Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Starptautisko līgumu uzskaiti
veic Ārlietu ministrija.
Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
LOKARNO NOLĪGUMS PAR DIZAINPARAUGU STARPTAUTISKĀS
KLASIFIKĀCIJAS IZVEIDOŠANU
Parakstīts 1968.gada 8.oktobrī Lokarno, grozīts 1979.gada 28.septembrī
1.pants Īpašas savienības izveide; starptautiskas klasifikācijas pieņemšana (1) Valstis, kurām piemēro šo Nolīgumu, veido Īpašu savienību. (2) Tās pieņem vienotu klasifikāciju dizainparaugiem (turpmāk "starptautiskā klasifikācija"). (3) Starptautiskajā klasifikācijā ietilpst: (i) klašu un apakšklašu saraksts; (ii) alfabētisks preču saraksts, kurās dizainparaugi tiek iekļauti, ar norādēm uz klasēm un apakšklasēm, kurās šīs preces ietilpst; (iii) paskaidrojumi. (4) Klašu un apakšklašu saraksts ir saraksts, kas pievienots šim Nolīgumam, ar grozījumiem un papildinājumiem, kurus šim sarakstam var izdarīt saskaņā ar 3.pantu izveidotā Ekspertu komiteja (turpmāk "Ekspertu komiteja"). (5) Alfabētisko preču sarakstu un paskaidrojumus pieņem Ekspertu komiteja saskaņā ar 3.pantā noteikto procedūru. (6) Ekspertu komiteja saskaņā ar 3.pantā noteikto procedūru var grozīt vai papildināt Starptautisko klasifikāciju. (7) (a) Starptautisko klasifikāciju izveido angļu un franču valodā. (b) Starptautiskās klasifikācijas oficiālos tekstus tādās citās valodās, kādas 5.pantā minētā Asambleja var norādīt, izveido Konvencijā par Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (turpmāk "Organizācija") dibināšanu minētais Intelektuālā īpašuma starptautiskais birojs (turpmāk "Starptautiskais birojs"), apspriedies ar ieinteresētām valdībām. 2.pants Starptautiskās klasifikācijas lietošana un tās tiesiskā nozīme (1) Starptautiskajai klasifikācijai ir vienīgi administratīvs raksturs, ciktāl citādi nenosaka šā Nolīguma prasības. Tomēr katra valsts var piešķirt tai tādu tiesisku nozīmi, kādu tā uzskata par vajadzīgu. Starptautiskā klasifikācija citastarp neuzliek saistības Īpašās savienības valstīm attiecībā uz aizsardzības apjomu, kāds tiek piešķirts konkrētam dizainparaugam šajās valstīs. (2) Katra Īpašās savienības valsts saglabā tiesības starptautisko klasifikāciju izmantot kā pamatsistēmu vai palīgsistēmu. (3) Dizainparaugu deponēšanas vai reģistrācijas oficiālajos dokumentos un, ja dizainparaugi tiek oficiāli publicēti, konkrētajās publikācijās Īpašās savienības valstu Iestādes iekļauj starptautiskās klasifikācijas to klašu un apakšklašu numurus, uz kurām attiecas dizainparaugus ietverošās preces. (4) Izraugoties terminus iekļaušanai preču alfabētiskajā sarakstā, Ekspertu komiteja veltī samērīgu uzmanību, lai izvairītos izmantot tādus terminus, uz kuriem varētu pastāvēt izņēmuma tiesības. Ja kāds vārds ir iekļauts alfabētiskajā sarakstā, tas tomēr nenozīmē, ka Ekspertu komiteja ir izteikusi viedokli, ka tas ir vai nav izņēmuma tiesību objekts. 3.pants Ekspertu komiteja (1) Ekspertu komitejai uztic uzdevumus, kas minēti 1.panta 4., 5. un 6.punktā. Katra Īpašās savienības valsts ir pārstāvēta Ekspertu komitejā, kas savu darbību organizē saskaņā ar procedūras noteikumiem, kurus pieņem ar pārstāvēto valstu vienkāršu balsu vairākumu. (2) Ekspertu komiteja pieņem alfabētisko sarakstu un paskaidrojumus ar Īpašās savienības valstu nodoto balsu vienkāršu vairākumu. (3) Priekšlikumus par starptautiskās klasifikācijas grozījumiem vai papildinājumiem var iesniegt jebkuras Īpašās savienības valsts Iestāde vai Starptautiskais birojs. Katru priekšlikumu, kas nāk no Iestādes, šī Iestāde paziņo Starptautiskajam birojam. Iestāžu priekšlikumus un Starptautiskā biroja priekšlikumus Starptautiskais birojs nosūta Ekspertu komitejas locekļiem vēlākais divus mēnešus pirms Komitejas sesijas, kurā paredzēts izskatīt minētos priekšlikumus. (4) Ekspertu komitejas lēmumus, kas attiecas uz starptautiskās klasifikācijas grozījumu un papildinājumu pieņemšanu, pieņem ar Īpašās savienības valstu vienkāršu balsu vairākumu. Tomēr ja šādi lēmumi ir saistīti ar jaunas klases izveidi vai preču jebkādu pārcelšanu no vienas klases uz citu, ir nepieciešama vienprātība. (5) Eksperts ir tiesīgs balsot neklātienē. (6) Ja valsts neieceļ savu pārstāvi konkrētai Ekspertu komitejas sesijai vai ja ieceltais eksperts savu viedokli nav izteicis, balsojot sesijas laikā vai termiņā, kurš jāparedz Ekspertu komitejas procedūras noteikumos, tad uzskata, ka attiecīgā valsts ir piekritusi Komitejas lēmumam. 4.pants Klasifikācijas un tās grozījumu un papildinājumu oficiāla paziņošana un publikācija (1) Ekspertu komitejas pieņemto preču alfabētisko sarakstu un paskaidrojumus, kā arī jebkuru Komitejas izlemtu starptautiskās klasifikācijas grozījumu vai papildinājumu Starptautiskais birojs paziņo Īpašās savienības valstu Iestādēm. Ekspertu komitejas lēmumi stājas spēkā, tiklīdz šāds paziņojums ir saņemts. Tomēr, ja šādi lēmumi ir saistīti ar jaunas klases izveidi vai preču jebkādu pārcelšanu no vienas klases uz citu, tie stājas spēkā sešu mēnešu laikposmā pēc minētā paziņojuma dienas. (2) Starptautiskais birojs, kas ir starptautiskās klasifikācijas depozitārijs, iekļauj tajā grozījumus un papildinājumus, kuri stājušies spēkā. Paziņojumus par grozījumiem un papildinājumiem publicē periodiskos izdevumos, kurus norāda Asambleja. 5.pants Īpašās savienības Asambleja (1) (a) Īpašajai savienībai ir Asambleja, kur ietilpst Īpašās savienības valstis. (b) Katras Īpašās savienības valsts valdību pārstāv viens delegāts, kam var palīdzēt aizstājēji delegāti, padomdevēji un eksperti. (c) Katras delegācijas izdevumus sedz valdība, kas to ir iecēlusi. (2) (a) Ciktāl citādi nenosaka 3.panta noteikumi, Asambleja: (i) kārto visus jautājumus, kas attiecas uz Īpašās savienības uzturēšanu un attīstību, kā arī uz šā Nolīguma īstenošanu; (ii) dod Starptautiskajam birojam norādījumus par pārskatīšanas konferenču sagatavošanu; (iii) izskata un apstiprina Organizācijas ģenerāldirektora (turpmāk "ģenerāldirektors") ziņojumus un darbību, kas attiecas uz Īpašo savienību, un dod viņam visas vajadzīgās instrukcijas par jautājumiem, kas ir Īpašās savienības kompetencē; (iv) nosaka Īpašās savienības programmu un pieņem tās budžetu ik diviem gadiem, kā arī apstiprina tās galīgos finanšu pārskatus; (v) pieņem Īpašās savienības finanšu reglamentu; (vi) izlemj par starptautiskās klasifikācijas oficiālo tekstu izveidošanu valodās, kas nav angļu un franču valoda; (vii) papildus Ekspertu komitejai, kas izveidota saskaņā ar 3.pantu, izveido tādas citas ekspertu komitejas un darba grupas, kādas tā uzskata par vajadzīgām Īpašās savienības mērķu sasniegšanai; (viii) nosaka, kuras valstis, kas nav Īpašās savienības dalībvalstis, un kuras starpvaldību organizācijas un starptautiskas nevalstiskas organizācijas tā pielaiž savās sanāksmēs kā novērotājas; (ix) izdara grozījumus 5.-8.pantā; (x) veic jebkādas citas vajadzīgas darbības, lai veicinātu Īpašās savienības uzdevumu izpildi; (xi) veic tādas citas funkcijas, kas izriet no šā Nolīguma. (b) Par jautājumiem, kuros ieinteresētas arī citas savienības, ko pārvalda Organizācija, Asambleja pieņem lēmumus, uzklausījusi Organizācijas Koordinācijas komitejas viedokli. (3) (a) Katrai Asamblejas dalībvalstij ir viena balss. (b) Puse no Asamblejas dalībvalstīm veido kvorumu. (c) Neatkarīgi no (b) apakšpunkta noteikumiem, ja kādā sesijā pārstāvēto Asamblejas dalībvalstu skaits ir mazāks par pusi, bet līdzinās vienai trešdaļai vai pārsniedz to, Asambleja var pieņemt lēmumus, tomēr, izņemot tādus lēmumus, kas attiecas uz pašas Asamblejas procedūru, visi šādi lēmumi stājas spēkā tikai tad, ja ir ievēroti turpmāk minētie nosacījumi. Starptautiskais birojs tādus lēmumus paziņo Asamblejas dalībvalstīm, kas nebija pārstāvētas, un uzaicina tās trijos mēnešos no paziņojuma dienas rakstveidā balsot vai atturēties. Ja pēc šā termiņa beigām valstis, kas tādējādi izteikušas savu balsojumu vai atturēšanos, sasniedz skaitu, kāds pietrūka notikušās sesijas kvorumam, šādi lēmumi stājas spēkā ar noteikumu, ka vienlaikus saglabājas vajadzīgais balsu vairākums. (d) Ciktāl citādi nenosaka 8.panta 2.punkta noteikumi, Asamblejas lēmumu pieņemšanai nepieciešamas divas trešdaļas nodoto balsu. (e) Atturēšanos neuzskata par balsojumu. (f) Katrs delegāts var pārstāvēt tikai vienu valsti un balsot tās vārdā. (4) (a) Asambleja, ģenerāldirektora sasaukta, parastā sesijā sanāk reizi katrā otrajā kalendārajā gadā un, ja nav ārkārtēju apstākļu, tajā pašā laikā un vietā, kur sanāk Organizācijas Ģenerālā asambleja. (b) Asambleja, ģenerāldirektora sasaukta, sanāk ārkārtas sesijā, ja to pieprasa viena ceturtā daļa Asamblejas dalībvalstu. (c) Katras sesijas darba kārtību sagatavo ģenerāldirektors. (5) Asambleja pieņem savus procedūras noteikumus. 6.pants Starptautiskais birojs (1) (a) Administratīvos uzdevumus, kas attiecas uz Īpašo savienību, veic Starptautiskais birojs. (b) Citstarp Starptautiskais birojs sagatavo sanāksmes un nodrošina sekretariātu Asamblejai, Ekspertu komitejai un citām tādām ekspertu komitejām un darba grupām, kuras var būt nodibinājusi Asambleja vai Ekspertu komiteja. (c) Ģenerāldirektors ir Īpašās savienības vadītājs un pārstāv Īpašo savienību. (2) Ģenerāldirektors un jebkurš viņa iecelts personāla pārstāvis bez balsstiesībām piedalās visās sanāksmēs, ko rīko Asambleja, Ekspertu komiteja un citas tādas ekspertu komitejas un darba grupas, kuras var būt nodibinājusi Asambleja vai Ekspertu komiteja. Ģenerāldirektors vai viņa iecelts personāla pārstāvis ir šo struktūru sekretārs ex officio. (3) (a) Starptautiskais birojs saskaņā ar Asamblejas norādījumiem veic sagatavošanas darbus pārskatīšanas konferencēm, lai pārskatītu tos Nolīguma noteikumus, kuri neietilpst 5.-8. pantā. (b) Starptautiskais birojs var apspriesties ar starpvaldību organizācijām un starptautiskām nevalstiskām organizācijām par pārskatīšanas konferenču sagatavošanu. (c) Ģenerāldirektors un viņa ieceltas personas piedalās tādu konferenču diskusijās bez balsstiesībām. (4) Starptautiskais birojs veic jebkādus citus tam uzticētus uzdevumus. 7.pants Finanses (1) (a) Īpašajai savienībai ir savs budžets. (b) Īpašās savienības budžets ietver ienākumus un izdevumus, kas tieši attiecas uz Īpašo savienību, tās iemaksas savienībām kopīgo izdevumu budžetā un, vajadzības gadījumā, ieskaitījumus Organizācijas konferences budžetā. (c) Izdevumus, kas neattiecas uz Īpašo savienību vien, bet arī uz vienu vai vairākām citām Organizācijas pārvaldītām savienībām, uzskata par Savienībām kopīgiem izdevumiem. Īpašās savienības daļa tādos kopīgos izdevumos ir proporcionāla Īpašās savienības ieinteresētībai šādos izdevumos. (2) Īpašās savienības budžetu sastāda, pienācīgi ņemot vērā vajadzību to koordinēt ar citu Organizācijas pārvaldīto savienību budžetiem. (3) Īpašās savienības budžetu finansē no šādiem avotiem: (i) Īpašās savienības valstu dalības maksas; (ii) nodevas un maksājumi par Starptautiskā biroja pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar Īpašo savienību; (iii) ieņēmumi no to Starptautiskā biroja publikāciju pārdošanas, kuras attiecas Īpašo savienību, vai procentatskaitījumi sakarā ar tām; (iv) dāvinājumi, novēlējumi, subsīdijas; (v) īresmaksas, procentmaksājumi un dažādi citi ienākumi. (4) (a) Lai noteiktu 3.punkta (i) apakšpunktā minētās dalības maksas apmēru, katru Īpašās savienības dalībvalsti attiecina uz to pašu klasi, kurai tā pieder Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības Parīzes savienībā, un valsts veic gada dalības maksu, pamatojoties uz to pašu vienību skaitu, kāds šai klasei ir noteikts minētajā savienībā. (b) Katras Īpašās savienības dalībvalsts gada dalības maksa ir summa, kas attiecas pret visām dalībvalstīm Īpašās savienības budžetā iemaksājamo kopsummu tāpat kā konkrētās dalībvalsts vienību skaits attiecas pret visu to valstu vienību kopskaitu, kuras maksā dalības maksu. (c) Dalības maksas termiņš ir katra gada pirmais janvāris. (d) Dalībvalsts, kam ir dalības maksas parāds, nevar īstenot savas balsstiesības nevienā Īpašās savienības struktūrā, ja tās parāda apmērs līdzinās no tās pienākošos dalības maksu kopsummai par diviem iepriekšējiem pilniem gadiem vai pārsniedz to. Tomēr jebkura Īpašās savienības struktūra tādai valstij var ļaut joprojām īstenot balsstiesības šajā struktūrā, ja un ciktāl tā uzskata, ka maksājumi nokavēti ārkārtēju un nenovēršamu apstākļu dēļ. (e) Ja budžets nav apstiprināts līdz jauna finanšu posma sākumam, to nosaka iepriekšējā gada budžeta līmenī, ievērojot kārtību, kas paredzēta finanšu reglamentā. (5) Ģenerāldirektors nosaka apmēru nodevām un maksājumiem par Starptautiskā biroja pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar Īpašo savienību, un dara to zināmu Asamblejai. (6) (a) Īpašajai savienībai ir apgrozāmo līdzekļu fonds, ko veido katras Īpašās savienības dalībvalsts viena iemaksa. Ja šā fonda līdzekļu nepietiek, Asambleja lemj par tā palielināšanu. (b) Katras dalībvalsts sākotnējā iemaksa minētajā fondā vai līdzdalība tā palielināšanā ir proporcionāla valsts dalības maksai par to gadu, kad fonds izveidots vai pieņemts lēmums to palielināt. (c) Šo proporciju un tās iemaksas noteikumus pēc ģenerāldirektora priekšlikuma nosaka Asambleja, uzklausījusi Organizācijas Koordinācijas komitejas viedokli. (7) (a) Līgumā par galveno mītni, ko noslēdz ar valsti, kuras teritorijā atrodas Organizācijas galvenā mītne, paredz to, ka šī valsts piešķir aizdevumu, kad vien apgrozāmo līdzekļu fonds kļūst par mazu. Aizdevuma apmēru un piešķiršanas nosacījumus katrā atsevišķā gadījumā nosaka īpaša vienošanās starp šo valsti un Organizāciju. (b) Gan (a) apakšpunktā minētajai valstij, gan Organizācijai ir tiesības ar oficiālu rakstveida paziņojumu uzteikt pienākumu piešķirt aizdevumus. Uzteikums stājas spēkā pēc trim gadiem, skaitot no tā gada beigām, kad tas paziņots. (8) Ievērojot kārtību, kas paredzēta finanšu reglamentā, finanšu revīziju veic viena vai vairākas Īpašās savienības valstis vai ārējie auditori. Tos ar pašu piekrišanu ieceļ Asambleja. 8.pants Grozījumi 5.-8.pantā (1) Ar priekšlikumiem grozīt 5., 6., 7. un šo pantu var nākt klajā jebkura Asamblejas dalībvalsts vai ģenerāldirektors. Šādus priekšlikumus ģenerāldirektors dara zināmus Asamblejas dalībvalstīm vismaz sešus mēnešus pirms to izskatīšanas Asamblejā. (2) Grozījumus 1.punktā minētajos pantos pieņem Asambleja. Lai grozījumu pieņemtu, trim ceturtdaļām nodoto balsu jābūt par, turklāt jebkuram grozījumam 5.pantā un šajā punktā vajadzīgas četras piektdaļas nodoto balsu. (3) Jebkurš grozījums 1.punktā minētajos pantos stājas spēkā vienu mēnesi pēc tam, kad no trim ceturtdaļām visu to valstu, kas grozījuma pieņemšanas laikā bijušas Īpašās savienības dalībvalstis, ģenerāldirektors ir saņēmis oficiālus rakstveida paziņojumus par to akceptu saskaņā ar konstitucionālām procedūrām. Jebkurš šādi akceptēts šo pantu grozījums uzliek saistības visām valstīm, kas ir Īpašās savienības dalībvalstis laikā, kad grozījums stājas spēkā, vai arī kļūst par dalībvalstīm vēlāk, ar nosacījumu, ka jebkurš grozījums, kas palielina Īpašās savienības valstu finanšu saistības, uzliek saistības tikai tām valstīm, kas oficiāli paziņojušas par tāda grozījuma akceptu. 9.pants Ratifikācija un pievienošanās; stāšanās spēkā (1) Jebkura Parīzes konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību dalībvalsts, kas ir parakstījusi šo Nolīgumu, var to ratificēt un, ja nav parakstījusi, var tam pievienoties. (2) Ratifikācijas un pievienošanās dokumentus deponē ģenerāldirektoram. (3) (a) Attiecībā uz pirmajām piecām valstīm, kas deponējušas savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, šis Nolīgums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad deponēts piektais šāds dokuments. (b) Attiecībā uz jebkuru citu valsti šis Nolīgums stājas spēkā trīs mēnešus kopš dienas, kad ģenerāldirektors ir oficiāli paziņojis par tās ratifikāciju vai pievienošanos, ja vien ratifikācijas vai pievienošanās dokumentā nav norādīta vēlāka diena. Tādā gadījumā attiecībā uz šo valsti šis Nolīgums stājas spēkā norādītajā dienā. (4) Ratifikācija vai pievienošanās automātiski nozīmē visu šā Nolīguma noteikumu pieņemšanu un iespēju izmantot tajā paredzētās priekšrocības. 10.pants Nolīguma tiesiskais spēks un darbības ilgums Šim Nolīgumam ir tāds pats tiesiskais spēks un darbības ilgums kā Parīzes Konvencijai par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. 11.pants Nolīguma 1.-4. un 9.-15.panta pārskatīšana (1) Šā Nolīguma 1.-4. un 9.-15.pantu var pārskatīt, lai ieviestu vēlamus uzlabojumus. (2) Katru pārskatīšanu veic Īpašās savienības valstu delegātu konference. 12.pants Denonsācija (1) Jebkura valsts var denonsēt šo Nolīgumu ar ģenerāldirektoram adresētu oficiālu paziņojumu. Tāda denonsācija skar tikai valsti, kas to veic, Nolīgumam pilnībā paliekot spēkā attiecībā uz pārējām Īpašās savienības dalībvalstīm. (2) Denonsācija stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kad ģenerāldirektors ir saņēmis minēto oficiālo paziņojumu. (3) Neviena valsts neīsteno šajā pantā paredzētās tiesības denonsēt Nolīgumu, iekams nav apritējuši pieci gadi kopš dienas, kad tā kļuvusi par Īpašās savienības dalībvalsti. 13.pants Teritorijas Šim Nolīgumam piemēro Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 24.panta noteikumus. 14.pants Parakstīšana; valodas; oficiālie paziņojumi (1) (a) Šo Nolīgumu paraksta vienā eksemplārā angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, un deponē Šveices valdībai. (b) Šis Nolīgums paliek atklāts parakstīšanai Bernē līdz 1969.gada 30.jūnijam. (2) Ģenerāldirektors, apspriedies ar ieinteresētām valdībām, izveido oficiālus tekstus tādās citās valodās, kādas var norādīt Asambleja. (3) Divas šā Nolīguma parakstītā teksta kopijas, ko apliecinājusi Šveices valdība, ģenerāldirektors nosūta visām to valstu valdībām, kuras to parakstījušas, un, pēc pieprasījuma, jebkuras citas valsts valdībai. (4) Ģenerāldirektors reģistrē šo Nolīgumu Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātā. (5) Ģenerāldirektors oficiāli paziņo visu Īpašās savienības valstu valdībām par šā Nolīguma spēkā stāšanās dienu, tā parakstīšanu, ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu deponēšanu, šā Nolīguma grozījumu akceptēšanu un datumiem, kad šādi grozījumi stājas spēkā, kā arī par denonsācijas paziņojumiem. 15.pants Pārejas noteikums Līdz laikam, kad stājas amatā pirmais ģenerāldirektors, atsauces šajā Nolīgumā uz Organizācijas Starptautisko biroju vai uz ģenerāldirektoru uzskata par atsaucēm uz Intelektuālā īpašuma aizsardzības apvienotajiem starptautiskajiem birojiem (BIRPI) vai attiecīgi uz šo Biroju direktoru.
Pielikums LOKARNO NOLĪGUMA PAR DIZAINPARAUGU STARPTAUTISKĀS KLASIFIKĀCIJAS IZVEIDOŠANU PIELIKUMS Starptautiskās klasifikācijas klašu un apakšklašu saraksts (astotā redakcija, spēkā no 2004.gada 1.janvāra)
|
Tiesību akta pase
Statuss: Spēkā esošs Starpt. org.: Veids: starptautisks dokuments daudzpusējs Pieņemts: 08.10.1968. Stājas spēkā: 14.04.2005. Pievienošanās: 14.04.2005. Pieņemšanas vieta: LokarnoRatificēja: Saeima Atruna: Nav Deklarācija: Nav Depozitārijs: Pasaules Intelektuālā Īpašuma OrganizācijaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 199, 15.12.2004.Dokumenta valoda: Saistītie dokumenti
|