Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
LĪGUMS
STARP DĀNIJU, IGAUNIJU, SOMIJU, ISLANDI, LATVIJU, LIETUVU, NORVĒĢIJU UN ZVIEDRIJU PAR ZIEMEĻU INVESTĪCIJU BANKU

Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Zviedrijas, turpmāk šajā tekstā - "Dalībvalstu", valdības nolūkā nostiprināt un turpmāk attīstīt sadarbību savā starpā ar Ziemeļu Investīciju bankas, ko 1975. gadā sākotnēji dibinājušas piecas Ziemeļu valstis, kā kopējas starptautiskas finanšu institūcijas starpniecību, un kam ir tāds pat statuss kā citām juridiskajām personām, kuras veic līdzīgu darbību Dalībvalstīs un ārpus tām, ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Ziemeļu Investīciju bankas, turpmāk tekstā - "Banka", mērķis ir nodrošināt finansējumu atbilstoši stabilas banku darbības principiem un, ņemot vērā sociālekonomiskus apsvērumus, īstenot investīciju projektus, kas interesē Dalībvalstis un citas šādu finansējumu saņemošas valstis.

Bankai ir starptautiskas juridiskas personas statuss ar pilnīgu tiesībspēju. It sevišķi tai ir pilnvaras slēgt līgumus, iegādāties un pārdot nekustamo un kustamo īpašumu un būt par prasītāju vai atbildētāju prāvās tiesu iestādēs un citās varas iestādēs.

2. pants

Banka veic savu darbību saskaņā ar saviem Statūtiem, kas ir šī Līguma pielikums. Šos Statūtus var grozīt ar Pārvaldnieku padomes lēmumu pēc Bankas Direktoru valdes priekšlikuma vai atzinuma, izņemot noteikumus par Pārvaldnieku valdes sastāvu un pilnvarām. Ziemeļu Padomei un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem tiek dota iespēja iesniegt atzinumu par priekšlikumiem attiecībā uz Statūtu grozījumiem, kas ir būtiski svarīgi Bankas mērķa, darbības un vadīšanas ziņā.

3. pants

Bankas pamatkapitālu iemaksā Dalībvalstis. Par jebkuru pamatkapitāla palielinājumu vai samazinājumu lemj Pārvaldnieku padome pēc Bankas Direktoru valdes priekšlikuma.

Pamatkapitāla lielums, iespējas palielināt vai samazināt pamatkapitālu un tā sadalījums starp Dalībvalstīm ir norādīts Statūtos.

4. pants

Bankas galvenais birojs atrodas Helsinkos.

5. pants

Pret Banku var tikt ierosināta tiesas prāva tikai kompetentas jurisdikcijas tiesā tās valsts teritorijā, kurā Bankai ir izveidojusi savu biroju vai nozīmējusi pārstāvi tiesas pavēstes saņemšanai, vai ja Banka citādi ir skaidri akceptējusi šādu jurisdikciju. Tomēr Dalībvalsts vai personas, kas darbojas Dalībvalsts vārdā vai balstās uz prasību no Dalībvalsts, var ierosināt tiesas prāvu tikai tad, ja Banka tam ir skaidri piekritusi.

Bankas īpašumam un aktīviem, neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja, ir imunitāte pret tiesas vai administratīvas iestādes sprieduma vai lēmuma izpildi līdz brīdim, kad šāds spriedums vai lēmums ir kļuvis galīgs.

6. pants

Bankas īpašumam un aktīviem, neatkarīgi no to atrašanās vietas un turētāja, ir imunitāte pret pārmeklēšanu, rekvizēšanu, konfiskāciju un ekspropriāciju, ko veic ar izpildu vai likumdošanas pasākumiem.

Bankai, tās īpašumam un aktīviem ir imunitāte pret procesuāliem piespiedu pasākumiem, tādiem kā apķīlāšana.

7. pants

Bankas telpas un arhīvi, un visi tai piederošie vai tās glabātie dokumenti ir neaizskarami.

