1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā šādiem pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumiem (turpmāk – atbalsts):

1.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" (pasākuma kods – 4.1.);

1.2. "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" (pasākuma kods – 4.2.);

1.3. "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā" (pasākuma kods – 4.3.).

2. Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludina, projektu iesniegumus iesniedz, vērtē un atlasa, lēmumu pieņem un paziņo, kā arī atbalstu pieprasa saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai.

3. Pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumu mērķi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1698/2005 (turpmāk – Regula Nr. 1305/2013) 4. pantu ir:

3.1. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajam apakšpasākumam – atbalstīt lauku saimniecības, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicināt kooperācijas attīstību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atbalstot pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku;

3.2. šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajam apakšpasākumam – paaugstināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un palielināt produktu pievienoto vērtību, veicinot konkurētspējīgas kooperācijas attīstību un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un inovāciju ieviešanu uzņēmumos;

3.3. šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajam apakšpasākumam – uzlabot infrastruktūru, kas attiecas uz lauksaimniecības attīstību, meža ražības paaugstināšanu, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes uzlabošanu, saglabājot un uzlabojot meža ilgtermiņa ieguldījumu globālajā oglekļa apritē, uzturot bioloģisko daudzveidību un nodrošinot klimata pārmaiņu mazināšanu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu.

3.¹ Lauku atbalsta dienests un atbalsta pretendents apstrādā personas datus (personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, tālruņa numuru, e-pasta adresi, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru, nekustamā īpašuma adresi, nekustamā īpašuma kadastra numuru), lai nodrošinātu šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanu. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā fiziskās personas datus uzglabā līdz 2028. gada 31. decembrim un pēc tam iznīcina saskaņā ar Arhīvu likumā noteiktajām prasībām.

(MK 04.09.2018. noteikumu Nr. 565 redakcijā)

4. Vienā projekta iesniegumā (1. pielikums) var ietvert vairāku apakšpasākumu vairākas aktivitātes.

5. Šo noteikumu izpratnē:

5.1. lauksaimniecības produkti ir Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētie lauksaimniecības produkti, izņemot zivsaimniecības produktus un mājas (istabas) dzīvniekus un tādus dzīvniekus, uz kuriem neattiecas Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums (turpmāk – lauksaimniecības produkti);

5.2. lauku saimniecība ir juridiska vai fiziska persona, kas ražojusi lauksaimniecības produktus un guvusi ieņēmumus no lauksaimniecības produktu pārdošanas pēdējā noslēgtajā gadā (turpmāk – lauku saimniecība);

5.3. lauksaimniecības produktu pārstrāde atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187), 2. panta 10. punkta definīcijai, ietverot jebkuru darbību ar lauksaimniecības produktu, tostarp karsēšanu, kūpināšanu, konservēšanu, nogatavināšanu, žāvēšanu, marinēšanu, ekstrakciju, ekstrūziju, malšanu, saldēšanu vai vienlaikus vairākus šos procesus, kas maina sākotnējo produktu. Par lauksaimniecības produktu pārstrādi uzskatāma arī dzīvnieku kaušana un sadalīšana;

5.4. zālēdāji ir visi lauksaimniecības dzīvnieki atgremotāji un zirgu dzimtas (Equidae) dzīvnieki (turpmāk – zālēdāji);

5.5. atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ir tāda kooperatīvā sabiedrība, kas saņēmusi atbilstības statusu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu (turpmāk – kooperatīvā sabiedrība);

5.6. vietējā pamatizejviela ir lauksaimniecības produkti, kuri iepirkti no juridiskām vai fiziskām personām (primārajiem ražotājiem, lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumiem, kooperatīviem vai kooperatīvām sabiedrībām), kas atrodas 300 kilometru attālumā no lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmuma;

5.7. gados jaunais lauksaimnieks ir fiziska vai juridiska persona, kura atbilst Regulas (ES) Nr. 1305/2013 2. panta 1. punkta "n" apakšpunktā minētajai definīcijai (juridiskas personas gadījumā minētos nosacījumus piemēro fiziskai personai – saimniecības īpašniekam vai personai, kurai uzņēmumā pieder ne mazāk kā 51 procents kapitāldaļu un Uzņēmumu reģistrā reģistrētas atsevišķas paraksta tiesības):

5.7.1. projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem;

5.7.2. ir ieguvusi augstāko vai profesionālo vidējo lauksaimniecības izglītību vai apguvusi lauksaimniecības kursus vismaz 160 stundu apjomā vai to iegūs līdz projekta īstenošanai;

5.7.3. sešu mēnešu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās pirmo reizi dibina vai, nomainoties paaudzei, pārņem lauku saimniecību vadītāja statusā ar vairāk nekā 51 procentu kapitāldaļu un Uzņēmumu reģistrā reģistrētas atsevišķas paraksta tiesības vai lauku saimniecību nodibinājis ne agrāk kā piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Atbalsta pretendentam 18 mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, ir jāatbilst aktīvā lauksaimnieka statusam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula Nr. 1307/2013), 9. pantu;

5.8. materiālie aktīvi un nemateriālie aktīvi atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. un 30. punkta un 2. panta 49. panta "a" apakšpunkta definīcijai, ja, īstenojot projektu, iegūst šo noteikumu 27.² punktā minēto galaproduktu;

5.9. inovācija šo noteikumu izpratnē ir jauna produkta ieviešana ražošanā, kas veicina jaunas tirgus nišas izveidošanos, Latvijā līdz šim neražotu produktu ražošanas uzsākšana, zinātniskās, tehniskās vai citas jomas idejas izstrādnes un tehnoloģijas ieviešana ražošanas procesā tirgū pieprasīta konkurētspējīga produkta ražošanai;

5.10. projekta īstenošana nozīmē aktivitātes īstenošanu, ja preču iegādei pretendents izmanto finanšu līzinga līdzekļus;

5.11. stratēģisks projekts ir projekts, kas tiek īstenots lauksaimniecības produktu pārstrādē pēc vienotas sistēmas – ar saliedētību lauksaimniecības nozares produktu ražošanas un pārstrādes jomā, lai veicinātu lauksaimniecības un tās pārstrādes produktu cenu stabilizēšanu, konkurētspēju un produktu ražošanu atbilstoši pieprasījumam;

5.12. pārcelšana atbilst Regulas Nr. 651/2014 2. panta 61. "a" punktā noteiktajam.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 228; MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 666; MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 646; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575; MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565)

5.¹ Atbalstu par ēkas energoefektivitātes palielināšanu piešķir, ja ēkā enerģija tiek izmantota mikroklimata regulēšanai – apkurei un telpu dzesēšanai.

(MK 24.11.2015. noteikumu Nr. 666 redakcijā)

6. Ekonomiskās darbības rādītājus izvērtē saskaņā ar šajos noteikumos minētajiem ekonomiskās dzīvotspējas kritērijiem, kurus atbalsta pretendents (turpmāk – pretendents) apliecinājis projekta iesniegumā atbilstoši šo noteikumu 15., 16. un 17. punktā minētajām prasībām.

7. Pretendents visu projekta īstenošanas un uzraudzības laiku atbilst šādiem publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem:

7.1. atbilst konkrētā apakšpasākuma mērķim;

7.2. neaizvieto esošos pamatlīdzekļus (atbilstoši šo noteikumu 10. punktam).

8. Šo noteikumu 1. punktā minēto apakšpasākumu īstenošanas vieta ir Latvija.

9. Pasākumā atbalsta šādas aktivitātes:

9.1. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā:

9.1.1. investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, tās aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēts nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai, un ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei, kā arī ilggadīgo augļkopības kultūraugu (izņemot zemenes) stādu iegādei, stādījumu balstu sistēmu, žogu, žogu balstu iegādei, uzstādīšanai un stādījumu ierīkošanai;

9.1.2. nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanai, ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei paredzētu:

9.1.2.1. jaunu būvju būvniecībai un esošo būvju pārbūvei, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām;

9.1.2.2. būvju ierīkošanai (būvdarbi inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē);

9.1.2.3. būvju novietošanai (būvdarbi iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem);

9.1.2.4. būvju atjaunošanai, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas (piemēram, ēkas energoefektivitātes uzlabošana, telpu pārveidošana un pielāgošana ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju). Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē);

9.2. šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā:

9.2.1. investīcijas tādu jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmnodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēts lauksaimniecības produktu pārstrādei, un ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei;

9.2.2. pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu,– lauksaimniecības produktu pārstrādei, ar to saistītai iepakošanai un pirmapstrādei paredzētu:

9.2.2.1. jaunu būvju būvniecībai un esošo būvju pārbūvei;

9.2.2.2. būvju ierīkošanai (būvdarbi inženierbūves montāžai, ieguldīšanai vai novietošanai pamatnē vai būvē);

9.2.2.3. būvju novietošanai (būvdarbi iepriekš izgatavotas būves salikšanai no gataviem elementiem paredzētajā novietnē, neizbūvējot pamatus vai pamatni dziļāk par 30 centimetriem);

9.2.2.4. būvju atjaunošanai, ja būves tiek tehniski vai funkcionāli uzlabotas (piemēram, ēkas energoefektivitātes uzlabošana, telpu pārveidošana un pielāgošana ražošanas vajadzībām, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju). Pēc projekta īstenošanas būves atjaunošanas izmaksas iekļauj pamatlīdzekļa vērtībā (kapitalizē);

