1924.gada Starptautiskā konvencija par dažu konosamenta noteikumu unifikāciju (Hāgas noteikumi)

1. pants

Šajā Konvencijā sekojoši termini lietoti šādās nozīmēs:

a) "Pārvadātājs" ietver sevī kuģa īpašnieku vai fraktētāju, kurš slēdz pārvadājuma līgumu ar nosūtītāju.

b) "Pārvadāšanas līgums" attiecas tikai uz pārvadāšanas līgumu, kuru apliecina konosaments vai jebkurš cits tam līdzīgs rīkotājdokuments, ciktāl tāds dokuments attiecas uz kravu jūras pārvadājumu; tas arī attiecas uz jebkuru konosamentu vai jebkuru līdzīgu dokumentu, kas izdots uz čartera pamata no tā brīža, kad šāds konosaments vai rīkojuma dokuments regulē attiecības starp pārvadātāju un šī konosamenta vai dokumenta turētāju.

c) "Krava" sevī ietver mantas, preces, kravas un jebkura veida priekšmetus, izņemot dzīvus dzīvniekus un kravas, kas pārvadāšanas līgumā noteikti kā pārvadājami uz klāja un tiek pārvadāti tādā veidā.

d) "Kuģis" nozīmē jebkuru kuģi, kas tiek izmantots kravu pārvadāšanai pa jūru.

e) "Kravu pārvadāšana" aptver periodu no brīža, kad krava ir iekrauta līdz brīdim, kad krava ir izkrauta no kuģa.

 

2. pants

Ņemot vērā 6. panta nosacījumus, katrā kravu pārvadāšanas līgumā pa jūru, pārvadātājam attiecībā uz kravas iekraušanu, apstrādi, novietošanu, pārvadāšanu, glabāšanu, tās aprūpi un tās izkraušanu ir jāievēro pienākumi un saistības, un ir tiesības un atvieglojumi, kas norādīti tālāk.

 

3. pants

1. Pārvadātājam pirms reisa un to uzzsākot jāizrāda saprātīgas rūpes par to, lai:

a) padarītu kuģi jūrasspējīgu;

b) pienācīgā veidā nokomplektētu ar ekipāžu un nodrošinātu kuģi ar krājumiem;

c) padarītu kravas telpas, refrižeratortelpas un saldējamās telpas un visas pārējās kuģa daļas, kurās tiek pārvadāta krava, derīgas un drošas kravas saņemšanai, pārvadāšanai un saglabāšanai.

2. Ņemot vērā 4. panta nosacījumus, pārvadātājam pienācīgi un rūpīgi jāiekrauj, jāapstrādā, jānovieto, jāpārvadā, jāglabā pārvadājamā krava, jārūpējas par to un jāizkrauj tā.

3.Pieņemot kravu savā pārziņā, pārvadātājam vai kapteinim, vai pārvadātāja aģentam, pēc nosūtītāja pieprasījuma jāizsniedz nosūtītājam konosaments, kurš satur arī šādas ziņas:

a) atšķirības zīmes, kas ir nepieciešamas kravas identificēšanai, kā tās rakstiski paziņojis nosūtītājs pirms šādas kravas iekraušana ir sākusies, ar noteikumu, ka šīs atšķirības zīmes ir atzīmētas ar zīmogu vai skaidri norādītas citādā veidā uz kravas, ja krava nav iepakota, vai uz kastēm vai iepakojuma, kuros krava atrodas, tādā veidā, lai tās normāli paliktu salasāmas līdz reisa beigām;

b) vietu vai priekšmetu skaitu, vai daudzumu vai svaru, atkarībā no apstākļiem un saskaņā ar to, kā tos rakstiski norādījis nosūtītājs;

c) kravas ārēji redzamais izskats un stāvoklis.

Tomēr ne pārvadātājam, ne kapteinim, ne pārvadātāja aģentam nav pienākums ziņot vai norādīt konosamentā atšķirības zīmes, vietu skaitu, daudzumu vai svaru, kuri, ja viņiem ir saprātīgs pamats domāt, precīzi neatbilst kravai, ko viņi patiesībā pieņēmuši, vai kuras viņi nespēj saprātīgiem līdzekļiem pārbaudīt.

