Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumus Nr. 1486 "Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti". Ministru kabineta noteikumi Nr.867
Rīgā 2005.gada 15.novembrī (prot. Nr.66 4.§) Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 29.panta otro daļu
1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts un pašvaldību budžeta iestādes (turpmāk - budžeta iestādes) kārto grāmatvedības uzskaiti, paredzot vienotu uzskaites pamatprincipu un grāmatvedības kontu plāna lietošanu, atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību normām, Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem. 3. Lai konsekventi uzskaitītu darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus, budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē lieto grāmatvedības kontu plānu (pielikums). Katra budžeta iestāde atbilstoši darbības specifikai lieto grāmatvedības uzskaitei nepieciešamos kontus, kā arī papildina kontu detalizāciju analītiskajai uzskaitei, pievienojot papildu zīmes grāmatvedības kontu plānā norādītajiem kontu numuriem. 4. Ilgtermiņa ieguldījumi ir visu veidu resursi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot ilgāk nekā gadu, kā arī visu veidu aktīvi, kuru apmaksa paredzēta vēlāk nekā gadu pēc bilances datuma. 5. Ilgtermiņa ieguldījumus iedala šādās grupās: 5.1. nemateriālie ieguldījumi; 5.2. pamatlīdzekļi; 5.3. ilgtermiņa finanšu ieguldījumi. 6. Ilgtermiņa ieguldījumus sākotnēji atzīst to iegādes vai izveidošanas (ražošanas) vērtībā. Iegādes vērtība ir samaksātā nauda (vai tās ekvivalenti), kam pieskaitītas visas izmaksas, kas tieši attiecas uz ilgtermiņa ieguldījumu iegādi (pirkšanas cena, tai skaitā ievedmuitas nodeva, neatskaitāmie nodokļi, atskaitot saņemtās atlaides, pamatlīdzekļa piegādes un pārvietošanas izmaksas līdz tā izmantošanas vietai, tai skaitā darba samaksa, kas tieši radusies pamatlīdzekļa izveidošanas un iegādes dēļ, pamatlīdzekļa sagatavošanas izmaksas (uzstādīšanas, montāžas izmaksas) paredzētajiem mērķiem līdz brīdim, kad nodod ekspluatācijā, uz ilgtermiņa ieguldījuma iegādi un izveidošanu tieši attiecināmās profesionālo pakalpojumu izmaksas). (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 6.1 Ilgtermiņa aktīva izveidošanas (ražošanas) pašizmaksa ir izmaksas, kas tieši attiecas uz konkrētā aktīva izveidi un sagatavošanu plānotajai izmantošanai. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 6.2 Izmaksu iekļaušanu ilgtermiņa ieguldījuma (pamatlīdzekļa) vērtībā pārtrauc brīdī, kad tas ir nodots ekspluatācijā (var uzsākt produktīvo ekpluatāciju). (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 6.3 Turpmākās izmaksas, kas saistītas ar ilgtermiņa ieguldījuma (pamatlīdzekļa) uzturēšanu, neiekļauj ilgtermiņa ieguldījuma (pamatlīdzekļa) vērtībā. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 6.4 Budžeta iestādes grāmatvedības politikā nosaka pamatlīdzekļu vienības sākotnējās atzīšanas vērtību atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikāciju jomā. Ja vienas aktīva vienības sākotnējās atzīšanas vērtība ir mazāka par iestādes vadības noteikto pamatlīdzekļu vienības atzīšanas vērtību, aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 7. Pārskatā par budžeta iestādes finansiālo stāvokli (bilancē) (turpmāk - bilance) ilgtermiņa ieguldījumus norāda uzskaites (atlikušajā) vērtībā, no ilgtermiņa ieguldījumu iegādes (sākotnējās) vērtības atskaitot uzkrāto nolietojumu (amortizāciju) pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, vērtības samazināšanos, uzkrājumus nedrošajiem ilgtermiņa parādiem un nedrošajiem avansa maksājumiem par ilgtermiņa ieguldījumiem. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 8. Pamatlīdzekļiem nolietojumu un nemateriālajiem ieguldījumiem vērtības samazinājumu (amortizāciju) aprēķina atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam, sākotnējo vērtību sistemātiski sadalot pa periodiem, atzīst pārskata perioda izdevumos un uzskaita kā uzkrāto nolietojumu (amortizāciju). 9. Budžeta iestādes ilgtermiņa ieguldījumu novērtē budžeta iestādes vadītāja apstiprināta komisija, ja nepieciešams, pieaicinot attiecīgās jomas speciālistus. Komisija vai minētie speciālisti, izmantojot vispāratzītas vērtēšanas metodes, novērtē ieguldījumu šādos gadījumos: 9.1. iekļaujot bilancē līdz šim neuzskaitītu esošu ilgtermiņa ieguldījumu; 9.2. iekļaujot bilancē bez atlīdzības saņemtu ilgtermiņa ieguldījumu. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 9.1 Budžeta iestāde, kura nodod bez atlīdzības ilgtermiņa ieguldījumu citai budžeta iestādei, sniedz informāciju par ilgtermiņa ieguldījuma uzskaiti (pamatlīdzekļa piederību uzskaites kategorijai detalizācijā līdz apakšgrupai, sākotnējo vērtību, nolietojumu, atlikušo lietderīgās lietošanas laiku un attiecīgu norādi, ja pamatlīdzekļa vērtība sākotnēji atzīta nākamo periodu ieņēmumos). (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 9.2 Budžeta iestāde, bez atlīdzības nododot ilgtermiņa ieguldījumu citai budžeta iestādei, izslēdz tā sākotnējo vērtību, nolietojumu (amortizāciju), nākamo periodu ieņēmumus, kas attiecas uz šo ilgtermiņa ieguldījumu, un atzīst izdevumus. Izveidoto ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, kas attiecas uz šo ilgtermiņa ieguldījumu, izslēdz un atzīst ieņēmumus. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 9.3 Budžeta iestāde, kura bez atlīdzības saņem ilgtermiņa ieguldījumu no citas budžeta iestādes, turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši saņemtajai informācijai par ilgtermiņa ieguldījumu. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 9.4 Budžeta iestāde, bez atlīdzības saņemot ilgtermiņa ieguldījumu no citas budžeta iestādes, atzīst tā sākotnējo vērtību, nolietojumu (amortizāciju), nākamo periodu ieņēmumus, kas uzskaitīti nododošajā budžeta iestādē, vai ieņēmumus. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 9.5 Budžeta iestāde, bez atlīdzības saņemot ilgtermiņa ieguldījumu no citas budžeta iestādes, kurā ilgtermiņa ieguldījuma vērtība sākotnēji uzskaitīta nākamo periodu ieņēmumos, saņemto ilgtermiņa ieguldījumu atzīst nākamo periodu ieņēmumos un turpina aprēķināt nolietojumu (amortizāciju) ilgtermiņa ieguldījuma atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši saņemtajai informācijai par ilgtermiņa ieguldījumu. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 9.6 Šo noteikumu 9.2.apakšpunktu nepiemēro 9.1, 9.2, 9.3 un 9.4 punktā minētajos gadījumos. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 9.7 Zemes un ēku vērtības noteikšanai var izmantot to kadastrālo vērtību, bet mežaudzēm - Meža valsts reģistra datus šo noteikumu 9.1. un 9.2.apakšpunktā minētajos gadījumos. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 10. Vērtības samazināšanās novērtēšana attiecas uz visām aktīvu kategorijām. Katra pārskata perioda (finanšu gada, ja normatīvajos aktos par pārskatu sagatavošanu nav noteikts citādi) beigās novērtē, vai nav pazīmju, kas norāda uz aktīvu vērtības būtisku samazinājumu. Ja ilgtermiņa ieguldījuma vērtība bilances datumā ir zemāka par tā uzskaites vērtību un vērtības samazinājums ir ilgstošs, ilgtermiņa ieguldījumu novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai. 11.1 Bioloģiskos un pazemes aktīvus sākotnēji uzskaita to iegādes vai izveidošanas vērtībā. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 12. Veicot meža inventarizāciju atbilstoši Meža likumam, veic mežaudžu vērtības aktualizāciju atbilstoši Meža valsts reģistra datiem. Mežaudzes vērtības palielinājumu atzīst ieņēmumos. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 13. Ja pārvērtētajam ilgtermiņa ieguldījumam konstatē pazīmes, kas liecina par vērtības samazinājumu, šo samazinājumu attiecina uz ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi var samazināt tikai par konkrētā ilgtermiņa aktīva pārvērtēšanas rezerves samazinājuma summu. Ja pārvērtēto ilgtermiņa aktīvu izslēdz no uzskaites, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, kas attiecas uz izslēgto aktīvu, atzīst pārskata perioda ieņēmumos. 14. Izmaksas, kas uzlabo attiecīgā pamatlīdzekļa stāvokli (pamatlīdzekļa rekonstrukcija, uzlabošana vai atjaunošana) tā lietderīgās izmantošanas laikā vai būtiski maina esošā pamatlīdzekļa īpašības, salīdzinot ar tā iepriekšējiem rādītājiem, iekļauj pamatlīdzekļa uzskaites vērtībā. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 14.1 Budžeta iestāde, iekļaujot kapitalizētās izmaksas pamatlīdzekļa uzskaites vērtībā, palielina pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību. Sākot ar nākamo mēnesi, nolietojumu aprēķina no jaunās pamatlīdzekļa vērtības. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 14.2 Pamatlīdzekļa komplektējošo daļu periodisku vai regulāru nomaiņu atzīst remonta izdevumos. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 14.3 Ja pamatlīdzeklim ilgstoši lietojamu daļu aizstāj ar jaunu komplektējošo daļu (kuru nevar izmantot atsevišķi), no jauna uzstādītās daļas vērtību pievieno attiecīgā pamatlīdzekļa vērtībai. Nomainītās daļas sākotnējo vērtību un aprēķināto nolietojumu izslēdz no bilances vērtības. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 14.4 Ja nomainītās daļas bilances vērtība nav atsevišķi aprēķināta, t.i., ja izslēdzamā pamatlīdzekļa daļa nav nolietota atsevišķi no pārējā pamatlīdzekļa, izslēdzamo pamatlīdzekļa daļu novērtē. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 15. Izmaksas, kas radušās, saglabājot vai uzturot pamatlīdzekļu esošo stāvokli, kā arī remontējot vai labojot pamatlīdzekļus, atzīst kā izdevumus periodā, kad tās radušās. 16. Iegādājoties lietotu pamatlīdzekli, kuru var izmantot paredzētajam mērķim tikai pēc rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas, attiecīgās izmaksas pieskaita pamatlīdzekļa uzskaites vērtībai tādā apmērā, lai pamatlīdzekļa vērtība pēc šo izmaksu pievienošanas nepārsniegtu tā aizvietošanai nepieciešama līdzvērtīga pamatlīdzekļa vērtību. 17. Pamatlīdzekļus, kas sastāv no komplektējošām daļām (tai skaitā rezerves daļām un apkalpošanas iekārtām), kuras nevar izmantot atsevišķi, uzskaita kā vienu pamatlīdzekli. (Grozīts ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832) 18. Pamatlīdzekļus, kas sastāv no komplektējošām daļām, kuras var izmantot atsevišķi (piemēram, datorsistēmas bloks, monitors, printeris), uzskaita kā atsevišķus pamatlīdzekļus. 19. Atsavināšanai (izņemot nodošanu bez atlīdzības budžeta iestādēm) paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus līdz to atsavināšanai uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā. Ilgtermiņa ieguldījumus uzskaita kā atsavināšanai paredzētus, ja tie pašreizējā stāvoklī ir pieejami tūlītējai atsavināšanai un pakļauti normatīvajos aktos noteiktajiem atsavināšanas nosacījumiem un to atsavināšana ir ticama (pamatota ar normatīvo aktu vai iestādes vadības lēmumu, uzsākts atsavināšanas process un ir pārliecība par tā pabeigšanu gada laikā no šī procesa uzsākšanas dienas). (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 19.1 Atsavināšanai paredzētajiem ilgtermiņa ieguldījumiem pārtrauc aprēķināt nolietojumu (amortizāciju), ja atsavināšanai paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus nav paredzēts turpmāk izmantot budžeta iestādes darbības nodrošināšanai un to vērtība var tikt atgūta atsavināšanas darījumā. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 19.2 Atsavināšanai paredzētos aktīvus uzskaita apgrozāmo līdzekļu sastāvā to atlikušajā vērtībā. Atsavināšanai paredzētos aktīvus apgrozāmo līdzekļu sastāvā novērtē atbilstoši to zemākajai uzskaites vērtībai vai patiesajai vērtībai, atskaitot atsavināšanas izmaksas. Katrā pārskata periodā pārbauda, vai nav notikusi aktīva vērtības samazināšanās un, ja nepieciešams, atzīst izdevumus no vērtības samazināšanās. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 19.3 Atsavināšanai paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus, kas uzskaitīti apgrozāmo līdzekļu sastāvā, atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, ja neparedzētu (vai iepriekš neparedzamu) apstākļu dēļ atsavināšanas process netiek pabeigts un ir vadības lēmums atsavināšanai paredzēto aktīvu turpināt izmantot budžeta iestādes darbības nodrošināšanai. Atsavināšanai paredzēto aktīvu atjauno ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā atlikušajā vērtībā un nolieto (amortizē) atlikušajā lietderīgās lietošanas laikā atbilstoši iepriekš noteiktajam lietderīgās lietošanas laikam. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 20. Ja ilgtermiņa ieguldījumi tiek likvidēti vai atsavināti (pārdoti, mainīti, ieguldīti kapitālsabiedrībā vai nodoti bez atlīdzības (izņemot nodošanu bez atlīdzības starp budžeta iestādēm), un tādēļ īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam), vai iznīcināti prettiesiskas darbības dēļ, budžeta iestāde izslēdz ilgtermiņa ieguldījumus no uzskaites, atzīstot izdevumus ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites (atlikušajā) vērtībā. (Grozīts ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832) 21. Pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, kurus iegādājas saskaņā ar līzinga nosacījumiem, nolietojumu (amortizāciju) rēķina pēc tādiem pašiem noteikumiem, kādi piemērojami pārējiem īpašumā esošiem tās pašas grupas aktīviem. 22. Pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus, kas iegūti nomas ietvaros, bilancē neuzskaita. Šādus aktīvus uzskaita zembilancē atsevišķā uzskaites reģistrā. Nomas maksājumus atzīst izdevumos saskaņā ar uzkrāšanas principu, izdevumus atzīstot pārskata periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas samaksas. Nākotnes nomas maksājumus bilancē neuzskaita un reģistrē kā zembilances saistības. 23. Ja budžeta iestāde, veicot mantisko ieguldījumu, iegūst komercsabiedrības kapitāla daļas: 23.1. konkrēto ieguldījumu izslēdz un atzīst izdevumus ieguldījuma atlikušajā vērtībā; 23.2. iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas atzīst finanšu ieguldījumos un ieņēmumos kapitāla daļu patiesajā vērtībā; 23.3. un iepriekš atzīta mantas pārvērtēšanas rezerve, tad, ieguldot mantu kapitālsabiedrību kapitālā, mantas pārvērtēšanas rezervi izslēdz un atzīst ieņēmumus. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 24. Ja budžeta iestāde kapitālsabiedrības kapitāla daļas iegūst, kapitalizējot nodokļus, kapitāla daļu iegādes vērtība ir kapitalizēto nodokļu vērtība. 25. Budžeta iestādes bilancē līdzdalību radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos novērtē un norāda saskaņā ar izmaksu vai pašu kapitāla metodi. 26. Līdzdalību radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos saskaņā ar izmaksu metodi uzskaita to iegādes vērtībā. 27. Līdzdalības radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos vērtību saskaņā ar pašu kapitāla metodi nosaka, reizinot valstij (pašvaldībai) piederošo ieguldījuma daļu ar kapitālsabiedrības pašu kapitāla vērtību ieguldījuma daļu iegūšanas dienā. Ja informācija par kapitālsabiedrības pašu kapitāla vērtību ieguldījuma daļu iegūšanas dienā nav pieejama, ieguldījumu turpina uzskaitīt iegādes vērtībā līdz dienai, kad pieejami pēc iegādes pirmie revidētie kapitālsabiedrības pārskati. Turpmāk veic ikgadējo ieguldījumu pārvērtēšanu saskaņā ar pašu kapitāla metodi. 28. Ja lieto pašu kapitāla metodi, katra pārskata gada beigās līdzdalību radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos palielina vai samazina atbilstoši līdzdalības daļas vērtības izmaiņām kapitālsabiedrības pašu kapitālā pārskata gadā, izmantojot kapitālsabiedrības gada pārskatā norādīto informāciju. Līdzdalības vērtības izmaiņas nosaka, reizinot kapitālsabiedrības pārskata gada revidēto rezultātu ar valstij vai pašvaldībai piederošo daļu procentu. 29. Kapitāla līdzdalības daļas vērtības pieaugumu vai samazinājumu kapitālsabiedrības pašu kapitālā pārskata gadā uzskaita kā pārskata gada ieņēmumus vai izdevumus un izmaiņas ilgtermiņa finanšu ieguldījumos. Ja kapitālsabiedrībai ir negatīva pašu kapitāla vērtība, budžeta iestādes ieguldījumu šajā kapitālsabiedrībā samazina līdz nullei un turpmāk zaudējumus no ieguldījuma kapitālsabiedrībā neatzīst. 29.1 Ieguldījumu iegādes brīdī iegādes izmaksu pārsniegumu pār ieguldījuma daļu radniecīgās vai asociētās kapitālsabiedrības aktīvu, saistību vai iespējamo saistību neto patieso vērtību uzskaita kā nemateriālo vērtību. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 29.2 Pozitīvu nemateriālo vērtību iekļauj ieguldījuma uzskaites vērtībā. Katra pārskata perioda beigās šo vērtību novērtē atbilstoši šo noteikumu 10.punktam. Ja atgūstamā vērtība ir zemāka par pārsnieguma vērtību, aprēķina nemateriālās vērtības samazinājumu un grāmato pārskata perioda izdevumos. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 29.3 Negatīvu nemateriālo vērtību izslēdz no ieguldījuma uzskaites vērtības un atzīst ieņēmumos pārskata periodā, kurā negatīvais pārsniegums rodas. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 30. Ja kapitālsabiedrības pašu kapitālā ir notikušas izmaiņas, kas netika iekļautas kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējuma aprēķinā (aktīvu pārvērtēšana, ko uzreiz iekļauj kapitālsabiedrības pašu kapitālā), vērtības izmaiņas iekļauj budžeta iestādes pašu kapitālā pārējās rezervēs, kā arī uzskaita kā izmaiņas ilgtermiņa finanšu aktīvos. 31. Maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu ieskaita budžeta ieņēmumos saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem. Maksājumus par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu izmantošanu uzskaita kā samazinājumu ieguldījuma vērtībā, ja uzskaiti veic saskaņā ar pašu kapitāla metodi. Ja uzskaiti attiecīgajam ieguldījumam veic saskaņā ar izmaksu metodi, saņemtos maksājumus par kapitāla daļu izmantošanu iekļauj ieņēmumos. 32. Ja ilgtermiņa ieguldījumus pārdod, starpību starp attiecīgā ilgtermiņa ieguldījuma uzskaites vērtību un saņemtās atlīdzības vērtību iegrāmato kā ieņēmumus vai izdevumus no ilgtermiņa ieguldījumu pārdošanas. (Grozīts ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832) 33. Gada beigās aprēķina, pārgrāmato un atsevišķi norāda finanšu ieguldījumus, kuru termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. Finanšu ieguldījumus, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus plāno realizēt nākamo 12 mēnešu laikā, norāda kā īstermiņa finanšu ieguldījumus. 34. Apgrozāmie līdzekļi ir aktīvi, kurus budžeta iestāde plāno izmantot gada laikā vai kuru apmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma. Apgrozāmo līdzekļu sastāvā uzskaita arī lauksaimniecības krājumus, valsts stratēģiskās rezerves, speciālo un militāro inventāru (neatkarīgi no lietošanas laika) un atsavināšanai paredzētus ilgtermiņa ieguldījumus. (Grozīts ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832) 35. Apgrozāmos līdzekļus iedala šādās grupās: 35.1. krājumi; 35.2. debitori; 35.3. nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem; 35.4. īstermiņa finanšu ieguldījumi; 35.5. naudas līdzekļi; 35.6. administrējamo iestāžu finansēšana. 36. Apgrozāmos līdzekļus sākotnēji novērtē saskaņā ar iegādes vai ražošanas pašizmaksu. Iegādes pašizmaksu aprēķina, iegādes cenai pieskaitot ar pirkumu saistītos izdevumus. Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu un materiālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un ražojumu izgatavošanas izmaksām. Pārdošanas izmaksas neiekļauj ražošanas pašizmaksā. 37. Krājumi ir budžeta iestādes īstermiņa aktīvi, kas paredzēti tās darbības nodrošināšanai, atsavināšanai un materiālu un izejvielu veidā atrodas vai tiks izlietoti saimnieciskās darbības procesā. Budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē krājumu novērtēšanai piemēro "pirmais iekšā - pirmais ārā" (FIFO) metodi. (Grozīts ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832) 38. Ja krājumi ir bojāti, pilnīgi vai daļēji novecojuši vai to pārdošanas cena ir kļuvusi zemāka par to iegādes vērtību, krājumu vērtību samazina. (Grozīts ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.83, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 39. Ja krājumu pārdošanas vērtība ir mazāka par krājumu iegādes (izmaksu) vērtību, budžeta iestāde krājumus uzskaita neto pārdošanas vērtībā, norakstot izdevumos starpību, kas rodas starp iegādes (izmaksu) un neto pārdošanas vērtību. 40. Ja krājumus izlieto, atsavina vai noraksta, budžeta iestāde izslēdz krājumus no uzskaites, norakstot to vērtību pārskata perioda izdevumos. Krājumus noraksta, novērtējot tos saskaņā ar "pirmais iekšā - pirmais ārā" (FIFO) metodi. (Grozīts ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832) 40.1 Krājumus (izņemot speciālo militāro inventāru) atzīst izdevumos periodā, kurā tos nodod lietošanā, atsavina vai pārceļ citā aktīvu uzskaites grupā. Budžeta iestāde nodrošina inventāra uzskaiti (daudzuma vienībās) arī pēc atzīšanas izdevumos līdz faktiskajai to norakstīšanai. Kurināmo, degvielu un smērvielas atzīst izdevumos periodā, kurā tās faktiski izlieto. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.83, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 40.2 Speciālo militāro inventāru uzskaita un noraksta Ministru kabineta instrukcijā noteiktajā kārtībā. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 40.3 Lauksaimniecības krājumus novērtē iegādes vērtībā, ja tos iegādājas par samaksu vai ražošanas pašizmaksā. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 40.4 Lauksaimniecības krājumus atzīst izdevumos brīdī, kad gūst ar šiem aktīviem saistītos ieņēmumus, atsavināšanas brīdī vai tos likvidējot. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 41. Ja krājumus pārdod, pārdošanas dienā uzskaita debitoru prasības atlīdzības apmērā un norāda ieņēmumus no pārdošanas, klasificējot tos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par klasifikācijām. 42. Prasībām, parādiem un samaksātajiem avansiem, kuru saņemšana (izpilde) ir apšaubāma, budžeta iestādes veido uzkrājumus apšaubāmās summas apmērā. Izveidoto uzkrājumu vērtību iekļauj pārskata perioda izdevumos. Prasību, parādu un avansu atlikumus bilancē norāda neto vērtībā, kas aprēķināta, no uzskaites vērtības atbilstoši grāmatvedības datiem atskaitot izveidotos uzkrājumus. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 42.1 Budžeta iestāde katrā pārskata datumā novērtē, vai pastāv objektīvi pierādījumi prasību, parādu un samaksāto avansu vērtības samazinājumam, izvērtējot, ja tas ir iespējams, katru parādnieku un katru darījumu. Pastāvot šādiem pierādījumiem, izdevumus, kas radušies no vērtības samazinājuma, novērtē kā starpību starp prasību, parādu un avansu uzskaites vērtību un aplēsto nākotnes naudas plūsmas tagadnes vērtību. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.83, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 42.2 Novērtējot prasību, parādu un avansu neatmaksas risku un secinot, ka sākotnēji izveidotie uzkrājumi nav nepieciešami, budžeta iestāde samazina uzkrājumus un atzīst ieņēmumus no uzkrājumu samazinājuma. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 42.3 Ja pārskata periodā atmaksā (dzēš) parādu, kam sākotnēji bija izveidoti uzkrājumi, budžeta iestāde samazina izveidotos uzkrājumus un atzīst ieņēmumus no uzkrājumu samazināšanās. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 44. Parādus, kuru piedziņa ir neiespējama, jo parādnieks ir likvidēts vai miris vai ir pagājis parāda piedziņas iespējamības termiņš, izslēdz no budžeta iestādes bilances, norakstot no nedrošiem (šaubīgiem) parādiem izveidotajiem uzkrājumiem vai iekļaujot izdevumos, ja uzkrājumu summa nav pietiekama vai ja šie uzkrājumi nav izveidoti. 45. Gada beigās budžeta iestādes grāmatvedībā aprēķina, pārgrāmato un atsevišķi norāda prasību īstermiņa un ilgtermiņa daļas. Īstermiņa daļās iekļauj prasību summas, kuras atmaksās budžeta iestādes parastās saimnieciskās darbības cikla ietvaros vai kuru atmaksas termiņš pārskata perioda beigās nepārsniegs gadu no bilances datuma. 46. Īstermiņa finanšu ieguldījumi ir ieguldījumi, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus paredzēts paturēt ne ilgāk par gadu, kā arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumi, kurus paredzēts pārdot un kuri pārklasificēti par īstermiņa ieguldījumiem. Šos īstermiņa finanšu ieguldījumus finanšu pārskatos norāda apgrozāmo līdzekļu sastāvā. 47. Īstermiņa finanšu ieguldījumos ietvertos biržā kotētos vērtspapīrus, kuri pakļauti kursa svārstībām atzītā biržā, var novērtēt pēc biržas kursa bilances datumā. Atbilstoši patiesās vērtības izmaiņām atzīst ieņēmumus vai izdevumus. 48. Aizdevuma procentu ieņēmumus un saistību maksas ieņēmumus par neizmantoto aizdevuma summu uzskaita aizdevuma valūtā pēc uzkrāšanas principa, ieņēmumus atzīstot periodā, kad tie nopelnīti, neatkarīgi no naudas saņemšanas (uzkrātie saistību maksas un procentu ieņēmumi). Naudas saņemšanas dienā tos attiecina uz bilancē iepriekš uzkrātajiem procentu un saistību maksas ieņēmumiem. 49. Pārskata perioda beigās, bet ne retāk kā reizi gadā veic aizdevuma neatmaksas riska novērtēšanu. Ja konstatē risku, ka aizdevums netiks atmaksāts vai netiks atmaksāts pilnā apmērā, veido uzkrājumus šiem parādiem nedrošās (apšaubāmās) summas apmērā. Pārskata perioda beigās budžeta iestāde atsevišķi norāda uzkrājumus prasībām, kuru termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma, un uzkrājumus ilgtermiņa parādiem un prasībām. (Grozīts ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832) 50. Ja attiecīgajos tiesību aktos paredzēts, ka aizdevums vai daļa no aizdevuma netiks atmaksāta (dzēsta), vai daļa no uzkrātajiem procentiem netiek atprasīta, attiecīgo summu noraksta izdevumos. 51. Saņemamās soda naudas uzskaita zembilancē no dienas, kad budžeta iestādei rodas likumīgas tiesības piedzīt attiecīgo soda naudu. Saņemto soda naudu uzskaita kā ieņēmumus dienā, kad to ieskaita budžeta iestādes norēķinu kontā. 52. Saņemot rēķinu par avansa maksājumiem un nākamo periodu izdevumiem, to līdz apmaksas dienai uzskaita atsevišķi kā zembilances saistības. Katru avansa maksājumu vai nākamo periodu izdevumu veidu uzskaita analītiski. 53. Samaksātos avansus klasificē tās aktīvu grupas sastāvā, par kuriem avansi maksāti. Avansu aktīva iegādei norāda tajā pašā bilances grupā, kur pēc darījuma izpildes uzskaitīs iegūto aktīvu. Atsevišķi izdala avansus nemateriālajiem ieguldījumiem, avansus pamatlīdzekļu iegādei, avansus finanšu ieguldījumiem un avansus krājumiem. Pārējos avansus klasificē kopā ar īstermiņa aktīvu daļu. Nedrošajiem avansiem veido uzkrājumus apšaubāmās summas apmērā. Izveidoto uzkrājumu vērtību iekļauj pārskata perioda izdevumos. Avansu atlikumus bilancē norāda neto vērtībā. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 54. Nākamo periodu izdevumu kontā atzītos maksājumus iekļauj izdevumos pēc uzkrāšanas principa, izdevumus atzīstot periodā, uz kuru tie attiecas. Attiecīgi izdevumus atzīst tad, kad budžeta iestāde ir saņēmusi pakalpojumu. 55. Ja pakalpojumus, par kuriem bija samaksāts avanss, saņem pa daļām vai vairāku mēnešu garumā, samaksātos nākamo periodu izdevumus uzskaita attiecīgajā izdevumu kontā pa daļām. Izdevumos atzīstamā summa ir tā avansa daļa, kas proporcionāli attiecas uz konkrēto periodu. 56. Pašu kapitāls (neto aktīvs) ir budžeta iestādes aktīvu atlikusī daļa pēc visu tās saistību atskaitīšanas. 57. Pašu kapitālu iedala šādās grupās: 57.1. (svītrots ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832); 57.2. rezerves; 57.3. iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts; 57.4. pārskata gada budžeta izpildes rezultāts. 59. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve veidojas no budžeta iestādes ilgtermiņa aktīvu pārvērtēšanas. 60. Pārējās rezerves atzīst, ja notiek finanšu ieguldījumu novērtēšana saskaņā ar pašu kapitāla metodi un komercsabiedrībai pašu kapitālā ir tādas izmaiņas, kuras nenorāda šīs komercsabiedrības peļņas vai zaudējuma aprēķinā. Budžeta iestāde pārskatos detalizēti paskaidro pārējo rezervju izmaiņas. 61. Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultātu un pārskata gada budžeta izpildes rezultātu uzskaita sadalījumā pa budžetu veidiem. 