9.3. šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu:

9.3.1. meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai, tai skaitā pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam piegulošu brauktuvju klātņu pārbūvei vai atjaunošanai (bez seguma);

9.3.2. lauksaimniecības infrastruktūras attīstībai:

9.3.2.1. laukumu būvniecībai vai pārbūvei pie ražošanas objektiem (izņemot ražošanas objektus, kuros ražo enerģiju no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus);

9.3.2.2. ražošanas objektu (izņemot ražošanas objektus, kuros ražo enerģiju no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas nolūkā gūt ieņēmumus) pievedceļu būvniecībai un pārbūvei (bez cietā seguma);

9.3.3. šo noteikumu 9.3.1. un 9.3.2. apakšpunktā minēto ceļu izveidošanai ar betona plākšņu klājumu lauksaimniecībā izmantojamu augsto sūnu purvā vai izstrādātā kūdras purvā.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 228; MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 666; MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 646)

10. Par pamatlīdzekļu aizvietošanu neuzskata:

10.1. papildu investīcijas esošos pamatlīdzekļos, kas vecāki par 10 gadiem. Papildinot esošos pamatlīdzekļus, kas jaunāki par 10 gadiem, tie jāsaglabā vismaz piecus gadus no projekta iesniegšanas vai līdz pamatlīdzekļa nolietojuma 10 gadiem;

10.2. tādu pamatlīdzekļu iegādi, kuru jauda, ražība, celtspēja ir vismaz par 25 procentiem lielāka nekā saimniecībā vai uzņēmumā esošā pamatlīdzekļa ražošanas jauda;

10.3. tāda pamatlīdzekļa iegādi, kurš būtiski maina ražošanas vai tehnoloģiju raksturu;

10.4. jaunbūvi, pārbūvi un būves atjaunošanu, ja būve tiek tehniski uzlabota;

10.5. meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu, ja meliorācijas sistēma ir vecāka par 15 gadiem vai ja projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbos izrokamās grunts apjoms, rēķinot tikai vaļējo meliorācijas sistēmu izbūvē izraktās grunts apjomu (kubikmetros), ir vismaz 30 procentu no atjaunojamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktās grunts apjoma (kubikmetros).

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr.228 redakcijā)

11. Pēc projekta īstenošanas pretendents (izņemot kooperatīvo sabiedrību) sasniedz vismaz vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem vai mērķiem:

11.1. salīdzinājumā ar pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesniegšanas vismaz par pieciem procentiem palielina:

11.1.1. neto apgrozījumu no lauksaimniecības produktu ražošanas vai pārstrādes (vai vismaz par pusi no ieguldīto investīciju apmēra) vai fizisko ražošanas apjomu. Fiziskā ražošanas apjoma pieaugums nedrīkst būt sasniegts jau projekta iesniegšanas dienā;

11.1.2. ražošanas efektivitāti (rādītāji ir pārbaudāmi un vērtība auditējama);

11.1.¹ ja projektu īsteno šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētos rādītājus, kas nedrīkst būt zemāki par iepriekšējo projektu iesniegumu iesniegšanas kārtas apstiprināto projektu plānotajiem rādītājiem, sasniedz salīdzinājumā ar:

11.1.¹ 1. pēdējo triju noslēgto gadu vidējiem rādītājiem pirms projekta iesniegšanas;

11.1.¹ 2. pēdējo divu noslēgto gadu vidējiem rādītājiem pirms projekta iesniegšanas, ja saimnieciskās darbības ilgums ir mazāks par trim gadiem un saimniecībai ir tikai divi noslēgti gadi;

11.1.¹ 3. pēdējā noslēgtā gada vidējiem rādītājiem, ja saimniecība dibināta gadā pirms projekta iesniegšanas un tai ir tikai viens noslēgts gads;

11.1.² ja pretendents pēc projekta īstenošanas šo noteikumu 11.1. apakšpunktā un 11.¹ punktā minētos rādītājus nevar sasniegt nepārvaramas varas dēļ, no tā neatkarīgu vispārēju tirgus izmaiņu vai tādu vispārēju cenu izmaiņu dēļ kā, piemēram, valsts ekonomiskā krīze, pretendents, sniedzot pamatojumu, ir tiesīgs lūgt Lauku atbalsta dienestu:

11.1.² 1. pārskatīt plānoto rādītāju palielinājumu, bet ne zemāk par šo noteikumu 11.1. apakšpunktā un 11.¹ punktā noteikto, ja projektā sākotnēji plānotie rādītāji ir augstāki;

11.1.² 2. pagarināt projekta uzraudzības periodu plānoto rādītāju sasniegšanai šo noteikumu 11.1. apakšpunktā un 11.¹ punktā minētajā līmenī;

11.2. veic ieguldījumus klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumos:

11.2.1. būvējot graudu kaltes ar rekuperācijas sistēmu un šo noteikumu 15. pielikumā minētās būves:

11.2.1.1. atjaunojot vai pārbūvējot esošās būves, panāk vismaz 20 procentu enerģijas ietaupījumu apkurei un telpu dzesēšanai, un to pierāda ēkas energoaudits vai energoefektivitātes aprēķins, kurā iekļauta informācija par ēkas enerģijas patēriņu pirms un pēc ēkas atjaunošanas vai pārbūves;

11.2.1.2. būvējot jaunas būves, panāk, lai to enerģijas patēriņš apkurei un telpu dzesēšanai ir vismaz par 20 procentiem mazāks, nekā minēts šo noteikumu 15. pielikumā, un to pierāda ēkas energoaudits vai energoefektivitātes aprēķins, kurā iekļauts jaunbūves enerģijas patēriņš;

11.2.1.¹ investējot apgaismojumā, ražošanas līnijās un citās ierīcēs vai iekārtās, kuru darbināšanai tiek patērēta enerģija, lai palielinātu energoefektivitāti vismaz par 20 procentiem salīdzinājumā ar nomainīto iekārtu, ierīci, apgaismojumu vai ražošanas līniju;

11.2.2. būvējot būves vai ieviešot tehnoloģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG emisijas) vai amonjaka emisiju samazināšanai:

11.2.2.1. uzbūvējot vai pārbūvējot vides prasībām piemērotas kūtsmēslu krātuves;

11.2.2.2. ieviešot tehnoloģijas alternatīvās enerģijas (atjaunojamo resursu – biokurināmā, hidroenerģijas, saules vai vēja enerģijas) izmantošanai;

11.2.2.3. laukkopībā ieviešot tehnoloģiju ar precīzu izpildes kontroli, kas ir diferencēta atkarībā no agrotehnoloģiskajiem un ekoloģiskajiem apstākļiem un ļauj reaģēt uz iepriekš konstatētām un izanalizētām zemes platības nogabalu kvalitatīvajām īpašībām, ja iegādājas sējumu vai stādījumu mēslošanas vai augu aizsardzības tehniku vai iekārtu;

11.2.2.4. lopkopībā ieviešot tehnoloģiju informācijas iegūšanai par lauksaimniecības dzīvnieku identificēšanu un produktivitātes un reprodukcijas iespējām, izmantojot precīzu datu uzskaiti, analīzi un kontroli;

11.3. nodrošina efektīvu vides prasību ievērošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādē ieviešot gaisa vai ūdens piesārņojuma samazināšanas tehnoloģiju;

11.4. uzlabo infrastruktūru lauksaimniecības attīstībai, meža ražības, audzes veselības un kokmateriālu kvalitātes paaugstināšanai, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares konkurētspējas palielināšanai:

11.4.1. atjaunojot vai pārbūvējot meliorācijas sistēmu;

11.4.2. uzbūvējot vai pārbūvējot ražošanai nepieciešamos laukumus un pievadceļus;

11.5. uzlabo dzīvnieku labturības apstākļus vai investē lauksaimniecības dzīvnieku novietnes biodrošības pasākumu īstenošanā, lai mazinātu epizootiju un epifitotiju iespējamās sekas.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr. 228 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 666; MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 646; MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 869; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575; MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565)

11.¹ Atbalsta pretendents, kura kopējais apgrozījums kopā ar saistītajiem uzņēmumiem un (vai) vienu vienotu uzņēmumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pēdējā noslēgtajā gadā ir lielāks nekā 50 000 001 euro, papildus šo noteikumu 11. punktā minētajiem mērķiem izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:

11.¹ 1. projekta īstenošanā ieguldītās investīcijas ir vismaz par 25 procentiem lielākas nekā projekta attiecināmo izmaksu summa;

11.¹ 2. pēc projekta īstenošanas atbalsta pretendentam, neņemot vērā saistītos uzņēmumus, vismaz par sešiem procentiem palielinās darbavietu skaits, salīdzinot ar pēdējā noslēgtā gada kopējo darbinieku skaitu.

