Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Protokols pie Eiropas Pagaidu līguma par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem

Valdības, Eiropas Padomes locekles, parakstījušas šo Protokolu,

Ņemot vērā Eiropas Pagaidu Līguma par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecumu, invaliditāti un apgādnieka zaudējumu, kas parakstīts Parīzē 1953.gada 11.decembrī (turpmāk tekstā: "Pamatlīgums") noteikumus;

Ņemot vērā Konvencijas par bēgļu statusu noteikumus, kas parakstīta Ženēvā 1951.gada 28.jūlijā (turpmāk tekstā: "Konvencija");

Vēloties paplašināt Pamatlīguma noteikumus, lai tos attiecinātu uz bēgļiem tā, kā noteikts Konvencijā,

Ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Šī Protokola izpratnē terminam "bēglis" ir tāda nozīme, kādu nosaka Konvencijas 1.pants, ja katra Līgumslēdzēja Puse parakstīšanas vai ratifikācijas vai pievienošanās laikā sniedz paziņojumu, norādot, kuru no nozīmēm, kas norādītas Konvencijas 1.panta B apakšpunktā tā piemēro savu saistību pildīšanai saskaņā ar šo Protokolu, ja vien Puse jau nav sniegusi šādu paziņojumu Konvencijas parakstīšanas vai ratificēšanas laikā.

2.pants

Pamatlīguma noteikumi attiecas uz bēgļiem saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā tie, kas attiecas uz Līgumslēdzēju Pušu pilsoņiem, paredzot, ka šī Līguma 3.pants attiecas uz bēgļiem tikai gadījumos, kur Līgumslēdzējas Puses līgumiem, uz kuriem šis pants attiecas, ir ratificējušas šo Protokolu vai pievienojušās tam.

3.pants

1. Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai Eiropas Padomes loceklēm, kas ir parakstījušas Pamatlīgumu. To ir jāratificē.

2. Katra Valsts, kas ir pievienojusies Pamatlīgumam, var pievienoties šim Protokolam.

3. Šis Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko otrā ratifikācijas dokumenta deponēšanas datumam.

4. Kas attiecas uz parakstītāju, kas ratificē vēlāk vai katru Valsti, kas pievienojas, Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas datumam.

5. Ratifikācijas un pievienošanās dokumenti ir jādeponē Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kuram ir jāpaziņo Padomes loceklēm par valstīm, kas ir pievienošanās procesā un Starptautiskā Darba Biroja Ģenerāldirektoram par tām Valstīm, kas ir ratificējušas vai pievienojušās.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Līgumu

Noslēgts Parīzē, 1953.gada 11.dedcembrī, angļu un franču valodās, abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas paliek Eiropas Padomes arhīvos, un no kuriem Ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas katrai Pusei, kura Līgumu parakstījusi, un Starptautiskā Darba Biroja Ģenerāldirektoram.

1. pielikums

Eiropas Pagaidu līgumam

par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecuma,

invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem

Sociālās drošības shēmas, uz kurām attiecināms šis Līgums

Beļģija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Gados vecām personām garantētiem ienākumiem.

b. Vecuma pensijām (pensionējoties) un pensijām apgādnieka zaudējuma gadījumā: shēmām nodarbinātām personām un pašnodarbinātām personām.

c. Slimības un invaliditātes apdrošināšanu: shēmām nodarbinātām un pašnodarbinātām personām.

d. Pabalstiem invalīdiem.

Shēmas, kas minētas a. un d. punktos ir no iemaksām neatkarīgas, pārējās ir no iemaksām atkarīgas.

Kipra

Likums par sociālo apdrošināšanu un Noteikumi, kas izveido shēmu, kas paredz pabalstus, kas attiecas uz vecumu, invaliditāti un pabalstus, kas izmaksājami apgādnieka zaudējuma gadījumā (pabalsti atraitnēm un bāreņiem).

Shēmas ir no iemaksām atkarīgas.

Dānija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Vecuma pensijām.

b. Invaliditātes pensijām.

c. Pensijām atraitnēm (likvidētas no 1984.gada 1.janvāra).

d. Darba tirgus papildus pensiju.

Visas šīs shēmas ir no iemaksām neatkarīgas, izņemot darba tirgus papildu pensiju, kas paredz darba devēja un darba ņēmēja iemaksas.

Francija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Sociālās drošības organizēšanu.

b. Vispārīgiem noteikumiem, kas attiecas uz sociālās apdrošināšanas sistēmu, kas attiecināma uz apdrošinātām personām, kuras nav nodarbinātas lauksaimniecībā.

c. Sociālās apdrošināšanas noteikumiem, kas piemērojami nodarbinātām personām un personām, kuras pielīdzinātas nodarbinātām personām, kuras nodarbinātas lauksaimniecībā.

d. Pabalstiem gados vecām nodarbinātām personām.

e. Pabalstiem, kas piešķirti gados vecām personām, izņemot nodarbinātās personas.

f. Speciālām sociālās drošības shēmām.

g. Likumiem par speciāliem pabalstiem.

h. Pabalstiem kompensācijām neredzīgiem un darba ņēmējiem ar smagu invaliditāti.

i. Nacionālās solidaritātes fondu maksātiem papildu pabalstiem.

j. 1965.gada 10.jūlija likumu nr. 65/555, kas publicēts Francijas Republikas Official Gazette 1965.gada 11.jūlijā un dod iespēju pievienoties brīvprātīgai apdrošināšanas shēmai, visiem francūžiem, kuri strādā ārpus Francijas teritorijas (neatkarīgi no tā, vai viņi ir nodarbinātas personas).

k. 1976.gada 31.decembra likumu nr. 76-1287, kas publicēts Francijas Republikas Official Gazette 1977.gada 1.janvārī un attiecas uz to Francijas strādājošo sociālo drošību, kuri komandēti vai emigrējuši uz ārzemēm.

l. 1980.gada 27.jūnija likumu nr. 80-471, kas publicēts Francijas Republikas Official Gazette 1980.gada 28.jūnijā un paplašina Francijas pilsoņu sociālo aizsardzību ārzemēs.

m. 1984.gada 13.jūlija likumu nr. 84-604, kas publicēts Francijas Republikas Official Gazette 1984.gada 14.jūlijā un paredz virkni pasākumu, kas attiecas uz ārzemēs atrodošos Francijas pilsoņu sociālās aizsardzības uzlabošanu.