62. Uzkrājumi ir paredzēti, lai segtu saistības, kuras attiecas uz pārskata gada vai iepriekšējo gadu darījumiem un pārskata sagatavošanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet kuru vērtība vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav precīzi zināms. Uzkrājumus var neveidot, ja tie rodas saistībā ar budžeta iestādes sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem, par kuriem tiešā veidā no šo pakalpojumu saņēmējiem nesaņem atlīdzību, kas aptuveni vienāda ar sniegto pakalpojumu vērtību. (Grozīts ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832) 63. Veidojot uzkrājumus, budžeta iestāde atbilstoši pieejamai informācijai pamatoti izvērtē to vērtību. Uzkrājumu vērtība nedrīkst pārsniegt nepieciešamo summu, kādu budžeta iestāde maksātu pārskata datumā, lai segtu saistības. Uzkrājumus nedrīkst izmantot aktīvu vērtības koriģēšanai. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 72. Kreditori ir budžeta iestādes pašreizējās saistības (pienākumi), kuras radušās pagātnes notikumu (darījumu) rezultātā un kuru apmaksai budžeta iestādei vajadzēs lietot tās resursus (piemēram, naudas samaksa, citu aktīvu nodošana, pakalpojumu sniegšana). 74. Īstermiņa saistības ir saistības, kuru apmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma. Bilancē kā ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru saistības atsevišķi norāda šādas saistības: 74.1. aizņēmumi; 74.2. saistības par saņemtajiem avansiem (uzkrātās saistības - tikai īstermiņa); 74.3. parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem; 74.4. saistības par ārvalstu finanšu palīdzību un Eiropas Savienības politikas instrumentu finansētajiem pasākumiem; 74.5. norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (īstermiņa - detalizēti); 74.6. nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi (īstermiņa - detalizēti); 74.7. nākamo periodu ieņēmumi (īstermiņa - detalizēti). 75. Pārskata perioda (gada) beigās budžeta iestāde aprēķina un atsevišķi norāda saistību īstermiņa un ilgtermiņa daļas. 76. Saņemto priekšapmaksu par precēm vai pakalpojumiem, kuru piegāde notiks nākamajos periodos, budžeta iestādes uzskaita kā īstermiņa saistības par saņemtajiem avansiem, ja piegādājamo preču vai pakalpojumu apjoms nav precīzi noteikts. Ja piegādājamo preču vai pakalpojumu apjoms ir precīzi noteikts, saņemto priekšapmaksu uzskaita kā nākamo periodu ieņēmumus. 77. Budžeta iestādes uzskaita uzkrātās saistības pārskata perioda izdevumiem, par kuriem attaisnojuma dokuments līdz pārskata sagatavošanai nav saņemts. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 78. Nākamo periodu ieņēmumos uzskaita ieņēmumus par konkrētiem pakalpojumiem, kas saņemti pirms pārskata perioda slēgšanas datuma, bet attiecas uz nākamajiem periodiem. 79. Aizņēmuma procentu izdevumus un saistību maksājumus par piešķirtajām, bet neizmantotajām aizņēmuma summām uzskaita saskaņā ar uzkrāšanas principu, izdevumus atzīstot periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no tā, vai nauda ir samaksāta. 80. Budžeta iestāde uzkrāj un aprēķina aizņēmumu procentu un saistību maksājumus saskaņā ar noslēgtajiem aizņēmumu līgumiem. Aprēķinot procentus, tos atzīst kā izdevumus pārskata periodā un norāda bilancē kā uzkrātās saistības. 81. Maksājamās soda naudas par aizņēmumiem uzskaita kā izdevumus dienā, kad darījuma otrai pusei radušās likumīgas tiesības piedzīt soda naudas. Budžeta iestāde uzskaita izdevumus un palielina uzkrātās saistības. 82. Uzkrājumus maksājamām soda naudām uzskaita bilancē līdz dienai, kad tās samaksātas vai darījuma otrai pusei vairs nav likumīgu tiesību piedzīt attiecīgās soda naudas. Izveidotos uzkrājumus reversē, samazinot uzkrātās soda naudas, un atzīst ieņēmumus. 83. Aizņēmumu saņemšanas izmaksas atzīst izdevumos dienā, kad saņem rēķinu par saņemtajiem pakalpojumiem, vai saskaņā ar līguma nosacījumiem. 84. Aktīvus, kas iegādāti saskaņā ar līzinga nosacījumiem, atzīst bilancē kā aktīvus un saistības pret līzinga devēju līzinga darījuma slēgšanas dienā. 85. Līzinga procentu maksājumus atzīst izdevumos saskaņā ar uzkrāšanas principu, procentu izdevumus atzīstot periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no tā, vai nauda ir samaksāta. Naudas samaksas dienā tos attiecina uz bilancē iepriekš uzkrātajām procentu saistībām. 86. Ja līzinga maksājumu sadalījums (finanšu izmaksas (līzinga procenti) un saistību samazinājums) nav norādīts līzinga maksājumu plūsmā, finanšu izmaksas sadala pa pārskata periodiem visa līzinga perioda laikā tā, lai tās atbilstu konstantai procentu likmei no atlikušajām saistībām. 87. Ja maksājumu veic ārvalstu valūtā, maksājuma summu pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas maiņas kursa darījuma dienā. Atlikumus darījuma valūtā, ja tā nav lati, pārskata perioda beigās pārvērtē pēc Latvijas Bankas oficiāli noteiktā valūtas maiņas kursa perioda pēdējā dienā, atzīstot ieņēmumus vai izdevumus no valūtas kursu svārstībām. 88. Ja līzinga ņēmējs saskaņā ar līgumu veic ikmēneša nomas maksājumus, izdevumus atzīst dienā, kad saņemts rēķins, vai saskaņā ar līguma nosacījumiem. Ja līzinga maksājumus saskaņā ar līgumu veic retāk nekā reizi pārskata periodā, katra pārskata perioda beigās veido uzkrājumus nomas maksājumiem. 89. Ieņēmumus par konkrētiem pakalpojumiem, kas saņemti pirms pārskata perioda slēgšanas (bilances) datuma, bet attiecas uz nākamajiem (pārskata periodam sekojošiem) periodiem, norāda bilances pasīvā kā nākamo periodu ieņēmumus. 90. Nākamo periodu ieņēmumos uzskaita saņemto ārvalstu finanšu palīdzību, saņemto finansiālo atbalstu, saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, ja saskaņā ar vismaz vienu no dāvinājuma vai pušu vienošanās līguma nosacījumiem: 90.1. saņemtie līdzekļi paredzēti ilgtermiņa ieguldījuma objekta iegādei, izveidošanai vai būvniecībai; 90.2. saņemtie līdzekļi tiks izlietoti tikai nākamajā pārskata gadā noteiktu nākamā pārskata gada izdevumu segšanai vai budžeta iestādes funkciju izpildes nodrošināšanai; 90.3. nosacījumu neizpildes gadījumā saņemtie līdzekļi nākamajos gados jāatmaksā. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 91. Nākamo periodu ieņēmumos sākotnēji uzskaitīto saņemtās finanšu palīdzības vai finansiālā atbalsta vērtību iekļauj attiecīgo pārskata periodu ieņēmumos: 91.1. atbilstoši ilgtermiņa ieguldījuma kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu summām, ja saņemtā finanšu palīdzība vai finansiālais atbalsts pilnībā sedz attiecīgā objekta vērtību; 91.2. atbilstoši ilgtermiņa ieguldījuma kārtējā gada nolietojuma un vērtības norakstījumu daļai, kas attiecas uz saņemto finanšu palīdzību vai finansiālo atbalstu, ja saņemtā finanšu palīdzība vai finansiālais atbalsts sedz tikai daļu no attiecīgā objekta vērtības; 91.3. ja iepriekšējā pārskata gadā saņemtā finanšu palīdzība izlietota pārskata gada izdevumu segšanai vai budžeta iestādes funkciju izpildes nodrošināšanai; 91.4. ja izpildīti nosacījumi, kuru neizpildes gadījumā saņemtie līdzekļi būtu jāatmaksā; 91.5. pakāpeniski nosacījumu izpildes laikā. 92. Nākamo periodu ieņēmumu kontā atzītos maksājumus iekļauj ieņēmumu un izdevumu pārskatā pēc uzkrāšanas principa, ieņēmumus atzīstot periodā, uz kuru tie attiecas. Attiecīgi ieņēmumus atzīst dienā, kad budžeta iestāde ir sniegusi pakalpojumu vai piegādājusi darījumā paredzēto aktīvu. 93. Uzkrātās saistības atzīst, ja saistību lielums un apmaksas termiņi ir samērā precīzi aprēķināmi un nenoteiktības pakāpe ir daudz mazāka nekā uzkrājumiem. Pārskata perioda beigās budžeta iestāde iegrāmato uzkrātās saistības. Uzkrāto saistību summu nosaka saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, tāmēm vai pēc iepriekšējās pieredzes par izdevumu apjomu. Aprēķināto summu iegrāmato izdevumos un uzkrātajās saistībās. Ja nākamajos periodos nepieciešams samazināt iepriekš aprēķināto uzkrājumu summu, samazina izdevumus un uzkrātās saistības. (Grozīts ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832) 93.1 Uzkrātās saistības atvaļinājumiem atzīst, aprēķinot budžeta iestādes saistības pret darbinieku par neizmantotajām atvaļinājuma dienām uz pārskata datumu, neatkarīgi no darbinieka izlietoto atvaļinājuma dienu skaita pēc pārskata datuma. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.; punkts stājas spēkā 01.01.2010., sk. 112.3 punktu.) 93.2 Uzkrātās saistības aprēķina katram darbiniekam atsevišķi, nosakot darbinieka līdz gada beigām neizmantoto atvaļinājuma dienu skaitu, reizinot to ar dienas vidējo izpeļņu saskaņā ar Darba likuma prasībām un aprēķinot attiecīgos darba devēja sociālās apdrošināšanas maksājumus. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.; punkts stājas spēkā 01.01.2010., sk. 112.3 punktu.) 93.3 Kopējo summu neizmantotiem atvaļinājumiem aprēķina, saskaitot uzkrāto saistību summu par katru darbinieku. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.; punkts stājas spēkā 01.01.2010., sk. 112.3 punktu.) 94. Pastāvot iespējamām (nākotnes) saistībām (saistības drīzāk neiestāsies, nekā iestāsies), uzkrājumus vai uzkrātās saistības neveido, bet nākotnes saistības norāda zembilancē un to raksturojumu sniedz finanšu pārskata pielikumā. 95. Dienā, kad budžeta iestāde noslēgusi līgumu par resursu izmaksu nākotnē (ticams, ka līguma noteikumi tiks izpildīti), paredzamo maksājumu summu norāda kā nākotnes saistības zembilancē. Kad darījums noticis un saistības par darbu izpildi iekļautas bilancē, nākotnes saistības samazina. 96. Ieņēmumus un izdevumus uzskaita pēc uzkrāšanas principa, ieņēmumus un izdevumus atzīstot periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas saņemšanas vai samaksas. Ieņēmumu un izdevumu korekcijas pieļaujamas tikai pārskata perioda ietvaros. Konstatētās iepriekšējo periodu uzskaites kļūdas, neprecizitātes un grāmatvedības politikas maiņas ietekmi uzskaita kā pārskata perioda ieņēmumu un izdevumu korekcijas. (Grozīts ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832) 97. Budžeta iestādes ieņēmumus un izdevumus uzskaita atbilstoši normatīvajos aktos par klasifikācijām noteiktajām prasībām, papildinot kontu detalizāciju, pievienojot papildu zīmes grāmatvedības kontu plānā norādītajiem kontu numuriem. 98. Ieņēmumus ārvalstu valūtā uzskaita latos to atzīšanas dienā. Ieņēmumus, kas rodas no valūtas kursu svārstībām ieņēmumu atzīšanas dienā un naudas saņemšanas dienā, uzskaita kā ieņēmumus vai izdevumus no valūtas kursu svārstībām. 99. Ieņēmumus no pakalpojumu sniegšanas uzskaita, atskaitot pievienotās vērtības nodokli un atlaides, kas tieši saistītas ar to realizāciju. Dienā, kad budžeta iestāde saņem rēķinu par veiktajiem pakalpojumiem vai cita veida darījumiem, kas nosaka izdevumu rašanos, budžeta iestādes grāmatvedībā uzskaita izdevumus, klasificējot tos pēc ekonomiskās būtības. 100. Asignējumu (dotāciju) piešķiršanas (saņemšanas) dienā budžeta iestāde atzīst ieņēmumus no saņemtajām dotācijām un palielina naudas līdzekļu konta atlikumu. 101. Budžeta iestāde pārskata perioda (gada) beigās saskaņā ar uzkrāšanas principu koriģē atzītos ieņēmumus par piešķirto valsts budžeta asignējumu (dotāciju) neizmantoto daļu (slēgtajiem budžeta asignējumiem), kā arī samazinot naudas līdzekļu atlikumus. 102. Transferta pārskaitījuma dienā budžeta iestāde, kas saņem transferta pārskaitījumu, palielina naudas atlikumu norēķinu kontā un atzīst ieņēmumus no saņemtajiem transfertiem. Budžeta iestāde, kas veic transferta pārskaitījumu, samazina naudas līdzekļu atlikumu norēķinu kontā un atzīst izdevumus no transferta pārskaitījumiem. 103. Nenodokļu ieņēmumu rēķina izsniegšanas dienā atzīst ieņēmumus un prasības. Izsniedzot rēķinu par nenodokļu ieņēmumu priekšapmaksu, nerodas pamatojums aktīvu vai saistību atzīšanai bilancē. Izsniegtos rēķinus par priekšapmaksu reģistrē saskaņā ar budžeta iestādes dokumentu plūsmas reģistrācijas kārtību. 104. Saņemtos dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus uzskaita attiecīgā aktīvu grupā, atzīstot ieņēmumus no dāvinājumiem un ziedojumiem tādā vērtībā, kādā novērtēti attiecīgie dāvinājumi, ziedojumi vai mantojumi. 105. Pārskata perioda beigās apkopo grāmatvedības uzskaites informāciju no slēguma procesiem un darbībām, kā arī pārliecinās par visu grāmatvedības procedūru izpildi (pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojuma (amortizācijas) aprēķins, inventarizācijas, valūtas kursu svārstību dēļ radušos ieņēmumu vai izdevumu aprēķins un grāmatošana, uzkrāto ieņēmumu un izdevumu aprēķināšana un uzskaite, uzkrājumu aprēķināšana un uzskaite, aktīvu un saistību īstermiņa un ilgtermiņa daļas noteikšana un uzskaite, kontu slēgšana un pārskata gada rezultāta noteikšana un grāmatošana). 106. Pārskata perioda beigās slēdz visus pārskata gada ieņēmumu un izdevumu kontus atbilstoši budžeta veidiem. 107. Grāmatojot pārskata gada rezultātu, visus ieņēmumu un izdevumu kontus slēdz ar bilances pasīva kontu "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts". 108. Nākamajā gadā konta "Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" atlikumu pārgrāmato uz bilances pasīva kontu "Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts". 3.1 Finanšu instrumentu novērtēšana patiesajā vērtībā