(MK 04.09.2018. noteikumu Nr. 565 redakcijā)

12. Pēc projekta īstenošanas kooperatīvā sabiedrība salīdzinājumā ar pēdējo noslēgto gadu pirms projekta iesniegšanas palielina vienu no šādiem saimnieciskās darbības rādītājiem:

12.1. par 10 procentiem – apgrozījumu ar kooperatīvās sabiedrības biedriem vai par pusi – ieguldīto investīciju apmēru;

12.2. par 10 procentiem – biedru skaitu;

12.3. par 10 procentiem – ražošanas efektivitāti (rādītājiem jābūt pārbaudāmiem un vērtībai auditējamai);

12.4. par 10 procentiem – neto apgrozījumu no produktu pārstrādes (vai to palielina vismaz par pusi no ieguldīto investīciju apmēra) vai fizisko ražošanas apjomu, ja kooperatīvā sabiedrība īsteno projektu šo noteikumu 1.2. apakš­punktā minētajā apakšpasākumā.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr.228 redakcijā)

13. Šo noteikumu 11.1. apakšpunktā un 12. punktā minētos saimnieciskās darbības rādītājus pretendents sasniedz trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas un nepazemina tos visā turpmākajā saistību periodā. Jaunajiem uzņēmumiem neto apgrozījums trešajā gadā pēc projekta ieviešanas un turpmāk visu projekta uzraudzības laiku ir vismaz 20 procentu no projekta investīciju apmēra. Ja projektu īsteno gaļas liellopu audzēšanas nozarē vai ierīko ilggadīgos augļkopības kultūru stādījumus, attiecīgo rādītāju sasniedz sestajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas.

(MK 27.09.2016. noteikumu Nr. 646 redakcijā)

14. Šo noteikumu 11. punktā minētos investīciju projekta rezultatīvos rādītājus un mērķus pretendents norāda projekta iesniegumā.

15. Projekta iesniegumam (izņemot projekta iesniegumu šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajam atbalstam), kura kopējā attiecināmo izmaksu summa ir mazāka par 150 000 euro, pievieno:

15.1. vienkāršotu biznesa plānu, kas ietver ražošanas apjomu un izmaksas, par pēdējo noslēgto gadu, turpmākajiem gadiem līdz projekta īstenošanas beigām un gadu pēc projekta īstenošanas, kā arī naudas plūsmas pārskatu pa gadiem projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, turpmākajos gados līdz projekta īstenošanas beigām un gadā pēc projekta īstenošanas. Šo noteikumu 22.2. un 26.2. apakšpunktā minētie pretendenti papildus iesniedz naudas plūsmas aprēķinu par diviem gadiem pēc projekta īstenošanas;

15.2. pierādījumu apkopojumu par pretendenta ekonomisko dzīvotspēju, ražošanas apjomu un izmaksām. Ekonomisko dzīvotspēju apliecina pozitīva naudas plūsma projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos projekta īstenošanas gados un gadā pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmā naudas atlikums katra gada beigās ir pozitīvs:

15.2.1. šo noteikumu 22.1., 22.3., 26.1. un 26.3. apakšpunktā minētajiem pretendentiem ražošanas apjoms un izmaksas par pēdējo noslēgto gadu, turpmākajiem gadiem līdz projekta īstenošanas beigām un gadu pēc projekta īstenošanas, kā arī naudas plūsmas pārskats pa gadiem projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, turpmākajos gados līdz projekta īstenošanas beigām un gadā pēc projekta īstenošanas atspoguļo iespēju īstenot projektu un sasniegt projekta mērķi;

15.2.2. šo noteikumu 22.2. un 26.2. apakšpunktā minētajiem pretendentiem projekta iesniegumam pievienotais naudas plūsmas pārskats, ražošanas apjoms un izmaksas projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, visos projekta īstenošanas gados un divus gadus pēc projekta īstenošanas atspoguļo iespēju īstenot projektu un sasniegt projekta mērķi.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 228; MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 646)

16. Projekta iesniegumam (izņemot projekta iesniegumu šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajam atbalstam), kura kopējā attiecināmo izmaksu summa ir no 150 000 līdz 700 000 euro, pievieno:

16.1. standartizētu biznesa plānu, kas ietver informāciju par ražošanas apjomu un izmaksām, par pēdējo noslēgto gadu, turpmākajiem gadiem līdz projekta īstenošanas beigām un gadu pēc projekta īstenošanas, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci par pēdējo noslēgto gadu, kā arī naudas plūsmas pārskatu pa gadiem projekta iesnieguma iesniegšanas gadā, turpmākajos gados līdz projekta īstenošanas beigām un gadā pēc projekta īstenošanas. Komersants, kas nav veicis saimniecisko darbību, papildus iesniedz naudas plūsmas pārskatu par vismaz diviem gadiem pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmā naudas atlikums katra gada beigās ir pozitīvs;

16.2. pierādījumu apkopojumu par pretendenta ekonomisko dzīvotspēju pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas. Pretendents atbilst vismaz diviem no šādiem rādītājiem:

16.2.1. pašu kapitāla attiecība pret aktīvu kopsummu ir 0,20 vai lielāka;

16.2.2. apgrozāmo līdzekļu attiecība pret īstermiņa kreditoriem ir 1,00 vai lielāka (no īstermiņa kreditoriem svītro nākamo periodu ieņēmumu daļā ietverto īstermiņa valsts un Eiropas Savienības finansiālo atbalstu);

16.2.3. saskaitot tīro peļņu un nolietojumu, kas reizināts ar 50 procentiem, summa ir vismaz nulle.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 228; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575)

16.¹ Šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minēto pretendentu ekonomisko dzīvotspēju nosaka saskaņā ar šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, ja projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu summa ir lielāka par 150 000 euro un pretendents nav uzsācis saimniecisko darbību.

(MK 19.09.2017. noteikumu Nr. 575 redakcijā)

17. Projekta iesniegumam (izņemot projekta iesniegumu šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajam atbalstam), kura kopējā attiecināmo izmaksu summa ir lielāka par 700 000 euro, pievieno:

17.1. biznesa plānu, kurā ietver informāciju par:

17.1.1. uzņēmuma vēsturi;

17.1.2. uzņēmuma pašreizējo darbību;

17.1.3. projekta īstenošanas termiņiem un īstenošanas sistēmu;

17.1.4. konkurenci;

17.1.5. sadarbību ar citiem partneriem un saistību ar citiem projektiem un nepieciešamajām investīcijām;

17.2. informāciju par ražošanas apjomu un izmaksām par pēdējo noslēgto gadu, turpmākajiem gadiem līdz projekta īstenošanas beigām un par trim gadiem pēc projekta īstenošanas, peļņas un zaudējumu aprēķinu, bilanci par pēdējo noslēgto gadu, kā arī naudas plūsmas pārskatu pa gadiem par projekta iesnieguma iesniegšanas gadu, visiem īstenošanas gadiem un trim gadiem pēc projekta īstenošanas. Naudas plūsmā naudas atlikums katra gada beigās ir pozitīvs;

17.3. tādu pierādījumu apkopojumu par pretendenta ekonomisko dzīvotspēju pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, kas atbilst vismaz diviem no šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētajiem rādītājiem.

(Grozīts ar MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 646)

18. Ja, sarindojot projektu iesniegumus, to atlasē punktu skaits ir vienāds:

18.1. atbilstoši šo noteikumu 2., 3. un 4. pielikumā minētajiem projektu atlases kritērijiem priekšroka saņemt publisko finansējumu ir pretendentam, kuram ir izmaksāts mazāks publiskais finansējums. Ja ir vienāds gan punktu skaits, gan izmaksātā publiskā finansējuma apmērs, priekšroka saņemt publisko finansējumu ir:

18.1.1. šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā – atbalsta pretendentam, kuram projekta īstenošanai paredzētas mazākas attiecināmās izmaksas;

18.1.2. šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā – atbalsta pretendentam, kuram ir lielāks koeficients kritēriju grupā par iemaksātajām sociālā nodokļa iemaksām;

18.2. atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem projektu atlases kritērijiem priekšroka saņemt publisko finansējumu ir pretendentam, kam ir mazāks koeficients. Koeficientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur

K – koeficients, kas raksturo publiskā finansējuma apmēru uz vienu lauksaimniecības vai mežsaimniecības infrastruktūras būvējamās, pārbūvējamās vai atjaunojamās meliorācijas sistēmas metru (euro/m) vai ražošanas objekta pievedceļa metru (EUR/m), vai ražošanas objekta laukuma kvadrātmetru (EUR/m²);

F – atbalsta apmērs (euro);

G – lauksaimniecības infrastruktūras būvējamās, pārbūvējamās vai atjaunojamās meliorācijas sistēmas garums (m) vai ražošanas objekta pievedceļa garums (m), vai ražošanas objekta laukuma platība (m²).

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 228; MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 666; MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565)

19. Šajos noteikumos attiecināmajām izmaksām piešķirto atbalstu var apvienot ar citu atbalstu, nepārsniedzot Regulas Nr. 1305/2013 II pielikumā noteikto atbalsta intensitāti.

