto, ievērojot tādus pašus noteikumus kā neapdzīvotās vietās, bet, ja krastmalas apbūvētas ar ēkām tādā mērā, ka nav iespējams izmantot visu šā panta devītajā daļā noteikto platumu, gar ūdeņu krastu atstājama tik plata tauvas josla, lai nodrošinātu ērtu braukšanu pa krastu, ja nepieciešams, izvērtējot atsevišķi katru konkrēto apbūvi.

(14) Atsevišķos gadījumos, kad pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās izbūvē mākslīgās piekrastes, attiecīgo pašvaldību uzdevums ir ierīkot zvejas tiesību izmantošanas (ja tāda tur atļauta) un kuģošanas (ja tāda tur atļauta) vajadzībām ērti pieejamās vietās un piebraucamo ceļu tuvumā tauvas joslas vietā piemērota garuma un platuma piestātnes un uzturēt tās labā stāvoklī un lietošanai derīgas.

(15) Ja dabiski mainās ūdenslīnija, atbilstoši jaunajai ūdenslīnijai mainās arī tauvas josla. Gadījumos, kad upes gultni groza ar mākslīgiem regulēšanas darbiem, ja nepieciešams, zemes gabali jaunām gultnēm un tauvas joslai atsavināmi uz vispārēja pamata saskaņā ar nekustamās mantas piespiedu atsavināšanas normām.

(16) Šā panta noteikumi neattiecas uz ostas teritoriju, kuras robežas noteiktas saskaņā ar "Likuma par ostām" 3.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 17.02.2000., 18.10.2001., 19.06.2003., 30.09.2004., 09.10.2008., 01.12.2009. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

14. pants. Pienākums sniegt informāciju par darbībām, kas saistītas ar zveju

(1) Juridiskajām un fiziskajām personām, kas nodarbojas ar rūpniecisko zveju, ir pienākums sniegt ziņas par nozveju tādā kārtībā un tādos termiņos, kādi noteikti zvejas tiesību nomas līgumā un rūpnieciskās zvejas noteikumos. Ja juridiskās vai fiziskās personas īpašumā ir trešajā valstī reģistrēts kuģis un šī persona nodarbojas ar zveju vai tās īpašumā ir tādas komercsabiedrības daļas (akcijas), kurai pieder trešajā valstī reģistrēts kuģis, un šī komercsabiedrība nodarbojas ar zveju, minētā persona, kā arī nodarbinātais, kas ar zvejniecību saistītas darbības veic uz trešajā valstī reģistrēta kuģa, mēneša laikā pēc kuģa zvejas darbības vai darba attiecību uzsākšanas par to informē Valsts vides dienestu.

(2) Informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju tiek apkopota Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā, kas reģistrēta valsts informācijas sistēmu reģistrā. Nepieciešamo informāciju sistēmas datubāzes nodrošināšanai sniedz Valsts vides dienests, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Jūras administrācija un institūts.

(3) Zemkopības ministrija koordinē šā panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī pārrauga zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas atbilstību Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij noteiktajiem robežlīmeņiem.

(4) Zemkopības ministrija nodrošina, lai šā panta otrajā daļā noteiktā un informācijas sistēmā apkopotā informācija, kā arī Valsts vides dienesta, Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību un institūta apkopotā informācija par zivju resursu izmantošanu, tai skaitā par makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām, iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām un publisko ūdenstilpju nomu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību ir publiski pieejama Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošas iestādes tīmekļa vietnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2000., 30.09.2004., 26.05.2005., 09.10.2008., 01.12.2009., 16.06.2010. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

15. pants. Zvejas regulēšana

(1) Rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos regulē, nosakot ikgadēji pieļaujamo nozvejas apjomu, zvejas kuģu, zvejas rīku skaitu un to veidu, kā arī citus zvejas regulēšanas pasākumus, kas pamatojas uz zinātnisko ekspertīžu atzinumiem un zinātniskiem ieteikumiem, starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām, Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.

