Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanās par Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmas izveidošanu

Latvijas Republikas valdība, Igaunijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība (turpmāk tekstā - Puses),

vēlēdamās pilnveidot savas gaisa telpas suverenitātes sistēmas ar nolūku uzlabot starptautiskās sadarbības efektivitāti starp civilajām un militārajām institūcijām aviācijas jomā, un uzlabot to darbības efektivitāti,

vēlēdamās veidot reģionālu gaisa telpas novērošanas sistēmu saskaņā ar starptautiskās sadarbības principiem,

apsveikdama s Amerikas Savienoto Valstu valdības piedāvāto Reģionālās gaisa telpas novērošanas sistēmas iniciatīvu,

apņemdamās veidot savas nacionālās gaisa telpas novērošanas sistēmas, kas būtu savietojamas ar NATO sistēmu,

vienojas par turpmāko:

I pants

Definīcijas

1. Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēma (turpmāk tekstā - BALTNET) ir reģionāla organizācija, kas izveidota gaisa telpas novērošanas informācijas iegūšanai, koordinēšanai un attēlošanai, un kas tiek vadīta saskaņā ar šīs Vienošanās IV pantu.

2. Reģionālais gaisa telpas novērošanas koordinācijas centrs (turpmāk tekstā - reģionālais centrs) ir centrs, kas izveidots Lietuvas Republikā un ko apkalpo starptautisks personāls, lai apstrādātu un pārraidītu informāciju, kas iegūta no radariem.

3. Reģionālā gaisa telpas novērošanas koordinācijas centra nacionālie centri (turpmāk tekstā - nacionālie centri) ir struktūras, kas izveidotas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Republikās, lai saņemtu informāciju no reģionālā centra, to attēlotu un izplatītu.

II pants

Vispārīgie noteikumi

1. Puses apņemas izveidot BALTNET. BALTNET mērķis ir koordinēt gaisa telpas novērošanas pasākumus, apmainīties ar informāciju starp Pusēm un, saskaņā ar šīs Vienošanās V pantu, ar trešajām personām.

2. Ar nolūku vadīt BALTNET, Puses apņemas izveidot reģionālo centru Lietuvas Republikā.

3. Puses vienojas, ka ar BALTNET saistītu darbību laikā kādas Puses teritorijā Pušu bruņoto spēku statusu regulē "Ziemeļatlantijas līguma Organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības - mieram" līgums par to bruņoto spēku statusu" (turpmāk tekstā - PfP SOFA) un atbilstošā nacionālā likumdošana. Šīs Vienošanās ietvaros, ja tas ir nepieciešams, Puses var noslēgt atsevišķu Protokolu par reģionālā centra personāla statusu.

III pants

Funkcijas

1. Reģionālā centra galvenās funkcijas ir:

a) saņemt, apstrādāt un attēlot informāciju, kas saņemta no primārajiem un sekundārajiem radariem reģionā,

b) uzsākt un koordinēt visu gaisa kuģu, kas atrodas radaru uztveršanas zonā, novērošanu un identificēšanu,

c) pārraidīt katram nacionālajam centram kopēju, integrētu gaisa telpas situācijas attēlu,

d) ja par to panākta vienošanās, koordinēt un apmainīties ar reģionālo informāciju ar trešajām personām.

2. Nacionālo centru galvenā funkcija ir attēlot no reģionālā centra saņemto informāciju un pildīt citus uzdevumus, kādi operatīvi var būt nepieciešami.

IV pants

Vadība, kontrole un organizācija

1. BALTNET vada BALTNET atbildīgais virsnieks (turpmāk tekstā - virsnieks), divi viņa vietnieki un personāls. Starptautiskā personāla apjoms reģionālajā centrā nosakāms pēc nepieciešamības nodrošināt tā darbību un to apkalpot. Ikviena Puse norīko savu nacionālo personālu reģionālā centra štatos saskaņā ar atsevišķu reģionālā centra vadības, kontroles un organizācijas protokolu.