20. Šo noteikumu 9.1.1. un 9.2.1. apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanu pretendents uzsāk ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā, bet šo noteikumu 9.1.2., 9.2.2. un 9.3. apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanu – ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Ja projektu šo noteikumu 9.1.1. un 9.2.1. apakšpunktā minētajos apakšpasākumos īsteno kopā ar šo noteikumu 9.1.2., 9.2.2. un 9.3. apakšpunktā minētajiem apakšpasākumiem, projektu sāk īstenot deviņu mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Šī prasība neattiecas uz valsts nozīmes meliorācijas sistēmu tiesisko valdītāju.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.228)

20.¹ Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu tiesiskais valdītājs šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minēto apakšpasākumu sāk īstenot 18 mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr.228 redakcijā)

21. Šo noteikumu 20. punktā minēto nosacījumu uzskata par izpildītu, ja:

21.1. pretendents Lauku atbalsta dienestā ir iesniedzis papildinātu būvatļaujas kopiju (uzrādot oriģinālu) ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi;

21.2. pretendents ir iegādājies vismaz vienu no projektā paredzētajiem pamatlīdzekļiem, kura vērtība veido vismaz 10 procentu no paredzētās pamatlīdzekļu iegādes summas;

21.3. citos gadījumos pretendents ir noslēdzis līgumu un samaksājis avansu vismaz 20 procentu apmērā no paredzētās iegādes summas;

21.4. ir pieņemts kredītiestādes lēmums par finansējuma piešķiršanu, ja projekta īstenošanai tiek izmantots kredīts.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.228)

22. Apakšpasākumā pretendents ir:

22.1. lauku saimniecība;

22.2. fiziska persona, kas plāno nodibināt zemnieku saimniecību vai iegūt komersanta statusu, vai juridiska persona, kas plāno uzsākt nepārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanu;

22.3. kooperatīvā sabiedrība, kas visā saistību periodā (no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas līdz uzraudzības perioda beigām) atbilst normatīvajos aktos par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu atbalsta piešķiršanai noteiktajiem kritērijiem;

22.4. valsts zinātniskā institūcija, kas atbilst Regulas Nr. 1305/2013 17. panta 2. punkta nosacījumiem.

(Grozīts ar MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 646; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575)

23. (Svītrots ar MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565)

24. (Svītrots ar MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565)

25. Šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minētā fiziskā persona nodibina zemnieku saimniecību vai iegūst komersanta statusu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

25.¹ Augļu un dārzeņu nozarē atbalstu nepiešķir par izmaksām, kas attiecināmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra Regulu Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007.

(MK 27.09.2016. noteikumu Nr. 646 redakcijā)

25.² Saistīti uzņēmumi, kas atbilst normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā ir tiesīgi īstenot vienu kopīgu projektu (turpmāk – kopprojekts), ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

25.² 1. kopprojekta dalībnieki noslēdz attiecīgu līgumu. Kopprojekta līgumu iesniedz un atbalstu saņem viens no kopprojekta dalībniekiem;

25.² 2. kopprojekta dalībnieki apliecina savu ekonomisko dzīvotspēju;

25.² 3. šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minētos rādītājus un mērķus sasniedz katrs kopprojekta dalībnieks atsevišķi;

25.² 4. kopprojekta dalībnieki atbilst normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

(MK 19.09.2017. noteikumu Nr. 575 redakcijā)

25.³ Investīcijām atbalstu piešķir, ja pretendents dzīvnieku novietnē izpilda nosacījumus, kas noteikti normatīvajos aktos par īpašajām prasībām piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs. Šo prasību nepiemēro gados jaunam lauksaimniekam, kas saimniecību dibinājis ne agrāk kā 24 mēnešus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas.

(MK 04.09.2018. noteikumu Nr. 565 redakcijā)

26. Apakšpasākumā pretendents ir:

26.1. juridiska persona (tai skaitā kooperatīvā sabiedrība), kas lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi (turpmāk – pārstrādes uzņēmums);

26.2. juridiska persona, kas plāno uzsākt lauksaimniecības produktu pārstrādi, ja ir pierādīta projekta dzīvotspēja (atbilstoši šo noteikumu 15., 16. un 17. punktā minētajām prasībām) un pamatizejvielu nodrošinājums (turpmāk – jauns pārstrādes uzņēmums);

26.3. juridiska persona, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos (turpmāk – ražotājs mājas apstākļos).

27. Projekta īstenošanā izmantotās pamatizejvielas ir lauksaimniecības produkti. Projekta īstenošanā iegūtais gala produkts ir:

27.1. produkts, kas iekļauts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā;

27.2. produkts, kas nav iekļauts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, bet atbilst šādiem Eiropas Savienības kombinētās nomenklatūras kodam: 04031051–04031099, 04039071–04039099, 04052010–04052030, 1518, 1704, 1805, 1806, 1901–1905, 20041091, 20052010, 2103, 2104, 2105, 2106, 2202 (tikai dabīgi raudzēts kvass ar alkohola saturu līdz 0,5 tilp. %), 2203, 3501, 3502.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr.228 redakcijā)

27.¹ Atbalstu projektā, kurā paredzamais gala produkts ir minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, var apvienot ar citu atbalstu, nepārsniedzot Padomes Regulas Nr. 1305/2013 pielikumā noteikto atbalsta intensitāti.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr.228 redakcijā)

27.² Ja projektā paredzamais gala produkts nav minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā:

27.² 1. atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187), atbilstoši regulas 5. panta 2. punkta "a" apakšpunktam;

27.² 2. par sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem uzskata komersantus, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajai definīcijai;

27.² 3. par lielajiem komersantiem uzskata komersantus, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajai definīcijai;

27.² 4. par saistītajām personām uzskata personas, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā noteiktajai saistīto komersantu definīcijai un normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

27.² 5. piemēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 13. punkta prasības, ja atbalsta projekts uzskatāms par vienotu investīciju projektu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 13. punktam;

27.² 6. šo noteikumu ietvaros piešķirto finansējumu var apvienot ar citu valsts atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas apvienošanas rezultātā netiek pārsniegta lielākā finansējuma intensitāte vai maksimālais publiskā finansējuma apjoms saskaņā ar šiem noteikumiem vai Komisijas Regulu Nr. 651/2014, vai Eiropas Komisijas lēmumu;

27.² 7. atbalstu, kurš piešķirts šo noteikumu ietvaros, var apvienot ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, nepārsniedzot attiecīgo augstāko kopējā finansējuma robežvērtību, kas noteikta Komisijas Regulā Nr. 651/2014, citā Komisijas pieņemtā grupu atbrīvojuma regulā, de minimis regulā vai EK lēmumā;

27.² 8. projekta iesniedzējs, kas darbojas gan Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā vai 13. panta "a" vai "b" apakšpunktā minētajās nozarēs, gan citās nozarēs, uz kurām attiecas Komisijas regulas Nr. 651/2014 darbības jomas, nodala atbalstāmās darbības vai finanšu plūsmas no citu darbības nozaru finanšu plūsmas, tādējādi nodrošinot, ka darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014;

27.² 9. atbalstu nepiešķir Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā un 14. panta 16. punktā minētajos gadījumos;

27.² 10. atbalstu nepiešķir, ja Lauku atbalsta dienests projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdī konstatējis kādu no grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktam un normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā;

27.² 11. atbalstu piešķirt Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minētajos gadījumos;

27.² 12. piešķirot atbalstu būtisku pārmaiņu ieviešanai ražošanas procesā, ievēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 7. punkta prasības;

27.² 13. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktu un 12. panta 1. punktu nodrošina informācijas publicēšanu un pieejamību;

27.² 14. (svītrots ar MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565);

27.² 15. saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktu par projekta īstenošanas uzsākšanu uzskatāms ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Tādi sagatavošanās darbi kā atļauju saņemšana vai priekšizpētes veikšana netiek uzskatīta par darbu sākumu. Ja projekta īstenošana ir uzsākta pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, projekta iesniegums ir noraidāms. Atbalstu apvienot ar citu atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai, projekta īstenošanu drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad visas iesaistītās institūcijas pieņēmušas lēmumu par atbalsta sniegšanu ieguldījumu projektam;

27.² 16. maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 40 procentus, bet lielajiem komersantiem – 35 procentus;

27.² 17. preču iegādei izmantojot finanšu līzinga līdzekļus, ievēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 6. punkta "b" apakšpunkta nosacījumus, un noslēgtajā finanšu līzinga līgumā atbalsta saņēmējs paredz pēc minētā līguma termiņa beigām izpirkt projekta ietvaros iegādātos aktīvus;

27.² 18. (svītrots ar MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565).

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr. 228 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 666; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575; MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565)

27.³ Iegūstot šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minēto gala produktu, atbalsta saņēmējs nodrošina, ka finansiālais ieguldījums ir vismaz 25 procenti no attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, par kuru nav saņemts publiskais atbalsts.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr.228 redakcijā)

28. Ja projekts tiek īstenots republikas nozīmes pilsētās, pretendents pirms projekta iesniegšanas ir noslēdzis sadarbības līgumu par vietējās izcelsmes pamatizejvielas iepirkšanu vai iepriekšējā pārskata gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas ir iepircis vietējo pamatizejvielu, kas no kopējās komersanta iepirktās pamatizejvielas apjoma ir vismaz:

28.1. 40 procenti (gaļa) gaļas pārstrādes sektorā;

28.2. 30 procenti (augļi, dārzeņi un kartupeļi) augļu un dārzeņu pārstrādes sektorā;

28.3. 50 procenti (milti) maizes, miltu konditorejas, sausiņu un cepumu ražotājiem;

28.4. 70 procenti pārējos sektoros.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 228; MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 666)

29. Šo noteikumu 28. punktā minētajos sektoros vietējās pamatizejvielas apjomu pretendents palielina vismaz par 10 procentiem trešajā noslēgtajā gadā pēc projekta īstenošanas (izņemot gadījumu, ja vietējo pamatizejvielu īpatsvars jau pārsniedz 70 procentus) un nesamazina to visā turpmākajā saistību periodā.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr.228 redakcijā)

30. Atbalstu nepiešķir alkoholisko dzērienu ražošanai (izņemot tādu dabiski raudzētu dzērienu ražošanu, kuros alkohola saturs nepārsniedz sešus procentus, ja projektu īsteno teritorijā ārpus republikas nozīmes pilsētām).