4. Tāds konosaments ir prima facie pierādījums, ka no pārvadātāja puses pieņemta krava, kā tā aprakstīta tajā saskaņā ar 3. panta "a", "b" un "c" punktiem.

5. Tiek uzskatīts, ka nosūtītājs ir garantējis pārvadātājam uz nosūtīšanas momentu atšķirības zīmju, kravas vietu skaitu, daudzumu un svaru precizitāti, kā viņš to norādījis, un nosūtītājam jāatlīdzina visi zaudējumi, bojājumi un izdevumi, kas radušies šo datu neprecizitātes rezultātā. Pārvadātāja tiesības uz šāda veida atlīdzību nekādā veidā neierobežo viņa atbildību saskaņā ar pārvadāšanas līgumu pret jebkuru personu, kas nav nosūtītājs.

6. Ja tikai paziņojums par zaudējumiem vai bojājumiem un to veids nav iesniegts rakstiski pārvadātājam vai viņa aģentam izkraušanas ostā līdz kravas nodošanai vai nodošanas laikā tās personas rīcībā, kurai pēc pārvadājuma līguma krava ir jānodod šāda nodošana ir prima facie pierādījums, ka pārvadātājs nodevis kravu tādu, kā aprakstīts konosamentā.

Ja zaudējumi vai bojājumi nav ārēji redzami, par to jāpaziņo trīs dienu laikā pēc kravas nodošanas.

Rakstisks paziņojums nav vajadzīgs, ja kravas stāvoklis tā saņemšanas brīdī bija noteikts kopīgas apskates vai inspekcijas laikā.

Jebkurā gadījumā pārvadātājs un kuģis tiek atbrīvots no jebkādas atbildības par zaudējumiem, ja prasība tiesā nav iesniegta gada laikā pēc kravas nodošanas vai datuma, kad to vajadzēja nodot.

Reālu vai iespējamu zaudējumu vai bojājumu gadījumā pārvadātājam un saņēmējam ir pienākums savstarpēji sniegt visas saprātīgās iespējas, lai pārbaudītu kravu un saskaitītu vietu skaitu.

7. Pēc tam, kad krava ir iekrauta, konosamentam, kurš pārvadātājam, kapteinim vai pārvadātāja aģentam jāizsniedz nosūtītājam, jābūt, ja to pieprasa nosūtītājs, "borta" konosamentam, ar nosacījumu, ka nosūtītājs, ja viņš līdz tam ir saņēmis kādu kravas rīkojuma dokumentu uz šo pašu kravu, atdod šo dokumentu apmaiņā pret "borta" konosamentu. Tomēr, pēc pārvadātāja ieskatiem, šādā kravas rīkojuma dokumentā iekraušanas ostā var tik izdarītas pārvadātāja, kapteiņa vai pārvadātāja aģenta atzīmes par kuģa vai kuģu nosaukumiem, kuros kravas iekrautas, par nosūtīšanas datumu vai datumiem, un, šādā veidā iezīmēts, šis dokuments, ja tas satur ziņas, kas uzrādītas 3.panta 3.daļā, šī panta nozīmē jāuzskata par "borta" konosamentu.

8. Jebkura atruna, nosacījums vai vienošanās pārvadāšanas līgumā, kas atbrīvo pārvadātāju vai kuģi no atbildības par zaudējumiem, kas skar kravu, kuri radušies nevērības, vainas vai pienākumu un saistību neizpildes dēļ, kuri ir paredzēti šajā pantā, vai samazinot šādu atbildību citādā veidā, kā tas paredzēts šajā Konvencijā, tiek uzskatīti par nenozīmīgiem, nederīgiem un spēkā neesošiem. Nosacījumi par apdrošināšanas atlīdzības nodošanu pārvadātājam vai jebkurš līdzīgs nosacījums jāuzskata kā pārvadātāja atbrīvošana no atbildības.