(Nodaļa MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 108.2 Šajos noteikumos lietotie termini "finanšu instrumenti" un "atvasināti finanšu instrumenti" atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem. Finanšu instrumentus (arī atvasinātus finanšu instrumentus) novērtē patiesajā vērtībā, ievērojot šajā punktā un šo noteikumu 108.3 punktā minētos nosacījumus. Līgumi, kuru bāzes aktīvs ir prece un kuri paredz abām pusēm tiesības norēķināties naudā vai ar kādu citu finanšu instrumentu, ir atvasināti finanšu instrumenti, izņemot gadījumu, ja spēkā ir visi šie nosacījumi: 108.2 1. līgums ir noslēgts saskaņā ar budžeta iestādes plānotajām preču, izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iepirkuma vai izlietojuma vajadzībām un joprojām tām atbilst; 108.2 2. līgums jau sākotnēji bijis paredzēts šo noteikumu 108.2 1.apakšpunktā minētajām vajadzībām; 108.2 3. līgumsaistības ir paredzēts nokārtot ar preču piegādi. 108.3 Novērtēšanu patiesajā vērtībā piemēro tikai tām finanšu saistībām, kuras ir tirdzniecības portfeļa sastāvdaļa vai kuras ir radušās no atvasinātiem finanšu instrumentiem. 108.4 Novērtēšanai patiesajā vērtībā nepakļauj līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, kuri nav atvasināti finanšu instrumenti, aizdevumus un debitoru parādus, kuri netiek turēti tirdzniecībai, un līdzdalību iestāžu radniecīgo kapitālsabiedrību un asociēto kapitālsabiedrību kapitālā, kā arī citus finanšu instrumentus, kurus nepakļauj novērtēšanai patiesajā vērtībā. 108.5 Papildus šo noteikumu 108.1 punkta nosacījumiem patiesajā vērtībā novērtē ikvienu finanšu aktīvu vai finanšu saistību posteni, kas kvalificēts kā pret risku nodrošināts postenis, vai arī noteiktu šāda posteņa daļu, ja tas nepieciešams atbilstoši iestādē pieņemtajai risku ierobežošanas politikai. 108.6 Finanšu instrumentu novērtējumam patiesajā vērtībā jābūt ticamam. Novērtējums ir ticams, ja finanšu instrumenta patiesā vērtība noteikta, izmantojot vienu no šādām metodēm: 108.6 1. finanšu instrumentiem, kuriem ir publicēti cenas kotējumi aktīvajā publiskajā vērtspapīru tirgū, patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz tirgus cenu. Ja finanšu instrumentam nav minētās tirgus cenas, bet šāda cena ir atsevišķām tā komponentēm vai līdzīgiem finanšu instrumentiem, šī instrumenta tirgus cenu var noteikt, ņemot vērā tā komponenšu vai līdzīgo finanšu instrumentu tirgus cenu; 108.6 2. ja nav iespējams noteikt finanšu instrumentu tirgus cenu, to patieso vērtību nosaka, pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta, izmantojot vispāratzītas un piemērotas novērtēšanas metodes, ja aprēķinātā vērtība parāda šo instrumentu iespējamo tirgus cenu. 108.7 Finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas, kas radušās, veicot novērtēšanu saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām metodēm, iekļauj ieņēmumos vai izdevumos. 108.8 Ja finanšu instruments ir klasificēts kā riska ierobežošanas instruments, atbilstoši iestādes pieņemtajai risku ierobežošanas politikai dažas (vai visas) šī instrumenta patiesās vērtības izmaiņas neietver ieņēmumos vai izdevumos un uzskaita kā finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi. 108.9 Ja finanšu instrumenta patiesās vērtības izmaiņas ir atkarīgas no valūtas kursa maiņas saistībā ar iestādes naudas ilgtermiņa ieguldījumu ārvalsts jurisdikcijā esošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to neietver ieņēmumos vai izdevumos un uzskaita kā finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi. 108.10 Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu (ja šie aktīvi nav atvasināti finanšu instrumenti) patiesās vērtības izmaiņas iestāde parāda kā finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi. 108.11 Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezervi iekļauj ieņēmumos vai izdevumos periodā, kurā attiecīgais finanšu instruments atsavināts vai kurā samazinājusies finanšu aktīva vērtība. 112. Budžeta iestādes ne vēlāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim nodrošina šajos noteikumos minēto prasību ieviešanu grāmatvedības uzskaitē un grāmatvedības datorprogrammās. 112.1 Mežaudzes, kas līdz šim nav iekļautas bilancē, ņem uzskaitē atbilstoši Meža valsts reģistra datiem un tajā noteiktajām vērtībām līdz 2008.gada 31.decembrim. Iekļaujot bilancē līdz šim neuzskaitītu esošu mežaudzi, atzīst aktīvu un rezerves. (MK 04.12.2007. noteikumu Nr.832 redakcijā) 112.2 Valstij un pašvaldībām piederošo un piekrītošo zemi, kas līdz šim nav iekļauta bilancē, ņem uzskaitē atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem un tajā noteiktajām vērtībām līdz 2009.gada 31.decembrim. Iekļaujot bilancē līdz šim neuzskaitītu zemi, atzīst aktīvu un ieņēmumus. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) 112.3 Šo noteikumu 93.1, 93.2 un 93.3 punkts stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī. (MK 27.01.2009. noteikumu Nr.83 redakcijā, kas piemērojami ar 01.01.2009.) Ministru prezidenta vietā - finanšu ministrs O.Spurdziņš
Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš Grāmatvedības kontu plāna shēma un kontu apraksts
(Pielikums grozīts ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832; MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.83, kas piemērojami ar 01.01.2009.) I. Kontu plāna shēma
1. Kontu grupā "1100 Nemateriālie ieguldījumi" uzskaita nemateriālos ieguldījumus, ja tie paredzēti budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai, pakalpojumu sniegšanai vai iznomāšanai un to paredzētais lietošanas laiks ir ilgāks par gadu. 2. Kontā "1110 Attīstības pasākumi un programmas" uzskaita attīstības pasākumu un programmu izdevumus, ja zināms, ka projektu pabeigs un īstenos: 2.1. kontā uzskaita: 2.1.1. attīstības pasākumu (piemēram, administratīvo teritoriju attīstības plānu) un programmu izmaksas, kas ir pētniecības darbā iegūto zināšanu, atklājumu vai citu zināšanu izmantošana jaunu (vai būtiski uzlabotu) materiālu, ierīču, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu ražošanas plānā vai izstrādē pirms komerciālas ražošanas vai lietošanas uzsākšanas; 2.1.2. tehniskās izstrādes, kas pētniecības rezultātu sagatavo līdz izmēģinājuma paraugam; 2.2. kontā neuzskaita: 2.2.1. pētniecības darbu izmaksas (atzīst izdevumos); 2.2.2. attīstības pasākumu izmaksas, ja projekts vai programma netiks pabeigta un īstenota (atzīst izdevumos); 2.2.3. projektēšanas un plānošanas izmaksas pēc projekta apstiprināšanas (iekļauj citās projekta izmaksās vai ilgtermiņa aktīva iegādes (izveidošanas) vērtībā). 3. Kontu grupā "1120 Licences, koncesijas un patenti, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības" uzskaita licences, koncesijas, patentus, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības. 4. Kontā "1121 Datorprogrammas" uzskaita datorprogrammas, kuru lietošanas tiesības noteiktas ar licenci vai kuras speciāli izstrādātas konkrētas budžeta iestādes vajadzībām. 5. Kontā "1122 Pārējās licences" uzskaita licences, kuras ir autora vai autora tiesību īpašnieka atļauja par samaksu izmantot ar normatīvajiem aktiem aizsargātu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu, kā arī licences, kuras ir valsts institūciju, pašvaldību, profesionālo apvienību izdotas atļaujas darbībai kādā jomā (izņemot datorprogrammu izmantošanas licences). 6. Kontā "1123 Koncesijas" uzskaita koncesijas, kuras ir līgumi, ar ko valsts (pašvaldība) nodod uz noteiktu laiku un noteiktiem nosacījumiem juridiskai personai par samaksu valstij (pašvaldībai) piederošās tiesības uz dabas bagātībām vai kādu saimniecisku objektu. 7. Kontā "1124 Patenti" uzskaita izgudrojuma patentus un dizainparauga patentus. 8. Kontā "1129 Pārējās nemateriālo ieguldījumu tiesības" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās nemateriālo ieguldījumu tiesības - preču zīmes, pakalpojumu zīmes un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras lieto, lai kādas preces un pakalpojumus atšķirtu no citu ražotāju vai tirgotāju precēm un pakalpojumiem, kā arī citas tamlīdzīgas tiesības. 9. Kontā "1130 Pārējie nemateriālie ieguldījumi" uzskaita tādus iepriekš neklasificētus nemateriālos aktīvus, kuri atbilst nemateriālo ieguldījumu definīcijai: pastāv iespēja nākotnes ekonomisko labumu plūsmai un var ticami novērtēt aktīva vērtību (piemēram, specializētas zināšanas, franšīzes). 10. Kontā "1140 Nemateriālo ieguldījumu izveidošana" uzskaita budžeta iestādes izmaksas, kas tieši attiecas uz nemateriālo ieguldījumu izveidošanu un sagatavošanu plānotajai izmantošanai līdz nemateriālā ieguldījuma nodošanai lietošanā. 11. Kontā "1160 Derīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumi" uzskaita izdevumus par naftas un dabas gāzes, kā arī naftas atradņu izpēti (derīgo izrakteņu atrašanās vieta, daudzuma un kvalitātes noteikšana), faktisko izmēģinājumu un mērījumu izmaksas, kā arī transportēšanas izmaksas un citas ar izmēģinājumiem tieši saistītās izmaksas. 12. (Svītrots ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.83.) 13. Kontā "1180 Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem" uzskaita nemateriālo ieguldījumu iegādes samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas). 14. Kontā "1181 Avansa maksājumi par attīstības pasākumiem un programmām" uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par attīstības pasākumiem un programmām. 15. Kontā "1182 Avansa maksājumi par licencēm, koncesijām un patentiem, preču zīmēm un tamlīdzīgām tiesībām" uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par licencēm, koncesijām, patentiem, preču zīmēm un tamlīdzīgām tiesībām. 16. Kontā "1184 Avansa maksājumi par derīgo izrakteņu izpēti un citiem līdzīgiem neražotiem nemateriālajiem ieguldījumiem" uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par derīgo izrakteņu izpēti un citiem līdzīgiem neražotiem nemateriālajiem ieguldījumiem. 17. Kontā "1185 Avansa maksājumi par pārējiem nemateriālajiem ieguldījumiem" uzskaita samaksātos avansa maksājumus (priekšapmaksas) par pārējiem iepriekš neklasificētajiem nemateriālajiem ieguldījumiem. 17.1 Kontā "1187 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par nemateriālajiem ieguldījumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem avansa maksājumiem (priekšapmaksām) par nemateriālajiem ieguldījumiem. 18. Kontu grupā "1190 Nemateriālo ieguldījumu uzkrātā amortizācija" uzskaita nemateriālo ieguldījumu aprēķināto vērtības samazinājumu (amortizāciju), kas aprēķināts atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam. 19. Kontā "1191 Attīstības pasākumu un programmu uzkrātā amortizācija" uzskaita attīstības pasākumu un programmu aprēķināto vērtības samazinājumu (amortizāciju), kas aprēķināts atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam. 20. Kontā "1192 Pārējo licenču, koncesiju un patentu, preču zīmju un tamlīdzīgu tiesību uzkrātā amortizācija" uzskaita pārējo licenču (izņemot datorprogrammu licences), koncesiju un patentu, preču zīmju un tamlīdzīgu tiesību aprēķināto vērtības samazinājumu (amortizāciju), kas aprēķināts atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam. 21. Kontā "1193 Pārējo nemateriālo ieguldījumu uzkrātā amortizācija" uzskaita pārējo nemateriālo ieguldījumu aprēķināto vērtības samazinājumu (amortizāciju), kas aprēķināts atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam. 22. Kontā "1195 Datorprogrammu uzkrātā amortizācija" uzskaita datorprogrammu aprēķināto vērtības samazinājumu (amortizāciju), kas aprēķināts atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam. 23. Kontā "1196 Derīgo izrakteņu izpētes un citu līdzīgu neražoto nemateriālo aktīvu uzkrātā amortizācija" uzskaita derīgo izrakteņu un citu līdzīgu neražoto nemateriālo aktīvu aprēķināto vērtības samazinājumu (amortizāciju), kas aprēķināts atbilstoši to paredzamajam lietderīgās lietošanas laikam. 24. (Svītrots ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.83.) 25. Kontu grupā "1200 Pamatlīdzekļi" uzskaita budžeta iestādes materiāli lietiskos aktīvus, kuri paredzēti budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai, administratīviem nolūkiem, pakalpojumu sniegšanai, preču ražošanai (piegādei) vai iznomāšanai un kuru paredzētais lietošanas laiks ir ilgāks par gadu. Pamatlīdzekļa vienības sākotnējās atzīšanas vērtība noteikta budžeta iestādes grāmatvedības politikā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta izdevumu klasifikāciju jomā. 26. Kontu grupā "1210 Zeme, ēkas un būves" uzskaita zemi zem ēkām un būvēm, kultivēto zemi, atpūtai un izklaidei izmantojamo zemi, visas budžeta iestādes ēkas un būves, ieskaitot aprīkojumu, ierīces un iekārtas, kas ir šo ēku un būvju neatņemama sastāvdaļa. Šajā kontā uzskaita zemesgabalus, ēkas un būves, ja tās paredzētas budžeta iestādes funkciju nodrošināšanai, pakalpojumu sniegšanai vai iznomāšanai un to paredzētais lietošanas laiks ir ilgāks par vienu gadu: 26.1. analītiskajā uzskaitē nodala pašu vajadzībām lietojamo zemi, ēkas un būves no izīrējamiem un iznomājamiem īpašumiem. Daļēji izīrējamos un iznomājamos īpašumus uzskaita kā izīrējamos un iznomājamos īpašumus, ja izīrējamo vai iznomājamo platību var pārdot vai iznomāt atsevišķi un var atdalīt grāmatvedības uzskaitē. Ja tas nav iespējams, daļēji izīrējamos un iznomājamos īpašumus uzskaita kā izīrējamus un iznomājamus īpašumus tikai tad, ja pašu vajadzībām izmantojamā īpašuma daļa nav būtiska; 26.2. ēkas un būves, kas ir kultūras (arhitektūras) pieminekļi, uzskaita līdzīgu pamatlīdzekļu kontos atbilstoši to pielietojumam (piemēram, dzīvojamās ēkas, nedzīvojamās ēkas, būves), analītiskajā uzskaitē nodalot atsevišķi. Kultūras pieminekļiem nolietojumu neaprēķina; 26.3. ēku un būvju konstrukcijas, aprīkojumu, ierīces un iekārtas, kas ir to neatdalāma sastāvdaļa, uzskaita kopā ar attiecīgo ēku vai būvi. 27. Kontā "1211 Dzīvojamās ēkas" uzskaita ēkas, no kuru izmantojamās platības vismaz pusi izmanto dzīvošanai. Ja dzīvošanai izmanto mazāk par pusi no ēkas kopējās izmantojamās platības, to klasificē kā nedzīvojamo ēku saskaņā ar tās projektā noteikto lietošanas mērķi. 28. Kontā "1212 Nedzīvojamās ēkas" uzskaita ēkas, kuras netiek izmantotas vai nav paredzētas dzīvošanai. Šajā kontā uzskaita administrācijas ēkas, rūpniecības un tirdzniecības ēkas, viesnīcas, restorānus, izglītības iestāžu, ārstniecības un sociālās aprūpes ēkas, kā arī vēsturiskās ēkas, kuras nav domātas dzīvošanai (piemēram, muzeji). 29. Kontā "1213 Transporta būves" uzskaita ielas, autoceļus, ietves, stāvvietas, lidlauku skrejceļus, sliežu ceļu konstrukcijas, tiltus, satiksmes pārvadus, tuneļus, ostu un piestātņu būves un konstrukcijas un citus tamlīdzīgus objektus. 30. Kontā “1214 Zeme zem ēkām un būvēm” uzskaita zemi, uz kuras uzbūvētas ēkas, būves vai to pamati, kas ir īpašumā vai piekritīgas valstij un pašvaldībai. Šeit uzskaita arī pagalmus, dārzu teritorijas un iebrauktuves, kuras uzskata par ēkas vai būves neatdalāmu sastāvdaļu. 31. Kontā "1215 Kultivētā zeme" uzskaita zemi, kuru izmanto lauksaimniecībā (ieskaitot zemi stādījumiem un augļu dārziem). 32. Kontā "1216 Atpūtai un izklaidei izmantojamā zeme" uzskaita parku teritorijas un atpūtas vietas kopā ar tām piegulošajiem virszemes ūdeņiem. 33. Kontā "1217 Pārējā zeme" uzskaita iepriekš neklasificēto zemi (piemēram, karjerus, kapu teritorijas, meža zemi). 34. Kontā "1218 Inženierbūves" uzskaita visu veidu inženierbūves (izņemot transporta būves) - ūdens uzkrāšanas un novadīšanas būves un konstrukcijas, meliorācijas sistēmas, sakaru un elektropārvades līnijas, naftas un gāzes cauruļvadus, ūdensvadus, siltumtrašu un kanalizācijas tīklus, celtnes un būves. 35. Kontā "1219 Pārējais nekustamais īpašums" uzskaita iepriekš neklasificēto nekustamo īpašumu - pārējās celtnes un būves, kuras nav iespējams klasificēt kā ēkas, transporta vai inženierbūves (piemēram, vēsturiskos pieminekļus, sporta un atpūtas būves). 36. Kontā "1220 Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas" uzskaita tehnoloģiskās iekārtas, mēraparatūru, regulēšanas ierīces, laboratoriju un medicīnas iekārtas un mašīnas, kuras lieto budžeta iestādes funkciju izpildes vai sniegto pakalpojumu nodrošināšanai: 36.1. tehnoloģisko iekārtu un mašīnu sastāvā neuzskaita transportlīdzekļus un datortehniku; 36.2. tehnoloģisko iekārtu un mašīnu rezerves daļas un palīgierīces, kurām ir patstāvīga nozīme saimnieciskajā procesā un kas uzskatāmi par pamatlīdzekļiem, ietver pamatlīdzekļu sastāvā kā atsevišķus pamatlīdzekļu uzskaites objektus. Pārējās rezerves daļas un palīgierīces ieskaita krājumu sastāvā un noraksta izdevumos tad, kad tās faktiski patērē (izlieto). 37. Kontu grupā "1230 Pārējie pamatlīdzekļi" uzskaita budžeta iestādes transportlīdzekļus, saimniecības pamatlīdzekļus, datortehniku, sakaru un biroja tehniku, bibliotēku fondus, mākslas darbus un mākslas priekšmetus, vērtslietas un pārējos iepriekš neklasificētus pamatlīdzekļus. 38. Kontā "1231 Transportlīdzekļi" uzskaita transportlīdzekļus kravas vai cilvēku pārvadāšanai (kravas un pasažieru automobiļus, autobusus, trolejbusus, motociklus, velosipēdus, piekabes un puspiekabes, ūdens transporta līdzekļus, dzelzceļa vilces iekārtas, dzelzceļa un tramvaju ritošos sastāvus, gaisa transporta līdzekļus un citus transportlīdzekļus). 39. Kontā "1232 Saimniecības pamatlīdzekļi" uzskaita pamatlīdzekļus, kurus izmanto budžeta iestādes saimnieciskās darbības nodrošināšanai. 40. Kontā “1233 Bibliotēku fondi” uzskaita likumā noteiktā kārtībā reģistrētu bibliotēku krājumu veidojošās grāmatas (t.sk. mācību grāmatas) un citus iespieddarbus, mikrofilmas, skaņu ierakstus un citus informācijas nesējus. 41. Kontā "1234 Izklaides, literārie un mākslas oriģināldarbi" uzskaita oriģinālfilmas, skaņu ierakstus, manuskriptus un mākslas darbus. 42. Kontā "1235 Dārgakmeņi un dārgmetāli" uzskaita dārgmetālus un dārgakmeņus, kurus neizmanto ražošanas procesos. 43. Kontā "1236 Antīkie un citi mākslas priekšmeti" uzskaita gleznas, skulptūras un citus mākslas priekšmetus, kas atzīti par mākslas darbiem, kā arī antīkos priekšmetus. 44. Kontā "1237 Citas vērtslietas" uzskaita iepriekš neklasificētās vērtslietas, kolekcijas un juvelierizstrādājumus. 45. Kontā "1238 Datortehnika, sakaru un cita biroja tehnika" uzskaita datorus, serverus, kopētājus, faksa aparātus, telefonus, telefoncentrāles un citu biroja tehniku un tās aprīkojumu. Šajā kontā var uzskaitīt arī datorprogrammas, bez kurām datori un serveri nevar darboties. 46. Kontā "1239 Iepriekš neklasificētie pārējie pamatlīdzekļi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos pamatlīdzekļus. 47. Kontā "1240 Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā būvniecība" uzskaita izmaksas, kas attiecas uz konkrēta objekta izveidošanu vai celtniecību līdz dienai, kad objektu nodod ekspluatācijā. Šajos kontos uzskaita arī iekārtu un mašīnu vērtības, kas ir saņemtas, bet vēl nav uzstādītas un nav nodotas ekspluatācijā. 48. Kontā "1241 Pamatlīdzekļu izveidošana" uzskaita izmaksas, kas attiecas uz konkrēta pamatlīdzekļa izveidošanu līdz tā nodošanai ekspluatācijā, un saņemto, bet vēl neuzstādīto pamatlīdzekļu vērtību līdz to nodošanai ekspluatācijā. 49. Kontā “1242 Nepabeigtā būvniecība” uzskaita būvniecības izmaksas līdz pamatlīdzekļa nodošanai ekspluatācijā. 50. Kontu grupā "1260 Bioloģiskie un pazemes aktīvi" uzskaita pazemes aktīvus, ilggadīgos stādījumus (augļu dārzus, regulāri ražojošos koku un krūmāju stādījumus, parkus, mežaudzes) un citus līdzīgus aktīvus, kuriem raksturīga atjaunošanās un vērtības izmaiņas augšanas rezultātā. 51. Kontā "1261 Pazemes aktīvi" uzskaita izpētītus minerālo atradņu krājumus, kas atrodas zem zemes virsmas un ir ekonomiski izmantojami, ņemot vērā pašreizējo tehnoloģiju un atbilstošās cenas. 52. Kontā "1262 Augļu dārzi un citi regulāri ražojošu koku stādījumi" uzskaita kokus (ieskaitot vīnogulājus un krūmājus), kurus audzē ražas iegūšanai. 52.1 Kontā "1263 Mežaudzes" uzskaita mežaudzes, kuru vērtība mainās, tām augot. 53. Kontā "1269 Pārējie bioloģiskie aktīvi" uzskaita parkus, ilggadīgos stādījumus un citus līdzīgus aktīvus, kuru vērtība mainās, tiem augot, un kuri nav uzskatāmi par pazemes aktīviem, mežaudzēm, augļu dārziem un citiem regulāri ražojošiem koku stādījumiem. 54. Kontā "1270 Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos" uzskaita kapitālos ieguldījumus ēkās vai citos pamatlīdzekļos (ēku rekonstrukcija, uzlabošana, atjaunošana), kas nav iestādes īpašumā, ja tādi ieguldījumi ir atļauti īres, nomas, apsaimniekošanas līgumos vai paredzēti investīciju projektos. Attiecīgos ieguldījumus uzskaita kā nomātā īpašuma uzlabojumus. 55. Kontā "1280 Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par pamatlīdzekļu iegādi. 56. Kontā "1281 Avansa maksājumi par zemi, ēkām un būvēm" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par zemes, ēku un būvju iegādi. 57. Kontā "1282 Avansa maksājumi par tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par iekārtu un mašīnu iegādi. 58. Kontā "1283 Avansa maksājumi par pārējiem pamatlīdzekļiem" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par transportlīdzekļu, datortehnikas, sakaru un biroja tehnikas, bibliotēku fondu, mākslas darbu un priekšmetu un citu iepriekš neklasificētu pamatlīdzekļu iegādi. 59. Kontā "1286 Avansa maksājumi par bioloģiskajiem un pazemes aktīviem" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par bioloģisko un pazemes aktīvu iegādi. 59.1 Kontā "1287 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par pamatlīdzekļiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem avansa maksājumiem (priekšapmaksām) par pamatlīdzekļiem. 60. Kontā "1289 Pārējie avansa maksājumi" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās samaksātās priekšapmaksas. 61. Kontu grupas "1290 Pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums" kontos "1291 Ēku un būvju uzkrātais nolietojums", "1292 Tehnoloģisko iekārtu un mašīnu uzkrātais nolietojums", "1293 Pārējo pamatlīdzekļu uzkrātais nolietojums" un "1297 Ilgtermiņa ieguldījumu nomātajos pamatlīdzekļos uzkrātais nolietojums" uzskaita katras pamatlīdzekļu grupas aprēķināto un uzkrāto nolietojumu. 62. Kontu grupā "1300 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts turēt ilgāk par gadu no bilances datuma. 63. Kontā “1310 Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā un vērtības samazinājums radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā” uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kur budžeta iestādei pieder 50 vai vairāk procentu kapitāla (meitas kapitālsabiedrības), un vērtības samazinājumu no radniecīgo kapitālsabiedrību kapitāla izvērtējuma. 63.1 Kontā “1311 Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā” uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kur budžeta iestādei pieder 50 un vairāk procentu kapitāla (meitas kapitālsabiedrības). 63.2 Kontā “1319 Vērtības samazinājums radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā” uzskaita vērtības samazinājumu no radniecīgo kapitālsabiedrību kapitāla izvērtējuma. 64. Kontā “1320 Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā un vērtības samazinājums asociēto kapitālsabiedrību kapitālā” uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kur budžeta iestādei pieder 20–50 procentu kapitāla (asociētās kapitālsabiedrības), un vērtības samazinājumu no asociēto kapitālsabiedrību kapitāla izvērtējuma. 64.1 Kontā “1321 Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā” uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kur budžeta iestādei pieder 20–50 procentu kapitāla (asociētās kapitālsabiedrības). 64.2 Kontā “1329 Vērtības samazinājums asociēto kapitālsabiedrību kapitālā” uzskaita vērtības samazinājumu no asociēto kapitālsabiedrību kapitāla izvērtējuma. 65. Kontu grupā "1330 Ilgtermiņa aizdevumi" uzskaita aizdevumus, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma. 66. Kontā "1331 Ilgtermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes izsniegtos aizdevumus radniecīgajām kapitālsabiedrībām, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma. 67. Kontā "1332 Ilgtermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes izsniegtos aizdevumus asociētajām kapitālsabiedrībām, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma. 68. Kontā "1339 Citi ilgtermiņa aizdevumi" uzskaita budžeta iestādes izsniegtos aizdevumus, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma un kurus neklasificē kontos 1331 un 1332. 69. Kontu grupā "1340 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros" uzskaita finanšu ieguldījumus vērtspapīros, kuru paredzētais turēšanas vai dzēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma. 70. Kontā "1341 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošus Latvijas valsts emitētos vērtspapīrus, kuru dzēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma. 71. Kontā "1342 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošus ilgtermiņa pašvaldību emitētos vērtspapīrus, kuru dzēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma. 72. Kontā "1349 Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros" uzskaita ilgtermiņa vērtspapīrus (vērtspapīrus, kuru dzēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma), kas nav iekļauti kontos 1341 un 1342. 73. Kontu grupā "1350 Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita pārējos finanšu ieguldījumus (piemēram, finanšu ieguldījumus starptautiskajās finanšu institūcijās, finanšu ieguldījumus biržās kotētu un nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā), kuru paredzētais turēšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma. 74. Kontā "1351 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās" uzskaita kapitāla daļas starptautiskajās finanšu institūcijās (Starptautiskajā valūtas fondā (SVF), Pasaules bankā (PB), Eiropas Padomes Attīstības bankā (EPAB), Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūrā (DIGA), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB)), ja valsts ir iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ilgāk par gadu no bilances datuma. 75. Kontā "1352 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrību kapitālā, kur budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem no kapitāla un kuru akcijas tiek kotētas fondu biržā, ja valsts iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ilgāk par gadu no bilances datuma. 76. Kontā "1353 Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrību kapitālā, kur budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem no kapitāla un kuru akcijas netiek kotētas biržās, ja valsts iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ilgāk par gadu no bilances datuma. 77. Kontu "1354 Ilgtermiņa prasības par 2.līmeņa fondētajām pensijām" lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. 78. Kontā "1355 Pārējās ilgtermiņa prasības" uzskaita pārējās prasības, kuru saņemšanas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma. 79. Kontā "1359 Pārējie ilgtermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos finanšu ieguldījumus. 80. Kontā "1380 Avansi par ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem" uzskaita avansa maksājumus (samaksātās priekšapmaksas) par ilgtermiņa finanšu ieguldījumu iegādi. 80.1 Kontā "1390 Uzkrājumi nedrošiem ilgtermiņa parādiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem parādiem, aizdevumiem un prasībām, kuru apmaksas (dzēšanas) termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma. 81. Kontu grupā "2100 Krājumi" uzskaita budžeta iestādes īstermiņa aktīvus, kas paredzēti tās darbības nodrošināšanai vai atsavināšanai budžeta iestādes darbības ietvaros. 82. Kontu grupā "2110 Izejvielas un materiāli" uzskaita izejvielas un materiālus, mācību un zinātniskiem mērķiem paredzētus materiālus, pārtikas produktus, zāles, medikamentus, medicīnas materiālus, saimniecības materiālus, kancelejas piederumus, kurināmo, degvielu, smērvielas, mašīnu iekārtas un rezerves daļas (kuras nav pamatlīdzekļi), kā arī pārējos iepriekš neklasificētus materiālus un izejvielas. 83. Kontā "2111 Materiāli mācību, zinātniskiem un citiem mērķiem" uzskaita reaktīvus un ķimikālijas, stikla un citu materiālu laboratoriju traukus, metālus (ieskaitot dārgmetālus), elektromateriālus, radiomateriālus, fotopiederumus, papīru mācību programmu, mācību līdzekļu un zinātnisku darbu izdošanai, izmēģinājumu dzīvniekus un citus materiālus mācību vajadzībām un zinātniskās pētniecības darbiem. 84. Kontā "2112 Pārtikas produkti" uzskaita pārtikas produktus iestādēs, kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumus. 85. Kontā "2113 Medikamenti, zāles un medicīnas materiāli" uzskaita medikamentus, zāles, medicīnas un pārsienamos materiālus, bakterioloģiskos, imunobioloģiskos preparātus un citus tamlīdzīgus materiālus. 86. Kontā "2114 Saimniecības materiāli un kancelejas piederumi" uzskaita ikdienas vajadzībām lietojamos saimniecības materiālus (elektrospuldzes, ziepes, sukas, veļas pulverus un citus saimniecības materiālus), biroja un kancelejas piederumus, būvmateriālus kārtējam un kapitālajam remontam (piemēram, ķieģeļus, šīferi, cementu). 87. Kontā "2115 Kurināmais, degviela, smērvielas" uzskaita visu veidu kurināmo (malku, ogles, briketes, kūdru), degvielu, smērvielas (benzīnu, autoeļļas) un citus tamlīdzīgus krājumus. 88. Kontā "2116 Mašīnu iekārtas un rezerves daļas" uzskaita rezerves daļas, kuras paredzētas remontam un nolietoto daļu nomaiņai (piemēram, medicīnas iekārtām, traktoriem, kombainiem, transportlīdzekļiem, datoriem) un nav pamatlīdzekļi. 89. Kontā "2119 Pārējie materiāli" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās izejvielas un materiālus (piemēram, taru). 