Shēmas, kas minētas a., b., c. un f. punktos, ir no iemaksām atkarīgas.

Shēmas, kas minētas d., g., h. un i. punktos, ir no iemaksām neatkarīgas.

Likumi, kas attiecas uz e. punktu nodrošina, pirmkārt, pastāvīgu shēmu, kas ir no iemaksām atkarīga, un, otrkārt, pagaidu shēmu, kas ir no iemaksām neatkarīga, un kas tiek piemērotas personām, kas neatbilst nosacījumiem, kas paredz noteiktu iemaksu veikšanu no iemaksām atkarīgā shēmā.

Vācija

Likumi un noteikumi, kas atteicas uz:

a. Pensiju apdrošināšanu roku darba veicējiem.

b. Pensiju apdrošināšanu algotiem strādājošiem un amatniekiem.

c. Pensiju apdrošināšanu raktuvēs strādājošiem.

Visas šīs shēmas ir no iemaksām atkarīgas.

Grieķija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Sociālo apdrošināšanu.

b. Speciālām pensiju shēmām noteiktām strādājošo kategorijām, ieskaitot noteiktas brīvās profesijas (juristus, ārstus, celtniekus, u.c.)

Šīs shēmas ir no iemaksām atkarīgas.

c. Ģimenes pabalstu sistēmu, kas piemērojama nodarbinātām personām (Likumdošanas Akts Nr. 3868/1959 un Noteikumi).

d. Lauksaimniecībā nodarbināto sociālo apdrošināšanu (Likums 4169/1961, Likumdošanas Akti un Noteikumi).

Islande

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Vecuma pensijām.

b. Invaliditātes pensijām.

c. i. Bērnu ikgadējiem pabalstiem.

ii. Atraitņu ikgadējiem pabalstiem.

Šī Līguma nolūkā šīs shēmas tiek pieņemtas kā no iemaksām neatkarīgas.

Īrija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. No iemaksām neatkarīgām vecuma pensijām un pensijām neredzīgām personām.

b. No iemaksām atkarīgām vecuma, darba un invaliditātes pensijām.

c. No iemaksām atkarīgām un no iemaksām neatkarīgām atraitņu un bāreņu pensijām.

d. Invalīdu (uzturēšanas) pabalstiem.

Shēma, kas minēta d. punktā, ir no iemaksām neatkarīga.

Itālija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Vispārējo obligāto apdrošināšanu invaliditātes, vecuma un nāves gadījumos.

b. Speciālām obligātām apdrošināšanas shēmām noteiktām nodarbināto kategerojām.

Šīs shēmas ir no iemaksām atkarīgas.

Luksemburga

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Pensiju apdrošināšanu algotām personām.

b. Pensiju apdrošināšanu algotām personām privātā sektorā (ieskaitot intelektuāli pašnodarbinātās personas).

c. Papildu apdrošināšanu algotām personām, kas strādā raktuvēs un metālrūpniecībā, tehniskiem darbiniekiem, kas nodarbināti pazemes raktuvēs, un profesionāliem šoferiem.

d. Pensiju apdrošināšanu amatniekiem un tirdzniecībā un rūpniecībā pašnodarbinātām personām.

e. Pensiju apdrošināšanu zemkopjiem.

Shēmas ir no iemaksām atkarīgas, izņemot pagaidu pensijas amatniekiem.

Nīderlande

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Apdrošināšanu darba nespējas gadījumā.

b. Vispārējo apdrošināšanu darba nespējas gadījumā.

c. Vispārējo vecuma apdrošināšanu.

d. Pensiju shēmu nepilngadīgiem.

e. Vispārēju apdrošināšanu atraitnēm un bāreņiem.

Shēmas, kas minētas a., b., d. un e. punktos, ir no iemaksām atkarīgas. Punktā c. minētā likumdošana paredz pastāvīgu no iemaksām atkarīgu shēmu un pārejas shēmu, kas ir no iemaksām neatkarīga un kas ir paredzēta personām, kam nav tiesību uz parastu pabalstu tā iemesla dēļ, ka sasniegušas ievērojamu vecumu laikā, kad šie tiesību akti stājas spēkā.

Norvēģija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Pensijām vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā saskaņā ar 1966.gada 17.jūnija Likumu par nacionālo apdrošināšanu.

b. Speciālām piemaksām pabalstiem saskaņā ar 1969.gada 19.jūnija Likuma noteiktajām nacionālās apdrošināšanas shēmām.

c. Kompensāciju piemaksām pabalstiem saskaņā ar 1969.gada 19.decembra Likuma noteiktajām nacionālās apdrošināšanas shēmām.

d. Pensiju apdrošināšanu jūrniekiem saskaņā ar 1948.gada 3.decembra Likumu.

e. Pensiju apdrošināšanu mežrūpniecībā strādājošiem saskaņā ar 1951. gada 3.decembra Likumu.

f. Pensiju apdrošināšanu zvejniekiem saskaņā ar 1957.gada 28.jūnija Likumu.

Shēmas, kas minētas punktā a., ir no iemaksām neatkarīgas, ciktāl tas attiecas uz pamatpensiju, un ir no iemaksām atkarīgas, ciktāl tas attiecas uz papildus pensiju. Shēmas, kas minētas punktos b. un c., ir no iemaksām neatkarīgas, bet shēmas, kas minētas punktos d., e. un f., ir no iemaksām atkarīgas.

Portugāle

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Invaliditātes un vecuma pensijām.

b. Pensijām apgādnieka zaudējuma gadījumā.

c. Speciālām sociālās apdrošināšanas shēmām noteiktām strādājošo kategorijām, ciktāl tās attiecas uz riskiem un pabalstiem, ko nosaka augstāk minētie likumi un noteikumi (ieskaitot lauksaimniecībā strādājošiem un pašnodarbinātām personām).

Visas šīs shēmas ir no iemaksām atkarīgas.

Spānija

Sociālās drošības shēmas, uz kurām attiecas Līgums:

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Vecuma pabalstiem (pensiju).

b. Invaliditātes pabalstiem.

c. Pabalstiem apgādnieka zaudējuma gadījumā saskaņā ar vispārējām shēmām un sociālās drošības speciālām shēmām.

Šīs shēmas ir no iemaksām atkarīgas.

Zviedrija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

Nacionālām pamatpensijām saskaņā ar 1962.gada 25.maija Likumu par nacionālo apdrošināšanu (nr. 381), kas stājās spēkā 1963.gada 1.janvārī.

Šī shēma ir no iemaksām neatkarīga.

Turcija

a. Spēkā esošie sociālās apdrošināšanas tiesību akti, kas attiecas uz nodarbinātām personām, izņemot lauksaimniecībā strādājošos, izņemot tos, kas ir nodarbināti mežrūpniecībā, un tos, kas ir nodarbināti algotos valsts vai privātos lauksaimniecības darbos, un tos, kas ir nodarbināti tādos darbos, kas ir saistīti ar lauksaimnieciskiem amatiem vai tiek realizēti lauksaimnieciska rakstura darbavietās, ko neuzskata par lauksaimnieciem darbiem, un tos, kas nodarbināti parkos, dārzos vai dārzniecībās vai līdzīgos darbos šādās darba vietās, kas netiek uzskatītas par saistītām ar lauksaimniecību:

i. Invaliditātes apdrošināšanu

ii. Vecuma apdrošināšanu

iii. Apgādnieka zaudējuma gadījumu apdrošināšanu.

b. Likumdošana, kas attiecas uz speciālām shēmām, kas piemērojamas Sociālās apdrošināšanas fondiem, kas iekļaujas sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības sfērā kam, kā minimālā prasība, ir uzticēta augstākminētās likumdošanas piemērošana.

c. Sociālās apdrošināšanas likumdošana, kas attiecas uz personām, kas nodarbojas ar mazo biznesu, amatniekiem un citām pašnodarbinātām personām:

i. Invaliditātes apdrošināšanu

ii. Vecuma apdrošināšanu

iii. Apgādnieka zaudējuma gadījumu apdrošināšanu.

Augstāk minētās shēmas ir no iemaksām atkarīgas.

Apvienotā Karaliste

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz Lielbritāniju, Ziemeļīriju un Menas salu:

a. Apdrošināšanas shēmu izveidošana attiecībā uz slimību, atraitnēm, bāreņiem un vecumu.

b. Attiecībā uz papildu pensijām un no iemaksām neatkarīgām invaliditātes pensijām.

Punktā a. minētās shēmas ir no iemaksām atkarīgas. Punktā b. minētās shēmas ir no iemaksām neatkarīgas.

2. pielikums

Eiropas Pagaidu līgumam

par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecuma,

invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem

Divpusēji un daudzpusēji līgumi, uz kuriem attiecas šis Līgums

Beļģija

a. Konvencija starp Beļģiju un Nīderlandi par abu valstu likumdošanas piemērošanu attiecībā uz sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1947.gada 29.augustā.

b. Vispārējā konvencija starp Beļģiju un Franciju par sociālo drošību, parakstīta 1948.gada 17.janvārī.

c. Vispārējā konvencija starp Beļģiju un Itāliju par sociālo drošību, parakstīta 1948.gada 30.aprīlī.

d. Vispārējā konvencija starp Beļģiju un Luksemburgas Lielhercogisti par sociālo drošību, parakstīta 1949.gada 3.decembrī.

e. Daudzpusēja Konvencija par sociālo drošību, parakstīta starp Briseles Līguma pusēm 1949.gada 7.novembrī.

f. Līgums par Reinas kuģotāju sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 27.jūlijā, pārstrādāta 1961.gada 13.februārī.

g. Konvencija starp Beļģiju, Franciju un Itāliju par sociālo drošību, parakstīta 1951.gada 19.janvārī.

h. Konvencija par sociālo drošību starp Viņa Majestāti Beļģijas Karali un Viņas Majestāti Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes un citu Savu Zemju un Teritoriju Karalieni un Sadraudzības Galvu parakstīta Briselē 1957.gada 20.maijā.

i. (i) Vispārējā konvencija par sociālo drošību starp Beļģijas Karalisti un Vācijas Federatīvo Republiku, Papildu vienošanās un Noslēguma protokols, parakstīts Bonnā 1957.gada 7.decembrī (stājas spēku 1963.gada 9.novembrī, ar atpakaļejošu spēku no 1959.gada 1.janvāra).