(2) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā minētie noteikumi reglamentē kārtību, kādā fiziskā persona izmanto makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību rīkus, to lietošanas nosacījumus, vietu un laiku, kur un kad zivju un vēžu ieguve ir aizliegta, pieļaujamo loma lielumu, zivju un vēžu garumu, makšķernieka, vēžotāja un zemūdens mednieka pienākumus un atbildību, kā arī nosaka, kādos gadījumos un kādās atšķirības robežās pašvaldība tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos var noteikt papildu nosacījumus zivju un vēžu ieguves kārtībai. Īpašās prasības vēžošanas un zemūdens medību rīku lietošanai norāda atsevišķās minēto noteikumu nodaļās.

(3) Šā likuma 13.panta otrās daļas 4.punktā minētie noteikumi reglamentē licencētās makšķerēšanas, licencētās vēžošanas un licencēto zemūdens medību ieviešanu, to organizētāja pienākumus, kontroles prasības, kārtību, kādā nosakāma maksa par licencēm, un no licenču pārdošanas iegūto līdzekļu sadalījumu, kā arī prasības licencētās makšķerēšanas, licencētās vēžošanas vai licencēto zemūdens medību nolikumu izstrādei un šo nolikumu saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību.

(01.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2000., 30.09.2004. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

17. pants. Aizliegtās zvejas metodes, rīki un līdzekļi

(1) Zvejā nav atļauts izmantot tādas metodes, zvejas rīkus un līdzekļus, kas ir aizliegti vai arī nav paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos vai Latvijas normatīvajos aktos.

(2) Zvejai īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var atļaut izmantot zvejas metodes, rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti attiecīgā zvejas veida noteikumos, norādot tos zvejas atļaujā (licencē). Ja zveja paredzēta ūdeņos, kas atrodas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, šāda zveja saskaņojama arī ar attiecīgo pašvaldību.

(3) Rūpnieciskajā zvejā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošās ūdenstilpēs aizliegts izmantot zivju vadu, ja vien saskaņā ar šā likuma 12.pantu nav nepieciešama zveja īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos. Citās ūdenstilpēs zveja ar zivju vadu notiek pēc to pašvaldību ierosinājuma, kuru administratīvajā teritorijā atrodas ūdenstilpe, ievērojot normatīvos aktus par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos. Limits zvejai ar zivju vadu nosakāms kā proporcionāla daļa no kopējā ūdenstilpei paredzētā zvejas rīku limita.

(4) (Izslēgta ar 30.09.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.10.2001., 19.06.2003., 30.09.2004., 26.05.2005., 09.10.2008., 16.12.2010. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

18. pants. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības institūcijas un amatpersonas

(1) Par Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību atbild Valsts vides dienests, kā arī pašvaldības, kuru administratīvajās teritorijās un tām piegulošajos Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos šīs funkcijas īsteno pašvaldības policija un pašvaldības vides kontroles amatpersona.

(2) (Izslēgta ar 24.03.2022. likumu)

(3) Zivju resursu aizsardzību un uzraudzību atbilstoši kompetencei veic arī Valsts policija, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts robežsardze un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests.

(24.10.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)

21. pants. Zivju resursu saglabāšana un palielināšana

(1) Zivju resursu pārzinātājam un zvejas tiesību izmantotājam (arī nomniekam) jāveic ar institūtu saskaņoti pasākumi zivju resursu saglabāšanai.

(2) Zivju resursus pavairo specializētas zivju audzētavas, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātām zivju resursu mākslīgas atražošanas pamatnostādnēm vai — ja zivju resursu pavairošanu nodrošina ūdenstilpju un zvejas tiesību nomnieki un privāto ūdeņu īpašnieki — saskaņā ar ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un uz atsevišķu līgumu pamata. Zivju resursu pavairošanu Daugavā, tās baseina ūdenstilpēs un pēc valsts pasūtījuma arī citos ūdeņos nodrošina institūts.

(3) Šā likuma 4.panta trešās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad, īstenojot zivju resursu palielināšanas pasākumus, zivis ir ielaistas dabiskās ūdenstilpēs, izņemot mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotos privātos ezerus, kuros zvejas tiesības nepieder valstij un kuri tiek izmantoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi, kā arī prasībām attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.10.1997., 17.02.2000., 19.06.2003., 26.05.2005., 09.10.2008., 01.12.2009. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

23.pants. Atļauja zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai

Specializētai zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama attiecīgās pašvaldības atļauja, kas saskaņota ar institūtu un Dabas aizsardzības pārvaldi, bet ūdeņos, kas iekļauti normatīvajā aktā par riska ūdensobjektiem, arī ar Valsts vides dienestu. Saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi nav nepieciešams, ja zivju audzēšana un ūdensaugu kultivēšana paredzēta īpaši šim nolūkam izveidotās mākslīgās ūdenstilpēs.