8. pants

Pret Bankas oficiālajiem paziņojumiem katrai Dalībvalstij jāizturas tāpat kā pret jebkuras citas Dalībvalsts oficiālajiem paziņojumiem.

9. pants

Banka, tās ieņēmumi, aktīvi un īpašums ir atbrīvoti no visiem nodokļiem atbilstoši šajā pantā dotajiem paskaidrojumiem.

Banka ir atbrīvota no nodokļa, ar ko apliekami saistībā ar Bankas oficiālo darbību veicamie nekustamā īpašuma un vērtspapīru pārdošanas un nodošanas darījumi.

Bankas aizņēmumi un aizdevumi, kā arī aizņēmumi no Bankas un Bankas pamatkapitāla palielinājumi ir atbrīvoti no visiem līdzīga rakstura nodokļiem un nodevām.

Ja Banka savā vārdā vai speciālu ar Bankas darbību saistītu fondu, ko Banka tieši pārvalda kā pilnvarnieks, vārdā veic pirkumus vai izmanto pakalpojumus, kuru vērtība ir ievērojama un kuri ir nepieciešami Bankas oficiālās darbības veikšanai, un ja šādu pirkumu vai pakalpojumu cena ietver nodokļus vai nodevas, Dalībvalsts, kas ir iekasējusi nodokļus vai nodevas, ja šie nodokļi vai nodevas ir identificējamas, veic atbilstošus pasākumus, lai dotu atbrīvojumu no šādiem nodokļiem vai nodevām vai nodrošinātu to atmaksāšanu.

Šī panta noteikumi neattiecas uz nodokļiem un nodevām, kas faktiski ir tikai maksa par komunālajiem pakalpojumiem.

10. pants

Visiem Direktoru valdes locekļiem, viņu vietniekiem, amatpersonām vai citiem Bankas darbiniekiem, kā arī Bankas nozīmētajiem ekspertiem neatkarīgi no pavalstniecības tiek piešķirta imunitāte pret saukšanu pie atbildības tiesā attiecībā uz darbībām, ko viņi veikuši savā oficiālajā statusā Bankas vārdā. Neskatoties uz iepriekš minēto, Banka var atcelt imunitāti saskaņā ar 14. panta noteikumiem. Tomēr imunitāte neattiecas uz civiltiesisko atbildību par zaudējumiem, ko ceļu satiksmes negadījumā izsaukusi jebkura persona, kam pēc šī panta ir piešķirta imunitāte.

11. pants

Visi Direktoru valdes locekļi, viņu vietnieki, amatpersonas un citi Bankas darbinieki, kā arī Bankas nozīmētie eksperti, kuri pilda oficiālus uzdevumus pēc Bankas rīkojuma:

i) ir atbrīvoti no imigrācijas ierobežojumiem. Šis atbrīvojums attiecas arī uz viņu dzīvesbiedru/i un apgādājamiem radiniekiem;

ii) minētajām personām var tikt piešķirtas tādas pat pārvietošanās iespējas, kas tiek piešķirtas visām institūcijām, kuras līdzīgas Bankai, saskaņā ar starptautisko praksi, kad pēc tā rodas īpaša vajadzība.

12. pants

Banka var saņemt un turēt valdījumā naudas līdzekļus, ieskaitot jebkura veida valūtas, un var turēt kontus visās valūtās. Banka var brīvi pārskaitīt naudas līdzekļus uz Dalībvalsti, no šīs valsts vai tās iekšienē un apmainīt jebkuru tās valdījumā esošu valūtu pret jebkuru citu valūtu.

13. pants

Banka ir atbrīvota no maksājumu ierobežojumiem un kredītpolitikas pasākumiem, kas jebkādā veidā nepieļauj vai kavē Bankas uzņemto saistību izpildi vai aizņēmumu un aizdevumu nokārtošanu.

14. pants

Šajā Līgumā minētās privilēģijas un imunitāte tiek piešķirtas tikai nolūkā dot iespēju Bankai pildīt savas funkcijas, nevis citu labumam.