31. Atbalstu nepiešķir ražotājiem, kas ražo mājas apstākļos un kuru kopējais apgrozījums ir lielāks par 200 000 euro.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr.228 redakcijā)

32. Apakšpasākumā pretendents ir:

32.1. šo noteikumu 9.3.1. apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanai:

32.1.1. lauku saimniecība, kas plāno īstenot projektu lauksaimniecības vai meža zemē;

32.1.2. (svītrots ar MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575);

32.1.3. pašvaldība (arī pašvaldības kapitālsabiedrība), kas veiks pašvaldības īpašumā esošu meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju pārbūvi vai atjaunošanu lauksaimniecības vai meža zemē un pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu lauksaimniecības vai meža zemē;

32.1.4. valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekotājs vai tiesiskais valdītājs, kas plāno īstenot projektu lauksaimniecības vai meža zemē;

32.1.5. fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā ir mežs un kura plāno īstenot projektu meža zemē, ietverot lauksaimniecības zemi, ja lauksaimniecības zemē plānotās meliorācijas sistēmas pārbūves un atjaunošanas izmaksas nav lielākas par 30 % no kopējām projekta meliorācijas sistēmas pārbūves un atjaunošanas izmaksām un projektā plānotā;

32.2. šo noteikumu 9.3.2. apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanai – kooperatīvā sabiedrība un lauku saimniecība.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 228; MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 666; MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 646; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575; MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565)

32.¹ Šo noteikumu 32.1.1., 32.1.3. un 32.1.5. apakšpunktā minētie pretendenti var īstenot kopprojektu šo noteikumu 9.3.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, ja starp kopprojekta dalībniekiem ir noslēgts līgums un pēc kopprojekta īstenošanas tiek pārbūvēta vai atjaunota viena koplietošanas meliorācijas sistēma, kura regulē ūdens režīmu vismaz divos zemes īpašumos ar kopēju robežu. Kopprojekta līgumu iesniedz un atbalstu saņem viens no meliorācijas sistēmas īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Šis nosacījums neattiecas uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", kura kopprojektā nepiedalās.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr. 228 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 666; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575)

32.² Šo noteikumu 32.1.1. apakšpunktā minētie pretendenti meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu veic zemē, kas tiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanai.

(MK 19.09.2017. noteikumu Nr. 575 redakcijā)

33. Pretendenta īpašumā, nomā vai tiesiskajā valdījumā ir:

33.1. meliorācijas kadastrā reģistrēta pārbūvējama vai atjaunojama meliorācijas sistēma;

33.2. zeme, uz kuras plānots attīstīt lauksaimniecības infrastruktūru, – ja tiek īstenota šo noteikumu 9.3.2. apakšpunktā minētā aktivitāte;

33.3. zeme, uz kuras plānota meliorācijas sistēmas pārbūve vai atjaunošana.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.228)

34. Šo noteikumu 33. punktā minētajā nomas gadījumā nomas līgums paredz meliorācijas sistēmas pārbūvi, atjaunošanu vai lauksaimniecības infrastruktūras attīstību.

35. Atbalstu meliorācijas sistēmas atjaunošanai un pārbūvei piešķir, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

35.1. būvdarbi meliorācijas sistēmā veikti pirms vairāk nekā 15 gadiem no projekta iesniegšanas dienas;

35.2. projektā paredzētajos meliorācijas sistēmas atjaunošanas darbos izrokamās grunts apjoms, rēķinot tikai vaļējo meliorācijas sistēmu izbūvē izraktās grunts apjomu, ir vismaz 30 procenti no atjaunojamās meliorācijas sistēmas izbūvē izraktās grunts apjoma (kubikmetros).

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 228; MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 666)

35.¹ Normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteiktajos riska ūdensobjektu sateces baseinos atbalstu par meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu saņem tikai par videi draudzīgu meliorācijas sistēmu izveidi saskaņā ar šo noteikumu 12. pielikumu.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr.228 redakcijā)

36. Atbalstu nepiešķir meliorācijas sistēmas pārbūvei vai atjaunošanai:

36.1. Natura 2000 teritorijās, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju stingrā režīma, dabas lieguma un dabas parka režīma zonās (izņemot, ja meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu paredz Natura 2000 teritorijas vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns) un mikroliegumos vai bioloģiski vērtīgajos zālājos;

36.2. dabiskās ūdenstecēs.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.228)

37. Maksimālo attiecināmo izmaksu apmēru (6. pielikums) un atbalsta intensitāti (7. pielikums) saskaņā ar Regulas Nr. 1305/2013 17. panta 3. punktu nosaka katram pretendentam (kopprojekta īstenošanas gadījumā – katram kopprojekta dalībniekam) un katra apakšpasākuma aktivitāšu izmaksām atsevišķi. Šo noteikumu 5.11. apakšpunktā minētajam stratēģiskajam projektam attiecināmo izmaksu apmērs ir līdz 10 000 000 euro, ja šāda projekta virzību atbalsta Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 228; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575; MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565)

38. Ja projekta iesniegumā paredzētas šo noteikumu 9.1., 9.2. un 9.3. apakšpunktā minētās aktivitātes, vispārējām izmaksām piemēro lielāko atbalsta intensitāti, bet nepārsniedzot 50 procentus (izņemot šo noteikumu 32.1.3. un 32.1.4. apakšpunktā minētos pretendentus).

39. Šo noteikumu 1. punktā minētajos apakšpasākumos attiecināmas ir vispārējās izmaksas (tai skaitā arhitektu, inženieru un konsultantu honorāri, izdevumi par uzmērīšanas darbiem pirms iekļaušanas meliorācijas kadastrā, ekspertīzes, būvuzraudzības un autoruzraudzības pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi un tehniski ekonomiskie pamatojumi, patentu un licenču saņemšanas, kā arī energoefektivitātes audita sagatavošanas izmaksas), kuras ir tieši saistītas ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu un nepārsniedz septiņus procentus no kopējām izmaksām, kas minētas šo noteikumu 50.1., 50.2., 50.3., 52.1., 52.2. apakšpunktā un 53. punktā, tai skaitā:

39.1. divus procentus no šo noteikumu 50.1. un 52.1. apakšpunktā minētajām izmaksām;

39.2. septiņus procentus no šo noteikumu 50.2., 50.3. un 52.2. apakšpunktā, un 53. punktā minētajām izmaksām.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.228)

39.¹ Šo noteikumu 39. punktā minētās patentu un licenču saņemšanas izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 8. punkta nosacījumiem. Pārējās 39. punktā minētās vispārējās izmaksas šo noteikumu 27.² 2. apakšpunktā minētajiem pretendentiem ir attiecināmas, ja tās atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 18. pantā ietvertajiem nosacījumiem, savukārt 27.² 3. apakšpunktā minētajiem pretendentiem tās nav attiecināmas.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr.228 redakcijā)

40. Šo noteikumu 39. punktā minēto izmaksu apmērs vienam projektam nepārsniedz:

40.1. 10 000 euro šo noteikumu 22.1., 22.2., 26.2., 26.3., 32.1.1., 32.1.3., 32.1.5. un 32.2. apakšpunktā minēto pretendentu iesniegtajiem projektiem;

40.2. 30 000 euro šo noteikumu 22.3. un 26.1. apakšpunktā minēto pretendentu iesniegtajiem projektiem.

(MK 24.11.2015. noteikumu Nr. 666 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 646; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575)

40.¹ Šo noteikumu 40.1. un 40.2. apakšpunktā vienam projektam noteiktās izmaksas nav apvienojamas.

(MK 27.09.2016. noteikumu Nr. 646 redakcijā)

41. Šo noteikumu 32.1.4. apakšpunktā minēto pretendentu iesniegtajiem projektiem attiecināmas ir vispārējās izmaksas (tai skaitā uzmērīšanas darbi pirms iekļaušanas meliorācijas kadastrā, būvprojektēšanas, ekspertīzes, būvuzraudzības un autoruzraudzības pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, tehniski ekonomiskie pamatojumi), kuras tieši saistītas ar projekta sagatavošanu vai īstenošanu un nepārsniedz 15 procentus no šo noteikumu 53. punktā minētajām attiecināmajām izmaksām.

42. Šo noteikumu 50.1. un 52.1. apakšpunktā minētajās izmaksās iekļauj arī vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar iekārtu uzstādīšanu, lai nodrošinātu to atbilstošu darbību.

