Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Latvijas Republikas un Portugāles Republikas līgums par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību

Latvijas Republika un Portugāles Republika, tālāk sauktas "Līgumslēdzējas Puses",

vēlēdamās intensificēt ekonomisko sadarbību starp abām valstīm,

vēlēdamās veicināt un radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem, kurus vienas no Līgumslēdzējām Pusēm ieguldītāji veic otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, balstoties uz vienlīdzību un savstarpēju izdevīgumu,

atzīstot, ka ieguldījumu savstarpējā veicināšana un aizsardzība, balstīta uz šo Līgumu, stimulēs uzņēmējdarbības iniciatīvu,

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Definīcijas

Šī Līguma mērķim:

1. Termins "ieguldījums" nozīmē jebkurus kapitāla līdzekļus, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji iegulda otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā atbilstoši pēdējās likumiem un noteikumiem, ietverot īpaši, bet ne tikai:

a) kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī jebkuras citas tiesības in rem, tādas kā hipotēkas, prasījuma un galvojuma tiesības un citas līdzīgas tiesības;

b) pajas, akcijas, obligācijas vai citas līdzdalības formas uzņēmējsabiedrībā un/vai peļņas procentus no attiecīgās darbības;

c) prasības par maksājumu vai jebkuru citu izpildi, kam ir ekonomiska vērtība;

d) intelektuālā īpašuma tiesības, tādas kā autortiesības, patenti, pielietojamie modeļi, rūpnieciskais dizains, firmu zīmes, firmu nosaukumi, tirdzniecības un biznesa noslēpumi, tehnoloģiskie procesi, "know-how" un "good will";

e) koncesijas, kuras piešķir likums atbilstoši kompetentas valsts varas iestādes līgumam vai administratīvam aktam, ieskaitot koncesijas dabas resursu atrašanai, izpētei un izmantošanai.

Jebkuras izmaiņas formā, kādā kapitāls tiek ieguldīts, neietekmēs ieguldījuma raksturojumu ar noteikumu, ka šādas izmaiņas nav pretrunā ar attiecīgās Līgumslēdzējas Puses likumiem un noteikumiem.

2. Termins "ienākums" nozīmē no ieguldījumiem gūto ienākumu zināmā laika periodā, kas īpaši, bet ne tikai, ietver peļņu, dividendes, procentus, autora honorārus un citas ienākuma formas saistībā ar ieguldījumiem, ieskaitot maksājumus par tehnisko palīdzību.

Gadījumos, kad ienākums no ieguldījuma, kā definēts iepriekš, ir no jauna ieguldīts, ienākums no šī atkārtotā ieguldījuma arī tiek uzskatīts par ienākumu, kas saistīts ar pirmo ieguldījumu.

3. Termins "ieguldītājs" nozīmē:

a) fiziskās personas, kam ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonība saskaņā ar tās likumdošanu, un

b) juridiskās personas, ieskaitot korporācijas, komercapvienības vai citas uzņēmējsabiedrības vai asociācijas, kuru galvenā atrašanās vieta ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā un kuras ir nodibinātas vai izveidotas atbilstoši attiecīgās Līgumslēdzējas Puses likumdošanai.

4. Termins "teritorija" nozīmē jebkuras no Līgumslēdzējām Pusēm teritoriju, kā to nosaka abu attiecīgā likumdošana, attiecībā uz kuru attiecīgā Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar starptautiskajiem likumiem realizē suverenitāti, suverēnās tiesības vai jurisdikciju.

2. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Katra Līgumslēdzēja Puse tās teritorijā, cik vien tas iespējams, veicinās un rosinās ieguldījumus, kurus veic otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, un pieņems šādus ieguldījumus savā teritorijā atbilstoši tās likumiem un noteikumiem. Jebkurā gadījumā tā piemēros godīgu un taisnīgu attieksmi pret šādiem ieguldījumiem.

2. Ieguldījumi, kurus veic vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji, bauda pilnīgu aizsardzību un drošību otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm nepamatotu, patvaļīgu vai diskriminējošu pasākumu ceļā nekavē otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumu pārvaldi, uzturēšanu, izmantošanu vai lietošanu tās teritorijā.

3. pants

Nacionālais un vislielākās labvēlības režīms

1. Ieguldījumiem, ko vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji veic otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kā arī ienākumiem no tiem, jāpiemēro režīms, kas ir godīgs un taisnīgs un ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko pēdējā Līgumslēdzēja Puse piemēro savu ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem vai trešās valsts ieguldītājiem.