(ii) Vispārējās konvencijas par sociālo drošību Papildu protokols pie Trešās papildu vienošanās un Noslēguma protokola, parakstīts Bonnā, 1960.gada 10.novembrī (stājies spēkā 1963.gada 9.novembrī, ar atpakaļejošu spēku no 1959.gada 1.janvāra).

j. Vispārējā konvencija par sociālo drošību starp Beļģiju un Grieķiju, noslēgta Atēnās, 1958.gada 1.aprīlī (stājusies spēkā 1961.gada 1.janvārī) un pārstrādāta saskaņā ar 1967.gada 27.septembra Konvenciju.

k. Vispārējā konvencija par sociālo drošību starp Beļģijas Karalisti un Turcijas Republiku, parakstīta Briselē, 1966.gada 4.jūlijā (stājusies spēkā 1968.gada 1.maijā), pārstrādāta saskaņā ar 1981.gada 2.februāra Konvenciju.

l. Vispārējā konvencija par sociālo drošību starp Beļģijas Karalisti un Portugāles Republiku, parakstīta 1970.gada 14.septembrī (stājusies spēkā 1973.gada 1.maijā).

m. Konvencija par sociālo drošību starp Beļģiju un Spāniju, parakstīta 1956.gada 28.novembrī, pārstrādāta saskaņā ar 1967.gada 1.oktobra Konvenciju.

Kipra

a. Līgums par sociālo drošību starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Valdību un Kipras Republikas Valdību, parakstīts 1969.gada 6.oktobrī.

b. Līgums par sociālo drošību starp Kipras Republikas Valdību un Grieķijas Republikas Valdību, parakstīts 1979.gada 1.jūlijā.

Dānija

a. Vispārējā konvencija starp Dāniju un Franciju par sociālo drošību, parakstīta 1951.gada 30.jūnijā.

b. Konvencija starp Dāniju un Vācijas Federatīvo Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1953.gada 14.augustā, ar Noslēguma protokolu un Papildu vienošanos.

c. Vispārējā konvencija starp Dāniju, Islandi, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju par sociālo drošību, parakstīta 1955.gada 15.septembrī, ar Papildu protokolu, pārstrādāta 1981.gada 5.martā, stājusies spēkā 1982.gada 1.janvārī.

d. Konvencija starp Dāniju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1959.gada 27.augustā.

e. Konvencija starp Dāniju un Turciju par sociālo drošību, parakstīta 1976.gada 22.janvārī, stājusies spēkā 1978.gada 1.februārī.

Francija

a. Vispārējā konvencija starp Franciju un Beļģiju par sociālo drošību, parakstīta 1948.gada 17.janvārī.

b. Vispārējā konvencija starp Franciju un Itāliju, lai koordinētu Francijas sociālās drošības likumdošanas piemērošanu un Itālijas sociālās apdrošināšanas un ģimenes pabalstu likumdošanu attiecībā uz abu valstu pilsoņiem, parakstīta1948.gada 31.martā.

c. Vispārējā konvencija starp Franciju un Apvienoto Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1956.gada 10.jūlijā.

d. Vispārējā konvencija starp Franciju un Luksemburgas Lielhercogisti par sociālo drošību, parakstīta 1949.gada 12.novembrī.

e. Vispārējā konvencija starp Franciju un Nīderlandi par sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 7.janvārī.

f. Vispārējā konvencija starp Franciju un Vācijas Federatīvo Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 10.jūlijā.

g. Vispārējā konvencija starp Franciju un Dāniju par sociālo drošību, parakstīta 1951.gada 30.jūnijā.

h. Vispārējā konvencija starp Franciju un Briseles Līguma pusēm par sociālo drošību, parakstīta 1949.gada 7.novembrī.

i. Konvencija starp Franciju, Itāliju un Sāru, lai paplašinātu un koordinētu Francijas sociālās drošības likumdošanas pielietošanu un Itālijas un Sāras sociālās apdrošināšanas un ģimenes pabalstu likumdošanu attiecībā uz triju valstu pilsoņiem, parakstīta 1952.gada 27.novembrī.

j. Konvencija starp Franciju, Beļģiju un Itāliju, lai paplašinātu un koordinētu Beļģijas un Francijas sociālās drošības likumdošanas piemērošanu un Itālijas sociālās apdrošināšanas un ģimenes pabalstu likumdošanu attiecībā uz triju valstu pilsoņiem, 1951.gada 19.janvārī.

k. Vispārējā konvencija starp Franciju un Norvēģiju par sociālo drošību, parakstīta 1954.gada 30.septembrī, stājusies spēkā 1956.gada 1.jūlijā.

l. Vispārējā konvencija starp Franciju un Grieķiju par sociālo drošību, parakstīta 1958.gada 19.aprīlī, stājusies spēkā 1959.gada 1.maijā.

m. Līgums, kas noslēgts saskaņā ar 1949.gada 12.novembra Vispārējās konvencijas Papildus Līguma 21.pantu starp Franciju un Luksemburgas Lielhercogisti attiecībā uz raktuvēs nodarbinātiem un ekvivalentām kategorijām.