43. Ja pretendents neparedz publisko finansējumu iekārtu uzstādīšanai, tās uzstāda un nodod ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par iekārtu uzstādīšanas un lietošanas kārtību. Publisko finansējumu par minētajām iekārtām saņem tikai pēc to nodošanas ekspluatācijā un apliecinošu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

44. Maksimālo attiecināmo izmaksu publiskā finansējuma aprēķinā ietver visas ar objekta būvniecību saistītās izmaksas (tai skaitā iekšējo un ārējo ūdensvadu, iekšējās un ārējās kanalizācijas, iekšējās un ārējās elektroapgādes, ventilācijas un apkures sistēmas izmaksas, kā arī šo noteikumu 47. punktā minētās izmaksas). Būvju tehniskajā projektā vai tehnoloģiskajā daļā norādīto stacionāro iekārtu un to aprīkojuma iegādes izmaksas neattiecina uz šo noteikumu 9. pielikumā minētajām izmaksām.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.228)

45. Ja projektā paredzētās jaunās būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas izmaksas konkrētajam būves tipam pārsniedz noteiktās maksimālās attiecināmās izmaksas un tās ir nepieciešamas projekta mērķu sasniegšanai, projekta iesniegumu nenoraida, ja pretendents pilnībā sedz izmaksu starpību.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr.228 redakcijā)

46. Attiecināmas ir tikai tās būvprojekta tāmes pozīcijas un būvmateriāli, kas ir tiešā veidā saistīti ar attiecīgā pasākuma mērķa sasniegšanu.

47. Par attiecināmajām izmaksām uzskata šādas tieši ar ražošanu nesaistītas izmaksas, ja telpu platība (m²) vai apjoms (m³) nepārsniedz 10 procentus no projektā paredzētās būves kopējās platības (m²) vai apjoma (m³):

47.1. jaunu administratīvo telpu būvniecība vai esošo telpu pārbūve;

47.2. palīgtelpu ierīkošana, ja projekta iesniegumā ir izskaidrota to funkcionālā izmantošana;

47.3. personāla atpūtas telpu un citu telpu ierīkošana.

48. Pasākumā ir noteiktas šādas neattiecināmās izmaksas:

48.1. procentu maksājumi, maksa par naudas pārskaitījumiem, valūtas maiņas komisijas maksājumi un valūtas kursa svārstību dēļ radušies zaudējumi;

48.2. naudas sodi, līgumsodi un tiesas prāvu izmaksas;

48.3. tādu apakšlīgumu slēgšana, kuri mākslīgi un nepamatoti palielina projekta izmaksas un kuros samaksa ir noteikta procentos no kopējām projekta izmaksām;

48.4. izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav veikta atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūras piemērošanu;

48.5. esošo būvju uzturēšanas izmaksas;

48.6. tehniskās apkopes, rezerves daļu un ekspluatācijas izdevumi;

48.7. atlīdzība personālam;

48.8. nodokļi un nodevas (izņemot pievienotās vērtības nodokli, ja tas nav atgūstams no valsts budžeta);

48.9. izmaksas par vispārējas nozīmes transportlīdzekļiem (izņemot šo noteikumu 50.1.19. un 50.1.20. apakšpunktā minētos transportlīdzekļus);

48.10. izmaksas, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas (izņemot šo noteikumu 39. un 41. punktā minētās izmaksas);

48.11. citas izmaksas, kas nav attiecināmas saskaņā ar Regulu Nr. 1305/2013;

48.12. pamatlīdzekļu izmaksas tādu izejvielu ražošanai vai transportēšanai, kas paredzētas enerģijas ražošanai no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas un rakšanas tehnikas (ekskavatoru) un celmu frēzes iegādes izmaksas.

(Grozīts ar MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 666; MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 646)

49. Izmaksas, kas pēc Lauku atbalsta dienesta novērtējuma pārsniedz vidējās izmaksas, kā arī aktivitāšu īstenošanas un mērķu sasniegšanas laika grafika noteiktajā termiņā nepabeigto darbu izmaksas uzskata par neattiecināmajām izmaksām.

51. Atbalstu par šo noteikumu 50.1.1. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām piešķir, ja projekta iesniegumā paredzēto lauksaimniecībā izmantojamo traktoru nominālā jauda nepārsniedz saimniecībā esošo traktoru kopējo nominālo jaudu, ko aprēķina, summējot nominālās jaudas (zirgspēkos) attiecību – 1,2 zirgspēki pret vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, ko pretendents deklarējis vienotā platību maksājuma saņemšanai, un 1,2 zirgspēki pret vienu liellopu vienību, bet attiecībā uz kartupeļu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju platībām – 10 zirgspēku pret vienu hektāru vienotajam platību maksājumam deklarētās pretendenta attiecīgās platības. Aprēķinos ņem vērā arī tādas meža vai purva zemes platības, kurās kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī segtās platības. Nosakot liellopu vienības, izmanto Lauksaimniecības datu centra informāciju par pretendenta īpašumā esošajiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Attiecībā uz traktoriem izmanto Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras informāciju par pretendenta īpašumā vai turējumā esošajiem traktoriem, kas ir jaunāki par 10 gadiem (no to izlaides datuma), kā arī pretendenta sniegtos datus un publiski pieejamos traktoru tehniskās dokumentācijas datus attiecībā uz traktoru nominālo jaudu (zirgspēkos) un to izlaides datumu. Traktoru iegādi attiecināmajās izmaksās ietver arī tad, ja to nominālā jauda pārsniedz aprēķināto nominālās jaudas summu ne vairāk kā par 70 zirgspēkiem.

52. Apakšpasākumā ir noteiktas šādas attiecināmās izmaksas:

52.1. šādu jaunu ražošanas pamatlīdzekļu (arī datoru programmatūras) iegādes izmaksas:

52.1.1. kravu celšanas, kraušanas un specializētā transportēšanas tehnika un iekārtas;

52.1.2. laboratorijas un kvalitātes kontroles tehnika un iekārtas;

52.1.3. datorizētā pārstrādes procesa vadības, kontroles un uzskaites tehnika un iekārtas (ieskaitot programmnodrošinājumu);

52.1.4. lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādes un uzglabāšanas tehnika, aprīkojums un iekārtas (attiecas vienīgi uz gadījumiem, ja pirmapstrāde un uzglabāšana ir daļa no uzņēmuma tehnoloģiskā procesa);

52.1.5. ūdensapgādes un ūdens attīrīšanas iekārtas;

52.1.6. kanalizācijas, notekūdeņu (priekšattīrīšanas) un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas;

52.1.7. apkures un ventilācijas iekārtas;

52.1.8. mobilie un stacionārie svari;

52.1.9. mazgāšanas un dezinfekcijas tehnika un iekārtas;

52.1.10. specializētā tehnoloģiskā tehnika un iekārtas, kas nepieciešamas projektā noteikto mērķu sasniegšanai, tai skaitā atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtas (izņemot iekārtas, kas paredzētas enerģijas ražošanai no lauksaimniecības vai mežsaimniecības izcelsmes biomasas);

52.2. nepārsniedzot šo noteikumu 9. pielikumā minētās izmaksas, – lauksaimniecības produktu pārstrādei paredzētu jaunu būvju būvniecības un esošo būvju pārbūves izmaksas un būvmateriālu izmaksas, tai skaitā par apsardzes un caurlaides telpu ierīkošanu, apsardzes signalizāciju, videonovērošanas sistēmām un to ierīkošanu, teritorijas labiekārtošanu (teritorijas asfaltēšanu vai cita klājuma ieklāšanu, žoga izbūvi, zāliena un ārējā apgaismojuma ierīkošanu).

(Grozīts ar MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565)

53. Apakšpasākumā attiecināmās izmaksas ir meliorācijas sistēmas pārbūves un atjaunošanas būvdarbu izmaksas, meliorācijas objektam piegulošas brauktuves klātnes pārbūves un atjaunošanas (bez seguma) izmaksas, videi draudzīgu meliorācijas sistēmu ierīkošanas izmaksas, kā arī laukumu un pievedceļu būvniecības un pārbūves izmaksas, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu, bet nepārsniedzot šo noteikumu 8. pielikumā minētās izmaksas.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr.228 redakcijā)

53.¹ Valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūves un atjaunošanas gadījumā attiecināma ir finanšu rezerve neparedzētiem izdevumiem – ne vairāk kā līdz pieciem procentiem no projekta būvdarbu attiecināmajām izmaksām. Projekta finanšu rezervi izmanto šo noteikumu 53. punktā minēto attiecināmo izmaksu segšanai, pirms tam to saskaņojot ar Lauku atbalsta dienestu.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr. 228 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 666)

53.² Drenu sistēmas pārbūves un atjaunošanas izmaksas nepārsniedz 20 procentus no šo noteikumu 53. punktā minētajām projekta izmaksām. Šis nosacījums neattiecas uz šo noteikumu 32.1.4. apakšpunktā minēto pretendentu.

(MK 04.09.2018. noteikumu Nr. 565 redakcijā)

54. Šo noteikumu 32.1.4. apakšpunktā minētais pretendents attiecināmo izmaksu summu var precizēt pēc iepirkuma procedūras veikšanas, iesniedzot Lauku atbalsta dienestā attiecīgu pamatojumu grozījumu veikšanai projekta iesniegumā.