Bankas Direktoru valde tādā apmērā un ar tādiem noteikumiem, ko tā pati nosaka, var atcelt jebkuru imunitāti un privilēģiju šī Līguma ietvaros tajos gadījumos, ja šāda rīcība pēc Direktoru valdes domām atbilst Bankas interesēm.

15. pants

Pārvaldnieku padome var pieņemt lēmumu, ka Banka tiek likvidēta, un šādā gadījumā tas likvidācija notiek Bankas Statūtos noteiktajā kārtībā.

16. pants

Jebkurš šī Līguma noteikumu un Statūtu skaidrojuma vai piemērošanas jautājums, kas rodas starp jebkuru Dalībvalsti un Banku vai starp jebkurām Bankas Dalībvalstīm, tiek iesniegts viedokļa izteikšanai Direktoru valdei. Tās Dalībvalsts, ko sevišķi ietekmē izskatāmais jautājums, speciāls pārstāvis ir tiesīgs piedalīties Direktoru valdes sanāksmē šādas izskatīšanas laikā.

Pēc tam jautājums kopā ar Direktoru valdes viedokli tiek nodots Pārvaldnieku valdei galīgai izlemšanai.

17. pants

Šis Līgums jāratificē. Šis Līgums un 2. pantā minētie Statūti stājas spēkā trīsdesmit dienas pēc datuma, kad visas Dalībvalstis ir iesniegušas savus ratifikācijas dokumentus Norvēģijas Ārlietu ministrijai, tomēr ne agrāk par 2005. gada 1. janvāri. Norvēģijas Ārlietu ministrija informē citas Dalībvalstis par ratifikācijas dokumentu iesniegšanu un par laiku, kad šis Līgums stājas spēkā.

Šis Līgums tiek iesniegts Norvēģijas Ārlietu ministrijai, un Norvēģijas Ārlietu ministrija nodod apliecinātas kopijas katrai Dalībvalstij.

Katra Dalībvalsts nekavējoties veic tādus pasākumus, kas nepieciešami šī Līguma noteikumu īstenošanai, it sevišķi noteikumu īstenošanā, kuri attiecas uz Bankas un 10. un 11. pantā minēto personu imunitāti, privilēģijām un atbrīvojumiem, un sīkāk informē Banku par šādiem veiktajiem pasākumiem.

Stājoties spēkā šim Līgumam un 2. pantā minētajiem Statūtiem, 1998.gada 23. oktobra līgums starp Dāniju, Somiju, Islandi, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku un tajā laikā spēkā esošajiem Bankas Statūtiem zaudē spēku.

Neskatoties uz iepriekš teikto, lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar minēto līgumu vai Statūtiem, turpina būt piemērojami tādā mērā, kā tie ir savienojami ar šo Līgumu vai Statūtiem, vai saskaņā ar šo Līguma vai Statūtiem pieņemtajiem lēmumiem, vai ja šis Līgums vai Statūti, vai saskaņā ar šo Līgumu vai Statūtiem pieņemtie lēmumi tos tieši neizbeidz.

18. pants

Jebkura Dalībvalsts var izstāties no šī Līguma, iesniedzot Norvēģijas valdībai paziņojumu par izstāšanos, un Norvēģijas valdība nekavējoties informē par šādu paziņojumu citas Dalībvalstis, Pārvaldnieku padomi un Bankas Direktoru valdi.

Agrākais datums, kurā šāds paziņojums stājas spēkā, ir finansiālā gada noslēgums, kas seko pēc tā gada, kurā tika iesniegts paziņojums par izstāšanos.

Pārvaldnieku padome, saņemot paziņojumu par izstāšanos, nosaka kārtību norēķinu veikšanai ar Dalībvalsti, kas vēlas izstāties, vēlākais datumā, kurā izstāšanās stājas spēkā. Jānodrošina, lai Dalībvalsts, kas izstājas, tādā pat mērā kā pārējās Dalībvalstis būtu atbildīgas par tām Bankas saistībām, kas ir spēkā izstāšanās brīdī.