2. Vienai Līgumslēdzējai Pusei otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem attiecībā uz viņu ieguldījumu pārvaldi, uzturēšanu, izmantošanu vai lietošanu jāpiemēro režīms, kas ir godīgs un taisnīgs un ne mazāk labvēlīgs kā tas, kādu pēdējā minētā Līgumslēdzēja Puse piemēro savas valsts vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.

3. Šī panta nosacījumi nedrīkst tikt iztulkoti kā tādi, kas vienai Līgumslēdzējai Pusei uzliek pienākumu attiecināt uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem jebkādu labumu, ko gūst no režīma, priekšrocības vai privilēģijas, kuru iepriekš minētā Līgumslēdzēja Puse varētu piemērot saskaņā ar:

a) jebkuru pastāvošu vai plānotu brīvās tirdzniecības telpu, muitas ūniju, kopēju tirgu vai citiem līdzīgiem starptautiskiem līgumiem, ieskaitot citas reģionālās ekonomiskās sadarbības formas, kurām ir pievienojušās vai var pievienoties abas Līgumslēdzējas Puses, un

b) jebkuru starptautisku līgumu, kurš pilnībā vai galvenokārt attiecas uz nodokļu uzlikšanu.

4. pants

Ekspropriācija

1. Ieguldījumi, ko veic kādas no Līgumslēdzējām Pusēm ieguldītāji otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, nedrīkst tikt ekspropriēti, nacionalizēti vai pakļauti jebkādiem citiem pasākumiem, kas vienlīdzīgi ekspropriācijai vai nacionalizācijai (tālāk tekstā - "ekspropriācija"), izņemot tos, kas veikti saskaņā ar likumu, sabiedrības interesēs, nediskriminējošā veidā un saņemot tūlītēju kompensāciju.

2. Šādai kompensācijai jālīdzinās ietekmētā ieguldījuma tirgus vērtībai brīdī tieši pirms attiecīgā pasākuma veikšanas vai pirms kļuva publiski zināms par to, atkarībā no tā, kurš notiek agrāk, tā jāizmaksā bez aizkavēšanās, tai jāietver parasto komercprocentu no ekspropriācijas dienas līdz maksājuma dienai un tai jābūt brīvi pārvedamai brīvi konvertējamā valūtā.

3. Ieguldītājam, kura ieguldījumi tiek ekspropriēti, saskaņā ar ekspropriētājas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu ir tiesības uz šīs Līgumslēdzējas Puses tiesas vai citu kompetentu varas iestāžu veiktu nekavējošu pārskatīšanu attiecībā uz savu vai Līgumslēdzējas Puses gadījumu un savu vai tās ieguldījumu novērtēšanu atbilstoši šī panta principiem.

5. pants

Zaudējumu kompensācija

Abu Līgumslēdzēju Pušu ieguldītājiem, kuru ieguldījumi cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā sakarā ar karu vai bruņotu konfliktu, ārkārtēju stāvokli vai citiem notikumiem, kuri atzīti par tādiem saskaņā ar starptautisko likumdošanu, attiecībā uz restitūciju, zaudējumu atlīdzību, kompensāciju vai citu svarīgu apsvērumu, jāpiemēro ne mazāk labvēlīgs režīms kā tas, ko pēdējā Līgumslēdzēja Puse piemēro savas valsts ieguldītāju ieguldījumiem vai jekuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks. Jebkuram maksājumam, ko veic saskaņā ar šo pantu, jābūt bez kavēšanās brīvi pārvedamam brīvi konvertējamā valūtā.

6. pants

Pārvedumi

1. Katra Līgumslēdzēja Puse atbilstoši savai likumdošanai garantē otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem brīvu naudas summu, kas attiecas uz to ieguldījumiem, pārvedumu, īpaši, bet ne tikai, ietverot:

a) kapitālu un papildu summas, kuras nepieciešamas, lai saglabātu vai palielinātu ieguldījumus;

b) ienākumus, kas noteikti šī Līguma 1. panta 2. punktā;

c) apkalpošanas izmaksu fondus, kredītu atmaksu un amortizāciju, kurus abas Līgumslēdzējas Puses atzīst par ieguldījumiem;

d) ieņēmumus no ieguldījuma izpārdošanas vai no pilnīgas vai daļējas ieguldījuma likvidēšanas;

e) jebkuru kompensāciju vai citu maksājumu, ko nosaka šī Līguma 4. un 5. pants; vai

f) jebkurus iepriekšējus maksājumus, kurus var veikt ieguldītāja vārdā saskaņā ar šī Līguma 7. pantu.

2. Pārvedumus, kas minēti šajā pantā, jāveic bez ierobežojumiem vai kavēšanās konvertējamā valūtā, ievērojot valūtas maiņas kursu, kāds ir pārveduma dienā.

7. pants

Aizvietošanas princips

Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm vai tās nozīmēta aģentūra kādam no saviem ieguldītājiem veic jebkādu maksājumu, kurš veidojies garantijas attiecībā uz ieguldījumu, kas veikts otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, rezultātā, pirmā minētā Līgumslēdzēja Puse iegūst ieguldītāja tiesības un akcijas, un var izmantot tās saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem kā sākotnējais īpašnieks.

8. pants

Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm

1. Strīdus starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Līguma skaidrošanu un pie-lietošanu, ciktāl tas iespējams, noregulē sarunu ceļā, izmantojot diplomātiskos kanālus.

2. Ja Līgumslēdzējām Pusēm neizdodas panākt šādu vienošanos sešu (6) mēnešu laikā no sarunu sākuma, pēc kādas no Līgumslēdzējām Pusēm lūguma, strīdu jānodod izskatīšanai šķīrējtiesā saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

3. Šķīrējtiesa tiek veidota ad hoc sekojošā veidā: katrai Līgumslēdzējai Pusei jānozīmē vienu locekli, un abiem šiem locekļiem jāiesaka kādas trešās puses pilsoni par abu Līgumslēdzēju Pušu izvirzītu priekšsēdētāju. Locekļus jānozīmē divu (2) mēnešu laikā, un priekšsēdētāju jānozīmē trīs (3) mēnešu laikā no dienas, kad viena Līgumslēdzēja Puse paziņo otrai, ka tā vēlas iesniegt strīdu šķīrējtiesā.

4. Ja galīgie termiņi, kas noteikti šī panta 3. punktā, netiek ievēroti, viena no Līgumslēdzējām Pusēm var, bez jebkādas citas vienošanās, uzaicināt Starptautiskās tiesas prezidentu veikt nepieciešamās iecelšanas. Ja Prezidents ir kavēts veikt šādu darbību vai arī viņš ir kādas no Līgumslēdzējām Pusēm pilsonis, veikt nepieciešamās iecelšanas jāuzaicina Viceprezidents.

Ja Viceprezidents arī ir kādas no Līgumslēdzējām Pusēm pilsonis vai viņš nevar veikt iecelšanas citu apsvērumu dēļ, iecelšanas veic nākošais pēc vecuma Tiesas loceklis, kurš nav kādas no Līgumslēdzējām Pusēm pilsonis.

5. Šķīrējtiesas priekšsēdētājam ir jābūt trešās valsts, ar kuru abas Līgumslēdzējas Puses uztur diplomātiskās attiecības, pilsonim.

6. Šķīrējtiesa pieņem lēmumus pēc balsu vairākuma principa. Tiesas lēmumi ir galīgi un saistoši abām Līgumslēdzējām Pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse ir atbildīga par sava locekļa un tā pārstāvju izmaksām tiesas procesu laikā. Abām Līgumslēdzējām Pusēm priekšsēdētāja izmaksas, kā arī jebkuras citas izmaksas jasedz līdzīgās daļās. Tiesa var pieņemt citu lēmumu attiecībā uz izdevumiem. Visos citos jautājumos Tiesa pati nosaka savus procedūras likumus.

9. pants

Strīdi starp Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju

1. Jebkuru strīdu, kas var rasties starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju attiecībā uz šī ieguldītāja ieguldījumu iepriekš minētās Līgumslēdzējas Puses teritorijā, jārisina draudzīgā sarunu ceļā.

2. Ja šādu strīdu nevar atrisināt sešu (6) mēnešu laikā no dienas, kad iesniegts lūgums to atrisināt, attiecīgais ieguldītājs var iesniegt strīdu:

a) izskatīšanai Līgumslēdzējas Puses kompetentā tiesā; vai

b) izmantojot konsīliju vai šķīrējtiesu Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (ICSID), kas izveidots saskaņā ar Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, kas atvērta parakstīšanās procedūrai 1965. gada 18.martā Vašingtonā.

3. Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm nerisina jautājumus attiecībā uz šķīrējtiesu, izmantojot diplomātiskos kanālus, kamēr process nav beidzies un Līgumslēdzēja Puse nav izpildījusi vai ievērojusi Starptautiskā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centra lēmumu.

4. Lēmums ir obligāts pusēm un nav pakļaujams nekādai apelācijai vai labojumiem, kādus neparedz minētā Konvencija.

Lēmums jārealizē saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā atrodas minētais ieguldījums, iekšējo likumdošanu.

10.pants

Citu noteikumu piemērošana

Ja abu Līgumslēdzēju Pušu likumu noteikumi vai starptautiskās likumdošanas saistības, jau pastāvošas vai vēlāk radītas starp Līgumslēdzējām Pusēm, papildus šim Līgumam satur noteikumu, vispārīgu vai specifisku, piešķirot otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem labvēlīgāku režīmu, nekā paredz šis Līgums, tad šādiem noteikumiem ir jābūt noteicošiem attiecībā pret šo Līgumu tādā mērā, kādā tie ir labvēlīgāki.

