Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2016. gada 23. februāra noteikumus Nr. 108 "Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās un iziet no tām".
Ministru kabineta noteikumi Nr.759

Rīgā 2010.gada 10.augustā (prot. Nr.41 1.§)
Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās un iziet no tiem
Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 11.panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, kā arī iziet no teritoriālās jūras, iekšējiem ūdeņiem un ostām.

2. Ārvalstu karakuģi Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās ienāk un uzturas ar paceltu attiecīgās valsts karogu.

3. Atļauju ārvalstu karakuģiem ienākt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās izdod Ārlietu ministrija.

4. Atļauju ārvalstu karakuģiem ar atomdzinējiem un kodolieročiem ienākt Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, to iepriekš rakstiski saskaņojot ar Vides ministriju, izdod Aizsardzības ministrija un rakstiski informē par to Ārlietu ministriju.

II. Ārvalstu karakuģu ienākšana

5. Ienākšanas atļauju diplomātiskā ceļā lūdz ārvalstu karakuģu pārstāvētās valsts vēstniecība vai Ārlietu ministrija ne vēlāk kā 30 dienas pirms plānotās ārvalstu karakuģu ienākšanas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, ja starptautiskajā līgumā nav noteikta cita kārtība. Ienākšanas atļaujas pieprasījumā norāda:

5.1. katra ārvalsts karakuģa valstisko piederību, ārvalsts karakuģu skaitu un tipu;

5.2. vizītes raksturu un mērķi (oficiāla vizīte, neoficiāla vizīte, lietišķs apmeklējums);

5.3. apmeklējuma laiku un vietu (tajā skaitā ārvalsts karakuģa komandas un pasažieru plānotu nokāpšanu no ārvalstu karakuģa);

5.4. katra ārvalsts karakuģa nosaukumu un svarīgākās ziņas par to (izmēri, iegrime, izsaukuma signāli);

5.5. ārvalsts karakuģu vienības komandiera un katra ārvalsts karakuģa komandiera dienesta pakāpi un uzvārdu;

5.6. katra ārvalsts karakuģa virsnieku, apakšvirsnieku un ierindnieku kopskaitu (arī pasažieru skaitu);

5.7. savstarpējo radiosakaru frekvenci un raidītāju jaudu.

6. Ja uz ārvalsts karakuģa kā oficiāla persona atrodas valsts vadītājs vai valdības loceklis, ienākšanas atļauju šo noteikumu 5.punktā paredzētajā kārtībā lūdz ne vēlāk kā septiņas dienas pirms ārvalstu karakuģa ienākšanas.

7. Ārlietu ministrija nosūta Aizsardzības ministrijai un Vides ministrijai šajos noteikumos paredzētajā kārtībā saņemtos ienākšanas atļaujas pieprasījumus.

8. Šo noteikumu 7.punktā minētās iestādes atbilstoši kompetencei izvērtē ienākšanas atļaujas pieprasījumu un ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms plānotā ārvalsts karakuģa reisa vai steidzamības gadījumā – ne vēlāk kā vienu dienu pirms plānotā ārvalsts karakuģa reisa – sniedz atzinumu Ārlietu ministrijai. Ārlietu ministrija pieņem lēmumu par ienākšanas atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt ienākšanas atļauju.

9. Ārlietu ministrija diplomātiskā ceļā rakstiski informē par pieņemto lēmumu ienākšanas atļauju pieprasījušo starptautisko publisko tiesību subjektu.

10. Baltijas jūras eskadras (BALTRON) sastāvā esošajiem ārvalstu karakuģiem saskaņā ar tās ikgadējo pasākumu plānu ārvalsts karakuģa ienākšanas atļauju ostā izsniedz uz vienu kalendāra gadu pēc attiecīga Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas vai Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas lūguma.

11. Personas, kuras atrodas uz ārvalsts karakuģa un nav komandas locekļi, šķērsojot valsts robežu, ievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību, kas regulē personu ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu vai ceļošanu tranzītā.

III. Ārvalstu karakuģu uzturēšanās

12. Uzturoties Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos un ostās, ārvalstu karakuģi ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus.

13. Ja netiek ievērotas šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī ārkārtējos gadījumos Aizsardzības ministrija ir tiesīga pieprasīt, lai ārvalsts karakuģis nekavējoties atstāj ostu, iekšējos ūdeņus vai teritoriālo jūru.

14. Aizsardzības ministrija nekavējoties informē Ārlietu ministriju, ja ārvalsts karakuģim ir izteikta prasība atstāt ostu, iekšējos ūdeņus un teritoriālo jūru.

15. Ārvalstu karakuģu sagaidīšanu un nepieciešamo nodrošinājumu (piestātņu apsardze, sakaru virsnieks, palīdzība sadarbībā ar vietējo pašvaldību) uzturēšanās laikā organizē Nacionālie bruņotie spēki, attiecīgos pasākumus iepriekš saskaņojot ar to teritoriju pārvaldītājiem, kurās paredzēta ārvalstu karakuģu uzturēšanās.

16. Ārvalstu karakuģus ostas ārējā reidā vai citā iepriekš saskaņotā vietā sagaida Nacionālo bruņoto spēku kuģis (izņemot gadījumu, ja ārvalsts karakuģis veic miermīlīgu caurbraucienu), uz kura atrodas sakaru virsnieks.

17. Ja ir iespējams, sakaru virsnieks, tulks, locis un sakarnieki uzkāpj uz ārvalsts karakuģa. Sakaru virsnieks iepazīstina ārvalsts karakuģa komandieri vai ārvalsts karakuģu vienības komandieri ar noteikumiem, kas jāievēro, tuvojoties ostai, ienākot ostā un atrodoties tajā.

18. Ārvalsts karakuģa komandieris vai ārvalsts karakuģu vienības komandieris informē sakaru virsnieku par visām izmaiņām ienākšanas atļaujas pieprasījumā norādītajā informācijā.

19. Pēc ārvalsts karakuģa vizītes pieteikuma saņemšanas Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona un ārvalsts karakuģa komandieris vai ārvalsts karakuģu vienības komandieris izstrādā un saskaņo vizītes pasākumu programmu.

20. Ja starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un ārvalsts karakuģa komandieri vai ārvalsts karakuģu vienības komandieri ir noslēgta savstarpēja mutiska vai rakstiska vienošanās par radiosakaru uzturēšanu, ārvalsts karakuģim, kas atrodas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un ostās, ir atļauts noteiktās frekvencēs lietot savas radiostacijas.

21. Nacionālie bruņotie spēki nosaka ārvalsts karakuģa piestātni vai enkurvietu pēc iepriekšējas saskaņošanas ar attiecīgās piestātnes vai enkurvietas pārvaldītāju. Sakaru virsnieks ārvalsts karakuģa piestātni vai enkurvietu norāda ārvalsts karakuģa vai ārvalsts karakuģu vienības komandierim.

22. Ārvalstu karakuģi un to komandas, kas uzturas Latvijas Republikas ostās, nav pakļauti robežpārbaudei, ja starptautiskajos līgumos nav noteikta cita kārtība.

(MK 08.11.2011. noteikumu Nr.853 redakcijā)

23. Ja ārvalsts karakuģa pasažieri plāno nokāpt no ārvalsts karakuģa, Nacionālie bruņotie spēki informē Valsts robežsardzi par robežpārbaudes nepieciešamību, pasažieriem nokāpjot no ārvalsts karakuģa un uzkāpjot uz tā, un saskaņo robežpārbaudes vietu un laiku.

(MK 08.11.2011. noteikumu Nr.853 redakcijā)

24. Nacionālie bruņotie spēki saskaņo ar ārvalsts karakuģa komandieri vai ārvalsts karakuģu vienības komandieri ārvalsts karakuģa komandas un pasažieru nokāpšanas nosacījumus, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

(MK 08.11.2011. noteikumu Nr.853 redakcijā)

25. Atļaujot ārvalsts karakuģa komandai un pasažieriem nokāpt no ārvalsts karakuģa, ārvalsts karakuģa komandieris ar sakaru virsnieka piekrišanu var norīkot patruļas kārtības nodrošināšanai.

