Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Parādu ārpustiesas atgūšanas likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) parāds — maksājuma saistības, kas nav izpildītas tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā;

2) parādnieks — fiziskā persona, kura tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā vai kārtībā nav izpildījusi maksājuma saistības, ko uzņēmusies ar tiesisku darījumu vai kas noteiktas tiesību aktos, un kura darbojas ārpus savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvariem;

3) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs — persona, kura savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros atgūst parādu kreditora vārdā vai uzdevumā;

4) kreditors — persona, kura ir tiesiskās attiecībās ar parādnieku un kurai, pamatojoties uz tiesisku darījumu vai tiesību aktu, ir tiesības prasīt maksājuma saistību izpildi;

5) parāda atgūšana — ārpustiesas darbību kopums, ko kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izmanto, aicinot parādnieku labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) reglamentēt kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parāda atgūšanas jomā;

2) parāda atgūšanas procesā nodrošināt taisnīgumu, samērīgumu un saprātīgumu;

3) veicināt parāda labprātīgu samaksu;

4) sekmēt trešo personu iespēju novērtēt fiziskās personas maksājuma saistību izpildi.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums reglamentē parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbību un nosaka prasības kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam attiecībā uz parāda atgūšanu un parādvēstures datubāzes izveidošanu.

(2) Šā likuma normas nav piemērojamas parāda atgūšanai, ko publisko tiesību jomā veic valsts vai pašvaldības iestāde.

(3) Likums neskar kreditora, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vai parādnieka tiesības vērsties tiesā vai šķīrējtiesā. Civiltiesiskus strīdus, kas izriet no šā likuma, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā izskata tiesa vai šķīrējtiesa.

(4) Šā likuma normas par kreditora atgādinājumu piemērojamas tiktāl, ciktāl Civillikumā nav noteikts citādi.

(5) Šā likuma III nodaļā noteiktās kreditora tiesības un pienākumi piemērojami, ja kreditors ir saimnieciskās vai profesionālās darbības veicējs.

(6) Ja parāda atgūšana tiek vērsta pret galvinieku, kas ir fiziskā persona un darbojas ārpus savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvariem, piemērojamas šā likuma normas, kuras reglamentē parāda atgūšanu no parādnieka.

(7) Parāda atgūšanu cesionārs veic, ievērojot šajā likumā paredzētās kreditora tiesības un pienākumus. Ja cesionārs prasījuma tiesības uz cesijas pamata ieguvis savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros, uz cesionāru attiecināmas šajā likumā paredzētās parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumi.

4.pants. Uzraudzības iestādes

(1) Šā likuma ievērošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību), Datu valsts inspekcija (attiecībā uz fizisko personu datu aizsardzību), kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes.

(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, uzraugot šā likuma ievērošanu, ir tiesīgs pieprasīt no parādnieka, kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju un noteikt tās iesniegšanas termiņu.

(3) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs konstatē, ka šā likuma neievērošana radījusi vai var radīt kaitējumu patērētāju grupas interesēm (patērētāju kolektīvajām interesēm), tas ir tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru kreditoram vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam uzdod izbeigt šā likuma pārkāpumu vai novērst pieļauto pārkāpumu un noteikt tam nepieciešamo darbību izpildes termiņu. Kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieņem lēmumus, un šo lēmumu pārsūdzēšanas kārtību nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likums un Negodīgas komercprakses aizlieguma likums.

II nodaļa
Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbība

5.pants. Speciālā atļauja (licence) parāda atgūšanai

(1) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs kreditora vārdā vai uzdevumā atgūt parādu, ja ir reģistrējies kā komersants vai profesionālās darbības veicējs un saņēmis speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai [turpmāk — speciālā atļauja (licence)].

(2) Speciālo atļauju (licenci) izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētā prasība nav attiecināma uz zvērinātiem advokātiem.

(4) Ministru kabinets nosaka prasības, kas jāievēro, lai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs saņemtu speciālo atļauju (licenci), kā arī minētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, izmantošanas, darbības apturēšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtību.

(5) Par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu un pārreģistrāciju parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs maksā valsts nodevu. Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Parāda atgūšanas izdevumu atlīdzināšana

(1) Parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.

(2) Parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem).

(3) Parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa
Parāda atgūšanā īstenojamā saskarsme

7.pants. Patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanas pienākums

(1) Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības. Šajā paziņojumā sniedzama šāda informācija:

1) par kreditoru — juridisko personu — firma (nosaukums), reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, telefona numurs, elektroniskā pasta adrese un cita kontaktinformācija; par kreditoru — fizisko personu — vārds, uzvārds, personas kods, adrese, telefona numurs, elektroniskā pasta adrese un cita kontaktinformācija;

2) par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju — juridisko personu — firma (nosaukums), reģistrācijas numurs, speciālās atļaujas (licences) numurs, juridiskā adrese, telefona numurs, elektroniskā pasta adrese un cita kontaktinformācija; par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju — fizisko personu — vārds, uzvārds, personas kods, speciālās atļaujas (licences) numurs, adrese, telefona numurs, elektroniskā pasta adrese un cita kontaktinformācija;

