1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta tiesmedicīniskā ekspertīze.

2. Tiesmedicīniskā ekspertīze ir procesuāla darbība, ko veic tiesu medicīnas eksperts saskaņā ar procesa virzītāja lēmumu krimināllietā vai tiesas lēmumu krimināllietā vai civillietā, vai puses lūgumu civillietā (turpmāk — ekspertīzes pieprasītājs) un pēc kuras tiek sniegts zinātniski pamatots atzinums par krimināllietā vai civillietā noskaidrojamiem apstākļiem.

3. Tiesu medicīnas eksperts ir ārstniecības persona ar augstāko izglītību, tiesu medicīnas lietpratējs, kuram ir speciālas zināšanas tiesu medicīnā un kuram uzdots likumā noteiktajā kārtībā veikt ekspertīzi (turpmāk — eksperts).

4. Tiesmedicīnisko ekspertīžu veikšanas metodisko vadību un uzraudzību nodrošina Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centrs.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596; MK 31.08.2004. noteikumiem Nr.761)

5. Tiesmedicīniskās ekspertīzes objekti ir fiziskas personas, kuru dzīvībai un veselībai nodarīts kaitējums, vardarbīgā (slepkavība, pašnāvība, nelaimes gadījums) vai pēkšņā nāvē mirušas personas, lietiskie pierādījumi, kā arī, ja nepieciešams, — krimināllietu vai civillietu materiāli un citi objekti, kuru izpēte var sniegt atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti lēmumā (lūgumā) par ekspertīzes noteikšanu.

6. Tiesmedicīnisko ekspertīžu veidi:

6.1. pirmreizējā ekspertīze, kas tiek veikta, pamatojoties uz pirmreizēju ekspertīzes pieprasītāja lēmumu (lūgumu);

6.2. papildu ekspertīze, kas tiek veikta, pamatojoties uz ekspertīzes pieprasītāja lēmumu (lūgumu), ja ekspertīzes pieprasītājs nepiekrīt eksperta atzinumam tā neskaidrības vai nepilnības dēļ, kā arī jaunu apstākļu noskaidrošanai;

6.3. atkārtota ekspertīze, kas tiek veikta, pamatojoties uz ekspertīzes pieprasītāja lēmumu (lūgumu), ja ekspertīzes pieprasītājs nepiekrīt eksperta atzinumam tā nepamatotības dēļ.

7. Tiesmedicīnisko ekspertīzi var veikt arī ekspertu komisija (turpmāk - komisija), kuras sastāvā var iekļaut arī citu specialitāšu ekspertus (personas, kurām ir speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai kādā amatniecības nozarē).

8. Komisijas sastāvu nosaka ekspertīzes pieprasītājs vai ekspertu iestādes vadītājs. Visiem komisijas sastāvā iekļautajiem ekspertiem ir vienlīdzīgas tiesības un pienākumi.

9. Komisija veic:

9.1. ekspertīzes ārstniecības personu profesionālās darbības pārkāpumu lietās;

9.2. atkārtotas ekspertīzes pēc krimināllietu un civillietu materiāliem, izņemot gadījumus, ja ekspertīzes pieprasītājs noteicis citādi;

9.3. sevišķi sarežģītas ekspertīzes;

9.4. citas ekspertīzes, ja to noteicis procesa virzītājs krimināllietā vai tiesa.

10. Ja, veicot ekspertīzi, eksperts ieguvis jaunu informāciju, viņš par to nekavējoties ziņo ekspertīzes pieprasītājam un norāda to eksperta atzinumā.

11. Tiesmedicīniskā ekspertīze veicama 30 dienu laikā pēc pēdējā izpētes objekta nodošanas eksperta rīcībā.

12. Sevišķi sarežģītos gadījumos ekspertu iestādes vadītājs pēc rakstiskas saskaņošanas ar ekspertīzes pieprasītāju var pagarināt noteikto ekspertīzes termiņu. Ja eksperts nav noslēdzis līgumu ar ekspertu iestādi, par termiņa pagarinājumu atbildīgs ir ekspertīzes pieprasītājs.

13. Eksperta tiesības, pienākumi, atbildība, noraidīšanas iemesli un tiesības atteikties veikt ekspertīzi noteiktas Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un Civilprocesa likumā.

14. Eksperts tiesmedicīnisko ekspertīzi veic neatkarīgi un saskaņā ar medicīnas zinātnes atziņām savā vārdā sniedz atzinumu likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Eksperts ir personīgi atbildīgs par sniegto atzinumu.