Vācija

a. Vispārējā konvencija starp Vācijas Federatīvo Republiku un Franciju par sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 10.jūlijā, stājusies spēkā 1952.gada 1.janvārī.

b. Konvencija starp Vācijas Federatīvo Republiku un Nīderlandes Karalisti par sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1951.gada 29.martā, stājusies spēkā 1952.gada 1.novembrī.

c. Konvencija starp Vācijas Federatīvo Republiku un Itālijas Republiku par sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1953.gada 5.maijā, stājusies spēkā 1954.gada 1.aprīlī.

d. Konvencija starp Vācijas Federatīvo Republiku un Dānijas Karalisti par sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1953.gada 14.augustā, stājusies spēkā 1954.gada 1.novembrī.

e. Vienošanās starp Vācijas Federatīvo Republiku un Lielbritāniju, attiecībā uz sociālo drošību, parakstīta 1960.gada 20.aprīlī, stājusies spēkā 1961.gada 1.augustā.

f. Vispārējā konvencija par sociālo drošību starp Vācijas Federatīvo Republiku un Beļģijas Karalisti, parakstīta 1957.gada 7.decembrī (tai skaitā Papildu vienošanās un Noslēguma protokols), kā arī 1960.gada 10.novembra Protokols (stājies spēkā 1963.gada 9.novembrī ar atpakaļejošu spēku no 1959.gada 1.janvāra).

g. Pārstrādātais 1961.gada 13.februāra Līgums par Reinas kuģotāju sociālo drošību Vācijas Federatīvā Republikā stājies spēkā 1970.gada 1.februārī.

h. Konvencija starp Vācijas Federatīvo Republiku un Grieķijas Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1961.gada 25.aprīlī, stājusies spēkā 1966.gada 1.novembrī, labota un papildināta saskaņā ar Konvenciju 1967.gada 21.martā.

i. Konvencija starp Vācijas Federatīvo Republiku un Turcijas Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1964.gada 30.aprīlī, stājusies spēkā 1965.gada 1.novembrī.

j. Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Portugāles Republiku par sociālo drošību, parakstīts 1964.gada 6.novembrī.

k. Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Zviedrijas Karalisti par sociālo drošību, parakstīts 1976.gada 27.februārī.

Grieķija

a. Vispārējā konvencija starp Grieķiju un Franciju par sociālo drošību, parakstīta 1958.gada 19.aprīlī.

b. Vispārējā konvencija starp Grieķiju un Beļģiju par sociālo drošību, parakstīta 1958.gada 1.aprīlī.

c. Konvencija starp Grieķiju un Vācijas Federatīvo Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1961.gada 25.aprīlī.

Islande

Konvencija starp Islandi, Dāniju, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju, parakstīta 1955.gada 15.septembrī.

Īrija

a. 1960.gada 29.marta Līgums par sociālo drošību starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

b. 1964.gada 22.jūlija Līgums attiecībā uz apdrošināšanu un strādājošo atlīdzību starp Sociālās labklājības ministru un Ziemeļīrijas Darba un Nacionālās apdrošināšinas ministriju.

c. 1966.gada 28.februāra Līgums par sociālo drošību starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

d. 1968.gada 3.oktobra Līgums par sociālo drošību starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

e. 1971.gada 14.septembra Līgums par sociālo drošību starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Itālija

a. Vispārējā konvencija starp Itāliju un Franciju, lai koordinētu Francijas sociālās drošības likumdošanas un Itālijas sociālās apdrošināšanas un ģimenes pabalstu likumdošanas piemērošanu attiecībā uz abu valstu pilsoņiem, parakstīta 1948.gada 31.martā.

b. Vispārējā konvencija starp Itāliju un Beļģiju par sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1948.gada 30.aprīlī.

c. Konvencija starp Beļģiju, Franciju un Itāliju, lai paplašinātu un koordinētu Beļģijas un Francijas sociālās drošības likumdošanas piemērošanu un Itālijas sociālās apdrošināšanas un ģimenes pabalstu likumdošanu attiecībā uz triju valstu pilsoņiem, parakstīta 1951.gada 19.janvārī.

d. Vispārējā konvencija starp Itālijas Republiku un Luksemburgas Lielhercogisti par sociālo drošību, parakstīta 1951.gada 29.maijā.

e. Konvencija par sociālo apdrošināšanu starp Itālijas Republiku un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, parakstīta 1951.gada 28.novembrī.

f. Vispārējā konvencija starp Nīderlandes Karalisti un Itālijas Republiku par sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1952.gada 28.oktobrī.

g. Konvencija starp Itālijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1953.gada 5.maijā.

h. Konvencija starp Itālijas Republiku un Zviedrijas Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1979.gada 25.septembrī.

i. Konvencija starp Itālijas Republiku un Norvēģijas Karalisti par sociālo drošību, parakstīta1959.gada 12.jūnijā.

j. Konvencija starp Itālijas Republiku un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par sociālo apdrošināšanu Itālijā un Ziemeļīrijā, parakstīta 1957.gada 29.janvārī.

k. Konvencija starp Itāliju, Franciju un Sāru, lai paplašinātu un koordinētu Francijas sociālās drošības likumdošanas piemērošanu un Itālijas un Sāras sociālās apdrošināšanas un ģimenes pabalstu likumdošanu attiecībā uz triju valstu pilsoņiem, parakstīta 1952.gada 27.novembrī.

Luksemburga

a. Vispārējā konvencija starp Luksemburgas Lielhercogisti un Franciju par sociālo drošību, parakstīta1949.gada 12.novembrī.

b. Vispārējā konvencija starp Luksemburgas Lielhercogisti un Beļģiju par sociālo drošību, parakstīta 1949.gada 3.decembrī.

c. Vispārējā konvencija starp Luksemburgas Lielhercogisti un Nīderlandi par sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 8.jūlijā.

d. Daudzpusēja Konvencija par sociālo drošību, noslēgta starp Briseles Līguma pusēm 1949.gada 7.novembrī.

e. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Luksemburgas Lielhercogisti, parakstīta 1953.gada 13.oktobrī.

f. Vispārējā konvencija starp Luksemburgas Lielhercogisti un Itāliju par sociālo drošību, parakstīta 1951.gada 29.maijā.

g. Konvencija par sociālo drošību starp Luksemburgas Lielhercogisti un Portugāli, parakstīta 1965.gada 12.februārī, izņemot 3.panta 2.punktu un 1965.gada 12.februāra Protokolu saskaņā ar 1972.gada 5. jūnija un 1977.gada 20.maija Vienošanās tekstiem.