(29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

24. pants. Zivju audzēšana ūdenstilpēs

(1) Par zivju audzēšanas ūdenstilpēm uzskatāmas dabiskās ūdenstilpes vai to daļas, kas pielāgotas zivju audzēšanai, kā arī speciāli šim nolūkam mākslīgi izveidotas ūdenstilpes.

(2) Lai aizsargātu zivju resursus un saglabātu ūdens kvalitāti un daudzumu, Zemkopības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt īpašu režīmu tauvas joslā ap šīm ūdenstilpēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 09.10.2008., 01.12.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

27. pants. Zivju fonda mērķis

Zivju fonda mērķis ir nodrošināt līdzekļus zinātniskiem pētījumiem, kuri saistīti ar zivju resursu izpēti, piesārņojuma un dažādas saimnieciskās darbības ietekmi uz zivju resursiem, kā arī līdzekļus zivju atražošanas un aizsardzības pasākumiem, tai skaitā papildu līdzekļus Zivju fonda mērķim atbilstošiem projektiem, kurus saistībā ar to kompetencē esošiem uzdevumiem realizē valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un citas atvasinātas publiskas personas, un konkrētiem normatīvajos aktos par Zivju fondu norādītiem pasākumiem, ko veic biedrības, kuru darbības mērķis ir saistīts ar zivju resursu izmantošanu un aizsardzību.

(16.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2010.)

28. pants. Zivju fonda veidošanas avoti

(1) Zivju fondu veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, kā arī fizisko un juridisko (arī ārvalstu) personu ziedojumi un dāvinājumi.

(2) Dotāciju zivju fondam no vispārējiem ieņēmumiem veido šādi valsts pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitītie maksājumi:

1) kompensāciju summas par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem;

2) naudas sodi par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem sakarā ar zveju regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem;

3) ieņēmumi, kas rodas, realizējot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konfiscētos zvejas rīkus, zvejas līdzekļus un nelikumīgi iegūtās zivis;

4) maksa par zvejas tiesību nomu un izmantošanu [nomas maksa, maksa par zvejas atļauju (licenci, makšķerēšanas karti)];

5) daļa no maksas par publisko ūdenstilpju nomu un citu ūdenstilpju nomu, kurās zvejas tiesības pieder valstij, saskaņā ar attiecīgās ūdenstilpes nomas līguma papildu nosacījumiem (atkarībā no attiecīgās ūdenstilpes platības un zivsaimnieciskās izmantošanas veida).

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

(Nodaļa 24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 27. punktu)

30. pants. Administratīvie pārkāpumi zivju resursu aizsardzības un izmantošanas jomā

(1) Par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu vai licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no trim līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, aizliedzot izmantot makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības uz laiku līdz vienam gadam vai bez tā.

(2) Par tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par zvejas tīklu tirdzniecības un aprites noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par zivju, nēģu, vēžu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izkraušanas, pirkšanas, pārdošanas, glabāšanas, pārstrādāšanas un transportēšanas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(5) Par zvejas noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdeņos piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām, aizliedzot izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

(6) Par zveju iekšējos ūdeņos bez attiecīgas atļaujas un par zveju aizliegtā vietā vai laikā, kā arī par zveju ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām, aizliedzot izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

(7) Par zvejas noteikumu pārkāpšanu teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām, aizliedzot izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

(8) Par zveju teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos bez attiecīgas atļaujas, par zveju aizliegtā vietā vai laikā, kā arī par zveju ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām, aizliedzot izmantot zvejas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

(9) Par tās kārtības pārkāpumiem, kādā uzskaita un ielaiž dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(10) Par vietējo zivju sugu pārvietošanu dabiskajās ūdenstilpēs, kā arī Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos bez saskaņojuma vai par svešzemju vai vietējā areālā nesastopamu zivju sugu ieviešanu (introdukciju), izlaišanu un pavairošanu dabiskajās ūdenstilpēs, Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos bez attiecīgas atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(11) Par specializētu zivju audzēšanu un ūdensaugu kultivēšanu Latvijas Republikas ūdeņos bez attiecīgās pašvaldības atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt astoņdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.