ZIEMEĻU INVESTĪCIJU BANKAS STATŪTI

Ziemeļu Investīciju banka darbojas saskaņā ar šādiem noteikumiem:

MĒRĶIS

1. pants

Ziemeļu Investīciju bankas, turpmāk tekstā - "Banka", mērķis ir izsniegt aizdevumus un izdot garantijas saskaņā ar stabilas banku darbības principiem un, ņemot vērā sociālekonomiskos apsvērumus, īstenot investīciju projektus, kas interesē Dalībvalstis un citas šādus aizdevumus un garantijas saņemošas valstis.

NOSAUKUMS UN SAĪSINĀJUMS

2. pants

Bankai ir oficiālais nosaukums šādās valodās: "Nordic Investment Bank" angļu valodā, "Nordiska investeringsbanken" zviedru valodā, "Den Nordiske Investeringsbank" dāņu valodā, "Pohjamaade Investeerimispank" igauņu valodā, "Pohjoismaiden Investoitipankki" somu valodā, "Norræni fjárfestingarbankinn" islandiešu valodā, "Ziemeļu Investīciju banka" latviešu valodā, "Šiaurės investicijų bankas" lietuviešu valodā un "Den nordiske investeringsbank" norvēģu valodā.

Bankas nosaukuma oficiālais saīsinājums ir NIB.

KAPITĀLS

3. pants

Bankas pamatkapitāls ir EUR 4 141 903 086, ko Dalībvalstis iemaksā šādi:

Dānija

EUR

881 062 083

Igaunija

EUR

30 234 434

Somija

EUR

765 788 207

Islande

EUR

38 595 722

Latvija

EUR

43 852 738

Lietuva

EUR

67 815 914

Norvēģija

EUR

793 105 204

Zviedrija

EUR

1 521 448 784

Par jebkuru pamatkapitāla palielinājumu vai samazinājumu lemj Pārvaldnieku padome pēc Bankas Direktoru valdes priekšlikuma. Jebkurš pamatkapitāla palielinājums vai samazinājums tiek sadalīts Dalībvalstu starpā,

balstoties uz Dalībvalstu Nacionālo kopienākumu pie tirgus cenām, kā to attiecīgajā brīdī noteikusi Pārvaldnieku padome.

4. pants

Dalībvalstis nodod Bankas rīcībā 10,106502750 procentus no parakstītā pamatkapitāla. Maksājumi tiek veikti pēc Bankas pieprasījuma.

Parakstītā pamatkapitāla pārējā daļa ir pieejama pēc pirmā pieprasījuma tādā mērā, kā Bankas Direktoru valde to uzskata par nepieciešamu, lai Banka varētu izpildīt savas parādsaistības.

5. pants

4. pantā minētie maksājumi tiek veikti eiro.

6. pants

Banka iegūst savu uzdevumu izpildei nepieciešamos naudas līdzekļus Dalībvalstīs vai citās valstīs. Turklāt šim nolūkam var izmantot arī saskaņā ar 4. pantu iemaksāto kapitālu.

DARBĪBA

7. pants

Banka var izsniegt aizdevumus un izdot garantijas līdz kopsummai, kas ekvivalenta 250 procentiem no pamatkapitāla un uzkrātajām vispārējām rezervēm. Papildus šim limitam Banka var izsniegt aizdevumus un izdot garantijas saskaņā ar šī panta 3. un 4. rindkopu.

Izsniedzot aizdevumus un izdodot garantijas, Banka pieprasa, lai tiktu dots pietiekams nodrošinājums, ja vien netiek uzskatīts, ka konkrētajos apstākļos jau pastāv pietiekams nodrošinājums.

Banka var izsniegt projektu investīciju aizdevumus un izdot garantijas projektu investīciju aizdevumiem (projektu investīciju garantijas), kā aprakstīts 8. pantā, līdz kopsummai, kas ekvivalenta EUR 4 000 milj.

Vides investīcijām Dalībvalstīm blakus esošajos reģionos Banka var izsniegt speciālus vides investīciju aizdevumus un izdot garantijas vides investīciju aizdevumiem (vides investīciju garantijas), kā aprakstīts 9. pantā, līdz kopsummai, kas ekvivalenta EUR 300 milj.