55. Lai pieteiktos atbalsta saņemšanai, pretendents saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā iesniedz šādus dokumentus:

55.1. projekta iesniegumu;

55.2. pretendenta deklarāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai;

55.3. kopā ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu – kredītiestādes, līzinga sabiedrības vai krājaizdevumu sabiedrības lēmumu par kredīta piešķiršanu, ja projekta īstenošanai tiks ņemts kredīts, vai dokumentus, kas pierāda naudas līdzekļu pieejamību, ja projekta īstenošanā pretendents plāno ieguldīt privātos (izņemot kredītu) naudas līdzekļus, – par projektiem, kuru kopējā attiecināmo izmaksu summa pārsniedz 500 000 euro. Ja projektā paredzēti būvniecības darbi, kredītiestādes vai krājaizdevumu sabiedrības lēmumu par kredīta piešķiršanu vai dokumentu, kas pierāda naudas līdzekļu pieejamību, ieguldot privātos līdzekļus, iesniedz deviņu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu;

55.4. zemesgrāmatā reģistrēta ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai zemesgrāmatā ierakstītas apbūves tiesības, ja projektā plānota jauna būvniecība:

55.4.1. vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas par jaunu būvniecību, pārbūvi, atjaunošanu, ilggadīgo augļkopības kultūraugu stādījumu ierīkošanu (turpmāk – stādījumi), par nekustamo īpašumu, kurā, īstenojot projektu, paredzēts būvēt jaunas vai pārbūvēt esošās būves, ierīkot stādījumus, pārbūvēt vai atjaunot meliorācijas sistēmas vai attīstīt lauksaimniecības infrastruktūru;

55.4.2. vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas par nekustamo īpašumu, kurā, īstenojot projektu, paredzēts uzstādīt stacionāros pamatlīdzekļus;

55.5. iepirkuma procedūru apliecinošus dokumentus (ja iesniedz kopprojektu – viena iepirkuma procedūra visiem kopprojekta dalībniekiem);

55.6. par jaunas būvniecības, būves atjaunošanas un pārbūves projektiem atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un būvju grupai papildus iesniedz šādus dokumentus:

55.6.1. būvatļaujas kopiju vai paskaidrojuma raksta/apliecinājuma kartes kopiju ar būvvaldes atzīmi par būvniecības ieceres akceptu;

55.6.2. būvprojektu, ja atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei būvvalde pretendentam izsniegusi būvatļauju un veikusi tajā atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi;

55.6.3. papildinātu būvatļaujas kopiju ar būvvaldes atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi – kopā ar projekta iesniegumu vai deviņu mēnešu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu;

55.6.4. sagatavotu būvniecības izmaksu tāmi, ja atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei būvvalde pretendentam izsniegusi paskaidrojuma rakstu/apliecinājuma karti;

55.6.5. iegādājoties būvmateriālus (ja būvvalde atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei nav izsniegusi paskaidrojuma rakstu/apliecinājuma karti), – būvprojektu vai tā kopiju un būvatļauju ar būvvaldes atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 228; MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 666; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575; MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565)

56. Iesniedzot projektu šo noteikumu 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, papildus iesniedz šādus dokumentus:

56.1. (svītrots ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 228);

56.2. (svītrots ar MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 646);

56.3. īstenojot projektu lopkopības nozarē, Natura 2000 teritorijā (būvniecības un iekārtu iegādes gadījumā) un produktu pārstrādes nozarē, iesniedz Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izdotus tehniskos noteikumus vai atzinumu par to, ka projektā paredzētajām darbībām nav nepieciešami tehniskie noteikumi, vai Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma nepiemērošanu, ja projektam ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par noslēguma ziņojumu, ja veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Ja paredzēta būvniecība, minētos dokumentus var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai kopā ar tehnisko projektu;

56.4. sertificēta speciālista aizpildītu ēkas energoaudita pārskatu (16. pielikums) ar energoefektivitātes aprēķinu vai aprēķinu par plānoto SEG vai amonjaka emisiju samazinājumu (13. un 14. pielikums), ja projekta iesniegumā ir norādīts šo noteikumu 11.2.1. vai 11.2.2. apakšpunktā minētais mērķis;

56.4.¹ nacionālajā akreditācijas institūcijā akreditētas institūcijas energoauditora atzinumu, kas apliecina iekārtas energoefektivitātes palielinājumu vismaz par 20 procentiem salīdzinājumā ar nomaināmo iekārtu, informāciju par enerģijas patēriņu pirms un pēc projekta īstenošanas, enerģijas izejas datus un to avotus, izmantoto aprēķinu metodiku un veikto mērījumu aprakstu, ja projekta iesniegumā ir norādīts šo noteikumu 11.2.1.¹ apakšpunktā minētais mērķis;

56.5. kooperatīvās sabiedrības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu – informāciju par lauksaimniecības vai mežsaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījumu starp sabiedrību un sabiedrības biedriem par pēdējiem diviem noslēgtajiem gadiem;

56.6. (svītrots ar MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565);

56.7. iesniedzot projektu šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, papildus iesniedz šādus dokumentus:

56.7.1. (svītrots ar MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565);

56.7.2. ja projektā paredzēts ierīkot stādījumus, – skiču projektu ar tajā atzīmētiem plānotajiem stādījumiem;

56.7.3. šo noteikumu 22.1. un 22.2. apakšpunktā minētie pretendenti kopā ar projekta iesniegumu vai līdz maksājuma pieprasījuma iesniegšanai par puspiekabes iegādi, ja projektā paredzēta transporta puspiekabes iegāde, – sertifikātu iekšzemes kravas pašpārvadājumiem, kurš derīgs visā projekta uzraudzības periodā;

56.7.4. Pārtikas un veterinārā dienesta saskaņotu biodrošības ieviešanas plānu, ja projektā iegulda investīcijas lauksaimniecības dzīvnieku novietnes biodrošības pasākumu īstenošanā, lai mazinātu epizootiju un epifitotiju iespējamās sekas;

56.7.5. Pārtikas un veterinārā dienesta atzinumu, ka projektā plānotās investīcijas uzlabos dzīvnieku labturības apstākļus, ja pretendents projektā plāno uzlabot dzīvnieku labturības apstākļus;

56.8. iesniedzot projektu šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā, papildus iesniedz šādus dokumentus:

56.8.1. Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtu izziņu par to, kāda piesārņojoša darbība tiks veikta projekta ietvaros un kādu atļauju – A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu – pretendentam, kas piesakās uz šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minēto atbalstu, ir nepieciešams saņemt (ja šī prasība attiecas uz pretendentu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojošo darbību veikšanu);

56.8.2. marķējumus no pārtikas produktiem, kas saskaņā ar šo noteikumu 10. pielikumu atbilst ieteicamo pārtikas produktu izvēles kritērijiem šo noteikumu 7. pielikumā minētās papildu atbalsta intensitātes saņemšanai;

56.8.3. šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā minētie pretendenti – sadarbības līguma par vietējas izcelsmes pamatizejvielas iepirkšanu kopiju vai apliecinājumu par iepirktās izejvielas atbilstību šo noteikumu 28. punktam;

56.8.4. tehnoloģiskā procesa aprakstu, skices un iekārtu izvietojuma shēmu, ja projektā paredzēts uzstādīt iekārtas;

56.8.5. Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas zinātniskās institūcijas, kas nodarbojas ar zināšanu un tehnoloģiju pārneses aktivitāšu atbalstīšanu un veicināšanu, – atzinumu par plānotās inovācijas atbilstību šo noteikumu 5.9. apakšpunktā minētajai inovācijas definīcijai, lai iegūtu papildu atbalsta intensitāti;

56.8.6. deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercsabiedrību deklarēšanas kārtību atbilstoši mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai;

56.9. šo noteikumu 5.7. apakšpunktā minētie pretendenti – izglītību apliecinoša dokumenta kopiju vai izziņu no mācību iestādes par to, ka izglītojamais ir apguvis vai apgūst mācību priekšmetus vai kādu no mācību programmām atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Ja iegūtas vairākas augstākās vai profesionālās izglītības vai apgūti vairāki lauksaimniecības kursi vai mācību priekšmeti, visos izglītību apliecinošajos dokumentos norādīto lauksaimniecisko priekšmetu stundu skaitu summē. Ja dokumentā nav norādīts stundu skaits vai mācību iestādē mācības ir pārtrauktas, pievieno izglītības iestādes izsniegtu dokumentu par apgūto mācību, kursu programmu vai priekšmetu stundu skaitu.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 228; MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 666; MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 646; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575; MK 04.09.2018. noteikumiem Nr. 565)

56.¹ Lai saņemtu šo noteikumu 2., 3. un 4. pielikumā minētos projektu atlases kritēriju punktus, kā arī šo noteikumu 7. pielikumā minēto papildu atbalsta intensitāti, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību pretendents kontroles institūcijas tīmekļvietnē ir iekļauts pārtikas kvalitātes shēmu reģistrā, bioloģiskās lauksaimniecības shēmas dalībnieku reģistrā vai lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.