Nīderlande

a. Konvencija starp Beļģiju un Nīderlandi par abu valstu likumdošanas piemērošanu attiecībā uz sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1947.gada 29.augustā, izdarīti labojumi saskaņā ar 1957.gada 4.novembra Konvenciju, kas pārstrādāja 1947.gada 29.augusta Konvenciju.

b. Vispārējā konvencija starp Nīderlandi un Franciju par sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 7.janvārī.

c. Vispārējā konvencija starp Nīderlandi un Luksemburgas Lielhercogisti par sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 8.jūlijā.

d. Konvencija starp Nīderlandi un Vācijas Federatīvo Republiku par sociālo apdrošināšanu, noslēgta 1951.gada 29.martā.

e. Daudzpusēja Konvencija par sociālo drošību, parakstīta starp Briseles Līguma pusēm 1949. gada 7.novembrī.

f. Līgums par Reinas kuģotāju sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 27.jūlijā, aizvietota ar Pārstrādāto vienošanos par Reinas kuģotāju sociālo drošību, parakstīta 1961.gada 13.februārī (stājusies spēkā 1970.gada 1.februārī).

g. Vispārējā konvencija starp Nīderlandes Karalisti un Itālijas Republiku par sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1952.gada 28.oktobrī.

h. Konvencija starp Nīderlandes Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1954.gada 11.augustā.

i. Konvencija starp Nīderlandes Karalisti un Turcijas Republiku par sociālo drošību un parakstīšanas protokols, 1966.gada 5.aprīlī (stājās spēkā 1968.gada 1.aprīlī), labota saskaņā ar 1980.gada 4.septembra Konvenciju, kas pārstrādāja 1966.gada 5.aprīļa Konvenciju.

j. Konvencija starp Nīderlandes Karalisti un Grieķijas Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1966. gada 13.septembrī (stājusies spēkā 1970.gada 1. jūlijā).

k. Konvencija starp Nīderlandes Karalisti un Portugāles Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1979.gada 19.jūlijā (stājusies spēkā 1981.gada 1.janvārī).

l. Konvencija starp Nīderlandes Karalisti un Zviedrijas Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1982.gada 2.jūlijā (stājusies spēkā 1983.gada 1.martā).

Norvēģija

a. Vispārējā konvencija starp Norvēģiju un Franciju par sociālo drošību, parakstīta 1954.gada 30.septembrī, stājusies spēkā 1956.gada 1.jūlijā.

b. Konvencija starp Norvēģiju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1957.gada 25.jūlijā, stājusies spēkā 1958.gada 1.aprīlī.

c. Konvencija starp Norvēģijas Karalisti un Itāliju par sociālo drošību, noslēgta 1959.gada 12.jūnijā, stājusies spēkā 1962.gada 1.februārī.

d. Konvencija starp Norvēģiju un Turcijas Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1978. gada 20.jūlijā, stājusies spēkā 1981.gada 1.jūnijā. Administratīvais Līgums 1981.gada 30.jūlijā.

e. Konvencija starp Norvēģiju un Portugāles Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1980.gada 5.jūnijā, stājusies spēkā 1981.gada 1.septembrī. 1980. gada 15. decembra Administratīvais Līgums.

f. Konvencija starp Norvēģiju, Dāniju, Islandi, Somiju un Zviedriju par sociālo drošību, parakstīta 1981.gada 5.martā, stājusies spēkā 1982.gada 1.janvārī. 1982.gada 25.oktobra Administratīvais Līgums.

g. Konvencija starp Norvēģiju un Grieķijas Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1980.gada 12.jūnijā, stājusies spēkā 1983.gada 1.jūnijā. 1980.gada 12.decembra Administratīvais Līgums.

Portugāle

a. Vispārējā konvencija par sociālo drošību starp Portugāli un Beļģijas Karalisti, parakstīta 1970.gada 14.septembrī.

b. Vispārēja Konvencija starp Portugāli un Franciju par sociālo drošību, parakstīta 1971.gada 29.jūlijā, 1977.gada 7.februāra un 1979.gada 1.oktobra papildlīgumu redakcija.

1971.gada 29.jūlija Vispārējais Protokols un 1979.gada 1.oktobra Papildprotokols.

c. Konvencija starp Portugāli un Vācijas Federatīvo Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1964.gada 6.novembrī, labota 1974.gada 30.septembrī.

d. Konvencija starp Portugāli un Luksemburgu par sociālo drošību, parakstīta 1965.gada 12.februārī, izņemot 3.panta 2.apakšpunktu, un 1965.gada 12.februāra Speciālo Protokolu 1972.gada 5.jūnija un 1977.gada 19.jūlija papildlīgumu redakcijā.

e. Konvencija starp Portugāli un Nīderlandi par sociālo drošību un 1977.gada 20.maija Noslēguma Protokols.

f. Konvencija starp Portugāli un Zviedriju par sociālo drošību, parakstīta 1978.gada 25.oktobrī.

g. Konvencija starp Portugāli un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1978.gada 15.novembrī.

h. Konvencija starp Portugāli un Norvēģiju par sociālo drošību un 1980.gada 5.jūnija Protokols.