(24.10.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022.)

31. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts vides dienests, Valsts policija, Dabas aizsardzības pārvalde, pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija vai pašvaldības vides kontroles amatpersona. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts vides dienests, bet lietas par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumu pārkāpumiem un par makšķerēšanu bez makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību kartes izskata arī pašvaldības administratīvā komisija.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija vai pašvaldības vides kontroles amatpersona. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts vides dienests, Valsts policija, pašvaldības policija vai pašvaldības vides kontroles amatpersona. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts vides dienests, Valsts policija, pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta ceturtajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests.

(5) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta piektajā un sestajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts vides dienests, Valsts policija, Dabas aizsardzības pārvalde, pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai Valsts robežsardze. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts vides dienests.

(6) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta septītajā un astotajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts vides dienests, pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija, pašvaldības vides kontroles amatpersona, Valsts policija, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienests vai Valsts robežsardze. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts vides dienests.

(7) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta devītajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts vides dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai Valsts policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts vides dienests.

(8) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta desmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts vides dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai Valsts policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Dabas aizsardzības pārvalde.

(9) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 30. panta vienpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts vides dienests, Valsts policija, Dabas aizsardzības pārvalde, pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija vai pašvaldības vides kontroles amatpersona. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.

(24.10.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 21.04.2022. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu)

1. Ministru kabinets mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā iesniedz Saeimai priekšlikumus par Civillikuma 1., 2. un 3.pielikuma precizēšanu.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.156 "Par zvejniecību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.).

3. Likuma 16.panta otrā daļa un 17.panta trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(18.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2001.)

4. Ministru kabinets izdod likuma 26.panta sestajā daļā minētos noteikumus triju mēnešu laikā pēc šo likuma grozījumu spēkā stāšanās.

(18.10.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2001.)

5. Šā likuma 8.panta trešā daļa attiecībā uz lēmuma par zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanu stāšanos spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un šā lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likumu. Ja minētais lēmums ir pieņemts pirms Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā, tas stājas spēkā divu nedēļu laikā pēc pieņemšanas.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

6. Ministru kabinets izdod šā likuma 22.panta trešajā daļā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.janvārim.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

7. 2003.gada 19.jūnijā pieņemtie grozījumi šā likuma 16.panta otrajā daļā, 17.panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī 16.panta trešā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.07.2003.)

8. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā.

(30.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.)

9. Šā likuma normas, kurās lietoti termini "komercsabiedrība" vai "individuālais komersants", piemērojamas arī attiecībā uz zvejnieku saimniecībām un citiem uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

(30.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.)

10. Līdz 2004.gada 31.decembrim izsniegtās speciālās atļaujas (licences) zvejniecības uzņēmējdarbības veikšanai ir spēkā līdz speciālajā atļaujā (licencē) noteiktajam termiņam.

(30.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.)

11. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.pantā minētos noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas (licences) zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.

(30.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.)

12. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 26.panta septītajā daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā nosaka un veic vides sakopšanas darbus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.

(30.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.)

13. Grozījumi šā likuma 7.panta sestajā daļā attiecībā uz priekšroku, iznomājot zvejas tiesības komercsabiedrībām un individuālajiem komersantiem, kas saistīti ar komerciālo zveju, kā arī personām, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju, neattiecas uz zvejas tiesību nomas līgumiem, kuri noslēgti 2004.gadam.

(30.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.)

14. Grozījumi šā likuma 16.panta trešajā daļā attiecībā uz zvejas ierobežojumiem Cirmas ezerā, Dūņezerā, Feimaņu ezerā, Lielajā Ludzas ezerā, Liepājas ezerā, Lilastes ezerā, Papes ezerā, Virtukšņas ezerā un Zosnas ezerā stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī, bet grozījumi šā likuma 16.panta ceturtajā daļā attiecībā uz zvejas ierobežojumiem Buļļupē un Daugavā — 2005.gada 16.aprīlī.

(30.09.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.10.2004.)

