Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokols par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā

* Lihtenšteinas Hercogistei ir muitas ūnija ar Šveici un tā ir arī Eiropas Ekonomiskās Telpas Līguma Dalībvalsts

** Šajā pantā dotā kumulācija nav attiecināma uz Turcijas izcelsmes materiāliem, kas uzskaitīti šī Protokola V Pielikuma sarakstā

Latvijas Republika (turpmāk tekstā Latvija) un Slovēnijas Republika (turpmāk tekstā Slovēnija),

Atsaucoties uz 1996. gada 22.aprīlī Rīgā parakstīto Brīvās tirdzniecības līgumu starp Latvijas Republiku, no vienas puses, un Slovēnijas Republiku, no otras puses, un 38. pantu;

Ievērojot to, ka B Protokola termins "izcelsmes produkti" definīcija ir jāmaina, lai nodrošinātu paplašinātās kumulācijas sistēmas, kas pieļauj Eiropas Kopienas, Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Bulgārijas, Rumānijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Slovēnijas, Eiropas Ekonomiskās Telpas (šeit un turpmāk "EET"), Islandes, Norvēģijas un Šveices izcelsmes materiālu lietošanu, atbilstošu darbību;

Ievērojot to, ka būtu jārekomendē turpināt piemērot līdz 2000. gada 31. decembrim B Protokola 15. pantā minēto noteiktas likmes maksājumu sistēmu saistībā ar aizliegumu atmaksāt muitas nodokli vai atbrīvot no tā;

Ievērojot to, ka būtu nepieciešams paplašināt kumulācijas sistēmu arī uz noteiktām Turcijas izcelsmes precēm;

Ievērojot to, ka būtu vēlams mainīt B Protokola 3., 4. un 12. pantu formulējumus, lai veicinātu tirdzniecību un vienkāršotu administratīvos uzdevumus;

Ievērojot to, ka jāprecizē apstrādes un pārstrādes noteikumu saraksts, kas jāizpilda neizcelsmes materiāliem, lai tie iegūtu izcelsmes statusu, ņemot vērā izmaiņas pārstrādes metodēs un atsevišķu izejmateriālu trūkumu,

IR NOLĒMUŠAS SEKOJOŠO:

1. pants

B Protokols par "izcelsmes produktu" jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm tiek mainīts sekojoši:

1. 1. (i) pants tiek aizvietots ar:

"(i) par "pievienoto vērtību" tiek uzskatīta ex-works cena mīnus katra iekļautā materiāla, kuru izcelsme ir kāda no 3. un 4. pantā minētajām valstīm, muitas vērtība vai, ja muitas vērtība nav zināma vai to nevar noteikt, pirmā cena, ko apstiprināmi maksā par šīm precēm Latvijā vai Slovēnijā.";

2) 3. un 4. panti tiek aizvietoti ar sekojošo:

" 3. pants

Kumulācija Slovēnijā

1. Nekādi neietekmējot 2.panta nosacījumus, produkti tiks uzskatīti par Slovēnijas izcelsmes produktiem, ja tie ir iegūti tur, iekļaujot Kopienas, Bulgārijas, Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovēnijas, Rumānijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Slovēnijas, Islandes, Norvēģijas, Šveices (ieskaitot Lihtenšteinu*) vai Turcijas** izcelsmes materiālus, saskaņā ar līgumu starp Slovēniju un katru no šīm valstīm Protokolu par preču izcelsmes noteikumiem nosacījumiem, nodrošinot, ka Slovēnijā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz šī Protokola 7. pantā minēto. Šādiem materiāliem nav jābūt izgājušiem pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.

2. Ja apstrāde vai pārstrāde, kas veikta Slovēnijā nepārsniedz 7. pantā minētās operācijas, iegūtais produkts tiks uzskatīts par Slovēnijas izcelsmes produktu tikai tad, ja vērtība, kas tur pievienota, ir lielāka par izmantoto jebkuras no 1. paragrāfā minētās valsts izcelsmes materiālu vērtību. Ja tā nav, iegūtais produkts tiek uzskatīts par tās valsts izcelsmes produktu, kuras izmantoto materiālu ražošanai Slovēnijā vērtība ir vislielākā.