2. Lai vadītu, pārraudzītu un pārbaudītu BALTNET darbību, Puses vienojas izveidot kopēju vadības mehānismu. Šis mehānisms ietver:

a) ministru komiteju (turpmāk tekstā - MK), kas sastāv no Pušu aizsardzības ministriem vai to norīkotiem pārstāvjiem,

b) militāro komiteju (turpmāk tekstā - MilK), kas sastāv no Pušu Bruņoto spēku komandieriem.

3. MK ir BALTNET augstākā politiskā vadība un cita starpā:

a) sniedz MilK politiskās vadlīnijas BALTNET attīstībai,

b) pieņem svarīgākos lēmumus BALTNET attīstībā,

c) apstiprina BALTNET budcetu,

d) risina domstarpības, kas radušās MilK,

e) apstiprina virsnieka un viņa vietnieku darbības reglamentu.

4. MilK ir BALTNET militārā vadība. Nacionālais personāls, ko Gaisa spēku komandieri norīkojuši darbam reģionālajā centrā, paliek to pakļautībā. MilK cita starpā:

a) sniedz MK priekšlikumus politikā un BALTNET organizācijas attīstībā,

b) iesniedz MK apstiprināšanai attīstības koncepciju un atbild par apstiprināto uzdevumu izpildi,

c) iesniedz MK apstiprināšanai ikgadējo BALTNET budžetu,

d) iesniedz MK apstiprināšanai virsnieka un viņa vietnieku darbības reglamentus, kā arī pārējo dokumentāciju, kas nosaka BALTNET organizācijas struktūras un darbības principus,

e) apstiprina virsnieku un viņa vietniekus.

5. Lai pildītu savus pienākumus, MK un MilK var izveidot sev pakļautas darba grupas.

6. MilK piešķir virsniekam nepieciešamās vadības un kontroles pilnvaras, kas tam nepieciešamas uzlikto pienākumu veikšanai.

7. Ikviens personāla dalībnieks norīkojams BALTNETam saskaņā ar Pušu nacionālajiem noteikumiem, kuras tos norīko pildīt pienākumus BALTNETā virsnieka vadībā.

8. Reģionālā centra vadības, kontroles un organizācijas praktiskie jautājumi ietverami papildus vadības, kontroles un organizācijas protokolā, ko paraksta Pušu aizsardzības ministri.

V pants

Pienākumi

1. Puses piegādās gaisa telpas novērošanas informāciju reģionālajam centram. Informācija no reģionālā centra nosūtāma ikvienai Pusei tās nacionālai lietošanai. Trešajām personām informācija no reģionālā centra piegādājama tikai ar MK lēmumu.

2. Pusēm jāizveido un jāuztur sakari starp to radariem, kas uzticēti BALTNETam, un reģionālo centru, un starp to nacionālajiem centriem un reģionālo centru.

3. Ikviena Puse ir atbildīga par sava personāla, kas norīkots darbam reģionālajā centrā, apmācību.

4. Ikviena Puse neatkarīgi un saskaņā ar savu likumdošanu lemj par darba noteikumiem, algām, aplikšanu ar nodokļiem, sociālajām un juridiskajām garantijām un sedz visus sava personāla, kas strādā reģionālajā centrā, izdevumus.

VI pants

Finansēšanas kārtība

1. Lietuvas Republika nodrošina atbilstošu nepieciešamo infrastruktūru reģionālā centra izveidošanai.

2. Reģionālā centra uzturēšanas izdevumi sadalāmi starp Pusēm. Izdevumus, kas radušies, iekārtu darbību un apkalpošanu izmantojot kopējiem mērķiem, Puses sedz proporcionāli iegūtajam labumam.

3. Puses apņemas segt visus ar savu personālu, kas norīkots darbam reģionālajā centrā, saistītos izdevumus.

4. Izdevumus, kas radušies iekārtu darbības un apkalpošanas izmantošanā kādas valsts pašas vajadzībām, sedz attiecīgā Puse.

5. Izmaksu sadalīšanas praktiskie jautājumi ietverami papildus finansu protokolā, ko paraksta Pušu aizsardzības ministri.