3) uz kāda tiesiska pamata parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ieguvis tiesības atgūt parādu — darījuma veids un darījuma noslēgšanas datums;

4) kreditora prasījuma rašanās tiesiskais pamats — kreditora un parādnieka noslēgtā darījuma veids, darījuma noslēgšanas datums un darījuma priekšmets;

5) parāda apmērs, tai skaitā pamatparāda apmērs, procenti par naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu, pielīgtie vai likumiskie procenti un līgumsoda apmērs;

6) parāda atgūšanas izdevumi (ja tādi ir);

7) parāda atmaksas kārtība un termiņš;

8) informācija par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esamību, tā apmēru un samaksas termiņu, paredzot, ka iebildumu izteikšanai tiek atvēlēta ne mazāk kā 21 diena no paziņojuma saņemšanas dienas.

(2) Ja kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstveida paziņojumu vai parādnieks — rakstveida iebildumus nosūta pa pastu, uzskatāms, ka informācija saņemta septītajā dienā pēc tās nodošanas pastā, arī tad, ja adresāts sūtījumu faktiski saņēmis agrāk.

(3) Parādnieka iebildumu izteikšanai noteiktajā termiņā kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nedrīkst veikt parāda atgūšanas darbības (iekļaut parādvēstures datubāzē informāciju par parādnieku un tā parādu, veikt darbības, kas palielina parāda atgūšanas izdevumus, u.c.), kas parādniekam var radīt nelabvēlīgas sekas.

8.pants. Sadarbošanās pienākums un iebildumu izteikšana par parādu

(1) Parādniekam ir pienākums sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju.

(2) Ja parādnieks atzīst parādu pilnībā vai daļēji, bet nespēj to atmaksāt kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja noteiktajā kārtībā vai termiņā, parādnieks, pamatojot, kādēļ maksājuma saistību izpilde nav iespējama, ir tiesīgs piedāvāt savu maksājuma saistību nokārtošanas kārtību un termiņu.

(3) Kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izskata šā panta otrajā daļā minēto parādnieka priekšlikumu maksājuma saistību nokārtošanai un sniedz parādniekam atbildi.

(4) Saņēmis parādnieka iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru, kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstveidā pamato parāda esamību un tā apmēru un, ja parādnieks pieprasa, izsniedz parāda esamību un tā apmēru pamatojošu dokumentu kopijas.

9.pants. Saskarsme ar trešajām personām

(1) Saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs bez parādnieka piekrišanas izpaust informāciju par parādnieku.

(2) Saskarsmē ar trešajām personām kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs parāda atgūšanas procesā ir tiesīgs par sevi sniegt vienīgi šādu informāciju:

1) tās personas vārds un uzvārds, kura īsteno saskarsmi;

2) kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja nosaukums (firma) vai vārds un uzvārds;

3) kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja kontaktinformācija.

10.pants. Saskarsmes kultūra

(1) Saskarsmē ar parādnieku ir aizliegts:

1) izmantot agresīvas saskarsmes formas (tai skaitā izteikt draudus un veikt darbības, kas aizskar dzimuma, vecuma, rases vai etnisko piederību un drošību, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, invaliditāti, sociālo izcelsmi un mantisko vai ģimenes stāvokli, kā arī seksuālo orientāciju);

2) sazināties ar parādnieku viņa cieņu un godu aizskarošā formā;

3) apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, darbu veikšanas vietā vai dzīvesvietā bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas;

4) sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.

(2) Saziņā ar parādnieku kreditoram un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums ievērot samērīgumu.

(3) Saziņa ir uzskatāma par nesamērīgu, ja tā:

1) notiek svētdienās vai likumā noteiktajās svētku dienās;

2) notiek laikā no pulksten 21.00 līdz 8.00 vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas laikā no pulksten 21.00 līdz 23.00;

3) apgrūtina parādnieka spēju izmantot ikdienas saziņai attiecīgus elektronisko sakaru līdzekļus.

11.pants. Saziņas līdzekļi

(1) Ja likumā nav noteikts citādi, ar parādnieku sazinās, izmantojot tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka noslēgtajā tiesiskajā darījumā.

(2) Ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, vai ja to ir lūdzis pats parādnieks, kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs izmantot kontaktinformāciju, kas tam ir kļuvusi zināma vai iepriekšējās sadarbības laikā izmantota saziņai ar parādnieku.

(3) Ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, saziņu ar parādnieku īsteno rakstveidā, nosūtot nepieciešamo informāciju uz parādnieka deklarētās dzīvesvietas adresi.

IV nodaļa
Parādvēstures datubāze un informācijas iekļaušana tajā

12.pants. Parādvēstures datubāze

(1) Parādvēstures datubāze ir datu kopums par parādnieku un tā parādu, kuru kreditora vārdā vai uzdevumā atgūst vai ir atguvis parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs.

(2) Parādvēstures datubāzes turētājs ir parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs.

(3) Parādvēstures datubāzes mērķis ir sniegt informāciju trešajai personai, lai tā varētu novērtēt fiziskās personas spēju izpildīt maksājuma saistības.