15. Instrukcijas par kārtību, kādā veicamas tiesmedicīniskās ginekoloģiskās ekspertīzes un tiesandroloģiskās ekspertīzes, kā arī novērtējama miesas bojājumu smaguma pakāpe, apstiprina veselības ministrs.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596)

16. Ekspertīzi dokumentē un eksperta atzinumu noformē atbilstoši Latvijas Kriminālprocesa kodeksā vai Civilprocesa likumā noteiktajām prasībām.

17. Izpētes objektu piegādi ekspertam nodrošina ekspertīzes pieprasītājs.

18. Ekspertīzes, kas saistītas ar miesas bojājumu rakstura un smaguma pakāpes noteikšanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumu neaizskaramību, veselības stāvokļa novērtēšanu, vecuma noteikšanu, kā arī citas ekspertīzes veic izmeklēšanas nodaļā (ambulancē).

19. Vardarbīgā nāvē (slepkavības, pašnāvības, nelaimes gadījumi), kā arī pēkšņā nāvē mirušas personas, ja ir aizdomas par vardarbību vai ja nav noskaidrota mirušā personība, izmeklē Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra tanatoloģijas nodaļā.

20. Līķu orgānu un audu mikroskopisko izmeklēšanu veic histoloģijas laboratorijā.

21. Asiņu, matu, bioloģisko izdalījumu un citas bioloģiskas izcelsmes pēdas izmeklē bioloģijas seroloģijas laboratorijā.

22. Indīgu vielu (arī narkotisko un psihotropo vielu, stipri iedarbīgu vielu, alkohola un citu apreibinošu vielu) saturu līķa materiālā vai dzīvu personu bioloģiskajos šķidrumos nosaka tiesu ķīmijas laboratorijā.

23. Medicīniskās kriminālistikas laboratorijā, lietojot datortehniku, izmeklē līķa mīkstos audus, kaulu bojājumus un kaulu atliekas, kā arī, izmantojot grafiskos algoritmus, identificē personu pēc galvaskausa un dzīves laikā izdarītajām fotogrāfijām.

24. Ekspertīze sevišķi sarežģītās lietās, kā arī lietās par ārstniecības personu profesionālās darbības pārkāpumiem veicama, pieaicinot augsti kvalificētus speciālistus klīnicistus.

25. Administratīvajās teritorijās fizisko personu tiesmedicīniskās ekspertīzes, kā arī līķu tiesmedicīniskās ekspertīzes veicamas attiecīgajās Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra rajonu un starprajonu nodaļās. Laboratoriskie izmeklējumi veicami atbilstošās laboratorijās.

26. Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra darbību finansiāli nodrošina Veselības ministrija no valsts budžeta līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596)

27. Ekspertiem par darbu maksā iestāde, kura ir uzaicinājusi viņus piedalīties komisijas darbā, ja tiesa nav nolēmusi citādi.

28. Ekspertīzes izdevumus civillietās (arī mantojuma lietās), izņemot gadījumus, ja tiesa lēmusi citādi, sedz tās personas, kuras ir pieprasījušas veikt tiesmedicīnisko ekspertīzi veselības stāvokļa novērtēšanai un paternitātes, arī apaugļošanās laika, noteikšanai.

29. Izdevumus, kas saistīti ar tiesmedicīnisko ekspertīzi, ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuri Latvijas Republikā nav saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kā arī ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuri nav saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju un vismaz sešus mēnešus pēdējo 12 mēnešu laikā nav maksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli, sedz paši vai attiecīgā apdrošināšanas sabiedrība, vai tā fiziskā vai juridiskā persona, kura parakstījusi ielūgumu vai izsaukumu, lai attiecīgais ārvalstnieks vai bezvalstnieks saņemtu ieceļošanas vīzu vai uzturēšanās atļauju, un galvojusi segt veselības aprūpes izdevumus.

30. Izdevumus par konsultācijām, klīniskiem un paraklīniskiem diagnosticējošiem izmeklējumiem, kurus pēc eksperta norīkojuma veic cietušajām personām, sedz ekspertīzes pieprasītājs vai cietusī persona, kurai vēlāk civilprasības kārtībā attiecīgie izdevumi tiek kompensēti.

31. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1995.gada 30.maija instrukciju Nr.4 "Instrukcija par kārtību, kādā notiek tiesmedicīniskās ekspertīzes" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 86.nr.).