Banka var veikt arī citus pasākumus saistībā ar savu darbību, kas nepieciešami vai vēlami Bankas mērķa sasniegšanas sekmēšanai.

Banka sadarbojas ar citām kredītiestādēm un attiecīgajām valsts varas iestādēm un privātām institūcijām.

8. pants

Izsniegtie aizdevumi un izdotās aizdevumu garantijas investīcijām ārpus Dalībvalstīm, ja tā nolemj Direktoru valde, var tikt apzīmētas kā projektu investīciju aizdevumi vai projektu investīciju garantijas.

Par izsniegtajiem projektu investīciju aizdevumiem un izdotajām projektu investīciju garantijām Banka veic naudas līdzekļu asignējumus speciālā kredītriska fondā ar galveno mērķi segt zaudējumus no šādiem aizdevumiem un garantijām.

Dalībvalstis sedz Bankas zaudējumus, kas radušies no maksājumu neveikšanas saistībā ar projektu investīciju aizdevumiem un projektu investīciju garantijām, līdz sekojošu summu apmēram:

Dānija

EUR

377 821 491

Igaunija

EUR

13 139 366

Somija

EUR

344 859 832

Islande

EUR

15 586 072

Latvija

EUR

19 057 647

Lietuva

EUR

29 471 632

Norvēģija

EUR

329 308 526

Zviedrija

EUR

670 755 434

Dalībvalstu garantijas sedz maksimāli 90 procentus zaudējumu no individuālo projektu investīciju aizdevumiem. Maksājums ir veicams pēc pirmā Direktoru valdes pieprasījuma saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti starp Banku un katru Dalībvalsti.

9. pants

Vides investīcijām izsniegtie aizdevumi un izdotās aizdevumu garantijas Dalībvalstīm blakus esošajā reģionā, ja tā nolemj Direktoru valde, var tikt apzīmēti kā speciālie vides investīciju aizdevumi vai vides investīciju garantijas.

Dalībvalstis 100 procentu apmērā sedz Bankas zaudējumus, kas radušies ar vides investīciju aizdevumiem un vides investīciju garantijām saistītu maksājumu neveikšanas rezultātā līdz sekojošu summu apmēram:

Dānija

EUR

70 112 698

Igaunija

EUR

2 189 894

Somija

EUR

51 377 349

Islande

EUR

3 186 941

Latvija

EUR

3 176 275

Lietuva

EUR

4 911 939

Norvēģija

EUR

61 324 457

Zviedrija

EUR

103 720 437

Maksājums ir veicams pēc pirmā Direktoru valdes pieprasījuma saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti starp Banku un katru Dalībvalsti.

10. pants

Bankas saimnieciskā darbība tiek veikta saskaņā ar 1.pantā minētajiem principiem un šādām vadlīnijām:

a) Aizdevums netiek izsniegts vai garantija netiek izdota, ja pret to iebilst saņēmēja valsts.

b) Aizņēmumi un naudas līdzekļu investīcijas Dalībvalstīs tiek veiktas, konsultējoties ar attiecīgās valsts varas iestādēm.

c) Savā darbībā Banka cenšas iegūt peļņu, kas ļautu veidot rezerves un saprātīgu 4. pantā minētā iemaksātā kapitāla atdevi.

d) Ja rodas tāda vajadzība, Banka var iegādāties akcijas vai citus aktīvus, lai atbalstītu savu saimniecisko darbību vai aizstāvētu savus prasījumus.

e) Banka tādā mērā, kā tas ir praktiski iespējams, aizsargā sevi pret zaudējumiem, kas varētu rasties valūtas kursa izmaiņu rezultātā.

11. pants

Pēc asignējumiem atbilstošā kredītriska fondā Bankas peļņas pārpalikums tiek ieskaitīts rezerves fondā, līdz šī summa sasniedz 10 procentus no Bankas pamatkapitāla. Pēc tam Pārvaldnieku padome pēc Bankas Direktoru valdes priekšlikuma lemj par pārpalikuma sadalīšanu starp rezerves fondu un dividendēm par parakstīto pamatkapitālu.

12. pants

Bankas norēķini tiek kārtoti eiro valūtā. Finansiālais gads atbilst kalendārajam gadam.

Bankas Direktoru valdes gada ziņojums un auditoru pārbaudītie finanšu pārskati tiek iesniegti Pārvaldnieku padomei apstiprināšanai.

PĀRVALDE

13. pants

Bankai ir Pārvaldnieku padome, Direktoru valde, Prezidents un citi darbinieki, kuri ir nepieciešami Bankas darbības veikšanai.

14. pants

Pārvaldnieku padome sastāv no astoņiem Pārvaldniekiem. Katru Dalībvalsti pārstāv tās ministrs, ko šī valsts nozīmējusi par savu Pārvaldnieku.

Pārvaldnieku padome ieceļ Priekšsēdētāju uz vienu gadu. Pārvaldnieku padomes Priekšsēdētāja postenis tiek nodots rotācijas kārtībā Dalībvalstu starpā.

Pārvaldnieku padomei tiek piešķirtas šādas pilnvaras:

a) Statūtu grozījumi, izņemot šo 14.pantu,

b) lēmumi par pamatkapitāla palielinājumu vai samazinājumu,

c) lēmumi par Līguma un Statūtu noteikumu skaidrošanas un piemērošanas jautājumiem,

d) Bankas Direktoru valdes gada ziņojuma un auditoru pārbaudīto finanšu pārskatu apstiprināšana,

e) divu locekļu nozīmēšana Kontroles komitejai saskaņā ar 17. pantu,

f) lēmumi par procedūrām saistībā ar Bankas dalībnieka statusa atņemšanu,

g) lēmums par Bankas likvidāciju.

Pārvaldnieku padomes lēmumiem jābūt vienbalsīgiem. Lēmumus var pieņemt ar rakstisku procedūru.

Pārvaldnieku padome rīko ikgadējo sapulci un citas sanāksmes, ko tā uzskata par nepieciešamām.

15. pants

Izņemot to, kā paredzēts 14. pantā, visas Bankas pilnvaras tiek piešķirtas Direktoru valdei, kas var deleģēt šīs pilnvaras Prezidentam tādā apmērā, kā tiek uzskatīts par piemērotu.

Direktoru valde sastāv no astoņiem Direktoriem, no kuriem katra Dalībvalsts nozīmē pa vienam Direktoram uz termiņu, kas nedrīkst pārsniegt četrus gadus. Katra Dalībvalsts nozīmē vienu Direktoru valdes locekļa vietnieku pēc šī paša principa.

Direktoru valde no savu locekļu vidus ieceļ Priekšsēdētāju un Priekšsēdētāja vietnieku uz divu gadu termiņu. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka postenis tiek nodots rotācijas kārtībā starp Dalībvalstīm.

Direktoru valdes sēde tiek sasaukta, kad to nolemj Priekšsēdētājs, vai pēc vismaz divu Direktoru vai Prezidenta pieprasījuma.

Septiņi balsstiesīgie Direktoru valdes locekļi vai viņu vietnieki veido kvorumu. Katram loceklim ir viena balss; valdes locekļa prombūtnē tiesīgs balsot ir locekļa vietnieks no šīs pašas Dalībvalsts. Ierosinājums, ko atbalsta vismaz pieci Direktoru valdes locekļi vai to vietnieki, kļūst par Direktoru valdes lēmumu. Lēmumus var pieņemt arī ar rakstisku procedūru.

16. pants

Prezidents ir atbildīgs par Bankas tekošo operāciju veikšanu un ievēro Direktoru valdes dotās vadlīnijas un norādījumus.

Direktoru valde ieceļ Prezidentu uz termiņu, kas nedrīkst pārsniegt piecus gadus. Prezidents nedrīkst būt Direktoru valdes loceklis vai locekļa vietnieks. Prezidents var piedalīties Direktoru valdes sapulcēs, bet bez tiesībām balsot.