(4) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veidot parādvēstures datubāzi, iekļaujot tajā informāciju par parādnieku un tā parādu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

1) parādnieks nav rakstveidā izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru;

2) parādnieks ir rakstveidā izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru, bet tiesa vai šķīrējtiesa ir atzinusi par pamatotu kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja prasību par parāda saistību izpildi un spriedums stājies likumīgā spēkā;

3) parādnieks ir rakstveidā izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru, bet parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir rakstveidā pamatojis parāda esamību un tā apmēru un izsniedzis parādniekam parāda esamību un tā apmēru pamatojošu dokumentu kopijas.

13.pants. Informācijas iekļaušana parādvēstures datubāzē

(1) Informāciju par parādnieku un tā parādu iekļauj parādvēstures datubāzē, ja ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) darījumā vai tiesību aktā noteiktais maksājuma saistību izpildes kavējums ir ilgāks par 60 dienām;

2) ir iestājies parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja paziņojumā noteiktais parādnieka iebildumu izteikšanas termiņš un parādnieks šajā termiņā nav samaksājis parādu.

(2) Parādvēstures datubāzē iekļauj šādu informāciju par parādnieku un tā parādu:

1) parādnieka vārds, uzvārds, personas kods;

2) datums, kurā informācija iekļauta parādvēstures datubāzē;

3) parāda apmērs, tai skaitā pamatparāda apmērs, procenti par naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu, pielīgtie vai likumiskie procenti un līgumsoda apmērs;

4) samaksātā parāda daļa;

5) parāda samaksas ilgums;

6) parāda atgūšanas statuss (notiek vai nenotiek parāda atgūšana; datums, kurā parāda atgūšana izbeigta; ja parāda atgūšana ir izbeigta, izbeigšanas iemesls — ir strīds vai nav strīda par parāda esamību vai tā apmēru);

7) ja kreditors ir saimnieciskās darbības veicējs, — nozare, kurā darbojas parādnieka kreditors saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām.

(3) Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs rakstveidā paziņo parādniekam par informācijas iekļaušanu parādvēstures datubāzē. Tajā iekļauto informāciju dara pieejamu trešajām personām ne agrāk kā 30 dienas pēc paziņojuma nosūtīšanas parādniekam.

(4) Trešā persona, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar parādvēstures datubāzes turētāju, ir tiesīga saņemt šā panta otrajā daļā minēto parādvēstures datubāzē iekļauto informāciju par parādnieku un tā parādu, ja parādnieks Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā tam piekritis. Ja parādnieks apgalvo, ka nav devis piekrišanu datubāzē iekļautās informācijas nodošanai trešajai personai, pienākums pierādīt šādas piekrišanas esamību ir tam, kurš apgalvo, ka piekrišana ir dota.

(5) Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs pats vai pēc parādnieka vai citas personas sniegtās informācijas konstatē, ka parādvēstures datubāzē iekļautā informācija ir neprecīza, nepilnīga vai nepatiesa, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nekavējoties novērst šos trūkumus un par to paziņot trešajām personām, kuras saņēmušas attiecīgo informāciju. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja atteikumu novērst attiecīgos trūkumus var apstrīdēt Datu valsts inspekcijā Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Informācija parādvēstures datubāzē tiek glabāta trīs gadus no parāda samaksas dienas vai saistību izpildes dzēšanas dienas likumā noteiktajā kārtībā. Ja parāds netiek samaksāts, informāciju par parādnieka parādu glabā parādvēstures datubāzē līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai.

14.pants. Valsts informācijas sistēmā saņemamā informācija par parādnieku

Lai izpildītu šā likuma 7.panta prasības, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un kreditors, kas ir saņēmis atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai vai kas ir kredītiestāde, ir tiesīgs iegūt no Iedzīvotāju reģistra šādu informāciju:

1) parādnieka deklarētā dzīvesvieta;

2) apstiprinājums par parādnieka nāvi.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 5.panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa, kā arī 6.pants stājas spēkā 2013.gada 1.februārī.

2. Šā likuma 5.panta pirmā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.maijā.

3. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.janvārim izdod šā likuma 5.panta ceturtajā un piektajā daļā, kā arī 6.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

4. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs iegūt no Iedzīvotāju reģistra šā likuma 14.pantā minēto informāciju pēc tam, kad ir izpildījis šā likuma 5.panta pirmās daļas prasību un saņēmis speciālo atļauju (licenci) parādu atgūšanai.

5. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, kurš uzsācis parāda atgūšanu no parādnieka līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir tiesīgs informāciju par parādnieku un tā parādu iekļaut parādvēstures datubāzē, ja ievēroti abi šādi nosacījumi:

1) parādnieks nav izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru;

2) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs datus par parādnieku un tā parādu ieguvis likumīgi.

Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 8.novembrī.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2012.gada 27.novembrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 08.11.2012.Stājas spēkā: 11.12.2012. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Bankas, finanses, budžets, Patērētāju tiesībasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 186 (4789), 27.11.2012.OP numurs: 2012/186.1
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
252964
11.12.2012
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)