VII pants

Īpašuma tiesības un valdījuma tiesības uz BALTNETa mantu

1. BALTNET aprīkojums, aparatūra, datortehnika un programmnodrošinājums atrodas tās Puses īpašumā vai valdījumā, kuras teritorijā tas atrodas, un šīs Puses pienākums ir rūpēties par to darbību un apkalpošanu.

2. Neviena Puse nedrīkst pārveidot, aizvietot vai mainīt iekārtas vai programmas, ja tas ietekmē informācijas saturu vai informācijas elektroniskās īpašības, izņemot, ja par to panākta vienošanās MK.

3. Mantas īpašuma tiesību un valdījuma tiesību praktiskie jautājumi ietverami papildus mantas īpašuma tiesību un valdījuma tiesību protokolā, ko paraksta Pušu aizsardzības ministri.

VIII pants

Informācijas izsniegšana

1. Klasificētās informācijas, ko Puses piegādājušas BALTNETam, aizsardzība regulējama divpusējos līgumos starp Pusēm.

2. Pieprasījumi sniegt informāciju par kādu Pusi vai informāciju, uz kuru tai ir īpašumtiesības, jāadresē šai konkrētajai Pusei.

3. Informācija, ko kāda Puse piegādājusi BALTNETam, paliek šīs Puses īpašumā, lai kā tā būtu kombinēta, mainīta, pārformatēta, papildināta vai kā citādi pārveidota, un pārējās Puses apņemas to nesniegt trešajām personām bez ieinteresētās Puses aizsardzības ministra skaidri izteiktas piekrišanas.

4. Informācijas piegādāšana BALTNETam neierobežo informācijas piegādātāju šīs informācijas jebkura veida lietošanā vai pārveidošanā.

IX pants

Domstarpību risināšana

Šīs Vienošanās interpretācijas vai piemērošanas domstarpības risināmas sarunu ceļā starp Pusēm un nav nododamas risināšanai starptautiskām tiesām vai trešām personām.

X pants

Depozitārijs

Lietuvas Republikas valdība ir šīs Vienošanās Depozitārijs.

XI pants

Stāšanās spēkā, darbības termiņš un denonsēšana

1. Šī Vienošanās stājas spēkā 30.dienā pēc tam, kad Depozitārijs saņēmis pēdējo rakstisko paziņojumu par to, ka nacionālās konstitucionālās prasības, kas nepieciešamas, lai šī Vienošanās stātos spēkā, ir izpildītas. Depozitārijs paziņo Pusēm par katru šāda paziņojuma saņemšanu un datumu, kad šī Vienošanās stājas spēkā.

2. Šī Vienošanās tiek noslēgta uz neierobežotu laiku. To var denonsēt ikviena Puse, iesniedzot rakstisku paziņojumu Depozitārijam, kurš paziņo pārējām Pusēm par katru šādu paziņojumu un tā saņemšanas datumu. Denonsēšana stājas spēkā pēc 6 mēnešiem kopš paziņojuma saņemšanas brīža Depozitārijā. Gadījumā, ja kāda Puse denonsējusi šo Vienošanos, tā zaudē spēku attiecībā uz šo konkrēto Pusi.

XII pants

Grozījumi

Ikviena Puse katrā laikā var pieprasīt grozīt šo Vienošanos. Pieprasījums sūtāms Depozitārijam, kam par katru šādu paziņojumu un tā saņemšanas datumu jāinformē pārējās Puses. Šādi grozījumi stājas spēkā saskaņā ar šīs Vienošanās XI panta 1.punkta noteikumiem.

Parakstīts Rīgā, 1998.gada 16.aprīlī latviešu, igauņu, lietuviešu un angļu valodā vienā eksemplārā, kas tiek deponēts Depozitārija arhīvā, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem. Depozitārijs izsūta apliecinātas šīs Vienošanās kopijas visām Pusēm. Domstarpību gadījumā noteicošais ir angļu teksts.

Latvijas Republikas valdības vārdā	Igaunijas Republikas valdības vārdā	Lietuvas Republikas valdības vārdā
Tālavs Jundzis,	Andrus Öövel,	Česlavs Stankevičius,
aizsardzības ministrs	aizsardzības ministrs	aizsardzības ministrs