1. Noteikumi nosaka parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru, kā arī izdevumus, kuri nav atlīdzināmi.

2. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka vai aizņēmēja (fiziskas personas) pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram:

2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam vai aizņēmējam (fiziskai personai), kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka vai aizņēmēja (fiziskās personas) faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks vai aizņēmējs (fiziskā persona) nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā 15 euro;

2.2. par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā 15 euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks vai aizņēmējs (fiziska persona) izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 436 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.07.2024. noteikumiem Nr. 491; MK 10.09.2024. noteikumiem Nr. 596)

3. Par neatlīdzināmiem parāda atgūšanas izdevumiem ir uzskatāmi izdevumi, kas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušies, veicot šādas darbības parāda atgūšanai:

3.1. saskarsme ar parādnieku vai aizņēmēju (fizisku personu), neievērojot Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteiktās prasības;

3.2. saskarsme ar parādnieku vai aizņēmēju (fizisku personu) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja noteiktajā termiņā iebildumu izteikšanai pret parāda esību, tā apmēru un samaksas termiņu pēc šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā rakstiskā paziņojuma nosūtīšanas;

3.3. rakstisks atgādinājums parādniekam vai aizņēmējam (fiziskai personai) par parāda esību, kas nosūtīts vairāk nekā vienu reizi 14 dienās vai vairāk par trim reizēm parāda atgūšanas procesā;

3.4. darbības, kas veiktas pēc tam, kad parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai kreditors no parādnieka vai aizņēmēja (fiziskas personas) saņēmis maksājumu par parāda atmaksu, izņemot gadījumus, kad parādnieks vai aizņēmējs (fiziska persona) atmaksājis parādu, pirms parāda atgūšanas darbības sasniegušas parādnieku, bet parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs šīs darbības veicis, pirms tas vai kreditors saņēmis maksājumu;

3.5. darbības, kas nav uzskatāmas par objektīvi nepieciešamām un pamatotām parāda atgūšanai, kā arī darbības, kuras saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu atzīstamas par negodīgu komercpraksi.

(Grozīts ar MK 09.07.2024. noteikumiem Nr. 436)

4. Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.februārī.

(MK 09.07.2024. noteikumu Nr. 436 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra Direktīvas (ES) 2021/2167  par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES.