Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem

Latvijas Republikas valdība un Singapūras Republikas valdība, apliecinādamas vēlēšanos noslēgt Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, vienojas:

1.pants

Personas, uz kurām attiecas Līgums

Šis Līgums attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2.pants

Nodokļi, uz kuriem attiecas Līgums

1. Šis Līgums attiecas uz ienākuma nodokļiem, ko iekasē Līgumslēdzējas Valsts vai tās pašvaldību labā neatkarīgi no to iekasēšanas veida.

2. Par ienākuma nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ar kuriem apliek kopējo ienākumu vai ienākuma daļu, arī nodoklis, ar kuru apliek kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu.

3. Esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šis Līgums, konkrēti ir:

a) Latvijā:

(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(turpmāk - Latvijas nodokļi);

b) Singapūrā:

ienākuma nodoklis

(turpmāk - Singapūras nodokļi).

4. Šis Līgums tiks piemērots arī jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri tiks ieviesti pēc šī Līguma parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus. Abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir savstarpēji jāinformē vienai otra par visiem nozīmīgajiem grozījumiem šo valstu attiecīgajos nodokļu likumdošanas aktos.

3.pants

Vispārīgās definīcijas

1. Ja no konteksta neizriet citādi, šajā Līgumā:

a) jēdziens "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas likumdošanas aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

b) jēdziens "Singapūra" nozīmē Singapūras Republikas teritorijas, Singapūras teritoriālos ūdeņus un šo teritoriālo ūdeņu jūras un zemes dzīles, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, ietver jebkuru teritoriju, kas atrodas ārpus Singapūras teritoriālajiem ūdeņiem, kā arī jebkuras šādas teritorijas jūras un zemes dzīles, kas ir vai var tikt noteikta saskaņā ar Singapūras likumdošanas aktiem un starptautiskajām tiesībām, kā teritorija, kur Singapūrai ir suverēnās tiesības dzīvo vai nedzīvo dabas resursu izpētei vai ieguvei;

c) jēdzieni "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra Līgumslēdzēja Valsts" atkarībā no konteksta nozīmē Latviju vai Singapūru;

d) jēdziens "persona" nozīmē fizisko personu, sabiedrību un jebkuru citu personu apvienību;

e) jēdziens "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu personu apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par korporatīvu personu apvienību;

f) jēdzieni "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

g) jēdziens "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras vai gaisa transportu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras vai gaisa transporta līdzekļi pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

h) jēdziens "kompetentās iestādes" nozīmē:

(i) Latvijā - Finansu ministriju vai tās pilnvarotu pārstāvi;

(ii) Singapūrā - finansu ministru vai viņa pilnvarotu pārstāvi;

i) jēdziens "pilsonis" nozīmē:

(i) visas fiziskās personas, kurām ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonība;

(ii) ikvienu juridisku personu, līgumsabiedrību vai asociāciju, kuru statuss izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

2. Šī Līguma piemērošanai jebkurā laikā Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas šeit nav definēts, tikai tādā nozīmē, ja vien no konteksta neizriet citādi, kādā tas lietots tajā laikā šīs Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šis Līgums, turklāt jebkuram jēdzienu skaidrojumam saskaņā ar piemērojamajiem nodokļu likumdošanas aktiem būs prioritāte pār šo jēdzienu skaidrojumiem saskaņā ar citiem šīs valsts likumdošanas aktiem.

4.pants

Rezidents

1. Šajā Līgumā jēdziens "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents šīs Līgumslēdzējas Valsts nodokļu aplikšanas nolūkos.

2. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss tiks noteikts šādā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tikai tajā valstī, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura tai ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiks uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja rezidenta statuss nevar tikt noteikts saskaņā ar a) līdz c) apakšpunkta noteikumiem, Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm šis jautājums ir jāatrisina savstarpējās vienošanās ceļā.

3. Ja saskaņā ar 1.punkta noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentām iestādēm ir jācenšas atrisināt jautājumu savstarpējas vienošanās ceļā un noteikt šī Līguma piemērošanas veidu šādai personai. Ja šādas vienošanās nav, tad šī persona netiks uzskatīta par rezidentu nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm šajā Līgumā noteikto atvieglojumu piemērošanai.

5.pants

Pastāvīgā pārstāvniecība

1. Šajā Līgumā jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" ietver:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu, un

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Būvlaukums, celtniecības, montāžas vai instalācijas projekts vai ar tiem saistītā pārraudzības vai konsultatīvā darbība tiks uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šie būvdarbi, projekts vai darbība notiek ilgāk nekā deviņus mēnešus.

4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem jēdziens "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:

a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

b) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

c) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;

e) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu uzņēmuma labā jebkādus citus priekšdarbus vai palīgdarbību;

f) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai nodarbotos ar a) līdz e) apakšpunktā minētajām darbībām jebkādā to kombinācijā ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2.punkta noteikumiem, ja persona, kas nav šī panta 6.punktā minētais neatkarīga statusa aģents, darbojas uzņēmuma labā un tai ir piešķirtas pilnvaras noslēgt līgumus uzņēmuma vārdā, un tā Līgumslēdzējā Valstī parasti izmanto šīs pilnvaras, tad tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums izmanto pastāvīgo pārstāvniecību šajā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas uzņēmuma labā veikto darbību, izņemot gadījumus, kad šī persona veic šī panta 4.punktā minēto darbību, kura, notiekot pastāvīgajā darbības vietā, nevar tikt uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šī panta 4.punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgās pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā valstī, vienīgi izmantojot brokeri, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīga statusa aģentu, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, kad šāda aģenta darbība pilnīgi vai gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā un ja attiecības starp aģentu un uzņēmumu atšķiras no tādām attiecībām, kādas būtu nodibinātas starp neatkarīgām personām, šādu aģentu nevar uzskatīt par neatkarīgu aģentu šajā punktā minētajā nozīmē. Šādā gadījumā ir jāpiemēro 5.punkta noteikumi.

7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

6.pants

Ienākums no nekustamā īpašuma

1. Ienākumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (arī ienākumu no lauksaimniecības un mežkopības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Jēdzienam "nekustamais īpašums" būs tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktos, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens ietver īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežkopībā, tiesības, kuras vispārējos likumdošanas aktos ir attiecināmas uz zemei piesaistīto īpašumu, jebkuras nekustamā īpašuma pirkšanas un pārdošanas tiesību izmantošanas tiesības vai līdzīgas tiesības iegūt nekustamo īpašumu, nekustamā īpašuma uzufruktu un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, dabas atradnes un citus dabas resursus vai par to izmantošanu. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti kuģi un lidmašīnas.

3. Šī panta 1.punkta noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā.

4. Ja sabiedrības akcijas vai citas korporatīvās tiesības dod to īpašniekam tiesības uz sabiedrības nekustamā īpašuma izmantošanu, ienākumu no šo tiesību tiešas izmantošanas, iznomāšanas vai lietošanas jebkādā citā veidā var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šis nekustamais īpašums.

5. Šī panta 1., 3. un 4.punkta noteikumi tiks piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma, kā arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7.pants

Uzņēmējdarbības peļņa

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokļiem otrā valstī, bet tikai to peļņas daļu, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3.punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas daudzums, kādu tā varētu gūt, ja nepārprotami būtu atsevišķs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību vienādos vai līdzīgos apstākļos un darbojas pilnīgi neatkarīgi no uzņēmuma, kurš izmanto šo pastāvīgo pārstāvniecību.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības izdevumu, ietverot pārstāvniecības operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus, kas radušies vai nu valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur, atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību nosaka, sadalot uzņēmuma kopīgo peļņu proporcionāli starp tā struktūrvienībām, 2.punkts neaizliedz Līgumslēdzējai Valstij kā parasti noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šī principa; tomēr šī sadales metode jāpiemēro tā, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Lai piemērotu iepriekšējo punktu noteikumus, peļņa, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu ir jānosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekams iemesls rīkoties citādi.

7. Ja peļņā ir ietverti citos šī Līguma pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

8.pants

Kuģniecība un gaisa transports

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa no jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. Šī panta piemērošanas nolūkiem peļņa, ko uzņēmums gūst no kuģu vai lidmašīnu izmantošanas starptautiskajā satiksmē ietver:

a) peļņu no kuģu vai lidmašīnu iznomāšanas bez apkalpes un aprīkojuma (bērboutčarters); un

b) peļņu no preču vai izstrādājumu pārvadāšanai izmantoto konteineru (ieskaitot treilerus un ar konteineru pārvadājumiem saistītās iekārtas) lietošanas, uzturēšanas vai iznomāšanas,

ja atkarībā no situācijas šādu iznomāšanu vai lietošanu, uzturēšanu vai iznomāšanu uzņēmums veic papildus jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanai starptautiskajā satiksmē.

3. Šī panta 1.punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta aģentūrā.

9.pants

Saistītie uzņēmumi

1. Gadījumos, kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla, vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa kapitāla šajā uzņēmumā un vienlaikus tās tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai tām pieder daļa otras valsts uzņēmuma kapitāla

un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās un finansu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, kura veidotos vienam no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem.

2. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā (un attiecīgi apliek ar nodokļiem) peļņu, attiecībā uz kuru otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ir ticis aplikts ar nodokļiem šajā otrā valstī, un, ja otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde piekrīt, ka visa šī iekļautā peļņa vai tās daļa ir peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas būtu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai valstij ir jāizdara atbilstošas korektīvas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikta šī peļņa otrā valstī. Nosakot šīs korektīvas, jāņem vērā citi šī Līguma noteikumi, un, ja nepieciešams, jārīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu savstarpējas konsultācijas.

10.pants

Dividendes

1. Dividendes, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, bet, ja šo dividenžu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:

a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir sabiedrība (kas nav līgumsabiedrība), kura pārvalda vismaz 25 procentus tās sabiedrības kapitāla, kura izmaksā dividendes;

b) 10 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos.

Šis punkts neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

3. Neatkarīgi no 2.punkta noteikumiem Līgumslēdzējas Valsts valdība tiks atbrīvota no aplikšanas ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz dividendēm par akciju sabiedrību, kuras ir šīs otras valsts rezidenti, akcijām. Tomēr šāds atbrīvojums nekādā gadījumā nedrīkst tikt piemērots dividendēm no akcijām, kuras netiek turētas valsts vajadzībām.

4. Šī panta 3. punkta piemērošanas nolūkiem jēdziens "valdība":

a) Singapūrā nozīmē Singapūras valdību un ietver:

(i) Singapūras Monetāro dienestu (Monetary Authority of Singapore) un Valūtas padomi (Board of Commissioners of Currency);

(ii) Singapūras valdības Investīciju sabiedrību (the Government of Singapore Investment Corporation Pte Ltd);

(iii) ar likumu nodibinātu sabiedrību vai Singapūras valdībai pilnībā piederošu institūciju, par kuru jebkurā gadījumā attiecīgajā laika periodā ir panākta Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu vienošanās;

b) Latvijā nozīmē Latvijas valdību un ietver:

(i) Latvijas Banku;

(ii) ar likumu nodibinātu sabiedrību vai Latvijas valdībai pilnībā piederošu institūciju, par kuru jebkurā gadījumā attiecīgajā laika periodā ir panākta Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu vienošanās.

5. Jēdziens "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām vai citām tiesībām piedalīties peļņas sadalē, kuras nav parāda prasības, kā arī ienākumu no citām tiesībām, kas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Valsts, kuras rezidents ir ienākuma sadali veicošā sabiedrība, likumdošanas aktiem tiek aplikts ar nodokļiem tādā pat veidā, kā ienākums no akcijām.

6. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro šī Līguma 7. vai 14.panta noteikumi.

7. Gadījumā, ja sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otra valsts nedrīkst nedz aplikt ar jebkādu nodokli šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad dividendes tiek izmaksātas otras valsts rezidentam vai kad līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas otrā valstī; nedz arī aplikt ar nesadalītās peļņas nodokli sabiedrības nesadalīto peļņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.

11.pants

Procenti

1. Procentus, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šos procentus var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas, bet, ja šo procentu īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentu no šo procentu kopapjoma.

3. Neatkarīgi no 2.punkta noteikumiem procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek maksāti otras Līgumslēdzējas Valsts valdībai, kas ir šo procentu īstenā īpašniece, tiks atbrīvoti no aplikšanas ar nodokļiem pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī.

4. Šī panta 3.punkta piemērošanas nolūkiem jēdzienam "valdība" būs tāda pati nozīme, kāda atkarībā no apstākļiem ir noteikta 10.panta 4.punktā.

5. Šajā pantā jēdziens "procenti" nozīmē ienākumu no jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Jēdziens "procenti" neietver jebkādu ienākumu, kas tiek uzskatīts par dividendēm saskaņā ar 10.panta noteikumiem. Soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, netiks uzskatītas par procentiem šī panta noteikumu piemērošanai.

6. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi netiks piemēroti, ja procentu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un parāda prasības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro Līguma 7. vai 14.panta noteikumi.

7. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā procentus neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās parādsaistības, par kurām tiek maksāti procenti, un šos procentus izmaksā (sedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

8. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šī Līguma noteikumi.

12.pants

Autoratlīdzības

1. Autoratlīdzību, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāta otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Tomēr šo autoratlīdzību var arī aplikt ar nodokļiem atbilstoši attiecīgās valsts likumdošanas aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā rodas, bet, ja autoratlīdzības īstenais īpašnieks ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt 7,5 procentus no autoratlīdzības kopapjoma.

3. Jēdziens "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu vai par tiesībām izmantot jebkuras autortiesības uz literāru, mākslas vai zinātnisku darbu (ieskaitot kinofilmas un filmas vai ierakstus radio vai televīzijas pārraidēm), uz jebkuru datorprogrammu, patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisko iekārtu izmantošanu vai par tiesībām tās izmantot, vai par informāciju attiecībā uz ražošanas, tirdzniecības vai zinātnisku pieredzi.

4. Šī panta 1. un 2.punkta nosacījumi netiks piemēroti, ja autoratlīdzības īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par kuriem tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro Līguma 7. vai 14.panta noteikumi.

5. Ja autoratlīdzības maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar kuru radušās saistības izmaksāt autoratlīdzību, un šo autoratlīdzību izmaksā (sedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiks uzskatīts, ka autoratlīdzība rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

6. Ja sakarā ar īpašām attiecībām starp autoratlīdzības maksātāju un autoratlīdzības īsteno īpašnieku vai starp viņiem abiem un kādu citu personu autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu, tiesībām vai informāciju, par ko tiek maksāta autoratlīdzība, pārsniedz autoratlīdzības summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiks piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājumu daļa, kas pārsniedz šo summu, tiks aplikta ar nodokļiem atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šī Līguma noteikumi.

13.pants

Kapitāla pieaugums

1. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents, atsavinot 6.pantā minēto otrā Līgumslēdzējā Valstī esošo nekustamo īpašumu, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Kapitāla pieaugumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents, atsavinot akcijas, izņemot oficiāli atzītā biržā kotētas akcijas, kuras vismaz 50 procentus no to vērtības tiešā vai netiešā veidā iegūst no otrā Līgumslēdzējā Valstī esošā nekustamā īpašuma, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

3. Kapitāla pieaugumu, kas gūts par kustamā īpašuma, kas ir Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības otrā Līgumslēdzējā Valstī uzņēmējdarbībā izmantojamā īpašuma daļa, atsavināšanu vai par kustamā īpašuma, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrā Līgumslēdzējā Valstī, kura izveidota neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai, atsavināšanu, ieskaitot pieaugumu (kapitāla) no šādas pastāvīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) atsavināšanas vai šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var aplikt ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī.

4. Kapitāla pieaugums, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums par šī uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantoto jūras vai gaisa transporta līdzekļu atsavināšanu vai par šo jūras vai gaisa transporta līdzekļu izmantošanai piederīgā kustamā īpašuma atsavināšanu, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā valstī.

5. Kapitāla pieaugums, kas gūts par jebkura tāda īpašuma atsavināšanu, kas atšķiras no 1., 2., 3. un 4.punktā minētā īpašuma, tiks aplikts ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

14.pants

Neatkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta - fiziskās personas ienākumi, kas gūti, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīgu darbību, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona savas darbības vajadzībām izmanto tai regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīgā bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrā valstī, bet tikai tik lielā mērā, kādā tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi. Šī panta piemērošanai gadījumā, kad Līgumslēdzējas Valsts rezidents - fiziskā persona uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kuri kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā, tiks uzskatīts, ka šī persona izmanto regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī un ienākums, kas gūts par otrā valstī veiktajām iepriekšminētajām darbībām, tiks attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.

2. Jēdziens "profesionālie pakalpojumi" ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.

15.pants

Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar 16., 18., un 19.panta noteikumiem darba alga, samaksa un cita līdzīga veida atlīdzība, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemto atlīdzību var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Neatkarīgi no 1.punkta noteikumiem atlīdzība, kuru Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikta ar nodokļiem tikai pirmajā minētajā valstī, ja:

a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā; un

b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā; un

c) atlīdzību neizmaksā (nesedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrā valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem atlīdzība, ko saņem par algotu darbu, kas tiek veikts uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantota jūras vai gaisa transporta līdzekļa, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī. Tomēr, ja šo atlīdzību saņem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tā var tikt aplikta ar nodokļiem arī šajā otrajā valstī.

16.pants

Direktoru atalgojums

Direktoru atalgojumu un citu līdzīgu atlīdzību, kuru saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai citas līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

17.pants

Mākslinieki un sportisti

1. Neatkarīgi no 14. un 15.panta noteikumiem ienākumu, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, kā teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris, mūziķis vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī.

2. Ja mākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāts nevis pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šos ienākumus neatkarīgi no 7., 14. un 15.panta noteikumiem var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. Šī panta 1. un 2.punkta noteikumi neattiecas uz ienākumu, kas gūts no darbības, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizītei šajā valstī pilnīgi vai galvenokārt tiek sniegts atbalsts no vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu vai pašvaldību sabiedriskajiem fondiem vai ar likumu izveidotām sabiedrībām. Šajā gadījumā ienākums ir apliekams ar nodokļiem tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir mākslinieks vai sportists.

18.pants

Pensijas

Saskaņā ar 19.panta 2.punktu pensijas un cita līdzīga veida atlīdzība par iepriekš veikto algoto darbu, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

19.pants

Valsts dienests

1. a) Alga, samaksa un cita līdzīga atlīdzība, kura nav pensija un kuru fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts, tās pašvaldība vai ar likumu nodibināta sabiedrība par šai valstij, pašvaldībai vai sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

b) Tomēr šī alga, samaksa un cita līdzīga atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrā valstī un šī fiziskā persona ir tāds šīs valsts rezidents, kas:

(i) ir šīs valsts pilsonis; vai

(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.

2. a) Jebkura pensija, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts, tās pašvaldība vai ar likumu nodibināta sabiedrība, vai ko izmaksā no šīs Līgumslēdzējas Valsts, pašvaldības vai sabiedrības izveidotiem fondiem par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai valstij, pašvaldībai vai sabiedrībai, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī.

b) Tomēr šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs otras valsts rezidents un pilsonis.

3. Algai, samaksai, citai līdzīgai atlīdzībai un pensijai, ko saņem par pakalpojumiem, kas sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts, tās pašvaldības vai ar likumu nodibinātas sabiedrības veikto uzņēmējdarbību, ir jāpiemēro 15., 16., 17. un 18.panta noteikumi.

20.pants

Studenti

1. Maksājumi, kurus uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kas ir vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kas atrodas pirmajā minētajā valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā valstī, ja šie maksājumi rodas ārpus šīs valsts.

2. Attiecībā uz stažieri 1.punkta noteikumi tiks piemēroti vienīgi attiecībā uz maksājumiem par izglītības vai apmācības periodu, kas nepārsniedz 12 mēnešus, sākot no pirmās ierašanās dienas šim nolūkam pirmajā minētajā valstī.

21.pants

Citi ienākumi

1. Citi šī Līguma iepriekšējos pantos neaplūkotie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi neatkarīgi no to rašanās vietas tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi netiks piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no 6.panta 2.punktā definētā nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrā valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro Līguma 7. vai 14.panta noteikumi.

3. Neatkarīgi no 1. un 2.punkta noteikumiem, citi šī Līguma iepriekšējos pantos neaplūkotie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi, kas rodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var tikt aplikti ar nodokļiem arī šajā otrā valstī.

22.pants

Priekšrocību ierobežošana

1. Gadījumos, kad šis Līgums nosaka (ar vai bez citiem nosacījumiem), ka Latvijā radies ienākums tiks atbrīvots no aplikšanas ar nodokļiem Latvijā vai arī tiks Latvijā aplikts ar nodokli pēc samazinātas likmes, un saskaņā ar spēkā esošiem Singapūras likumdošanas aktiem šis ienākums Singapūrā ir pakļauts aplikšanai ar nodokļiem tādā apmērā, kādā tas ir pārskaitīts uz Singapūru vai saņemts Singapūrā, bet nav pakļauts aplikšanai ar nodokļiem attiecībā uz šī ienākuma kopējo summu, tad šajā Līgumā noteiktais atbrīvojums no nodokļa vai nodokļa samazinājums Latvijā tiks piemērots tikai attiecībā uz to ienākuma daļu, kāda ir pārskaitīta uz Singapūru vai saņemta Singapūrā.

2. Tomēr šis ierobežojums netiks piemērots attiecībā uz ienākumu, kuru gūst Singapūras valdība vai jebkura Singapūras kompetento iestāžu apstiprināta persona šī punkta piemērošanas nolūkiem. Jēdziens "Singapūras valdība" ietver tās aģentūras vai ar likumu izveidotas sabiedrības.

3. Personai - Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kura gūst ienākumu otrā Līgumslēdzējā Valstī, nav tiesību saņemt šajā Līgumā noteiktos nodokļu atvieglojumus, gadījumā, ja jebkuras personas, kura ir saistīta ar šī ienākuma rašanos vai nodošanu, galvenais nolūks vai viens no galvenajiem nolūkiem ir izmantot šajā Līgumā noteiktās priekšrocības.

4. Konstatējot 3.punktā minētos apstākļus, attiecīgajai kompetentajai iestādei vai iestādēm papildus citiem faktoriem ir jāņem vērā ienākuma apjoms un veids, apstākļi, kādos šis ienākums ir gūts, pušu nodoms attiecībā pret darījumu un to personu, kas likumiski vai faktiski, tieši vai netieši: (i) kontrolē šo ienākumu vai ir šī ienākuma īstenās īpašnieces, vai (ii) kontrolē personas, kuras ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti un ir saistītas ar šī ienākuma izmaksu vai saņemšanu, vai ir šo personu īstenās īpašnieces, identitāte un rezidence.

23.pants

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

1. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

a) gadījumā, ja Latvijas rezidents saņem ienākumu, kurš saskaņā ar šo Līgumu var tikt aplikts ar nodokļiem Singapūrā, ja vien Latvijas iekšzemes likumdošanas aktos netiek paredzēti labvēlīgāki noteikumi, Latvijai ir jāatļauj atskaitīt no šī rezidenta ienākuma nodokļa tādu summu, kas ir vienāda ar Singapūrā samaksāto ienākuma nodokli.

Šis atskaitījums tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt tādu Latvijas ienākuma nodokļa daļu, kāda ir aprēķināta pirms šī atskaitījuma izdarīšanas, kura ir attiecināma uz ienākumu, kas var tikt aplikts ar nodokļiem Singapūrā;

b) šī punkta a) apakšpunkta piemērošanai gadījumā, kad sabiedrība, kas ir Latvijas rezidents, saņem dividendes no sabiedrības, kas ir Singapūras rezidents, un kurā sabiedrībai - Latvijas rezidentam pieder vismaz 10 procentu no tās akcijām ar pilnām balsstiesībām, Singapūrā samaksātajā nodoklī tiks ietverts ne tikai nodoklis, ar kuru apliek dividendes, bet arī nodokļa, ar kuru apliek sabiedrības peļņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes, daļa, kas atbilst šīm dividendēm.

2. Singapūrā nodokļu dubultā uzlikšana tiks novērsta šādā veidā:

Gadījumā, ja Singapūras rezidents gūst ienākumu Latvijā, kas saskaņā ar šī Līguma noteikumiem var tikt aplikts ar nodokļiem Latvijā, Singapūra atbilstīgi tās likumdošanas aktiem attiecībā uz atvieglojumu piešķiršanu par nodokļiem, kas samaksāti jebkurā citā valstī, kas nav Singapūra, atļaus atskaitīt no šī rezidenta Singapūrā maksājamā nodokļa Latvijā samaksāto nodokli, neatkarīgi no tā, vai Latvijā šo nodokli šis rezidents ir samaksājis pats vai nodoklis ir ticis ieturēts ienākuma izmaksas brīdī. Gadījumā, ja šis ienākums ir dividende, kuru izmaksā sabiedrība - Latvijas rezidents sabiedrībai - Singapūras rezidentam, kurai pieder ne mazāk kā 10 procentu akciju kapitāla pirmajā minētajā sabiedrībā, nosakot atskaitāmo summu, tajā tiks iekļauts arī sabiedrības - Latvijas rezidenta, Latvijā samaksātais nodoklis par to peļņas daļu, no kuras ir izmaksātas šīs dividendes.

24.pants

Diskriminācijas nepieļaušana

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi otrā Līgumslēdzējā Valstī netiks pakļauti jebkāda veida aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem vai ar tiem saistītām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti otras valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos vai kuras ir apgrūtinošākas, it īpaši attiecībā uz rezidenci. Šis noteikums neatkarīgi no 1.panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kuras nav vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, kuru šis uzņēmums izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, nevar aplikt ar nodokļiem šajā otrā valstī mazāk labvēlīgi, nekā tiktu aplikti ar nodokļiem otras valsts uzņēmumi, kas veic tāda paša veida uzņēmējdarbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas privātas atlaides, atvieglojumus un samazinājumus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, ko šī valsts piešķir tās rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.

3. Nekas šajā pantā nedrīkst tikt iztulkots tādējādi, ka tas uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts pilsoņiem tādas privātas atlaides, atvieglojumus un samazinājumus attiecībā uz aplikšanu ar nodokļiem, kādas šī valsts piešķir tās pilsoņiem, kuri nav šīs valsts rezidenti, vai citām personām, kuras var tikt īpaši noteiktas šīs valsts nodokļu likumdošanas aktos.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta 1.punkta, 11.panta 8.punkta vai 12.panta 6.punkta noteikumi, procenti, autoratlīdzības un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma apliekamo peļņu, ir jāatskaita no šīs peļņas pēc tādiem pašiem noteikumiem, kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam.

5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai kurus viņi tieši vai netieši kontrolē, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut jebkādai aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kurām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi vai kuras ir apgrūtinošākas.

6. Gadījumā, ja Līgumslēdzēja Valsts piešķir nodokļu atvieglojumus tās pilsoņiem, lai veicinātu ekonomisko un sociālo attīstību saskaņā ar šīs valsts nacionālo politiku un kritērijiem, šie atvieglojumi nevar tikt uzskatīti par diskriminējošiem saskaņā ar šī panta noteikumiem.

25.pants

Savstarpējās saskaņošanas procedūra

1. Ja persona uzskata, ka vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība izraisa vai var izraisīt tādu šīs personas aplikšanu ar nodokļiem, kas neatbilst šī Līguma noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu iekšzemes likumdošanas aktu noteikumiem, kas paredz novērst šādu aplikšanu ar nodokļiem, iesniegt sūdzību izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja sūdzība attiecas uz 24.panta 1.punktu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Sūdzība jāiesniedz izskatīšanai triju gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi aplikšanu ar nodokļiem neatbilstoši šī Līguma noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties atrisināt šo jautājumu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir pamatota, un, ja šī iestāde pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tai jāmēģina atrisināt jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajām iestādēm, lai novērstu šim Līgumam neatbilstošu aplikšanu ar nodokļiem. Jebkura šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts iekšzemes likumdošanas aktos noteiktajiem laika ierobežojumiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai piemērojot šo Līgumu. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumos, kādi nav paredzēti šajā Līgumā.

4. Lai panāktu vienošanos iepriekšējos punktos minētajos jautājumos, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, kā arī šāda viedokļu apmaiņa var notikt ar komisijas, kas sastāv no Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvjiem, starpniecību.

26.pants

Informācijas apmaiņa

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas nepieciešama šī Līguma noteikumu izpildīšanai vai Līgumslēdzēju Valstu iekšzemes likumdošanas aktu attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šis Līgums, prasību izpildei tiktāl, ciktāl šie likumdošanas akti nav pretrunā ar šo Līgumu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu, tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts likumdošanas aktiem, un tā var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot tiesas un administratīvās iestādes), kuras ir iesaistītas nodokļu, uz kuriem attiecas šis Līgums, aprēķināšanā, iekasēšanā, piespiedu līdzekļu piemērošanā, saukšanā pie juridiskas atbildības vai apelāciju izskatīšanā attiecībā uz šiem nodokļiem. Šīm personām vai varas iestādēm šī informācija jālieto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju atklātā tiesas procesā vai tiesas nolēmumos.

2. Nekādā gadījumā 1.punkta noteikumus nedrīkst iztulkot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas neatbilst vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem un administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanas aktiem vai parasti piemērojamo administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, ražošanas, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm (ordre public).

27.pants

Diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību personāls

Nekas šajā Līgumā nedrīkst ietekmēt diplomātisko misiju vai konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras tam piemērojamas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām vai īpašiem nolīgumiem.

28.pants

Stāšanās spēkā

1. Līgumslēdzēju Valstu valdībām ir jāinformē vienai otra par to, ka šo valstu konstitucionālās prasības, kas nepieciešamas, lai Līgums stātos spēkā, ir izpildītas.

2. Šis Līgums stāsies spēkā ar 1.punktā minētā pēdējā paziņojuma datumu un tā noteikumi tiks piemēroti:

a) Latvijā:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī, sākot ar ienākumu, kas gūts tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šis Līgums stājas spēkā;

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā taksācijas gadā, kas sākas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā šis Līgums stājas spēkā.

b) Singapūrā:

attiecībā uz nodokļiem, kuri maksājami par jebkuru nodokļu gadu, kas sākas ar otrā kalendārā gada 1.janvāri vai pēc 1.janvāra, kas seko gadam, kurā šis Līgums stājas spēkā.

29.pants

Darbības izbeigšana

Šis Līgums ir spēkā tik ilgi, kamēr viena Līgumslēdzēja Valsts tā darbību izbeidz. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt šī Līguma darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstveida paziņojumu par Līguma izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šajā gadījumā Līguma darbība tiks izbeigta:

a) Latvijā:

(i) attiecībā uz nodokļiem, kuri tiek ieturēti ienākuma izmaksas brīdī, sākot ar ienākumu, kas gūts tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts minētais paziņojums;

(ii) attiecībā uz pārējiem nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā taksācijas gadā, kas sākas tā kalendārā gada janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums.

b) Singapūrā:

attiecībā uz nodokļiem, kuri maksājami par jebkuru nodokļu gadu, kas sākas ar otrā kalendārā gada 1.janvāri vai pēc 1.janvāra, kas seko gadam, kurā ir iesniegts paziņojums.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Līgumu ir parakstījuši.

Līgums sastādīts Singapūrā divos eksemplāros 1999.gada 6.oktobrī latviešu un angļu valodā, turklāt abi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā Singapūras Republikas valdības vārdā
Anatolijs Gorbunovs

Džons Čens

 

PROTOKOLS

Latvijas Republikas valdība un Singapūras Republikas valdība

parakstot Singapūrā 1999.gada 6.oktobrī divpusēju starpvalstu Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, vienojās, ka turpmāk minētie noteikumi ir minētā Līguma neatņemama sastāvdaļa:

1. Attiecībā uz 7.pantu:

Šī panta 3.punkta piemērošanas nolūkiem tiek saprasts, ka jēdziens "pastāvīgās pārstāvniecības izdevumi" nozīmē izdevumus, kuri varētu tikt atskaitīti, ja šī pastāvīgā pārstāvniecība būtu atsevišķs uzņēmums Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas šī pastāvīgā pārstāvniecība, un kuri pamatoti ir attiecināmi uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Attiecībā uz 10.pantu:

a) Saskaņā ar spēkā esošiem Singapūras likumdošanas aktiem gadījumā, ja sabiedrība - Singapūras rezidents izmaksā dividendes sabiedrībai - Latvijas rezidentam, kas ir šo dividenžu īstenais īpašnieks, Singapūrā nepastāv nodoklis, ar kuru papildus nodoklim, kas tiek iekasēts par uzņēmumu peļņu vai ienākumiem, tiek apliktas dividendes.

b) Šī panta 2. un 3.punkta noteikumi tiks piemēroti dividendēm, kuras izmaksā sabiedrība - Singapūras rezidents, ja Singapūra pēc šī Līguma parakstīšanas datuma ieviesīs nodokli, ar kuru tiks apliktas dividendes papildus nodoklim, kas tiek maksāts par sabiedrības ienākumiem vai peļņu.

3. Attiecībā uz 6. un 13.pantu:

Līgumslēdzējas Valstis saprot, ka viss ienākums un kapitāla pieaugums, kas gūts par Līgumslēdzējā Valstī esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā Līgumslēdzējā Valstī saskaņā ar šī Līguma 13.panta noteikumiem.

4. Attiecībā uz 17.pantu:

Šī panta 2.punkta piemērošanai "mākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāts nevis pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai" attiecas arī uz ienākumu, kuru gūst jebkura persona par mākslinieku vai sportistu pakalpojumu sniegšanu.

5. Attiecībā uz 24.pantu:

a) Bezpavalstnieki, kuri ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas ir citādas vai apgrūtinošākas nekā tās, kādām tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos, it īpaši attiecībā uz rezidenci.

b) Šī panta 4.punkta piemērošanai tiks saprasts, ka, lai atļautu atskaitīt maksājumus nerezidentam, nekas minētajā punktā nedrīkst tikt iztulkots kā tāds, kas ierobežo Līgumslēdzējas Valsts tiesības noteikt ienākuma izmaksātājam pienākumu veikt nodokļa ieturēšanu no šādiem maksājumiem to izmaksas brīdī.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Protokolu ir parakstījuši.

Protokols sastādīts Singapūrā divos eksemplāros 1999.gada 6.oktobrī latviešu un angļu valodā, turklāt abi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.  

Latvijas Republikas valdības vārdā Singapūras Republikas valdības vārdā
Anatolijs Gorbunovs

Džons Čens

 
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Valsts:
 Singapūra
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 18.02.2000.
Parakstīts:
 06.10.1999.
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 444/445, 29.12.1999.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
259
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"