26. Ja ārvalsts karakuģa vizītes pasākumu programmā ir paredzēta piedalīšanās parādēs vai sēru ceremonijās, to laikā personālsastāvam atļauts būt ar ieročiem. Pārējos gadījumos ieročus krastā nēsā, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

27. Ja virsnieka un apakšvirsnieka formas tērpa komplektā ir paredzēts aukstais ierocis, viņš var nēsāt to arī krastā, ievērojot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

28. Ārvalstu karakuģi Latvijas Republikas ostās ievēro starptautiskos sanitāros noteikumus, lai nepieļautu infekcijas slimību izplatīšanos. Par ārvalsts karakuģa sanitāro stāvokli ārvalsts karakuģa komandieris informē ostas karantīnas dienesta darbiniekus.

29. Ārvalsts karakuģa komandai sava ārvalsts karakuģa laivas un kuterus ostā atļauts izmantot tikai pēc saskaņošanas ar ostas kapteini.

30. No ārvalstu karakuģiem Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un ostās neiekasē ostas maksas, izņemot ledus maksu, loču maksu un sanitāro maksu, ja tiek izmantoti attiecīgie pakalpojumi. Norēķini tiek veikti tikai par sniegtajiem pakalpojumiem.

31. Ārvalstu karakuģiem, uzturoties Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un ostās, aizliegts:

31.1. lietot radiolokācijas stacijas un hidroakustiskās stacijas, izņemot gadījumus, ja tas ir saistīts ar mācībām (ar atsevišķām operācijām), ārvalstu karakuģu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās, kā arī ierobežotas redzamības apstākļos un ja iepriekš saņemta Nacionālo bruņoto spēku atļauja;

31.2. mainīt stāvvietu bez ostas kapteiņa atļaujas, kā arī patvarīgi izmantot ostas tehniskās iekārtas un inženiertīklus;

31.3. veikt zemūdens darbus, izņemot ārvalsts karakuģa korpusa remontu, kura izpildei nepieciešama Nacionālo bruņoto spēku rakstiska piekrišana un ostas kapteiņa atļauja.

IV. Ārvalstu karakuģu ienākšana ārkārtēju iemeslu dēļ

32. Ja ārvalsts karakuģis avārijas vai stihiskas nelaimes dēļ, medicīniskās palīdzības nepieciešamības vai citu ārkārtēju iemeslu dēļ ir spiests ienākt un īslaicīgi uzturēties Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos ūdeņos vai ostā, ārvalsts karakuģa komandieris ziņo par to Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram, norādot:

32.1. ārvalsts karakuģa nosaukumu;

32.2. ārvalsts karakuģa komandiera uzvārdu;

32.3. ienākšanas iemeslu;

32.4. nepieciešamo palīdzību;

32.5. aptuveno uzturēšanās laiku un vietu.

33. Pēc ārkārtēju iemeslu novēršanas, kuru dēļ ārvalsts karakuģis bija spiests ienākt ostā, vai ja ārvalsts karakuģim vairs nav nepieciešams patvērums, ārvalsts karakuģa komandieris informē Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru par ārvalsts karakuģa iziešanu jūrā un Latvijas Republikas teritoriālās jūras atstāšanu.

V. Noslēguma jautājums

34. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 16.janvāra noteikumus Nr.21 "Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi iebrauc un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās, un izbrauc no tiem" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 11., 143.nr.; 2003, 116.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Aizsardzības ministra, tieslietu ministra pienākumu
izpildītāja vietā – satiksmes ministrs K.Gerhards
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi ienāk un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā, iekšējos .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 759Pieņemts: 10.08.2010.Stājas spēkā: 19.08.2010.Zaudē spēku: 26.02.2016.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 130, 18.08.2010.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
215211
{"selected":{"value":"11.11.2011","content":"<font class='s-1'>11.11.2011.-25.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"11.11.2011","iso_value":"2011\/11\/11","content":"<font class='s-1'>11.11.2011.-25.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.08.2010","iso_value":"2010\/08\/19","content":"<font class='s-1'>19.08.2010.-10.11.2011.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
11.11.2011
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)