Spānija

a. Vispārējā Konvencija starp Spāniju un Beļģiju par sociālo drošību. parakstīta 1956.gada 28.novembrī (stājās spēkā 1958.gada 1.jūlijā).

b. Konvencija starp Spānijas valsti un Vācijas Federatīvo Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1973.gada 4.decembrī (stājās spēkā 1977.gada 1.novembrī).

c. Konvencija starp Spāniju un Itāliju par sociālo drošību, parakstīta 1971.gada 30.oktobrī (stājās spēkā 1977.gada 1.jūnijā).

d. Konvencija un Speciālais Pievienotais Protokols starp Spānijas valdību un Luksemburgas Lielhercogistes valdību par sociālo drošību, parakstīta 1969.gada 8.maijā (stājusies spēkā 1972.gada 1.janvārī) un Papildu Līgums, 1975.gada 27.jūnijā (stājusies spēkā 1977.gada 1.jūnijā).

e. Konvencija starp Spāniju un Nīderlandes Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1974.gada 5.februārī (stājusies spēkā 1974.gada 1.decembrī).

f. Vispārējā konvencija starp Spāniju un Portugāli par sociālo drošību, parakstīta 1969.gada 11.jūnijā (stājusies spēkā 1970.gada 1.jūlijā).

g. Konvencija starp Spāniju un Zviedriju par sociālo drošību, parakstīta 1963.gada 4.februārī (stājusies spēkā 1984.gada 1.jūlijā).

h. Konvencija par sociālo drošību starp Spāniju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, parakstīta 1974.gada 13.septembrī (stājusies spēkā 1975.gada 1.aprīlī).

i. Vispārējā Konvencija par sociālo drošību starp Spānijas Valsti un Francijas Republiku, parakstīta 1974.gada 31.oktobrī un Protokols (stājās spēkā 1976.gada 1.aprīlī).

Zviedrija

Konvencija starp Zviedriju, Dāniju, Somiju, Islandi un Norvēģiju par sociālo drošību, parakstīta 1955. gada 15. septembrī, pārstrādāta ar 1969. gada 2. decembra Līgumu ar Papildu Protokolu.

Turcija

a. Konvencija par sociālo drošību starp Turciju un Apvienoto Karalisti, parakstīta 1959.gada 9.septembrī un stājās spēkā 1961.gada 1.jūnijā.

b. Konvencija par sociālo drošību starp Turciju un Vācijas Federatīvo Republiku, parakstīta 1964.gada 30.aprīlī, stājās spēkā 1965.gada 1.novembrī.

c. Konvencija starp Turciju un Nīderlandi par sociālo drošību, parakstīta 1966.gada 5.aprīlī stājās spēkā 1968.gada 1.februārī.

d. Konvencija par sociālo drošību starp Turciju un Beļģiju, parakstīta 1966. gada 4. jūlijā un stājās spēkā 1968.gada 1.maijā.

e. Konvencija par sociālo drošību starp Turciju un Franciju, parakstīta 1972.gada 20.janvārī un stājās spēkā 1973.gada 1.augustā.

f. Konvencija par sociālo drošību starp Turciju un Dāniju, parakstīta 1976.gada 22.janvārī un stājās spēkā 1978.gada 1.februārī.

g. Konvencija par sociālo drošību starp Turciju un Zviedriju, parakstīta 1978.gada 30.jūnijā un stājās spēkā 1981.gada 1.maijā.

h. Konvencija par sociālo drošību starp Turciju un Norvēģiju, parakstīta 1978.gada 20.jūlijā un stājās spēkā 1981.gada 1.jūnijā.

Apvienotā Karaliste

a. Konvencija par sociālo drošību un Protokols attiecībā uz pabalstiem materiālā izteiksmē starp Apvienoto Karalisti un Beļģiju, parakstīta Briselē, 1957.gada 20.maijā.

b. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Kipru, parakstīta Nikozijā 1969.gada 6.oktobrī.

c. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Dāniju, parakstīta Londonā 1959.gada 27.augustā.

d. Konvencija par sociālo drošību (ar protokoliem) starp Apvienoto Karalisti un Franciju, parakstīta Parīzē 1956.gada 10.jūlijā.

e. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Vācijas Federatīvo Republiku, parakstīta Bonnā 1960.gada 20.aprīlī.

f. Līgums par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Īrijas Republiku, parakstīts Dublinā 1966.gada 28.februārī.

g. Līgums par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Īrijas Republiku, parakstīts Dublinā 1968.gada 3.oktobrī.

h. Līgums par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Īrijas Republiku, parakstīts Londonā 1971.gada 14.septembrī.

i. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Luksemburgas Lielhercogisti, parakstīta Londonā 1953.gada 13.oktobrī.

j. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Nīderlandi, parakstīta Hāgā 1954.gada 11.augustā.

k. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, parakstīta Londonā 1957.gada 25.jūlijā.

l. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Portugāli, parakstīta Londonā 1978.gada 15.novembrī.

m. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Zviedriju, parakstīta Stokholmā 1956.gada 9.jūnijā.

n. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Turcijas Republiku, parakstīta Ankarā 1959.gada 9.septembrī.

3. pielikums

Eiropas Pagaidu līgumam

par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecuma,

invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem

Līgumslēdzēju Pušu formulētās atrunas Līgumam

1. Beļģijas Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

Beļģijas 1969.gada 1.aprīļa likuma ieviestais garantēta ienākuma pabalsts, kas attiecas uz gados vecām personām un kas ir no iemaksām neatkarīgs pabalsts, kas ir pakļauts iztikas līdzekļu pārbaudei, tiek piešķirts vienīgi to Līgumslēdzēju Pušu pilsoņiem, kuru tiesību akti nosaka līdzvērtīgu priekšrocību piešķiršanu Beļģijas pilsoņiem.

2. Dānijas Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

Līguma noteikumi neattiecas uz:

- Konvenciju starp Dāniju, Islandi, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju par sociālo drošību, kas pārskatīta saskaņā ar 1981. gada 5. marta Līgumu, spēkā no 1982. gada 1. janvāra.

- Konvenciju starp Dāniju un Turciju par sociālo drošību, parakstītu 1976.gada 22.janvārī, spēkā no 1978.gada 1.februāra.

3. Francijas Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

a. Papildus no iemaksām neatkarīgs pabalsts, kas ir pakļauts iztikas līdzekļu pārbaudei un kas ir paredzēts Francijas 1956.gada 30.jūnija Likumā, kas izveido Nacionālās solidaritātes fondu, ir piešķirams tikai to Valstu pilsoņiem, kuru tiesību akti nosaka līdzīgus pabalstus Francijas pilsoņiem.

b. Līguma noteikumi neattiecas uz 1965. gada 10.jūlija Likumu Nr. 65/555, kas publicēts Francijas Republikas 1965.gada 11.jūlija Official Gazette, kas paplašina visiem Francijas pilsoņiem, kas strādā ārpus Francijas teritorijas (neatkarīgi no tā, vai viņi ir nodarbinātas personas) izvēli pievienoties brīvprātīgas apdrošināšanas shēmai.

c. Līguma noteikumi neattiecas uz Līgumu, kas noslēgts saskaņā ar Vispārējās konvencijas Papildu vienošanās 21.pantu, kas nolēgta 1949.gada 12.novembrī starp Franciju un Luksemburgas Lielhercogisti, kas piemērojama raktuvēs nodarbinātiem un līdzvērtīgām kategorijām, parakstīts Parīzē, 1970.gada 8.septembrī.

d. Līguma noteikumi neattiecas uz 1976.gada 31.decembra Likumu nr. 76-1287, kas publicēts Francijas Republikas Official Gazette 1977.gada 1.janvārī un kas attiecas uz to Francijas strādājošo sociālo aizsardzību, kuri komandēti vai emigrējuši uz ārzemēm.

e. Līguma noteikumi neattiecas uz 1980.gada 27.jūnija Likumu Nr.80-471, kas publicēts Francijas Republikas Official Gazette 1980.gada 28.jūnijā un paplašina Francijas pilsoņu sociālo aizsardzību ārzemēs.

f. Līguma noteikumi neattiecas uz 1984.gada 13.jūlija Likumu Nr.84-604, kas publicēts Francijas Republikas Official Gazette 1984.gada 14.jūlijā un kas nosaka dažādus pasākumus, kas attiecas uz Francijas pilsoņu sociālās aizsardzības uzlabošanu ārzemēs.

4. Islandes Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

Līguma noteikumi neattiecas uz 1961.gada 13.septembra Konvenciju starp Islandi, Dāniju, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju, kas pārskata 1955.gada 15.septembra Konvenciju par sociālo drošību, kas ir minēta Pielikumā 2.

5. Itālijas Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

Līguma noteikumi neattiecas uz 1969.gada 30.aprīļa Likumu Nr.153 (izmainītu un pilnveidotu), kas ievieš sociālo pensiju personām, kurām trūkst līdzekļu. Tas ir no iemaksām neatkarīgs pabalsts, pakļauts līdzekļu pārbaudes nosacījumam, kura apmērs tiek noteikts atbilstoši ienākumiem. Finansējumu pilnīgi ir uzņēmusies Valsts.

6. Norvēģijas Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

a. Līguma noteikumi un Protokols neattiecas uz 1966.gada 17.jūnija Nacionālās apdrošināšanas likuma 7.-5.punkta pārejas noteikumiem.

b. Līguma noteikumi un Protokols neattiecas uz:

- 1981.gada 5.marta Konvenciju starp Norvēģiju, Dāniju, Islandi, Somiju un Zviedriju par sociālo drošību, spēkā no 1982. gada 1. janvāra;

- 1982. gada 25. oktobra Administratīvo Vienošanos.

c. Līguma noteikumi un Protokols neattiecas uz:

- 1980.gada 5.jūnijā Konvenciju starp Norvēģiju un Portugāles Republiku par sociālo drošību, spēkā no 1981.gada 1.septembra;

- 1980.gada 15.decembra Administratīvo Vienošanos.

7. Zviedrijas Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

a. Līguma noteikumi neattiecas uz tām 1962.gada 25.maija Vispārējā apdrošināšanas likuma (Nr.381) nodaļām, kas regulē papildus pensijas.

b. Līguma noteikumi neattiecas uz 1955.gada 15.septembra Konvenciju starp Zviedriju un Dāniju, Islandi, Norvēģiju un Somiju par sociālo drošību, pārskatīta ar 1969.gada 2.decembra Līgumu.

8. Apvienotās Karalistes Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

Līguma noteikumi neattiecas uz novecojušām shēmām vecuma pensijām Lielbritānijā, Ziemeļīrijā un Menas salā, kas ir no iemaksām neatkarīgas, ar to saprotot, ka līgumslēdzēju pušu pilsoņiem ir pieejami līdzvērtīgi pabalsti pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā britu pilsoņiem saskaņā ar Lielbritānijas, Ziemeļīrijas un Menas salas Papildu pabalstu shēmām.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 11.12.1953.
Stājas spēkā:
 01.09.2001.
Parakstīts:
 13.04.2000.
Pievienošanās:
 13.08.2001.
Pieņemšanas vieta: 
Parīze
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Depozitārijs:
 Eiropas Padome
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 50, 28.03.2001.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
688
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)