 

4. pants

1. Ne pārvadātājs, ne kuģis neatbild par zaudējumiem vai bojājumiem, kuri radušies jūrasnespējas dēļ, ja vien šī jūrasnespēja nav izsaukta saprātīgu rūpju trūkuma dēļ no pārvadātāja puses, lai padarītu kuģi jūrasspējīgu vai to pienācīgā veidā nokomplektētu ar ekipāžu, iekārtām un krājumiem un padarītu kravas telpas, refrižeratortelpas un saldējamās telpas un visas citas kuģa daļas, kurās tiek pārvadāta krava, atbilstošas un drošas kravas uzņemšanai, pārvadāšanai un glabāšanai, saskaņā ar 3.panta 1.daļas noteikumiem. Vienmēr, kad zaudējumi vai bojājumi ir radušies jūrasnespējas dēļ, pārvadātājam vai citām personām, kuras prasa atbrīvošanu no atbildības, kas paredzēta šajā pantā, ir jāpierāda, ka viņas ir bijušas pietiekami rūpīgas.

2. Ne pārvadātājs, ne kuģis neatbild par zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies:

a) kapteiņa, ekipāžas locekļa, loča vai pārvadātāja kalpotāju darbības, nolaidības vai saistību nepildīšanas dēļ kuģošanā vai kuģa vadīšanā;

b) ugunsgrēka, ja vien tas nav izcēlies pārvadātāja vainas vai darbības dēļ;

c) jūras risku vai citu kuģojamu ūdeņu briesmu vai nejaušības dēļ;

d) nepārvaramas varas dēļ;

e) karadarbības dēļ;

f) antisabiedrisku elementu darbības rezultātā;

g) varas, valdītāju vai tautas aresta vai aizturēšanas dēļ, vai tiesas aresta uzlikšanas dēļ;

h) karantīnas ierobežojumu dēļ;

i) nosūtītāja vai kravas īpašnieka, viņa aģenta vai pārstāvja darbības vai nolaidības dēļ;

j) streiku, lokautu vai kādu citu iemeslu dēļ, kad pilnīgi vai daļēji tiek apstādināts vai aizturēts darbs;

k) sacelšanās vai tautas nemieru dēļ;

l) dzīvības vai īpašuma glābšanas vai glābšanas mēģinājuma dēļ uz jūras;

m) apjoma vai svara zaudējumu vai jebkuru citu zaudējumu vai bojājumu dēļ, kuri radušies slēptu nepilnību, īpaša kravas rakstura vai kravām raksturīgu defektu dēļ;

n) nepietiekama iepakojuma dēļ;

o) nepilnīga vai nepietiekama marķējuma dēļ;

p) slēptu nepilnību, kuras nevar atklāt izrādot saprātīgas rūpes;

q) jebkuru citu iemeslu dēļ, kuri radušies bez pārvadātāja kļūdas vai personiskās vainas un ne aģentu vai pārvadātāja kalpotāju darbību rezultātā un ne viņu vainas dēļ; tomēr personai, kura prasa atbrīvošanu no atbildības ir jāpierāda, ka ne pārvadātāja darbība vai personiskā vaina, ne aģentu vai pārvadātāja kalpotāju darbība vai vaina neveicināja zaudējumus vai bojājumus.

3. Nosūtītājs neatbild par pārvadātāja vai kuģa ciestajiem zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies jebkura iemesla dēļ, bez nosūtītāja, viņa aģenta, viņa kalpotāju darbības, vainas vai nevērības.

4. Nekāda deviācija, lai glābtu vai mēģinātu glābt dzīvību vai īpašumu jūrā vai jebkura saprātīga deviācija netiek uzskatīta par šīs Konvencijas vai pārvadājuma līguma pārkāpumu, un pārvadātājs nav atbildīgs par jebkuriem zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies tā rezultātā.

5. Pārvadātājs un kuģis nekādā gadījumā neatbild par zaudējumiem, kas nodarīti kravai vai sakarā ar to, par summu, kas pārsniedz 100 sterliņu mārciņas par vietu vai kravas vienību jeb šādas summas ekvivalentu citā valūtā, ja vien šo kravu raksturu un vērtību nav paziņojis nosūtītājs līdz iekraušanai un tie nav ietverti konosamentā.

Šis paziņojums, ja tas ir ietverts konosamentā, ir prima facie pierādījums, bet tas nav saistošs pārvadātājam, kurš var to apstrīdēt.

Pēc vienošanās starp pārvadātāju, kapteini vai pārvadātāja aģentu un nosūtītāju var tik noteikta cita maksimālā summa, nekā tas ir norādīts šajā punktā, ar nosacījumu, ka šāds saskaņots maksimums nav mazāks kā iepriekšnorādītā summa.

Ne pārvadātājs, ne kuģis nekādā gadījumā neatbild par zaudējumiem vai bojājumiem, kuri nodarīti kravai vai sakarā ar to, ja nosūtītājs konosamentā apzināti sniedzis nepetiesas ziņas par kravas raksturu vai vērtību.

6. Viegli uzliesmojošu, sprāgstošu vai bīstamu kravu, kuru iekraušanai pārvadātājs, kapteinis vai pārvadātāja aģents nav piekritis, zinot tās dabu un raksturu, pārvadātājs bez kompensācijas tās var jebkurā laikā līdz izkraušanai izkraut no kuģa jebkurā vietā vai iznīcināt, vai padarīt nekaitīgas, un šādas kravas nosūtītājs nes atbildību par visiem zaudējumiem un izdevumiem, kuri tieši vai netieši radušies tās iekraušanas rezultātā. Ja kāda no tādām kravām, kas iekrauta ar pārvadātāja ziņu un piekrišanu, kļūs bīstama kuģim vai kravai, pārvadātājs to var tādā pašā veidā izkraut no kuģa, iznīcināt vai padarīt nekaitīgu, pārvadātājam par to neatbildot, izņemot vispārējas avārijas gadījumu, ja tā notiks.

 

5. pants

Pārvadātājam ir tiesības atteikties no visām vai dažām savām tiesībām, saskaņā ar šo Konvenciju, tajā skaitā no tiesībām par atbrīvošanu no atbildības, vai palielināt savu atbildību un saistības, kas paredzētas šajā Konvencijā, ar nosacījumu, ka šāda atteikšanās vai palielināšana būs ietverta konosamentā, kas izdots nosūtītājam.

Nekādi šīs Konvencijas noteikumi netiek piemēroti čarteriem; bet, ja konosamenti izdoti gadījumam, kad kuģis ir čarterā, tiem jābūt saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem. Nekas šajos noteikumos nav par šķērsli, lai konosamentā iekļautu jebkādu tiesisku nosacījumu, kas skar vispārējo avāriju.

 

6. pants

Neskatoties uz iepriekšējo pantu noteikumiem, pārvadātājs, kapteinis vai pārvadātāja aģents un nosūtītājs, ir tiesīgi slēgt jebkādu vienošanos attiecībā uz jebkurām kravām par jebkuriem nosacījumiem attiecībā uz pārvadātāja pienākumiem un atbildību par tādām kravām, kā pārvadātāja tiesībām attiecībā uz šādām kravām, ieskaitot tiesības uz atbrīvošanu no atbildības, vai attiecībā uz viņa pienākumiem kuģa jūrasspējas nodrošināšanā, tā kā noteikumi par to nav pretrunā ar sabiedrisko kārtību, vai attiecībā uz viņa kalpotāju vai aģentu rūpēm par jūras kravu iekraušanu, apstrādi, novietošanu, pārvadāšanu, glabāšanu, izkraušanu, ar nosacījumu, ka šajā gadījumā nav bijis vai netiks izsniegts nekāds konosaments un, ka saskaņotie noteikumi ir ietverti kvītī, kura nav preču rīkojuma dokuments un ietver atzīmi par to.

Jebkurai šādā veidā noslēgtai vienošanai ir pilnā mērā likumīgs spēks.

Taču tiek ņemts vērā, ka šis pants netiek pielietots parastai komerciālai kravas nosūtīšanai, kas tiek veikta parastas tirdzniecības procesā, bet tikai pie citādiem sūtījumiem, kad pārvadājamā īpašuma raksturs un stāvoklis, vai apstākļi, termiņi un nosacījumi, pie kādiem jānotiek pārvadāšanai, ir tādi, kas attaisno sevišķu vienošanos.

 

7. pants

Nekādi šīs Konvencijas noteikumi neliedz pārvadātājam vai nosūtītājam ietvert līgumā noteikumus, nosacījumus, atrunas un izņēmumus attiecībā uz pārvadātāja vai kuģa pienākumiem un atbildību par zaudējumiem vai bojājumiem, kuri radušies kravai vai, kas skar tās glabāšanu, rūpes par to un tās apstrādi līdz iekraušanai un, attiecīgi, pēc izkraušanas no kuģa, uz kura kravas pārvadā pa jūru.

 

8. pants

Šis Konvencijas noteikumi neskar ne pārvadātāja tiesības, ne pienākumus, kuri izriet no jebkura spēkā esoša likuma attiecībā uz jūras kuģu īpašnieku atbildības ierobežošanu.

 

9. pants

Naudas vienībām, kas minētas Konvencijā, ir zelta segums.

Līgumslēdzējvalstis, kurās sterliņu mārciņa nav valūtas vienība, patur tiesības pārvērst summas, kas norādītas šajā Konvencijā sterliņu mārciņās, savas valūtas sistēmas vienībās, noapaļojot līdz veseliem skaitļiem.

Nacionālie likumi var saglabāt tiesības parādniekam nomaksāt parādu nacionālā valūtā, vadoties pēc valūtas kursa dienā, kad izkraušanas ostā ienāk kuģis ar attiecīgu kravu.

 

10. pants

Šīs Konvencijas noteikumus piemēro jebkuram konosamentam, kurš ir izdots kādā no līgumslēdzējvalstīm.

 

11. pants

Pēc ne vairāk kā diviem gadiem, skaitot no Konvencijas parakstīšanas dienas, Beļģijas valdībai, stājoties attiecībās ar Augsto Līgumslēdzējpušu valdībām, kuras izrādījušas gatavību ratificēt Konvenciju, jāizlemj, vai tai ir jāpiešķir spēks. Ratificēšanas raksti tiks nodoti glabāšanai Briselē dienā, kas tiks noteikta ar vispārēju minēto valstu valdību vienošanos. Pirmo ratificēšanas rakstu deponēšanu fiksē proces-verbal, kuru paraksta tajā piedalošos valstu pārstāvji un Beļģijas ārlietu ministrs.

Turpmāko ratificēšanas rakstu nodošanu glabāšanā veic ar rakstiska ziņojuma palīdzību, kurš adresēts Beļģijas valdībai un kuram tiks pievienots ratificēšanas dokuments.

Šādā veidā apliecinātas protokola kopijas par pirmo ratificēšanas rakstu, ziņojumu deponēšanu, kuri minēti iepriekšējā rindkopā, kā arī tiem pievienoto ratifikācijas dokumentu, Beļģijas valdība nekavējoties pa diplomātiskiem kanāliem nosūta valstīm, kuras parakstījušas šo Konvenciju vai tai pievienojušās. Gadījumos, kas paredzēti iepriekšējā rindkopā, minētā valdība vienlaicīgi paziņo tām ziņojuma saņemšanas datumu.

 

12. pants

Valstis, kas nav parakstījušas šo Konvenciju, var tai pievienoties neatkarīgi no tā, vai viņas ir bijušas pārstāvētas Starptautiskajā konferencē Briselē.

Valsts, kas vēlas pievienoties Konvencijai, rakstiski paziņo par savu nodomu Beļģijas valdībai, nosūtot tai dokumentu par pievienošanos, kurš glabājas iepriekšminētās valdības arhīvos.