Divas personas, katra no kurām ir Direktoru valdes loceklis vai Direktoru valdes locekļa vietnieks, Prezidents vai Direktoru valdes pilnvarota persona, ir tiesīgas parakstīties Bankas vārdā.

CITI NOTEIKUMI

17. pants

Tiek izveidota Kontroles komiteja, lai nodrošinātu, ka Bankas operācijas tiek veiktas saskaņā ar Statūtiem. Kontroles komiteja ir atbildīga par Bankas pārskatu auditu un katru gadu iesniedz auditoru ziņojumu Pārvaldnieku padomei.

Kontroles komiteja sastāv no desmit locekļiem. Komitejas locekļi tiek nozīmēti uz termiņu, kas nedrīkst pārsniegt divus gadus. Ziemeļu Padome un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamenti nozīmē vienu locekli no katras valsts. Pārvaldnieku padome nozīmē divus locekļus, kas darbojas kā Priekšsēdētājs un Priekšsēdētāja vietnieks. Priekšsēdētāja un Priekšsēdētāja vietnieka postenis mainās rotācijas kārtībā starp Dalībvalstīm.

18. pants

Ja Pārvaldnieku padome pieņem lēmumu, ka Banka jālikvidē, Pārvaldnieku padome lemj par likvidācijas kārtību un ieceļ par likvidāciju atbildīgās personas.

Dalībvalstis ir atbildīgas par Bankas saistībām ar savām nepieprasītajām dalības iemaksām pamatkapitālā, līdz visas kreditoru prasības vai citas Bankas saistības ir nokārtotas. Kreditoru prasījumi vai citas saistības pirmkārt tiek apmaksātas no Bankas aktīviem, otrkārt, no maksājumiem, kas veicami Bankā attiecībā uz iemaksātā kapitāla saistībām, un pēc tam no maksājumiem, kas veicami Bankā attiecībā uz pieprasāmo kapitālu. Dalībvalstīm netiek veikti maksājumi sakarā ar to iemaksāto daļu parakstītajā pamatkapitālā vai no rezerves fonda līdz visu saistību nokārtošanai vai nodrošinātas. Visa kapitāla sadale starp Dalībvalstīm tiek veikta proporcionāli to attiecīgajai kopējai daļai parakstītajā pamatkapitālā.

Apliecinot iepriekšminēto, apakšā parakstījušies pilnvarotie astoņu Dalībvalstu pārstāvji ir parakstījuši šo Līgumu.

Noformēts Helsinkos 2004. gada 11. Februārī vienā oriģināleksemplārā angļu un zviedru valodā, un katrs no šiem tekstiem ir vienlīdz autentisks.

Dānijas Karalistes
valdības vārdā

Ib Katznelson
Sekretāra vietnieks

Igaunijas Republikas
valdības vārdā

Taavi Veskimägi
Finanšu ministrs

Somijas Republikas
valdības vārdā

Ulla-Maj Wideroos
Finanšu ministra koordinators

Islandes Republikas
valdības vārdā

Geir H. Haarde
Finanšu ministrs

Latvijas Republikas
valdības vārdā

Valdis Krastiņš
Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Lietuvas Republikas
valdības vārdā

Dalia Grybauskaite
Finanšu ministrs

Norvēģijas Karalistes
valdības vārdā

Haakon Baardsøn Hjelde
Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Zviedrijas Karalistes
valdības vārdā

Gunnar Lund
Starptautisko ekonomisko attiecību un finanšu tirgu ministrs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Valsts:
 Dānija
 Igaunija
 Islande
 Lietuva
 Norvēģija
 Somija
 Zviedrija
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 01.01.2005.
Parakstīts:
 11.02.2004.
Parakstīšanas vieta: 
Helsinki
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Depozitārijs:
 Norvēģijas Ārlietu ministrija
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 187, 25.11.2004.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Grozījumi
  • Citi saistītie dokumenti
962
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"