15. Grozījumi 11.panta ceturtajā daļā attiecībā uz nozvejas kvotu noteikšanu piekrastē stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

16. Konkrēto ūdenstilpju licencētās ama­tier­zvejas — makšķerēšanas — nolikumi, kuri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas — kārtību Latvijas Republikas ūdeņos ir izstrādāti un apstiprināti līdz šā likuma 10.panta trešās daļas grozījumu attiecībā uz pašvaldību izdodamajiem licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas — saistošajiem noteikumiem spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim.

(26.05.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2005.)

17. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.decembrim izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumi Nr.39 “Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

18. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 7.panta piektajā daļā, 13.panta otrās daļas 1.punktā un 25.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 12.decembra noteikumi Nr.433 “Noteikumi par ūdens­tilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

19. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta astotajā daļā minētos noteikumus.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

20. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 11.panta 4.¹ un 4.² daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos ir piemērojami zvejas rīku skaita limiti vai nozvejas apjomi, kuri tika noteikti 2008.gadam un atbilst šā likuma 11.panta ceturtās daļas nosacījumiem.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

21. Ministru kabinets līdz 2011.gada 30.martam izdod šā likuma 16.panta septītajā daļā un 19.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

(16.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2010.)

22. Ministru kabinets līdz 2015.gada 31.martam izdod:

1) šā likuma 5.panta piektajā daļā minētos noteikumus;

2) šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā un otrās daļas 4.punktā minētos noteikumus, lai nodrošinātu termina "amatierzveja" aizstāšanu ar terminu "makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības";

3) šā likuma 19.panta astotajā daļā minētos noteikumus;

4) šā likuma 22.panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.martam ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.381 "Kārtība, kādā uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi''.

(29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

23. Grozījums šā likuma 7.panta sestās daļas otrajā teikumā (ar kuru noteikts, ka zvejas tiesību iznomāšanai pašpatēriņa zvejai publiskajos ūdeņos, kas norādīti Civillikuma 1.pielikumā, attiecīgā pašvaldība ir tiesīga iedalīt tikai murdu limitu) piemērojams, sākot ar 2015.gada 1.janvāri.

(29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

24. Ievērojot ledus apstākļus ūdenstilpēs 2015.gadā, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 15.aprīlim pašpatēriņa zvejai Civillikuma 1.pielikumā norādītajos publiskajos ūdeņos pašvaldības noteikto zivju murdu limitu 2015.gadam var aizstāt ar tīklu izmantošanas limitu Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumos Nr.1374 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos" norādītajā proporcijā. Šādā gadījumā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā 2015.gadam un izsniegtajā zvejas licencē veic ierakstu par atļauju aizstāt zvejas rīkus.

(29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

25. Šā likuma 11.panta 4.¹, 4.³ un 5.² daļas jaunā redakcija (par nozvejas apjoma limita noteikšanu atsevišķām zivju sugām iekšējos ūdeņos) stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

26. Ministru kabinets noteikumos par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos paredz, ka no 2015.gada 16.aprīļa Buļļupē zveja ar zivju murdiem ir atļauta, izmantojot ne vairāk kā sešus murdus, to skaitā četri murdi ar sētas garumu līdz 30 metriem un divi murdi ar sētas garumu virs 30 metriem.

(29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

27. Grozījums šā likuma 11. pantā par trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums par 18. panta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 19. pantā par otrās, trešās, piektās un sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 2.¹ un ceturtās daļas izslēgšanu un panta papildināšanu ar devīto daļu, grozījums par 20. panta izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī grozījums par likuma papildināšanu ar IX nodaļu stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019.)

28. Ministru kabinets līdz 2020. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 19. panta devītajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 30. jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2005. gada 6. septembra noteikumi Nr. 675 "Nelikumīgi izmantoto aizliegto zvejas rīku un līdzekļu un nelikumīgi izmantoto nemarķēto zvejas tīklu iznīcināšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019.)

29. Ministru kabinets līdz 2020. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 20. panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 30. jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2007. gada 4. decembra noteikumi Nr. 833 "Noteikumi par sabiedriskā vides inspektora statusa piešķiršanu un anulēšanu, izvirzāmajiem kritērijiem un prasībām un apliecības paraugu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019.)

30. Valsts vides dienests izskata un izsniedz zvejas atļaujas (licences) Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, ja iesniegums saņemts līdz Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās dienai.

(24.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.11.2019.)

31. Grozījums šā likuma 31. panta pirmajā daļā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(24.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.04.2022.)