Beļģijas valdība nekavējoties nosūta visām valstīm, kuras parakstījušas Konvenciju vai tai pievienojušās, pienācīgā veidā apstiprinātu paziņojuma kopiju, kā arī dokumentu par pievienošanos, norādot datumu, kad tā saņēmusi paziņojumu.

 

13. pants

Augstās Līgumslēdzējpuses parakstīšanas, ratificēšanas vai pievienošanās laikā var paziņot, ka šīs Konvencijas pieņemšana neattiecas uz visām vai dažām autonomajā domīnijām vai kolonijām, aizjūras valdījumiem, protektorātiem vai teritorijām, kurām ir sava suverenitāte vai vara un tās var vēlāk pievienoties atsevišķi, ikvienas autonomās domīnijas, kolonijas, aizjūras valdījuma, protektorāta vai teritorijas, kas bija izslēgtas ar sākotnējo ziņojumu, vārdā. Tās var arī denonsēt šo Konvenciju atsevišķi saskaņā ar to noteikumiem, par ikvienas autonomās domīnijas, kolonijas, aizjūras valdījuma, protektorāta vai teritorijas, suverenitāti vai varu.

 

14. pants

Attiecībā uz valstīm, kuras pirmās ir deponējušas ratificēšanas dokumentus, šī Konvencija stājas spēkā pēc gada no proces verbal, par šo deponēšanu, parakstīšanas dienas. Kas attiecas uz valstīm, kas Konvenciju ratificē vēlāk vai tai pievienojas, un gadījumos, kad Konvencijai tiek piešķirts spēks kā tas norādīts 13. pantā, tad Konvencija stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc Beļģijas valdības paziņojuma, kas paredzēts 11.panta 2.daļā un 12.panta 2.daļā.

 

15. pants

Gadījumā, ja viena no Līgumslēdzējvalstīm vēlas denonsēt šo Konvenciju, nepieciešams rakstiski paziņot par denonsēšanu Beļģijas valdībai, kura nekavējoties nosūta visām citām valstīm atbilstošā veidā apstiprinātu šī paziņojuma kopiju, pie tam norādot tā saņemšanas datumu.

Denonsēšana stājas spēkā tikai attiecībā uz valsti, kurai par to ir paziņots, un pēc viena gada paiešanas no brīža, kad Beļģijas valdība saņēma paziņojumu.

 

16. pants

Katrai no Līgumslēdzējvalstīm ir tiesības pieprasīt sasaukt jaunu konferenci ar nolūku izskatīt grozījumus, kurus varētu iekļaut šajā Konvencijā.

Valsts, kura izmantos šo iespēju, ar Beļģijas valdības starpniecību paziņo par savu nodomu citām valstīm, kuras uzņemsies sasaukt konferenci.

Parakstīta Briselē, vienā eksemplārā, 1924.gada 25.augustā.

 

 

PARAKSTĪŠANAS PROTOKOLS

Parakstot Starptautisko konvenciju, par dažu noteikumu konosamenta unifikāciju, zemāk parakstījušies pilnvarotie pārstāvji pieņēma šo protokolu, kuram ir tāds pats spēks un nozīme, kā, kad tā noteikumi būtu iekļauti Konvencijas tekstā, uz kuru tas attiecas.

Augstās Līgumslēdzējpuses var piešķirt spēku šai Konvencijai, dodot tai likuma spēku, vai iekļaujot savā nacionālajā likumdošanā noteikumus, kurus Konvencija pieņēmusi, atbilstoši šavai likumdošanai.

Tās noteikti saglabā tiesības:

1) noteikt, ka gadījumos, kas paredzēti 4.panta 2.daļas "c"-"p" punktos, konosamenta turētājs var pierādīt pārvadātāja vai viņa kalpotāju vainas esamību, kas nav ietverts "a" punktā;

2) pielietot attiecībā uz nacionālajiem kabotāžas braucieniem 6.pantu visām kravām bez uzskaites ierobežojumiem, kas uzskaitīti minētā panta pēdējā rindkopā.

Parakstīts Briselē 1924.gada 25.augustā, vienā eksemplārā.