Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Konvencija par precētu sieviešu pilsonību
Ņujorkā, 1957. gada 20. februārī

Līgumslēdzējas valstis,

atzīstot to, ka cēlonis tiesību normu kolīzijām par pilsonību ir noteikumi, kuri attiecas uz pilsonības zaudēšanu vai iegūšanu, kas notiek tad, ja sievietes stājas laulībā, vai tad, ja laulība tiek šķirta, vai tad, ja vīrs laulības laikā maina pilsonību;

ņemot vērā to, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 15. pantā ir pasludinājusi: "ikvienam cilvēkam ir tiesības uz pilsonību" un "nevienam nevar patvaļīgi atņemt pilsonību vai liegt tiesības mainīt pilsonību";

vēloties sadarboties ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai sekmētu cilvēktiesību un pamatbrīvību vispārēju respektēšanu un ievērošanu attiecībā uz visiem cilvēkiem neatkarīgi no to dzimuma,

ir vienojušās par turpmāko.

1. pants

Ikviena Līgumslēdzēja valsts piekrīt tam, ka ne laulības noslēgšana, ne laulības šķiršana starp kādu no tās pilsoņiem un ārvalstnieku, ne vīra pilsonības maiņa laulības laikā nedrīkst ipso facto skart sievas pilsonību.

2. pants

Ikviena Līgumslēdzēja valsts piekrīt: tas, ka šīs valsts pilsonis pieņem citas valsts pilsonību vai atsakās no savas pilsonības, nedrīkst liegt šā pilsoņa sievai saglabāt savu pilsonību.

3. pants

1. Ikviena Līgumslēdzēja valsts piekrīt tam, ka ārvalstniece, kas ir laulībā ar kādu no tās pilsoņiem, drīkst pēc pašas vēlēšanās pieņemt sava vīra pilsonību īpašā atvieglotā naturalizācijas kārtībā; šādas pilsonības piešķiršana var būt saistīta ar ierobežojumiem, kurus nosaka valsts drošības vai sabiedriskās kārtības interesēs.

2. Ikviena Līgumslēdzēja valsts piekrīt: šo konvenciju nedrīkst interpretēt tā, ka tā skartu tiesību aktus vai tiesu praksi, saskaņā ar kuriem ārvalstniece, kas ir laulībā ar kādu no tās pilsoņiem, drīkst likumīgi pēc sava lūguma pieņemt sava vīra pilsonību.

4. pants

1. Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai un ratificēšanai visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm, kā arī visām tām valstīm, kuras ir vai kuras kļūs kādas Apvienoto Nāciju Organizācijas specializētās aģentūras locekles vai kuras ir pievienojušās vai pievienosies Starptautiskās Tiesas Statūtiem, un visām citām valstīm, kuras Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja uzaicinājusi kļūt par šīs konvencijas dalībvalstīm.

2. Šī konvencija ir jāratificē, un ratifikācijas instrumentus deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

5. pants

1. Šai konvencijai var pievienoties visas valstis, kas minētas 4. panta 1. punktā.

2. Pievienošanās notiek, deponējot pievienošanās instrumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

6. pants

1. Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad deponēts sestais ratifikācijas vai pievienošanās instruments.

2. Attiecībā uz ikvienu valsti, kas šo konvenciju ratificējusi vai tai pievienojusies pēc tam, kad deponēts sestais ratifikācijas vai pievienošanās instruments, šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad deponēts tās ratifikācijas vai pievienošanās instruments.

7. pants

1. Šī konvencija attiecas uz visām teritorijām, kam nav savas pārvaldes, aizbildnības teritorijām, koloniālajām teritorijām un pārējām teritorijām, kuras nav valsts pamatteritorijas un par kuru starptautiskajām attiecībām atbildīga ir kāda no Līgumslēdzējām valstīm; ar nosacījumu, ka tiek ievēroti šā panta 2. punkta noteikumi, attiecīgā Līgumslēdzēja valsts parakstīšanas, ratifikācijas vai pievienošanās brīdī paziņo, uz kuru vai kurām teritorijām, kas nav valsts pamatteritorija, šī konvencija ipso facto attiecas minētās parakstīšanas, ratifikācijas vai pievienošanās dēļ.

2. Ikvienā gadījumā, kad saistībā ar pilsonību kāda teritorija, kas nav valsts pamatteritorija, netiek uzskatīta par pamatteritorijas daļu, un ikvienā gadījumā, kad saskaņā ar Līgumslēdzējas valsts vai attiecīgās teritorijas, kas nav valsts pamatteritorija, konstitucionālajiem likumiem vai praksi šo konvenciju uz minēto teritoriju, kas nav valsts pamatteritorija, var attiecināt tad, ja iepriekš saņemta šīs teritorijas piekrišana, Līgumslēdzējai valstij nepieciešamā piekrišana no attiecīgās teritorijas, kas nav valsts pamatteritorija, jācenšas iegūt divpadsmit mēnešu laikā no dienas, kad šī Līgumslēdzēja valsts parakstījusi Konvenciju, un tad, kad minētā piekrišana ir saņemta, attiecīgā Līgumslēdzēja valsts par to paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Kopš dienas, kad ģenerālsekretārs šo paziņojumu ir saņēmis, Konvencija attiecas uz paziņojumā minēto teritoriju vai teritorijām.

3. Pēc tam, kad beidzies šā panta 2. punktā minētais divpadsmit mēnešu termiņš, attiecīgās Līgumslēdzējas valstis informē ģenerālsekretāru par to, kādi ir rezultāti viņu konsultācijām ar teritorijām, kuras nav valsts pamatteritorija un par kuru starptautiskajām attiecībām tās ir atbildīgas, un kuru piekrišana šīs konvencijas piemērošanai nav saņemta.

8. pants

1. Konvenciju parakstot, ratificējot vai tai pievienojoties, ikviena valsts var izdarīt atrunas attiecībā uz jebkuru šīs konvencijas pantu, izņemot 1. un 2. pantu.

2. Ja kāda valsts izdarījusi atrunu saskaņā ar šā panta 1. punktu, tad starp valsti, kas šo atrunu izdarījusi, un pārējām dalībvalstīm, šī konvencija joprojām ir spēkā, izņemot tos noteikumus, attiecībā uz kuriem minētā atruna ir izdarīta. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs konkrētās atrunas tekstu izsūta visām valstīm, kuras ir šīs konvencijas dalībvalstis vai var par tām kļūt. Ikviena valsts, kura ir šīs konvencijas dalībvalsts vai kura par to kļūst, var ģenerālsekretāram darīt zināmu to, ka tā nav ar mieru uzskatīt, ka šī konvencija tai ir saistoša attiecībā uz valsti, kas izdarījusi minēto atrunu. Valstīm, kuras ir Konvencijas dalībvalstis, šis paziņojums jāsniedz deviņdesmit dienu laikā pēc ģenerālsekretāra paziņojuma, bet valstīm, kuras par Konvencijas dalībvalstīm kļūs vēlāk, - deviņdesmit dienu laikā pēc ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas. Ja ir sniegts šāds paziņojums, Konvencija nebūs spēkā starp valsti, kas sniegusi minēto paziņojumu, un valsti, kas izdarījusi atrunu.

3. Ikviena valsts, kas izdarījusi atrunu saskaņā ar šā panta 1. punktu, jebkurā laikā pēc šīs atrunas pieņemšanas var pilnīgi vai daļēji to atsaukt, iesniedzot paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Šis paziņojums stājas spēkā tā saņemšanas dienā.

9. pants

1. Ikviena Līgumslēdzēja valsts šo konvenciju var denonsēt, par to rakstiski paziņojot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Denonsēšana stājas spēkā tad, kad pagājis gads, kopš ģenerālsekretārs šo paziņojumu saņēmis.

2. Šī konvencija zaudē spēku dienā, kad stājas spēkā denonsēšana, kuras dēļ šīs konvencijas dalībvalstu skaits kļūst mazāks par sešām.

10. pants

Visas domstarpības, kuras starp divām vai vairāk Līgumslēdzējām valstīm rodas par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu un kuras nevar atrisināt ar sarunām, pēc vienas strīdā iesaistītās puses pieprasījuma nododamas izlemšanai Starptautiskajai Tiesai, ja vien strīdā iesaistītās puses nevienojas par citu domstarpību izšķiršanas veidu.

11. pants

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs visas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis un valstis, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis, bet ir minētas šīs konvencijas 4. panta 1. punktā, informē:

a) par parakstīšanu un par ratifikācijas instrumentu deponēšanu saskaņā ar 4. pantu,

b) par pievienošanās instrumenta deponēšanu saskaņā ar 5. pantu,

c) par datumu, kurā šīs konvencija saskaņā ar 6. pantu stājas spēkā,

d) par paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 8. pantu,

e) par denonsēšanas paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 9. panta 1. punktu,

f) par to, ka šī konvencija zaudējusi spēku saskaņā ar 9. panta 2. punktu.

12. pants

1. Šo konvenciju, kuras teksti angļu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvā.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs šīs konvencijas apliecinātās kopijas pārsūta visām Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm, kā arī tām valstīm, kuras nav Apvienot Nāciju Organizācijas dalībvalstis, bet ir minētas 4. panta 1. punktā.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Starpt. org.:
Veids:
 starptautisks dokuments
 daudzpusējs
Pieņemts:
 20.02.1957.
Stājas spēkā:
 13.07.1992.
Pievienošanās:
 14.04.1992.
Pieņemšanas vieta: 
Ņujorka
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 135, 30.08.2011.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
615
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"