3. Produkti, kuru izcelsme ir kāda no 1. paragrāfā minētajām valstīm un kuri netiek pakļauti jebkādai apstrādei vai pārstrādei Slovēnijā, saglabā to izcelsmi, ja tiek eksportēti uz kādu no šīm valstīm.

4. Kumulācija, kas nodrošināta ar šo pantu, var tikt pielietota tikai attiecībā uz materiāliem un produktiem, kas ieguvuši savu izcelsmi piemērojot identiskus izcelsmes noteikumus šajā Protokolā minētajiem.

4. pants

Kumulācija Latvijā

1. Nekādi neietekmējot 2. panta nosacījumus, produkti tiks uzskatīti par Latvijas izcelsmes produktiem, ja tie ir iegūti tur, iekļaujot Kopienas, Bulgārijas, Polijas, Ungārijas, »ehijas, Slovēnijas, Rumānijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Slovēnijas, Islandes, Norvēģijas, Šveices (ieskaitot Lihtenšteinu *) vai Turcijas ** izcelsmes materiālus, saskaņā ar līgumu starp Latviju un katru no šīm valstīm Protokolu par preču izcelsmes noteikumiem nosacījumiem, nodrošinot, ka Latvijā veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz šī Protokola 7. pantā minēto. Šādiem materiāliem nav jābūt izgājušiem pietiekamu apstrādi vai pārstrādi.

2. Ja apstrāde vai pārstrāde, kas veikta Latvijā nepārsniedz 7.pantā minētās operācijas, iegūtais produkts tiks uzskatīts par Latvijas izcelsmes produktu tikai tad, ja vērtība, kas tur pievienota, ir lielāka par izmantoto jebkuras no 1. paragrāfā minētās valsts izcelsmes materiālu vērtību. Ja tā nav, iegūtais produkts tiek uzskatīts par tās valsts izcelsmes produktu, kuras izcelsmes materiālu vērtība ir vislielākā, tos izmantojot ražošanā Latvijā.

3. Produkti, kuru izcelsme ir kāda no 1. paragrāfā minētajām valstīm un kuri netiek pakļauti jebkādai apstrādei vai pārstrādei Latvijā, saglabā to izcelsmi, ja tiek eksportēti uz kādu no šīm valstīm.

4. Kumulācija, kas nodrošināta ar šo pantu, var tikt pielietota tikai attiecībā uz materiāliem un produktiem, kas ieguvuši savu izcelsmi piemērojot identiskus izcelsmes noteikumus šajā Protokolā minētajiem.

 

3. 12. pants tiek aizvietots ar sekojošo:

" 12. pants

Teritoriālais princips

1. Izņemot kā noteikts 3. un 4. pantos un šī panta 3. paragrāfā, II Nodaļā aprakstītajiem nosacījumiem izcelsmes iegūšanai ir jābūt izpildītiem Latvijā un Slovēnijā.

2. Izņemot kā dots 3. un 4. pantos, ja izcelsmes preces, kas eksportētas Latvijas vai Slovēnijas uz citu valsti, tiek atsūtītas atpakaļ, tās jāuzskata par neizcelsmes, ja vien muitas iestādēm var pierādīt, ka:

(a) atpakaļ atsūtītās preces ir tās pašas preces, kuras tika eksportētas; un

(b) tās nav tikušas pakļautas nekādām darbībām vairāk kā tām, kas nepieciešamas, lai saglabātu tās labā stāvoklī kamēr tās atradās šajā valstī vai kamēr tikušas eksportētas.

3. Izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar II Nodaļā aprakstītajiem noteikumiem neietekmēs ārpus Latvijas vai Slovēnijas veiktā apstrāde vai pārstrāde materiāliem, kuri eksportēti no Latvijas vai Slovēnijas un pēc tam reimportēti tur, nodrošinot, ka:

(a) minētie materiāli ir pilnībā iegūti Latvijā vai Slovēnijā vai tiem pirms eksportēšanas ir veikta apstrāde vai pārstrāde vairāk kā 7. pantā aprakstītās nepietiekamās operācijas; un

(b) muitas iestādēm var uzrādīt, ka:

(i) reimportētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus; un

(ii) kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Latvijas vai Slovēnijas, piemērojot šī panta nosacījumus, nepārsniedz 10 % no gala produkta, kam tiek pieprasīts izcelsmes statuss, ex-works cenas.

4. 3.paragrāfa nolūkiem II Nodaļā aprakstītie izcelsmes statusa iegūšanas noteikumi neattieksies uz apstrādi vai pārstrādi, kas veikta ārpus Latvijas vai Slovēnijas. Ja II Pielikuma sarakstā, nosakot gala produkta izcelsmes statusu, tiek piemērots noteikums, kas nosaka maksimālo vērtību visiem izmantotajiem neizcelsmes materiāliem, visu neizcelsmes materiālu, kas izmantoti ieinteresētās puses teritorijā, kopējā vērtība, saskaitot kopā ar ārpus Latvijas un Slovēnijas iegūto kopējo pievienoto vērtību, piemērojot šī panta noteikumus, nepārsniegs minēto daudzumu procentuāli.

5. 3. un 4. paragrāfu noteikumu piemērošanas nolūkā "kopējā pievienotā vērtība" nozīmē visas izmaksas, kas rodas ārpus Latvijas un Slovēnijas, ieskaitot tur izmantotos materiālus.

6. 3. un 4. paragrāfu noteikumi neattiecas uz produktiem, kuri neatbilst II Pielikuma sarakstā dotajiem nosacījumiem vai kuri var tikt uzskatīti kā pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti tikai ja tiek pielietoti 6(2). pantā aprakstītie vispārīgie noteikumi.

7. 3. un 4. paragrāfu noteikumi neattiecas uz produktiem, kuri tiek aprakstīti Harmonizētās Sistēmas 50. līdz 63. grupās.

8. Jebkura veida apstrāde vai pārstrāde, kas ietverta šī panta noteikumos un kas veikta ārpus Latvijas vai Slovēnijas, tiks veikta saskaņā ar līgumiem par ievešanu uz pārstrādi vai līdzīgiem līgumiem."

4. 13., 14., 15., 17., 21., 27., 30. un 32. pantos vārdi "... 4. pantā ..." tiks aizvietots ar "... 3. un 4. pantos ...";

5. 15. (6) panta pēdējā paragrāfā datums "1998. gada 31. decembrim" tiks aizvietots ar "2000. gada 31. decembrim";

6. 26(1). pantā termini "C2/CP3" tiks aizvietoti ar "CN22/CN23";

7. I Pielikuma 5.2. Piezīmē:

(a) starp uzskaitījumu

"- mākslīgie pavedieni" un

"- sintētiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna"

tiks ievietots sekojošais:

"- strāvu vadoši pavedieni"

(b) piektais Piemērs ("Tepiķis ar pušķiem ... svara nosacījumi.") tiks svītrots

8. II Pielikums tiks mainīts sekojoši:

(a) sekojošais tiek ielikts starp HS pozīcijām 2202 un 2208:

"HS Preces apraksts Ar neizcelsmes materiāliem veiktā apstrāde vai
pozīcija pārstrāde, lai tie iegūtu izcelsmes statusu
(1) (2) (3) vai (4)
2207 Nedenaturēts etilspirts ar spirta 80% Ražošana:
vai vairāk no tilpuma; - visus izmantotos materiālus
etilspirts un citi spirti, denaturēti, klasificē pozīcijā citā,
ar jebkuru spirta saturu kā 2207 vai 2208"

(b) ieraksts 57. grupai tiks mainīts ar:

"57. grupa Paklāji un citas tekstila grīdsegas:
- No adatu cauršūtā filca Ražošana no 1:
- dabīgajām šķiedrām, vai
- ķīmiskiem materiāliem vai
tekstila pulpas
Tomēr var izmantot:
- 5402 pozīcijā klasificēto
polipropilēna pavedienu,
- 5503 vai 5506 pozīcijā klasificētos
polipropilēna pavedienus,
- 5501 pozīcijas polipropilēna
pavedienu grīstes,
kuru lineārais blīvums visos
monopavediena vai šķiedras gadījumos
ir mazāks par 9 decitekiem, nodrošinot,
ka to vērtība nepārsniedz 40% no
produkcijas ex works cenas
- džutas audumi var tikt izmantoti
oderējumam
- No pārējā filca Ražošana no 1:
- nekārstām vai neķemmētām vai
citādi neapstrādātām dabīgām šķiedrām,
- ķīmiskiem materiāliem vai
tekstila pulpas
- Pārējie Ražošana no 1:
- kokosšķiedras vai džutas dzijas 2,
- sintētiskās vai mākslīgās pavedienu dzijas,
- dabīgām šķiedrām, vai
- nekārstām vai neķemmētām vai
citādi vērpšanai neapstrādātām
sintētiskām štāpeļšķiedrām
- džutas audumi var tikt lietoti oderējumam

1 Īpašos nosacījumus attiecībā uz produkciju, kas iegūta no jauktiem tekstilmateriāliem, skat. 5. ievadpiezīmi.

2 Džutas dzijas pielietošana tiek atļauta no 2000. gada 1. jūlija.";

(c) II pielikuma HS pozīcijas 7006 ieraksts tiks aizvietots ar:

 

"7006 Preču pozīcijās 7003, 7004 vai 7005
klasificētais stikls, izliekts, slīpēts,
gravēts, urbts, emaljēts vai citādā veidā
apstrādāts, bez rāmja, un nav Ražošana no nepārklāta stikla
kombinēts ar citiem materiāliem: plāksnes, kas klasificēta
- stikla plāksne, kas pārklāta ar 7006 pozīcijā
dielektrisku pārklājumu,
pusvadītāju kategorija saskaņā Ražošana no 7001 pozīcijā
ar SEMII 1 standartiem klasificētajiem materiāliem
- pārējie

1 SEMII - Semiconductor Equipment and Materials Institute Incorporated.";

(d) II pielikuma HS pozīcijas 7601 noteikumi tiks aizvietoti ar:

 

"7601 Neapstrādāts alumīnijs Ražošana, kurā:
- visi izmantotie materiāli tiek
klasificēti citā pozīcijā kā produkts; un
- visu izmantoto materiālu vērtība
nepārsniedz 50 % produkta
ex-works cenas
vai
Ražošana no termiski vai elektrolītiski
apstrādāta nekausēta alumīnija vai
alumīnija atgriezumiem un lūžņiem"

 

9. IV pielikumā minētais muitas deklarācijas teksts slovēņu valodā tiek aizvietots ar sekojošu tekstu: "Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carisnkih organov št ...(1))izjavljam, da, razen ce ni drugace jasno navedeno, ima to blago preferencialno...(2) poreklo."

2. pants

1. Šis Papildprotokols stāsies spēkā pēdējā paziņojuma dienā par iekšējo juridisko spēkā stāšanās prasību izpildi.

2. Latvijas Republika un Slovēnijas Republika piemēros šo Papildprotokolu uz pagaidu nosacījumiem, sākot ar nākošā mēneša pirmo dienu pēc Papildprotokola parakstīšanas datuma.

Parakstīts Rīgā, 1998. gada 30. decembrī, divos eksemplāros angļu valodā.

 

Latvijas Republikas vārdā Jānis Vanags Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs

Slovēnijas Republikas vārdā Boris Frlec ārlietu ministrs

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēku zaudējis
Spēku zaudējis
Valsts:
 Slovēnija
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 31.01.2003.
Parakstīts:
 30.12.1998.
Piemēro no:
 01.05.1999.
Parakstīšanas vieta: 
Rīga
Zaudē spēku:
 01.05.2004.
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 345/347, 04.10.2000.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
988
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)