11.pants

Līguma piemērošana

Šis Līgums attiecas uz visiem vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju veiktajiem ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar attiecīgajiem likumdošanas noteikumiem, kas ir bijuši un ir spēkā pēc Līguma stāšanās spēkā, bet neattiecas ne uz vienu ar ieguldījumiem, kas radušies pirms Līguma stāšanās spēkā, saistīto strīdu.

12.pants

Konsultācijas un informācijas apmaiņa

Līgumslēdzēju Pušu pārstāvjiem, kad vien nepieciešams, jārīko konsultācijas par jebkuru jautājumu, kas ietekmē šī Līguma īstenošanu. Šīm konsultācijām jānotiek pēc vienas no Līgumslēdzējām Pusēm ierosinājuma, vietā un laikā, par ko vienojas, izmantojot diplomātiskos kanālus. Pēc jebkuras no Līgumslēdzējām Pusēm lūguma jānotiek informācijas apmaiņai par likumu, noteikumu, lēmumu, administratīvās prakses, procedūru vai politikas ietekmi, kāda otrai Līgumslēdzējai Pusei varētu būt attiecībā uz šajā Līgumā minētajiem ieguldījumiem.

13.pants

Stāšanās spēkā un darbības ilgums

1. Šis Līgums stājas spēkā trīsdesmit (30) dienas pēc tam, kad Līgumslēdzējas Puses rakstiski paziņo viena otrai, ka to attiecīgās iekšējās konstitucionālās prasības ir izpildītas.

2. Šis Līgums paliek spēkā desmit (10) gadus un turpina būt spēkā vēlāk, ja vien divpadsmit (12) mēnešus pirms tā darbības izbeigšanās vai pirms jebkura turpmākā piecu gadu perioda beigām kāda no Līgumslēdzējām Pusēm rakstiski nepaziņo otrai par tās nodomu izbeigt Līgumu.

3. Attiecībā uz ieguldījumu, kas veikts pirms šī Līguma izbeigšanas dienas, 1.-12. pantu noteikumi būs spēkā nākamos desmit (10) gadus no šī Līguma izbeigšanas brīža.

 

Šo apliecinot, būdami atbilstoši pilnvaroti, pārstāvji ir parakstījuši šo Līgumu.

Izpildīts divos eksemplāros Rīgā 1995.gada 27.septembrī latviešu, portugāļu un angļu valodā, pie tam visi teksti ir vienlīdz autentiski. Neskaidrību gadījumā noteicošais būs teksts angļu valodā.

 

Latvijas Republikas vārdā: Portugāles Republikas vārdā:

 

Protokols

Sakarā ar Latvijas Republikas valdības un Portugāles Republikas valdības Līguma par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību parakstīšanu atbilstoši pilnvarotās personas ir vienojušās arī par sekojošiem nosacījumiem, kas ir neatņemama šī Līguma sastāvdaļa:

1. Attiecībā uz šī Līguma 2.pantu:

Šī Līguma 2.panta noteikumi ir jāpiemēro, ja vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji jau nodibinājuši uzņēmējdarbību otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā un vēlas paplašināt savu darbību vai darboties citās nozarēs.

Šādus ieguldījumus jāuzskata par jauniem, un tāpēc tie jāveic atbilstoši likumiem par ieguldījumu pieņemšanu saskaņā ar šī Līguma 2.pantu.

2. Attiecībā uz šī Līguma 3.pantu:

Līgumslēdzējas Puses uzskata, ka šī Līguma 3.panta nosacījumi neietekmēs kādas no Līgumslēdzējām Pusēm tiesības izmantot attiecīgos Pušu nodokļu likumu nosacījumus, kas ir atšķirīgi nodokļu maksātājiem atšķirīgās situācijās attiecībā uz viņu dzīves vietu vai attiecībā uz vietu, kur tiek ieguldīts kapitāls.

Izpildīts divos eksemplāros Rīgā 1995.gada 27.septembrī latviešu, portugāļu un angļu valodā, pie tam visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Neskaidrību gadījumā noteicošais būs teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas vārdā:

Portugāles Republikas vārdā:

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
Spēkā esošs
Valsts:
 Portugāle
Veids:
 starptautisks dokuments
 divpusējs
Stājas spēkā:
 17.07.1997.
Parakstīts:
 27.09.1995.
Parakstīšanas vieta: 
Rīga
Ratificēja:
 Saeima
Atruna: Nav
Deklarācija: Nav
Publicēts:
 "Latvijas Vēstnesis", 14, 26.01.1996.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
197
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva