Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

neoficiāls tulkojums

Norvēģijas Karalistes vēstniecība

Nota Nr. 09/22

Norvēģijas Karalistes vēstniecība Rīgā apliecina savu cieņu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai un tai ir tas gods atsaukties uz apspriedēm starp mūsu Valdībām par Norvēģijas Karalistes valdības un Latvijas Republikas valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu un piedāvāt sekojošo:

1. Līgums starp Norvēģijas Karalistes valdību un Latvijas Republikas valdību par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (turpmāk saukts par "Līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību"), parakstīts 1992. gada 16. jūnijā Rīgā, tiek izbeigts saskaņā ar šīs Vienošanās nosacījumiem.

2. Līguma par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību XIII pants, kas pagarina pirms izbeigšanas datuma veikto ieguldījumu aizsardzību, tiek izbeigts un nerada juridiskas sekas.

3. Līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību nekalpo par juridisku pamatu, lai sāktu jaunu tiesvedību pēc šīs Vienošanās spēkā stāšanās. Lielākai skaidrībai tas nozīmē, ka šķīrējtiesa nevar tikt izveidota saskaņā ar Līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību pēc tam, kad šī Vienošanās ir stājusies spēkā.

Līgumslēdzējām Pusēm ir kopīga izpratne, ka iepriekš minētais attiecas uz visām 'valsts pret valsti' un 'investors pret valsti' šķīrējtiesas tiesvedībām, pamatojoties uz Līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, neatkarīgi no arbitrāžas konvencijas un noteikumu kopuma.

Ja šie piedāvājumi Latvijas Republikas valdībai ir pieņemami, Vēstniecība ierosina, ka šī nota kopā ar atbildi šim nolūkam veido Vienošanos starp mūsu Valdībām, kas stājas spēkā trīsdesmit (30) dienas pēc datuma Līgumslēdzēju Pušu pēdējam rakstiskajam paziņojumam pa diplomātiskiem kanāliem, ka ir pabeigtas nacionālās juridiskās procedūras, kas ir nepieciešamas, lai šī Vienošanās par izbeigšanu stātos spēkā.

Norvēģijas Karalistes vēstniecība Rīgā izmanto šo izdevību vēlreiz apliecināt Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai visaugstāko cieņu.

Ārlietu ministrija
Rīga

Rīga, 2022. gada 20. aprīlis

 

atbildes notas tulkojums

Nr. 61-16782

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija apliecina savu cieņu Norvēģijas Karalistes vēstniecībai un tai ir tas gods apliecināt, ka ir saņemta Vēstniecības 2022. gada 20. aprīļa nota Nr. 09/22 ar piedāvājumu izbeigt Līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Norvēģijas Republikas valdību par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas lasāma šādi:

"Norvēģijas Karalistes vēstniecība Rīgā apliecina savu cieņu Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai un tai ir tas gods atsaukties uz apspriedēm starp mūsu valdībām par Norvēģijas Karalistes valdības un Latvijas Republikas valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu un piedāvāt sekojošo:

1. Līgums starp Norvēģijas Karalistes valdību un Latvijas Republikas valdību par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (turpmāk saukts par "Līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību"), parakstīts 1992. gada 16. jūnijā Rīgā, tiek izbeigts saskaņā ar šīs Vienošanās nosacījumiem.

2. Līguma par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību XIII pants, kas pagarina pirms izbeigšanas datuma veikto ieguldījumu aizsardzību, tiek izbeigts un nerada juridiskas sekas.

3. Līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību nekalpo par juridisku pamatu, lai sāktu jaunu tiesvedību, pēc šīs Vienošanās spēkā stāšanās. Lielākai skaidrībai tas nozīmē, ka šķīrējtiesa nevar tikt izveidota saskaņā ar Līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību pēc tam, kad šī Vienošanās ir stājusies spēkā.

Līgumslēdzējām Pusēm ir kopīga izpratne, ka iepriekš minētais attiecas uz visām 'valsts pret valsti' un 'investors pret valsti' šķīrējtiesas tiesvedībām, pamatojoties uz Līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, neatkarīgi no arbitrāžas konvencijas vai noteikumu kopuma.

Ja šie piedāvājumi Latvijas Republikas valdībai ir pieņemami, Vēstniecība ierosina, ka šī nota kopā ar atbildi šim nolūkam veido Vienošanos starp mūsu valdībām, kas stājas spēkā trīsdesmit (30) dienas pēc datuma Līgumslēdzēju Pušu pēdējam rakstiskajam paziņojumam pa diplomātiskiem kanāliem, ka ir pabeigtas nacionālās juridiskās procedūras, kas ir nepieciešamas, lai šīs Vienošanās par izbeigšanu stātos spēkā.

Norvēģijas Karalistes vēstniecība Rīgā izmanto šo izdevību vēlreiz apliecināt Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai visaugstāko cieņu."

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai ir tas gods informēt Vēstniecību, ka iepriekš minētie piedāvājumi Latvijas Republikas valdībai ir pieņemami un ka Vēstniecības 2022. gada 20. aprīļa nota Nr. 09/22 un šī atbildes nota veido Vienošanos par izbeigšanu starp mūsu valdībām, kas stājas spēkā trīsdesmit (30) dienas pēc datuma Līgumslēdzēju Pušu pēdējam rakstiskajam paziņojumam pa diplomātiskiem kanāliem, ka ir pabeigtas nacionālās juridiskās procedūras, kas ir nepieciešamas, lai šīs Vienošanās par izbeigšanu stātos spēkā.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izmanto šo izdevību vēlreiz apliecināt Norvēģijas Karalistes vēstniecībai visaugstāko cieņu.

Rīga, 2022. gada 27. jūlijs

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Valsts:
 Norvēģija
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 27.03.2023.
Parakstīts:
 27.07.2022.
Parakstīšanas vieta: 
noslēgts notu apmaiņas ceļā
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 30A, 11.02.2023.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Paziņojums par spēkā stāšanos
  • Citi saistītie dokumenti
2026
0
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"