Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību

Latvijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība, turpmāk dēvētas par "Līgumslēdzējām Pusēm", vēlēdamās veicināt ekonomisko sadarbību uz abpusēji izdevīgiem pamatiem, nolūkā radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem, ko vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji izdara otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, atzīstot, ka šādu ieguldījumu veicināšana un savstarpēja aizsardzība kalpos par stimulu uzņēmējdarbībai šajā jomā un veicinās abu Līgumslēdzēju Pušu labklājību,

vienojušās par sekojošo:

1. pants

Termini

Šī Līguma kontekstā:

1. Termins "ieguldījums" nozīmē visu veidu aktīvus, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs ieguldījis otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā atbilstoši tās likumdošanai, un tai skaitā, bet ne tikai ietilpst:

a) kustamais un nekustamais īpašums, kā arī jebkura cita veida īpašuma tiesības, tai skaitā hipotēkas, ķīlu zīmes, mantiskās vērtības apgrūtinājumi un līdzīgas tiesības;

b) akcijas, vērtspapīri un jebkura cita veida mantiska līdzdalība uzņēmējsabiedrībā;

c) īpašuma tiesības uz naudu, kas tikusi izmantota, lai radītu ekonomisku vērtību, vai arī īpašuma tiesības uz jebkura cita veida darbību, kurai ir ekonomiska vērtība;

d) autortiesības, rūpnieciskā īpašuma tiesības (tādas kā patenti,preču zīmes, rūpnieciskais dizains un modeļi, preču nosaukumi), "know - ho " un "good - will";

e) jebkādas tiesības veikt ekonomiska rakstura darbību, ko apstiprinājušas valsts varas iestādes, tai skaitā koncesijas uz dabas resursu izpēti, ieguvi un izmantošanu.

Jebkāda veida izmaiņas ieguldījumu formā nevar būt par iemeslu, lai mainītu to kā ieguldījumu statusu, bet tikai tādā gadījumā, ja šādas izmaiņas veiktas saskaņā ar ieguldījumu pieņēmējas valsts likumdošanu.

2. Termins "ieguldītājs" apzīmē:

a) Latvijā :

i) fiziskas personas, kurām ir Latvijas Republikas pilsonība saskaņā ar tās likumdošanu;

ii) juridiskas personas, to skaitā uzņēmējsabiedrības, korporācijas, biznesa asociācijas un citas organizācijas, kuru galvenie biroji atrodas Latvijas Republikas teritorijā, kā arī, kas ir dibināti vai izveidoti saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu;

b) Lietuvā :

i) fiziskas personas, kurām ir Lietuvas Republikas pilsonība saskaņā ar Lietuvas Republikas likumdošanu;

ii) jebkurš uzņēmums, kas par tādu tiek atzīts saskaņā ar Lietuvas Republikas likumdošanu, kā arī, kas reģistrēts Lietuvas Republikā saskaņā ar tās likumdošanu.

3. Termins "ieņēmumi" nozīmē visus līdzekļus, kas iegūti no ieguldījuma, un tai skaitā, bet ne tikai, ietver peļņu, kapitāla pieaugumus, procentus, dividendes un autora honorārus.No ieguldījumiem un atkārtotiem ieguldījumiem gūtiem ieņēmumiem tiek piemērota tāda pati aizsardzība un režīms kā sākotnējiem ieguldījumiem.

4. Termins "teritorija" apzīmē :

a) Latvijā: Latvijas Republikas teritoriju, tai skaitā jūras teritorijas, ieskaitot jūras gultni un augsnes apakškārtu, kas atrodas blakus teritoriālajiem ūdeņiem, vai kādai no minētajām teritorijām, kurā Latvijas Republika saskaņā ar starptautiskām tiesībām realizē savas suverēnās tiesības ar mērķi pētīt un izmantot šo zonu dabas resursus;

b) Lietuvā: Lietuvas Republikas teritoriju, ieskaitot teritoriālos piekrastes ūdeņus, un jebkuru jūras un zemūdens teritoriju,kurā Lietuvas Republika saskaņā ar starptautiskām tiesībām realizē savas tiesības ar mērķi pētīt, iegūt un saglabāt jūras gultni, tās dzīles un dabas resursus.

2. pants

Ieguldījumu veicināšana un pieņemšana

Abām Līgumslēdzējām Pusēm jāveicina, lai otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji veiktu ieguldījumus tās teritorijā, kā arī jāpieņem šādi ieguldījumi saskaņā ar tās likumdošanu.

3. pants

Ieguldījumu aizsardzība un tiem piemērojamais režīms

1. Abām Līgumslēdzējām Pusēm visos gadījumos jānodrošina otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem taisnīga un līdztiesīga attieksme, kā arī jānodrošina savā teritorijā ieguldījumu pilnīga drošība un aizsardzība.

Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm nepiemēro patvaļīgus vai cita veida diskriminējošus pasākumus, lai traucētu otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju izdarīto ieguldījumu pārvaldi, apsaimniekošanu, uzturēšanu vai atsavināšanu.

2. Abām Līgumslēdzējām Pusēm saskaņā ar to likumdošanu un starptautiskajiem līgumiem jāpiemēro otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem režīms, kas nav mazāk labvēlīgs kā tas, kas tiek nodrošināts kādas trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem.

3. Šī Panta noteikumi netiek izmantoti, lai piespiestu vienu Līgumslēdzēju Pusi attiecināt uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem jebkāda veida režīmu, priekšrocības vai privilēģijas, kuras tiek piemērotas kādas trešās valsts ieguldītājiem saskaņā ar:

a) visa veida jau pastāvošo vai nākotnē paredzamo muitas ūniju, kopējā tirgus, brīvo tirdzniecības zonu vai citu reģionālās ekonomiskās sadarbības formu;

b) jebkuru priekšrocību, ko rada jau pastāvoši vai nākotnē paredzami līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu vai jebkura cita vienošanās, kas attiecas uz nodokļu uzlikšanu.

4. pants

Ekspropriācija un kompensācija

1. Nevienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā nedrīkst tikt ekspropriēti, nacionalizēti vai pakļauti līdzīgām darbībām, ( turpmāk dēvētas par ekspropriāciju ), ja vien :

a ) šāda ekspropriācija notiek valstisku mērķu dēļ un saskaņā ar likumā paredzēto kārtību;

b) šāda ekspropriācija notiek bez diskriminācijas;

c) nekavējoties tiek izmaksāta adekvāta un efektīva kompensācija.

2. Šādai kompensācijai, kura minēta šī Panta 1. punkta c) apakšpunktā jālīdzinās ekspropriēto ieguldījumu tirgus vērtībai brīdī pirms to ekspropriācijas vai, pirms ekspropriācijas fakts kļuvis publiski zināms, un šī kompensācija jāizmaksā bez nevajadzīgas kavēšanās. Šai kompensācijai jāietver procenti, ko, sākot ar ekspropriācijas datumu, aprēķina saskaņā ar LIBOR kursu. Kompensācijai jābūt efektīvi realizējamai un brīvi pārvedamai.

3. Ieguldītājiem, kuru aktīvi ekspropriēti, ir tiesības no ekspropriētājas Līgumslēdzējas Puses attiecīgajām juridiskajām vai administratīvajām varas iestādēm pieprasīt tūlītēju novērtējumu, lai noteiktu vai šāda ekspropriācija, kā arī jebkāda kompensācija izdarīta saskaņā ar šajā Pantā noteiktajiem principiem un ekspropriētājas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu.

4.Gadījumā, ja kādas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji attiecībā uz viņu ieguldījumiem cieš zaudējumus, kuru iemesls ir karš, ārkārtas stāvokļa ievešana valstī, sacelšanās, nemieri vai citi līdzīga rakstura notikumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, otrai Līgumslēdzējai Puse jāpiemēro šīs valsts ieguldītājiem ne mazāk labvēlīgs režīms kā tas, kāds tiek attiecināts uz jebkuras trešās valsts ieguldītājiem. Jebkura kompensācija attiecībā uz minēto jāizmaksā bez nevajadzīgas kavēšanās un tai jābūt brīvi pārvedamai.

5. pants

Pārvedumi

1. Katrai Līgumslēdzējai Pusei jānodrošina otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem ar ieguldījumiem saistīto maksājumu brīvi pārvedumi, kas tiek izdarīti brīvi konvertējamā valūtā bez nevajadzīgas kavēšanās. Starp šādiem pārvedumiem īpaši minami:

a) kapitāls un papildlīdzekļi, kas nepieciešami ieguldījuma uzturēšanai vai palielināšanai;

b) ienākumi, peļņa, procenti, dividendes un citi tekošie ienākumi;

c) ienākumi no pilnīgas vai daļējas ieguldījumu likvidācijas,

d) regulāri aizdevumu pamatmaksājumi, kas tiek regulāri aprēķināti, dokumentos noformēti un kuriem ir tiešs sakars ar ieguldījumu;

e) kompensācija, kas noteikta 4. pantā.

f) to vienas Līgumslēdzējas Puses fizisko personu atalgojums, kurām otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā atļauts strādāt ar ieguldījumu.

2. Pārvedumi brīvi konvertējamā valūtā tiek izdarīti bez nevajadzīgas kavēšanās saskaņā ar procedūrām, kuras noteikusi tā Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā ieguldījums izdarīts.

3. Līgumslēdzējas Puses apņemas piešķirt šī Panta 1. un 2. punktā noteiktajiem pārvedumiem tikpat labvēlīgu režīmu kā to, kāds tiek piešķirts ar jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem saistītajiem pārvedumiem.

6. pants

Aizvietošanas princips

1. Gadījumā, ja viena Līgumslēdzēja Puse vai tās pilnvarota iestāde (Pirmā Līgumslēdzēja Puse) saskaņā ar garantiju, ko tā sniegusi attiecībā uz ieguldījumiem, kas ieguldīti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, izdara maksājumus, otrajai Līgumslēdzējai Pusei jāatzīst:

a) Puses, kas uzticējusi garantiju, visa veida tiesību vai pretenziju nodošanu pirmajai Līgumslēdzējai Pusei vai nu saskaņā ar likumdošanu, vai likumdošanai atbilstoša pārveduma ietvaros, kā arī tas,

b) ka pirmajai Līgumslēdzējai Pusei saskaņā ar aizvietošanas principu ir tiesības pārņemt šādas tiesības un celt pretenzijas tādā pašā mērā, kādā to varētu Puse, kas uzticējusi garantiju.

2. Pirmajai Līgumslēdzējai Pusei jebkuros apstākļos tiek nodrošināts tāds pats statuss attiecībā uz:

a) tiesībām un prasībām, kas iegūtas pateicoties šim pilnvarojumam un

b) jebkuriem maksājumiem, kas tiek saņemti saskaņā ar tām tiesībām un prasībām, kuras garantijas uzticētajai Pusei ir jāsaņem saskaņā ar šo Līgumu attiecībā uz minētajiem ieguldījumiem un ar tiem saistītajiem ienākumiem.

7. pants

Ieguldījumu strīdi starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju

1. Paziņojums par strīdu, kas var izcelties starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju attiecībā uz ieguldījumiem, tiek izdarīts rakstveidā.

Tam jāietver ieguldītāja detalizēts apraksts, kas adresēts tai Līgumslēdzējai Pusei, kuras teritorijā izdarīts ieguldījums. Ja iespējams, Puses cenšas atrisināt savas domstarpības draudzīgas vienošanās ceļā.

2. Gadījumā, ja šādu strīdu nav iespējams atrisināt draudzīgā ceļā sešu mēnešu laikā no dienas, kad iesniegts 1. punktā raksturotais paziņojums, pēc jebkuras Puses prasības un pēc ieguldītāja izvēles strīdu jāiesniedz izskatīšanai vai nu:

a) īpaši izveidotai (ad hoc) šķīrējtiesai, kas izskata strīdu saskaņā ar ANO Starptautiskās tirdzniecības noteikumu komitejas (UNCITRAL) 1976. gadā pieņemtajiem šķīrējtiesas noteikumiem, vai arī,

b) Starptautiskajam ieguldījumu strīdu izskatīšanas centram (ICSID), kas izveidots saskaņā ar 1965. gada Konvenciju par ieguldījumu strīdu izskatīšanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, strīda izskatīšanai saskaņā ar šķīrējtiesas procedūras noteikumiem gadījumos, kad abas Līgumslēdzējas Puses pievienojušās minētajai Konvencijai.

3. Šķīrējtiesas lēmumi ir galīgi un saistoši abām strīda pusēm. Katrai Līgumslēdzējai Pusei jāpilda šķīrējtiesas lēmumus saskaņā ar tās likumdošanu un saskaņā ar 1958. gada Apvienoto Nāciju Konvenciju "Par ārzemju šķīrējtiesas lēmumu atzīšanu un izpildīšanu" (Ņujorkas konvencija), ja Līgumslēdzējas Puses pievienojušās minētajai konvencijai. Šķīrējtiesai jānotiek valstī, kura ir pievienojusies Ņujorkas konvencijai.

8. pants

Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm

1. Jebkurš strīds starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu, cik tālu tas iespējams, jākārto, izmantojot diplomātiskos kanālus.

2. Gadījumā, ja Līgumslēdzējām Pusēm neizdodas panākt savstarpēju vienošanos sešu mēnešu laikā no strīda uzsākšanas, pēc vienas Līgumslēdzējas Puses lūguma strīdu jānodod izskatīšanai šķīrējtiesā.

3. Šādas šķīrējtiesas veidošana notiek katram atsevišķam gadījumam sekojošā veidā. Divu mēnešu laikā no datuma, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm saņēmusi lūgumu par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā, katrai Līgumslēdzējai Pusei jāieceļ viens šķīrējtiesnesis. Šie divi šķīrējtiesneši turpmāko divu mēnešu laikā kopīgi izraugās trešo šķīrējtiesnesi, kas ir kādas trešās valsts pilsonis. Šis trešais šķīrējtiesnesis izpilda šķīrējtiesas priekšsēdētāja pienākumus no tā brīža, kad to akceptē abas Līgumslēdzējas Puses.

4. Gadījumā, ja šķīrējtiesa netiek izveidota laikā, kas minēts šā Panta 3. punktā, kā arī, ja nav panākta nekāda cita vienošanās, jebkura Līgumslēdzēja Puse var lūgt Starptautiskās tiesas prezidentu veikt jebkuras nepieciešamās nozīmēšanas. Ja Prezidents ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai arī, ja viņš nespēj veikt minēto funkciju citu iemeslu dēļ, veikt nepieciešamās nozīmēšanas jāaicina viceprezidents. Ja viceprezidents ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai ja viņš (viņa) citu iemeslu dēļ nespēj izpildīt minēto funkciju, veikt nepieciešamās nozīmēšanas jālūdz tam Starptautiskās tiesas loceklim, kurš ir nākamais pēc vecākuma un kuram nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonības.

5. Par tiesas procesuālo kārtību lemj pati šķīrējtiesa saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Šķīrējtiesa savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Šķīrējtiesas lēmumi ir galīgi un saistoši abām Līgumslēdzējām Pusēm.

6. Katrai Līgumslēdzējai Pusei jāapmaksā sava šķīrējtiesneša un tā pārstāvniecības šķīrējtiesā izdevumi; priekšsēdētāja izdevumi un pārējās izmaksas līdzīgās daļās jāsedz abām Līgumslēdzējām Pusēm. Vienlaikus šķīrējtiesai ir tiesības pieņemt lēmumu, ka viena no Līgumslēdzējām Pusēm segs lielāku izdevumu daļu, un šāds lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm.

9. pants

Labvēlīgāku nosacījumu piemērošana

1. Gadījumā, ja viena Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar tās likumdošanu vai saskaņā ar starptautiskām līgumsaistībām, kas jau pastāv vai tiek nodibinātas vēlāk, paredz uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju veiktajiem ieguldījumiem attiecināt nosacījumus, kas ir labvēlīgāki par tiem, kurus paredz šis Līgums, tad piemērojami tie nosacījumi, kas ir labvēlīgāki.

10. pants

Konsultācijas un informācijas apmaiņa

Katra Līgumslēdzēja Puse pēc otras Līgumslēdzējas Puses lūguma nekavējoties piekrīt konsultācijām attiecībā uz šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu. Pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūguma notiek informācijas apmaiņa attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses likumu, noteikumu, lēmumu, administratīvu procedūru vai politikas piemērošanu ieguldījumiem, uz kuriem attiecas šis Līgums.

11. pants

Labojumi

No šī Līguma spēkā stāšanās brīža vai arī jebkad vēlāk, šī Līguma noteikumi var tikt laboti tādā veidā, par kādu vienojušās abas Līgumslēdzējas Puses. Šādi labojumi stājas spēkā no brīža, kad Līgumslēdzējas Puses informējušas viena otru, ka visas nepieciešamās konstitucionālās prasības, lai tie stātos spēkā, izpildītas.

12. pants

Līguma stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšanās

1. Šis Līgums stājas spēkā no dienas, kad Līgumslēdzējas Puses paziņojušas viena otrai, ka visas nepieciešamās konstitucionālās prasības, lai šis Līgums stātos spēkā, ir izpildītas.

2. Šis Līgums paliks spēkā piecpadsmit (15) gadus. Tas būs spēkā vēl pēc tam divpadsmit mēnešus no tā brīža, kad kāda no Līgumslēdzējām Pusēm rakstveidā informēs otru Līgumslēdzēju Pusi par savu nodomu lauzt šo līgumu.

3. Attiecībā uz ieguldījumiem, kas izdarīti pirms šī Līguma laušanas datuma, Līguma noteikumi, kas ietverti no 1. līdz 11. pantam paliek spēkā uz piecpadsmit (15) gadu ilgu termiņu, ko skaita no šī datuma.

Parakstīts divos eksemplāros Viļņā, 1996.gada 7.februārī latviešu, lietuviešu un angļu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. Gadījumā, ja rodas domstarpības par šī teksta interpretāciju, par pamatu tiek ņemts teksts angļu valodā.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Valsts:
 Lietuva
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 23.07.1996.
Parakstīts:
 07.02.1996.
Parakstīšanas vieta: 
Viļņa
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 84, 15.05.1996.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
999
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)