(MK 04.09.2018. noteikumu Nr. 565 redakcijā)

57. Šo noteikumu 32. punktā minētie pretendenti papildus iesniedz šādus dokumentus:

57.1. meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju tehniskās pārbaudes atzinuma kopiju (uzrādot oriģinālu) vai būves tehniskās apsekošanas atzinuma kopiju (uzrādot oriģinālu), ja projekta iesniegumam nav pievienots būvprojekts. Atzinumā norāda šo noteikumu 9.3.1., 35.1. un 35.2. apakšpunktā minēto informāciju. Ja plānota videi draudzīgu meliorācijas sistēmu elementu izbūve, atzinumā norāda attiecīgos elementus un to izmērāmos kritērijus saskaņā ar šo noteikumu 12. pielikumu;

57.1.¹ valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūves un atjaunošanas gadījumā – meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju tehniskās pārbaudes atzinuma vai būves tehniskās apsekošanas atzinuma kopiju (uzrādot oriģinālu) kopā ar būvprojektu;

57.2. Vides pārraudzības valsts biroja atzinuma kopiju par ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu vai atzinuma kopiju par ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējuma ziņojumu, kā arī noslēguma vai novērtējuma ziņojuma kopiju, ja projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums;

57.3. projektiem, kuriem ir veikts sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, bet ietekmes uz vidi novērtējuma vai ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējuma procedūra nav jāpiemēro, pievieno lēmuma kopiju par ietekmes uz vidi novērtējuma vai ietekmes uz Natura 2000 teritoriju novērtējuma procedūras nepiemērošanu;

57.3.¹ ja projektam ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, iesniedz Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus, bet, ja projektam ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums nav bijis nepieciešams, – Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus vai atzinumu par to, ka projekta īstenošanai nav nepieciešami tehniskie noteikumi. Dokumentus iesniedz sešu mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai kopā ar tehnisko projektu;

57.4. Dabas aizsardzības pārvaldes izsniegtu apliecinājumu par paredzētās darbības atbilstību īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānam, ja meliorācijas sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu veic īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;

57.5. tiesisko valdījumu apliecinošus dokumentus par zemi, uz kuras notiks projektā paredzētie darbi, – ja projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nekustamais īpašums nav pretendenta īpašumā (izņemot šo noteikumu 32.1.4. apakšpunktā minēto pretendentu);

57.6. šo noteikumu 32.1.3. apakšpunktā minētie pretendenti – pašvaldības domes lēmuma kopiju par piedalīšanos projektā un visu ar projektu īstenošanu saistīto saistību uzņemšanos (norādot projekta kopējās izmaksas un priekšfinansēšanas avotus);

57.7. šo noteikumu 32.1.4. apakšpunktā minētie pretendenti – apliecinājumu par īpašuma vai valdījuma tiesībām uz pārbūvēto vai atjaunojamo meliorācijas sistēmu, ja Lauku atbalsta dienesta rīcībā nav šādas informācijas;

57.8. (svītrots ar MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575).

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 228; MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 666)

57.¹ Īstenojot kopprojektu, šo noteikumu 22. un 32. punktā minētie pretendenti Lauku atbalsta dienestā iesniedz arī notariāli apliecinātu kopprojekta dalībnieku līgumu, kurš:

57.¹ 1. apliecina atbalsta pretendenta tiesības pārstāvēt kopprojektā iesaistītās personas, iesniegt projekta iesniegumu, īstenot projektu un saņemt atbalstu;

57.¹ 2. apliecina, ka kopprojekta dalībnieki piecus gadus pēc projekta īstenošanas ievēros normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai noteiktās prasības, kā arī īstenos saistības, ko tie uzņēmušies uzraudzības periodā;

57.¹ 3. paredz izmaksu sadali un norēķinu kārtību starp kopprojekta dalībniekiem un saistības, kas izriet no projekta īstenošanas.

(MK 19.09.2017. noteikumu Nr. 575 redakcijā)

57.² Lauku atbalsta dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieprasa šo noteikumu 56. un 57. punktā minētos dokumentus, ko izsniedz attiecīgā institūcija, izņemot gadījumu, ja tos pretendents pats ir iesniedzis.

(MK 19.09.2017. noteikumu Nr. 575 redakcijā)

58. Pretendējot uz finansējumu jaunai būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei, būvmateriālu iegādei vai stacionārajām iekārtām un to aprīkojumam, kas norādīts būvprojektā vai tehnoloģiskajā daļā, šo noteikumu 55.6. apakšpunktā minētos būvniecības dokumentus, kā arī iepirkuma dokumentus (izņemot 55.6.3. apakšpunktā minēto dokumentu), kas saistīti ar būvniecības izmaksām, iesniedz kopā ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr. 228 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575)

58.¹ Šo noteikumu 32.1.4. apakšpunktā minētais atbalsta pretendents valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu pārbūves un atjaunošanas gadījumā šo noteikumu 55.5. un 55.6. apakšpunktā minētos dokumentus, kā arī iepirkuma dokumentus, kas saistīti ar būvniecības izmaksām, iesniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pēdējās iepirkuma procedūras pabeigšanas.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr. 228 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.09.2016. noteikumiem Nr. 646; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575)

59. Šo noteikumu 55., 56. un 57. punktā minēto dokumentu oriģinālus neuzrāda, ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā vai Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā.

60. Ja šo noteikumu 55.3. apakšpunktā minētie dokumenti nav iesniegti kopā ar projekta iesniegumu, Lauku atbalsta dienests, pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, tajā iekļauj nosacījumu noteiktā termiņā iesniegt apliecinājumu par projekta īstenošanai pieejamiem finanšu resursiem. Ja minētie dokumenti noteiktajā termiņā netiek iesniegti, lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu zaudē spēku.

60.¹ Ja atbalsta pretendents plāno īstenot stratēģisko projektu, Lauku atbalsta dienests pieprasa Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajai padomei atzinumu par stratēģiskā projekta atbilstību šo noteikumu 5.11. apakšpunktam. Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome atzinumu par stratēģiskā projekta atbilstību izsniedz Lauku atbalsta dienestam mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(MK 04.09.2018. noteikumu Nr. 565 redakcijā)

61. Lauku atbalsta dienests uzrauga, lai tiktu sasniegti un netiktu pazemināti projektos minētie saimnieciskie rādītāji visā uzraudzības periodā, izmantojot informāciju, kas ir valsts pārvaldes iestāžu rīcībā, kā arī ir tiesīgs apmeklēt vietas, kurās īstenoti projekti, un pieprasīt no atbalsta saņēmēja informāciju saistībā ar saimniecisko rādītāju izpildi vai atbilstību projekta vērtēšanas kritērijiem.

(MK 13.08.2024. noteikumu Nr. 531 redakcijā)

62. Visiem projektiem uzraudzības periods ir pieci gadi pēc to īstenošanas (izņemot projektus, kuri īstenoti gaļas liellopu audzēšanas nozarē vai ilggadīgo augļkopības kultūru stādījumu ierīkošanā, – tiem uzraudzības periods ir septiņi gadi). Ja prece iegādāta, izmantojot finanšu līzinga līdzekļus, uzraudzības periods ir pieci gadi pēc līzinga līgumā noteikto atbalsta saņēmēja visu saistību izpildes, līzinga objekta vērtības izmaksāšanas līzinga kompānijai un iegādātās preces pārņemšanas īpašumā.

(Grozīts ar MK 24.11.2015. noteikumiem Nr. 666)

63. Šo noteikumu 1.1. un 1.2. apakšpunktā minētā atbalsta saņēmējs kopā ar pēdējo maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

63.1. lopkopības saimniecībām būvniecības un stacionāru iekārtu uzstādīšanas gadījumā – atbilstošu A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauju vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājuma kopiju (uzrādot oriģinālu), ja pretendenta uzņēmumā pēc projekta īstenošanas tiek mainīta piesārņojošās darbības kategorija. Ja pretendents neiesniedz šo informāciju, Lauku atbalsta dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un termiņā to iegūst no Valsts vides dienesta;

63.2. pēc projekta īstenošanas kopā ar pēdējo maksājuma pieprasījumu – sertificēta speciālista izsniegtu atkārtotu ēkas energoefektivitātes aprēķinu, kura pamatā ir tehniskā projekta dati un uzbūvētās vai pārbūvētās ēkas dati (ēkas pagaidu energosertifikātu), ja projekta iesniegumā ir norādīts šo noteikumu 11.2.1. apakšpunktā minētais mērķis un projekta īstenošanas laikā būvprojektā veikti grozījumi.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr. 228; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 575)

64. Šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētā atbalsta saņēmējs pēc projekta īstenošanas kopā ar pēdējo maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas sertifikāta kopiju (uzrādot oriģinālu), kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību.

65. Ja projekta ietvaros paredzēts kļūt par reģistrētu vai atzītu uzņēmumu, pēdējo maksājumu, kas nav mazāks par 20 procentiem no apstiprinātā publiskā finansējuma apjoma, šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētā atbalsta ietvaros izmaksā pēc pārtikas uzņēmuma reģistrācijas vai atzīšanas.

(MK 24.11.2015. noteikumu Nr. 666 redakcijā)

66. Ja šo noteikumu 11., 12. un 29. punktā minētais procentuālais apjoms netiek sasniegts, Lauku atbalsta dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pieņem lēmumu par piešķirtā atbalsta atmaksu proporcionāli nesasniegtajam apjomam.

(Grozīts ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.228)

66.¹ Pēc kopprojekta īstenošanas atbalsta saņēmējs vienlaikus ar maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz pārskatu par kopprojekta attiecināmo izmaksu sadalījumu starp kopprojekta dalībniekiem (apliecina visi kopprojekta dalībnieki) un dokumentus, kas apliecina ar kopprojekta īstenošanu saistītās izmaksas.

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr.228 redakcijā)

67. Šo noteikumu 7. pielikuma 16. punktā minēto papildu intensitāti piemēro projektiem, kuros paredzēta videi draudzīgu meliorācijas objektu (piemēram, sedimentācijas baseinu, meandru vai mitrāju) izveide saskaņā ar normatīvajiem aktiem par hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumiem.

68. (Svītrots ar MK 12.05.2015. noteikumiem Nr.228)

69. Atbalstu šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētajā apakšpasākumā piešķir saskaņā ar Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulu Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L193, 01.07.2014.).

(MK 12.05.2015. noteikumu Nr.228 redakcijā)