90. Kontā "2120 Nepabeigtie ražojumi un pasūtījumi" uzskaita to ražojumu izmaksas, kuri atrodas izgatavošanas procesā, un to pasūtījumu (sniegto pakalpojumu) izmaksas, par kuriem vēl nav atzīti ieņēmumi. 91. Kontu grupā "2130 Gatavie ražojumi, pasūtījumi un krājumi atsavināšanai" uzskaita izgatavotos ražojumus, atsavināšanai (pārdošanai) paredzētās preces un ilgtermiņa ieguldījumus, kā arī gatavos (pabeigtos) pasūtījumus. 92. Kontā "2131 Gatavie ražojumi" uzskaita izgatavotos ražojumus (piemēram, budžeta iestāžu ražošanas (mācību) darbnīcās izgatavotos izstrādājumus, gatavos iespieddarbus), kuru ražošanas process ir pabeigts. 93. Kontā "2132 Krājumi un ilgtermiņa ieguldījumi atsavināšanai" uzskaita preces un citus krājumus, kurus budžeta iestāde iegādājusies vai kuri paredzēti atsavināšanai (pārdošanai, nodošanai) bez tālākas pārstrādes. Šajā kontā uzskaita arī atsavināšanai paredzētos ilgtermiņa ieguldījumus. 94. Kontā "2133 Gatavie pasūtījumi" uzskaita pabeigtos zinātnes un citus pasūtījumus un programmas saskaņā ar noslēgtiem līgumiem. 95. Kontu grupā "2140 Lauksaimniecības krājumi" iekļauj darba un produktīvos dzīvniekus, mājlopus, sīklopus, lopbarību un sēklas, kā arī citus lauksaimniecības krājumus. 96. Kontā "2141 Darba un produktīvie dzīvnieki" uzskaita dzīvniekus, kurus budžeta iestāde tur lauksaimnieciskās ražošanas nolūkos, kā arī dzīvniekus dienesta vajadzībām. 97. Kontā "2142 Lopbarība un sēklas" uzskaita sēklas, sienu, auzas un citus lopbarības veidus, kas paredzēti dzīvnieku un lopu ēdināšanai un izmitināšanai. 98. Kontā "2149 Pārējie lauksaimniecības krājumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos lauksaimniecības krājumus. 99. Kontā "2150 Stratēģiskās rezerves" uzskaita valsts stratēģiskās rezerves (piemēram, graudu, pārtikas rezerves). 100. Kontu grupā "2160 Inventārs" uzskaita ātri nolietojamo inventāru un pārējo tamlīdzīgo inventāru. 101. Kontā “2161 Ātri nolietojamais inventārs” uzskaita īstermiņa aktīvus, kuri pēc savām funkcijām neatšķiras no pamatlīdzekļiem un neatbilst pamatlīdzekļa sākotnējās atzīšanas kritērijiem. 102. Kontā "2162 Apģērbi, apavi, veļa un gultas piederumi" uzskaita apģērbus, apavus, skatuves tērpus, veļu, gultas piederumus un tamlīdzīgus krājumus. 103. Kontā "2170 Speciālais militārais inventārs un tā izveidošana" uzskaita bruņojumu, ieročus, militāros transportlīdzekļus un citus militārām vajadzībām izmantojamus krājumus. 103.1 Kontā “2171 Speciālais militārais inventārs” uzskaita speciālā militārā inventāra vajadzībām izmantojamus krājumus. 103.2 Kontā “2179 Speciālā militārā inventāra izveidošana” uzskaita izmaksas, kas attiecas uz speciālā militārā inventāra izveidošanu līdz tā nodošanai ekspluatācijā. 104. Kontā "2180 Avansa maksājumi par krājumiem" uzskaita avansa maksājumus (samaksātās priekšapmaksas) par krājumu iegādi. 104.1 Kontā "2187 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par krājumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem avansa maksājumiem (priekšapmaksām) par krājumiem. 105. Kontu grupā "2300 Debitori" uzskaita prasības (debitoru parādus), kas radušās pagātnes darījumu (notikumu) rezultātā (piemēram, prasības par sniegtajiem pakalpojumiem, prasības par atsavinātajām precēm vai pamatlīdzekļiem, prasības par neapmaksātiem nodokļiem). 106. Kontu grupā "2310 Pircēju un pasūtītāju parādi" uzskaita budžeta iestādes prasības pret pircējiem un pasūtītājiem, kā arī parādus, kas izveidojušies, iestādei pārdodot produkciju vai preces, izpildot darbus vai pakalpojumus. 107. (Svītrots ar MK 27.01.2009. noteikumiem Nr.83.) 108. Kontos 2312-2314 uzskaita prasības par dažādu budžetu norēķiniem un izmanto konsolidācijai. 109. Kontā "2315 Prasības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksas iestādēs" uzskaita avansā izmaksātos pabalstus un pensijas. Šo kontu lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. 110. Kontā "2316 Norēķini ar radniecīgajām kapitālsabiedrībām" uzskaita prasības pret budžeta iestādes meitas kapitālsabiedrībām, mātes kapitālsabiedrībām un tām kapitālsabiedrībām, kas ir meitas vai mātes sabiedrības attiecībā pret budžeta iestādes meitas vai mātes kapitālsabiedrībām (norēķini ar kapitālsabiedrībām, kur budžeta iestādei pieder vairāk par 50 procentiem kapitāla). 111. Kontā "2317 Norēķini ar asociētajām kapitālsabiedrībām" uzskaita prasības pret kapitālsabiedrībām, kurās budžeta iestādei pieder 20-50procentu kapitāla. 112. Kontā "2318 Prasības pret augstākām un padotībā esošām iestādēm" uzskaita prasības pret iestādēm, kas attiecībā pret budžeta iestādi ir padotībā esošas iestādes vai augstākas iestādes. 113. Kontā "2319 Pārējie pircēju un pasūtītāju parādi" uzskaita pārējos pircēju un pasūtītāju parādus, kas izveidojušies, pārdodot produkciju, preces vai pamatlīdzekļus, izpildot darbus un sniedzot pakalpojumus. 114. Kontā "2320 Prasības par ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politikas instrumentu finansētajiem projektiem, izņemot Kohēzijas fonda projektus" uzskaita attiecīgo struktūrfondu projektu īstenošanas gaitā radušās prasības, analītiski nodalot katra finansēšanas instrumenta vai fonda prasības (piemēram, Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta projektiem, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda projektiem, Eiropas Sociālā fonda projektiem, Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektiem). 114.1 Kontā "2330 Uzkrājumi nedrošiem debitoru parādiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem (šaubīgiem) debitoru parādiem, kuru apmaksas (dzēšanas) termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. 114.2 Kontā "2331 Uzkrājumi pircēju un pasūtītāju parādiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem (šaubīgiem) pircēju un pasūtītāju parādiem. 114.3 Kontā "2332 Uzkrājumi prasībām ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politikas instrumentu finansētajiem pasākumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus prasībām ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politikas instrumentu finansētiem pasākumiem. 114.4 Kontā "2333 Uzkrājumi prasībām pret personālu" uzkaita izveidotos uzkrājumus prasībām pret budžeta iestādes personālu. 114.5 Kontā "2334 Uzkrājumi izsniegtajiem aizdevumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus budžeta iestādes izsniegtajiem aizdevumiem. 114.6 Kontā "2339 Uzkrājumi pārējām prasībām" uzskaita izveidotos uzkrājumus pārējiem nedrošiem (šaubīgiem) debitoru parādiem. 114.7 Kontā “2340 Prasības par nodokļiem” uzskaita prasības par budžeta iestāžu nodokļiem. 114.8 Kontā “2341 Prasības par nekustamā īpašuma nodokli” uzskaita prasības par nekustamā īpašuma nodokli. 114.9 Kontā “2342 Prasības par iedzīvotāju ienākuma nodokli” uzskaita prasības par iedzīvotāju ienākuma nodokli. 114.10 Kontā “2343 Prasības par pievienotās vērtības nodokli” uzskaita prasības par pievienotās vērtības nodokli. 114.11 Kontā “2349 Pārējās prasības par nodokļiem” uzskaita pārējās prasības par nodokļiem. 115. Kontos "2351 Prasības pret citiem budžetiem par Kohēzijas fonda projektiem", "2352 Prasības pret Eiropas Savienību par Kohēzijas fonda projektiem" un "2353 Prasības pret darbuzņēmējiem par Kohēzijas fonda projektiem" uzskaita prasības Kohēzijas fonda projektu ietvaros pret darbuzņēmējiem, citiem budžetiem un Eiropas Savienību. 116. Kontā "2360 Uzkrātie ieņēmumi" uzskaita budžeta iestādes ieņēmumus, kas attiecas uz iepriekšējiem periodiem, bet kuru saņemšanas termiņš vēl nav pienācis vai par kuriem nav iegrāmatots debitoru rēķins. 117. Kontu grupā "2370 Pārmaksātie nodokļi" uzskaita pārmaksātos un avansā samaksātos nodokļus atsevišķi pa nodokļu veidiem. 118. Kontos "2371 Iedzīvotāju ienākumu nodoklis", "2372 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", "2373 Pievienotās vērtības nodoklis" un "2379 Pārējie nodokļi" uzskaita pārmaksātos un avansā samaksātos nodokļus. 119. Kontu grupā "2380 Prasības pret personālu" uzskaita norēķinus ar budžeta iestādes darbiniekiem par izsniegtajiem avansiem, iztrūkumiem un citas prasības pret personālu. 120. Kontā "2381 Darbiniekiem izsniegtie avansi" uzskaita visas prasības pret budžeta iestādes personālu par izsniegtajiem avansiem (piemēram, saimnieciskajiem izdevumiem, komandējumu izdevumiem, operatīvās darbības pasākumiem, operatīvās darbības pasākumu nodrošināšanas izdevumiem). 121. Kontā "2382 Norēķini par iztrūkumiem" uzskaita budžeta iestādes prasības pret darbiniekiem par konstatētajiem iztrūkumiem. 122. Kontā "2389 Pārējās prasības pret personālu" uzskaita pārējās prasības pret budžeta iestādes personālu (izņemot darbiniekiem izsniegtos avansus un norēķinus par iztrūkumiem). 123. Kontu grupā "2390 Pārējās prasības" uzskaita prasības par pārmaksām sociālo pakalpojumu saņēmējiem un citas iepriekš neklasificētās prasības (debitoru parādus). 124. Kontā "2391 Prasības par pārmaksām sociālo pakalpojumu saņēmējiem" uzskaita prasības par pārmaksām sociālo pakalpojumu saņēmējiem. Šo kontu lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. 125. Kontā "2399 Pārējās iepriekš neklasificētās prasības" uzskaita citas iepriekš neklasificētās prasības. 126. Kontu grupā "2400 Nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un projektiem" uzskaita faktiskās izmaksas, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, un avansus (samaksātās priekšapmaksas) par pakalpojumiem un projektiem. Nākamo periodu izdevumus noraksta reizi mēnesī, reizi ceturksnī vai reizi pārskata gadā (saskaņā ar budžeta iestādes izstrādāto izdevumu norakstīšanas kārtību) - periodā, uz kuru šie izdevumi attiecas. 127. Kontu grupā "2410 Nākamo periodu izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politikas instrumentu finansētajiem pasākumiem" uzskaita nākamo periodu izdevumus un avansu maksājumus ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politikas instrumentu finansētajiem pasākumiem. 128. Kontā "2411 Nākamo periodu izdevumi Kohēzijas fonda projektiem" uzskaita nākamo periodu izdevumus un darbuzņēmējiem samaksātos avansa maksājumus par pakalpojumiem Kohēzijas fonda projektiem. 129. Kontā "2419 Pārējie nākamo periodu izdevumi ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politikas instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem" uzskaita nākamo periodu izdevumus un avansa maksājumus ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politikas instrumentu finansētajiem projektiem un pasākumiem (izņemot nākamo periodu izdevumus Kohēzijas fonda projektiem). 130. Kontā "2420 Nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem" uzskaita faktiskās samaksas, kas attiecas uz nākamajiem periodiem, un samaksātos avansus (priekšapmaksas) par pakalpojumiem (izņemot nākamo periodu izdevumus un avansa maksājumus ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politikas instrumentu finansētajiem pasākumiem). 131. Kontā "2421 Avansi par pakalpojumiem" uzskaita samaksātās priekšapmaksas par pakalpojumiem, kurus budžeta iestāde saņems nākamajos periodos. 132. Kontā "2422 Nākamo periodu izdevumi darba samaksas norēķiniem" uzskaita normatīvajos aktos noteiktā kārtībā aprēķināto un samaksāto darba samaksu budžeta iestādes darbiniekiem par nākamajiem periodiem. 133. Kontā "2423 Nākamo periodu izdevumi sociālajiem norēķiniem" uzskaita normatīvajos aktos noteiktā kārtībā aprēķinātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par samaksāto darba samaksu budžeta iestādes darbiniekiem, samaksātās pensijas, pabalstus un citus maksājumus sociāliem mērķiem par nākamajiem periodiem. 133.1 Kontā "2427 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par pakalpojumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem avansa maksājumiem (priekšapmaksām) par pakalpojumiem. 134. Kontā "2429 Pārējie nākamo periodu izdevumi" uzskaita budžeta iestādes pārējos maksājumus, kuri atzīstami kā izdevumi nākamajos pārskata periodos. 135. Kontu grupā "2500 Īstermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita budžeta iestādes finanšu ieguldījumus, kurus iespējams realizēt jebkurā laikā un kurus paredzēts turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. 136. Kontā "2510 Līdzdalība radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kur budžeta iestādei pieder 50 vai vairāk procentu kapitāla (meitas kapitālsabiedrības), ja budžeta iestāde ir iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. Šajā kontā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot). 137. Kontā "2520 Līdzdalība asociēto kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrībās, kur budžeta iestādei pieder 20-50 procentu kapitāla (asociētās kapitālsabiedrības), ja budžeta iestāde ir iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. Šajā kontā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot). 138. Kontu grupā "2530 Īstermiņa aizdevumi un ilgtermiņa aizdevumu īstermiņa daļa" uzskaita budžeta iestādes izsniegtos īstermiņa aizdevumus un ilgtermiņa aizdevumu daļu, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. 139. Kontā "2531 Īstermiņa aizdevumi radniecīgajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes radniecīgajām kapitālsabiedrībām izsniegtos īstermiņa aizdevumus un ilgtermiņa aizdevumu daļu, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. 140. Kontā "2532 Īstermiņa aizdevumi asociētajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes asociētajām kapitālsabiedrībām izsniegtos īstermiņa aizdevumus un ilgtermiņa aizdevumu daļu, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. 141. Kontā "2539 Citi īstermiņa aizdevumi" uzskaita budžeta iestādes pārējām kapitālsabiedrībām un iestādēm izsniegtos īstermiņa aizdevumus un ilgtermiņa aizdevumu daļu, kuru atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. 142. Kontu grupā "2540 Īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošus īstermiņa vērtspapīrus un ilgtermiņa vērtspapīru daļu, kuru dzēšanas vai atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. 143. Kontā "2541 Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas valsts vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošus Latvijas valsts emitētos īstermiņa vērtspapīrus un ilgtermiņa vērtspapīru daļu, kuru dzēšanas vai atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. 144. Kontā "2542 Īstermiņa finanšu ieguldījumi Latvijas pašvaldību vērtspapīros" uzskaita budžeta iestādes īpašumā esošus pašvaldību emitētos īstermiņa vērtspapīrus un ilgtermiņa vērtspapīru daļu, kuru dzēšanas vai atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. 145. Kontā "2549 Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi vērtspapīros" uzskaita īstermiņa vērtspapīrus (vērtspapīrus, kuru dzēšanas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma), kas nav ietverti kontos 2541 un 2542. Šajā kontā uzskaita arī attiecīgo ilgtermiņa finanšu ieguldījumu vērtspapīros daļu, kuras atmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. 146. Kontu grupā "2550 Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita budžeta iestādes īstermiņa finanšu ieguldījumus starptautiskajās finanšu institūcijās, biržās kotētu un nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā, citus īstermiņa finanšu ieguldījumus un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu daļu, ja budžeta iestāde iegādājusies šos ieguldījumus un paredz tos turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. 147. Kontā "2551 Īstermiņa finanšu ieguldījumi starptautiskajās finanšu institūcijās" uzskaita kapitāla daļas starptautiskajās finanšu institūcijās (Starptautiskajā valūtas fondā (SVF), Pasaules bankā (PB), Eiropas Padomes Attīstības bankā (EPAB), Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūrā (DIGA), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB) un citās), ja budžeta iestāde iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. Šajā kontā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot). 148. Kontā "2552 Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās kotētu kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus kapitālsabiedrību kapitālā, kur budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem kapitāla un kuru akcijas kotējas fondu biržā, ja budžeta iestāde iegādājusies šīs daļas un paredz tās turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. Šajā kontā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot). 149. Kontā "2553 Īstermiņa finanšu ieguldījumi biržās nekotētu kapitālsabiedrību kapitālā" uzskaita ieguldījumus to kapitālsabiedrību kapitālā, kur budžeta iestādei pieder mazāk par 20 procentiem kapitāla un kuru akcijas netiek kotētas biržās, ja budžeta iestāde ir iegādājusies šīs akcijas un paredz tās turēt ne ilgāk par gadu no bilances datuma. Šajā kontā uzskaita arī ilgtermiņa finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts atsavināt (pārdot). 150. Kontu "2554 Īstermiņa prasības par 2.līmeņa fondētajām pensijām" lieto tikai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. 151. Kontā "2559 Pārējie īstermiņa finanšu ieguldījumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos īstermiņa finanšu ieguldījumus un ilgtermiņa finanšu ieguldījumu daļu, kuru turēšanas vai dzēšanas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. 152. Kontā "2570 Avansi par īstermiņa finanšu ieguldījumiem" uzskaita samaksātos avansa maksājumus par īstermiņa finanšu ieguldījumiem. 152.1 Kontā "2571 Uzkrājumi nedrošiem avansiem par īstermiņa finanšu ieguldījumiem" uzskaita izveidotos uzkrājumus nedrošiem avansa maksājumiem (priekšapmaksām) par īstermiņa finanšu ieguldījumiem. 153. Kontu grupā “2600 Naudas līdzekļi” uzskaita budžeta iestādes naudu kasē un norēķinu kontos, noguldījumus finanšu iestādēs sadalījumā pa budžetu veidiem, kā arī tos naudas līdzekļus, kas nav budžeta iestādes īpašums, bet uz noteiktu laiku atrodas budžeta iestādes kasē vai kontos (piemēram, konkursa/drošības naudu, vēlēšanu naudu, pansionātos dzīvojošo pensijas, aizturētām personām atsavinātos līdzekļus līdz tiesas lēmumam, debitoru parādus, kas veidojušies iepriekšējos pārskata periodos un iemaksājami valsts budžeta ieņēmumos, kā arī valsts amatpersonu atlīdzību par dāvanu izpirkšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, tikai valsts budžeta iestādēm ar Ministru kabineta rīkojumiem piešķirtos līdzekļus no valsts privatizācijas fonda, no citām budžeta iestādēm apropriācijas kārtībā saņemtos budžeta līdzekļus saskaņā ar finansēšanas plānu, klienta valdījumā esošos deponētos naudas līdzekļus). 154. Kontu grupas "2610 Kase" kontos "2611 Pamatbudžeta līdzekļi", "2612 Speciālā budžeta līdzekļi", "2613 Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi" uzskaita budžeta iestādes naudu kasē sadalījumā pa budžetu veidiem, kontā "2614 Citu budžetu līdzekļi" uzskaita arī budžeta iestādes saņemtos naudas līdzekļus, kas nav tās īpašums, ja tie atrodas budžeta iestādes kasē. 155. Kontu grupas "2620 Norēķinu konti Valsts kasē vai kredītiestādēs" kontos "2621 Pamatbudžeta līdzekļi", "2622 Speciālā budžeta līdzekļi" un "2623Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi" uzskaita budžeta iestādes naudu norēķinu kontos Valsts kasē vai finanšu iestādēs (ieskaitot kontus, kuriem piesaistītas maksājumu kartes) sadalījumā pa budžetu veidiem. Kontā "2624Citu budžetu līdzekļi" uzskaita arī budžeta iestādes saņemtos naudas līdzekļus, kas nav tās īpašums, ja tie atrodas budžeta iestādes norēķinu kontos. 156. Kontu grupas "2630 Termiņnoguldījumi" kontos "2631 Pamatbudžeta līdzekļi", "2632 Speciālā budžeta līdzekļi", "2633 Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi" uzskaita budžeta iestādes termiņnoguldījumus, naudas līdzekļu depozītus, kuri noguldīti uz konkrētu termiņu vai citiem nosacījumiem, sadalījumā pa budžetu veidiem. Kontā "2634 Citu budžetu līdzekļi" uzskaita arī budžeta iestādes saņemtos naudas līdzekļus, kas nav tās īpašums, ja tie noguldīti termiņnoguldījumos. 157. Kontu grupas "2670 Nauda ceļā" kontos "2671 Pamatbudžeta līdzekļi", "2672 Speciālā budžeta līdzekļi", "2673 Ziedojumu un dāvinājumu līdzekļi" uzskaita naudu ceļā sadalījumā pa budžetu veidiem. Kontā "2674 Citu budžetu līdzekļi" uzskaita arī naudas līdzekļus, kas nav budžeta iestādes īpašums. Naudu ceļā uzskaita, ja budžeta iestāde saņem naudu tās kontā īsi pēc pārskata perioda slēgšanas un ir saņemts apliecinājums, ka pārskaitījums veikts iepriekšējā periodā. Šajā gadījumā budžeta iestāde uzskata, ka darījums noticis iepriekšējā periodā un perioda beigās attiecīgo summu atzīst kā naudu ceļā. Naudu ceļā uzskaita, ja līgumā ir paredzēts, ka saistības uzskatāmas par dzēstām tikai tad, kad adresāts saņēmis naudu savā kontā. 158. Kontu grupā "2700 Administrējamo iestāžu finansēšana" uzskaita pašvaldību asignējumus administrējamo budžeta iestāžu finansēšanai. 159. Kontā "2710 Asignējumi pašvaldību budžeta iestādēm" uzskaita pašvaldību asignējumus budžeta iestāžu un institūciju finansēšanai. 160. Kontu grupā "3000 Pašu kapitāls" uzskaita budžeta iestādes pašu kapitālu (neto aktīvu), kuru nosaka kā budžeta iestādes aktīvu atlikušo daļu pēc visu tās saistību atskaitīšanas. 161.(Svītrots ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832.) 162. Kontu grupā "3300 Rezerves" uzskaita budžeta iestādes ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves un pārējās rezerves. 163. Kontā "3310 Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves" uzskaita ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezultātā radušos vērtības palielinājumu. 163.1 Kontā "3320 Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve" uzskaita finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas gadījumos, kad tās uzskaita pašu kapitālā. 164. Kontā "3360 Pārējās rezerves" uzskaita ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas (pēc pašu kapitāla metodes) rezultātā radušos vērtības palielinājumu, ja kapitālsabiedrībā ir izmaiņas pašu kapitālā, kas neietekmē kapitālsabiedrības pārskata perioda rezultātu (pamatlīdzekļu pārvērtēšana). 165. Kontu grupā "3500 Budžeta izpildes rezultāti" uzskaita pārskata un iepriekšējo gadu budžeta izpildes rezultātus. 166. Kontu grupas "3510 Iepriekšējo pārskata gadu budžeta izpildes rezultāts" kontos "3511 Iepriekšējo pārskata gadu pamatbudžeta izpildes rezultāts", "3512 Iepriekšējo pārskata gadu speciālā budžeta izpildes rezultāts", "3513Iepriekšējo pārskata gadu ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts" un "3514Iepriekšējo pārskata gadu citu budžetu izpildes rezultāts" uzskaita attiecīgā budžeta veida iepriekšējo gadu budžeta izpildes rezultātus. 167. Kontu grupas "3520 Pārskata gada budžeta izpildes rezultāts" kontos "3521 Pārskata gada pamatbudžeta izpildes rezultāts", "3522 Pārskata gada speciālā budžeta izpildes rezultāts", "3523 Pārskata gada ziedojumu un dāvinājumu izpildes rezultāts" un "3524 Pārskata gada citu budžetu izpildes rezultāts" uzskaita attiecīgā budžeta veida pārskata gada budžeta izpildes rezultātu. 168. Kontā "4000 Uzkrājumi" uzskaita saistības, kurām nepiemīt noteikts laiks un apjoms. Šīs saistības attiecas uz pārskata gada vai iepriekšējo gadu darījumiem un pārskata sagatavošanas laikā ir paredzamas vai zināmas, bet to vērtība vai konkrētu saistību rašanās vai segšanas datums nav precīzi zināms. 169. (Svītrots ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832.) 170. (Svītrots ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832.) 171. (Svītrots ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832.) 172. (Svītrots ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832.) 173. (Svītrots ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832.) 174. (Svītrots ar MK 04.12.2007. noteikumiem Nr.832.) 175. Kontā "4200 Uzkrājumi paredzamām saistībām" uzskaita uzkrājumus saistībām, kurām nav precīzi zināms apjoms vai laiks, kad maksājums būs jāveic. 176. Kontu grupā "5000 Kreditori" uzskaita budžeta iestādes pašreizējās saistības, kuras radušās pagātnes darījumu (notikumu) rezultātā un kuru apmaksai nepieciešams budžeta iestādes resursu patēriņš. 177. Kontu grupā "5100 Ilgtermiņa saistības" uzskaita budžeta iestādes saistības, kuru atmaksa paredzēta vēlāk nekā pēc gada no bilances datuma. 178. Kontu grupā "5110 Ilgtermiņa aizņēmumi" uzskaita budžeta iestādes aizņēmumus ar atmaksas termiņu, kas pārsniedz gadu no bilances datuma. 179. Kontos "5111 Ilgtermiņa aizņēmumi no Latvijas kredītiestādēm", "5112 Ilgtermiņa aizņēmumi no Valsts kases", "5113 Ilgtermiņa aizņēmumi no ārvalstu institūcijām" un "5119 Pārējie ilgtermiņa aizņēmumi" uzskaita no attiecīgās aizdevēju grupas saņemtos ilgtermiņa aizņēmumus. 180. Kontā "5120 Ilgtermiņa saistības par saņemtajiem avansiem" uzskaita ilgtermiņa saistības par saņemtajiem avansiem. 181. Kontā "5130 Ilgtermiņa parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem" uzskaita saistības par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, kuru apmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma. 181.1 Kontā "5140 Ilgtermiņa uzkrātās saistības" uzskaita saistības par izdevumiem, kas attiecas uz pārskata periodu, bet par kuriem attaisnojuma dokuments pārskata periodā nav saņemts, vai tamlīdzīgas samērā precīzi aprēķināmas saistības, kuru atmaksa vai dzēšana paredzēta vēlāk nekā pēc gada no bilances datuma. 182. Kontā "5150 Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi" uzskaita ieņēmumus, kas atzīti (saņemti, nopelnīti) pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem periodiem, kuri būs vēlāk nekā pēc gada no bilances datuma. 182.1 Kontā "5151 Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi par pakalpojumiem" uzskaita ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumus par konkrētiem pakalpojumiem, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem periodiem. Šajā kontā uzskaita budžeta iestādes saņemto samaksu par pakalpojumiem, kurus sniedz nākamajos periodos. 182.2 Kontā “5152 Aprēķinātās, bet neizmaksātās pensijas un pabalsti” uzskaita neizmaksātās pensijas un pabalstus, kuri attiecas uz ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumiem. 182.3 Kontā “5153 Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi Eiropas Savienības finansētajiem projektiem” uzskaita ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumus, kas radušies saistībā ar Eiropas Savienības finansētajiem projektiem. 182.4 Kontā “5154 Ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem” uzskaita ilgtermiņā saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, kuri attiecas uz nākamo periodu ieņēmumiem. 182.5 Kontā “5919 Citi ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumi” uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos ilgtermiņa nākamo periodu ieņēmumus. 183. Kontu grupās "5160 Ilgtermiņa saistības par struktūrfondu projektiem", "5170 Ilgtermiņa saistības par Eiropas Savienības piešķirto Kohēzijas fonda projektu finansējumu" un "5180 Ilgtermiņa saistības par pārējiem Eiropas Savienības finansētajiem projektiem un ārvalstu finanšu palīdzību" uzskaita ilgtermiņa saistības, kas radušās saistībā ar Eiropas Savienības finansētajiem projektiem un ārvalstu finanšu palīdzību. 184. Kontu grupā "5190 Pārējās ilgtermiņa saistības" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās budžeta iestādes ilgtermiņa saistības. 185. Kontā "5191 Ilgtermiņa finanšu līzinga saistības" uzskaita finanšu līzinga saistības, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu no bilances datuma. 186. Kontā "5199 Pārējās iepriekš neklasificētās ilgtermiņa saistības" uzskaita pārējās ilgtermiņa saistības, kuras nav uzskaitītas kontos 5111-5191. 187. Kontu grupās "5200-5900 Īstermiņa saistības" uzskaita budžeta iestādes saistības, kuru atmaksa paredzēta gada laikā no bilances datuma. 188. Kontu grupas "5210 Īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa" kontos "5211 Īstermiņa aizņēmumi no Latvijas kredītiestādēm", "5212 Īstermiņa aizņēmumi no Valsts kases", "5213 Īstermiņa aizņēmumi no ārvalstu institūcijām" un "5219 Pārējie īstermiņa aizņēmumi un ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļa" uzskaita no attiecīgās aizdevēju grupas saņemtos īstermiņa aizņēmumus un ilgtermiņa aizņēmumu daļu, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. 189. Kontu grupā "5310 Īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem" uzskaita budžeta iestādes īstermiņa saistības par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, saistības par norēķiniem pret budžetu (pa budžetu veidiem) un citas īstermiņa saistības pret budžeta iestādēm, piegādātājiem un darbuzņēmējiem. 190. Kontā "5311 Saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem" uzskaita budžeta iestādes saistības par saņemtajām precēm un pakalpojumiem, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. 191. Kontos "5312 Saistības par pamatbudžeta norēķiniem", "5313 Saistības par speciālā budžeta norēķiniem" un "5314 Saistības par citu budžetu norēķiniem" uzskaita budžeta iestādes saistības pret attiecīgo budžetu. 192. Kontā "5315 Saistības par pensiju un pabalstu norēķinu atlikumiem izmaksu iestādēs" uzskaita norēķinus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai un citām budžeta iestādēm par pensiju un pabalstu izmaksām. 193. Kontā "5316Saistības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes saistības pret radniecīgajām kapitālsabiedrībām (virs 50 procentiem kapitāla), izņemot aizdevumus. 194. Kontā "5317 Saistības pret asociētajām kapitālsabiedrībām" uzskaita budžeta iestādes saistības pret asociētajām kapitālsabiedrībām (20-50procentu kapitāla), izņemot aizdevumus. 195. Kontā "5318 Saistības pret augstākām un padotībā esošām iestādēm" uzskaita saistības pret iestādēm, kas attiecībā pret budžeta iestādi ir padotībā esošas iestādes, vai pret iestādi, kas attiecībā pret budžeta iestādi ir augstāka iestāde. 196. Kontā "5319 Pārējās iepriekš neklasificētās saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem" uzskaita budžeta iestādes saistības, kuras nav uzskaitītas kontos 5311-5318. 197. Kontā "5410 Īstermiņa saistības par saņemtajiem avansiem" uzskaita īstermiņa saistības par saņemtajiem avansiem. 198. Kontā "5420 Īstermiņa uzkrātās saistības" uzskaita saistības par izdevumiem, kas attiecas uz pārskata periodu, bet par kuriem attaisnojuma dokuments (piemēram, rēķins) pārskata periodā nav saņemts, vai tamlīdzīgas samērā precīzi aprēķināmas saistības, kuru atmaksa vai dzēšana paredzēta gada laikā no bilances datuma. 198.1 Kontā "5421 Uzkrātās saistības norēķiniem ar darbiniekiem" uzskaita uzkrātās saistības budžeta iestādes norēķiniem ar darbiniekiem (piemēram, uzkrātās atvaļinājumu apmaksas). 198.2 Kontā "5422 Uzkrātās saistības norēķiniem par nodokļiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem" uzskaita budžeta iestādes uzkrātās saistības par aprēķinātajiem nodokļiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem. 198.3 Kontā "5423 Uzkrātās saistības procentu maksājumiem par aizņēmumiem" uzskaita uzkrātās saistības par budžeta iestādes aprēķinātajiem aizņēmumu procentu maksājumiem. 198.4 Kontā "5424 Uzkrātās saistības norēķiniem ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem" uzskaita uzkrātās saistības budžeta iestādes norēķiniem ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem (piemēram, saistības par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, par kuriem nav veikta samaksa un nav saņemts rēķins vai nepastāv oficiāla vienošanās ar piegādātāju). 198.5 Kontā "5429 Pārējās uzkrātās saistības" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās budžeta iestādes uzkrātās saistības (piemēram, budžeta iestādes maksājamās soda naudas par aizņēmumiem). 199. Kontu grupas "5500 Īstermiņa saistības par ārvalstu finanšu palīdzību un Eiropas Savienības politikas instrumentu finansētajiem pasākumiem" kontos uzskaita īstermiņa saistības, kas radušās saistībā ar Eiropas Savienības finansētajiem projektiem. 200. Kontu grupā "5600 Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot nodokļus)" uzskaita budžeta iestādes saistības par darba samaksu un ieturējumiem. 201. Kontā "5611 Norēķini par darba samaksu kārtējā mēnesī" uzskaita budžeta iestādes saistības pret personālu par kārtējā mēneša darba samaksu. 202. Kontā "5612 Norēķini par deponēto darba samaksu" uzskaita budžeta iestādes saistības par deponēto (neizņemto) personāla darba samaksu. 203. Kontā "5621 Ieturējumi pēc izpildrakstiem" uzskaita aprēķinātos un vēl nepārskaitītos ieturējumus no darbinieku darba samaksas. 204. Kontā "5622 Norēķini par apdrošināšanu" uzskaita aprēķinātos un vēl nepārskaitītos darbinieku apdrošināšanas maksājumus. 205. Kontā "5629 Citi ieturējumi" uzskaita ieturējumus no darbinieku darba samaksas, kas nav uzskaitīti kontos 5621 un 5622. 206. Kontu grupas "5720 Nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi" kontos "5721 Iedzīvotāju ienākuma nodoklis", "5722 Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", "5723 Pievienotās vērtības nodoklis" un kontā "5729Pārējie nodokļi" uzskaita budžeta iestādes saistības par nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumiem. 207. Kontu grupā "5810 Pārējās īstermiņa saistības" uzskaita citas iepriekš neklasificētās budžeta iestādes īstermiņa saistības. 208. Kontā "5811 Citas saistības pret personālu" uzskaita iepriekš neklasificētās saistības pret personālu, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. 209. Kontā "5812 Norēķini par stipendijām" uzskaita budžeta iestādes saistības par stipendijām, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. 210. Kontā "5813 Saistības par saņemto drošības naudu un citiem naudas līdzekļiem" uzskaita saistības par saņemto drošības naudu un citiem naudas līdzekļiem, kurus budžeta iestāde saņēmusi, rīkojot konkursus vai izsoles, vai citos gadījumos. 211. Kontā “5814 Īstermiņa finanšu līzinga saistības” uzskaita finanšu līzinga īstermiņa saistības vai ilgtermiņa saistību īstermiņa daļu. 212. Kontā "5815 Saistības pret budžetu" uzskaita budžeta iestādes saistības pret budžetu, kas radušās konstatēto iztrūkumu rezultātā un par iepriekšējiem budžeta gadiem atmaksāto debitoru parādu. 212.1 Kontā “5816 Īstermiņa operatīvā līzinga saistības” uzskaita operatīvā līzinga saistības vai ilgtermiņa saistību īstermiņa daļu. 213. Kontā "5819 Pārējās īstermiņa saistības" uzskaita pārējās iepriekš neklasificētās saistības, kuru apmaksas termiņš nepārsniedz gadu no bilances datuma. 214. Kontu grupā "5910 Nākamo periodu ieņēmumi" uzskaita ieņēmumus, kas atzīti (saņemti, nopelnīti) pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem periodiem. 215. Kontā "5911 Nākamo periodu ieņēmumi par pakalpojumiem" uzskaita ieņēmumus par konkrētiem pakalpojumiem, kas saņemti pirms bilances datuma, bet attiecas uz nākamajiem periodiem. Šajā kontā uzskaita budžeta iestādes saņemto samaksu par pakalpojumiem, kurus sniegs nākamajos pārskata periodos. 216. Kontā "5912 Aprēķinātās, bet neizmaksātās pensijas un pabalsti" uzskaita neizmaksātās pensijas un pabalstus, kuri attiecas uz nākamajiem periodiem. 217. Kontā "5913 Nākamo periodu ieņēmumi Eiropas Savienības finansētajiem projektiem" uzskaita nākamo periodu ieņēmumus, kas radušies saistībā ar Eiropas Savienības finansētajiem projektiem. 218. Kontā "5914 Nākamo periodu ieņēmumi par saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem" uzskaita saņemtos ziedojumus un dāvinājumus, kuri attiecas uz nākamajiem periodiem. 219. Kontā "5919 Citi nākamo periodu ieņēmumi" uzskaita pārējos iepriekš neklasificētos nākamo periodu ieņēmumus. 220. Kontu grupā "6000 Ieņēmumi" uzskaita budžeta iestādes ieņēmumus atbilstoši budžeta ieņēmumu klasifikācijai. 221. Kontu grupā "7000 Izdevumi" uzskaita budžeta iestādes izdevumus atbilstoši budžeta izdevumu klasifikācijai atbilstoši ekonomiskajām kategorijām. 222. Kontu grupā "8000 Dažādi ieņēmumi un izdevumi" uzskaita budžeta iestādes ar finanšu darbību saistītos un citus to parastai darbībai neraksturīgos ieņēmumus un izdevumus. 223. Kontu grupās "8110 Ieņēmumi no valūtas kursu svārstībām" un "8210 Izdevumi no valūtas kursu svārstībām" uzskaita finanšu ieņēmumus un izdevumus no ārvalstu valūtās uzskaitīto darījumu pārvērtēšanas. Minētos ieņēmumus un izdevumus klasificē pa budžetu veidiem. Valūtas kursu svārstību ieņēmumus un izdevumus iekļauj tajā budžeta grupā, uz kuru attiecas valūtā uzskaitītais aktīvs vai saistības. 224. Kontu grupās "8120 Procentu ieņēmumi" un "8220 Procentu izdevumi" uzskaita procentu ieņēmumus un izdevumus atbilstoši budžetu veidiem. 225. Kontu grupās "8130 Ieņēmumi no kapitāla daļu pārdošanas, vērtspapīru tirdzniecības un pārvērtēšanas" un "8230 Izdevumi no kapitāla daļu pārdošanas, vērtspapīru tirdzniecības un pārvērtēšanas" uzskaita pārvērtēšanas vai pārdošanas ieņēmumus vai izdevumus no vērtspapīru tirdzniecības un kapitāla daļu pārdošanas. 226. Kontā “8140 Ieņēmumi no ieguldījumu radniecīgajās un asociētajās kapitālsabiedrībās pārvērtēšanas vai pārsnieguma” uzskaita rezultātus, kas rodas, veicot ieguldījumu uzskaiti pēc pašu kapitāla metodes, un ieņēmumus no līdzdalības vērtības pārsnieguma. 226.1 Kontā “8242 Izdevumi no ieguldījumu radniecīgajās un asociētajās kapitālsabiedrībās vērtības samazinājuma” uzskaita izdevumus, kas rodas, veicot ieguldījumu uzskaiti pēc pašu kapitāla metodes no līdzdalības vērtības samazinājuma. 227. Kontu grupas "8300 Saņemtie un sniegtie ziedojumi un dāvinājumi" kontos "8310 Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem" un "8320 Izdevumi no ziedojumiem un dāvinājumiem" uzskaita budžeta iestādes ieņēmumus no saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem un izdevumus no sniegtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem. 228. Kontā "8311 Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem naudā" uzskaita ieņēmumus no saņemtajiem ziedojumiem, dāvinājumiem un mantojumiem naudā. 229. Kontā "8312 Ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem naturālā veidā" uzskaita ieņēmumus no saņemtajiem ziedojumiem, dāvinājumiem un mantojumiem naturālā veidā (piemēram, mantiskos). 230. Kontā “8321 Izdevumi no ziedojumiem un dāvinājumiem naudā” uzskaita ziedojumu un dāvinājumu izlietojumu. 231. Kontā “8322 Izdevumi no ziedojumiem un dāvinājumiem naturālā veidā” uzskaita ziedojumu un dāvinājumu naturālā veidā izlietojumu. 232. Kontu grupas "8400 Bezatlīdzības ceļā saņemtās un nodotās materiālās vērtības" kontos "8410 Ieņēmumi no bezatlīdzības ceļā saņemtajām materiālajām vērtībām" un "8420 Izdevumi no bezatlīdzības ceļā nodotajām materiālajām vērtībām" uzskaita budžeta iestādes ieņēmumus no bezatlīdzības ceļā saņemtajām materiālajām vērtībām un izdevumus no bezatlīdzības ceļā nodotajām materiālajām vērtībām. 233. Kontā “8411 Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas” uzskaita ieņēmumus no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas. 234. Kontā "8412 Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā esošajām budžeta iestādēm" uzskaita ieņēmumus no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā, pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm. 235. Kontā "8413 Ieņēmumi no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm" uzskaita ieņēmumus no vērtību saņemšanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm. 236. Kontā “8421 Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas” uzskaita izdevumus no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp budžeta iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas. 237. Kontā "8422 Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā esošajām budžeta iestādēm" uzskaita izdevumus no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp padotībā, pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm. 238. Kontā "8423 Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm" uzskaita izdevumus no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļā starp valsts un pašvaldību budžeta iestādēm. 239. Kontu grupās "8500 Pārējie ieņēmumi" un "8600 Pārējie izdevumi" kontos uzskaita budžeta iestādes pārējos iepriekš neklasificētos ieņēmumus un izdevumus. 240. Kontus "8510 Saņemtā atlīdzība no nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu pārdošanas" un "8610 No uzskaites izslēgto nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu vērtība" lieto, uzskaitot norakstītos, likvidētos un pārdotos nemateriālos ieguldījumus un pamatlīdzekļus. 241. Kontā "8520 Ieņēmumi no lauksaimniecības krājumu pārdošanas un pārvērtēšanas" un "8620 Izdevumi no lauksaimniecības krājumu norakstīšanas un pārvērtēšanas" uzskaita ieņēmumus vai izdevumus, kas veidojas, pārvērtējot lauksaimniecības aktīvus, ieņēmumus no lauksaimniecības krājumu pārdošanas vai izdevumus no lauksaimniecības krājumu norakstīšanas. 242. Kontā "8530 Ieņēmumi no kredītsaistību dzēšanas" uzskaita ieņēmumus, kas rodas, ja budžeta iestādei nav jāatmaksā kāda no tās kredītsaistībām (piemēram, nodokļu kapitalizācija, parādu dzēšana). 243. Kontos "8540 Inventarizācijās konstatētie pārpalikumi" un "8640Inventarizācijās konstatētie iztrūkumi" uzskaita inventarizācijā konstatētās starpības starp faktiskajiem datiem un uzskaites datiem. 244. Kontus “8550 Ieņēmumi no nedrošiem debitoru parādiem un avansiem izveidoto uzkrājumu samazināšanas”, “8630 Izdevumi debitoru prasību un aizdevumu dzēšanas norakstīšanai” un “8650 Izdevumi uzkrājumiem nedrošiem debitoru parādiem un avansiem” lieto šaubīgo debitoru uzkrājumu uzskaitei, izdevumu un avansu parādu atlikumu norakstīšanai un uzkrājumu apjoma pārskatīšanai. 245. Kontā "8580 Ieņēmumi no ilgtermiņa ieguldījumu sākotnējās atzīšanas iestādes bilancē" uzskaita aktīva vērtību, pieņemot aktīvu budžeta iestādes uzskaitē. 246. Kontos "8590 Pārējie iepriekš neklasificētie ieņēmumi" un "8690Pārējie iepriekš neklasificētie izdevumi" uzskaita darījumus, kuru uzskaite nav konkrēti paredzēta nevienā no noteiktajiem kontiem. Šajos kontos uzskaita arī ārkārtas ieņēmumus un ārkārtas izdevumus. 247. Zembilancē reģistrē budžeta iestādes iespējamos aktīvus, kuri radušies pagātnes notikumu rezultātā un kuru pastāvēšana apstiprināsies tikai atkarībā no viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde pilnībā nevar kontrolēt. 248. Zembilancē reģistrē budžeta iestādes iespējamās saistības, kas radušās pagātnes notikumu rezultātā, bet to iestāšanās vai neiestāšanās atkarīga no viena vai vairāku tādu nākotnes notikumu notikšanas vai nenotikšanas, kurus budžeta iestāde pilnībā nevar kontrolēt. Zembilancē norāda arī pašreizējās saistības, kuru dzēšanai nav nepieciešams budžeta iestādes resursu patēriņš, un pašreizējās saistības, kurām nav pietiekams pamatojums saistību vērtības noteikšanai. Ekonomikas ministrs A.K.Kariņš
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti
Statuss:
Zaudējis spēku
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|